18.03.2016 Views

Rokasgrāmata par Eiropas tiesībām patvēruma robežu un imigrācijas jomā

1XxIkrr

1XxIkrr

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Teritorijas <strong>un</strong> procedūru pieejamība<br />

robežas, 2004. gadā tika izveidota ES aģentūra Frontex 16 . Aģentūra sniedz arī operacionālo<br />

atbalstu, īstenojot kopīgas operācijas pie sauszemes, gaisa vai jūras robežām.<br />

Noteiktos apstākļos ES dalībvalstis var pieprasīt, lai Frontex izvietotu ātrās reaģēšanas<br />

vienību (RABIT) 17 . Darbojoties Frontex kontekstā vai RABIT operācijā, ES dalībvalstis<br />

saglabā atbildību <strong>par</strong> savu rīcību <strong>un</strong> nerīkošanos. Ar Regulu (ES) Nr. 1168/2011, ar<br />

kuru groza Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko tika izveidota Frontex, 2011. gada oktobrī<br />

tika nostiprinātas Frontex pienākumi pamattiesību <strong>jomā</strong>. Ar Eurosur regulu (Regula (ES)<br />

Nr. 1052/2013) 2013. gadā tika izveidota <strong>Eiropas</strong> Robežu uzraudzības sistēma.<br />

Kā redzams 1. attēlā, Šengenas acquis pilnā apmērā attiecas gandrīz uz visām ES dalībvalstīm.<br />

Tajos ir noteikta vienota sistēma ārējo <strong>robežu</strong> kontroles uzturēšanai <strong>un</strong> atļauts<br />

personām brīvi šķērsot robežas Šengenas zonā. Ne visas ES dalībvalstis ir pievienojušās<br />

Šengenas zonai, <strong>un</strong> Šengenas sistēma ārpus ES attiecas arī uz Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju<br />

<strong>un</strong> Šveici. Šengenas Robežu kodeksa (Regula (EK) Nr. 562/2006) 6. pants aizliedz<br />

piemērot kodeksu veidā, kas uzskatāms <strong>par</strong> refoulement vai nelikumīgu diskrimināciju.<br />

Atbilstoši ECTK, kā arī labi iedibinātām starptautiskajām <strong>tiesībām</strong> valstīm ir tiesības,<br />

nepārkāpjot to pienākumus, kas izriet no līgumiem (arī ECTK), kontrolēt ārvalstnieku<br />

ieceļošanu, uzturēšanos <strong>un</strong> izraidīšanu. Ar ECTK nav skaidri reglamentēta teritorijas<br />

pieejamība ārvalstniekiem, <strong>un</strong> tajā arī nav noteikts, kam būtu jāpiešķir vīza. ECT judikatūrā<br />

ir <strong>par</strong>edzēti tikai daži ierobežojumi valstu <strong>tiesībām</strong> atteikt ieceļošanu pie robežas,<br />

piemēram, ja šāda rīcība būtu uzskatāma <strong>par</strong> refoulement. Judikatūrā konkrētos gadījumos<br />

var pieprasīt, lai valstis atļautu ieceļošanu tad, ja tas būtu priekšnosacījums konkrētu<br />

Konvencijā <strong>par</strong>edzētu tiesību, jo īpaši tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību,<br />

ievērošanai 18 .<br />

1.1. Šengenas vīzu režīms<br />

ES <strong>un</strong> Šengenas zonas dalībvalstu valstspiederīgajiem <strong>un</strong> to ģimenes locekļiem ir tiesības<br />

ieceļot ES dalībvalstu teritorijā bez iepriekšējas atļaujas. Šīs tiesības var liegt tikai ar<br />

sabiedrisko kārtību, valsts drošību <strong>un</strong> veselības aizsardzību saistītu iemeslu dēļ.<br />

16 2004. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 2007/2004 (OV L 349, 2004., 1. lpp.); 2011. gada 25. oktobra<br />

Regula (ES) Nr. 1168/2011 (OV L 304, 2011., 1. lpp.).<br />

17 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 863/2007 (OV L 199, 2007., 30. lpp.).<br />

18 Vairāk informācijas skatīt ECT 1985. gada 28. maija sprieduma lietās Abdulaziz, Cabales <strong>un</strong> Balkandali<br />

pret Apvienoto Karalisti, Nr. 9214/80, Nr. 9473/81 <strong>un</strong> Nr. 9474/81 82.–83. p<strong>un</strong>ktā.<br />

25

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!