Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
P A T Ņ A R A K S T I<br />
<strong>2011</strong><br />
Dārgo Elizabet, es pa tavu ielu esmu gājis jau ilgi. Gāju vakar, eju šodien un iešu rīt, bet līdz<br />
tevīm es tomēr neesmu aizgājis. Es no sirds atvainojos...<br />
Nu stāvēju uz Vīlandes ielas stūra. Iela vienmēr asocējusies ar jaunāku meiteni no skolas -<br />
Rebeku Vīlandi. Vienmēr viņu apbrīnoju - Rebeka gan spēlēja basketbolu, gan dejoja baletu, man-<br />
uprāt, nesavienojamas darbības, bet viņa, redz, to spēja! Lūkodamās Vīlandes ielā, centos at-<br />
minēties to sajūtu, kā ir tur būt. Tajā saista bruģis. Bruģis ir akmeņi, tātad dabīgāks par asfaltu -<br />
Elizabetes iela ir klāta ar asfaltu. Daiļai meitenei taču vajadzīgas labākās ielas, bet dabīgais ir<br />
mājīgāks un siltāks...<br />
Dārgo Elizabet, atminos kā vēlā vasaras vakarā gulējām zālē un ķērām krītošās zvaigznes.<br />
Parku padarījām par savām mājām, tur bija silti. Tur bijām mēs.<br />
Nemanot jau atkal devos taisnā ceļā pa Elizabetes ielu. Ielas pretējā pusē stāvēja divi tūristi<br />
ar paceltiem fotoaparātiem- bildēja greznās mājas, kuras rudens zelta saulē izskatījās vēl dārgākas.<br />
Bildes noteikti būs skaistas. Fotogrāfi tik vienādi stāvēja, ka man pat palika žēl, ka nav līdzi savs<br />
fotoaparāts- man bilde arī izdotos. Un tik pat vienādi, cik stāvēja, viņi fotoaparātus nolaida un devās<br />
tālāk. Pasmaidīju.<br />
Atkal vēlējos doties pa kreisi... Rūpniecības iela. Ne man ielas nosaukums tīk, ne mājas, kas<br />
uz tās atrodas, ne arī ielas klājums- it kā asfalts, it kā bruģis. Drūma iela. Tomēr no tās var nokļūt<br />
līdz daudz skaistām vietām- Dziesmu svētku parkam, līdz man tuvajai Vidus ielai, kura tomēr<br />
citiem var nešķist skaista, un vēl līdz Hanzas ielai, uz kuras es vēlējos nonākt. Man Hanzas ielā tīk<br />
tikai viens posms, patīk tā sajūta, kad tur atrodos, man garām skrien tik daudz mašīnu - citreiz sag-<br />
ribas to skaļumu un stipro gaisa plūsmu, un vēl mati skaisti plīvo...<br />
Dārgo Elizabet, tu zini, ka es tevi nekad nepametīšu. Nekad neizmirsīšu. Un tavi mati man<br />
vienmēr plīvos sejā, es tos tik ļoti mīlu.<br />
Par spīti visām manām vēlmēm, es devos tikai uz priekšu. Tikai pa Elizabetes ielu. Pār<br />
visām vēlēšanām stāvēja viena - iepazīt daiļo Elizabeti. Apņēmīgi devos uz priekšu, domādama, kā<br />
Elizabete varētu izskatīties, kāda viņai varētu būt iesauka... Nē, tik skaistam vārdam saīsinājumu<br />
nevajag. Vārds garš, bet bezgala daiļš. Man pretī nāca dažādas sievietes, ar melniem, gaišiem,<br />
brūniem matiem... Kādi ir Elizabetei? Man viņa ir jāsatiek, es nomiršu neziņā...<br />
Šoreiz man vairs nebija izvēles. Bija jāgriežas pa kreisi uz manu ielu. Elizabetes ielu es ne-<br />
varēju nodēvēt par savu, tā jau pieder Elizabetei, un es to cienu. Mana iela ir Srēlnieku iela, par to<br />
es arī tik daudz vēlētos uzzināt. Tajā ielā es dzīvoju. Tur es uzaugu, un man ir jāiet tur- mājās-, lai<br />
12
Change language