Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
P A T Ņ A R A K S T I<br />
<strong>2011</strong><br />
Viņa saķēra mani aiz kājas un nesteidzīgi līda pa mani, līdz sasniedza manu seju. Viņas sejā<br />
varēja redzēt, ka viņa nevēlas, lai dodos prom. Esot viņas apskauts, sapratu, ka man sāk trūkt gaisa.<br />
Viņa mani turēja tik stipri, līdz pēkšņi apjēdzu, ka man vairs nevajag ieelpot.<br />
Uz brīdi sajūtos kā sapnī, bet pēķšņi noskrēja zils gar acīm, un attapos uz ieliņas parkā, kurā<br />
atceros sevi esam, tikai neatcerējos kad. Pagriezos un sev aiz pleca ieraudzīju to pašu sievieti, ar<br />
kuru tik tikko kopā peldēju.<br />
Sapratu, kur esmu nonācis. Sapratu, ka peldēju zem šīs ielas, jo saule spīdēja caur kokiem<br />
un tikai atsevišķi stari krita cauri biezajām lapotnēm. Atskārtu, ka spēju peldēt tikai pa tādu kā<br />
tuneli un līdz ar krūmiem virs manis norobežojās ne tikai taciņa, bet arī tunelis, kurā peldēt.<br />
Ieliņa likās ļoti pazīstama, un tiklīdz pastaigas partnere sāka man tuvoties, sapratu, ka esmu<br />
nonācis pagātnē. Scenārijs notiekošajam man bija zināms. Atcerējos, ka, pirmoreiz to pieredzot,<br />
pretojos, bet šoreiz nespēju. Mani pārņēma nepārvarams vājums. Pieredzētais mani nogurdināja, jo<br />
sapratu, ka esmu atgriezies septiņus mēnešus atpakaļ savā dzīvē un šoreiz negribēju neko mainīt.<br />
Notiekošais mani biedēja. Seši mēneši, kurus biju pavadījis ar savu topošo dzīves biedreni, uz visu<br />
atlikušo mūžu manī bija atdzīvinājis jeb pirmoreiz pamodinājis īstu mīlestību. Savu dzīvesbiedreni<br />
es mīlēju pa īstam, bet te nu es biju-atgriezies pagātnē. Galvā bija iesēdusies mīlestība un fakts, ka,<br />
izdarot vienu lietu citādāk, nākotne mainās uz neatgriešanos.<br />
Kad es to sapratu, tā saucamā pagātne jau bija izmainīta. Mistiskā sieviete jau bija mani<br />
noskūpstījusi, un mani pārņēma dusmas, kas mijās ar mežonīgām bēdām. Jutos kā pasaules lielākais<br />
krāpnieks, lai gan zināju, ka esmu pagātnē un to vairs neviens neuzzinās- par manu krāpšanu.<br />
Mēs turpinājām skūpstīties, līdz spēju pretoties un devos prom, atstājot jauko taciņu un mis-<br />
tisko sievieti neziņā, vai atgriezīšos.<br />
Devos uz savu mašīnu, jo zināju, ka to atstāju kaut kur netālu. Ejot gandrīz sabruku no<br />
sajūtām. Viss jāsāk no gala, tikai tas likās neiespējami, jo jutos kā citā pasaulē, kurā neko nezinu un<br />
tai pat laikā zinu visu.<br />
Ticis līdz mājām, satiku divus savus draugus, ar kuriem laikam biju sarunājis tikties. Noliku<br />
mašīnu un devāmies vazāties pa ielām. Mēs nonācām līdz kādai mājai, kuru atcerējos sakarā ar<br />
kādu darbu, par kuru neguvu atalgojumu. Mēs kopīgi nolēmām, ka dabūsim rokā vainīgo un kārtīgi<br />
atpūtīsimies par manu atalgojumu. Gaidot un zvanot vainīgajam, attiecībā pret mani notika kas ne-<br />
75
Change language