P A T Ņ A R A K S T I <strong>2011</strong> Es gribētu izkliegt visai pasaulei: “Mani vecāki ir vislabākie!”, jo Jūs tādi patiešām esat. Paldies, mammu un tēti. Paldies par visu. Un nu, samīļosim sev blakus stāvošo un pateiksim viņam, cik ļoti mēs viņu mīlam. Es gribētu, lai man būtu tik liels apskāviens, lai Jūs visus varētu apskaut. Bet es to izdarīšu, es apsolu! Zīmējuma autore Jana Zabludovska 73
Rinalds Zelts Vārds absolventiem Pusgada nemiers Ir pagājis pusgads, kopš nosacītā sākuma. Beidzot es jūtos tā, it kā būtu nodrošināts uz mūžu. Tā ir tā pasaulīgi labā sajūta, kad nekas netrūkst nevis materiālā ziņā, bet gan garīgā. Man prātā nenāk pilnīgi nekas tāds, kas varētu izjaukt manu mieru. Beidzot jūtos tā, it kā būtu sevi no- drošinājis ar mieru. Gulēdams gultā un skatīdamies griestos, es nevarēju beigt jūsmot par to, cik pasaule beidzot ir laba pret mani. Mazliet pievēru acis, lai pafantazētu par nākotni. Nepagāja ne pusminūte, kad es attapos zem ūdens. Sajūta bija tāda, it kā būtu ierauts citā pasaulē. Mēģināju peldēt uz priekšu. Visapkārt bija kas līdzīgs ūdenszālēm, trīs reizes lielākām par mani, kuras līgani locījās, liekot man starp tām manevrēt. Tās bija brūnā krāsā, kas mijās ar dzel- teno, bet tas laikam tādēļ, ka pats ūdens bija zeltains. Pat saule, kas no augšas meta starus, likās maigi dzeltena. Peldēdams es manevrēju ne tikai caur ūdenszālēm, bet arī caur saules krītošajiem stariem, kuri likās tik skaisti, taču tajā pašā laikā biedējoši, ka, tiem pieskaroties, es varētu visu izjaukt. P A T Ņ A R A K S T I <strong>2011</strong> Kustoties uz priekšu, es attapos, ka kustos pārāk ātri. Tā, it kā man kaut kas palīdzētu. Te pēkšņi sapratu, ka nemaz nekustinu ne rokas, ne kājas- vienkārši pārvietojos uz priekšu, visticamāk, ar domu spēku. Sajutu trauksmes sajūtu sevī, nobijos. Tajā pašā brīdī paskatījos uz augšu un sa- pratu, ka man sāk trūkt gaisa. Mēģināju tikt uz augšu, lai ieelpotu, bet kaut kas mani sāka turēt no mugurpuses. Pagriezos un ieraudzīju pazīstamu seju, taču neatcerējos no kurienes.Tā bija sieviete, kuru noteikti biju kaut kur saticis, un mūsu tikšanās reizē noteikti bija iesaistītas jūtas. 74