Lasiet šeit: PATŅA RAKSTI 2011 - Patnis

P A T Ņ A R A K S T I
2011
Noskrējuši piecas sekundes, viņi atskatījās. Ēdnīcas durvis izlidoja no rāmjiem. Izbira stikli. Mēs
piegājām apskatīties, vai visi ir miruši. Pēkšņi viens pielēca kājās, notēmēja Elam krūtīs un iek-
liedzās:
–Mirsti, maita!- un izšāva.
Viņš jau tēmēja uz Niku, tomēr Džordžs izrāva Nikam no rokām ieroci un sašāva izdzīvojušo galvā.
Abi pieliecās pie Ela.
- Mans plecs,- nočukstēja Els,– aizvediet mani pie vecā El Greko.
- Pie grāmatveža?- brīnijās Niks.
– Nē pie ārsta, bremzētais!- atrūca Els.
- Labi, bārmen, vai tev ir mašīna?– jautāja Niks.
- Jā, man ir mašīna,- atbildēja Džordžs,– un mans vārds ir Džordžs.
-Priecājos, bet tagad mums ir jānonāk Koventgardenā,- noteica Niks.
Visi trīs izgāja pagalmā un iesēdās Džordža sudrabotajā BMW.
Tā kā bija nedaudz pāri pulksten divpadsmitiem, Londonas ielas bija pustukšas. Spogulī Džordžs
paskatījās uz abiem slepkavām, kas sēdēja viņa mašīnas aizmugurējā sēdeklī. Kā gan šie tipi varēja
uzskriet virsū pašam Džo Hilam? Pēkšņi viņš iedomājās- varbūt tie varētu noderēt viņa nākošajam
darbiņam?
2.nodaļa
Ārsts El Greko
Džo jau zināja, kur ir jābrauc. Nogriezies no Čeringkrossroudas, viņš izdarīja vēl dažus
pagriezienus un bija klāt.
Šeltonstrīta 51. Viņi uzkāpa pā kāpnēm. Ārsts dzīvoja trešajā stāvā. Džo pieklauvēja pie 2.
dzīvokļa durvīm. Durvis atvēra vecs grieķu ārsts.
- Džo, veco zēn, sen nebiji redzēts!- El Greko sajūsmā iesaucās.
-Tavu brāli es gan pirms nedēļas satiku. Brūce noteikti sāp, bet viņam viss būs labi.
- Greko, ne jau tādēļ es šurp braucu, -es sāku skaidrot. – Els savainoja plecu, vajadzēja vest pie te-
vis.
- Ak, jā, protams, nāciet iekšā!- uzreiz saprata ārsts, un mēs iegājām viņa mājā. Kamēr ārsts
palīdzēja Elam, mēs ar Niku aprunājāmies.
- Ja tu esi zaglis, es tevi nepazīstu,- sacīja Niks.
63