You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
P A T Ņ A R A K S T I<br />
<strong>2011</strong><br />
Ceturtdiena – 04.08.10.<br />
Es rakstīju stāstu par savu dzīvi- sajūtām, sāpēm, prieku, bēdām. Smaidu. Es to rakstīju vi-<br />
ena. Bet tad arī Tu paņēmi zīmuli un sāki rakstīt.<br />
MUMS.<br />
Tas pārtapa par mūsu stāstu. MŪSU ikdienu, MŪSU priekiem un bēdām - viss bija par<br />
Un dienās, kad Tu noliki zīmuli, lai, kā saka, "atpūstos", mani sāka mākt šaubas. Ne jau par<br />
to, kad atkal pacelsi zīmuli, lai turpinātu rakstīt MŪSU stāstu, bet gan par to, ka Tev bija arī citi<br />
stāsti, ko rakstīt. Bet es nelikos ne zinis. Kad pacēli savu zīmuli, lai turpinātu rakstīt, es atkal<br />
pacēlos dažus soļus augstāk virs zemes, es smaidīju, es priecājos. Es laikam mīlēju...<br />
Tad Tu ieturēji garu pauzi. Es cerēju, ka Tu drīz atgriezīsies. Bet tā vietā es izlasīju kādu<br />
stāstu, kuru, izrādas, biji rakstījis Tu. Tas nebija par dzīvi, tavu dzīvi. Tas bija stāsts par neuzticību,<br />
par vilšanos... Šo stāstu papildināju arī es, lai Tu atcerētos. Tagad Tavs zīmulis stāv pārplēsts uz<br />
pusēm. Tās ir atmiņas. Bet es... es turpinu rakstīt savu stāstu - par SAVU smaidu, SAVU prieku,<br />
SAVU vilšanos... Par SAVU dzīvi.<br />
Sestdiena – 05.08.10.<br />
Man ir savas neizgaistošās vērtības, lietas, ar kurām esmu saistīta, lai tur vai kas. Es ļauju un<br />
gribu, lai cilvēki ar mani satuvinās, bet tikai tad, ja spēju kaut mazākā mērā uzticēties.<br />
Es nekad nezaudēju - es mēdzu piekāpties. Un ļoti iespējams, ka šķietamā uzvara nemaz nav<br />
mans iecerētais mērķis. Es vienmēr uzvaru - tajos brīžos, kad izjūtu ko jaunu, neredzētu un tieku<br />
pāri saviem principiem. Esmu laba - labajiem, slikta- pārējiem. Dievinu dzīvi pat tad, kad grūti. Es<br />
nemēdzu raudāt- tā ir vājuma pazīme. Un, ja gadās, tad tas ir tikai atgādinājums saņemties un cel-<br />
ties. Es nesapņoju- es veidoju cerības. Un cerības ir jaunu mērķu sākumpunkts. Es tīšām nesāpinu-<br />
es zinu, ka tas padara mani sliktāku. Es augu katru dienu pa centimetram- garīgi. Man sāp viss, kas<br />
skar mani, un reizē nesāp, jo tas, kas mani nenogalina, padara mani stiprāku! Mani neietekmē ap-<br />
stākļu maiņas. Mani ietekmē veids, kā tas notiek,un es daru visu, lai maksimāli ātri pielāgotos. Es<br />
skrienu katru dienu- citreiz domās, citreiz realitātē, bet vienmēr es lecu- pāri iekšējiem šķēršļiem,<br />
pāri nekrietnībām, pāri problēmām. Noslauku visu savā ceļā. Un nenožēloju, jo viss šajā dzīvē ir<br />
pieredze, pakāpiens; un es kāpju uz augšu. Es vēl tikai būvēju ceļu līdz galamērķim, lai gan jau sen<br />
zinu, uz kurieni tas mani aizvedīs.<br />
Otrdiena - 23.08.10.<br />
18. Vēl tikai mazliet...<br />
71