ČETRDESMIT DIVI PAKĀPIENI, LAI SASNIEGTU VIRSOTNI

patiesu lietpratēju apdrošināšanas jomā. Man reizēm bija bijis jākārto
ar viņu kādi darījumi, un mūsu attiecības vienmēr bija saspringtas.
Es nepavisam nesapratu, kāpēc viņš man likās antipātisks, un katrā
ziņā arī es viņam likos antipātisks. Reiz es nolēmu viņu uzaicināt
uz pusdienām. Kad iegājām restorānā, es viņam sacīju: “Man ir
paradums – ja eju pusdienot kopā ar kādu kompānijas pārstāvi un
es esmu klients, tad ļauju, lai par maltīti maksā viņš. Šajā gadījumā
maksāšu es, jo es tā vēlos, es tevi uzaicināju, un man ir ļoti nopietns
iemesls tā rīkoties. Zinu, ka tu esi lietpratējs, ka tevi ļoti respektē
apdrošināšanas industrijā, un arī es tevi visnotaļ respektēju. Taču
es nesaprotu, kāpēc mūsu attiecības vienmēr ir saspringtas un vēsas.”
Pēc tam sekoja ļoti vērtīga saruna. Pusdienu noslēgumā viņš
man piedāvāMD GDçādas metodes, lai palīdzētu manā darbā; viņš
izrādīja ļoti labprātīgu tieksmi sadarboties, un mūsu attiecības vēlāk
kļuva pavisam patīkamas. Visvairāk mani pārsteidza tas, ko piedzīvoju,
kad viņš savā kompānijā tika izvirzīts par atbildīgo
Kvebekā. Svētkos, kas tika sarīkoti par godu viņa pārcelšanai darbā,
viņš katrā ziņā gribēja pateikties trim personām: tam, kurš viņam
bija devis iespēju iesaistīties apdrošināšanā, tas ir, savam pirmajam
darba devējam; otrkārt, savam pašreizējam darba devējam… bet
trešā persona biju es. Un tad es sapratu – kad izjūtam kādas grūtības
vai arī FLHå DP Q R VDUHç ģītām attiecībām ar kādu, viņš no tām
cieš tāpat, tāpēc laba, pozitīva tikšanās var situāciju pavērst pilnīgi
pretēji.
Vēlos jums pastāstīt vēl par kādu citu savu pieredzi. Caur mana
dēla Patrika draugiem es biju nodibinājis kontaktu ar kāda viņa
drauga tēvu, kurš pirms vairākiem gadiem bija piedzīvojis šķiršanos,
kas bija izraisījusi lielas ciešanas. Es vairākkārt piekritu aprunāties
ar viņu, lai viņam palīdzētu, un mums bija daudz skaistu tikšanos.
Šim cilvēks atzina garīgās vērtības, viņš bija šo to piedzīvojis un
ļoti ticēja Dievam, taču vienmēr bija centies organizēt savu dzīvi
pats pēc sava prāta, kas arī noveda viņu līdz neveiksmei laulībā.
Viņš bija mēģinājis sākt jaunu dzīvi – un atkal piedzīvoja sāpes.
Tagad viņš cieta, redzot, ka viņa dēls nedzīvo vairs pie viņa, ka
dēls dod priekšroku mātei, utt… Tad es viņam ieteicu pieņemt situāciju
tādu, kāda tā ir, un paļauties uz Dievu. “Ļauj Viņam sakārtot
tavu dzīvi, bet tu vienkārši dari to, kas nu tev katru dienu
jādara.” Šķiroties viņš man jautāja: “Vai tu domā, ka mana sieva
atgriezīsies? Kā tas viss notiks?...” Bet es viņam atbildēju: “To es
nezinu, zinu tikai to, ka, ja tu uzticēsies Dievam, Viņš sakārtos tavu
dzīvi labāk, nekā tu pats to jebkad spētu; starp citu, tu taču zini,
98