ČETRDESMIT DIVI PAKĀPIENI, LAI SASNIEGTU VIRSOTNI

eizi tā bija vilšanās – secināt, ka dzīvi tik lielā mērā nosaka nauda.
Savā mazajā bērna galviņā es loloju vēlmi dzīvot mājās, kur nekad
nerunātu par naudu.
Tiklīdz es sāku to pelnīt, man šķita svarīgi kādu daļu no tās ietaupīt,
lai mums tās pietiktu savām vajadzībām un nebūtu par to
jārunā. Patiesi, varu sacīt, ka mēs mājās neesam runājuši par naudu.
Lūk, kā mēs rīkojamies jau trīsdesmit trīs gadus. Pirms mūsu laulībām
Elizabete strādāja par skolotāju, un tas biju es, kurš vēlējās,
lai viņa paliek mājās; tā kā man šķita, ka pret viņu tas būs netaisni
un pazemojoši, ja viņa būs spiesta lūgt no manis naudu savām
vajadzībām un saimniecībā nepieciešamajiem pirkumiem, es ierosināju
ik nedēļu piešķirt viņai noteiktu summu. Pēc kāda laika man
apnika pastāvīgi nodrošināties ar skaidru naudu, ko viņai katru
nedēļu dot, un, abpusēji vienojoties, mēs nolēmām ieviest divpadsmit
čeku sistēmu. Tātad mūsu “fi nansiālāµ VDUX Q D DSUREHç ās RMar
GDç ām minūtēm gadā, lai noteiktu summu un izrakstītu divpadsmit
čekus. Vēlāk, kad bēUQ L ELMD VDVQ LHJ X å L SX VDX Gç X Y HFX P X X Qēs P
baudījām brīvdienas, Elizabete sāka ar mani runāt par savām problēmām
– iegādāties katram bērnam to, kas viņam vajadzīgs, un
izturēties vienlīdzīgi pret katru no viņiem; tāpēc mēs nolēmām
noteikt viņLHP EX Gç HW X VNRODV L] GHY X P LHP ģērbiem DS un brīvajam
laikam. Ja viņi gribēja ko vairāk, tas bija pašiem jānopelna.
Tā mēs ieviesām šo sistēmu, kas turpinājās arī vēlāk, un, tikko kāds
bērns sasniedza vidusskolas vecumu, mēs viņam izsniedzām desmit
čeku viņa vajadzībām. Šīs prakses rezultātā ikviens no viņiem kļuva
daudz neatkarīgāks un patstāvīgāks, turklāt atbildīgāks par savu
fi nansiālo stāvokli. Abiem vecākajiem bērniem es pat iemācīju vienkāršu
grāmatvedības sistēmu, lai viņi zinātu, kur paliek viņu nauda
un spētu aprēķināt, cik izmaksā viņu apģērbs, kādi ir skolas izdevumi,
utt… Un viņi šo sistēmu pielietoja daudzus gadus, turklāt
burtiski, sabalalansēMRW VDY X EX Gç HW X ´ FHQ W X FHQ ā”. W Vecmāmuļai
Karjē, kad viņa mūs apciemoja, ļoti patika pārbaudīt Silvijas un
æ LOMēna grāmatvedības burtnīcas. Tātad šī sistēma bija ļoti svētīga,
lai mājās nebūtu jārunā par naudu.
Kāda jauna sieviete (kuru saukšu par Martīnu) vaicāja manu padomu
naudas lietās, jo viņai šajā ziņā bija lielas domstarpības ar
vīUX NX UX VDX Nå X SDU 6HUç X īna 0 DUW bija jauna, saprātīga sieviete,
kura gribēja būt atbildīga par visu un vēlējās, lai fi nansiālajā jomā
būtu drošība. Viņa arī ļoti racionāli izdarīja pirkumus, viņai patika
iepriekš pārdomāt, vai pirkums patiešām ir nepieciešams, kā arī
51