ČETRDESMIT DIVI PAKĀPIENI, LAI SASNIEGTU VIRSOTNI

Kad trīs no maniem bēUQ LHP ² 6LOY LMD æēns LOM un Edīte – sāka strādāt
birojā, mums bija vairāku stundu ilga tikšanās, lai kopīgi aplūkotu
priekšrocības un trūkumus, strādājot kopīgi, un mums
vajadzēja daudz laika, lai pārspriestu par ikviena brīvības respektēšanu
tā, lai ikviens justos brīvs atstāt uzņēmumu, ja vēlētos. Es
viņiem sacīju, ka mana kā tēva loma ir svarīgāka nekā darba devēja
loma, taču kā darba devējam man ir jāizjūt šī pati brīvība viņiem
pateikties vai viņus atlaist, ja tas man liktos nepieciešams. Mēs vienojāmies,
ka mūsu tikšanās ģimenē nebūs darījumu tikšanās.
Domāju, ka šī brīvības izjūta, kas tiek pareizi izpausta un abpusēji
izprasta, ir bijis nozīmīgs elements priekā un panākumos, ko esam
piedzīvojuši, kopīgi strādājot jau septiņus gadus.
Sasniegusi pusaudzes vecumu, Katrīna, redzot mūsu ģimenes trīs
vecākos bērnus strādājam kopā ar mani, nevēlējās pievienoties pārējiem,
jo viņa gribēja noteikt pati savu darbības virzienu. Lai būtu
pārliecināta, ka neiet to pašu ceļu kā citi, viņa Kvebekas Universitātē
Monreālā studēja psihosocioloģiju un komunikāciju. Pēc diviem
studiju gadiem viņa saprata, ka vēlas rūpēties par cilvēkiem uzņēmumā,
un viņas neilgā SLHUHG] H GDçādos restorānos viņai lika saprast,
ka tas nav tik vienkārši. Turklāt mums jau bija ģimenes
uzņēmums, kurā dominēja šīs vērtības. Viņai būtu viegli īstenot
savu aicinājumu uzņēmumā, tāpēc viņa lūdza iespēju pastrādāt
birojā brīvdienu laikā; pēc mēnesi ilga darba viņa man sacīja, ka
nejūtoties droša par savu lēmumu un ka baidoties zaudēt savu brīvību.
Es viņai atbildēju, ka viņa ir pilnīgi brīva un tāda būs vienmēr;
un ka viņas kā cilvēciskas personas pašrealizācija ir daudz svarīgāka
nekā birojs. Vēlāk viņa teica, ka viņas spriedze esot izzudusi, tā
nākusi ne no viena cita kā viņas pašas, un ka viņa patiešām jūtoties
pilnīgi brīva.
Lai pareizi rīkotos, mums nepieciešams izjust šo brīvību, un ļoti
ELHç L PēV SDå L W R DSVSLHç DP DUVDY X ēli. L] Mūsu W un citu cilvēku
brīvībai ir ļoti liela vērtība, un, tikai attīstoties pēc iespējas pilnīgākas
brīvības gaisotnē, mēs varam sasniegt jaunas virsotnes.
VIENMĒR SACĪT PATIESĪBU
Ja apstāsimies un uzdosim cilvēkiem vispārīgu jautājumu, visi
mums teiks, ka atbalsta patiesību. Nekas viņus tā neapbēdina kā
dzirdēt melus. Tātad, ja jau visi atbalsta patiesību, mēs varētu secināt,
36