„SOCIOLOĢIJA” - Daugavpils Universitāte

Daugavpils Universitātes
Sociālo zinātņu fakultātes attīstības stratēģija 2011.-2016.gadam
APSTIPRINĀTS
DU Senāta sēdē
2011.gada 20.jūnijā
Protokols Nr. 6
Stratēģijas izstrādes metodoloģija ir balstīta uz LR likumdošanu, kas skar zinātni, pētniecību un
augstāko izglītību, kā arī DU Satversmi un Daugavpils Universitātes Attīstības stratēģiju 2009. –
2016.gadam.
Izstrādājot DU SZF attīstības stratēģiju, izmantoti: DU SZF Sociālo pētījumu institūta (SPI)
izdevums „Augstākā izglītība 21.gs. sakumā” (2005.), DU SZF SPI Darbības stratēģija 2010. –
2016.gadam, kā arī SZF katedru darbības programmas 2011. – 2016.gadam.
1. Esošās situācijas analīze
Neraugoties uz universitāšu modeļu maiņu vēstures gaitā, to pamatmērķis – intelektuālā mantojuma
nodošana turpmākajām paaudzēm – ir saglabājies līdz mūsdienām. Tomēr jau 90-jos gados sāka
iezīmēties jaunas svarīgas tendences augstākās izglītības sistēmas darbībā gan Latvijā, gan arī
vairākās citās Eiropas valstīs. Šodienas strauji mainīgajā pasaulē augstākās izglītības iestādēm ir
jāpārņem jaunas funkcijas, ir jāatsakās no vecajām darbības formām un metodēm, un jādibina jaunas
saiknes starp visām augstskolām, kas saistīti ar masu izglītošanu.
Zināšanu sabiedrības nostiprināšanās izraisīja paaugstinātu interesi par universitātēm, pieauga
pieprasījums pēc augstākās izglītības. Šī interese saistīta ar to, ka universitātes paplašina cilvēku
zināšanu loku. Pieprasījuma pieaugums ir saistīts ne tikai ar skolu absolventu skaita pieaugumu, bet
pieaug arī pieprasījums pēc akadēmiskajiem grādiem un profesionālās attīstības turpināšanas.
Jau 2000.gada martā Eiropas Padome par ES primāro mērķi izvirzīja – kļūt par konkurētspējīgāko
un dinamiskāko ekonomiku pasaulē, kas ir balstīta uz zināšanām un ir spējīga uzturēt ekonomisko
pieaugumu, piedāvāt vairāk un labākas darba vietas, nodrošināt sociālo kohēziju. Padome aicināja
nodrošināt ikgadēju būtisku cilvēkresursu finansējuma pieaugumu. Tomēr, kā parādīja šo problēma
apspriešana Briselē, kurā piedalījās ES valstu vadītāji, Eiropas valstis konkurētspējas ziņā vēl
nopietni atpaliek no ASV un Japānas. Pasaules Banka informē, ka dažas nacionālās augstākās
izglītības struktūras nav adekvātas, dzīvotspējīgas, jo nespēj nodrošināt ekonomisko izaugsmi un uz
zināšanām balstītu profesiju izveidi. Finansēšanas struktūra un politika ir stipri atšķirīga visās ES
valstīs, un dažreiz pat vienas valsts dažādu reģionu ietvaros. Lielā mērā tas attiecas arī uz Latviju.
Ziņojumā „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” nospraustie
uzdevumi paredz, ka 2020.gadā, vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotāju (t.i., līdz 34 gadiem)
būtu augstākā izglītība (šobrīd vidēji 31%). Tajā pašā laikā par pēdējiem 3 gadiem vairāk par pusi ir
samazinātas valsts dotācijas Latvijas universitātēm, kas būtiski apgrūtina Latvijai sasniegt līdz
2020.gadam ES mērķi augstākās izglītības jomā.
Ja Eiropas Savienībai būs lemts pildīt solījumu par zinību sabiedrību, tai ir jānodrošina izcilība visās
izglītības procesa stadijās, konsekventi jāatjaunina iedzīvotāju prasmes saskaņā ar vajadzībām un
jārada tāda sociālā, saimnieciskā un normatīvā vide, kurā var plaukt zinātnes pētniecība un
novatorisms.
Eiropas universitātes ir saskārušās ar 5 darbības pamatvirzieniem. Bez to sasniegšanas nevar
paaugstināt augstākās izglītības un augstskolu lomu jaunajā „Zināšanu Eiropā”:
Pieprasījuma pieaugums pēc augstākās izglītības pakalpojumiem.
Izglītības un pētnieciskās darbības internacionalizācija.
Efektīvas sadarbības attīstība starp augstākās izglītības iestādēm un ražošanu.
Zināšanu ražošanas vietu paplašināšana.
107