„SOCIOLOĢIJA” - Daugavpils Universitāte

Studiju procesā liela uzmanība tiek pievērsta studējošo patstāvīgajam darbam – studiju
darbu un referātu sagatavošanai, literatūras un tiesību aktu analīzei, uzdevumu risināšanai
auditorijā un mājas darbos, tiesību aktu metodiski pareizai pielietošanai konkrētās situācijās, citu
praktisko iemaņu apgūšanai, kas nepieciešamas konkrētu funkciju veikšanai uzņēmējdarbības un
personālvadības jomā. Docētājiem studējošo patstāvīgā darba procesā ir organizatora,
konsultanta un eksperta loma.
6.2. Prakse
Socioloģisko pētījumu prakse (turpmāk prakse) tas ir studējošo akadēmisko zināšanu un
iemaņu padziļināšanas un nostiprināšanas posms vienotā akadēmiskā bakalaura studiju procesā.
Prakses apjoms ir 2 KP, tā tiek īstenota 3. studiju gadā 6. semestrī pilna laika
studējošajiem, atbilstoši bakalaura studiju programmas „Socioloģija” studiju plānam.
Prakses mērķis ir pilnveidot teorētiskās zināšanas, kā arī apgūt un nostiprināt praktiskās
iemaņas, kas nepieciešamas dotās akadēmiskās bakalaura studiju programmas absolventiem
saskaņā ar Latvijas Republikas un starptautiskajiem kritērijiem, un iepazīties ar izvēlēto profesiju
un tās kompetences sfērām.
Prakses uzdevumi:
- dot iespējas studējošajiem pielietot teorētiskās socioloģiskās zināšanas praksē;
- apzināt savas profesionālās intereses, prasmes, pakāpeniski veidot savu profesionālo
identitāti;
- attīstīt studējošo prasmes analizēt sociālās, etniskās, ekonomiskās un sociālpolitiskās
problēmas un to savstarpējo saistību;
- ar prakses vietā iegūtajiem un apstrādātajiem materiāliem sniegt pārskatu par veiktajiem
socioloģiskajiem projektiem un pētījumiem, kuros piedalījās vai veica praktikants;
- attīstīt studējošo spējas publiski uzstāties un aizstāvēt izstrādāto studiju darbu – prakses
atskaiti.
Prakse tiek veikta saskaņā ar „Nolikumu par socioloģisko pētījumu praksi”, kas tiek
apstiprināta DU Senāta sēdē 2011.gada 30.maijā Nr.5. (sk.5.pielikumā).
6.3. Vērtēšanas sistēma
Studiju programmas apguves vērtēšana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 2 ''Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu'' (Rīgā 2002. gada 3.
janvārī; prot. Nr. 1, 4.§), izmantojot šādus pamatprincipus:
vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas
saturu;
vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips - programmas apguves vērtēšanā
izmanto dažādus pārbaudes veidus; pārbaudes pamatformas - ieskaite un eksāmens;
vērtējuma atbilstības princips - pārbaudes darbos studējošajiem tiek dota iespēja
apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un
zinātnisko atziņu lietošanas prasmi.
Bakalaura studiju programmas “Socioloģija” studentu zināšanu līmenis tiek novērtēts,
izmantojot gan semestra laikā realizējamās studiju darba kontroles formas – kolokvijus,
kontroldarbus, testus, uzstāšanos semināros, laboratorijas darbu izpildi, gan arī sesiju laikā ar
eksāmenu, ieskaišu un diferencēto ieskaišu palīdzību.
Studentu zināšanas saskaņā ar LR Izglītības un zinātnes ministra rīkojumu Nr. 208.
(14.04.1998.) “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti” tiek vērtēts 10 ballu sistēmā.
Vērtējot studentu zināšanu līmeni konkrēta A vai B daļas kursa ietvaros, tiek ņemts vērā
arī viņu patstāvīgais darbs semestra laikā. Docētāji visbiežāk studējošo patstāvīgo darbu organizē
19