p?rskat?ts pamatnoL?gums par vec?ku atva?in?jumu - ETUC
25.08.2013 • Views
Share Embed Flag

p?rskat?ts pamatnoL?gums par vec?ku atva?in?jumu - ETUC

p?rskat?ts pamatnoL?gums par vec?ku atva?in?jumu - ETUC

p?rskat?ts pamatnoL?gums par vec?ku atva?in?jumu - ETUC

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
etuc.org

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

START NOW

pā<strong>rskat</strong>ī<strong>ts</strong><br />

<strong>pamatnoL</strong>ī<strong>gums</strong> <strong>par</strong><br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong><br />

<strong>ETUC</strong> skaidrojums<br />

european trade union Confederation (etuC)

LATVIAN<br />

Pā<strong>rskat</strong>ī<strong>ts</strong> pamatnolī<strong>gums</strong> <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong><br />

<strong>ETUC</strong> skaidrojums

Šo ceļvedi izstrādāja<br />

Ar ekspertu ieguldī<strong>jumu</strong><br />

Ar Eiropas Komisijas f<strong>in</strong>ansiālu atbalstu<br />

2

Saturs<br />

Ievads 4<br />

(Pā<strong>rskat</strong>ītās) direktīvas/nolīguma galvenie punkti 6<br />

Direktīva 2010/18/ES 7<br />

Nolī<strong>gums</strong> pa klauzulām 8<br />

Preambula 8<br />

1. klauzula: Mērķis un darbības joma 18<br />

2. klauzula: Vecā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums 20<br />

3. klauzula: Piemērošanas notei<strong>ku</strong>mi 22<br />

4. klauzula: Adopcija 26<br />

5. klauzula: Nodarb<strong>in</strong>ātības tiesības un diskrim<strong>in</strong>ācijas aizlie<strong>gums</strong> 27<br />

6. klauzula: Atgriešanās darbā 29<br />

7. klauzula: Prombūtne no darba nepārvaramās varas dēļ 30<br />

8. klauzula: Nobeiguma notei<strong>ku</strong>mi 31<br />

Pieli<strong>ku</strong>mi 33<br />

1. pieli<strong>ku</strong>ms: Eiropas tiesas judikatūra attiecībā uz direktīvu <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 34<br />

2. pieli<strong>ku</strong>ms: Fakti un skaitļi <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma sistēmām visā Eiropā 37<br />

3. pieli<strong>ku</strong>ms: Plašākais konteks<strong>ts</strong> – fakti un skaitļi <strong>par</strong> citām <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma formām visā Eiropā 38<br />

(maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, paternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, apgādātāja <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, darba laika režīmi u.c.)<br />

4. pieli<strong>ku</strong>ms: Īstenošanas kontroljautā<strong>jumu</strong> saraks<strong>ts</strong> 44<br />

5. pieli<strong>ku</strong>ms: Papildu <strong>in</strong>formācija, resursi un saites 45<br />

3

Ievads<br />

2009. gada 18. jūnijā sasnieg<strong>ts</strong> jauns Eiropas sociālā dialoga a<strong>ts</strong>kaites punk<strong>ts</strong>. Pēc septiņām sarunu kārtām, kas sākās 2008. gada septembrī<br />

un turp<strong>in</strong>ājās sešus mēnešus, Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri <strong>ETUC</strong>, BUSINESSEUROPE, UEAPME un CEEP <strong>par</strong>akstīja pamatnolīgumu, <strong>ku</strong>rā<br />

pā<strong>rskat</strong>ī<strong>ts</strong> šo organizāciju noslēgtais 1995. gada pamatnolī<strong>gums</strong> <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 1 . Faktiski tā ir pirmā reize Eiropas sociālā<br />

dialoga vēsturē, kad noti<strong>ku</strong>si šāda jau esoša pamatnolīguma pā<strong>rskat</strong>īšana.<br />

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija jau bija apspriedusies ar Eiropas sociālajiem <strong>par</strong>tneriem 2006. gada oktobrī un 2007. gada maijā, veicot pirmā<br />

un otrā posma apspriešanos <strong>par</strong> ģimenes, privātās un profesionālās dzīves saskaņošanu, un cita starpā bija pārrunājusi jautā<strong>jumu</strong> <strong>par</strong> tiesiskā<br />

regulējuma atjaun<strong>in</strong>āšanu Kopienas līmenī. Tādējādi Eiropas Komisija bija pamud<strong>in</strong>ājusi Eiropas sociālos <strong>par</strong>tnerus novērtēt pamatnolīguma<br />

<strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> notei<strong>ku</strong>mus ar mērķi pā<strong>rskat</strong>īt to 2 . 2007. gada 11. jūlijā Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri kopīgi <strong>in</strong>formēja Komisiju <strong>par</strong><br />

savu nodomu izvērtēt esošos <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma notei<strong>ku</strong>mus Eiropā saistībā ar citiem ģimenes un darba dzīves līdzsvara notei<strong>ku</strong>miem un<br />

novērtēt, vai nepieciešama kopīga darbība šajā jautājumā. 2008. gada 13. martā viņi iesniedza šī novērtējuma rezultātus progresa ziņojuma<br />

formā Augstākā līmeņa trīspusējā sanāksmē <strong>par</strong> sociālajām lietām un izteica vēlmi "uzsākt kopīgu darbu pie direktīvas <strong>par</strong> bērna kopšanas<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>" 3 . Lai gan Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri atz<strong>in</strong>a, ka sākotnējais pamatnolī<strong>gums</strong>/direktīva bija pozitīvu pārmaiņu katalizators un tam bija<br />

svarīga nozīme, palīdzot strādājošiem <strong>vec</strong>ākiem Eiropā sasniegt labā<strong>ku</strong> ģimenes un darba dzīves līdzsvaru, viņi uzskatīja, ka a<strong>ts</strong>evišķi<br />

nolīguma elementi jāpielāgo vai jāpā<strong>rskat</strong>a, lai labāk sasniegtu šos mērķus. Tostarp šeit <strong>par</strong>edzē<strong>ts</strong> nodroš<strong>in</strong>āt, lai <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> vairāk<br />

uzņemtos tēvi un tiktu ņemta vērā arvien lielāka darbaspēka dažādība un pārmaiņas sabiedrībā, ieskaitot ģimenes struktūru pieaugošo<br />

daudzveidību.<br />

Neraugoties uz iepriekšējās direktīvas sekmīgu īstenošanu visās ES dalībvalstīs un to faktu, ka šis pirmais pamatnolī<strong>gums</strong> veic<strong>in</strong>āja vienotu<br />

pamatu ģimenes un darba dzīves līdzsvara uzlabošanai Eiropā, netika pilnībā sasniegta ietekme, kāda tam varēja būt uz labā<strong>ku</strong> darba un<br />

ģimenes pienā<strong>ku</strong>mu saskaņošanu un kas neapšaubāmi pozitīvi iespaidotu sieviešu iesaistīšanos darba tirgū. Pā<strong>rskat</strong>ītajā pamatnolīgumā <strong>par</strong><br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> mēģ<strong>in</strong>ā<strong>ts</strong> ris<strong>in</strong>āt dažus no šiem uzdevumiem, pā<strong>rskat</strong>ot esošos notei<strong>ku</strong>mus vai ieviešot jaunus.<br />

Pā<strong>rskat</strong>ītajā nolīgumā uzlaboti vairāki jau esošā nolīguma notei<strong>ku</strong>mi, piemēram: paliel<strong>in</strong>ā<strong>ts</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma il<strong>gums</strong> no trim uz četriem<br />

mēnešiem, un tas nostipr<strong>in</strong>ā<strong>ts</strong> kā <strong>in</strong>dividuālas tiesības, nosakot, ka daļa no <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma ir pilnībā nenododama; atzīta <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumam<br />

piesaistīto ienā<strong>ku</strong>mu būtiskā nozīme, tomēr <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma samaksas noteikšana a<strong>ts</strong>tāta dalībvalstu ziņā; darba ņēmējiem piedāvātas<br />

tiesības pieprasīt elastīgu darba režīmu, atgriežoties no <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma; izteik<strong>ts</strong> aic<strong>in</strong>ājums dalībvalstīm un/vai sociālajiem <strong>par</strong>tneriem noteikt<br />

1<br />

Šis pamatnolī<strong>gums</strong> tika iekļau<strong>ts</strong> 1996. gada 3. jūnija Padomes Direktīvā 96/34/EK (1996. gada 3. jūnijs) <strong>par</strong> UNICE, CEEP un <strong>ETUC</strong> noslēgto<br />

pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, OV L 145, 19.06.1996., 4.lpp.<br />

2<br />

Oficiālie Komisijas apspriešanās do<strong>ku</strong>menti pieejami adresē:<br />

http://ec.europa.eu/social/keyDocumen<strong>ts</strong>.jsp?type=50&policyArea=0&subCategory=0&country=0&year=0&advSearchKey=&mode=advancedSubmit&langId=<br />

en. <strong>ETUC</strong> atbildes atrodamas: http://www.etuc.org/r/1348.<br />

3<br />

Pilns progresa ziņojuma teks<strong>ts</strong> pieejams adresē: http://www.etuc.org/IMG/pdf_2008-00393-E.pdf.<br />

4

termiņu, kādā darba ņēmējam, kas izmanto savas tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, <strong>par</strong> to jāpaziņo darba devējam. Tā mērķis ir arī atzīt arvien<br />

daudzveidīgākās ģimenes organizācijas formas un veic<strong>in</strong>āt ģimenes pienā<strong>ku</strong>mu vienlīdzīgu sadali starp vīriešiem un sievietēm. Turklāt tajā<br />

ņemta vērā dalībvalstu veikto pasā<strong>ku</strong>mu daudzveidība tādās jomās kā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma iespējas, bērna aprūpe un elastīgi darba notei<strong>ku</strong>mi.<br />

Šī nolīguma sekmīga noslēgšana <strong>par</strong>āda Eiropas sociālā dialoga pozitīvo nozīmi, atrodot ris<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>s būtiskām problēmām, ar <strong>ku</strong>rām saskaras<br />

Eiropa, pie tam krīzes apstākļos. Tā veic<strong>in</strong>ās labā<strong>ku</strong> profesionālās, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu, un tāpēc tā ir pozitīva reakcija uz<br />

demogrāfisko no<strong>vec</strong>ošanu, jo palīdzēs paliel<strong>in</strong>āt eiropiešu līdzdalību darba tirgū.<br />

Attiecībā uz sākotnējo pamatnolīgumu šis pā<strong>rskat</strong>ītais varian<strong>ts</strong> pēc <strong>par</strong>akstītāju pušu kopīga pieprasījuma iekļau<strong>ts</strong> direktīvā, konkrēti –<br />

Direktīvā 2010/18/ES (2010. gada 8. mar<strong>ts</strong>).4 Lai gan šī direktīva vispirms adresēta dalībvalstīm, nolīguma 8. klauzulā, kā arī 24. apsvērumā<br />

sociālajiem <strong>par</strong>tneriem cita starpā <strong>par</strong>edzēta īpaši svarīga nozīme šī nolīguma īstenošanā, piemērošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, jo<br />

sociālie <strong>par</strong>tneri ir vislabākajā situācijā, lai rastu ris<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>s, kas atbilst gan darba devēju, gan darba ņēmēju vajadzībām. Šis<br />

nolī<strong>gums</strong>/direktīva jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2012. gada 8. martam.<br />

Šis tulkošanas ceļvedis sniedz pā<strong>rskat</strong>u <strong>par</strong> nolīguma saturu pa nodaļām, īpašu uzmanību pievēršot galvenajiem ris<strong>in</strong>āmajiem jautājumiem,<br />

kas apspriesti visā sarunu gaitā. Turklāt šī ceļveža pieli<strong>ku</strong>mos sniegta plašāka <strong>in</strong>formācija <strong>par</strong> attiecīgo Eiropas Savienības tiesas judikatūru (1.<br />

pieli<strong>ku</strong>ms), fakti un skaitļi <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> un citām <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> sistēmām visā Eiropā (2. un 3. pieli<strong>ku</strong>ms), īstenošanas kontroljautā<strong>jumu</strong> saraks<strong>ts</strong> (4.<br />

pieli<strong>ku</strong>ms) un a<strong>ts</strong>auces uz papildu <strong>in</strong>formāciju un resursiem (5. pieli<strong>ku</strong>ms).<br />

Paredzē<strong>ts</strong> atbalstīt <strong>ETUC</strong> dalīborganizācijas nolīguma satura īstenošanā un nodroš<strong>in</strong>āt labā<strong>ku</strong> uzraudzību un sasniegto rezultātu novērtēšanu<br />

5 . Cerams arī, ka šis skaidrojums palīdzēs sekmēt šī nolīguma un tā satura izplatīšanu un izpratni sociālo <strong>par</strong>tneru, darba ņēmēju vidū un visā<br />

sabiedrībā.<br />

4<br />

Padomes Direktīva 2010/18/ES (2010. gada 8. mar<strong>ts</strong>), ar <strong>ku</strong>ru īsteno pā<strong>rskat</strong>īto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un <strong>ETUC</strong> pamatnolīgumu <strong>par</strong><br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> un atceļ Direktīvu 96/34/EK, OV L 68, 18.03.2010, 13.-20. lpp.<br />

5<br />

Šo <strong>ETUC</strong> skaidro<strong>jumu</strong> rediģēja Veronica Nilsson (<strong>ETUC</strong> īpašā padomniece), C<strong>in</strong>zia Sechi un Stefan Clauwaert (attiecīgi <strong>ETUC</strong> padomniece un ETUI<br />

(Eiropas Arodbiedrību <strong>in</strong>stitūta) <strong>vec</strong>ākais pētnieks, abi <strong>ETUC</strong> "Pā<strong>rskat</strong>ītā nolīguma <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>" sarunu delegācijas projekta izstrādes grupas<br />

dalībnieki).<br />

5

Pā<strong>rskat</strong>ītās direktīvas/nolīguma galvenie punkti<br />

Kā jau m<strong>in</strong>ē<strong>ts</strong>, lai gan Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri atz<strong>in</strong>a, ka sākotnējais pamatnolī<strong>gums</strong>/direktīva bija pozitīvu pārmaiņu katalizators un tam bija<br />

svarīga nozīme, palīdzot strādājošiem <strong>vec</strong>ākiem Eiropā sasniegt labā<strong>ku</strong> ģimenes un darba dzīves līdzsvaru, viņi uzskatīja, ka a<strong>ts</strong>evišķi<br />

nolīguma elementi jāpielāgo vai jāpā<strong>rskat</strong>a, lai labāk sasniegtu šos mērķus. Tostarp šeit bija <strong>par</strong>edzē<strong>ts</strong> nodroš<strong>in</strong>āt, lai <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong><br />

vairāk uzņemtos tēvi un tiktu ņemta vērā arvien lielāka darbaspēka dažādība un pārmaiņas sabiedrībā, ieskaitot ģimenes struktūru pieaugošo<br />

daudzveidību.<br />

Lai gan a<strong>ts</strong>evišķi arodbiedrību mērķi sarunās netika sasniegti (piem., paliel<strong>in</strong>āt bērna <strong>vec</strong>umu, jauni paternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma notei<strong>ku</strong>mi u.c.),<br />

tika ieviesti nozīmīgi uzlabojumi. Apkopojot tie ir šādi:<br />

• vienu mēnesi ilga papildu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma ieviešana (četri mēneši triju vietā katram no <strong>vec</strong>ākiem; viens no šiem mēnešiem nav nododams)<br />

(2. klauzulas 2. punk<strong>ts</strong>);<br />

• "netipisko" darba ņēmēju (noteikta termiņa, nepilna laika, nodarb<strong>in</strong>ātības aģentūru darbs) tiesību nostipr<strong>in</strong>āšana uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong><br />

(1. klauzulas 3. punk<strong>ts</strong> un 3. klauzulas 1.(b));<br />

• aizsardzība pret "mazāk labvēlīgu attieksmi" pret darba ņēmējiem sakarā ar <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pieprasīšanu vai izmantošanu, kamēr<br />

sākotnējā direktīva/nolī<strong>gums</strong> tikai nodroš<strong>in</strong>āja darba ņēmēju aizsardzību pret atlaišanu sakarā ar <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pieprasīšanu vai<br />

izmantošanu (5. klauzulas 4. punk<strong>ts</strong>);<br />

• jaunu tiesību ieviešana – pieprasīt elastīgus darba notei<strong>ku</strong>mus vai citus pasā<strong>ku</strong>mus, lai veic<strong>in</strong>ātu atgriešanos darbā pēc <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma izmantošanas (6. klauzula);<br />

• dalībvalstu un/vai sociālo <strong>par</strong>tneru pienā<strong>ku</strong>ms, ieviešot jaunus vai pā<strong>rskat</strong>ītus notei<strong>ku</strong>mus <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, novērtēt:<br />

∗ ģimenes struktūru pieaugošo daudzveidību, piemēram, vientuļos <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong>s, viena dzimuma pārus, kompanjonus u.c. (1. klauzulas 1.<br />

punk<strong>ts</strong>),<br />

∗ vajadzību veikt papildu pasā<strong>ku</strong>mus, kas vērsti uz īpašām to <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> vajadzībām, <strong>ku</strong>ri bērnus adoptējuši (4. klauzula),<br />

∗ īpašās vajadzības, kādas ir <strong>vec</strong>ākiem, <strong>ku</strong>ru bērni ir ar <strong>in</strong>validitāti vai ilgstoši slimojoši (3. klauzulas 3. punk<strong>ts</strong>);<br />

• pretēji sākotnējai direktīvai/nolīgumam, pā<strong>rskat</strong>ītais varian<strong>ts</strong> satur vairākas a<strong>ts</strong>auces uz ienā<strong>ku</strong>mu būtisko nozīmi un līmeni saistībā ar<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma izmantošanu, sevišķi attiecībā uz tēviem (5. klauzulas 5. punk<strong>ts</strong> un preambulas 18.-20. punk<strong>ts</strong>).<br />

6

Direktīva 2010/18/ES<br />

Attiecībā uz sākotnējo 1995. gada pamatnolīgumu, kas tika iekļau<strong>ts</strong> Direktīvā 96/34/EK 6 , arī šis pā<strong>rskat</strong>ītais varian<strong>ts</strong> – pēc <strong>par</strong>akstītāju pušu<br />

kopīga pieprasījuma un pamatojoties uz Līguma <strong>par</strong> Eiropas Savienības darbību (LESD) 155. panta 2. daļu – tika ievieto<strong>ts</strong> pieli<strong>ku</strong>mā direktīvai,<br />

konkrēti, Direktīvai 2010/18/ES (2010. gada 8. mar<strong>ts</strong>) 7 .<br />

Direktīva satur 16 apsvērumus, <strong>ku</strong>ros cita starpā atgād<strong>in</strong>ā<strong>ts</strong>, ka:<br />

• direktīvas/nolīguma juridiskais pama<strong>ts</strong> ir LESD 153. un 155. pan<strong>ts</strong> (1. un 2. apsvērums),<br />

• procesa rezultātā notiek sarunas un jauna nolīguma <strong>par</strong>akstīšana (4., 5. un 6. apsvērums),<br />

• Komisija ņēma vērā pā<strong>rskat</strong>ītā pamatnolīguma <strong>par</strong>akstītāju pušu pārstāvības statusu, kā arī tajā iekļauto klauzulu li<strong>ku</strong>mību (9.<br />

apsvērums),<br />

• Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību vispārējiem pr<strong>in</strong>cipiem šis pamatnolī<strong>gums</strong> nosaka m<strong>in</strong>imālās prasības (11. apsvērums),<br />

• īstenojot pamatnolīgumu, dalībvalstis (un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri) var vienmēr piemērot vai pieņemt notei<strong>ku</strong>mus, <strong>ku</strong>ri ir labvēlīgāki nekā<br />

nolīgumā izklāstītie notei<strong>ku</strong>mi (12. apsvērums),<br />

• pamatlīguma notei<strong>ku</strong>mu īstenošana nav li<strong>ku</strong>mīgs pama<strong>ts</strong> tam, lai samaz<strong>in</strong>ātu darba ņēmējiem piešķirtās aizsardzības vispārējo līmeni<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma jomā un neatliekama ģimenes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma jomā (13. apsvērums).<br />

Turklāt tajā ir 5 būtiski panti, <strong>ku</strong>ros cita starpā noteik<strong>ts</strong>, ka:<br />

• dalībvalstīm būtu jā<strong>par</strong>edz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas <strong>par</strong> jeb<strong>ku</strong>ru šajā direktīvā <strong>par</strong>edzēto saistību neizpildi vai<br />

pārkāpšanu (2. pan<strong>ts</strong>, arī 14. apsvērums);<br />

• direktīva jāīsteno, izmantojot li<strong>ku</strong>mus, notei<strong>ku</strong>mus un/vai adm<strong>in</strong>istratīvos aktus, līdz 2012. gada 8. martam, ja vien īstenošanā nerodas<br />

īpašas grūtības vai, ja īstenošana netiek veikta, izmantojot koplīgumu, <strong>ku</strong>rā var <strong>par</strong>edzēt vienu gadu ilgu papildu periodu (t.i., līdz 2013.<br />

gada 8. martam (3. pan<strong>ts</strong>);<br />

• ar m<strong>in</strong>ēto direktīvu atceļ Direktīvu 96/34/EK, <strong>ku</strong>ra satur sākotnējo 1995. gada pamatnolīgumu (4. pan<strong>ts</strong> un 3. un 7. apsvērums).<br />

6 OV L 145, 19.06.1996., 4. lpp.<br />

7 OV L 68, 18.03.2010., 13.-20.lpp.<br />

7

Nolī<strong>gums</strong> pa klauzulām<br />

Preambula<br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

Ar šo pamatnolīgumu starp Eiropas sociālajiem <strong>par</strong>tneriem<br />

BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un <strong>ETUC</strong> (un sakaru koord<strong>in</strong>ēšanas<br />

komiteju Eurocadres/CEC) pārstrādā 1995. gada 14. decembrī noslēgto<br />

pamatnolīgumu <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, <strong>ku</strong>rā ir noteiktas<br />

m<strong>in</strong>imālās prasības attiecībā uz bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, kas ir svarīgs<br />

līdzeklis, saskaņojot darba un ģimenes pienā<strong>ku</strong>mus un veic<strong>in</strong>ot vienlīdzīgas<br />

iespējas un vienlīdzīgu attieksmi vīriešu un sieviešu vidū.<br />

Jau attiecībā uz sākotnējo pamatnolīgumu tika uzsvēr<strong>ts</strong>, ka pamatnolī<strong>gums</strong>,<br />

neraugoties uz to, ka tas pieņem<strong>ts</strong> kā Kopienas li<strong>ku</strong>mdošana, Eiropas<br />

Arodbiedrību konfederācijai (<strong>ETUC</strong>) ir pirmām kārtām sociālo <strong>par</strong>tneru<br />

"apņemšanās" īstenot m<strong>in</strong>imālus notei<strong>ku</strong>mus attiecībā uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>. Tādējādi runa ir nevis <strong>par</strong> pasīvu pakļaušanos li<strong>ku</strong>mdevējam,<br />

bet drīzāk <strong>par</strong> d<strong>in</strong>amis<strong>ku</strong> lēmumu, <strong>ku</strong>ra pamatā ir kopīga vēlme īstenot šos<br />

m<strong>in</strong>imālos notei<strong>ku</strong>mus katrā no Savienības valstīm, izmantojot tiesis<strong>ku</strong>s<br />

līdzekļus un koplīgumus.<br />

Salīdz<strong>in</strong>ot ar 1995. gada nolīguma tekstu, šī daļa tiek grozīta vai atjaun<strong>in</strong>āta<br />

tikai no "procesuālā" viedokļa. Pirmkārt, aizstājot nosau<strong>ku</strong>mu UNICE ar<br />

jauno nosau<strong>ku</strong>mu BUSINESSEUROPE. Otrkārt, pievienojot Eiropas<br />

Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociāciju (UEAPME), <strong>ku</strong>ra<br />

nepiedalījās 1995. gada sarunās, un, treškārt, pievienojot a<strong>ts</strong>auci uz sakaru<br />

koord<strong>in</strong>ēšanas komiteju Eurocadres/CEC, <strong>ku</strong>ra tajā laikā nebija <strong>ETUC</strong><br />

delegācijas daļa. Visbeidzot, tajā skaidri pateik<strong>ts</strong>, ka tā ir saistīta ar 1995.<br />

gadā noslēgtā pamatnolīguma pā<strong>rskat</strong>īšanu.<br />

Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri lūdz Komisiju iesniegt Padomei šo pamatnolīgumu,<br />

lai Padome pieņemtu lēmumu, ar <strong>ku</strong>ru tā notei<strong>ku</strong>mi kļūtu saistoši Eiropas<br />

Savienības dalībvalstīs.<br />

I. Vispārīgi apsvērumi<br />

1. Ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 138. un 139. pantu 8 [*]; Šajā apsvērumā dota a<strong>ts</strong>auce uz teksta juridisko pamatu. Jāatzīmē, ka<br />

pamatnolīguma <strong>par</strong>akstīšanas laikā 2009. gada jūnijā Lisabonas lī<strong>gums</strong> vēl<br />

8 Šīs trīs zemsvītras piezīmes, kas apzīmētas ar "*", tika pievienotas, skat. skaidro<strong>jumu</strong> iepriekš:<br />

(*) Pārnumurē<strong>ts</strong>: LESD 154. un 155. pan<strong>ts</strong>.<br />

8

2. ņemot vērā EK līguma 137. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 141. pantu<br />

[**], vienlīdzīgas attieksmes pr<strong>in</strong>cipu (EK līguma 2., 3. un 13. pantu [***]) un<br />

uz šā Līguma pamata pieņemtos se<strong>ku</strong>ndāros tiesību aktus, jo īpaši Padomes<br />

Direktīvu 75/117/EEK <strong>par</strong> dalībvalstu tiesību aktu tuv<strong>in</strong>āšanu, ievērojot<br />

pr<strong>in</strong>cipu <strong>par</strong> vienlīdzīgu atalgo<strong>jumu</strong> vīriešiem un sievietēm 9 , Padomes<br />

Direktīvu 92/85/EEK <strong>par</strong> pasā<strong>ku</strong>mu ieviešanu, lai veic<strong>in</strong>ātu drošības un<br />

veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm,<br />

kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu<br />

ar krūti 10 , Padomes Direktīvu 96/97/EK, ar ko groza Direktīvu 86/378/EEK<br />

<strong>par</strong> vienlīdzīgas attieksmes pr<strong>in</strong>cipa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu<br />

sociālā arodnodroš<strong>in</strong>ājuma sistēmās 11 , un Eiropas Parlamenta un Padomes<br />

Direktīvu 2006/54/EK <strong>par</strong> tāda pr<strong>in</strong>cipa īstenošanu, kas <strong>par</strong>edz vienlīdzīgas<br />

iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarb<strong>in</strong>ātības un<br />

profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) 12 ;<br />

nebija spēkā. Tas tomēr bija spēkā, kad 2010. gada martā tika pieņemta<br />

direktīva, <strong>ku</strong>rā ietver<strong>ts</strong> šis nolī<strong>gums</strong>.<br />

Lai nodroš<strong>in</strong>ātu skaidrību, Eiropas Komisijas juridiskais dienes<strong>ts</strong> pēc<br />

apspriešanās ar Eiropas sociālajiem <strong>par</strong>tneriem un viņu piekrišanu pievienoja<br />

vairākas zemteksta piezīmes pamatnolīguma galīgajam tekstam, <strong>ku</strong>ru<br />

pieņēma Padome un <strong>ku</strong>rš tika publicē<strong>ts</strong> Oficiālajā Vēstnesī.<br />

Līdzās a<strong>ts</strong>aucei uz ES primārajiem tiesību aktiem, īpaši attiecībā uz<br />

līdztiesības jautā<strong>jumu</strong>, šis jaunais apsvērums attiecas arī uz papild<strong>in</strong>āmiem<br />

attiecīgajiem se<strong>ku</strong>ndārajiem tiesību aktiem šajā jomā, un to <strong>par</strong>eiza<br />

īstenošana un piemērošana veic<strong>in</strong>ātu vienlīdzīgas attieksmes uzlabošanos<br />

pret sievietēm un vīriešiem.<br />

(**) Pārnumurē<strong>ts</strong>: LESD 153. panta 1. daļa un 157. pan<strong>ts</strong>.<br />

(***) EK līguma 2. pan<strong>ts</strong> ir atcel<strong>ts</strong>, un būtībā to aizstāj Eiropas Savienības Līguma 3. pan<strong>ts</strong>. EK līguma 3. panta 1. daļa ir atcelta, un būtībā to aizstāj 3. līdz 6.<br />

LESD pan<strong>ts</strong>. EK līguma 3. panta 2. daļa ir pārnumurēta <strong>par</strong> LESD 8. pantu. EK līguma 13. pan<strong>ts</strong> ir pārnumurē<strong>ts</strong> <strong>par</strong> LESD 19. pantu.<br />

9 OV L 45, 19.2.1975, 19.–20. lpp.<br />

10 OV L 348, 28.11.1992, 1.–8. lpp.<br />

11 OV L 46, 17.2.1997, 20.–24. lpp.<br />

12 OV L 204, 26.7.2006, 23.–36. lpp.<br />

9

3. ņemot vērā 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību<br />

hartu un tās 23. un 33. pantu <strong>par</strong> vīriešu un sieviešu līdztiesību un darba,<br />

privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu;<br />

Iepriekšējā pamatnolīgumā bija a<strong>ts</strong>auce uz Kopienas Hartas <strong>par</strong> sociālajām<br />

pamattiesībām (1989) attiecīgajiem pantiem. Tie aizstāti ar a<strong>ts</strong>aucēm uz ES<br />

Pamattiesību hartas 23. un 33. pantu, <strong>ku</strong>ros noteik<strong>ts</strong>:<br />

23. pan<strong>ts</strong><br />

Sieviešu un vīriešu līdztiesība<br />

Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodroš<strong>in</strong>a visās jomās, tostarp<br />

nodarb<strong>in</strong>ātības, darba un atalgojuma jomā.<br />

Līdztiesības pr<strong>in</strong>cips neliedz saglabāt vai noteikt pasā<strong>ku</strong>mus, <strong>ku</strong>ri<br />

<strong>par</strong>edz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētam dzimumam.<br />

33. pan<strong>ts</strong><br />

Ģimenes dzīve un darbs<br />

1. Ģimenei tiek nodroš<strong>in</strong>āta juridiska, ekonomiska un sociāla<br />

aizsardzība.<br />

2. Lai būtu iespējams apvienot ģimenes dzīvi un darbu, ikvienam ir<br />

tiesības uz aizsardzību pret atlaišanu no darba saistībā ar maternitāti,<br />

kā arī tiesības uz apmaksātu maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> un uz bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> pēc bērna piedzimšanas vai bērna<br />

adoptēšanas.<br />

Tagad ES Pamattiesību harta ir daļa no ES primārajiem tiesību aktiem, jo LES<br />

6. pantā teik<strong>ts</strong>, ka "Savienība atzīst tiesības, brīvības un pr<strong>in</strong>cipus, kas<br />

izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,<br />

<strong>ku</strong>rā pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pa<strong>ts</strong><br />

juridiskais spēks kā Līgumiem (...)".<br />

10

4. ņemot vērā Komisijas 2003. gada Ziņo<strong>jumu</strong> <strong>par</strong> to, kā īsteno Padomes<br />

Direktīvu 96/34/EK ( 1996. gada 3. jūnijs) <strong>par</strong> UNICE, CEEP un EAK noslēgto<br />

pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>;<br />

5. ņemot vērā Lisabonas izaugsmes un nodarb<strong>in</strong>ātības stratēģijas mērķi –<br />

paliel<strong>in</strong>āt vispārējo nodarb<strong>in</strong>ātības līmeni līdz 70 %, sieviešu nodarb<strong>in</strong>ātības<br />

līmeni – līdz 60 % un gados <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> darba ņēmēju nodarb<strong>in</strong>ātības līmeni –<br />

līdz 50 %; ņemot vērā Barselonas mērķus attiecībā uz bērnu aprūpes<br />

iestādēm un to politikas jomu ieguldī<strong>jumu</strong>, kas vērstas uz darba, privātas un<br />

ģimenes dzīves saskaņošanas pilnveidi ceļā uz šiem mērķiem;<br />

6. ņemot vērā Eiropas sociālo <strong>par</strong>tneru 2005. gada 22. marta Dzimumu<br />

līdztiesības pasā<strong>ku</strong>mu programmu, <strong>ku</strong>rā ģimenes un darba dzīves līdzsvara<br />

veic<strong>in</strong>āšana ir m<strong>in</strong>ēta kā prioritāra rīcības joma un vienlai<strong>ku</strong>s atzī<strong>ts</strong>, ka<br />

turpmākai virzībai saskaņošanas jomā ir jāievieš līdzsvaro<strong>ts</strong>, <strong>in</strong>tegrē<strong>ts</strong> un<br />

vieno<strong>ts</strong> politikas jomu kopums, kas ietvertu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma notei<strong>ku</strong>mus, darba<br />

notei<strong>ku</strong>mus un aprūpes <strong>in</strong>frastruktūras;<br />

Lasiet šo ziņo<strong>jumu</strong>: http://resourcecentre.etuc.org/Agreemen<strong>ts</strong>-57.html<br />

Šajā jaunajā apsvērumā, pirmkārt, ir vairākas a<strong>ts</strong>auces uz Lisabonas<br />

stratēģijā noteiktajiem attiecīgajiem kritērijiem, <strong>ku</strong>ri šī nolīguma<br />

<strong>par</strong>akstīšanas laikā vēl bija spēkā. Tai pat laikā tika pieņemta tā pēctece – tā<br />

sauktā stratēģija "Eiropa 2020". Šī jaunā Eiropas stratēģija, <strong>ku</strong>rai jāveic<strong>in</strong>a<br />

"gudra, ilg<strong>ts</strong>pējīga un <strong>in</strong>tegrējoša izaugsme", izvirza mērķi, ka līdz 2020.<br />

gadam 75% iedzīvotāju 20 – 64 gadu <strong>vec</strong>umā jābūt nodarb<strong>in</strong>ātiem.<br />

Otrā a<strong>ts</strong>auce ir uz tā sauktajiem "Barselonas mērķiem". Patiesi: Eiropadome<br />

2002. gadā Barselonā ros<strong>in</strong>āja dalībvalstis cita starpā novērst sieviešu<br />

nevēlēšanos kļūt <strong>par</strong> darbaspē<strong>ku</strong>, izvirzot mērķi līdz 2010. gadam nodroš<strong>in</strong>āt<br />

bērnu aprūpi vismaz 90 % bērnu no triju gadu <strong>vec</strong>umam līdz skolas <strong>vec</strong>umam<br />

un vismaz 33 % bērnu, kas ir jaunāki <strong>par</strong> trim gadiem.<br />

Šajā jaunajā apsvērumā ir arī a<strong>ts</strong>auce uz Dzimumu līdztiesības pasā<strong>ku</strong>mu<br />

programmu un tās prioritāti [profesionālas un ģimenes dzīves] saskaņošanas<br />

jomā. Tajā laikā tas bija viens no galvenajiem un jaunākajiem Eiropas sociālā<br />

dialoga rezultātiem starp <strong>ETUC</strong>, BUSINESSEUROPE, UEAPME un CEEP.<br />

Plašāka <strong>in</strong>formācija <strong>par</strong> šo Pasā<strong>ku</strong>mu programmu un <strong>par</strong> to, kā tā tika<br />

īstenota visā Eiropā, atrodama:<br />

http://resourcecentre.etuc.org/Frameworks-of-actions-56.html<br />

11

7. tā kā darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pilnveides pasā<strong>ku</strong>mi ir<br />

plašākas politikas programmas daļa, lai reaģētu uz darba devēju un darba<br />

ņēmēju vajadzībām un uzlabotu pielāgošanās un nodarb<strong>in</strong>ātības spēju, kas<br />

savukārt ir elastdrošības pieejas daļa;<br />

8. tā kā ar ģimenes politikas jomām būtu jāveic<strong>in</strong>a dzimumu līdztiesības<br />

sasniegšana un tās būtu jāaplūko saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām,<br />

iedzīvotāju no<strong>vec</strong>ošanās ietekmi, paaudžu starpā esošās plaisas likvidēšanu,<br />

sieviešu iesaistīšanos darba tirgū un ģimenes pienā<strong>ku</strong>mu sadali starp sievieti<br />

un vīrieti;<br />

9. tā kā darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanas jautājumiem veltīto<br />

apspriežu pirmajā un otrajā posmā 2006. un 2007. gadā Komisija apspriedās<br />

ar Eiropas sociālajiem <strong>par</strong>tneriem un cita starpā pārrunāja jautā<strong>jumu</strong> <strong>par</strong><br />

tiesiskā regulējuma atjaun<strong>in</strong>āšanu Kopienas līmenī, un tā mud<strong>in</strong>āja Eiropas<br />

sociālos <strong>par</strong>tnerus novērtēt pamatnolīguma <strong>par</strong> bērna kopšanas<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> notei<strong>ku</strong>mus ar mērķi pā<strong>rskat</strong>īt to;<br />

Šis apsvērums izriet no sākotnējā pamatnolīguma, lai gan a<strong>ts</strong>auce pievienota<br />

jautājumiem <strong>par</strong> dzimumu līdztiesības sasniegšanu un ģimenes pienā<strong>ku</strong>mu<br />

sadali starp sievieti un vīrieti. Tā ir jaunās demogrāfiskās realitātes un<br />

sabiedrības no<strong>vec</strong>ošanas ietekmes izpausme, un šajā nozīmē tā jāskata<br />

saistībā ar 7. klauzulu <strong>par</strong> "neatliekamu ģimenes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>" kā lejupējiem<br />

rad<strong>in</strong>iekiem (bērniem), tā augšupējiem rad<strong>in</strong>iekiem (apgādībā esošiem<br />

<strong>vec</strong>āka gadagājuma cilvēkiem).<br />

Šis jaunais apsvērums atgād<strong>in</strong>a, ka sarunas savā ziņā izraisīja Eiropas<br />

Komisijas rīkotā divu posmu apspriešanās <strong>par</strong> profesionālās, privātās un<br />

ģimenes dzīves saskaņošanu.<br />

Oficiālie apspriešanās do<strong>ku</strong>menti atrodami Komisijas tīmekļa vietnē, kas<br />

veltīta Eiropas sociālajam dialogam:<br />

http://ec.europa.eu/social/keyDocumen<strong>ts</strong>.jsp?type=50&policyArea=0&subC<br />

ategory=0&country=0&year=0&advSearchKey=&mode=advancedSubmit&la<br />

ngId=en.<br />

<strong>ETUC</strong> atbildes uz šo apspriešanos, kā arī citas nostājas jautājumos <strong>par</strong><br />

ģimenes, privātās un profesionālās dzīves saskaņošanu atrodamas <strong>ETUC</strong><br />

tīmekļa vietnē: http://www.etuc.org/r/1348.<br />

Pēc šīs apspriešanās Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri nolēma novērtēt 1995. gada<br />

nolīguma notei<strong>ku</strong>mus un to īstenošanu. Šī novērtējuma rezultāti publicēti<br />

2008. gada 27. februāra "Progresa ziņojumā <strong>par</strong> profesionālās, privātās un<br />

ģimenes dzīves saskaņošanu", kas tika iesnieg<strong>ts</strong> Augstākā līmeņa trīspusējā<br />

sanāksmē <strong>par</strong> sociālajām lietām 2008. gada 13. martā.<br />

Turklāt progresa ziņojumā novērtēti sasniegumi darba un privātās dzīves<br />

12

10. tā kā Eiropas sociālo <strong>par</strong>tneru 1995. gadā noslēgtais pamatnolī<strong>gums</strong> <strong>par</strong><br />

bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> ir ros<strong>in</strong>ājis pozitīvas pārmaiņas, dalībvalstīs<br />

nodroš<strong>in</strong>ājis vienotu pamatu darba un ģimenes dzīves līdzsvaram un bijis<br />

nozīmīgs, lai palīdzētu strādājošiem <strong>vec</strong>ākiem Eiropā labāk saskaņot<br />

profesionālo un ģimenes dzīvi; tomēr, balstoties uz kopēju novērtē<strong>jumu</strong>,<br />

Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri uzskata, ka daži nolīguma elementi jāpielāgo vai<br />

jāpā<strong>rskat</strong>a, lai labāk sasniegtu tā mērķus;<br />

11. tā kā daži aspekti jāpielāgo, ņemot vērā arvien lielā<strong>ku</strong> darbaspēka<br />

dažādību un pārmaiņas sabiedrībā, tostarp ģimenes struktūru pieaugošo<br />

daudzveidību, vienlai<strong>ku</strong>s ievērojot valstu tiesību aktus, koplīgumus un/vai<br />

praksi;<br />

12. tā kā daudzās dalībvalstīs pamud<strong>in</strong>ājums vīriešiem uzņemties līdzvērtīgu<br />

ģimenes pienā<strong>ku</strong>mu daļu nav devis pietiekamus rezultātus; tādējādi būtu<br />

jāveic vēl efektīvāki pasā<strong>ku</strong>mi, lai mud<strong>in</strong>ātu vienlīdzīgā<strong>ku</strong> ģimenes<br />

pienā<strong>ku</strong>mu sadali starp vīriešiem un sievietēm;<br />

līdzsvara jomā pēdējo desmit gadu laikā. Pievērsta uzmanība arī ES un<br />

Eiropas sociālo <strong>par</strong>tneru lomai, lai sasniegtu labā<strong>ku</strong> profesionālās, privātās<br />

un ģimenes dzīves saskaņošanu. Īpaši būtiskas ir trīs jomas: (i) <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

notei<strong>ku</strong>mi, (ii) darba notei<strong>ku</strong>mi un (iii) aprūpes <strong>in</strong>frastruktūras.<br />

Pilns progresa ziņojums pieejams <strong>ETUC</strong> tīmekļa vietnē:<br />

http://www.etuc.org/IMG/pdf_2008-00393-E.pdf.<br />

Ar šo jauno apsvērumu, kas jāskata saistībā ar 1. klauzulas 1. punktu, Eiropas<br />

sociālie <strong>par</strong>tneri vēlējās uzsvērt pārmaiņas darba tirgū, kā arī sabiedrībā<br />

kopumā. Viena no konkrētām pārmaiņām ir jaunu ģimenes organizācijas<br />

formu pieau<strong>gums</strong>.<br />

Ņemot vērā sīkā<strong>ku</strong>s skaidro<strong>jumu</strong>s, <strong>ETUC</strong> mēģ<strong>in</strong>āja – tomēr bez panā<strong>ku</strong>miem<br />

– pilnveidot a<strong>ts</strong>auci uz "ģimenes organizācijas formu daudzveidību", m<strong>in</strong>ot<br />

(nepilnīgu) uzskaitī<strong>jumu</strong>, piemēram: vientuļie <strong>vec</strong>āki, viena dzimuma<br />

<strong>par</strong>tnerība, kompanjoni u.c.<br />

Sākotnējā pamatnolīgumā līdzīgs apsvērums attiecās uz nepieciešamību<br />

iedroš<strong>in</strong>āt vīriešus uzņemties vairāk ģimenes pienā<strong>ku</strong>mu, konkrētāk, bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, un šādu "iedroš<strong>in</strong>āšanu" varētu veikt, izmantojot<br />

izpratnes vairošanas kampaņas. Tomēr novērtējums liec<strong>in</strong>āja, ka daudzās<br />

dalībvalstīs šī "iedroš<strong>in</strong>āšana" nebija visai sekmīga. Lai gan izpratnes<br />

vairošanas kampaņas joprojām ir svarīgas, vajadzīgi efektīvāki pasā<strong>ku</strong>mi.<br />

Piemēram, noteikt, ka viens <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma mēnesis ir pilnībā nenododams, kā<br />

<strong>par</strong>edzē<strong>ts</strong> 2. klauzulas 2. punktā, ir solis <strong>par</strong>eizajā virzienā. Par šo jautā<strong>jumu</strong><br />

skatiet arī 16. apsvērumu.<br />

13

13. tā kā daudzās dalībvalstīs attiecībā uz <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma iespējām, bērna<br />

aprūpi un elastīgiem darba notei<strong>ku</strong>miem jau ir plaša politikas pasā<strong>ku</strong>mu un<br />

prakses daudzveidība, kas pielāgota darba ņēmēju un darba devēju<br />

vajadzībām un <strong>ku</strong>ras mērķis ir atbalstīt <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong>s profesionālās, privātās un<br />

ģimenes dzīves saskaņošanā; tā būtu jāņem vērā, īstenojot šo<br />

pamatnolīgumu;<br />

14. tā kā šis pamatnolī<strong>gums</strong> ir viens no Eiropas sociālo <strong>par</strong>tneru darbības<br />

elementiem profesionālas un ģimenes dzīves saskaņošanas jomā;<br />

15. tā kā šis nolī<strong>gums</strong> ir pamatnolī<strong>gums</strong>, <strong>ku</strong>rā izklāstītas m<strong>in</strong>imālās prasības<br />

un notei<strong>ku</strong>mi attiecībā uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, <strong>ku</strong>rš ir atšķirīgs no<br />

maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma un no prombūtnes no darba nepārvaramās varas<br />

dēļ, un tas uzdod dalībvalstīm un sociālajiem <strong>par</strong>tneriem noteikt pieejamības<br />

nosacī<strong>jumu</strong>s un piemērošanas notei<strong>ku</strong>mus, lai ņemtu vērā katras dalībvals<strong>ts</strong><br />

situāciju;<br />

16. tā kā šajā nolīgumā <strong>par</strong>edzētās tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> ir<br />

<strong>in</strong>dividuālās tiesības un pr<strong>in</strong>cipā nav nododamas, tomēr dalībvalstīm ir<br />

atļau<strong>ts</strong> <strong>par</strong>edzēt tiesību nodošanu. Pieredze rāda, ka aizlie<strong>gums</strong> nodot<br />

tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> var būt pozitīvs stimuls tam, lai tēvi<br />

izmantotu šo <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, tādēļ Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri piekrīt tam, ka<br />

Izmantojot šo jauno apsvērumu, Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri atzīst, ka<br />

[profesionālās un ģimenes dzīves] saskaņošanas jomā dalībvalstīs ir plaša<br />

pasā<strong>ku</strong>mu daudzveidība, un tas jāņem vērā, īstenojot nolīgumu.<br />

Tomēr jāuzsver, ka šo dažādo politikas pasā<strong>ku</strong>mu ņemšana vērā nekādā<br />

gadījumā nevar kalpot <strong>par</strong> argumentu vai tikt izmantota, lai neīstenotu šīs<br />

direktīvas/nolīguma m<strong>in</strong>imālās prasības (piemēram, m<strong>in</strong>imālo 4 mēnešu<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>) vai pat paslikt<strong>in</strong>ātu konkrētu, šobrīd pieejamu aizsardzību.<br />

Piemēram, Beļģijā a<strong>ts</strong>evišķas darba devēju organizācijas iebilst, ka šie<br />

pasā<strong>ku</strong>mi neietekmētu Beļģijas <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> sistēmu. Viņi uzskata,<br />

ka nav nepieciešams paliel<strong>in</strong>āt pašreizējo 3 mēnešu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> līdz 4<br />

mēnešiem, lai panāktu atbilstību jaunajam nolīgumam, jo, ņemot vērā visas<br />

pārējās esošās <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> sistēmas, ir pietiekami daudz iespēju saskaņot<br />

ģimenes dzīvi un darbu.<br />

Ar šo Eiropas sociālie <strong>par</strong>tneri vēlas uzsvērt paveikto lielo darbu un<br />

sasniegtos rezultātus Eiropas sociālajā dialogā [profesionālās un ģimenes<br />

dzīves] saskaņošanas jomā, piemēram, Dzimumu līdztiesības pasā<strong>ku</strong>mu<br />

programmu (skat. apsvērumu Nr. 6) un arī 2008. gada jūlijā pieņemtā kopīgā<br />

vēstule <strong>par</strong> bērnu aprūpi (Pieejama: http://www.etuc.org/r/5204.<br />

Šis punk<strong>ts</strong> saglabājās nema<strong>in</strong>īgs, un tajā skaidri def<strong>in</strong>ē<strong>ts</strong> d<strong>in</strong>amiskais,<br />

pragmatiskais un papild<strong>in</strong>ošais redzējums, <strong>ku</strong>ru mēs vēlējāmies piešķirt<br />

pamatnolīgumam, uzticot atbildību dalībvalstīm un valstu līmeņa sociālajiem<br />

<strong>par</strong>tneriem, kā arī paverot iespējas sarunām <strong>par</strong> piekļuves nosacījumiem un<br />

īstenošanas veidiem.<br />

Šis jaunais apsvērums attiecas uz jautā<strong>jumu</strong> <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

nenodošanu un kāda ietekme tai varētu būt uz to, lai tēvi izmantotu šo<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>. Šajā apsvērumā arī precizē<strong>ts</strong>, ka saskaņā ar šo nolīgumu<br />

tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> pr<strong>in</strong>cipā nav nododamas <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> starpā. Šis<br />

apsvērums jāskata saistībā ar satura 2. klauzulas 2. punktu.<br />

14

daļa no šā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma tiek noteikta kā nenododama;<br />

17. tā kā ir būtiski ņemt vērā tādu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> īpašās vajadzības, <strong>ku</strong>ru bērns ir ar<br />

<strong>in</strong>validitāti vai ilgstošu slimību;<br />

18. tā kā dalībvalstīm būtu jā<strong>par</strong>edz, ka tiesības uz pabalstiem pakalpo<strong>jumu</strong><br />

veidā saskaņā ar apdroš<strong>in</strong>āšanu slimības gadījumiem tiek saglabātas <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma m<strong>in</strong>imālajā periodā;<br />

19. tā kā dalībvalstīm, īstenojot šo nolīgumu, saskaņā ar valstī <strong>par</strong>edzētajiem<br />

nosacījumiem un ievērojot budžeta situāciju, attiecīgā gadījumā būtu arī<br />

jāapsver, kā saglabāt tiesības uz attiecīgiem sociālā nodroš<strong>in</strong>ājuma<br />

pabalstiem <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma m<strong>in</strong>imālajā periodā, kā arī, cita starpā,<br />

jāņem vērā ienā<strong>ku</strong>mu būtiskā nozīme citu faktoru vidū, izvēloties izmantot<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>;<br />

20. tā kā dalībvalstu pieredze liec<strong>in</strong>a, ka ienā<strong>ku</strong>mi <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā<br />

ir viens no faktoriem, kas ietekmē (jo īpaši tēvu) lēmumu <strong>par</strong> šā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

izmantošanu;<br />

21. tā kā pieeja elastīgiem darba notei<strong>ku</strong>miem dod <strong>vec</strong>ākiem lielā<strong>ku</strong> iespēju<br />

apvienot darba un ģimenes pienā<strong>ku</strong>mus un veic<strong>in</strong>a re<strong>in</strong>tegrāciju darbā jo<br />

īpaši pēc <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma;<br />

Arī šis apsvērums ir jauns un skatāms saistībā ar 3. klauzulas 3. punktu, <strong>ku</strong>rš<br />

attiecas uz no jauna pievienotu punktu <strong>par</strong> nepieciešamību <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma sistēmu izstrādāšanas laikā ņemt vērā īpašās vajadzības, kādas<br />

ir <strong>vec</strong>ākiem, <strong>ku</strong>ru bērni ir ar <strong>in</strong>validitāti vai ilgstoši slimojoši.<br />

Sociālās apdroš<strong>in</strong>āšanas sistēmu daudzveidība, dalībvalstu jutī<strong>gums</strong> šajā<br />

jautājumā un darba devēju nevēlēšanās apsvērt šo problēmu noveda pie tā,<br />

ka atbildība <strong>par</strong> sociālās aizsardzības uzturēšanu un pabalstiem tika noteikta<br />

valstu līmenī. Tomēr 5. klauzulas 5. punktā īpaši norādī<strong>ts</strong>, ka "būtiska ir<br />

tiesību uz sociālo nodroš<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> nepārtrauktība dažādu sistēmu, īpaši<br />

veselības aprūpes, ietvaros". <strong>ETUC</strong> nešaubīgi uzskata, ka visus ris<strong>ku</strong>s<br />

(slimības, bezdarba, <strong>in</strong>validitātes u.c.) jāturp<strong>in</strong>a apmaksāt.<br />

Salīdz<strong>in</strong>ot ar sākotnējo pamatnolīgumu, šis apsvērums tika atjaun<strong>in</strong>ā<strong>ts</strong> tādā<br />

nozīmē, ka tagad, īstenojot šo nolīgumu, dalībvalstīm jāapsver ne tikai<br />

sociālā nodroš<strong>in</strong>ājuma tiesību saglabāšana, bet arī ienā<strong>ku</strong>mu būtiskā nozīme,<br />

jo tie ir viens no faktoriem, kas ietekmē izvēli izmantot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>.<br />

Šis apsvērums jāskata saistībā ar 20. apsvērumu un 5. klauzulas 5. punktu.<br />

Līdzās 19. apsvērumam šis jaunais apsvērums atzīst ienā<strong>ku</strong>mu līmeņa<br />

pozitīvo nozīmi, izvēloties izmantot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, īpaši attiec<strong>in</strong>ot to<br />

uz tēviem. Praksē patiešām redzams, ka valstīs, <strong>ku</strong>rās bērna kopšanas<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums ir neapmaksā<strong>ts</strong> vai zemu apmaksā<strong>ts</strong>, <strong>vec</strong>āki, īpaši tēvi, mazāk<br />

sliecas to izmantot. Pie citām nozīmīgām iezīmēm pieder vispārējā problēma<br />

– sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība, pie tam arī tādā nozīmē, vai tā<br />

attiecas uz vientuļiem <strong>vec</strong>ākiem vai pāriem, un vai abi <strong>par</strong>tneri ir vai nav<br />

algas pelnītāji.<br />

Šis apsvērums a<strong>ts</strong>poguļo jauna 6. klauzulas 1. punkta iekļaušanu, <strong>ku</strong>rā<br />

uzsvēr<strong>ts</strong>, ka jāpievērš uzmanība priekšrocībām, kādas var būt elastīgiem<br />

darba notei<strong>ku</strong>miem darba un ģimenes dzīves saskaņošanā un re<strong>in</strong>tegrācijā<br />

darbā, atgriežoties no <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma.<br />

15

22. tā kā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma notei<strong>ku</strong>mi ir <strong>par</strong>edzēti, lai īpašā laikposmā<br />

atbalstītu strādājošus <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong>s, un to mērķis ir saglabāt un veic<strong>in</strong>āt <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

nepārtrauktu dalību darba tirgū; tādēļ lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam,<br />

lai darba ņēmējs m<strong>in</strong>ētā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā saglabātu kontaktus ar darba<br />

devēju vai lai tiktu veikti pasā<strong>ku</strong>mi, kas vērsti uz darba ņēmēja atgriešanos<br />

darbā;<br />

23. tā kā šajā nolīgumā ir ievēro<strong>ts</strong> tas, ka ir jāuzlabo prasības sociālās<br />

politikas jomā, jāveic<strong>in</strong>a Eiropas Savienības ekonomikas kon<strong>ku</strong>rē<strong>ts</strong>pēja un<br />

jāizvairās uzlikt tādus adm<strong>in</strong>istratīvus, f<strong>in</strong>ansiālus un juridis<strong>ku</strong>s<br />

ierobežo<strong>jumu</strong>s, kas traucētu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību;<br />

24. tā kā sociālie <strong>par</strong>tneri vislabāk spēj rast ris<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>s, <strong>ku</strong>ri atbilst gan<br />

darba devēju, gan darba ņēmēju vajadzībām, un tādēļ tiem ir īpaša loma,<br />

īstenojot, piemērojot, pārraugot un novērtējot šo nolīgumu, plašākā saistībā<br />

ar citiem pasā<strong>ku</strong>miem, kas vērsti uz to, lai labāk saskaņotu darba un ģimenes<br />

pienā<strong>ku</strong>mus un veic<strong>in</strong>ātu vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi vīriešu<br />

un sieviešu vidū,<br />

Arī šis apsvērums ir jauns un a<strong>ts</strong>poguļo jauna 6. klauzulas 2. punkta<br />

iekļaušanu <strong>par</strong> pozitīvo nozīmi, kāda <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā var būt<br />

kontaktiem starp darba devējiem un darb<strong>in</strong>iekiem, lai veic<strong>in</strong>ātu atgriešanos<br />

darbā.<br />

Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka 6. klauzulas 2. punk<strong>ts</strong> attiecas uz atgriešanās<br />

darbā veic<strong>in</strong>āšanu pēc <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma un iespējamu notei<strong>ku</strong>mu izstrādi<br />

attiecībā uz atbilstošiem re<strong>in</strong>tegrācijas pasā<strong>ku</strong>miem. Līdz ar to iedroš<strong>in</strong>āšana<br />

uzturēt kontaktus nekādā ziņā nav jāskata tā, ka tas viss atļauj darba<br />

devējam saglabāt kontaktus, lai piespiestu darb<strong>in</strong>ie<strong>ku</strong> izmantot īsā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> vai atlikt daļu no tā, vai veikt z<strong>in</strong>āmu darbu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā<br />

utt.<br />

Šis punk<strong>ts</strong> saglabājās nema<strong>in</strong>īgs, un tajā def<strong>in</strong>ēta vispārīgā prasība līdzsvarot<br />

darba devēju un darba ņēmēju <strong>in</strong>tereses, taču tas ir īpaši svarīgs a<strong>ts</strong>aucei<br />

mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.<br />

Var būt pieņemami, ka tiek apsvērta īpaša kārtība vai notei<strong>ku</strong>mi<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma izmantošanā attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu<br />

darb<strong>in</strong>iekiem. Tomēr tas nevar būt attaisnojums šī nolīguma neīstenošanai<br />

un tā nepiemērošanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to<br />

darb<strong>in</strong>iekiem. Šis nolī<strong>gums</strong> piemērojams visiem uzņēmumiem neatkarīgi no<br />

to lieluma (skat. arī faktu, ka Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo<br />

uzņēmumu asociācija (UEAPME) ir nolīguma dalībniece) un nozari, <strong>ku</strong>rā tie<br />

darbojas.<br />

Šis atjaun<strong>in</strong>ātais apsvērums satur st<strong>in</strong>grā<strong>ku</strong> a<strong>ts</strong>auci uz to nozīmi, kāda var<br />

būt sociālajiem <strong>par</strong>tneriem šī nolīguma uzraudzībā un novērtēšanā. Šis<br />

punk<strong>ts</strong> jāskata saistībā ar satura 8. klauzulas 7. punktu.<br />

16

1. klauzula: Mērķis un darbības joma<br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

1. Šajā nolīgumā ir noteiktas prasību m<strong>in</strong>imālās prasības, lai veic<strong>in</strong>ātu<br />

strādājošu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> ģimenes un darba pienā<strong>ku</strong>mu saskaņošanu, ņemot vērā<br />

ģimenes struktūru pieaugošo daudzveidību un vienlai<strong>ku</strong>s ievērojot valstu<br />

tiesību aktus, koplīgumus un/vai praksi.<br />

2. Šo nolīgumu piemēro visiem darba ņēmējiem – gan vīriešiem, gan<br />

sievietēm, <strong>ku</strong>riem ir darba lī<strong>gums</strong> vai darba attiecības, kā noteik<strong>ts</strong> tiesību<br />

aktos, koplīgumos un/vai katrā dalībvalstī spēkā esošajā praksē.<br />

3. Dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri no šā nolīguma darbības un<br />

piemērošanas jomas neizslēdz darba ņēmējus, darba līgumus vai darba<br />

attiecības tikai tādēļ, ka tās attiecas uz nepilna laika darba ņēmējiem,<br />

noteikta termiņa līgumdarba ņēmējiem vai personām, kam ir darba lī<strong>gums</strong><br />

vai darba attiecības ar pagaidu darba aģentūru.<br />

Nolīgumā noteiktas "m<strong>in</strong>imālās prasības", lai veic<strong>in</strong>ātu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> un ģimenes<br />

pienā<strong>ku</strong>mu saskaņošanu ar prombūtni no darba nepārvaramās varas dēļ<br />

(neatliekams ģimenes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums). M<strong>in</strong>imālās prasības caurvij visu<br />

nolīgumu, un tās vienmēr jārespektē. To obligātais raksturs balstās uz<br />

četriem būtiskiem elementiem: <strong>in</strong>dividuālām tiesībām uz vismaz četrus<br />

mēnešus ilgu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, aizsardzību pret atlaišanu no darba,<br />

tiesībām atgriezties savā iepriekšējā amatā vai, ja tas nav iespējams, līdzīgā<br />

vai līdzvērtīgā darbā, un atļauju būt prombūtnē no darba nepārvaramās<br />

varas dēļ sakarā ar neatliekamiem ģimenes apstākļiem.<br />

Turklāt šajā notei<strong>ku</strong>mā atzīta ģimenes organizācijas formu pieaugošā<br />

daudzveidība. Kā jau m<strong>in</strong>ē<strong>ts</strong> (skat. 11. apsvērumu), <strong>ETUC</strong> mēģ<strong>in</strong>āja – tomēr<br />

bez panā<strong>ku</strong>miem – pilnveidot a<strong>ts</strong>auci uz "ģimenes organizācijas formu<br />

daudzveidību", m<strong>in</strong>ot (nepilnīgu) uzskaitī<strong>jumu</strong>, piemēram: vientuļie <strong>vec</strong>āki,<br />

viena dzimuma <strong>par</strong>tnerība, kompanjoni u.c.<br />

Nolī<strong>gums</strong> piemērojams visiem darb<strong>in</strong>iekiem, kā noteik<strong>ts</strong> vals<strong>ts</strong><br />

tiesību aktos, koplīgumos un/vai praksē. Jāatzīmē, ka "darba<br />

attiecības" ir plašāks jēdziens nekā "darba lī<strong>gums</strong>" un pieder pie<br />

term<strong>in</strong>oloģijas, ko izmanto Eiropas sociālā dialoga līgumos attiecībā<br />

uz nolīguma piemērošanu citu starpā vals<strong>ts</strong> iestāžu darb<strong>in</strong>iekiem vai<br />

vals<strong>ts</strong> uzņēmumu darb<strong>in</strong>iekiem. Nolīgumam nav izņēmumu, kas tik<br />

bieži sastopami ES li<strong>ku</strong>mdošanā (piemēram, grupu atbrīvojumi visai<br />

tirdzniecības flotei).<br />

17

2. klauzula: Vecā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

1. Ar šo nolīgumu darba ņēmējiem – gan vīriešiem, gan sievietēm – tiek<br />

piešķirtas <strong>in</strong>dividuālās tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> saistībā ar bērna<br />

piedzimšanu vai adopciju, lai aprūpētu šo bērnu, līdz noteiktam <strong>vec</strong>umam,<br />

bet ne ilgāk, līdz bērns sasniedz astoņu gadu <strong>vec</strong>umu, un šis <strong>vec</strong>ums<br />

jānosaka dalībvalstīm un/vai sociālajiem <strong>par</strong>tneriem.<br />

2. Atvaļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> piešķir vismaz uz četriem mēnešiem, un, lai veic<strong>in</strong>ātu<br />

vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi vīriešu un sieviešu vidū, būtu<br />

jā<strong>par</strong>edz, ka tas pr<strong>in</strong>cipā nav nododams. Lai veic<strong>in</strong>ātu, ka abi <strong>vec</strong>āki<br />

līdzvērtīgi izmanto <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, jā<strong>par</strong>edz, ka vismaz viens no šiem<br />

četriem mēnešiem nav nododams. Perioda, <strong>ku</strong>rš nav nododams,<br />

piemērošanas notei<strong>ku</strong>mus nosaka vals<strong>ts</strong> līmenī, izmantojot tiesību aktus<br />

un/vai koplīgumus, ņemot vērā dalībvalstīs esošos <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma notei<strong>ku</strong>mus.<br />

Ar šo nolīgumu darba ņēmējiem – gan vīriešiem, gan sievietēm – tiek<br />

piešķirtas <strong>in</strong>dividuālās tiesības uz vismaz četrus mēnešus ilgu m<strong>in</strong>imālo<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> (t.i., gan mātei, gan tēvam ir tiesības uz vismaz četrus<br />

mēnešus ilgu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> katram). Tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> ir<br />

vispārējas, un tas nozīmē, ka a<strong>ts</strong>evišķas nozares vai konkrētas darb<strong>in</strong>ie<strong>ku</strong><br />

kategorijas nav izņēmums un nav <strong>par</strong>edzētas proporcionālas tiesības uz<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>. Tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> nedrīkst ierobežot ar zīdaiņu<br />

vai ļoti mazu bērnu aprūpi. Valdībām un/vai sociālajiem <strong>par</strong>tneriem jāatļauj<br />

darb<strong>in</strong>iekiem izmantot <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, līdz bērni sasniedz 8 gadu <strong>vec</strong>umu.<br />

<strong>ETUC</strong> delegācijas atkārtotie mēģ<strong>in</strong>ājumi paliel<strong>in</strong>āt šo <strong>vec</strong>umu līdz 12 gadiem<br />

diemžēl bija neveiksmīgi.<br />

Pamatā šis notei<strong>ku</strong>ms paliek lielākoties nema<strong>in</strong>īgs, salīdz<strong>in</strong>ot ar sākotnējā<br />

nolīguma tekstu, neatkarīgi no tā, ka a<strong>ts</strong>auce uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma ilgumu<br />

pārcelta uz sekojošo 2. punktu.<br />

Šis notei<strong>ku</strong>ms satur vairā<strong>ku</strong>s jaunus elementus, galvenais no <strong>ku</strong>riem ir tas, ka<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma il<strong>gums</strong> tiek paliel<strong>in</strong>ā<strong>ts</strong> no trim uz četriem mēnešiem.<br />

Tāpat kā iepriekšējā nolīgumā, <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums jāpiešķir tā, ka tas pr<strong>in</strong>cipā nav<br />

nododams. Lai gan <strong>ETUC</strong> atbalstīja pilnu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, <strong>ku</strong>rš nav nododams,<br />

sakarā ar lielo viedokļu atšķirību ar darba devēju delegāciju kompromisa<br />

ris<strong>in</strong>ājums bija tāds, ka valstīs, <strong>ku</strong>r <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums ir nododams <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

starpā, vismaz viens mēnesis nav nododams.<br />

Šī punkta mērķis ir ņemt vērā faktu, ka a<strong>ts</strong>evišķās valstīs <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

šobrīd ir ģimenes tiesības vai <strong>in</strong>dividuālas tiesības, kas nododamas starp<br />

<strong>in</strong>divīdiem. Praksē tas nozīmējis, ka, lai gan lielākajā daļā šo valstu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums teorētiski vienlīdz pieejams vīriešiem un sievietēm, to<br />

izmantojušas galvenokārt sievietes. Lai iedroš<strong>in</strong>ātu vīriešus izmantot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

18

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> (skat. arī 12. un 15. apsvērumus) un veic<strong>in</strong>ātu vienlīdzību starp<br />

sievietēm un vīriešiem, nolī<strong>gums</strong> izvirza mērķi nodroš<strong>in</strong>āt <strong>in</strong>dividuālas<br />

tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, kas nav nododamas.<br />

Tomēr, lai novērstu nolīguma izmantošanu sieviešu "de facto" tiesību<br />

samaz<strong>in</strong>āšanu un papildus nosacījumam <strong>par</strong> pašreizējā stāvokļa<br />

nepaslikt<strong>in</strong>āšanu, mēs nosakām, ka <strong>in</strong>dividuālās tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> "nav nododamas" tikai pr<strong>in</strong>cipā. Tas nozīmē, ka valdības un/vai<br />

sociālie <strong>par</strong>tneri var ieviest tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> tādā veidā, lai<br />

ņemtu vērā gan nenodošanas pr<strong>in</strong>cipu, gan valstu vietējos apstākļus. Tas<br />

dotu iespēju, piemēram, noteikt pārejas periodu, <strong>ku</strong>rā izstrādāt <strong>in</strong>dividuālas<br />

tiesības abiem <strong>vec</strong>ākiem, varbūt saistot ar tēviem adresētām <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

izmantošanas kampaņām (skat. 12. apsvērumu).<br />

Šeit jāatgād<strong>in</strong>a 13. apsvēruma komentārs, ka politikas pasā<strong>ku</strong>mu un prakses<br />

daudzveidības ņemšana vērā attiecībā uz <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma iespējām, bērna<br />

aprūpi un elastīgiem darba notei<strong>ku</strong>miem, nekādā gadījumā nevar kalpot <strong>par</strong><br />

argumentu vai tikt izmantota, lai neīstenotu šīs direktīvas/nolīguma<br />

m<strong>in</strong>imālās prasības (piemēram, m<strong>in</strong>imālo 4 mēnešu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>) vai pat<br />

paslikt<strong>in</strong>ātu konkrētu, šobrīd pieejamu aizsardzību.<br />

19

3. klauzula: Piemērošanas notei<strong>ku</strong>mi<br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

1. Vecā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pieejamības nosacī<strong>jumu</strong>s un sīki izstrādātus<br />

notei<strong>ku</strong>mus tā piemērošanai nosaka ar dalībvalstu tiesību aktiem un/vai<br />

koplīgumiem, ciktāl tajos ievērotas šajā nolīgumā <strong>par</strong>edzētās m<strong>in</strong>imālās<br />

prasības. Konkrētāk, dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri var:<br />

a) lemt, vai <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> piešķir uz pilna darba laika vai nepilna<br />

darba laika pamata, pa daļām vai laika kredīta sistēmas veidā, ņemot vērā<br />

gan darba devēju, gan darba ņēmēju <strong>in</strong>tereses;<br />

b) noteikt tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> atkarībā no nodarb<strong>in</strong>ātības<br />

perioda un/vai darba stāža uzņēmumā, šo tiesību iegūšanai nepieciešamais<br />

periods nepārsniedz vienu gadu. Dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri<br />

nodroš<strong>in</strong>a, ka, piemērojot šo notei<strong>ku</strong>mu, gadījumā, ja ar vienu un to pašu<br />

darba devēju tiek noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu lai<strong>ku</strong>, kā noteik<strong>ts</strong><br />

Direktīvā 1999/70/EK <strong>par</strong> darbu uz noteiktu lai<strong>ku</strong>, kvalifikācijas perioda<br />

aprēķ<strong>in</strong>āšanā jāņem vērā šādu līgumu kopējais il<strong>gums</strong>;<br />

Šajā klauzulā doti norādījumi valdībai/sociālajiem <strong>par</strong>tneriem <strong>par</strong> to, kā<br />

tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> piemērot praksē, lai ņemtu vērā konkrētus<br />

nosacī<strong>jumu</strong>s un apstākļus. Pieejamības nosacījumos un piemērošanas<br />

notei<strong>ku</strong>mos vienmēr jāņem vērā nolīguma m<strong>in</strong>imālās prasības.<br />

Šī punkta mērķis ir nodroš<strong>in</strong>āt darba ņēmējiem maksimālu izvēles iespēju<br />

attiecībā uz to, kā izmantot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>. Tam vajadzētu arī veic<strong>in</strong>āt<br />

uzņēmuma konkrēto vajadzību vai nodarb<strong>in</strong>ātības veida pielāgošanu,<br />

īstenojot m<strong>in</strong>ētās tiesības elastīgi un līdz ar to nodroš<strong>in</strong>ot darba ņēmējiem<br />

lielākas iespējas izmantot šīs tiesības. Papildus pilnam <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumam (un<br />

nevis tā vietā) darba ņēmējiem jābūt iespējai izmantot tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> dažādos veidos. Nolīgumā piedāvātas, piemēram, šādas<br />

iespējas:<br />

• uz nepilna darba laika pamata (piemēram, pusslodze 6 mēnešus);<br />

• pa daļām (piemēram, lai izmantotu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> dažas<br />

stundas vienā reizē noteiktā laika periodā);<br />

• laika kredīta sistēmas veidā (piemēram, vienu mēnesi gadā).<br />

Šajā notei<strong>ku</strong>mā tagad iekļauta īpaša a<strong>ts</strong>auce uz faktu, ka neatkarīgi no<br />

izvēlētā varianta jāņem vērā darba ņēmēju un darba devēju vajadzības.<br />

Neraugoties uz to, kāds varian<strong>ts</strong> izvēlē<strong>ts</strong>, kopējam <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma periodam<br />

jābūt vismaz 4 mēnešiem!<br />

Šis punk<strong>ts</strong> ļauj valdībām/sociālajiem <strong>par</strong>tneriem def<strong>in</strong>ēt piekļuves<br />

kritērijus: "nodarb<strong>in</strong>ātības periods" attiecas uz laika periodu, <strong>ku</strong>rā persona<br />

bija darba ņēmējs (neatkarīgi no darba devēju skaita vai nedēļā<br />

nostrādāto stundu skaita) un "darba stāžs" attiecas uz nodarb<strong>in</strong>ātības<br />

ilgumu pie viena darba devēja (neatkarīgi no faktiski nostrādāto stundu<br />

skaita). Tiesības izmantot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> ir ikvienam, <strong>ku</strong>rš kopā<br />

nostrādājis divpadsmit mēnešus atbilstoši vienam vai abiem kritērijiem.<br />

20

c) noteikt apstākļus, kādos darba devējam pēc apspriešanās saskaņā ar vals<strong>ts</strong><br />

tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksi ir atļau<strong>ts</strong> atlikt <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma piešķiršanu ar uzņēmuma darbību saistītu attaisnojošu iemeslu<br />

dēļ. Visas problēmas, kas rodas, piemērojot šo notei<strong>ku</strong>mu, būtu jāris<strong>in</strong>a<br />

saskaņā ar vals<strong>ts</strong> tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksi;<br />

d) papildus c) apakšpunktam atļaut īpašus notei<strong>ku</strong>mus, lai reaģētu uz mazo<br />

uzņēmumu darbības un organizācijas prasībām.<br />

Tas nozīmē, ka divpadsmit mēneši ir maksimālais gaidīšanas laiks un ka<br />

nav <strong>par</strong>edzētas proporcionālu tiesības uz <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>. Piekļuves kritērijus<br />

nedrīkst <strong>in</strong>terpretēt tādā veidā, ka tiktu izslēgtas darba ņēmēju grupas,<br />

piemēram, nepilna darba laika vai pagaidu darba ņēmēji.<br />

Šis notei<strong>ku</strong>ms nostipr<strong>in</strong>a noteikta termiņa darba ņēmēju tiesības uz<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, jo tagad ir skaidri noteik<strong>ts</strong>, ka gadījumā, ja ar vienu<br />

un to pašu darba devēju tiek noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu lai<strong>ku</strong>,<br />

kvalifikācijas perioda aprēķ<strong>in</strong>āšanā jāņem vērā šādu līgumu kopējais<br />

il<strong>gums</strong>.<br />

Valdības/sociālie <strong>par</strong>tneri var noteikt vispārīgos kritērijus (piemēri doti<br />

iekavās, bet nolīguma pā<strong>rskat</strong>ītajā variantā tie izdzēsti), <strong>ku</strong>ri z<strong>in</strong>āmos<br />

apstākļos varētu attaisnot to, ka darba devējs atlicis darba ņēmēja tiesības<br />

uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>. Darba devējam visos konkrētajos gadījumos<br />

jāapspriežas ar ie<strong>in</strong>teresētajiem darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem, un<br />

viņam/viņai jāpamato visi pieprasījumi. Tāpat kā citur, jāievēro nolīguma<br />

m<strong>in</strong>imālās prasības, un atlikšanas periodam jābūt saprātīgam un nav jāizraisa<br />

tiesību zaudējums.<br />

Šī notei<strong>ku</strong>ma teks<strong>ts</strong> lielā mērā palicis tāds pa<strong>ts</strong> kā sākotnējā redakcijā 1995.<br />

gada nolīgumā, izņemot to, ka dzēsti daži konkrēti piemēri tam, ko varētu<br />

saprast kā "pamatotus iemeslus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību". 1995.<br />

gada nolīguma toreizējā 2. klauzulas (e) punktā bija skaidri izteikta a<strong>ts</strong>auce<br />

uz situācijām, ja, piemēram, darbam ir sezonas raksturs, ja brīd<strong>in</strong>ājuma<br />

periodā nav iespējams atrast aizvietotāju, ja ievērojama darbaspēka daļa<br />

vienlai<strong>ku</strong>s pieprasa bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> vai, ja konkrētais ama<strong>ts</strong> ir<br />

stratēģiski nozīmīgs. Tika uzskatī<strong>ts</strong>, ka šie piemēri mazliet "pārslogoja"<br />

tekstu, tomēr, neraugoties uz izdzēšanu, tie, protams, paliek derīgi šādu<br />

"attaisnojošu iemeslu" piemēri.<br />

Salīdz<strong>in</strong>ājumā ar 1995. gada variantu, tekstā nekādas izmaiņas nav izdarītas.<br />

Šis notei<strong>ku</strong>ms dod iespēju ieviest "īpašus notei<strong>ku</strong>mus", lai palīdzētu darba<br />

devējiem un darba ņēmējiem realizēt tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> mazos<br />

uzņēmumos, <strong>ku</strong>r vienmēr ir grūtāk izmantot tiesības un uzraudzīt to<br />

21

2. Dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri nosaka termiņu, kādā darba ņēmējam,<br />

kas izmantotu savas tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, <strong>par</strong> to jāpaziņo darba<br />

devējam, norādot <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma sā<strong>ku</strong>ma un beigu datumu. Dalībvalstis un/vai<br />

sociālie <strong>par</strong>tneri, nosakot šādu paziņošanas termiņu, ņem vērā darba<br />

ņēmēju un darba devēju <strong>in</strong>tereses.<br />

3. Dalībvalstīm un/vai sociālajiem <strong>par</strong>tneriem būtu jāizvērtē nepieciešamība<br />

pielāgot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pieejamības nosacī<strong>jumu</strong>s un piemērošanas<br />

notei<strong>ku</strong>mus tādu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> vajadzībām, <strong>ku</strong>ru bērns ir ar <strong>in</strong>validitāti vai ilgstošu<br />

slimību.<br />

nodroš<strong>in</strong>āšanu. Atgād<strong>in</strong>ājums – šādos notei<strong>ku</strong>mos jāievēro m<strong>in</strong>imālās<br />

prasības.<br />

Tomēr, kā jau m<strong>in</strong>ē<strong>ts</strong> attiecībā uz 23. apsvērumu, īpašu notei<strong>ku</strong>mu<br />

pieļaušana attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem nenozīmē, ka nav<br />

jānodroš<strong>in</strong>a mazo un vidējo uzņēmumu darba ņēmējiem tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>.<br />

Tas dod valdībām/sociālajiem <strong>par</strong>tneriem iespēju saskaņot brīd<strong>in</strong>ājuma<br />

periodus. Brīd<strong>in</strong>ājuma periodiem nevajadzētu kavēt <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

izmantošanu (neatkarīgi no tā, kā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums tiek izmanto<strong>ts</strong>, t.i., kā pilna<br />

laika, nepilna laika) un vajadzētu būt saprātīgiem.<br />

Atšķirībā no šī notei<strong>ku</strong>ma sākotnējā varianta 1995. gada nolīguma toreizējā<br />

3. klauzulas (d) punktā tagad tajā m<strong>in</strong>ē<strong>ts</strong>, ka, nosakot šos brīd<strong>in</strong>ājuma<br />

periodus, jāņem vērā darba ņēmēju un darba devēju vajadzības.<br />

Šis jaunais notei<strong>ku</strong>ms ļauj valdībām/sociālajiem <strong>par</strong>tneriem <strong>par</strong>edzēt īpašus<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma nosacī<strong>jumu</strong>s <strong>vec</strong>ākiem, <strong>ku</strong>riem ir bērni ar <strong>in</strong>validitāti vai<br />

ilgstoši slimojoši bērni. Šeit var būt iekļau<strong>ts</strong> garāks <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma periods vai<br />

augstāka bērna <strong>vec</strong>uma robeža u.c.<br />

22

4. klauzula: Adopcija<br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

1. Dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri novērtē, vai ir nepieciešami papildu<br />

pasā<strong>ku</strong>mi, kas vērsti uz īpašām to <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> vajadzībām, <strong>ku</strong>ri bērnus<br />

adoptējuši.<br />

Šis notei<strong>ku</strong>ms ir 1995. gada nolīguma 3. klauzulas (c) punkta pārveido<strong>ts</strong><br />

varian<strong>ts</strong>, <strong>ku</strong>rā izskaidro<strong>ts</strong>, ka tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> attiec<strong>in</strong>āmas uz<br />

adoptētiem bērniem un ka valdībai un/vai sociālajiem <strong>par</strong>tneriem jāapsver,<br />

vai jānosaka papildu pasā<strong>ku</strong>mi (salīdz<strong>in</strong>ot ar "<strong>par</strong>astajiem" <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma notei<strong>ku</strong>miem), kas vērsti uz īpašām to <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> vajadzībām, <strong>ku</strong>ri<br />

bērnus adoptējuši (t.i., attiecībā uz adopcijas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma ilgumu, samaksu<br />

u.c.).<br />

23

5. klauzula: Nodarb<strong>in</strong>ātības tiesības un diskrim<strong>in</strong>ācijas aizlie<strong>gums</strong><br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

Šī jaunā 5. klauzula galvenokārt balstīta uz dažādām 1995. gada nolīguma 2.<br />

klauzulas daļām. Pievieno<strong>ts</strong> tei<strong>ku</strong>ms attiecībā uz ienā<strong>ku</strong>mu būtisko nozīmi,<br />

izvēloties izmantot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>.<br />

1. Beidzoties <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumam, darba ņēmējiem ir tiesības atgriezties<br />

tajā pašā darbā vai, ja tas nav iespējams, līdzvērtīgā vai līdzīgā darbā, kas ir<br />

atbilstīgs darba līgumam vai darba attiecībām.<br />

2. Tiesības, ko darba ņēmējs ieguvis vai iegūst dienā, kad sākas <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums, jāsaglabā līdz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma beigām. Šīs tiesības, to<br />

skaitā visas pārmaiņas, kas izriet no vals<strong>ts</strong> tiesību aktiem, koplīgumiem<br />

un/vai prakses, piemēro, beidzoties <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumam.<br />

3. Dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri nosaka darba līguma vai darba<br />

attiecību statusu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā.<br />

4. Lai nodroš<strong>in</strong>ātu darba ņēmējiem iespēju izmantot tiesības uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri saskaņā ar vals<strong>ts</strong> tiesību<br />

aktiem, koplīgumiem un/vai praksi veic nepieciešamos pasā<strong>ku</strong>mus, lai<br />

aizsargātu darba ņēmējus pret mazāk labvēlīgu attieksmi vai atlaišanu<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pieprasīšanas vai izmantošanas dēļ.<br />

Vispārējam li<strong>ku</strong>mam vajadzētu noteikt, ka darba ņēmēji atgriežas tajā pašā<br />

darbā. Darba ņēmēji, kas izmanto <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> uz daļējas slodzes vai cita<br />

nepilna darba laika pamata, protams, turp<strong>in</strong>a to pašu darbu.<br />

Darba ņēmējiem <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā jāsaglabā visas tiesības un<br />

jāiegūst visas tiesības, <strong>ku</strong>ras citi darba ņēmēji iegūst attiecīgajā periodā. Tas<br />

ir spēkā neatkarīgi no tā, kā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums tiek izmanto<strong>ts</strong> (piem., pilna laika,<br />

nepilna laika).<br />

Šo punktu nevar <strong>in</strong>terpretēt tādā veidā, kas ļautu darba devējiem vāj<strong>in</strong>āt<br />

līguma notei<strong>ku</strong>mus abu pušu starpā. Darba līgumā vai darba attiecībās<br />

nedrīkst būt pārtrau<strong>ku</strong>ma.<br />

Šīs klauzulas mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret atlaišanu. Tās ir tiesības,<br />

<strong>ku</strong>ras obligāti jānodroš<strong>in</strong>a li<strong>ku</strong>mdošanā vai saskaņā ar koplīgumu, kas aptver<br />

visus darba ņēmējus.<br />

Salīdz<strong>in</strong>ot ar iepriekšējo variantu – 1995. gada nolīguma 2. klauzulas 6.<br />

punktu, šī klauzula ir ievērojami pastipr<strong>in</strong>āta. Tā nodroš<strong>in</strong>a ne tikai<br />

aizsardzību pret atlaišanu, bet <strong>par</strong>edzēta arī gadījumiem, kad pret darba<br />

ņēmējiem ir "mazāk labvēlīga attieksme" sakarā ar <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

pieprasīšanu vai izmantošanu.<br />

24

5. Visus jautā<strong>jumu</strong>s <strong>par</strong> sociālo nodroš<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> saistībā ar šo nolīgumu<br />

dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri izskata un lemj saskaņā ar vals<strong>ts</strong> tiesību<br />

aktiem un/vai koplīgumiem, ņemot vērā to, cik būtiska ir tiesību uz sociālo<br />

nodroš<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> nepārtrauktība dažādu sistēmu, īpaši veselības aprūpes,<br />

ietvaros.<br />

Visus jautā<strong>jumu</strong>s <strong>par</strong> ienā<strong>ku</strong>miem saistībā ar šo nolīgumu dalībvalstis un/vai<br />

sociālie <strong>par</strong>tneri izskata saskaņā ar vals<strong>ts</strong> tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai<br />

praksi, ņemot vērā, cita starpā, ienā<strong>ku</strong>mu būtisko nozīmi citu faktoru vidū,<br />

izvēloties izmantot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>.<br />

Valdībām būtu jānodroš<strong>in</strong>a sociālā nodroš<strong>in</strong>ājuma tiesību (īpaši darba<br />

nespējas pabalstu) saglabāšana <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā. Šī klauzula<br />

jāsaista ar "vispārējo apsvērumu" 18. un 19. punktu un jāizmanto, lai<br />

pastipr<strong>in</strong>ātu prasības valdībām garantēt darba ņēmējiem adekvātus<br />

ienā<strong>ku</strong>mus/pabalstus <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā.<br />

Šajā jaunajā notei<strong>ku</strong>mā atzīta ienā<strong>ku</strong>mu būtiskā nozīme citu faktoru vidū,<br />

izvēloties izmantot <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, un <strong>par</strong>edzēta šī jautājuma<br />

apsvēršana un noteikšana vals<strong>ts</strong> līmenī.<br />

25

6. klauzula: Atgriešanās darbā<br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

1. Lai veic<strong>in</strong>ātu profesionālās un ģimenes dzīves labā<strong>ku</strong> saskaņošanu,<br />

dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri veic nepieciešamos pasā<strong>ku</strong>mus, lai<br />

nodroš<strong>in</strong>ātu, ka darba ņēmēji, atgriežoties darbā pēc <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma,<br />

var uz noteiktu laikposmu lūgt izmaiņas darba laika organizācijā un/vai darba<br />

kārtībā. Darba devēji apsver šādus lūgumus un atbild uz tiem, ievērojot gan<br />

savas, gan darba ņēmēju vajadzības.<br />

Šā punkta notei<strong>ku</strong>mus nosaka saskaņā ar vals<strong>ts</strong> tiesību aktiem, koplīgumiem<br />

un/vai praksi.<br />

2. Lai veic<strong>in</strong>ātu atgriešanos darbā pēc <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumam, darba ņēmēji<br />

un darba devēji tiek mud<strong>in</strong>āti <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā saglabāt kontaktus, un uz<br />

iesaistīto pušu savstarpējas vienošanās pamata, ievērojot vals<strong>ts</strong> tiesību<br />

aktus, koplīgumus un/vai praksi, viņi var vienoties <strong>par</strong> piemērotiem<br />

re<strong>in</strong>tegrācijas pasā<strong>ku</strong>miem.<br />

Šajā jaunajā notei<strong>ku</strong>mā ieviesta elastīgu darba notei<strong>ku</strong>mu iespēja darba<br />

ņēmējiem, <strong>ku</strong>ri atgriežas no <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma un <strong>par</strong>edzēta re<strong>in</strong>tegrācijas<br />

pasā<strong>ku</strong>mu noteikšana un kontaktu saglabāšana ar darba vietu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā.<br />

Tomēr, un tas jau ir m<strong>in</strong>ē<strong>ts</strong> attiecībā uz 22. apsvērumu, ir svarīgi uzsvērt, ka<br />

šis punk<strong>ts</strong> attiecas uz atgriešanās darbā veic<strong>in</strong>āšanu pēc <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

un iespējamu notei<strong>ku</strong>mu izstrādi attiecībā uz atbilstošiem re<strong>in</strong>tegrācijas<br />

pasā<strong>ku</strong>miem. Līdz ar to iedroš<strong>in</strong>āšana uzturēt kontaktus nekādā ziņā nav<br />

jāskata tā, ka tas viss atļauj darba devējam saglabāt kontaktus, lai piespiestu<br />

darb<strong>in</strong>ie<strong>ku</strong> izmantot īsā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> vai atlikt daļu no tā, vai veikt z<strong>in</strong>āmu<br />

darbu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā utt.<br />

26

7. klauzula: Prombūtne no darba nepārvaramās varas dēļ<br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

1. Dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri veic nepieciešamos<br />

pasā<strong>ku</strong>mus, lai saskaņā ar vals<strong>ts</strong> tiesību aktiem, koplīgumiem<br />

un/vai praksi <strong>par</strong>edzētu darba ņēmējiem tiesības uz prombūtni<br />

no darba nepārvaramās varas dēļ saistībā ar neatliekamiem<br />

ģimenes apstākļiem slimības vai nelaimes gadījumā, kad ir<br />

nepieciešama darba ņēmēja tūlītēja klātbūtne.<br />

2. Dalībvalstis un/vai sociālie <strong>par</strong>tneri var noteikt attiecīgus<br />

pieejamības nosacī<strong>jumu</strong>s un sīki izstrādātus notei<strong>ku</strong>mus šā<br />

panta 1. punkta piemērošanai un ierobežot šīs tiesības,<br />

<strong>par</strong>edzot konkrētu šādas prombūtnes ilgumu gadā un/vai katrā<br />

gadījumā.<br />

7. klauzula ir 1995. gada nolīguma 3. klauzula un nav ma<strong>in</strong>īta.<br />

Nolīgumā noteik<strong>ts</strong>, ka valdībām/sociālajiem <strong>par</strong>tneriem jānosaka tiesības uz neatliekamu<br />

ģimenes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> ģimenes locekļu slimības vai nelaimes gadījumos (t.i., ne tikai<br />

saistībā ar bērniem, tas varētu būt arī laulātais vai <strong>vec</strong>āka gadagājuma apgādājams<br />

rad<strong>in</strong>ieks), kad ir nepieciešama darba ņēmēja tūlītēja klātbūtne. Atšķirībā no notei<strong>ku</strong>ma<br />

attiecībā uz <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, nolīgumā šīs tiesības nav noteiktas Eiropas līmenī. Lai<br />

nodroš<strong>in</strong>ātu šo tiesību konsekventu piemērošanu, būs nepieciešama arodbiedrību darbība<br />

vals<strong>ts</strong> līmenī.<br />

Valdības/sociālie <strong>par</strong>tneri var def<strong>in</strong>ēt pieejas nosacī<strong>jumu</strong>s un piemērošanas notei<strong>ku</strong>mus,<br />

un <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> var ierobežot ar konkrētu dienu skaitu gadā vai uz katru atgadī<strong>jumu</strong>.<br />

Tāpat kā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma gadījumā, darba ņēmējiem, <strong>ku</strong>riem ir tiesības uz<br />

neatliekamu ģimenes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, tām jābūt pilnā apjomā (t.i., nav <strong>par</strong>edzētas<br />

proporcionālas tiesības).<br />

27

8. klauzula: Nobeiguma notei<strong>ku</strong>mi<br />

Nolīguma teks<strong>ts</strong> Skaidrojums/Komentāri<br />

1. Dalībvalstis var piemērot vai ieviest labvēlīgā<strong>ku</strong>s notei<strong>ku</strong>mus nekā šajā<br />

nolīgumā izklāstītie notei<strong>ku</strong>mi.<br />

2. Šā nolīguma notei<strong>ku</strong>mu izpilde nav li<strong>ku</strong>mīgs pama<strong>ts</strong>, lai pazem<strong>in</strong>ātu<br />

darb<strong>in</strong>iekiem piešķirtās aizsardzības vispārējo līmeni jomā, uz <strong>ku</strong>ru attiecas<br />

šis nolī<strong>gums</strong>. Tas neierobežo dalībvalstu un/vai sociālo <strong>par</strong>tneru tiesības<br />

izstrādāt dažādus normatīvos, adm<strong>in</strong>istratīvos vai līgumis<strong>ku</strong>s notei<strong>ku</strong>mus,<br />

ņemot vērā ma<strong>in</strong>īgos apstākļus (arī ieviešot notei<strong>ku</strong>mu <strong>par</strong> to, ka tiesības uz<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> vai tā daļu nav nododamas), ja vien ir ievēro<strong>ts</strong> šajā nolīgumā<br />

<strong>par</strong>edzēto prasību m<strong>in</strong>imums.<br />

3. Šis nolī<strong>gums</strong> neskar sociālo <strong>par</strong>tneru tiesības attiecīgā līmenī, tostarp<br />

Eiropas līmenī, noslēgt nolīgumus, ar ko pielāgo un/vai papild<strong>in</strong>a šā nolīguma<br />

notei<strong>ku</strong>mus, lai ņemtu vērā konkrētus apstākļus.<br />

4. Dalībvalstis pieņem normatīvos un adm<strong>in</strong>istratīvos aktus, kas<br />

nepieciešami, lai izpildītu Padomes lēmumu divu gadu laikā no tā<br />

pieņemšanas dienas, vai nodroš<strong>in</strong>a, ka sociālie <strong>par</strong>tneri ar nolīgumu ievieš<br />

vajadzīgos pasā<strong>ku</strong>mus līdz šā termiņa beigām. Dalībvalstis, ja jāņem vērā<br />

īpašas grūtības vai ieviešana ar koplīgumu, var izmantot termiņa<br />

pagar<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> ne vairāk kā uz vienu gadu.<br />

5. Strīdus un sūdzības, kas rodas, piemērojot šo nolīgumu, novērš un ris<strong>in</strong>a<br />

saskaņā ar vals<strong>ts</strong> tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksi.<br />

6. Neskarot Komisijas, valstu tiesu un Eiropas Kopienu Tiesas attiecīgo lomu,<br />

Komisijai visi jautājumi, kas saistīti ar šā nolīguma <strong>in</strong>terpretāciju Eiropas<br />

8. klauzula ir 1995. gada nolīguma 4. klauzula un nav ma<strong>in</strong>īta.<br />

Šī punkta mērķis ir atgād<strong>in</strong>āt dalībvalstīm, ka tās var pilnveidot nolīgumā<br />

iekļautās m<strong>in</strong>imālās prasības. Tajā arī a<strong>ts</strong>poguļo<strong>ts</strong> LESD 153. panta pr<strong>in</strong>cips.<br />

Šī tā sauktā "pašreizējā stāvokļa nepaslikt<strong>in</strong>āšanas" klauzula nodroš<strong>in</strong>a, ka ne<br />

direktīvas transponēšana, ne piemērošana nav li<strong>ku</strong>mīgs pama<strong>ts</strong>, lai<br />

pazem<strong>in</strong>ātu darb<strong>in</strong>iekiem piešķirtās aizsardzības vispārējo līmeni. Citiem<br />

vārdiem – dalībvalstis un darba devēji nedrīkst izmantot direktīvas<br />

transponēšanu vai piemērošanu <strong>par</strong> ieganstu, lai pazem<strong>in</strong>ātu aizsardzības<br />

līmeni, kas piešķir<strong>ts</strong> pirms direktīvas transponēšanas.<br />

Visu līmeņu sociālajiem <strong>par</strong>tneriem ir tiesības slēgt līgumus, pielāgojot<br />

un/vai papild<strong>in</strong>ot šo nolīgumu, lai ņemtu vērā sociālo <strong>par</strong>tneru īpašās<br />

vajadzības. Šādā procesā nav atļau<strong>ts</strong> vienoties <strong>par</strong> izmaiņām, kas liktu<br />

apšaubīt vienlīdzības pr<strong>in</strong>cipus, <strong>ku</strong>ri iekļauti Eiropas nolīgumā darba<br />

ņēmējiem.<br />

Dalībvalstu rīcībā ir divi gadi, lai īstenotu direktīvas notei<strong>ku</strong>mus vai<br />

nodroš<strong>in</strong>ātu, ka to paveic sociālie <strong>par</strong>tneri, izmantojot nolīgumu. Grūtību<br />

gadījumā vai, pieņemot standartus ar koplīgumu, dalībvalstīm var papildus<br />

piešķirt ne vairāk kā vienu gadu (tomēr <strong>par</strong> katru kavē<strong>jumu</strong> jāiesniedz<br />

pamatojums Komisijai).<br />

28

līmenī, pirmajā <strong>in</strong>stancē būtu jānodod <strong>par</strong>akstītājām pusēm atz<strong>in</strong>uma<br />

sniegšanai.<br />

7. Parakstītājas puses pā<strong>rskat</strong>a šā nolīguma piemērošanu piecus gadus pēc<br />

Padomes lēmuma pieņemšanas dienas, ja to prasa viena no šā nolīguma<br />

pusēm.<br />

Pieli<strong>ku</strong>mi<br />

Briselē, 2009. gada 18. jūnijā<br />

1. pieli<strong>ku</strong>ms: Eiropas tiesas prakse attiecībā uz direktīvu <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 34<br />

2. pieli<strong>ku</strong>ms: Fakti un skaitļi <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma sistēmām visā Eiropā 37<br />

3. pieli<strong>ku</strong>ms: Plašākais konteks<strong>ts</strong> – fakti un skaitļi <strong>par</strong> citām <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma formām visā Eiropā 38<br />

(maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, paternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, adopcijas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>,<br />

apgādātāja <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, darba laika režīmiem u.c.)<br />

4. pieli<strong>ku</strong>ms: Īstenošanas kontroljautā<strong>jumu</strong> saraks<strong>ts</strong> 44<br />

5. pieli<strong>ku</strong>ms: Papildu <strong>in</strong>formācija, resursi un saites 45<br />

1. pieli<strong>ku</strong>ms: Eiropas Savienības Tiesas prakse attiecībā uz direktīvu <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong><br />

29

Eiropas Savienības Tiesas (EST – agrākās Eiropas Tiesas) prakse galvenokārt vērsta uz 1995. gada pamatnolīguma <strong>par</strong> bērna kopšanas<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 2. panta skaidrojumiem. Tāpēc, vēloties ņemt vērā šo tiesas praksi, tā jāskata arī saistībā ar izmaiņām, kas 2010. gadā izdarītas<br />

pā<strong>rskat</strong>ītajā pamatnolīgumā, un jāņem tās vērā.<br />

Visa EST judikatūra, ieskaitot tālāk m<strong>in</strong>ēto, pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://curia.europa.eu/<br />

• Zoi Chatzi v Ipourgos Ikonomikon<br />

2010. gada 16. septembra spriedumā t.s. Grieķijas "Chatzi lietā" EST noteica, ka 1995. gada 14. decembrī noslēgtā pamatlīguma <strong>par</strong> bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 2. notei<strong>ku</strong>ma 1. punk<strong>ts</strong> nedrīkst tikt <strong>in</strong>terpretē<strong>ts</strong> tādējādi, ka ar to bērnam tiek piešķirtas <strong>in</strong>dividuālas tiesības uz bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>. Tas nedrīkst tikt <strong>in</strong>terpretē<strong>ts</strong> arī tādējādi, ka dvīņu piedzimšana rada tiesības uz tāda daudzuma bērna kopšanas<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikposmiem, kas ir vienāds ar piedzimušo bērnu skaitu. Tomēr, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes pr<strong>in</strong>cipu, šis notei<strong>ku</strong>ms vals<strong>ts</strong><br />

li<strong>ku</strong>mdevējam nosaka pienā<strong>ku</strong>mu ieviest tādu bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma kārtību, saskaņā ar <strong>ku</strong>ru atkarībā no pastāvošās situācijas<br />

attiecīgajā dalībvalstī pret dvīņu <strong>vec</strong>ākiem tiek nodroš<strong>in</strong>āta attieksme, kas pienācīgi ņem vērā viņu īpašās vajadzības. Vals<strong>ts</strong> tiesai ir jāizvērtē,<br />

vai vals<strong>ts</strong> tiesiskais regulējums izpilda šo prasību, un attiecīgā gadījumā, cik vien iespējams, jā<strong>in</strong>terpretē m<strong>in</strong>ētais vals<strong>ts</strong> tiesiskais regulējums<br />

saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām. (Zoi Chatzi v Ipourgos Ikonomikon - Lieta C-149/10).http://curia.europa.eu/jurisp/cgib<strong>in</strong>/gettext.pl?where=96%2F34%2FEC&lang=en&num=79898977C19100149&doc=T&ouvert=T&seance=ARR_COMM<br />

- 1<br />

• Christel Meer<strong>ts</strong> pret Proost NV<br />

Beļģijas "Meer<strong>ts</strong> lietā" EST nolēma, ka no 1995. gada pamatnolīguma <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> mērķiem izriet, ka jēdziens "tiesības,<br />

ko darba ņēmējs ieguvis vai kas ir iegūšanas stadijā" pamatnolīguma 2. notei<strong>ku</strong>ma 6. punktā aptver tiesību un priekšrocību kopumu naudā vai<br />

graudā, kas tieši vai netieši izriet no darba attiecībām un kas darb<strong>in</strong>iekam piemīt attiecībā pret darba devēju brīdī, kad sākas bērna kopšanas<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums. Pie šādām tiesībām un priekšrocībām pieder visas tās, kas attiecas uz darba nosacījumiem, kā, piemēram, darb<strong>in</strong>ieka, kas<br />

strādā pilnu darba lai<strong>ku</strong> un atrodas bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumā uz nepilnu darba lai<strong>ku</strong>, tiesības uz uztei<strong>ku</strong>ma termiņu, darba devējam<br />

vienpusēji izbeidzot darba līgumu uz nenoteiktu lai<strong>ku</strong>, <strong>ku</strong>ra il<strong>gums</strong> ir atkarīgs no darb<strong>in</strong>ieka darba stāža uzņēmumā un <strong>ku</strong>ra mērķis ir atvieglot<br />

jauna darba atrašanu.http://curia.europa.eu/jurisp/cgib<strong>in</strong>/gettext.pl?where=96%2F34%2FEC&lang=en&num=79898977C19100149&doc=T&ouvert=T&seance=ARR_COMM<br />

- 1<br />

Saskaņā ar Meer<strong>ts</strong> lietu pamatnolīguma <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 2. notei<strong>ku</strong>ma 6. un 7. punk<strong>ts</strong> arī nepieļauj, ka, darba devējam bez<br />

svarīga iemesla vai neievērojot uztei<strong>ku</strong>ma termiņu, vienpusēji izbeidzot darba līgumu ar darb<strong>in</strong>ie<strong>ku</strong>, kas pieņem<strong>ts</strong> darbā uz nenoteiktu lai<strong>ku</strong> un<br />

uz pilnu darba lai<strong>ku</strong>, kaut gan pēdējais izmanto bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> uz nepilnu darba lai<strong>ku</strong>, šim darb<strong>in</strong>iekam maksājamais atlaišanas<br />

pabals<strong>ts</strong> tiek noteik<strong>ts</strong>, pamatojoties uz samaz<strong>in</strong>ātu darba samaksu, ko viņš saņem brīdī, kad ir noti<strong>ku</strong>si atlaišana no darba (t.i., uz nepilna darba<br />

laika pamata).<br />

Šajā sakarā, lai gan pamatnolīguma <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 2. notei<strong>ku</strong>ma 7. punktā ir norādī<strong>ts</strong>, ka dalībvalstis un/vai sociālie<br />

<strong>par</strong>tneri nosaka darba līguma vai darba attiecību statusu attiecībā uz bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma lai<strong>ku</strong>, tostarp, kādā mērā darb<strong>in</strong>ieks šajā<br />

laikposmā var turp<strong>in</strong>āt iegūt tiesības attiecībā pret darba devēju, teleoloģiskas un sistemātiskas <strong>in</strong>terpretācijas rezultātā kļūst skaidrs, ka šī<br />

norāde ir spēkā, nekaitējot šī paša notei<strong>ku</strong>ma 6. punktam, <strong>ku</strong>rā ir noteik<strong>ts</strong>, ka “tiesības, ko darba ņēmējs ieguvis vai kas ir iegūšanas stadijā<br />

30

dienā, kad sākas bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums, saglabājas nema<strong>in</strong>īgas līdz bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma beigām”. Visas šīs tiesības un<br />

priekšrocības zaudētu nozīmi, ja, neievērojot li<strong>ku</strong>mā noteikto uztei<strong>ku</strong>ma termiņu, gadījumā, kad atlaišana ir noti<strong>ku</strong>si bērna kopšanas<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumā uz nepilnu darba lai<strong>ku</strong> laikā, darb<strong>in</strong>ieks, kas saskaņā ar līgumu ir nodarb<strong>in</strong>ā<strong>ts</strong> pilnu darba lai<strong>ku</strong>, zaudētu tiesības, ka viņam<br />

pienākošais atlaišanas pabals<strong>ts</strong> tiek noteik<strong>ts</strong>, pamatojoties uz darba samaksu, kas viņam ir noteikta darba līgumā. (Lieta "Christel Meer<strong>ts</strong> pret<br />

Proost NV, 2009. gada 22. oktobrī)<br />

• Zentralbetriebsrat der Landeskrankenhäuser Tirols pret Land Tirol<br />

Arī attiecībā uz Pamatnolīguma <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 2. notei<strong>ku</strong>ma 6. punktu EST nolēma, ka tas nepieļauj tādu vals<strong>ts</strong> tiesību<br />

normu kā Tiroles federālās zemes li<strong>ku</strong>mā <strong>par</strong> līgumdarb<strong>in</strong>iekiem, saskaņā ar <strong>ku</strong>ru darba ņēmēji, kas izmanto savas tiesības uz divus gadus ilgu<br />

bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, beidzoties šim <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumam, zaudē tiesības uz apmaksāto ikgadējo <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, kas iegūtas iepriekšējā gadā<br />

pirms viņu bērna piedzimšanas. (Lieta C-486/08 Zentralbetriebsrat der Landeskrankenhäuser Tirols pret Land Tirol – 2010. gada 22. aprīlī).<br />

• Evangel<strong>in</strong>a Gómez-Limón Sánchez-Camacho pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un citiem<br />

Spānijas lietā C-537/07 Evangel<strong>in</strong>a Gómez-Limón Sánchez-Camacho pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un citiem EST ļoti<br />

kategorsiki norādīja, ka pamatnolīguma <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> 2. notei<strong>ku</strong>ma 6. punktam ir tieša iedarbība un privātpersonas var<br />

a<strong>ts</strong>aukties uz to vals<strong>ts</strong> tiesā. Šis notei<strong>ku</strong>ms nosaka pienā<strong>ku</strong>mu nema<strong>in</strong>īgi saglabāt tiesības, ko darba ņēmējs ieguvis vai kas ir iegūšanas<br />

stadijā dienā, kad sākas bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums, līdz bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma beigām, ieskaitot arī visas starplaikā radušās<br />

pārmaiņas. Šis notei<strong>ku</strong>ms, <strong>ku</strong>ra mērķis ir izvairīties no jebkāda apdraudējuma to darba ņēmēju tiesībām, <strong>ku</strong>ri ir izvēlējušies izmantot bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, vispārējā veidā un nepārprotami nosaka pienā<strong>ku</strong>mu gan vals<strong>ts</strong> iestādēm, gan darba devējiem atzīt tiesības, kas jau ir<br />

iegūtas vai ir iegūšanas stadijā šāda bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma sā<strong>ku</strong>mā, kā arī nodroš<strong>in</strong>āt, ka bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma beigās darba<br />

ņēmēji var turp<strong>in</strong>āt iegūt tiesības tā, it kā bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma nebūtu bijis. Tātad m<strong>in</strong>ētā 2. notei<strong>ku</strong>ma 6. punkta saturs šķiet pietiekoši<br />

precīzs, lai uz to varētu a<strong>ts</strong>aukties privātpersona un to varētu piemērot tiesa.<br />

Turklāt pamatlīguma 2. notei<strong>ku</strong>ma 6. un 8. punk<strong>ts</strong> pieļauj, ka, aprēķ<strong>in</strong>ot darba ņēmēja pastāvīgas darbnespējas pensiju, tiek ņem<strong>ts</strong> vērā fak<strong>ts</strong>,<br />

ka viņš ir izmantojis bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma lai<strong>ku</strong>, strādājot nepilnu darba lai<strong>ku</strong>, šajā laikā veicot iemaksas un iegūstot tiesības uz pensiju<br />

proporcionāli saņemtajai algai.<br />

Pirmkārt, m<strong>in</strong>ētā pamatnolīguma 2. notei<strong>ku</strong>ma 6. punk<strong>ts</strong> neregulē tiesības un pienā<strong>ku</strong>mus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā, bet a<strong>ts</strong>aucas uz vals<strong>ts</strong> tiesību aktiem un darba koplīgumiem, lai noteiktu līguma sistēmu vai darba tiesiskās<br />

attiecības, tostarp, veidu, kādā darba ņēmējs m<strong>in</strong>ētā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā turp<strong>in</strong>a iegūt tiesības attiecībā pret darba devēju, kā arī atbilstoši<br />

sociālā nodroš<strong>in</strong>ājuma arodnodroš<strong>in</strong>ājuma shēmām. Otrkārt, šī pamatnolīguma 2. notei<strong>ku</strong>ma 8. punktā ir a<strong>ts</strong>auce uz sociālā nodroš<strong>in</strong>ājuma<br />

pabalstu saglabāšanu laikā, kad darba ņēmējs izmanto bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, tomēr nenosakot dalībvalstīm konkrētu pienā<strong>ku</strong>mu šajā<br />

sakarā. No tā izriet, ka m<strong>in</strong>ētajās tiesību normās nav noteik<strong>ts</strong> dalībvalstīm pienā<strong>ku</strong>ms garantēt darba ņēmējiem, ka laikā, kad tie izmanto bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, strādājot nepilnu darba lai<strong>ku</strong>, viņi turp<strong>in</strong>ās iegūt tiesības uz turpmākiem sociālā nodroš<strong>in</strong>ājuma pabalstiem tādā pašā<br />

apmērā, kādā tas būtu, ja viņi būtu turp<strong>in</strong>ājuši strādāt pilnu darba lai<strong>ku</strong>.<br />

31

Pamatnolīguma 2. notei<strong>ku</strong>ma 8. punktā nav noteikti pienā<strong>ku</strong>mi dalībvalstīm, izņemot pienā<strong>ku</strong>mu izskatīt un izlemt sociālā nodroš<strong>in</strong>ājuma<br />

jautā<strong>jumu</strong>s, kas ir saistīti ar šo pamatnolīgumu saskaņā ar vals<strong>ts</strong> tiesību aktiem. Šī tiesību norma dalībvalstīm neliek <strong>par</strong>edzēt, ka bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma laikā ir jāturp<strong>in</strong>a saņemt sociālā nodroš<strong>in</strong>ājuma pabalstus.<br />

Pašlaik (2011. gada martā) ir arī izskatāma lieta no Spānijas, <strong>ku</strong>rā EST tika nodoti šādi jautājumi attiecībā uz pamatnolīgumu:<br />

1.<br />

2.<br />

3.<br />

(Lieta C-452/08 - Emilia Flores Fanega pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)<br />

un Bolumburu S.A.)<br />

32

2. pieli<strong>ku</strong>ms: Fakti un skaitļi <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma sistēmām visā Eiropā<br />

1.tabula: Par <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> izmaksātie pabalsti a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs<br />

Nemaksā Bulgārija, Spānija, Grieķija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Apvienotā Karaliste<br />

Samaksa pēc fiksētas likmes Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Horvātija, Luksemburga, Polija, Slovākija<br />

Samaksa proporcionāli darba algai Vācija, Igaunija, Somija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Latvija, Norvēģija, Rumānija, Zviedrija,<br />

Slovēnija<br />

(Avo<strong>ts</strong>: Maron, Leila, Danièle Meulders un Síle O‟Dorchai (2008) “Vecā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums Beļģijā”, Brussels Economic Review / Cahiers Economiques de<br />

Bruxelles, 51. sēj., n°2/3, vasara-rudens)<br />

2.tabula: Vecā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma izmantošana a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs<br />

Vals<strong>ts</strong> Izmantošanas līmenis<br />

Čehija, Vācija, Dānija, Somija, Ungārija, Itālija,<br />

Augs<strong>ts</strong> mātēm, zem 10% no tēviem, <strong>ku</strong>riem tiesības to izmantot,<br />

Luksemburga, Polija, Slovēnija<br />

izņemot Zviedriju<br />

Spānija, Francija, Nīderlande Vidējs mātēm (1/3 līdz 2/3 no sievietēm, <strong>ku</strong>rām tiesības to<br />

saņemt), ļoti zems tēviem, izņemot Nīderlandē (virs 10%, bieži,<br />

strādājot nepilnu darba lai<strong>ku</strong>)<br />

(Avo<strong>ts</strong>: D. Foden (Eurofound - Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds) PowerPo<strong>in</strong>t prezentācija <strong>ETUC</strong> konferencē "Pā<strong>rskat</strong>ītā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

pamatnolīguma īstenošana: problēmu ris<strong>in</strong>āšana”, 2011. gada 16.-17. februārī – Brisele + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes locekļi).<br />

33

3. pieli<strong>ku</strong>ms: Plašāks konteks<strong>ts</strong> – fakti un skaitļi <strong>par</strong> citām <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma formām visā Eiropā (maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>,<br />

paternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, adopcijas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, apgādātāja <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, darba laika režīmiem u.c.)<br />

1.tabula: Pā<strong>rskat</strong>s <strong>par</strong> maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs<br />

Il<strong>gums</strong> Vals<strong>ts</strong><br />

vairāk nekā 18 nedēļas Bulgārija, Čehija, Igaunija, Somija, Ungārija, Īrija, Itālija,<br />

Zviedrija, Slovākija, Apvienotā Karaliste<br />

14-18 nedēļas Austrija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija,<br />

Lietuva, Luksemburga, Latvija, Nīderlande, Polija, Portugāle,<br />

Rumānija, Slovākija<br />

14 nedēļas Vācija, Malta<br />

(Avo<strong>ts</strong>: D. Foden (Eurofound) PowerPo<strong>in</strong>t prezentācija <strong>ETUC</strong> konferencē "Pā<strong>rskat</strong>ītā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pamatnolīguma īstenošana: problēmu ris<strong>in</strong>āšana”,<br />

2011. gada 16.-17. februārī – Brisele + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes locekļi).<br />

2.tabula: Aizstājošie ienā<strong>ku</strong>mi <strong>par</strong> maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs<br />

Ienā<strong>ku</strong>mu apjoms Vals<strong>ts</strong><br />

100% no vidējā vai pamatienā<strong>ku</strong>ma Austrija, Vācija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija,<br />

Lietuva, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija,<br />

Portugāle, Slovākija<br />

70 –99% Bulgārija, Ungārija, Īrija, Itālija, Rumānija, Zviedrija<br />

Zem 70% Čehija, Slovākija<br />

(Avo<strong>ts</strong>: D. Foden (Eurofound) PowerPo<strong>in</strong>t prezentācija <strong>ETUC</strong> konferencē "Pā<strong>rskat</strong>ītā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pamatnolīguma īstenošana: problēmu ris<strong>in</strong>āšana”,<br />

2011. gada 16.-17. februārī – Brisele + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes locekļi).<br />

3.tabula: Pā<strong>rskat</strong>s <strong>par</strong> tiesībām uz apmaksātu paternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs<br />

Nav tiesību uz apmaksātu paternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> AT, CZ, CY, DE, IE, IT, SK<br />

1-5 dienas EL, HU, MT, LU, NL, PL, RO<br />

6-10 dienas BE, DK, EE, LV, PT, UK<br />

Vairāk nekā 10 dienas BG, ES, FI, FR, LT, SE, SI<br />

(Avo<strong>ts</strong>: D. Foden (Eurofound) PowerPo<strong>in</strong>t prezentācija <strong>ETUC</strong> konferencē "Pā<strong>rskat</strong>ītā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pamatnolīguma īstenošana: problēmu ris<strong>in</strong>āšana”,<br />

2011. gada 16.-17. februārī – Brisele + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes locekļi).<br />

34

4.tabula: Tiesību nodroš<strong>in</strong>āšana uz li<strong>ku</strong>mā <strong>par</strong>edzēto <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>s a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs<br />

Maternitātes<br />

Paternitātes<br />

Vecā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums Slima bērna kopšanas<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

Austrija * F 10<br />

Beļģija I <br />

Horvātija TR () I+TR 20-40<br />

Čehijas Republika () TR *FN I () 9><br />

Dānija () () () F <br />

Igaunija *F 14><br />

Somija () F FN<br />

Francija * FN I <br />

Vācija ( *) F 25<br />

Grieķija<br />

a. privātais sektors<br />

b. vals<strong>ts</strong> sektors<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

I<br />

I<br />

<br />

<br />

Ungārija () * F 14-UNLTD<br />

Islande FN FN () F & I <br />

Īrija I 3<br />

Itālija TR I <br />

Luksemburga I 2<br />

Nīderlande () I 10<br />

Norvēģija FN () F & I 10-15<br />

Polija TR F 14<br />

Portugāle TR I 15-30F<br />

Slovēnija () F 7-15><br />

Spānija () () I 2-4<br />

Zviedrija FN () F & I 120F<br />

Apvienotā Karaliste I <br />

(Avo<strong>ts</strong>: adaptē<strong>ts</strong> tabulas varian<strong>ts</strong> izdevumā Moss, P. (2010) International Review of Leave Policies and Related Research 2010, Employment Relations<br />

Research Sērija Nr.115, 2010. gada septembrī, Londonā: De<strong>par</strong>tment for Bus<strong>in</strong>ess, Innovation and Skills, 36-37.lpp. Pieejams LP&R tīmekļa vietnē:<br />

http://www.leavenetwork.org/lp_and_r_repor<strong>ts</strong>/annual_reviews/ + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes biedru pienesums)<br />

4. tabulas atšifrējums:<br />

Kolonnas <strong>par</strong> maternitētes, paternitātes, <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> un slima bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumiem:<br />

35

– nav li<strong>ku</strong>mā <strong>par</strong>edzētu tiesību uz <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>; maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma gadījumā šeit ietilpst valstis, kas nenodroš<strong>in</strong>a papildu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> sievietēm<br />

grūtniecības un bērna piedzimšanas sakarā.<br />

– li<strong>ku</strong>mā <strong>par</strong>edzētas tiesības uz neapmaksātu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, ieskaitot ES dalībvalstis, uz <strong>ku</strong>rām attiecas force majeure novērtējums direktīvā <strong>par</strong> bērna<br />

kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>;<br />

– li<strong>ku</strong>mā <strong>par</strong>edzētas tiesības uz apmaksātu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, bet vai nu ar zemu fiksētu likmi, vai atkarīgu no ienā<strong>ku</strong>miem, saņemot mazāk <strong>par</strong> 66<br />

procentiem no izpeļņas, vai bez universāla rakstura vai <strong>par</strong> mazāk nekā pilnu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma periodu;<br />

– li<strong>ku</strong>mā <strong>par</strong>edzētas tiesības uz visu vai daļu no apmaksāta <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma abiem <strong>vec</strong>ākiem, saņemot vairāk nekā 66 procentus no izpeļņas. Ja pastāv<br />

samaksas maksimālā robeža, otrais vai trešais ievil<strong>ku</strong>ms lik<strong>ts</strong> iekavās, piem., ().<br />

Kolonna "Maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums":<br />

TR= maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma daļa, <strong>ku</strong>ru var nodot tēvam.<br />

Kolonna "Vecā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums":<br />

*norāda, ka maksā<strong>jumu</strong> saņem abi maza bērna <strong>vec</strong>āki neatkarīgi no tā, vai viņi izmanto <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>.<br />

F= ģimenes tiesības uz <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>;<br />

I= <strong>in</strong>dividuālas tiesības uz <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>;<br />

F & I = ģimenes tiesību un <strong>in</strong>dividuālo tiesību periods izmantot <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>.<br />

Kolonna "Slima bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums":<br />

Skaitlis norāda apmaksāta <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma dienu skaitu uz vienu darb<strong>in</strong>ie<strong>ku</strong> (vai uz ģimeni, ja pievieno<strong>ts</strong> bur<strong>ts</strong> F);<br />

divi skaitļu sali<strong>ku</strong>mi (piem., "15-30") norāda, ka <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums ir ma<strong>in</strong>īgs atkarībā no bērnu <strong>vec</strong>uma vai skaita; ja skaitlim seko ">", tas norāda maksimāli<br />

iespējamo <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma dienu skaitu uz vienu slimības gadī<strong>jumu</strong>, bet turpmāk <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums pieejams, ja ir vairāki slimības gadījumi.<br />

Simbols aiz skaitļa norāda tiesības uz papildu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, kas aptver plašā<strong>ku</strong> ģimenes locekļu lo<strong>ku</strong> nekā mazi bērni un/vai nopietnas slimības gadījumi.<br />

Zemteksta piezīmes <strong>par</strong> valstīm (FN):<br />

• Čehijas Republika: Bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> var izmantot līdz bērna trīs gadu <strong>vec</strong>umam, bet pabalstu maksā līdz četru gadu <strong>vec</strong>umam. Vecāki<br />

var izmantot ne vairāk kā deviņas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma dienas jeb<strong>ku</strong>rā bērna slimības gadījumā, bet <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> var izmantot tik reižu, cik nepieciešams.<br />

• Somija: kopējā pēcdzemdību <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumā ietilpst zemu apmaksā<strong>ts</strong> bērna audz<strong>in</strong>āšanas ("mājas audz<strong>in</strong>āšanas") <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums; visiem darba<br />

ņēmējiem ir tiesības uz slima bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, <strong>ku</strong>ra ilgumu un apmaksu nosaka koplīgumi.<br />

• Francija: Vecākiem, <strong>ku</strong>riem ir viens bērns, pienākas apmaksā<strong>ts</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums līdz sešiem mēnešiem pēc maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma<br />

beigām.<br />

• Vācija: Apmaksāta bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma maksimālais il<strong>gums</strong> – 28 mēneši; trīs gadus ilgā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pārējā daļa ir neapmaksāta.<br />

• Grieķija: a = privātā sektorā strādājošie; b = vals<strong>ts</strong> sektorā strādājošie. Strādājošās sievietes abos sektoros var konsolidēt tiesības strādāt<br />

samaz<strong>in</strong>ātu lai<strong>ku</strong> pilna laika <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumā līdz 3¾ mēnešiem privātajā sektorā un 9 mēnešiem vals<strong>ts</strong> sektorā. Šī papild<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma iespēja nav<br />

iekļauta kopējā pēcdzemdību <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumā, kas <strong>par</strong>ādī<strong>ts</strong> tabulā, <strong>ku</strong>rā redzams divu <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> ģimenei pieejamais <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums, ja abi <strong>vec</strong>āki strādā<br />

vienā sektorā.<br />

• Ungārija: ja <strong>vec</strong>āki ir apdroš<strong>in</strong>āti, <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums tiek izmaksā<strong>ts</strong> 70 procentu apmērā no izpeļņas līdz bērna trešajai dzimšanas dienai, pēc tam ar<br />

fiksētu likmi; bērna pirmajā dzīves gadā <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> tiesīga izmantot tikai māte. Ģimenē, <strong>ku</strong>rā ir trīs vai vairāk bērnu, jeb<strong>ku</strong>rš no <strong>vec</strong>ākiem var<br />

izmantot <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> laikā starp jaunākā bērna trešo un astoto dzimšanas dienu.<br />

36

• Islande: li<strong>ku</strong>ms neizšķir a<strong>ts</strong>evišķu maternitātes, paternitātes un <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, a<strong>ts</strong>aucoties tikai uz "dzimšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>", no <strong>ku</strong>ra daļa<br />

<strong>par</strong>edzēta mātēm, daļa tēviem un daļa – <strong>vec</strong>ākiem sadalīšanai pēc savas izvēles. Kopējā pēcdzemdību <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumā ietilpst neapmaksā<strong>ts</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums pēc <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma.<br />

• Itālija: Bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums ir seši mēneši uz katru no <strong>vec</strong>ākiem, bet kopējais <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums uz vienu ģimeni nedrīkst pārsniegt desmit<br />

mēnešus.<br />

• Norvēģija: nav a<strong>ts</strong>evišķa maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma; daļa no bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma rezervēta sievietēm pirms un pēc dzemdībām.<br />

• Portugāle: "Maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums" aizstā<strong>ts</strong> ar "sākotnējo <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>". Kopējā pēcdzemdību <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumā ietilpst neapmaksā<strong>ts</strong><br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums pēc <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma.<br />

• Zviedrija: nav a<strong>ts</strong>evišķa maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma; daļa no 480 dienas ilgā apmaksātā bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma rezervēta sievietēm. Ikvienam<br />

no <strong>vec</strong>ākiem ir tiesības izmantot bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>, līdz bērnam paliek 18 mēneši; bet 480 dienas ilgu apmaksātu <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> var<br />

izmantot, līdz bērns kļūst astoņus gadus <strong>vec</strong>s.<br />

37

5.tabula: Tiesības izmantot adopcijas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs<br />

Adopcijas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums Vals<strong>ts</strong><br />

Kā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums Austrija, Lietuva, Rumānija, Zviedrija<br />

Kā maternitātes un <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums Čehija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Slovākija<br />

Kā maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums Polija, Apvienotā Karaliste<br />

Kā maternitātes un paternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums Spānija<br />

(Avo<strong>ts</strong>: D. Foden (Eurofound) PowerPo<strong>in</strong>t prezentācija <strong>ETUC</strong> konferencē "Pā<strong>rskat</strong>ītā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pamatnolīguma īstenošana: problēmu ris<strong>in</strong>āšana”,<br />

2011. gada 16.-17. februārī – Brisele + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes locekļi)<br />

6.tabula: Tiesības izmantot adopcijas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs (2)<br />

Vals<strong>ts</strong> Il<strong>gums</strong> Samaksa<br />

Beļģija 4 – 6 nedēļas un <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

Bulgārija 6 mēneši katram no <strong>vec</strong>ākiem Neapmaksā<strong>ts</strong><br />

Vācija 3 gadi 67% ar maksimālo robežu<br />

Dānija 32-40 nedēļas Kā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

Igaunija 10 nedēļas 100% vidējā izpeļņa<br />

Somija 234 darba dienas Kā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums, 234 dienas<br />

Francija 10 nedēļas Kā maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

Īrija 40 nedēļas 24 apmaksātas nedēļas<br />

Latvija 10 dienas<br />

Luksemburg 8 nedēļas (maternitātes <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums) un <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> 100% darba algas / samaksa pēc fiksētas likmes <strong>par</strong><br />

a<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums<br />

<strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma periodu<br />

Malta 3 mēneši katram no <strong>vec</strong>ākiem Neapmaksā<strong>ts</strong><br />

Nīderlande 4 nedēļas Maternitātes pabals<strong>ts</strong><br />

Portugāle 100 dienas katram no <strong>vec</strong>ākiem, <strong>ku</strong>ri adoptējuši Īpašs pabals<strong>ts</strong><br />

bērnus<br />

Slovēnija 120- 150 dienas atkarībā no bērna <strong>vec</strong>uma Jā<br />

(Avo<strong>ts</strong>: D. Foden (Eurofound) PowerPo<strong>in</strong>t prezentācija <strong>ETUC</strong> konferencē "Pā<strong>rskat</strong>ītā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pamatnolīguma īstenošana: problēmu ris<strong>in</strong>āšana”,<br />

2011. gada 16.-17. februārī – Brisele + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes locekļi)<br />

38

7.tabula: Tiesības izmantot apgādātāja <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> a<strong>ts</strong>evišķās Eiropas valstīs<br />

Vals<strong>ts</strong> Il<strong>gums</strong> Samaksa<br />

Austrija 1-2 nedēļas Jā<br />

Beļģija 10 dienas (vai vairāk neapmaksā<strong>ts</strong>) Jā<br />

Vācija 5 dienas bērniem Jā<br />

Igaunija Līdz 14 dienām ar aprūpes sertifikātu 80-100%,<br />

Grieķija 4- 12 dienas bērniem Jā<br />

Spānija 2 dienas Jā<br />

Luksemburga 5 darba dienas gadā 100% no darba algas<br />

(Avo<strong>ts</strong>: D. Foden (Eurofound) PowerPo<strong>in</strong>t prezentācija <strong>ETUC</strong> konferencē "Pā<strong>rskat</strong>ītā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pamatnolīguma īstenošana: problēmu ris<strong>in</strong>āšana”,<br />

2011. gada 16.-17. februārī – Brisele + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes locekļi)<br />

8.tabula: Valstīs izmantoti dažādi sieviešu nodarb<strong>in</strong>ātības modeļi<br />

Nodarb<strong>in</strong>ātības līmenis / nepilna laika vai pilna laika daļa Vals<strong>ts</strong><br />

Augs<strong>ts</strong> nodarb<strong>in</strong>ātības līmenis un maza nepilna darba laika daļa Čehija, Igaunija, Somija, Ungārija, Lietuva, Portugāle, Slovēnija<br />

Augs<strong>ts</strong> nodarb<strong>in</strong>ātības līmenis un lielāka nepilna darba laika<br />

daļa<br />

Zemāks nodarb<strong>in</strong>ātības līmenis, galvenokārt pilna laika darbs<br />

Austrija, Beļģija, Vācija, Dānija, Francija, Īrija, Luksemburga,<br />

Nīderlande, Zviedrija, Apvienotā Karaliste<br />

Grieķija, Spānija, Itālija, Malta, Polija<br />

(Avo<strong>ts</strong>: D. Foden (Eurofound) PowerPo<strong>in</strong>t prezentācija <strong>ETUC</strong> konferencē "Pā<strong>rskat</strong>ītā <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma pamatnolīguma īstenošana: problēmu ris<strong>in</strong>āšana”,<br />

2011. gada 16.-17. februārī – Brisele + <strong>ETUC</strong> Sieviešu padomes locekļi)<br />

39

4. pieli<strong>ku</strong>ms: Īstenošanas kontroljautā<strong>jumu</strong> saraks<strong>ts</strong><br />

Īstenojot jauno direktīvu <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> jūsu vals<strong>ts</strong> sistēmā, jānodroš<strong>in</strong>a, lai tiktu ņemti vērā šādi<br />

elementi:<br />

nodroš<strong>in</strong>ā<strong>ts</strong> vismaz 4 mēnešus ilgs bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums;<br />

bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumam (vai vismaz vienam mēnesim) jābūt nenododamam <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> starpā;<br />

tiek ris<strong>in</strong>āta ienā<strong>ku</strong>mu/samaksas problēma;<br />

bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājums aptver nepilna laika, noteikta termiņa un pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus;<br />

ir a<strong>ts</strong>auce uz ģimenes organizācijas formu pieaugošo daudzveidību;<br />

kvalifikācijas perioda aprēķ<strong>in</strong>āšanā tiek ņemta vērā ar vienu un to pašu darba devēju uz noteiktu lai<strong>ku</strong> noslēgto darba<br />

līgumu summa;<br />

nosakot brīd<strong>in</strong>ājuma periodus, tiek ņemtas vērā gan darba ņēmēju, gan darba devēju <strong>in</strong>tereses;<br />

tiek izstrādāti īpaši notei<strong>ku</strong>mi, lai aptvertu bērnus ar <strong>in</strong>validitāti vai ilgstoši slimojošus;<br />

tiek izstrādāti īpaši notei<strong>ku</strong>mi, lai aptvertu to <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> īpašās vajadzības <strong>ku</strong>ri bērnus adoptējuši.<br />

40

5. pieli<strong>ku</strong>ms: Papildu <strong>in</strong>formācija, resursi un saites<br />

<strong>ETUC</strong> un dzimumu līdztiesība<br />

Eiropas arodbiedrību konfederācija (<strong>ETUC</strong>) ir cieši apņēmusies panākt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Lai panāktu dzimumu<br />

līdztiesību, jāma<strong>in</strong>a Eiropas ilgā darba laika <strong>par</strong>adumi un jāpiedāvā labāks līdzsvars starp darbu un dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem<br />

vispārējas aprūpes nodroš<strong>in</strong>āšanas ietvaros.<br />

<strong>ETUC</strong> tīmekļa vietnē sniegta <strong>in</strong>formācija <strong>par</strong> vairākām politikas <strong>in</strong>iciatīvām, <strong>ku</strong>ras <strong>ETUC</strong> izstrādā dzimumu līdztiesības ietvaros un <strong>ku</strong>ras<br />

pieejamas šajā tīmekļa vietnē: http://www.etuc.org<br />

Kā galvenās Eiropas sociālajā dialogā ie<strong>in</strong>teresētās personas Eiropas Arodbiedrību konfederācija (<strong>ETUC</strong>) kopā ar saviem Eiropas sociālajiem<br />

<strong>par</strong>tneriem – BUSINESSEUROPE, Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociāciju (UEAPME) un Eiropas publisko pakalpo<strong>jumu</strong><br />

sniedzēju — uzņēmumu un darba devēju centrs (CEEP) – ir apņēmušies uzlabot dzimumu līdztiesību darba tirgū un darba vietā. Šim Eiropas<br />

sociālajam dialogam laika gaitā bijuši dažādi rezultāti saistībā ar dzimumu līdztiesību, piemēram:<br />

• Pamatnolī<strong>gums</strong> <strong>par</strong> <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> (pā<strong>rskat</strong>ī<strong>ts</strong>) (2009)<br />

• "Kopīga deklarācija ES un dalībvalstīm: cīnīties pret diskrim<strong>in</strong>āciju un garantēt vienlīdzību visiem" (2009)<br />

• Kopīga vēstule no Eiropas sociālajiem <strong>par</strong>tneriem <strong>par</strong> bērnu aprūpi (2008)<br />

• Eiropas sociālo <strong>par</strong>tneru ziņojums <strong>par</strong> darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu (2008)<br />

• Dzimumu līdztiesības darbības plāns (2005)<br />

Turklāt <strong>ETUC</strong> ir izstrādājusi arī nostājas do<strong>ku</strong>mentus attiecībā uz Komisijas rīkotajām apspriedēm saskaņā ar LESD 154. un 155. pantu<br />

dzimumu līdztiesības jomā; no tiem jaunākie:<br />

• <strong>ETUC</strong> nostāja <strong>par</strong> Direktīvas <strong>par</strong> strādājošām grūtniecēm pā<strong>rskat</strong>īšanu - 92/85/EEK (2009. g. janvārī)<br />

• <strong>ETUC</strong> nostāja <strong>par</strong> Direktīvas <strong>par</strong> strādājošām grūtniecēm pā<strong>rskat</strong>īšanu - 92/85/EEK (2009. g. decembrī)<br />

• <strong>ETUC</strong> nostāja <strong>par</strong> sociālo <strong>par</strong>tneru apspriešanās otro kārtu attiecībā uz Direktīvas 86/613/EEK pā<strong>rskat</strong>īšanu (2008)<br />

• <strong>ETUC</strong> nostāja <strong>par</strong> sociālo <strong>par</strong>tneru apspriešanās pirmo kārtu attiecībā uz Direktīvas 86/613/EEK pā<strong>rskat</strong>īšanu (2008)<br />

• <strong>ETUC</strong> nostāja <strong>par</strong> sociālo <strong>par</strong>tneru apspriešanās otro kārtu Kopienas līmenī <strong>par</strong> darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu<br />

(2007)<br />

• <strong>ETUC</strong> nostāja <strong>par</strong> sociālo <strong>par</strong>tneru apspriešanās pirmo kārtu Kopienas līmenī <strong>par</strong> darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu<br />

(2006)<br />

41

Vai attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu, piemēram:<br />

• <strong>ETUC</strong> atbilde uz EK apspriešanos <strong>par</strong> turpmāko stratēģiju attiecībā uz Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā (2006–2010) (2009)<br />

• <strong>ETUC</strong> nostāja <strong>par</strong> Eiropas Komisijas paziņo<strong>jumu</strong> "Likvidēt atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā" (2008)<br />

Bez tam <strong>ETUC</strong> pieņēmusi arī pati savus svarīgus lēmumus un nostājas jautājumos, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību; no tiem jaunākie:<br />

• <strong>ETUC</strong> Resolution - Recommendations for improv<strong>in</strong>g gender balance <strong>in</strong> trade unions (2011)<br />

• <strong>ETUC</strong> Resolution ‘Reduc<strong>in</strong>g the gender pay gap’ (2008)<br />

• <strong>ETUC</strong> Charter on Gender Ma<strong>in</strong>stream<strong>in</strong>g <strong>in</strong> Trade Unions (2007)<br />

Beidzot – citas <strong>in</strong>teresantas <strong>ETUC</strong> publikācijas šajā jomā:<br />

• From membership to leadership: advanc<strong>in</strong>g women <strong>in</strong> trade unions: Ten th<strong>in</strong>gs trade unions can do to promote gender balance (2011)<br />

• From membership to leadership: advanc<strong>in</strong>g women <strong>in</strong> trade unions ( A resource guide ) (2010)<br />

• Trade unions and women: Civil society dialogue br<strong>in</strong>g<strong>in</strong>g together workers from Turkey and the European Union through a shared<br />

culture of work (2010)<br />

• 8 March Survey 2011 (2011)<br />

• 8 March Survey 2010 (2010)<br />

• 8 March Survey 2009 (2009)<br />

• 8 March Survey 2008 (2008)<br />

• Reconcil<strong>in</strong>g professional, private and family life: a key objective for the European trade union movement (2007)<br />

• Women <strong>in</strong> trade unions <strong>in</strong> Europe: Bridg<strong>in</strong>g the gaps (2007)<br />

42

Citas grāmatas, ziņojumi vai raksti<br />

Clauwaert, S. (2010) "Ceļā uz pā<strong>rskat</strong>ītu pamatlīgumu/direktīvu <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>”, (Clauwaert, S. (2010) “Towards a revised<br />

Parental Leave framework agreement/directive”), Pārpublicē<strong>ts</strong> no: Eiropas darba un pētī<strong>jumu</strong> pā<strong>rskat</strong>s 2010. gada augus<strong>ts</strong>, 16: 431-435<br />

(European Review of Labour and Research August 2010 16: 431-435)<br />

COWI (2008), Pētījums <strong>par</strong> darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanas nosacī<strong>jumu</strong> uzlabošanas iespēju izmaksām un ieguvumiem,<br />

galvenais ziņojums, Eiropas Komisija, 2008. gada jūnijs (COWI (2008), Study on the cos<strong>ts</strong> and benefi<strong>ts</strong> of options to improve provisions for the<br />

reconciliation of work, private and family life, Ma<strong>in</strong> Report, European Commission, June 2008)<br />

Eiropas Komisija (2006) Darba un privātās dzīves saskaņošana – salīdz<strong>in</strong>ošs pā<strong>rskat</strong>s <strong>par</strong> trīsdesmit Eiropas valstīm (2006) (European<br />

Commission (2006) Reconciliation of work and private life - A com<strong>par</strong>ative review of thirty European countries (2006) (Šis ziņojums satur<br />

pā<strong>rskat</strong>u <strong>par</strong> politikas virzieniem, kas vērsti uz saskaņošanas programmu 25 ES dalībvalstīs.) Papildus sniegta <strong>in</strong>formācija <strong>par</strong> trim EES valstīm<br />

– Islandi, Norvēģiju un Lihtenšte<strong>in</strong>u un divām kandidātvalstīm – Bulgāriju un Rumāniju; tā pieejama tīmekļa vietnē<br />

http://ec.europa.eu/social/ma<strong>in</strong>.jsp?catId=738&langId=en&pubId=146&type=2&furtherPubs=no<br />

Eiropas Komisija (2007) Ziņojums <strong>par</strong> grūtniecības, maternitātes, <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> un paternitātes tiesībām, 2007. gada martā (European Commission<br />

(2007) Report on Pregnancy, Maternity, Parental and Paternity Righ<strong>ts</strong>, March 2007) (Pieejams tīmekļa vietnē:<br />

http://ec.europa.eu/employment_social/gender_equality/legislation/bullet<strong>in</strong>_en.html)<br />

Eiropas Komisija (2008) Juridiska pieeja dažiem aspektiem darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanā trīsdesmit Eiropas valstīs, 2008.<br />

gada jūnijā (European Commission (2008) Legal Approaches to Some Aspec<strong>ts</strong> of the Reconciliation of Work, Private and Family Life <strong>in</strong> Thirty<br />

European Countries, June 2008) (Pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=1774&langId=en)<br />

Moss, P. (2010) "Starptautisks pā<strong>rskat</strong>s <strong>par</strong> nostādnēm attiecībā uz <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājumiem un ar tiem saistīto pētniecību 2010", "Pētījums <strong>par</strong> darba<br />

attiecībām", sērija Nr.115, 2010. gada septembrī, Londonā (Moss, P. (2010) International Review of Leave Policies and Related Research<br />

2010, Employment Relations Research Series n° 115, September 2010, London): De<strong>par</strong>tment for Bus<strong>in</strong>ess, Innovation and Skills (Pieejams<br />

LP&R tīmekļa vietnē: http://www.leavenetwork.org/lp_and_r_repor<strong>ts</strong>/annual_reviews/ )<br />

ESAO (2011) (Rīkoties ģimeņu labā), 2011. gada maijs (OECD (2011) Do<strong>in</strong>g Better for Families, May 2011) (Pieejams tīmekļa vietnē:<br />

http://www.oecd.org/document/49/0,3746,en_2649_34819_47654961_1_1_1_1,00.html)<br />

Sechi C. (2009) Jaunais pamatnolī<strong>gums</strong> <strong>par</strong> bērna kopšanas <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> Eiropā: (Sechi C. (2009) “Il nuovo accordo quadro sui congedi<br />

<strong>par</strong>entali <strong>in</strong> Europa: Eiropas sociālo <strong>par</strong>tneru sarunu procesa analīze", Arodbiedrību izd. Nr. (analisi del processo negoziale tra le <strong>par</strong>ti sociali<br />

europee”, S<strong>in</strong>dacalismo nr. 8, 2009. gada oktobrī, 47.-76. (8, October 2009, 47-76)<br />

43

Thévenon, O. (2011) "Nostādnes attiecībā uz ģimeni ESAO valstīs: (Thévenon, O. (2011) Family Policies <strong>in</strong> the OECD Countrie": Salīdz<strong>in</strong>ošā<br />

analīze, pā<strong>rskat</strong>s <strong>par</strong> iedzīvotājiem un attīstību", 37. sējums, 1. numurs, 2011. gada martā, 57.-87. lpp. (A Com<strong>par</strong>ative Analysis, Population<br />

and Development Review, Volume 37, Issue 1, March 2011, p. 57–87) (Pieejams tīmekļa vietnē:<br />

http://onl<strong>in</strong>elibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1728-4457.2011.00390.x/abstract Autors izmanto vispārējos valstu datus no ESAO ģimeņu datu<br />

bāzes, <strong>ku</strong>rā ietverti ma<strong>in</strong>īgie dati, piemēram, <strong>vec</strong>ā<strong>ku</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ājuma nosacījumi, bērnu aprūpes pakalpo<strong>jumu</strong> nodroš<strong>in</strong>āšana un f<strong>in</strong>ansiālais<br />

atbals<strong>ts</strong> ģimenēm; šajā rakstā apspriesta ģimenes politikas modeļu daudzveidība 28 ESAO valstīs attiecībā uz līdzsvaru starp to atšķirīgajiem<br />

mērķiem un izmantotajiem līdzekļiem, kas pielāgoti nostādņu īstenošanai)<br />

Wall, K., u.c. (2009) Ģimenes politika Eiropas Padomes dalībvalstīs, Strasbūra: (Wall, K., et. al. (2009) Family Policy <strong>in</strong> Council of Europe<br />

Member States, Strasbourg:) Eiropas Padome, 2009. gada jūnijā (Pieejams tīmekļa vietnē:<br />

http://www.coe.<strong>in</strong>t/t/dg3/familypolicy/Source/Family_Policy_<strong>in</strong>_Council_of_Europe_member_states_en.pdf un satur divus ekspertu ziņo<strong>jumu</strong>s,<br />

ko pasūtīja Ģimeņu un bērnu sociālās politikas ekspertu komisija; vienā no tiem sniegta ģimenes politikas salīdz<strong>in</strong>ošā analīze, ieskaitot<br />

<strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong>s, otrajā snieg<strong>ts</strong> pā<strong>rskat</strong>s <strong>par</strong> attīstību un d<strong>in</strong>ami<strong>ku</strong> vairākās dalībvalstīs)<br />

Tīmekļa vietnes<br />

<strong>ETUC</strong> Resursu centrs: http://resourcecentre.etuc.org/<br />

ETUI Labourl<strong>in</strong>e (ETUI Do<strong>ku</strong>mentācijas centra tiešsaistes katalogs): http://www.labourl<strong>in</strong>e.org<br />

Eiropas Komisijas tīmekļa vietne – "Dzimumu līdztiesības sadaļa": http://ec.europa.eu/social/ma<strong>in</strong>.jsp?langId=en&catId=418<br />

Eurofound: http://www.eurofound.europa.eu/<strong>in</strong>dex.htm<br />

Starptautiskais tīkls <strong>par</strong> <strong>atva</strong>ļ<strong>in</strong>ā<strong>jumu</strong> politi<strong>ku</strong> un pētniecību (LP&R): http://www.leavenetwork.org<br />

44

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!