"Datormācība. Skaitlisko aprēķinu realizācijas metodes ...

write('Ievadi ',i,'. merijumu: ');
readln(M[i]); end;
sum:=0;
for i:=1 to n do sum:=sum+M[i];
vid:=sum/n;
writeln('Diennakts videja temperatura ir
',vid:3:1, ' graadi. ');
end.
{nosaka mērījumu summu}
{aprēķina diennakts vidējo temperatūru un
izvada uz ekrāna}
Lai noteiktu veselu skaitļa masīva elementu skaitu, kuri ir pāru skaitļi, izmantojam
programmas fragmentu:
k:=0;
for i:=1 to n do
if a[i] mod 2=0 then k:=k+1; {tiek pārbaudīts katrs masīva elements, vai tas
dalās ar 2 bez atlikuma un fiksēts šādu elementu skaits}.
Bieži ir nepieciešama elementu meklēšana ar īpašu vērtību. Atrast elementu nozīmē
noteikt tā kārtas numuru masīvā.
Tā, piemēram, lai noteiktu pirmo masīva elementu, kura vērtība ir 0, varam izmantot:
i:=0;
repeat
i:=i+1;
until(a[i]=0) or (i=n)
if a[i]=0 then writeln(' pirmais elements
ar vērtību 0 ir ', i)
else writeln ('tāda elementa nav');
{masīva elementa numurs}
{vai nu tāds elements tiek atrasts vai arī
nē (n atbilst pēdējam masīva elementam)}
Gadījumā, ja jāatrod visi elementi, kuru vērtības ir 0, būs jālieto cikla operators for. Šai
nolūkā varam izmantot sekojošus operatorus:
Writeln(’elementu, kuru vērtības ir 0, kārtas numuri ir ’);
for i:=1 to n do
if a[i]=0 then write(i,’ ’);
Elementu maksimālās vērtības un tā kārtas numuru nosaka operatori:
max:=a[1]; k:=1
for i:=2 to n do
if a[i]>max then
begin max:=a[i]; k:=i;
end;
{meklēšanu sāk ar pirmo elementu}
{pārskata visus pārējos elementus sākot ar otro}
{fiksē katru atrasto vērtību, kura lielāka par visām
iepriekšējām}
Šis programmas fragments nodrošina pirmā maksimālā elementa noteikšanu. Operatorā
if izmantojot nosacījuma formu a[i]>=max, nosakām pēdējo elementu ar maksimālu
vērtību (pie nosacījuma, ka ir vairāki elementi ar maksimālu vērtību).
39