Arodbiedrību ceļa loks - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība
Arodbiedrību ceļa loks - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība
Arodbiedrību ceļa loks - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
SOCIĀLAIS DIALOGS<br />
tiekam pakļauti “skaldi un valdi” principam un<br />
kļūstam par īstermiņa politikas ķīlniekiem.<br />
Viens no sarunu stūrakmeņiem nacionālajā<br />
līmenī – tā ir nodokļu politika. Un te nu<br />
ir iemesls ļoti atzinīgi novērtēt vienu zīmīgu<br />
precedentu, kas liecina par sociālo partneru atzīstamu<br />
diskusiju kultūru sociāli ekonomisku<br />
satricinājumu situācijā. Veicot 2011. gada budžeta<br />
konsolidāciju, valdība lēma arī par valsts<br />
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes<br />
celšanu par 2 %, tos pievienojot segmentam,<br />
kas formāli tiek traktēts kā iemaksa no<br />
darba ņēmēja puses, lai gan visus maksājumus,<br />
arī nodokļu pārskaitījumus, jebkurā gadījumā<br />
veic darba devējs. Arodbiedrībām bija iespēja<br />
šo valdības soli izmantot un sarīkot skaļu šovu,<br />
mēģinot ar troksni “pārstumt” šo nodokļa paaugstinājumu<br />
darba devēju pusē, taču uzreiz<br />
bija skaidrs, ka materiālu ieguvumu darba ņēmējiem<br />
no tā tik un tā nebūs. Tāpēc arodbiedrības<br />
necentās gūt lētu populismu. Toreiz pret<br />
likmes celšanu argumentēti iebilda gan darba<br />
devēji, gan arodbiedrības, taču mūsu kopīgo<br />
viedokli valdība nerespektēja.<br />
Nacionālās trīspusējās padomes potenciāls<br />
vēl ir ļoti liels – mehānisms ir izveidots, un tas<br />
ir strādātspējīgs. Vērtīgi, ka padomei izveidotas<br />
dažādu jomu apakšpadomes. Domājot par<br />
turpmāko darbību NTSP ietvaros, noteikti<br />
jāattīsta kompromisu meklēšanas prasmes<br />
un jānostiprina padomes darba mehānisms.<br />
Trīspusējā sadarbība ir sarežģīta. Un pasaulē<br />
tā saņēmusi savu kritikas devu par to, ka no<br />
trīspusējo sarunu galda neviena puse nepieceļas<br />
pilnībā apmierināta. Jā, taču šādas sadarbības<br />
pluss ir tas, ka neviena puse arī nepaliek<br />
pilnībā neapmierināta. Kompromiss vienmēr<br />
prasa zināmu piekāpšanos – ja es nāku pretim<br />
tev, panāc arī tu tuvāk man. Mēs neizmantojam<br />
iespēju piedalīties NTSP darbā, lai demonstrētu<br />
savas varas pozīcijas, bet tāpēc, lai<br />
panāktu vienošanos, kas mums šķiet svarīgi<br />
visas sabiedrības interesēs.<br />
Jāatzīst, ka līdz šim mums NTSP ne vienmēr<br />
izdevies veiksmīgi aizstāvēt savu viedokli<br />
un ierosinājumus, kas vērstu uz efektīvāku<br />
cīņu ar ēnu ekonomiku. Piemēram, mēs rosinājām<br />
pārskatīt vairākas procedūras Valsts<br />
ieņēmumu dienestā un padarīt efektīvākas<br />
atsevišķas tiesībsargājošo iestāžu funkcijas.<br />
Bet valdība nebija gatava jautājumu skatīt pēc<br />
būtības. Visa uzmanība tika koncentrēta tikai<br />
uz detaļām, nevis uz sistēmu kopumā.<br />
Gan darba devēji, gan arodbiedrības, gan<br />
arī valdība lieliski apzinās, ka tie, kas maksā<br />
nodokļus, būtībā ir nekonkurētspējīgi salīdzinājumā<br />
ar tiem, kas nodokļus nemaksā. Valsts<br />
neliedz sociālos pakalpojumus arī tiem, kas<br />
saņem aplokšņu algas. Tad sanāk, ka nodokļu<br />
maksātājam jānorēķinās dubultā. Tāpēc ir jāveido<br />
un jāuztur noteikti regulējoši mehānismi,<br />
kas izslēgtu vai vismaz būtiski samazinātu<br />
šo ekonomisko un sociālo netaisnību.<br />
Pētījumi uzrāda, ka uzņēmumos, kuros<br />
tiek pieļauta nelegālā nodarbinātība, daudz<br />
biežāk rodas darba strīdi. Neapmierinātāki<br />
ir ne tikai šādu uzņēmumu darbinieki, bet<br />
arī klienti. Tāpat zemāka ir arī šo uzņēmumu<br />
darba efektivitāte. Tāpēc mēs ļoti cerējām<br />
uz lielāku valsts atbalstu darba devējiem un<br />
arodbiedrībām kā sociālajiem partneriem,<br />
lai panāktu paplašinātu kolektīvo vienošanos<br />
slēgšanu, kas palīdzētu darba vidē panākt lielāku<br />
sakārtotību. Kamēr tas nav izdarīts, vieni<br />
izliekas, ka maksā, otri izliekas, ka strādā, vēl<br />
trešie izliekas, ka iekasē nodokļus. Un mums<br />
ir iemesls uztraukties, ka valsts kasei garām<br />
aiziet milzīgas nenomaksāto nodokļu summas.<br />
Apkarojot ēnu ekonomiku, valsts iegūtu<br />
iespēju domāt par saprātīgu ieņēmumu pārdali,<br />
nevis turpinātu algu samazināšanas un<br />
agresīvas nodokļu palielināšanas politiku.<br />
Protams, darba devēju un arodbiedrību<br />
pārstāvjiem vienmēr paliks jomas un jautājumi,<br />
kuros katram būs sava izpratne, atšķirīgas<br />
intereses un cits viedoklis. Mēs vienmēr ar<br />
zināmiem aizspriedumiem raudzīsimies uz<br />
jebkuriem otras puses ierosinājumiem grozīt<br />
Darba likumu. Darba devēji vēlas lielāku<br />
brīvību, ticot tam, ka labākā motivācija ikvienam<br />
cilvēkam darba tirgū ir konkurētspēja,<br />
bet mums ir arī saprotama arodbiedrību<br />
apņēmība maksimāli aizsargāt darba ņēmēju<br />
intereses. Tāpēc, respektējot savus sociālos<br />
partnerus, mēs neesam cēluši kategoriskus iebildumus,<br />
mēģinot bloķēt viņu ierosinājumus<br />
likuma normu pilnveidošanā.<br />
Ļoti vērtīga ir darba devēju un arodbiedrību<br />
2010. gadā aizsāktā sadarbība “Ilgtspējas<br />
indeksa” ietvaros. Indeksa vērtējums atklājis,<br />
ka darba ņēmējiem uzņēmuma reputācija ir<br />
svarīgs lojalitāti veicinošs kritērijs attiecībās<br />
ar darba devēju. Latvijā “Ilgtspējas indekss”<br />
uzrāda, ka labākos rezultātus uzņēmumi ir<br />
sasnieguši tieši darba tiesisko attiecību jomā.<br />
Jāatzīst, ka tas ir arī tiešs arodbiedrību nopelns<br />
un panākums.<br />
Sociālais miers ir mūsu kopīgs panākums.<br />
Un jāatceras, ka tas prasa nepārtrauktas investīcijas<br />
– vispirms savstarpēju cieņu un izpratni<br />
par partnerības mērķiem, iespējām un arī ierobežojumiem.<br />
l<br />
Arodbiedrībām bija iespēja<br />
šo valdības soli izmantot un<br />
sarīkot skaļu šovu, mēģinot<br />
ar troksni “pārstumt” šo<br />
nodokļa paaugstinājumu<br />
darba devēju pusē, taču<br />
uzreiz bija skaidrs, ka<br />
materiālu ieguvumu darba<br />
ņēmējiem no tā tik un tā<br />
nebūs. Tāpēc arodbiedrības<br />
necentās gūt lētu<br />
populismu, ar to apliecinot<br />
savu gribu strādāt nopietnu<br />
mērķu vārdā.<br />
Objektīvi jāatzīst, ka Latvijā<br />
ir izveidojušās stabilas<br />
un konstruktīvas sociālā<br />
dialoga tradīcijas, kas nav<br />
bijis pa spēkam vairākām<br />
citām Austrumeiropas<br />
valstīm. Protams, šo<br />
diskusiju gaitā mēs risinām<br />
arī domstarpības, taču pats<br />
būtiskākais ir tas, ka esam<br />
līdzvērtīgi sarunu partneri.<br />
27
Change language