1.daļa: EsoÅ¡Äs situÄcijas un SVID analÄ«ze - Iecavas novads
1.daļa: EsoÅ¡Äs situÄcijas un SVID analÄ«ze - Iecavas novads
1.daļa: EsoÅ¡Äs situÄcijas un SVID analÄ«ze - Iecavas novads
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
1.daļa: Esošās situācijas<br />
<strong>un</strong> <strong>SVID</strong> analīze<br />
1.redakcija<br />
2012.gada 9.oktobris<br />
1. lpp / Vizītkarte
Vizītkarte<br />
2. lpp / Vizītkarte
Saturs<br />
I. IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI ........................................................................................................................................... 4<br />
II. IEVADS ............................................................................................................................................................................................ 7<br />
1. KOPSAVILKUMS .............................................................................................................................................................................. 8<br />
2. IECAVAS NOVADA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA .....................................................................................................................................10<br />
3. NOVADA FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS ............................................................................................................................11<br />
3.1. ĢEOGRĀFISKĀ ATRAŠANĀS VIETA UN TERITORIJA .....................................................................................................................11<br />
3.2. DABAS RESURSI ................................................................................................................................................................12<br />
3.3. DABAS VĒRTĪBAS ...............................................................................................................................................................15<br />
4. VIDES STĀVOKLIS ...........................................................................................................................................................................16<br />
4.1. GAISA PIESĀRŅOJUMS........................................................................................................................................................16<br />
4.2. ŪDENS PIESĀRŅOJUMS ......................................................................................................................................................16<br />
4.3. TROKŠŅA PIESĀRŅOJUMS ...................................................................................................................................................17<br />
4.4. PIESĀRŅOTĀS VIETAS .........................................................................................................................................................18<br />
5. IEDZĪVOTĀJI ...................................................................................................................................................................................19<br />
5.1. SKAITS UN APDZĪVOTĪBAS BLĪVUMS .......................................................................................................................................19<br />
5.2. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS ............................................................................................................................................19<br />
5.3. IEDZĪVOTĀJU DZIMUMA UN VECUMA STRUKTŪRA ....................................................................................................................21<br />
5.4. PILSONĪBA .......................................................................................................................................................................22<br />
5.5. IEDZĪVOTĀJU NACIONĀLAIS SASTĀVS .....................................................................................................................................22<br />
5.6. IEDZĪVOTĀJU SKAITA PROGNOZE 2019.GADAM .......................................................................................................................23<br />
6. SOCIĀLĀ JOMA ...............................................................................................................................................................................25<br />
6.1. IZGLĪTĪBA.........................................................................................................................................................................25<br />
6.2. KULTŪRA ........................................................................................................................................................................30<br />
6.3. SPORTS ...........................................................................................................................................................................33<br />
6.4. TŪRISMS UN AKTĪVĀ ATPŪTA ...............................................................................................................................................35<br />
6.5. SOCIĀLĀ DROŠĪBA .............................................................................................................................................................37<br />
6.6. VESELĪBAS APRŪPE ............................................................................................................................................................39<br />
6.7. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA ........................................................................................................................................................42<br />
6.8. SADZĪVES PAKALPOJUMI .....................................................................................................................................................44<br />
6.9. KAPSĒTAS ........................................................................................................................................................................44<br />
7. INŽENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ...........................................................................................................................................46<br />
7.1. TRANSPORTS ....................................................................................................................................................................46<br />
7.2. INŽENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ....................................................................................................................................51<br />
8. NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS ................................................................................................................................................................56<br />
8.1. DZĪVOJAMAIS FONDS UN APSAIMNIEKOŠANA ..........................................................................................................................56<br />
8.2. BŪVNIECĪBA .....................................................................................................................................................................56<br />
8.3. ZEMES LIETOŠANAS VEIDI UN ĪPAŠUMPIEDERĪBA ......................................................................................................................57<br />
8.4. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS SITUĀCIJA ...............................................................................................................................58<br />
9. EKONOMIKA ..................................................................................................................................................................................60<br />
9.1. UZŅĒMĒJDARBĪBA .............................................................................................................................................................60<br />
9.2. ĀRVALSTU TIEŠĀS INVESTĪCIJAS ............................................................................................................................................62<br />
9.3. NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBS ............................................................................................................................................63<br />
10. PĀRVALDE ....................................................................................................................................................................................67<br />
10.1. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDE ...................................................................................................................................................67<br />
10.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA ..................................................................................................................................................70<br />
10.3. PROJEKTU KAPACITĀTE .....................................................................................................................................................72<br />
10.4. SADARBĪBA ....................................................................................................................................................................73<br />
11. NOVADA FUNKCIONĀLĀS SAITES ..................................................................................................................................................75<br />
12. NOVADA ATTĪSTĪBAS INDEKSS ......................................................................................................................................................76<br />
13. <strong>SVID</strong> ANALĪZE ...............................................................................................................................................................................77<br />
3. lpp Saturs
I. Izmantotie saīsinājumi <strong>un</strong> termini<br />
Saīsinājumi<br />
% procenti<br />
AS<br />
akciju sabiedrība<br />
ĀTI<br />
ārvalstu tiešās investīcijas<br />
ºC Celsija grādi<br />
cm<br />
centimetrs<br />
CSDD<br />
Ceļu satiksmes drošības direkcija<br />
CSP<br />
LR Centrālā statistikas pārvalde<br />
CSNg<br />
ceļu satiksmes negadījums<br />
ELFLA<br />
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai<br />
ERAF<br />
Eiropas Reģionālās attīstības fonds<br />
ES<br />
Eiropas Savienība<br />
ESF<br />
Eiropas Sociālais fonds<br />
EUR<br />
eiro<br />
g. gads<br />
gs.<br />
gadsimts<br />
ha<br />
hektārs<br />
kl.<br />
klase<br />
KPFI<br />
Klimata pārmaiņu finanšu instruments<br />
km<br />
kilometrs<br />
km 2<br />
kvadrātkilometrs<br />
kV<br />
kilovolts<br />
LR<br />
Latvijas Republika<br />
l/s<br />
lauksaimniecība<br />
LVAF<br />
Latvijas Vides aizsardzības fonds<br />
LVL<br />
Latvijas Republikas valūta – lats<br />
LVĢMC<br />
Latvijas Vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas centrs<br />
m<br />
metrs<br />
mm<br />
milimetrs<br />
m 2<br />
kvadrātmetrs<br />
m 3<br />
kubikmetrs<br />
milj.<br />
miljons<br />
m.g.<br />
mācību gads<br />
mg<br />
miligrams<br />
MK<br />
Ministru kabinets<br />
MW<br />
megavats<br />
NACE<br />
ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā<br />
NAI<br />
notekūdeņu attīrīšanas iekārtas<br />
n/d<br />
nav datu<br />
NMP<br />
neatliekamā medicīniskā palīdzība<br />
Nr.<br />
numurs<br />
Nr.p.k.<br />
numurs pēc kārtas<br />
PA<br />
pašvaldības aģentūra<br />
PII<br />
pirmsskolas izglītības iestāde<br />
PMLP<br />
Pilsonības <strong>un</strong> migrācijas lietu pārvalde<br />
prot.<br />
protokols<br />
SIA<br />
sabiedrība ar ierobežotu atbildību<br />
sk.<br />
skatīt<br />
<strong>SVID</strong><br />
analīzes matrica (stiprās, vājās puses, iespējas, draudi)<br />
t<br />
tonna<br />
TA<br />
tehniskā apskate<br />
TL<br />
transportlīdzeklis<br />
t.sk.<br />
tajā skaitā<br />
tūkst.<br />
tūkstotis<br />
VAS<br />
valsts akciju sabiedrība<br />
VRAA<br />
Valsts reģionālās attīstības aģentūra<br />
u.c.<br />
<strong>un</strong> citi<br />
utt.<br />
<strong>un</strong> tā tālāk<br />
4. lpp I. Izmantotie saīsinājumi <strong>un</strong> termini
Termini<br />
Attīstības plānošana<br />
Attīstības programma<br />
Bezdarba līmenis<br />
Bezdarbnieks<br />
Dabas resursi<br />
Darbspējas vecums<br />
Demogrāfiskā slodze<br />
Ekonomiski aktīvi<br />
uzņēmumi/<br />
komercsabiedrības<br />
Iedzīvotāju dabiskais<br />
pieaugums<br />
Infrastruktūra<br />
Lielie uzņēmumi<br />
Mazie uzņēmumi<br />
Mikrouzņēmumi<br />
Mūžizglītība<br />
Natura 2000 teritorijas<br />
Principu, mērķu <strong>un</strong> to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde ar nolūku īstenot politiski noteiktas<br />
prioritātes <strong>un</strong> nodrošināt sabiedrības <strong>un</strong> teritorijas attīstību.<br />
Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās pašvaldības attīstības prioritātes.<br />
Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto <strong>un</strong> bezdarbnieku statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo<br />
iedzīvotāju kopskaitā, parasti tiek atainots procentos.<br />
Darba spējīgs, nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, vai ārvalstnieks (bezvalstnieks),<br />
kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ir darbspējas vecumā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē<br />
darbu <strong>un</strong> ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pamata dzīvesvietas <strong>un</strong> vismaz reizi mēnesī<br />
apmeklē šo dienestu.<br />
Dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zems dzīles, gaiss, ūdens, flora <strong>un</strong> fa<strong>un</strong>a, kurām ir ekonomiska,<br />
sociāla vai kultūras vērtība.<br />
Iedzīvotāju vecums no 15 līdz 64 gadiem.<br />
Darbspējas vecumu nesasniegušo <strong>un</strong> pārsniegušo personu skaita attiecība pret personu skaitu darbspējas<br />
vecumā. Demogrāfiskās slodzes līmeni var izteikt procentos vai uz 1 000 iedzīvotājiem.<br />
Uzņēmumi <strong>un</strong> uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības), kas ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus <strong>un</strong><br />
nav pārtraukuši savu darbību.<br />
Starpība starp noteiktā laika posmā dzimušo <strong>un</strong> mirušo skaitu. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir pozitīvs,<br />
ja dzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu, <strong>un</strong> negatīvs, ja mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu.<br />
Tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, kuru veido transporta, sakaru, enerģētikas,<br />
ūdenssaimniecības <strong>un</strong> citu tīklu <strong>un</strong> objektu sistēmas, kā arī mājokļi <strong>un</strong> izglītības, veselības aizsardzības,<br />
kultūras, sporta <strong>un</strong> citi iedzīvotāju aprūpes objekti <strong>un</strong> to izkārtojums kādā teritorijā.<br />
Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 250 <strong>un</strong> vairāk vai neto apgrozījumu lielāku par 35,1 milj. latu vai<br />
bilances kopsummu lielāku par 30,2 milj. latu.<br />
Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49 vai gada apgrozījumu vienādu vai mazāku par 7 milj. latu<br />
vai bilances kopsummu vienādu vai mazāku par 7 milj. latu.<br />
Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu deviņi <strong>un</strong> mazāk vai gada apgrozījumu vienādu vai mazāku par 1,4 milj.<br />
latu vai bilances kopsummu vienādu vai mazāku par 1,4 milj. latu.<br />
Ja<strong>un</strong>u zināšanu, arodu <strong>un</strong> prasmju apguve mūža garumā.<br />
Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls.<br />
Neatliekamā medicīniskā<br />
palīdzība<br />
Nodarbinātie<br />
iedzīvotāji/darbinieki<br />
Piesārņojums<br />
Piesārņota vieta<br />
Potenciāli piesārņota vieta<br />
Plānošanas reģions<br />
Projekts<br />
Primārā veselības aprūpe<br />
Prioritāte<br />
Privātais sektors<br />
Publiskā pārvalde<br />
Palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem<br />
gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām<br />
saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību <strong>un</strong> tās sekām.<br />
Visas tās personas (15 <strong>un</strong> vairāk gadus vecas), kas pārskata nedēļā veica jebkuru darbu vai nu par<br />
samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī<br />
pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Nodarbināto<br />
skaitā ietver arī tās personas, kas strādā, lai iegūtu produkciju pašu patēriņam, ja tas ir nozīmīgs iztikas<br />
avots personai vai tās ģimenei.<br />
Tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu<br />
īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu<br />
vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu.<br />
Augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.<br />
Augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas<br />
informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.<br />
Latvijas teritoriāla vienība, kuru, savstarpēji vienojoties, izveido vietējās pašvaldības reģionālās attīstības<br />
plānošanai, koordinācijai <strong>un</strong> pašvaldību sadarbības nodrošināšanai.<br />
Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika posmā ar iepriekš noteiktiem<br />
finansiāliem, materiāliem <strong>un</strong> cilvēku resursiem.<br />
Pirmais saskarsmes posms starp pacientu <strong>un</strong> veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (ģimenes ārsts,<br />
ārsta palīgs, māsa, vecmāte, zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa <strong>un</strong> higiēnists).<br />
Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām<br />
attīstības aktualitātēm.<br />
Uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu uzņēmējsabiedrības bez valsts kapitāla<br />
daļas, individuālie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, piemājas <strong>un</strong> personīgās palīgsaimniecības,<br />
individuālajā darbā nodarbinātie.<br />
Valsts, reģionālā <strong>un</strong> vietējā pārvaldes līmeņu institūciju kopums.<br />
5. lpp I. Izmantotie saīsinājumi <strong>un</strong> termini
Sabiedriskais sektors<br />
Strādājošo skaits<br />
Stratēģija<br />
Transferts<br />
Vidējie uzņēmumi<br />
Vīzija<br />
Valsts <strong>un</strong> pašvaldību iestādes <strong>un</strong> komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% <strong>un</strong> vairāk;<br />
sabiedriskās organizācijas.<br />
Uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās <strong>un</strong> iestādēs strādājošie (izņemot zemnieku saimniecībās, piemājas <strong>un</strong><br />
personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā nodarbinātos).<br />
Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.<br />
Normatīvajos aktos paredzēts īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums.<br />
Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 50 līdz 249 vai gada apgrozījumu vienādu vai mazāku par 35,1 milj.<br />
latu vai bilances kopsummu vienādu vai mazāku par 30,2 milj. latu.<br />
Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas uzstāda ideālu uz ko tiekties.<br />
6. lpp I. Izmantotie saīsinājumi <strong>un</strong> termini
II. Ievads<br />
<strong>Iecavas</strong> novada attīstības programma 2013. – 2019.gadam (turpmāk tekstā – attīstības programma) izstrādāta saskaņā ar<br />
<strong>Iecavas</strong> novada domes 09.08.2011. sēdes lēmumu (prot. Nr. 19) „Par <strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmas 2013. –<br />
2019.gadam izstrādes uzsākšanu”.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmas izstrāde veikta, balstoties uz LR normatīvajiem aktiem, kā arī nacionāla līmeņa,<br />
Zemgales plānošanas reģiona <strong>un</strong> vietēja līmeņa plānošanas dokumentiem. Attīstības programmas izstrādei izmantoti LR<br />
Reģionālās attīstības <strong>un</strong> pašvaldību lietu ministrijas (tagad – Vides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrija)<br />
2010.gada 23.septembra „Metodiskie ieteikumi attīstības<br />
programmu izstrādei reģionālā <strong>un</strong> vietējā līmenī”.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada attīstības programma izstrādāta, izmantojot<br />
integrētu pieeju: ievērojot telpisko, tematisko <strong>un</strong> laika dimensiju.<br />
Attīstības programma sastāv no šādām daļām:<br />
· I. daļa. Esošās situācijas <strong>un</strong> <strong>SVID</strong> analīze;<br />
· II. daļa. Stratēģiskā daļa <strong>un</strong> rīcības plāns;<br />
· Pielikumi.<br />
Programmas izstrādes ietvaros tika veikta<br />
novada iedzīvotāju aptauja, veicot 300 intervijas.<br />
I. daļa. Esošās situācijas <strong>un</strong> <strong>SVID</strong> analīze<br />
Esošās situācijas analīzes mērķis ir apzināt <strong>un</strong> novērtēt novada rīcībā esošos resursus (vides, sociālos <strong>un</strong> ekonomiskos),<br />
raksturot teritorijas attīstības tendences, kā arī identificēt novada f<strong>un</strong>kcionālās saites.<br />
<strong>SVID</strong> analīze (stipro pušu, vājo pušu, iespēju <strong>un</strong> draudu izvērtējums) ir teritorijas attīstības perspektīvu izvērtējums, ņemot<br />
vērā pašreizējo situāciju.<br />
II. daļa. Stratēģiskā daļa <strong>un</strong> rīcības plāns<br />
Attīstības programmas stratēģiskajā daļā, ņemot vērā esošās situācijas analīzes rezultātus, ir formulēta novada attīstības<br />
vidēja termiņa mērķi <strong>un</strong> prioritātes. Prioritātēm ir definēti (kvalitatīvi <strong>un</strong> kvantitatīvi) vidējā termiņā sasniedzamie<br />
rezultāti. Lai sasniegtu izvirzītos vidējā termiņa rezultātus, ir definēti rīcības virzieni.<br />
Rīcības plānā uzskaitītas attīstības programmas ietvaros veicamās rīcības. Tās rīcības, kurām ir definēts nepieciešamais<br />
finansējuma apjoms, finansējuma avoti, rīcības uzsākšanas <strong>un</strong> pabeigšanas termiņš <strong>un</strong> atbildīgais, ir atsevišķi uzskaitītas<br />
investīciju plānā.<br />
Rīcības plānā ietverts arī attīstības programmas uzraudzības sistēmas apraksts, kā arī pārskats par sabiedrības līdzdalību<br />
<strong>un</strong> iesaisti attīstības programmas izstrādē.<br />
Pielikumi<br />
Informatīvi materiāli, kas papildina <strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmā ietverto informāciju.<br />
7. lpp II. Ievads
III. Esošās situācijas <strong>un</strong> <strong>SVID</strong><br />
analīze<br />
1. Kopsavilkums<br />
Attēls Nr.1. Rapšu lauks pie Audrupiem. Autors: G. Pāvils<br />
Atšķirībā no daudziem ja<strong>un</strong>veidotajiem Latvijas novadiem, <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong> jau ilgstoši pastāv esošajās robežās, tas ir veidots no viena –<br />
<strong>Iecavas</strong> – pagasta.<br />
Laika gaitā <strong>novads</strong> ir mainījies. 16. – 18.gadsimtā šeit darbojās liels<br />
skaits rūpnīcu, savukārt 20. – 21.gadsimtā tranzītceļš <strong>un</strong> Rīgas<br />
tuvums novada iedzīvotājiem liek vērtēt iespēju veidot Iecavu kā<br />
Pierīgas „guļamrajonu” jeb vai attīstīt šeit loģistikas pakalpojumus <strong>un</strong><br />
rūpniecību.<br />
Tomēr novada tēlu gan pašu novadnieku acīs, gan citur Latvijā<br />
nosaka salīdzinoši auglīgās <strong>un</strong> ērti apstrādājamās zemes.<br />
Iecava asociējas ar plašiem, labi apstrādātiem tīrumiem <strong>un</strong> pārtikas<br />
pārstrādes uzņēmumiem.<br />
Iedzīvotāji<br />
Ģeogrāfiskais<br />
novietojums,<br />
transports<br />
Novadā dzīvo 8 947 iedzīvotāji. Iedzīvotāju blīvums šeit ir nedaudz zemāks (28,7 cilvēki/km 2 ) nekā<br />
vidēji Latvijā (31,6 cilvēki/km 2 ). Novads ir izteikti monocentrisks: 62% novada iedzīvotāju dzīvo<br />
Iecavā – ciemā, kurš vērtē iespēju mainīt statusu <strong>un</strong> kļūt par pilsētu.<br />
Pēdējo 22 gadu laikā iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies par 9,2%. Bērnu skaits novadā ir<br />
lielāks (15,7% no visiem iedzīvotājiem) nekā vidēji Latvijā (13,8%), tomēr tam ir tendence<br />
samazināties. Demogrāfiskā slodze novadā ir nedaudz zemāka (572) nekā vidēji Latvijā (573).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada platība ir 31 178,5 ha.<br />
Novads atrodas Rīgas aglomerācijas zonā <strong>un</strong>, ja nav satiksmes sastrēgumu, no <strong>Iecavas</strong> aptuveni 40<br />
minūšu laikā var aizbraukt uz Rīgas centru. Labi nodrošināts ir sabiedriskais transports virzienā Rīga<br />
– Iecava – Bauska – Iecava – Rīga, savukārt neapmierinoša satiksme ir virzienā Iecava – Jelgava –<br />
Iecava.<br />
Novadu ziemeļu – dienvidu virzienā cauri Iecavai šķērso Latvijas nozīmīgākais autoceļš – Via<br />
Baltica. Savukārt rietumu – austrumu virzienā novadu šķērso Jelgavas – Krustpils dzelzceļš, pa kuru<br />
uz Latvijas ostām tiek transportēts liels kravu apjoms.<br />
Pēc 2025.gada tiek plānots izbūvēt Via Baltica <strong>Iecavas</strong> apvedceļu, cauri novadam virzās arī viens no<br />
plānotā dzelzceļa Rail Baltica trases novietojuma variantiem.<br />
Novada mazos ciemus ar Iecavu savieno ceļi, šo ceļu kvalitāte ir neapmierinoša <strong>un</strong> kavē harmonisku<br />
novada attīstību.<br />
Dabas resursi<br />
Uzņēmējdarbība<br />
<strong>un</strong> specializācija<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā atrodas dolomīta atradnes, kas netiek izmantotas.<br />
Lauksaimnieciskā zeme klāj 46,02% novada platības, 73% lauku ir meliorēti.<br />
Mežs <strong>un</strong> krūmāji faktiski klāj 43,76% novada teritorijas, turklāt, neraksturīgi Rīgas aglomerācijas<br />
zonai, liela daļa meža ir saimnieciskajā zonā.<br />
Novadu raksturo līdzenumu kultūrainava, attālāk no Via Baltica daudzviet ir estētiski pievilcīga<br />
mozaīkveida ainava.<br />
Novada iedzīvotāji tomēr novadā veido maz uzņēmumu – uzņēmumu skaits uz 1 000 cilvēkiem šeit<br />
(39,8) ir būtiski zemāks, nekā vidēji Latvijā (60).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji ir salīdzinoši sekmīgi piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas – 22 gadu<br />
laikā piesaistīti 6 262 810 LVL, kas novadu ierindo 23.vietā starp visām Latvijas pašvaldībām.<br />
Novadā esošie uzņēmumi izmanto dabas resursu sniegtās iespējas – lielākais skaits uzņēmumu<br />
8. lpp /1. Kopsavilkums
darbojas lauksaimniecības <strong>un</strong> mežsaimniecības nozarēs.<br />
Novada iedzīvotāji uzskata, ka šāda specializācija – lauksaimniecības kultūru audzēšana, kā arī<br />
pārtikas produktu ražošanas – būtu jāsaglabā arī tuprmāk. Rīgas tuvums <strong>un</strong> plānotie transporta<br />
infrastruktūras projekti (Rail Baltica <strong>un</strong> Via Baltica attīstība) liek domāt arī par loģistikas <strong>un</strong>,<br />
iespējams, arī rūpniecības attīstību.<br />
Nodarbinātība,<br />
darba samaksa <strong>un</strong><br />
nodokļu<br />
ieņēmumi<br />
Kom<strong>un</strong>ālā<br />
saimniecība<br />
Izglītība<br />
Kultūra<br />
Bezdarba līmenis <strong>Iecavas</strong> novadā (6,7%) ir zemāks, nekā vidēji Latvijā <strong>un</strong> Zemgales reģionā, tomēr<br />
augstāks, nekā vairumā citu Pierīgas pašvaldību. Darba samaksa sabiedriskajā sektorā (367 LVL) ir<br />
zemāka, nekā vidēji Latvijā (493 LVL), Zemgales reģionā (392 LVL) <strong>un</strong> kaimiņu novados.<br />
Krīzes iespaidā iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumi uz vienu cilvēku novadā 2010.gadā,<br />
salīdzinājumā ar 2008.gadu, samazinājās par 27,7%. Šajā periodā krasi (no 51 līdz 326) palielinājās<br />
trūcīgo ģimeņu skaits.<br />
Iecavā ir centralizētas siltumapgādes sistēma, kas darbojas ar dabas gāzi. Centralizēta<br />
ūdensapgādes sistēma ir Iecavā, Dimzukalnā, Zālītē <strong>un</strong> Zorģos, notekūdeņu savākšanas sistēmas –<br />
Iecavā, Zālītē <strong>un</strong> Zorģos. Novadā nav bīstamo atkritumu savākšanas sistēmas, ir tikai viens<br />
atkritumu šķirošanas laukums.<br />
Novadā atrodas divas pirmsskolas izglītības iestādes – abas Iecavā, četras skolas (divas Iecavā <strong>un</strong> pa<br />
vienai Dzimtmisā <strong>un</strong> Zālītē), <strong>Iecavas</strong> mūzikas skola <strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> novada sporta skola „Dartija”. <strong>Iecavas</strong><br />
bērnudārzos nav iespējams uzņemt visus pieteiktos bērnus.<br />
Novada izglītības iestādes neņem aktīvu dalību novada uzņēmējdarbības vides veidošanā, <strong>Iecavas</strong><br />
novadā nav attīstīts mūžizglītības piedāvājums.<br />
Skolu <strong>un</strong> bērnudārzu infrastruktūra ir dažādā stāvokli – daļā izglītības iestāžu ir jau veikta<br />
rekonstrukcija, vairāku izglītības iestāžu (Dzimtmisas pamatskola, <strong>Iecavas</strong> mūzikas skola) ēkām ir<br />
nepieciešama rekonstrukcija.<br />
Novadu raksturo aktīva kultūras dzīve: šeit aktīvi darbojas <strong>Iecavas</strong> kultūras nams <strong>un</strong> sešas<br />
bibliotēkas. Katrai no šīm iestādēm ir liela nozīme novada sabiedriskajā dzīvē: kultūras nams kalpo<br />
kā novada kultūras identitātes veidotājs, savukārt novada mazo ciemu bibliotēkas ir šo ciemu<br />
sociālās aktivitātes centri.<br />
9. lpp /1. Kopsavilkums
2. <strong>Iecavas</strong> novada vēsturiskā attīstība<br />
No aizvēstures līdz 19.gadsimtam<br />
Tagadējā <strong>Iecavas</strong> novada teritorijā dzīvoja zemgaļu ciltis – Upmales zeme, šeit apzināti vairāki arheoloģiskie pieminekļi –<br />
dzelzs laikmeta <strong>un</strong> vēlāka laika apbedījumi.<br />
14.gs. tagadējā <strong>Iecavas</strong> novada teritorija tika iekļauta Livonijas ordeņa valstī, rakstos Iecava pirmo reizi minēta 1492.gadā.<br />
No 16.gs. vidus līdz 18.gs. beigām novada teritorija bija Kurzemes hercogistes sastāvā, <strong>un</strong> šeit veidojās rūpniecības centrs.<br />
Tagadējā <strong>Iecavas</strong> novada teritorijā bija vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu <strong>un</strong> ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu<br />
<strong>un</strong> vienkrāsainas vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. Dzelzāmurā darbojās dzelzs ceplis, enkuru kaltuve, naglu<br />
kaltuve, lielgabalu lietuve, dzelzs virpotava. Ražoja lielgabalus (divus no tiem tagad var apskatīt <strong>Iecavas</strong> centrā), lielgabala<br />
lodes, kuģa naglas, katlus.<br />
1641.gadā uzsāka tagadējās <strong>Iecavas</strong> luterāņu baznīcas celtniecību.<br />
1795.gadā <strong>Iecavas</strong> muižu savā īpašumā ieguva grāfs Pēteris fon der Pālens, kura valdīšanas laikā tika uzbūvēta <strong>Iecavas</strong> pils<br />
(nopostīta 1915.gadā), izveidots ainavu parks.<br />
19.gadsimtā <strong>Iecavas</strong> teritorijā bijušas 16 muižas (Brantu, Briedes, Grienvaldes, Misas, Zorģes muiža u.c.). 1827.gadā<br />
atvērta Dzimtmisas skola, 1858.g. – <strong>Iecavas</strong> skola, 1864. – Misas skola.<br />
<strong>Iecavas</strong> ciems sāka veidoties 19.gadsimta beigās – 1869.gadā uzcēla pagasta namu, 1876.gadā – <strong>Iecavas</strong> pagasta skolu,<br />
1891.gadā pabeidza celt ja<strong>un</strong>o miertiesas namu, kurā tagad atrodas kultūras nams.<br />
20.gadsimts<br />
Pirmā pasaules kara laikā, divus gadus atrazdamās frontes joslas tuvumā, Iecava stipri cieta, tika nopostīta <strong>Iecavas</strong> pils.<br />
Tomēr liela daļa muižas centra apbūves ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc Pirmā pasaules kara, pateicoties ērtajai<br />
satiksmei, auglīgajai zemei <strong>un</strong> uzņēmīgajiem iecavniekiem, Iecava atkal ātri attīstījās. 1935.gadā Iecavā bija 709<br />
iedzīvotāji.<br />
Līdz ar padomju okupāciju daļa novada iedzīvotāju tika deportēti, novada teritorijā tika izvietotas trīs padomju armijas<br />
daļas.<br />
1963.gadā Iecava ieguva pilsētciemata statusu. Tagadējā novada teritorijā tika izveidoti kolhozi, kas septiņdesmitajos<br />
gados tika apvienoti kolhozā „Iecava”, padomju saimniecībā „Progress” <strong>un</strong> padomju saimniecībā „Zālīte”. 1973.gadā<br />
ražošanu uzsāka <strong>Iecavas</strong> putnu fabrika (tagadējā A/S „Balticovo”), 1980jos gados tika izveidotas vairākas citas ražotnes.<br />
1990.gadā <strong>Iecavas</strong> Tautas deputātu padome, izvērtējot ciemata statusa maiņu, izvēlējās, ka Iecava nekļūs par pilsētu <strong>un</strong><br />
būs daļa no <strong>Iecavas</strong> pagasta. Šai laikā no novada tiek izvestas arī padomju karaspēka daļas.<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> ir izveidots 2004.gada 1.janvārī agrākā <strong>Iecavas</strong> pagasta robežās.<br />
10. lpp 2. <strong>Iecavas</strong> novada vēsturiskā attīstība
3. Novada fizioģeogrāfiskais<br />
raksturojums<br />
3.1. . Ģeogrāfiskā atrašanās vieta <strong>un</strong> teritorija<br />
Novietojums <strong>un</strong> platība<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> atrodas Latvijas centrālajā daļā (sk. attēlu Nr.2.), Zemgales plānošanas reģionā.<br />
Attēls Nr.2. <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>, attālumi no <strong>Iecavas</strong> līdz citām Latvijas pilsētām<br />
Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”<br />
· Administratīvais centrs: Iecava (6 048 iedzīvotāji, 62% novada iedzīvotāju);<br />
· Platība: 31 178,5 ha 1 – 14. lielākā no 20 Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām;<br />
· Robežojas ar Baldones, Bauskas, Olaines, Ozolnieku <strong>un</strong> Vecumnieku novadiem;<br />
· Atrodas Rīgas aglomerācijas iekšējā zonā; 2<br />
Ģeoloģija <strong>un</strong> ģeomorfoloģija<br />
· Dabas rajons: Viduslatvijas zemiene;<br />
· Dabas apvidi:<br />
· Zemgales līdzenums (novada rietumu daļa);<br />
· Tīreļu līdzenums (ziemeļu daļa);<br />
· Upmales paugurlīdzenums (austrumu daļa); 3<br />
· Reljefs: vāji viļņots, limnoglaciālais līdzenums ar 5 – 10 m lielām relatīvā augstuma izmaiņām;<br />
1<br />
<strong>Iecavas</strong> novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) <strong>un</strong> pa zemes<br />
lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.<br />
2<br />
Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005. – 2020.gadam.<br />
3 Latvijas ģeogrāfijas atlants. Jāņa sēta. 1999.<br />
11. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
· Reljefa absolūtais augstums: no 7 m virs jūras līmeņa novada rietumu daļā līdz aptuveni 45 – 50 m virs jūras<br />
līmeņa Dzelzāmura apkaimē. Iecava atrodas 15 – 25 m virs jūras līmeņa.<br />
· Kvartāra nogulumu biezums ir neliels – no dažiem desmitiem cm līdz 27 metriem;<br />
· Kvartāra nogulumu ģenēze: ledāja (glacigēnie) <strong>un</strong> pēcledāja nogulumi, novada ziemeļu daļā tos klāj Baltijas ledus<br />
ezera <strong>un</strong> Litorīnas jūras nogulumi – māli <strong>un</strong> smiltis. Dienvidu daļā <strong>Iecavas</strong> drumlinu lauks, ko veido smilšaini<br />
fluvioglaciālie nogulumi.<br />
· Novadu šķērso <strong>Iecavas</strong> upe, kuras ielejā ir līdz 10 m biezi aluviālie nogulumi;<br />
· Zemkvartāra pamatiežu virsmu veido augšdevona Stipinu (Bauskas) <strong>un</strong> Pamūšas svītas. Stipinu svītas dolomīti<br />
vietām, tai skaitā <strong>Iecavas</strong> centrā, atsedzas <strong>Iecavas</strong> upes krastos.<br />
Klimatiskie apstākļi<br />
· Ietilpst Piejūras zemienes <strong>un</strong> Zemgales līdzenuma klimatiskajā rajonā;<br />
· Novada klimatu nosaka līdzenuma apstākļi <strong>un</strong> Baltijas jūras Rīgas jūras līča tuvums;<br />
· Klimats ir nedaudz kontinentālāks, nekā vidēji Latvijā, tas ir samērā sauss <strong>un</strong> silts;<br />
· Ziema parasti ir salīdzinoši maiga, neveidojas stabila sniega sega;<br />
· Veģetācijas periods sākas 10 – 14 dienas ātrāk, nekā, piemēram, Latvijas ziemeļu daļā;<br />
· Vidējā gaisa temperatūra:<br />
· Janvārī: -5ºC (Latvijā vidēji -4,8ºC);<br />
· Jūlijā: +17ºC (Latvijā vidēji +16,7ºC).<br />
· Vidējais nokrišņu daudzums: 600 – 660 mm (Latvijā vidēji 600 – 700 mm);<br />
· Dominē dienvidu, dienvidrietumu <strong>un</strong> rietumu vēji.<br />
3.2. Dabas resursi<br />
Derīgie izrakteņi<br />
Nozīmīgākais derīgais izraktenis novadā ir dolomīts – apzinātas septiņas dolomīta atradnes 4 (sk. tabulu Nr.1.).<br />
Tabula Nr.1. Dolomīta atradnes <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Atradne Piezīmes Dolomīta pielietojums<br />
Izpētes Krājumu sadalījums<br />
gads kategorijās (tūkst. m 3 )<br />
Iecava Lielākā daļa atrodas Ozolnieku novadā Šķembām 1985 A – 3596,8<br />
N – 3864,0<br />
Gulbji 2007.gadā ieguve beigusies, tiek veidots zivju<br />
dīķis<br />
Šķembām, dolomīta miltiem <strong>un</strong><br />
dekoratīvajam akmenim<br />
2007 A – 284,7<br />
N – 946,2<br />
Purmaļi Netiek izmantota Šķembām 1997 A – 1365,5<br />
N – 525,2<br />
Purmales Netiek izmantota, ietver atradni<br />
„Ja<strong>un</strong>bemberi”<br />
Šķembām 1982 A – 5942, 2<br />
N – 16865,2<br />
Sproģi Netiek izmantota Šķembām, kaļķu ražošanai <strong>un</strong> 1964 N – 1898,13<br />
dekoratīvajam akmenim<br />
Misēni Netiek izmantota Šķembām 1990 A – 459,2<br />
Vajeikas Nevar izmantot – atrodas maģistrālā gāzes Šķembām <strong>un</strong> dekoratīvajam 1971 N – 6261,8<br />
vada <strong>un</strong> autoceļa Iecava – Jelgava aizsargjoslās akmenim<br />
Informācijas avots: Latvijas vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas centrs<br />
<strong>Iecavas</strong> novada teritorijā atrodas arī 32 kūdras atradnes, smilts <strong>un</strong> smilts – grants atradne „Vecpūres”, smilts atradne<br />
„Mazupītes”. Šajās atradnēs derīgo izrakteņu ieguve nenotiek.<br />
4<br />
Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, Latvijas Vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas aģentūra.<br />
12. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
Dzeramā ūdens resursi<br />
Novadā ūdensapgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi, novadā atrodas 26 darbojošies urbumi 5 , no kuriem centralizētajai<br />
ūdensapgādei tiek izmantoti astoņi artēziskie urbumi. Nelielu apdzīvotu vietu <strong>un</strong> viensētu vajadzībām ūdens tiek iegūts no<br />
grodu akām.<br />
Dzeramā ūdens ieguvei tiek izmantots devona nogulumu Arukilas – Amatas ūdens horizontu komplekss (smilšakmens,<br />
māls <strong>un</strong> aleirolīti), kas ieguļ līdz 300 m dziļumam. Šis ūdens horizonts ir labi aizsargāts no iespējamā virszemes<br />
piesārņojuma pieplūdes. Visi artēziskie urbumi izmanto ūdeni no Gaujas (D3gj) horizonta. Artēziskais ūdens no šī ūdens<br />
horizonta pēc ķīmiskā sastāva klasificējams kā hidrogēnkarbonātu kalcija vai magnija tipa ar mineralizāciju 0,2 līdz 0,5 g/l,<br />
cietību 2 līdz 7 miligramekvivalentiem uz litru <strong>un</strong> dzelzs daudzumu no 0,5 līdz 1,5 mg/l.<br />
Lai nodrošinātu kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi patērētājiem, <strong>Iecavas</strong> novadā nepieciešams veikt ūdens atdzelžošanu.<br />
Ūdeņi <strong>un</strong> purvi<br />
· Zem ūdens atrodas 679,1 ha (2,2 %) no novada teritorijas; 6<br />
· Novads pilnībā ietilpst Lielupes upes (baseins Nr. L143) <strong>un</strong> tās pieteku – <strong>Iecavas</strong> (L127) <strong>un</strong> Misas (L129) baseinos.<br />
Lielākā daļa novada atrodas <strong>Iecavas</strong> baseinā (sk. 1.pielikumu).<br />
· Iecava ir nozīmīgākā upe novadā, šeit tā tek 30 km garumā (no kopējā 137 km garuma), seklā ielejā. Vietām upes<br />
gultne ir regulēta;<br />
· <strong>Iecavas</strong> upe iekļauta 15.01.2002. MK noteikumos Nr.27 „Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju<br />
resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ot hidroelektrostaciju aizsprostus <strong>un</strong> veidot jebkādus<br />
mehāniskus šķēršļus”. <strong>Iecavas</strong> upe ir upes nēģa nārstošanas vieta.<br />
· Novada teritorijā atrodas arī vairākas mazākas upes, tai skaitā Briede, Ģedule, Īkstrums, Jāņupe, Smakupe,<br />
Vērģupe (Vergupe) <strong>un</strong> aptuveni 4 km garš Zvirgzdes posms. Vairums šo upju ir ievērojami pārveidotas<br />
hidromeliorācijas darbu rezultātā.<br />
· Ūdensobjektu bioloģiskā kvalitāte atbilst β mezosaprobai <strong>un</strong> β-α mezosaprobai pakāpei 7 , t.i. ūdensteču kvalitāte<br />
raksturojama kā vāji piesārņota – stipri piesārņota;<br />
· <strong>Iecavas</strong> <strong>un</strong> Misas ūdensobjektiem ir vidēja ekoloģiskā kvalitāte, bet Lielupes ūdensobjektam <strong>Iecavas</strong> novadā ir ļoti<br />
slikta kvalitāte (sk. tabulu Nr.2);<br />
Tabula Nr.2. <strong>Iecavas</strong> novada ūdensobjektu raksturojums<br />
Ūdensobjekta kods,<br />
nosaukums<br />
Kvalitāte Ekoloģiskais tips Platība, km 2 Notece, mm/gadā Caurplūdums<br />
L127 Iecava 6. 1 174,23 179 12,3<br />
L129 Misa 4. 753,94 305 9,42<br />
L143 Lielupe 6. 320,80 140 69,9<br />
Lielupes baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.–2015.gadam, 2009<br />
· Lielupes baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ir iekļauti ūdens kvalitātes parametri, kuru vērtības ir jāuzlabo<br />
līdz 2015.gadam, lai sasniegtu <strong>Iecavas</strong> novadā esošo ūdensobjektu kvalitātes mērķus (sk. 2.pielikumu);<br />
· Lielupes – ūdensobjekta L143 – kvalitātes mērķi (laba ūdens kvalitāte) ir jāsasniedz 2021.gadā;<br />
· Purvi aizņem 146,6 ha novada platības 8 , 117,7 no tiem ietilpst mežu zemēs;<br />
5<br />
Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, Latvijas Vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas aģentūra.<br />
6<br />
<strong>Iecavas</strong> novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) <strong>un</strong> pa zemes<br />
lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.<br />
7 Saprobitātes indekss - vispārināts ūdens kvalitātes novērtējums skaitliska indeksa veidā pēc ūdens organismiem, kas atspoguļo piesārņojumu ar<br />
bioloģiski viegli noārdāmām organiskām vielām<br />
13. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
· Lielākie purvi: Sierūžu, Suņu, Zoskalna (Speķa purvs), Kangarpurvs <strong>un</strong> vislielākais – Lamžu purvs (Lamzene).<br />
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme<br />
· Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem apmēram 14 347,3 ha jeb 46,02 % no <strong>Iecavas</strong> novada platības; 9<br />
· No šīm platībām lauksaimniecībai tiek izmantoti 14 000,6 ha jeb 44,9% no novada teritorijas; 10<br />
· 73% lauku ir meliorēti;<br />
· Izplatītākais augšņu veids: glejaugsnes <strong>un</strong> podzolaugsnes, kuras pēc mehāniskā sastāva ir vidēja <strong>un</strong> viegla<br />
smilšmāla (28%), mālsmilts (34%) <strong>un</strong> smilts vai grants augsnes (32%);<br />
· Novadā neatrodas nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas; 11<br />
· Novads neietilpst lauksaimniecībai mazāk labvēlīgo apvidu sarakstā; 12<br />
· Lielākās lauksaimniecības zemju platības izvietotas apmēram kilometru platā joslā abpus autoceļam A7, četru<br />
kilometru rādiusā ap <strong>Iecavas</strong> ciemu, pārsvarā novada teritorijas centrālajā <strong>un</strong> rietumu daļā;<br />
· Galvenā lauksaimniecības nozare – augkopība, labi attīstīta ir dārzeņkopība gan segtajās, gan atklātajās lauka<br />
platībās. Attīstās rapša audzēšana <strong>un</strong> pārstrāde.<br />
Meži <strong>un</strong> mežsaimniecība<br />
· Meža zemju kopējā platība: 9 914 ha jeb 31,8% novada teritorijas; 13<br />
· Faktiski mežs <strong>un</strong> krūmājs klāj 13 644,5 ha jeb 43,76% novada teritorijas;<br />
· Lielākā daļa starpības starp meža zemju <strong>un</strong> faktiski apmežoto platību veidojas uz aizaugušo lauksaimniecības<br />
zemju platību rēķina – mežs <strong>un</strong> krūmājs klāj 4 453,3 ha (14,3%);<br />
· Meža apsaimniekošanas uzraudzību <strong>un</strong> kontroli veic Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības Bauskas<br />
mežniecība;<br />
· 9 508 ha no meža zemju platības <strong>Iecavas</strong> novada teritorijā ir valsts meži, ko apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži”<br />
Vidusdaugavas mežsaimniecība (Bauskas <strong>un</strong> Vecumnieku iecirkņi);<br />
· Mežu apsaimniekošana tiek veikta saskaņā ar Vidusdaugavas mežsaimniecības meža apsaimniekošanas plānu<br />
2012. – 2016.gadam, kurš nosaka meža apsaimniekošanas darbības piecu gadu periodam;<br />
· Lielākie vienlaidus meža masīvi atrodas novada ziemeļaustrumu <strong>un</strong> ziemeļrietumu daļā. Lielākā daļa ir<br />
saimnieciskie meži, bet ir izdalīti arī aizsargājamie meža iecirkņi – 208,7 ha no novada platības;<br />
· No kopējās krājas skuju koku mežaudžu īpatsvars sastāda 64%, bet lapu koku – 36%;<br />
· 2011.gadā tika izstrādāts rekreācijas objektu apsaimniekošanas plāns „<strong>Iecavas</strong> piepilsētas meži” 112 ha<br />
kopplatībai.<br />
Ainavas<br />
· <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> ietilpst Rietumzemgales ainavzemē <strong>un</strong> Austrumzemgales ainavzemē. 14<br />
· Novada dienvidrietumu daļa aizņem nelielu daļu no Rietumzemgales ainavzemes Rietumzemgales (Elejas –<br />
Bauskas) āru līdzenuma ainavapvidus.<br />
8 <strong>Iecavas</strong> novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) <strong>un</strong> pa zemes<br />
lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.<br />
9 <strong>Iecavas</strong> novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) <strong>un</strong> pa zemes<br />
lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.<br />
10 <strong>Iecavas</strong> novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) <strong>un</strong> pa zemes<br />
lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.<br />
11 12.10.2010. MK noteikumi Nr.977 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”<br />
12 Lauku atbalsta dienests (http://www.lad.gov.lv)<br />
13<br />
<strong>Iecavas</strong> novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) <strong>un</strong> pa zemes<br />
lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.<br />
14 K.Ramans. Latvijas ainavzemju <strong>un</strong> ainavapvidu karte, 1994.<br />
14. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
· Pārējā novada teritorijā atrodas četri Austrumzemgales ainavzemes ainavapvidi: Misas mežaine, Baldones –<br />
<strong>Iecavas</strong> pauguraine, Baldones – Tomes mežaine <strong>un</strong> Zemgales vidienes (Birzgales – Valles – Skaistkalnes) āru<br />
viļņaine.<br />
· Rietumzemgales (Elejas – Bauskas) āru līdzenuma ainavapvidus ir Latvijai tipisks līdzenumu kultūrainavas tips,<br />
kur dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Plaši tīrumi mijas ar nelieliem savrupiem meža puduriem.<br />
Šādās ainavās svarīgi ainavas elementi ir apdzīvotās vietas – viensētas <strong>un</strong> ciemi, atsevišķi koki, koku puduri <strong>un</strong><br />
alejas. Dominē atklāti <strong>un</strong> plaši skati.<br />
· Misas mežaine <strong>un</strong> Baldones – Tomes mežaine ir ainavas ar līdzenu reljefu <strong>un</strong> augstu mežainumu. Šeit atrodas<br />
lieli meža masīvi, kuros lauksaimniecībā izmantojamās zemes veido atsevišķas „salas”. Dominē tuvi <strong>un</strong> noslēgti<br />
skati.<br />
· Baldones – <strong>Iecavas</strong> pauguraine raksturojama kā mozaīkveida <strong>un</strong> estētiski pievilcīgs ainavu tips, ko raksturo liela<br />
bioloģiskā daudzveidība. Pauguru <strong>un</strong> ieplaku mija rada lielu augšņu, mitruma, mikroklimata <strong>un</strong> biotopu<br />
daudzveidību. Šeit plaši <strong>un</strong> atklāti skati mijas ar tuviem <strong>un</strong> noslēgtiem skatiem.<br />
· Zemgales vidienes (Birzgales – Valles – Skaistkalnes) āru viļņainē nelieli vaļņi <strong>un</strong> pauguri ar lēzenām nogāzēm<br />
mijas ar reljefa pazeminājumiem. Viļņainei raksturīgs viendabīgums <strong>un</strong> plašums.<br />
· Novada teritorijā esošās upes ir līnijveida ainavas elementi, kuri ainavas struktūrā pilda „koridora” f<strong>un</strong>kcijas.<br />
Upes krastos sastopamie krūmāju <strong>un</strong> pļavu fragmenti, savukārt, ir nozīmīgi laukumveida ainavas elementi.<br />
· Novada ainavu degradē atsevišķu īpašumu nesakoptība <strong>un</strong> vairāki pamesti saimnieciskie objekti.<br />
· <strong>Iecavas</strong> novada ainavas vērtību paaugstina kultūras pieminekļi <strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> upes dolomīta atsegumi. Nozīmīgi<br />
ainaviski <strong>un</strong> bioloģiskās daudzveidības elementi ir aizsargājamie meža iecirkņi.<br />
3.3. Dabas vērtības<br />
· <strong>Iecavas</strong> novada teritorijā atrodas viena īpaši aizsargājamā dabas teritorija – valsts nozīmes aizsargājamais dabas<br />
piemineklis „<strong>Iecavas</strong> alejas”; 15<br />
· Novada teritorijā nav Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo Natura 2000 teritoriju;<br />
· No bioloģiskās daudzveidības viedokļa vērtīgas teritorijas ir aizsargājamie meža iecirkņi, <strong>Iecavas</strong> parks, dižkoki <strong>un</strong><br />
dolomīta klintis <strong>Iecavas</strong> upes krastos;<br />
· Novadā apzināti 43 dižkoki – trīs ozoli, četras kļavas, 35 priedes <strong>un</strong> viena vīksna; 16<br />
· Prognozējams, ka līdz ar vairāku sugu dižkoku minimālā izmēra samazināšanu, saskaņā ar 2010.gada 16.marta<br />
MK noteikumiem Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības <strong>un</strong> izmantošanas noteikumi”,<br />
valsts aizsardzībā esošu dižkoku skaits <strong>Iecavas</strong> novadā ir lielāks, nekā apzināts līdz šim.<br />
15 22.11.2005. MK noteikumi Nr.888. „Noteikumi par aizsargājamām alejām”.<br />
16 Latvijas Vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas centra datu bāze „Ziņas par īpaši aizsargājamiem <strong>un</strong> retiem kokiem”.<br />
15. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
4. Vides stāvoklis<br />
4.1. Gaisa piesārņojums<br />
· <strong>Iecavas</strong> novadā 2010.gadā atradās vairāki gaisu piesārņojošie avoti – galvenokārt sadedzināšanas iekārtas; 17<br />
· Nozīmīgākie gaisa piesārņotāji novadā ir uzņēmumi SIA „Ja<strong>un</strong>pagasts plus”, SIA „<strong>Iecavas</strong> siltums”, kā arī AS<br />
„Balticovo”;<br />
· Novadā biežāk izmantotais kurināmais ir dabas gāze – videi draudzīgs kurināmais. Kopējais dabas gāzes patēriņš<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā 2010.gadā bijis 7 830 tūkst.m 3 , <strong>un</strong> lielākie dabas gāzes patērētāji ir SIA „Ja<strong>un</strong>pagasts plus”<br />
(<strong>Iecavas</strong> spirta dedzinātava) <strong>un</strong> SIA „<strong>Iecavas</strong> siltums” katlu mājas.<br />
· Slāpekļa dioksīda faktiskās emisijas (tikai no rūpnieciskā piesārņojuma) 2010.gadā bija 13,57 tonnas 18 , no kurām<br />
lielāko daļu emitēja:<br />
· SIA „Ja<strong>un</strong>pagasts plus” – 6,5 tonnas gadā;<br />
· SIA „<strong>Iecavas</strong> siltums” – 3,6 tonnas gadā;<br />
· AS „Balticovo” – 1,66 tonnas gadā;<br />
· SIA „Latagra” – 0,79 tonnas gadā;<br />
· Kopējās uzskaitītās oglekļa oksīda emisijas 2010.gadā <strong>Iecavas</strong> novadā ir 11,56 tonnas. Lielāko oglekļa oksīda<br />
piesārņojumu rada:<br />
· SIA „Ja<strong>un</strong>pagasts plus” – 5,46 tonnas gadā;<br />
· SIA „<strong>Iecavas</strong> siltums” – 2,82 tonnas gadā;<br />
· AS „Balticovo” – 1,38 tonnas gadā;<br />
· SIA „Latagra” – 0,96 tonnas gadā;<br />
· Vienīgais uzņēmums <strong>Iecavas</strong> novadā, kas emitē sēra dioksīdu, ir AS „Balticovo”, 2010.gadā – 2,8 tonnas.<br />
· Daļiņu PM 10 kopējās emisijas 2010.gadā bija 9,6 tonnas, galvenais piesārņotājs ir AS „Balticovo” (9,0 tonnas).<br />
Daļiņu PM 10 patiesās emisijas no rūpnieciskajiem objektiem varētu būt daudz lielākas, ja uzņēmumi gatavotu<br />
statistikas atskaites atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem.<br />
· 2010.gadā emitētais kopējais oglekļa dioksīda apjoms bija 12 515 tonnas. Lielākās oglekļa dioksīda emisijas<br />
2010.gadā radīja:<br />
· SIA „Ja<strong>un</strong>pagasts plus” – 7 583,5 tonnas gadā;<br />
· SIA „<strong>Iecavas</strong> siltums” – 3 884,65 tonnas gadā.<br />
· Arī oglekļa dioksīda piesārņojumu pilnā apmērā nevar novērtēt, jo daži uzņēmumi nav informējuši par oglekļa<br />
dioksīda emisiju apjomiem no sadedzināšanas iekārtām.<br />
4.2. Ūdens piesārņojums<br />
<strong>Iecavas</strong> novada ūdenstecēs ūdens bioloģiskā kvalitāte atbilst β mezosaprobai <strong>un</strong> β-α mezosaprobai pakāpei, tās<br />
raksturojamas kā vāji piesārņotas.<br />
Būtiskāko ietekmi uz virszemes ūdeņiem rada p<strong>un</strong>ktveida (notekūdeņu novadīšanas vietas) <strong>un</strong> difūzais (lauksaimniecības<br />
<strong>un</strong> mežsaimniecības radītais piesārņojums) piesārņojums, kā arī avārijas, kuru rezultātā ūdeņos nokļūst piesārņojošās<br />
vielas. Lielākā daļa ūdens piesārņojuma <strong>Iecavas</strong> baseinā tiek radīta apdzīvotās vietās, nozīmīgs ir arī piesārņojums, kas<br />
veidojas pēc mēslojuma iestrādes lauksaimniecības zemēs, slāpekļa <strong>un</strong> fosfora savienojumi tiek ieskaloti ūdeņos.<br />
Pārskatus par notekūdeņu novadīšanu <strong>Iecavas</strong> novadā 2010.gadā iesniegušas septiņas juridiskas personas (sk. tabulu<br />
Nr.3). 19<br />
17 Latvijas Vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas centra gaisa informatīvā sistēma „Valsts statistikas pārskati „Nr.2 – Gaiss””.<br />
18 Analīze šeit <strong>un</strong> turpmāk veikta atbilstoši 03.11.2009. MK noteikumu Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktajiem vielu robežlielumiem.<br />
19 Latvijas Vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas centra datu bāze „Ūdens informatīvā sistēma”.<br />
16. lpp 4. Vides stāvoklis
Tabula Nr.3. <strong>Iecavas</strong> novadā saražotie notekūdeņi, 2010.gads<br />
Juridiskās personas<br />
Notekūdeņu<br />
Darbības nozare<br />
nosaukums<br />
daudzums, m 3 /gadā<br />
Notekūdeņu veids<br />
AS „Balticovo” Putnkopība 209 660 ANK-Normatīvi netīri<br />
kom<strong>un</strong>ālie notekūdeņi<br />
SIA „Dzīvokļu Ūdens ieguve, attīrīšana <strong>un</strong> 170 807 ANK-Normatīvi netīri<br />
kom<strong>un</strong>ālā<br />
apgāde<br />
kom<strong>un</strong>ālie notekūdeņi<br />
saimniecība”<br />
VSAC „Zemgale”,<br />
filiāle „Iecava”<br />
Garīgās atpalicības, garīgās<br />
veselības traucējumu <strong>un</strong><br />
atkarības ārstēšanas pakalpojumi<br />
10 079 BTK-Normatīvi tīri<br />
kom<strong>un</strong>ālie notekūdeņi<br />
NAI veids<br />
Industriālās NAI<br />
Kom<strong>un</strong>ālās NAI<br />
Neatkarīgās jeb<br />
individuālās NAI<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
internātpamatskola<br />
Izglītības iestāde 4 470 ANK-Normatīvi netīri<br />
kom<strong>un</strong>ālie notekūdeņi<br />
SIA „Iecavnieks” Graudaugu (izņemot rīsu),<br />
pākšaugu <strong>un</strong> eļļas augu sēklu<br />
audzēšana<br />
SIA „Zemgales Atkritumu apstrāde <strong>un</strong><br />
EKO”<br />
izvietošana (izņemot bīstamos<br />
atkritumus)<br />
SIA „Buvema” Būvniecībai paredzēto betona<br />
izstrādājumu ražošana<br />
1 146 BNS-Normatīvi netīri<br />
sadzīves notekūdeņi<br />
59 ATS-Normatīvi tīri<br />
sadzīves notekūdeņi (ar<br />
attīrīšanu)<br />
Atskaitās tikai par<br />
ūdens ņemšanu<br />
Izmanto SIA<br />
„Dzīvokļu kom<strong>un</strong>ālā<br />
saimniecība” NAI<br />
Izmanto SIA<br />
„Dzīvokļu kom<strong>un</strong>ālā<br />
saimniecība” NAI<br />
Neatkarīgās jeb<br />
individuālās NAI<br />
Informācijas avots: LVĢMC datu bāze<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā 2010.gadā tika saražoti 212 393 m 3 normatīvi netīri notekūdeņi ar 64,65 tonnām paliekošā piesārņojuma<br />
gadā, tai skaitā:<br />
· Suspendētās vielas: 6,89 t;<br />
· Bioloģiskais skābekļa patēriņš – BSP 5 : 3,43 t<br />
· Ķīmiskais skābekļa patēriņš – ĶSP: 35,33 t<br />
· Kopējais fosfors – P kop ir 1,20 t, N kop : 11,50 t. 20<br />
Lielupes baseina liela daļa atrodas Lietuvas teritorijā, tādēļ zināma daļa piesārņojuma ieplūst no kaimiņvalsts teritorijas.<br />
Pastāv risks, ka avāriju gadījumā <strong>Iecavas</strong> novadu var sasniegt Lietuvā radies piesārņojums.<br />
4.3. Trokšņa piesārņojums<br />
Nozīmīgākie trokšņa avoti <strong>Iecavas</strong> novadā ir:<br />
· Galvenais autoceļš A7 Rīga – Bauska. Vidējā transporta diennakts intensitāte posmā A5 – Iecava bija 9 568<br />
automašīnas/diennaktī no kurām 25% bija kravas transportlīdzekļi, savukārt posmā Iecava – Bauska 2010.gadā<br />
bija 7 738 automašīnas/diennaktī, no kurām 30% bija kravas transportlīdzekļi. 21<br />
· Reģionālais autoceļš Jelgava – Iecava (P93). 2007.gadā P93 lietoja 2 587 automašīnas/diennaktī, no kurām 43%<br />
bija kravas transportlīdzekļi;<br />
· Reģionālais autoceļš Iecava – Stelpe (P92). 2007.gadā P92 lietoja 1 204 automašīnas/diennaktī, no kurām 11%<br />
bija kravas transportlīdzekļi;<br />
· Dzelzceļa līnija Jelgava – Krustpils. Vidējā diennakts kravas kustības izpilde 2009.gadā bija 30 kravas vilcieni<br />
(16/14 (pāra/nepāra virziens)), bet 2010./2011.gadā – 49 kravas vilcienu sastāvi (26/23 (pāra/nepāra virziens)). 22<br />
Autoceļu <strong>un</strong> dzelzceļa līnijas tiešā tuvumā atrodas dzīvojamās apbūves teritorijas – plānotās lauku, savrupmāju, plānoto<br />
savrupmāju, sabiedrisko objektu, jauktas darījumu <strong>un</strong> sabiedrisko objektu apbūves teritorijas, kuru atļautā izmantošana ir<br />
savrupmāju, valsts, pašvaldības, izglītības, ārstniecisko u.c. iestāžu būvniecība 23 , kā arī atsevišķu viensētu attīstība.<br />
20 Latvijas Vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas centra datu bāze „Ūdens informatīvā sistēma”.<br />
21 VAS „Latvijas Valsts ceļi” satiksmes intensitātes dati http://www.lvceli.lv/LV/Download/?t=pagefile&i=257<br />
22 „Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2011. gadam”, VAS „Latvijas dzelzceļš”, 2010<br />
23 „Teritorijas izmantošanas <strong>un</strong> apbūves noteikumi”, <strong>Iecavas</strong> novada teritorijas plānojums 2005.-2017. ar 2008. g. grozījumiem, „Grupa 93”, 2008<br />
17. lpp 4. Vides stāvoklis
Ņemot vērā augsto satiksmes intensitāti uz autoceļiem <strong>un</strong> dzelzceļa līnijām (trokšņa līmenis automaģistrāļu <strong>un</strong> dzelzceļu<br />
līniju tuvumā parasti ir 65 – 85 dB(A) robežās 24 ), ir nepieciešams veikt pasākumus šo infrastruktūras objektu tuvumā esošo<br />
dzīvojamo teritoriju aizsardzībai pret troksni. 25<br />
4.4. Piesārņotās vietas<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā atrodas divas piesārņotas vietas – SIA „Zemnieks” degvielas uzpildes stacija <strong>un</strong> izgāztuve „Grantiņi”. 26<br />
Novadā ir arī 17 potenciāli piesārņotas vietas:<br />
· SIA „BALTOGLES” kokogļu ražotne;<br />
· SIA „AGRO – KAMARDE” amonjaka noliktava;<br />
· SIA „Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika” <strong>Iecavas</strong> elevators – <strong>Iecavas</strong> minerālmēslu krātuve;<br />
· AS „Balticovo” putnu fabrika;<br />
· Dzīvnieku kapsēta „Rājumnieki”;<br />
· SIA „Astarte – nafta” degvielas uzpildes stacija;<br />
· AS „Zālīte” degvielas uzpildes stacija;<br />
· LAKS „Rosme” degvielas uzpildes stacija mehāniskajās darbnīcās;<br />
· SIA „Ja<strong>un</strong>pagasts Plus”;<br />
· <strong>Iecavas</strong> dzelzceļa stacijas apkārtne; Dzīvnieku kapsēta „Upuri”;<br />
· AS „Rakmente” degvielas uzpildes stacija;<br />
· SIA „Ikstrums” degvielas uzpildes stacija;<br />
· „Ja<strong>un</strong>dedži” minerālmēslu noliktava;<br />
· Bijusī PSRS armijas teritorija – karabāze Dienvidi;<br />
· Bijusī PSRS armijas teritorija - karabāze Ziemeļi;<br />
· Bijusī PSRS armijas teritorija – karabāze Misa.<br />
24 „Būvakustika”, A.L. Zabrauskis, 2006.<br />
25 13.07.2004. MK noteikumi Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas <strong>un</strong> pārvaldības kārtība”.<br />
26 Latvijas Vides, ģeoloģijas <strong>un</strong> meteoroloģijas centra datu bāze „Piesārņoto <strong>un</strong> potenciāli piesārņoto vietu informācijas sistēma”.<br />
18. lpp<br />
4. Vides stāvoklis
5. Iedzīvotāji<br />
5.1. Skaits <strong>un</strong> apdzīvotības blīvums<br />
Pēc Pilsonības <strong>un</strong> migrācijas lietu pārvaldes datiem 2012.gada sākumā <strong>Iecavas</strong> novadā dzīvoja 8 947 iedzīvotāji (sk. tabulu<br />
Nr.4.). Pēc iedzīvotāju skaita, salīdzinājumā ar piecām kaimiņu pašvaldībām, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> ir trešais mazākais, savukārt<br />
pēc iedzīvotāju blīvuma – otrais mazāk apdzīvotais <strong>novads</strong> (28,7 iedzīvotājs uz 1 km 2 ).<br />
Tabula Nr.4. Iedzīvotāju skaits <strong>un</strong> iedzīvotāju blīvums <strong>Iecavas</strong> novadā, kaimiņu pašvaldībās <strong>un</strong> Latvijā,<br />
uz 01.07.2012.<br />
Teritorija<br />
Iedzīvotāju skaits<br />
Platība (km 2 Iedzīvotāju blīvums 01.01.2012.<br />
)<br />
(01.07.2012.)<br />
(iedz. uz 1 km 2 )<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 8 947 311,6 28,7<br />
Bauskas <strong>novads</strong> 25 062 786,7 31,9<br />
Vecumnieku <strong>novads</strong> 8 629 845,5 10,2<br />
Ozolnieku <strong>novads</strong> 9 849 285,5 34,4<br />
Olaines <strong>novads</strong> 19 839 296,0 66,5<br />
Baldones <strong>novads</strong> 5 429 179,1 30,3<br />
Zemgales reģions 250 177 10 733 23,3<br />
Latvija 2 041 763 64 559 31,6<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
Iedzīvotāju izvietojums novada teritorijā ir ļoti nevienmērīgs – 62% no visiem iedzīvotājiem dzīvo Iecavā (sk. attēlu Nr.3.).<br />
Salīdzinoši lielā iedzīvotāju skaita <strong>un</strong> pilsētas tipa apbūves struktūras dēļ tiek vērtēta iespēja mainīt <strong>Iecavas</strong> ciema statusu,<br />
tam kļūstot par pilsētu.<br />
Attēls Nr.3. Iedzīvotāju izvietojums <strong>Iecavas</strong> novadā, 2010.gads<br />
4%<br />
3%<br />
Zālīte<br />
26%<br />
Dimzukalns<br />
Iecava<br />
0%<br />
1% 1%<br />
2%<br />
1%<br />
62%<br />
Rosme<br />
Zorģi<br />
Dzimtmisa<br />
Audrupi<br />
Dzelzāmurs<br />
Citur<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
5.2. Iedzīvotāju skaita izmaiņas<br />
Iedzīvotāju skaita (ilgtermiņa) izmaiņas novadā nav tik ļoti negatīvas<br />
kā valstī <strong>un</strong> reģionā kopumā: ja Latvijā iedzīvotāju skaits laikā no<br />
1991. līdz 2012.gadam ir samazinājies par 23,5% <strong>un</strong> Zemgales<br />
reģionā par 21,8%, tad <strong>Iecavas</strong> novadā iedzīvotāju skaits ir<br />
samazinājies par 9,2%. Straujais iedzīvotāju skaita samazinājums<br />
87% no aptaujātajiem novada<br />
iedzīvotājiem turpmāko piecu gadu laikā<br />
plāno palikt <strong>Iecavas</strong> novadā, bet 12,3%<br />
gatavojas novadu atstāt.<br />
19. lpp 5. Iedzīvotāji
2011.gadā izveidojies ņemot vērā 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātus (sk. attēlu Nr.4.).<br />
Attēls Nr.4. Iedzīvotāju skaita izmaiņas <strong>Iecavas</strong> novadā, 1990. – 2012.gads<br />
11 000<br />
9 000<br />
9 853<br />
8 947<br />
7 000<br />
5 000<br />
3 000<br />
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums laikā no 2006. līdz 2011.gadam kopumā ir bijis negatīvs (-26), jo mirušo skaits ir<br />
pārsniedzis dzimušo skaitu (sk. attēlu Nr.5.).<br />
Attēls Nr.5. Dabiskā iedzīvotāju kustība <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. – 2011.gads<br />
160<br />
120<br />
80<br />
117<br />
118<br />
136 133<br />
129<br />
114<br />
128<br />
127<br />
84<br />
117 117<br />
98<br />
Dzimuši<br />
Miruši<br />
40<br />
0<br />
-40<br />
19<br />
7<br />
1<br />
2006<br />
-1<br />
2007 2008 2009 2010 2011<br />
-33<br />
-19<br />
Dabiskais<br />
pieaugums<br />
Arī migrācijas saldo <strong>Iecavas</strong> novadā 2009. <strong>un</strong> 2010.gadā ir bijis negatīvs (sk. attēlu Nr.6.).<br />
Attēls Nr.6. Migrācija <strong>Iecavas</strong> novadā, 2009. – 2010.gads<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
300<br />
250<br />
200<br />
150<br />
240<br />
245<br />
253<br />
281<br />
Imigrācija<br />
Emigrācija<br />
100<br />
50<br />
0<br />
-50<br />
2009 -5 2010 -28<br />
Migrācijas<br />
saldo<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
20. lpp 5. Iedzīvotāji
5.3. Iedzīvotāju dzimuma <strong>un</strong> vecuma struktūra<br />
Vīriešu īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji Latvijā <strong>un</strong> laikā no 2006. līdz 2011.gadam tas ir palielinājies par 0,6<br />
procentp<strong>un</strong>ktiem. 2011.gadā <strong>Iecavas</strong> novadā 51,8% no visiem iedzīvotājiem bija sievietes, ka ir mazāk nekā vidēji Latvijā<br />
(sk. attēlu Nr.7.).<br />
Attēls Nr.7. Vīriešu <strong>un</strong> sieviešu īpatsvars <strong>Iecavas</strong> novadā <strong>un</strong> Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita,<br />
2006. – 2011.gads<br />
100,0%<br />
80,0%<br />
60,0%<br />
52,3%<br />
53,9%<br />
52,4%<br />
53,9%<br />
52,2%<br />
53,8%<br />
52,1%<br />
53,8%<br />
52,0%<br />
53,8%<br />
51,8%<br />
53,7%<br />
Sievietes<br />
40,0%<br />
20,0%<br />
47,7%<br />
46,1%<br />
47,6%<br />
46,1%<br />
47,8%<br />
46,2%<br />
47,9%<br />
46,2%<br />
48,0%<br />
46,2%<br />
48,2%<br />
46,3%<br />
Vīrieši<br />
0,0%<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija<br />
2006 2007 2008 2009 2010 2011<br />
Informācijas avots: PMLP datu bāze<br />
Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji valstī, <strong>un</strong> laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas<br />
ir samazinājies par 0,9 procentp<strong>un</strong>ktiem, jo ir samazinājies dzimstības līmenis novadā (sk. attēlu Nr.8.).<br />
Attēls Nr.8. Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaits <strong>Iecavas</strong> novadā <strong>un</strong> Latvijā, % no kopējā<br />
iedzīvotāju skaita, 2007. – 2012.gads (gada sākums)<br />
17,0%<br />
16,0%<br />
15,0%<br />
14,0%<br />
13,0%<br />
12,0%<br />
16,5% 16,3% 16,2% 16,0%<br />
16,0% 15,7%<br />
13,9%<br />
13,7% 13,7% 13,7% 13,7% 13,8%<br />
2007 2008 2009 2010 2011 2012<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija<br />
Informācijas avots: PMLP datu bāze<br />
Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji valstī <strong>un</strong> laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas ir<br />
palielinājies par 0,9 procentp<strong>un</strong>ktiem (sk. attēlu Nr.9.).<br />
Attēls Nr.9. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits <strong>Iecavas</strong> novadā <strong>un</strong> Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju<br />
skaita, 2007. – 2012.gads (gada sākums)<br />
67,0%<br />
66,0%<br />
65,0%<br />
64,0%<br />
66,2% 66,2%<br />
66,0%<br />
65,9% 65,8%<br />
65,3%<br />
66,1% 66,1%<br />
65,8%<br />
65,6%<br />
65,4%<br />
64,9%<br />
2007 2008 2009 2010 2011 2012<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija<br />
Informācijas avots: PMLP datu bāze<br />
21. lpp 5. Iedzīvotāji
Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars novadā ir zemāks nekā valstī kopumā, <strong>un</strong> laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas<br />
ir palicies iepriekšējā līmenī (sk. attēlu Nr.10.).<br />
Attēls Nr.10. Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits <strong>Iecavas</strong> novadā <strong>un</strong> Latvijā, % no kopējā<br />
iedzīvotāju skaita, 2007. – 2012.gads (gada sākums)<br />
22,0%<br />
19,0%<br />
18,5%<br />
20,7%<br />
20,3% 20,1% 20,2%<br />
18,1%<br />
17,7% 17,8%<br />
20,5%<br />
18,2%<br />
20,9%<br />
18,5%<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija<br />
16,0%<br />
2007 2008 2009 2010 2011 2012<br />
Informācijas avots: PMLP datu bāze<br />
Demogrāfiskās slodzes līmenis <strong>Iecavas</strong> novadā laikā no 2006. līdz 2012.gadam ir palielinājies, bet tas ir augstāks<br />
(2012.gadā) nekā vidēji Zemgales reģionā, Bauskas <strong>un</strong> Olaines novados (sk. tabulu Nr.5.).<br />
Tabula Nr.5. Demogrāfiskā slodze, 2006. – 2012.gads<br />
Teritorija 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 568 540 530 512 511 564 572<br />
Bauskas <strong>novads</strong> 532 506 494 478 480 533 545<br />
Vecumnieku <strong>novads</strong> 602 577 556 525 520 568 574<br />
Ozolnieku <strong>novads</strong> 561 535 533 525 528 579 602<br />
Baldones <strong>novads</strong> 580 558 551 538 544 579 593<br />
Olaines <strong>novads</strong> 478 459 461 453 462 508 532<br />
Zemgales reģions 558 534 522 504 504 555 566<br />
Latvija 553 531 524 510 514 558 573<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
5.4. Pilsonība<br />
Laikā no 01.01.2007. līdz 01.01.2012. novadā par 2,5 procentp<strong>un</strong>ktiem ir palielinājies pilsoņu īpatsvars, bet nepilsoņu<br />
īpatsvars ir samazinājies par 2,8 procentp<strong>un</strong>ktiem (sk. tabulu Nr.6.).<br />
Tabula Nr.6. Pilsonības statuss, procentuāli no iedzīvotāju kopskaita<br />
Statuss 2007 2008 2009 2010 2011 2012<br />
Pilsonis 84,2 85,0 85,4 86,0 86,5 86,7<br />
Nepilsonis 15,1 14,4 13,8 13,2 12,7 12,3<br />
Citu valstu pilsoņi 0,7 0,6 0,8 0,8 0,8 1,0<br />
Informācijas avots: PMLP datu bāze<br />
5.5. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs<br />
Uz 01.07.2011. <strong>Iecavas</strong> novadā 71,2% no visiem iedzīvotājiem bija latvieši, 16,2% krievi <strong>un</strong> 12,6% citu tautību iedzīvotāji<br />
(sk. attēlu Nr.11.).<br />
22. lpp 5. Iedzīvotāji
Attēls Nr.11. <strong>Iecavas</strong> novada dzīvotāju nacionālais sastāvs, 01.01.2012.<br />
2% 1% Latvieši<br />
4%<br />
3%<br />
3%<br />
16%<br />
71%<br />
Lietuvieši<br />
Pārējie<br />
Baltkrievi<br />
Krievi<br />
Ukraiņi<br />
Poļi<br />
Informācijas avots: PMLP datu bāze<br />
Latviešu īpatsvars (procentuāli no visiem iedzīvotājiem) <strong>Iecavas</strong> novadā ir augstāks nekā Olaines <strong>un</strong> Ozolnieku novados, kā<br />
arī Latvijā kopumā (sk. tabulu Nr.7.).<br />
Tabula Nr.7. Iedzīvotāju skaits (procentos) <strong>Iecavas</strong> novadā, kaimiņu pašvaldībās <strong>un</strong> Latvijā pēc<br />
nacionālā sastāva, uz 01.01.2012.<br />
Teritorija Latvieši Krievi Pārējie<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 71,1 16,1 12,8<br />
Baldones <strong>novads</strong> 84,5 8,8 6,7<br />
Bauskas <strong>novads</strong> 76,2 8,8 15,0<br />
Olaines <strong>novads</strong> 42,7 39,6 17,7<br />
Ozolnieku <strong>novads</strong> 70,8 18,9 10,3<br />
Vecumnieku <strong>novads</strong> 80,2 7,5 12,3<br />
Latvija 59,5 27,2 13,3<br />
Informācijas avots: PMLP datu bāze<br />
Laikā no 01.07.2007. līdz 01.07.2011. latviešu tautības iedzīvotāju īpatsvars novadā ir samazinājies par 0,12<br />
procentp<strong>un</strong>ktiem, krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 0,72 procentp<strong>un</strong>ktiem, bet citu (pārējo) tautību<br />
iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 0,83 procentp<strong>un</strong>ktiem.<br />
5.6. Iedzīvotāju skaita prognoze 2019.gadam<br />
Saskaņā ar Latvijas Universitātes pētījumā „Detalizēts darbaspēka <strong>un</strong> darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros.<br />
Latvijas Universitāte, Rīga, 2007.g.” izstrādātajām demogrāfiskajām prognozēm par iedzīvotāju skaita <strong>un</strong> sastāva<br />
izmaiņām, ir prognozējams, ka Latvijā:<br />
· Pēc 2010.gada darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits;<br />
· Iedzīvotāju kopskaita <strong>un</strong> darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās prognozēšanas periodā līdz<br />
2030.gadam sagaidāma visos reģionos, izņemot Pierīgu;<br />
· Pēc 2010.gada aizvien izteiktāk izpaudīsies darbspējas vecuma kontingenta novecošanās, jo to ietekmēs<br />
dzimstības krituma vilnis, kas bija novērojams pēdējos 15 gados;<br />
· Turpināsies palielināties vecuma grupas 65 – 74 gadi īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā <strong>un</strong> arī darbaspēka sastāvā.<br />
Ņemot vērā iepriekšējo gadu iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences, kā arī ES Statistikas pārvaldes „Eurostat” prognozes, ir<br />
izstrādāti trīs scenāriji iedzīvotāju skaita prognozēm <strong>Iecavas</strong> novadā līdz 2019.gadam (sk. attēlu Nr.12.):<br />
· Bāzes scenārijs – iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz ES Statistikas<br />
pārvaldes „Eurostat” prognozi par iedzīvotāju skaita izmaņām Latvijā līdz 2020.gadam;<br />
· Pesimistiskais scenārijs – iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz pieņēmumu,<br />
ka iedzīvotāju skaita izmaiņas būs saskaņā ar iedzīvotāju skaita izmaiņu vidējā termiņa (astoņu gadu posms)<br />
lineāro tendenci <strong>Iecavas</strong> novadā;<br />
23. lpp 5. Iedzīvotāji
· Optimistiskais scenārijs – iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz pieņēmumu,<br />
ka iedzīvotāju skaita izmaiņas būs saskaņā ar iedzīvotāju skaita izmaiņu ilgtermiņa (22 gadu posms) lineāro<br />
tendenci <strong>Iecavas</strong> novadā.<br />
9 000<br />
Attēls Nr.12. <strong>Iecavas</strong> novada dzīvotāju skaita prognoze, 2012. – 2019.gads<br />
8 750<br />
8 947<br />
8 697<br />
Optimistiskais<br />
scenārijs<br />
8 500<br />
8 646<br />
Pesimistiskais<br />
scenārijs<br />
8 250<br />
8 397<br />
Bāzes scenārijs<br />
8 000<br />
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019<br />
Avots: SIA „NK Konsultāciju birojs” aprēķins<br />
Līdz ar to var prognozēt, ka saskaņā ar bāzes scenāriju iedzīvotāju skaits <strong>Iecavas</strong> novadā 2019.gadā, salīdzinot ar<br />
2012.gadu, samazināsies par 2,8%.<br />
24. lpp 5. Iedzīvotāji
6. Sociālā joma<br />
6.1. Izglītība<br />
<strong>Iecavas</strong> novada bērniem <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>iešiem ir nodrošināta iespēja izglītoties astoņās izglītības iestādēs: vidusskolā,<br />
pamatskolā, divās pirmsskolas izglītības iestādēs, internātpamatskolā, speciālajā internātpamatskolā, mūzikas <strong>un</strong> sporta<br />
skolā (sk. attēlu Nr.13.).<br />
Attēls Nr.13. Izglītības iestādes <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Lai uzlabotu <strong>Iecavas</strong> novada domes darba organizāciju <strong>un</strong><br />
darba kvalitāti izglītības jomā, 2010.gadā tika izveidota<br />
pašvaldības Izglītības nodaļa.<br />
Bez vispārējās izglītības novadā tiek nodrošināts arī<br />
kvalitatīvs interešu izglītības piedāvājums, kur īpaši<br />
sasniegumi ir dejotāju, dziedātāju, folkloristu sniegumā<br />
konkursos, skatēs, sacensībās, novada Mazajos dziesmu<br />
<strong>un</strong> deju svētkos, kā arī Latvijas Skolu ja<strong>un</strong>atnes Dziesmu<br />
<strong>un</strong> deju svētkos.<br />
Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”<br />
65,3% no aptaujātajiem novada<br />
iedzīvotājiem uzskata, ka novadā ir radītas<br />
iespējas gūt labu izglītību. Izglītības pakalpojumi<br />
neapmierina 14,7% respondentu.<br />
Laikā no 2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. izglītojamo skaits novada pirmsskolas <strong>un</strong> vidējās izglītības iestādēs ir<br />
samazinājies par 121 skolēnu jeb 6,9% (sk. attēlu Nr.14.).<br />
25. lpp 6. Sociālā joma
Attēls Nr.14. Izglītojamo skaits novada pirmsskolas <strong>un</strong> vispārējās izglītības iestādēs 2006./2007.m.g.<br />
– 2010./2011.m.g.<br />
1800<br />
1600<br />
1400<br />
1200<br />
1000<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
101<br />
92<br />
74 88 104<br />
254<br />
253<br />
264 270 251<br />
127<br />
124<br />
120 126 133<br />
939 868 825 801 773<br />
198 214 217 215 207<br />
147 134 136 155 177<br />
2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.<br />
Zālītes speciālā<br />
internātpamatskola<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
internātpamatskola<br />
Dzimtmisas pamatskola<br />
<strong>Iecavas</strong> vidusskola<br />
PII "Cālītis"<br />
PII "Dartija"<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība<br />
Samazinoties izglītojamo skaitam novada pirmsskolas <strong>un</strong> vispārējās izglītības iestādēs par 7,9% samazinājies ir arī<br />
pedagogu skaits.<br />
Pirmsskolas izglītības iestādes<br />
Pirmsskolas izglītība tiek nodrošināta pirmsskolas izglītības iestādēs „Dartija” <strong>un</strong> „Cālītis”, pirmsskolas izglītības<br />
programma tiek nodrošināta arī Dzimtmisas pamatskolā <strong>un</strong> Zālītes speciālajā internātpamatskolā.<br />
P i r m s s kolas i zgl ī tī b a s i e s t āde „Dar tija”<br />
<strong>Iecavas</strong> novada PII „Dartija” īsteno pirmsskolas izglītības programmu, speciālo pirmsskolas izglītības programmu<br />
izglītojamajiem ar valodas traucējumiem <strong>un</strong> speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar dažādiem<br />
attīstības traucējumiem. 2010./2011.m.g. PII bija 177 izglītojamie, strādāja 27 pedagogi <strong>un</strong> 26 tehniskie darbinieki.<br />
2010.gadā PII „Dartija” piešķirts Eko skolu programmas „Zaļais diploms” <strong>un</strong> 2011.gadā starptautiskais Eko skolas<br />
sertifikāts, kā arī pacelts Zaļais karogs.<br />
2010./2011.m.g. PII „Dartija” apmeklēja trīs bērni, kuru dzīvesvieta ir deklarēta citā pašvaldībā (2006./2007.m.g. – divi<br />
bērni, 2007./2008.m.g. – divi bērni, 2008./2009.m.g. – divi bērni, 2009./2010.m.g. – četri bērni).<br />
Vietu trūkuma dēļ nav iespējams uzņemt visus rindā gaidošos bērnus (rindā uz vietu PII 2007.g. bija 105 bērni, 2008.g. –<br />
97 bērni, 2009.g. – 102 bērni, 2010.g. – 99 bērni <strong>un</strong> 2011.gadā – 113 bērni).<br />
PII „Dartija” būve tika nodota ekspluatācijā 1976.gadā. 2007./2008.g. tika veikta ēkas renovācija – siltināšana, ja<strong>un</strong>a jumta<br />
izbūve <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikāciju nomaiņa, kā arī daļēja teritorijas labiekārtošana.<br />
Iestādes virtuves telpas, iekārtas <strong>un</strong> ventilācijas sistēma neatbilst sanitārtehniskajām prasībām. Sporta laukuma segums,<br />
bērnu rotaļu laukumu celiņu segums <strong>un</strong> iekārtojums ir sliktā tehniskā stāvoklī.<br />
P i r m s s kolas i zgl ī tī b a s i e s t āde „Cālītis”<br />
PII „Cālītis” īsteno pirmsskolas izglītības programmu <strong>un</strong> speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar<br />
valodas traucējumiem. 2010./2011.m.g. PII bija 207 izglītojamie, strādāja 25 pedagogi <strong>un</strong> 27 tehniskie darbinieki.<br />
Vietu trūkuma dēļ nav iespējams uzņemt visus rindā gaidošos bērnus – rindā uz vietu PII 2011.gadā bija 60 bērnu.<br />
PII „Cālītis” ēka celta 1976.gadā pēc standarta projekta kā 12 grupu bērnudārzs. Divu grupu telpas ir pārveidotas – vienā<br />
atrodas sporta zāle, bet otrā – ēdamzāle.<br />
2010./2011.m.g. iestādē tika veikti ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, uzstādīta automātiskā ug<strong>un</strong>sgrēka<br />
atklāšanas <strong>un</strong> trauksmes signalizācija, ierīkota zibens aizsardzības sistēma, veikta karstā <strong>un</strong> aukstā ūdensvada<br />
26. lpp 6. Sociālā joma
ekonstrukcija. Visās otrā stāva bērnu garderobēs ir veikts remonts <strong>un</strong> iegādāti ja<strong>un</strong>i drēbju skapīši, kā arī nodrošināta<br />
bērnu drēbju žāvēšana ar silto gaisu no apkures sistēmas.<br />
Iestādē trūkst telpu papildus grupu izveidei, iestādes ventilācijas <strong>un</strong> kanalizācijas sistēma ir sliktā tehniskā stāvoklī, daļa<br />
telpu (grupu telpas, tualetes) <strong>un</strong> daļa inventāra ir nolietojusies. PII teritorija atrodas sliktā tehniskā stāvoklī – tā neatbilst<br />
normatīvo aktu prasībām bērnu drošībai, jo šeit nav atbilstoša nožogojuma, teritorija nav pietiekami apgaismota, nojumes<br />
ir avārijas stāvoklī, celiņi bērnu rotaļu laukumos ir nelīdzeni, rotaļu iekārtas ir nolietojušās u.c.<br />
Vispārējās izglītības iestādes<br />
Vispārējo izglītību <strong>Iecavas</strong> novadā nodrošina četras pašvaldības izglītības iestādēs – <strong>Iecavas</strong> vidusskola, Dzimtmisas<br />
pamatskola, <strong>Iecavas</strong> internātpamatskola <strong>un</strong> Zālītes speciālā internātpamatskola.<br />
I e c a vas vi d u sskola<br />
<strong>Iecavas</strong> vidusskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas šādas izglītības programmas:<br />
· Pamatizglītības programma (525 izglītojamie);<br />
· Mazākumtautību pamatizglītības programma (39 izglītojamie);<br />
· Pamatizglītības otrā posma (7. – 9.klase) pedagoģiskās korekcijas izglītības programma (17 izglītojamie);<br />
· Vispārējās vidējās izglītības programma matemātikas, dabaszinību <strong>un</strong> tehnikas virziena īstenošanai (80<br />
izglītojamie);<br />
· Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens (83 izglītojamie);<br />
· Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens (vakarskola) (29 izglītojamie);<br />
kā arī interešu izglītības programmas (floristika, četri deju kolektīvi, teātris, vides ķīmija, teātra sports, folkloras kopa<br />
„Tarkšķi”, novadpētniecība, debašu klubs, publiskās r<strong>un</strong>as klubs, skolēnu mācību firmas, volejbols, basketbols, „Ja<strong>un</strong>ais<br />
ceļu satiksmes dalībnieks”, 1. – 4.klases koris <strong>un</strong> datorzinību pulciņš). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 64 pedagogi <strong>un</strong> 33<br />
tehniskie darbinieki.<br />
2010./2011.m.g. <strong>Iecavas</strong> vidusskolā mācījās 28 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g. – 38<br />
bērni, 2007./2008.m.g. – 32 bērni, 2008./2009.m.g. – 38 bērni, 2009./2010.m.g. – 38 bērni). Skolas noslogojums ir<br />
samazinājies no 124,4% 2006./2007.m.g līdz 102,4% 2010./2011.m.g. Skolēnu skaita samazinājums izskaidrojams ar to, ka<br />
46 skolēni izbraukuši no valsts, iepriekšējā mācību gadā skolu beidza 72 12.klašu absolventi, bet mācības 1.klasēs uzsāka<br />
41 skolēns).<br />
Laikā no 2007./2008.m.g. līdz 2010./2011.m.g. <strong>Iecavas</strong> vidusskolas absolventi pārsvarā turpināja mācības augstākās<br />
izglītības iestādēs (sk. tabulu Nr.8.).<br />
Tabula Nr.8. <strong>Iecavas</strong> vidusskolas absolventu tālākā izglītība 2007./2008.m.g. – 2010./2011.m.g.<br />
2007./2008.m.g. 2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g.<br />
Absolventu skaits 77 68 72 57<br />
Augstskolas 85,7% 83% 81% 73%<br />
Tehnikumi 8% 6% 7% 7%<br />
Arodskolas - 2% 3% -<br />
Apmeklē kursus - - 2% -<br />
Strādā (t.sk. ārzemēs) 6,3% 9% 7% 20%<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība<br />
<strong>Iecavas</strong> vidusskolas ēka celta 1967.gadā kā hospitālis iespējama kara vajadzībām. Skolas telpas piemērotas, lai apmācītu<br />
755 skolēnus. Skolā trīs kārtās laikā no 1999.gada līdz 2004.gadam ir veikti renovācijas darbi.<br />
D zi m t misas pamatskola<br />
Dzimtmisas pamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas četras izglītības programmas:<br />
· Obligātā piecgadīgo <strong>un</strong> sešgadīgo bērnu apmācības programma (18 izglītojamie);<br />
· Vispārējās pamatizglītības programma (111 izglītojamie);<br />
· Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (viens izglītojamais);<br />
· Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (trīs izglītojamie),<br />
27. lpp 6. Sociālā joma
kā arī interešu izglītības programmas (tautiskās dejas, mūzikas pulciņš, sporta pulciņš, tūrisma pulciņš, gidu pulciņš, vides<br />
pulciņš, floristikas pulciņš <strong>un</strong> vizuālās, lietišķās mākslas pulciņš). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 19 pedagogi <strong>un</strong> 13<br />
tehniskie darbinieki.<br />
2010./2011.m.g. Dzimtmisas pamatskolā mācījās 11 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g.<br />
– 17 bērni, 2007./2008.m.g. – 14 bērni, 2008./2009.m.g. – 11 bērni, 2009./2010.m.g. – deviņi bērni). Skolas noslogojums ir<br />
palielinājies no 78,4% 2006./2007.m.g līdz 82,1% 2010./2011.m.g. 2010./2011/m.g. 40% no pamatskolas absolventiem<br />
izvēlējās turpināt mācības arodvidusskolās (sk. tabulu Nr.9.).<br />
Tabula Nr.9. Dzimtmisas pamatskolas absolventu tālākā izglītība 2006./2007.m.g. – 2010./2011.m.g.<br />
2006./<br />
2007.m.g.<br />
2007./<br />
2008.m.g.<br />
2008./<br />
2009.m.g.<br />
2009./<br />
2010.m.g.<br />
2010./<br />
2011.m.g.<br />
Arodvidusskolas 6 40% 62% 51% 40%<br />
Vidusskolas 1 44% 32% 29% 23%<br />
Tehnikumi 20% 12% 2% 6% 27%<br />
Valsts ģimnāzijas - - 4% 6% 10%<br />
Strādā 10% 4% - 8% -<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība<br />
Galvenā skolas ēka ir sena muižas pils ēka, kuras celtniecības laiks nav precīzi zināms. Skolā 2006./2007.m.g. tika veikts<br />
ķīmijas kabineta remonts, 2008.gadā – skolas galvenās ēkas otrā stāva izbūve, 2009.gadā – klašu kosmētiskie remonti <strong>un</strong><br />
nomainīti logi, 2011.gadā – piecgadīgo <strong>un</strong> sešgadīgo klases remonts.<br />
Skolas jumta segums, logi, apkures elementi (krāsnis), daļa iekštelpu ir sliktā tehniskā stāvoklī. Skolai nav piemērotu telpu<br />
sporta nodarbībām, sporta laukums ir rupjo šķembu segumu.<br />
I e c a vas inter nātpamatskola<br />
<strong>Iecavas</strong> internātpamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas divas izglītības programmas:<br />
· Vispārējās pamatizglītības programma (159 izglītojamie);<br />
· Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (92 izglītojamie);<br />
kā arī interešu izglītības programmas (kultūrizglītība, sporta izglītība, vides izglītība, skolēnu pašpārvalde, tehniskās<br />
ja<strong>un</strong>rades programma u.c.). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 52 pedagogi <strong>un</strong> 39 tehniskie darbinieki.<br />
2010./2011.m.g. <strong>Iecavas</strong> internātpamatskolā mācījās 100 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām<br />
(2006./2007.m.g. – 110 bērni, 2007./2008.m.g. – 106 bērni, 2008./2009.m.g. – 115 bērni, 2009./2010.m.g. – 112 bērni).<br />
Skolas internāta pakalpojumus izmanto 140 – 180 skolēnu. Skolas noslogojums ir samazinājies no 70,6% 2006./2007.m.g<br />
līdz 69,7% 2010./2011.m.g. 2010./2011.m.g. pieci no 10 internātpamatskolas absolventiem izvēlējās turpināt mācības<br />
arodskolās (sk. tabulu Nr.10.).<br />
Tabula Nr.10. <strong>Iecavas</strong> internātpamatskolas absolventu tālākā izglītība 2006./2007.m.g. –<br />
2010./2011.m.g.<br />
2006./<br />
2007.m.g.<br />
2007./<br />
2008.m.g.<br />
2008./<br />
2009.m.g.<br />
2009./<br />
2010.m.g.<br />
2010./<br />
2011.m.g.<br />
Arodvidusskolas 4 9 2 4 1<br />
Vidusskolas 1 5 1 7 2<br />
Arodskolas 6 1 4 11 5<br />
Strādā/cits 1 5 2 2 2<br />
Kopā: 12 20 9 24 10<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība<br />
<strong>Iecavas</strong> internātpamatskolas ēka celta 1959.gadā, internāta ēka 1961.gadā. Kopš 2000.gada skolas <strong>un</strong> internāta ēkām ir<br />
nomainīti jumti, rekonstruētas apkures sistēmas, dzeramā ūdens sistēma <strong>un</strong> kanalizācija, nomainīti logi, veikti telpu<br />
kosmētiskie remonti. Abās ēkās ierīkotas ug<strong>un</strong>sdzēsības trauksmes signalizācijas.<br />
Skolai nav atbilstošas infrastruktūras sporta nodarbībām, sporta laukums ir sliktā tehniskā stāvoklī. Sliktā tehniskā stāvoklī<br />
ir arī veļas māja, skolas <strong>un</strong> internāta ēku pagrabstāvi <strong>un</strong> apkārtnes teritorijas segums.<br />
Z ālītes s p ec i āl ā inter n ātpamatskola<br />
Zālītes speciālajā internātpamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas šādas izglītības programmas:<br />
· Speciālā pirmsskolas programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem;<br />
28. lpp 6. Sociālā joma
· Speciālā pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem;<br />
· Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem<br />
smagiem attīstības traucējumiem;<br />
· Pirmsskolas izglītības programma;<br />
kā arī mājturības, kokizstrādājumu izgatavošanas <strong>un</strong> ēdināšanas pakalpojumu profesionālās pamatizglītības programmas.<br />
2010./2011.m.g. skolā strādāja 33 pedagogi <strong>un</strong> 32 tehniskie darbinieki.<br />
2010./2011.m.g. internātpamatskolā mācījās 60 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g. – 43<br />
bērni, 2007./2008.m.g. – 35 bērni, 2008./2009.m.g. – 36 bērni, 2009./2010.m.g. – 48 bērni). Desmit skolēni, kuri<br />
2010.gadā pabeidza 9.klasi, palika skolā apgūt profesionālās pamatizglītības programmas.<br />
Skolas ēka celta 1880.gadā, internāta ēka 1965.gadā <strong>un</strong> sākumskolas ēka 1970.gadā. Skolas ēka atrodas privātīpašumā.<br />
ERAF projekta ietvaros veikta pamatskolas <strong>un</strong> internāta ēkas ārējā renovācija.<br />
Skolai nav atbilstošas sporta infrastruktūras.<br />
Profesionālās ievirzes <strong>un</strong> interešu izglītība<br />
Novadā profesionālās ievirzes <strong>un</strong> interešu izglītība (bez vispārējām izglītības iestādēm) ir pieejama <strong>Iecavas</strong> mūzikas skolā<br />
<strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> novada sporta skolā „Dartija”.<br />
I e c a vas mūzi kas skola<br />
<strong>Iecavas</strong> mūzikas skola ir akreditēta profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kurā tiek īstenotas šādas izglītības<br />
programmas:<br />
· Taustiņinstrumentu spēle (klavierspēle <strong>un</strong> akordeona spēle);<br />
· Pūšaminstrumentu spēle (flautas spēle);<br />
· Sitaminstrumentu spēle;<br />
· Stīgu instrumentu spēle (vijoļspēle, kokles spēle, ģitāras spēle);<br />
· Vokālā mūzika (kora klase).<br />
2010./2011.m.g. skolā mācījās 82 izglītojamie (t.sk. viens citā pašvaldībā deklarēts bērns), strādāja 12 pedagogi <strong>un</strong> seši<br />
tehniskie darbinieki.<br />
Laikā no 2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. izglītojamo skaits <strong>Iecavas</strong> mūzikas skolā ir nedaudz, par 1,2%, palielinājies<br />
(sk. attēlu Nr.15.).<br />
Attēls Nr.15. Izglītojamo skaits <strong>Iecavas</strong> mūzikas skolā, 2006./2007. – 2010/2011.m.g.<br />
90<br />
80<br />
70<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
14<br />
6<br />
6<br />
20<br />
35<br />
16 16 14 15<br />
5 5<br />
6 6<br />
25 25<br />
28 28<br />
3 6<br />
6<br />
7<br />
32 30<br />
2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība<br />
Ēka, kurā atrodas mūzikas skola, celta 1950.gadā (ne skolas vajadzībām). Telpas tika piemērotas skolas vajadzībām<br />
1988.gadā, bet tās nav atbilstošas mūzikas skolas vajadzībām, jo klašu telpas ir ļoti šauras <strong>un</strong> tās neatbilst kultūrizglītības<br />
25<br />
24<br />
Vokālā mūzika<br />
Sitaminstrumentu<br />
spēle<br />
Pūšaminstrumentu<br />
spēle<br />
Stīgu instrumentu<br />
spēle<br />
Taustiņinstrumentu<br />
spēle<br />
29. lpp 6. Sociālā joma
iestāžu telpu normatīvajām prasībām. Telpu trūkums <strong>un</strong> šaurība traucē īstenot profesionālās ievirzes izglītības<br />
programmas mūzikā <strong>un</strong> mākslā atbilstoši akreditētajām <strong>un</strong> licencētajām programmām.<br />
2011.gada pavasarī tika veikta ēkas tehniskā apsekošana, kuras atzinumā secināts, ka ēka ir neapmierinošā tehniskā<br />
stāvoklī <strong>un</strong> esošās ēkas konstrukcijas <strong>un</strong> konstruktīvie elementi ir pirmsavārijas stāvoklī.<br />
I e c a vas no v ada sporta skola „Dar tija”<br />
1991.gadā uz Lauku sporta kluba „Dartija” bāzes tika atvērta kluba ja<strong>un</strong>atnes sporta nodaļa. 2002.gadā <strong>Iecavas</strong> pagasta<br />
padome apstiprināja tās nosaukumu – <strong>Iecavas</strong> pagasta sporta skola „Dartija” (tagad <strong>Iecavas</strong> novada sporta skola<br />
„Dartija”). 2007.gadā sporta skola tika akreditēta uz sešiem gadiem. Sporta skolā tiek īstenotas trīs izglītības programmas<br />
– basketbols, vieglatlētika <strong>un</strong> galda teniss.<br />
2010./2011.m.g. sporta skolā trenējās 233 audzēkņi, strādāja pieci treneri <strong>un</strong> pieci tehniskie darbinieki. Kopumā laikā no<br />
2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. audzēkņu skaits <strong>Iecavas</strong> novada sporta skolā ir palielinājies par 16% (sk. attēlu<br />
Nr.16.).<br />
Attēls Nr.16. Audzēkņu skaits <strong>Iecavas</strong> novada sporta skolā „Dartija”, 2006./2007. – 2010/2011.m.g.<br />
250<br />
200<br />
150<br />
25<br />
93<br />
18 16<br />
82 73<br />
18<br />
70<br />
29<br />
93<br />
Galda teniss<br />
100<br />
Vieglatlētika<br />
50<br />
0<br />
105<br />
94 101 93<br />
111<br />
2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.<br />
Basketbols<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība<br />
Treniņu nodarbībām sporta skolas audzēkņi izmanto visas Iecavā pieejamās sporta bāzes – SAKS „Dartija” sporta namu,<br />
āra laukumu pie sporta nama, <strong>Iecavas</strong> vidusskolas sporta zāli, kā arī <strong>Iecavas</strong> parku.<br />
Mūžizglītība <strong>un</strong> tālākizglītība<br />
Mūžizglītības ietvaros <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt angļu (iesācējiem <strong>un</strong> ar priekšzināšanām), spāņu<br />
(iesācējiem) valodas <strong>un</strong> datorzinību (iesācējiem <strong>un</strong> padziļināti) kursus.<br />
Pieaugušo izglītību piedāvā arī <strong>Iecavas</strong> mūzikas skola. Skolā var apgūt dziedāšanu <strong>un</strong> instrumentu (klavieres, akordeons,<br />
vijole, kokle, ģitāra, flauta, sitaminstrumenti) spēli.<br />
6.2. Kultūra<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā atrodas sešas bibliotēkas, <strong>Iecavas</strong> kultūras<br />
nams <strong>un</strong> brīvdabas estrāde vasaras pasākumiem (sk. attēlu<br />
Nr.17.).<br />
Kultūras dzīve <strong>un</strong> izklaides iespējas (iespējas<br />
darboties pašdarbības kolektīvos, redzēt teātra<br />
izrādes, koncertus, izstādes) novadā apmierina<br />
72% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir salīdzinoši<br />
augsts rādītājs.<br />
30. lpp 6. Sociālā joma
Attēls Nr.17. Kultūras infrastruktūra <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”<br />
<strong>Iecavas</strong> kultūras nams <strong>un</strong> estrāde<br />
Kultūras nams atrodas 1894.gadā celtajā Miertiesas namā, kas neilgi pēc uzcelšanas pārgāja Izglītības <strong>un</strong> dziedāšanas<br />
biedrības apsaimniekošanā.<br />
Kultūras nams piedāvā novada iedzīvotājiem piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā <strong>un</strong> apmeklēt profesionālās mākslas<br />
sasniegumus. 2011.gadā kultūras namā dažādām interesēm darbojās 14 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi (296<br />
dalībnieki), tajā tiek rīkotas teātra izrādes <strong>un</strong> koncerti (sk. tabulu Nr.11.).<br />
Tabula Nr.11. <strong>Iecavas</strong> kultūras nama darbības statistika, 2006. – 2010.gads<br />
Darbības rādītājs 2006 2007 2008 2009 2010<br />
Apmeklētāju skaits 12 315 1 182 8 760 15 520 15 819<br />
Pasākumu skaits 95 55 39 86 97<br />
Kolektīvu/ pulciņu skaits 13 15 18 14 14<br />
Pašdarbības kolektīvu dalībnieku skaits 324 248 318 275 296<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
Pasākumu <strong>un</strong> apmeklētāju skaita samazinājums 2007. <strong>un</strong> 2008.gadā ir saistīts ar renovācijas darbu norisi kultūras namā.<br />
Kopumā laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam apmeklētāju skaits <strong>Iecavas</strong> kultūras namā ir palielinājies par 28,5%, bet<br />
rīkoto pasākumu skaits par 2,1%.<br />
Kultūras nama lielajā zālē ir 350 vietas, bet mazajā 200 vietas. Ar pašvaldības, ES struktūrfondu <strong>un</strong> valsts finansējuma<br />
atbalstu kultūras nama iekštelpas <strong>un</strong> ārpuse 2007. – 2012.gadā tika renovētas.<br />
Brīvdabas estrāde atrodas ainaviskajā <strong>Iecavas</strong> parkā pie <strong>Iecavas</strong> upes. Šeit tiek rīkoti lielākie vasaras mūzikas <strong>un</strong> deju<br />
festivāli, deju mūzikas albumu prezentācijas. Laikā no 2006. līdz 2011.gadam apmeklētāju skaits estrādē rīkotajos<br />
pasākumos ir palielinājies no 2 286 līdz 6 110 apmeklētājiem.<br />
31. lpp 6. Sociālā joma
Bibliotēkas<br />
Vairumā <strong>Iecavas</strong> novada ciemu darbojas bibliotēkas: Edvarta<br />
Virzas <strong>Iecavas</strong> bibliotēka, <strong>Iecavas</strong> novada bērnu bibliotēka,<br />
Ziemeļu bibliotēka, Zorģu bibliotēka, Zālītes bibliotēka <strong>un</strong><br />
Rosmes bibliotēka.<br />
Edvarta Virzas <strong>Iecavas</strong> bibliotēka ir dibināta 1940.gadā.<br />
2003.gadā bibliotēka tika nosaukta novadnieka Edvarta Virzas<br />
<strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāji salīdzinoši ir ļoti<br />
(87,3%) apmierināti ar bibliotēku sniegto<br />
pakalpojumu pieejamību.<br />
vārdā <strong>un</strong> no <strong>Iecavas</strong> kultūras nama pārcelta uz ja<strong>un</strong>ām, modernām telpām <strong>Iecavas</strong> centrā, Ed.Virzas ielā 21a.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada bērnu bibliotēka ir dibināta 1967.gadā. Ar 1997.gada 1.marta Bauskas rajona padomes lēmumu<br />
bibliotēka kļuva par <strong>Iecavas</strong> pagasta bērnu bibliotēku. Kopš 1999.gada 8.marta bibliotēka atrodas Iecavā Ed.Virzas ielā<br />
21a.<br />
Ziemeļu bibliotēka atrodas Dimzukalnā <strong>un</strong> ir dibināta 1951.gadā kā Baldones rajona Ziemeļu ciema bibliotēka. 1996.gadā<br />
tā kļuva par <strong>Iecavas</strong> pagasta Ziemeļu bibliotēku. Kopš 2000.gada bibliotēkas adrese ir Dimzukalns 2-1 (daudzdzīvokļu ēka).<br />
Bibliotēka izvietota daudzdzīvokļu ēkā, tās telpu tehniskais stāvoklis neatbilst bibliotēku lietošanas <strong>un</strong> darba drošības<br />
normām.<br />
Zorģu bibliotēka ir dibināta 1945.gadā. 2011.gadā tika pārcelta uz rekonstruētām telpām. Par LEADER projekta līdzekļiem<br />
bibliotēkas telpas pilnībā aprīkotas ar ja<strong>un</strong>ām mēbelēm <strong>un</strong> datortehniku.<br />
Zālītes bibliotēka ir dibināta 1953.gadā <strong>un</strong> to izmanto Zālītes iedzīvotāji, tai skaitā Zālītes speciālās internātpamatskolas<br />
filiāles 1. – 4.klašu audzēkņi <strong>un</strong> skolotājas. Atrodas daudzdzīvokļu ēkā.<br />
Rosmes bibliotēka dibināta 1969.gadā, atrodas daudzdzīvokļu ēkā.<br />
Ziemeļu, Zālītes <strong>un</strong> Rosmes bibliotēkās ir elektriskā apkure.<br />
Laikā no 2006. līdz 2010.gadam lasītāju skaits <strong>Iecavas</strong> novada bibliotēkās ir palielinājies par 5%, bet apmeklējumu skaits ir<br />
palielinājies par 24,3% (sk. attēlu Nr.18.).<br />
Attēls Nr.18. <strong>Iecavas</strong> novada bibliotēku lasītāju <strong>un</strong> apmeklējumu skaits, 2006. – 2010.gads<br />
2010<br />
2 278<br />
38 033<br />
2009<br />
2 237<br />
33 496<br />
Apmeklējumu<br />
skaits<br />
2008<br />
2 143<br />
29 734<br />
Lasītāju skaits<br />
2007<br />
2 171<br />
30 689<br />
2006<br />
2 170<br />
30 609<br />
0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 30 000 35 000 40 000<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada bibliotēkas<br />
Novada bibliotēkas to lietotājiem nodrošina pieeju bibliotēku krājumiem, datu bāzēm <strong>un</strong> interneta resursiem, kā arī veic<br />
citus pakalpojumus (dokumentu kopēšana, izdrukas <strong>un</strong> skenēšana). Novada bibliotēkas ir iekļautas Bauskas, <strong>Iecavas</strong>,<br />
R<strong>un</strong>dāles <strong>un</strong> Vecumnieku novada bibliotēku kopkatalogā (e – kopkatalogā). Bibliotēkās notiek arī dažādas nodarbības <strong>un</strong><br />
tematiskie pasākumi.<br />
<strong>Iecavas</strong> sporta <strong>un</strong> vēstures muzejs<br />
<strong>Iecavas</strong> sporta <strong>un</strong> vēstures entuziastu 2010.gadā dibinātā biedrība „Arhīvs” ir izveidojusi <strong>Iecavas</strong> sporta <strong>un</strong> vēstures<br />
muzeju (nav akreditēts). Muzejā tiek vāktas vēstures liecības par novada sporta dzīvi – izcilu sportistu balvas, ekipējums<br />
32. lpp 6. Sociālā joma
<strong>un</strong> formas, rakstiskas <strong>un</strong> vizuālas liecības par viņu sasniegumiem. Šī muzeja ekspozīcijas plānots izvietot ēkā Grāfa<br />
laukumā 3 (Iecava), bijušās muižas klētī, kas celta 1779.gadā <strong>un</strong> ir otra senākā celtne Iecavā pēc luterāņu baznīcas.<br />
Muzeja krājumā ir vairāk nekā 450 priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi, ap 250 foto oriģinālu <strong>un</strong> vairāk kā 350<br />
fotomateriālu digitālajā formātā.<br />
Kultūrvēsturiskais mantojums<br />
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas šādas <strong>Iecavas</strong> novada kultūrvēsturiskās vērtības: 27<br />
· Divi valsts nozīmes <strong>un</strong> seši vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi:<br />
· <strong>Iecavas</strong> muižas apbūve ar parku – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parka platība ir 17,2 ha, tajā ir 27<br />
vietējās <strong>un</strong> 68 introducētās koku <strong>un</strong> krūmu sugas, ozolu <strong>un</strong> kastaņu aleja, liepu gaņģis.<br />
· <strong>Iecavas</strong> luterāņu baznīca ar žogu <strong>un</strong> vārtiem – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis;<br />
· 3 vārtu sargu namiņi Iecavā – vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi;<br />
· Bibliotēka Grāfa laukumā 1 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;<br />
· Klēts Grāfa laukumā 3 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;<br />
· Stallis Grāfa laukumā 4 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;<br />
· Veļas māja Edvarta Virzas ielā 1 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;<br />
· Tiltiņš – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;<br />
· Trīs valsts nozīmes <strong>un</strong> pieci vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi:<br />
· Rājumnieku senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;<br />
· Rutenieku apmetne – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;<br />
· Strēļu senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;<br />
· Kļavu viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;<br />
· Klibju viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;<br />
· Mazlēksnu viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;<br />
· Sniķeru viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;<br />
· <strong>Iecavas</strong> viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;<br />
· Novadā ir vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kas ietverti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā,<br />
tai skaitā:<br />
· No sarkaniem ķieģeļiem neogotiskā stilā būvētas ēkas: bijusī amatnieku māja (tagad pasta ēka Rīgas ielā 12),<br />
kādreizējā miertiesas, pasta <strong>un</strong> telegrāfa ēka (tagad kultūras nama ēka Rīgas ielā 18), Sarkanā skola Baldones<br />
ielā Nr. 65;<br />
· 1904.gadā eklektikas <strong>un</strong> jūgendstila formās no koka būvētā Dzelzāmura medību pils, šobrīd apsaimnieko AS<br />
„Latvijas valsts meži”;<br />
· Dzimtmisas muižas k<strong>un</strong>gu māja, koka guļbūve ar dēļu apšuvumu, iespējams, celta 19.gs., <strong>Iecavas</strong> novada<br />
domes īpašums, tiek izmantota Dzimtmisas pamatskolas vajadzībām;<br />
· Grienvaldes dzirnavas, kas celtas ap 1860. gadu, pašlaik privātīpašumā, tiek izmantotas elektroenerģijas<br />
ražošanai;<br />
· <strong>Iecavas</strong> dzelzceļa stacija, AS „Latvijas dzelzceļš” īpašums, netiek izmantota.<br />
· <strong>Iecavas</strong> novada kultūras mantojums var kalpot par nozīmīgu faktoru novada identitātes veidošanai.<br />
6.3. Sports<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā ir senas <strong>un</strong> bagātas sporta tradīcijas, kas<br />
aizsākušās 20.gadsimta 20. – 30.gados ar volejbola <strong>un</strong><br />
vieglatlētikas attīstību. 1971.gadā padomju saimniecības<br />
„Progress” fizkultūras kolektīvam tika piešķirts lauku sporta<br />
27 Informācijas avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv<br />
Ar sporta pasākumiem, aktīvās atpūtas<br />
iespējām, <strong>un</strong> iespēju nodarboties ar dažādiem<br />
sporta veidiem <strong>un</strong> aktivitātēm novadā ir<br />
apmierināti lielākā daļa – 62,3% aptaujāto<br />
iedzīvotāju.<br />
33. lpp 6. Sociālā joma
kluba nosaukums „Dartija”, kas bija pirmais šāda veida klubs Baltijā.<br />
1978.gadā Iecavā ekspluatācijā tika nodots sporta nams, kurā ir notikuši gan PSRS čempionāti, sarīkoti starptautiskie<br />
turnīri volejbolā <strong>un</strong> basketbolā, kā arī Eiropas līgas sacensības galda tenisā.<br />
1993.gadā tika nodibināta sporta <strong>un</strong> atpūtas kooperatīvā sabiedrība (SAKS) „Dartija”, kas privatizācijas rezultātā<br />
1994.gadā pārņēma sporta namu.<br />
Lai veicinātu ja<strong>un</strong>atnes sporta attīstību novadā, 1991.gadā <strong>Iecavas</strong> pašvaldība nodibināja sporta skolu „Dartija”.<br />
Sporta infrastruktūra<br />
Novadā ir pieejama šāda sporta infrastruktūra, kurā iedzīvotāji var nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm:<br />
· SAKS „Dartija” sporta nams. Tehniskais stāvoklis – labs.<br />
· <strong>Iecavas</strong> vidusskolas sporta zāle. Tehniskais stāvoklis – labs.<br />
· Āra sporta laukums pie <strong>Iecavas</strong> internātpamatskolas. Nolietojies, sliktā stāvoklī, ar 250 m izdedžu celiņu,<br />
standartiem neatbilstošu <strong>un</strong> nelīdzenu futbola laukumu, sliktā tehniskā stāvoklī esošu tenisīta seguma basketbola<br />
laukumu.<br />
· Futbola laukums pie <strong>Iecavas</strong> vidusskolas. Tehniskais stāvoklis – labs, trūkst palīgbūves – tribīnes, tualetes.<br />
· Skeitparks pie upes;<br />
· Minifutbola laukums pie <strong>Iecavas</strong> baznīcas.<br />
· Minifutbola laukums Zālītē. Slikts tehniskais stāvoklis.<br />
· Āra basketbola laukums pie SAKS „Dartija” sporta nama <strong>un</strong> skeitparkā;<br />
· Pludmales volejbola laukums atpūtas zonā „Spirtnieki”;<br />
· Sporta klubs „FORTE IECAVA WPC” dalībnieki smagatlētikas (poverliftinga) nodarbībām izmanto privāta sporta<br />
kluba „Jautrais apelsīns” trenažieru zāli. 2011.gada nogalē šajā sporta veidā trenējās arī 15 ja<strong>un</strong>ieši (18 – 25 g.v.)<br />
<strong>un</strong> pieteikušies bija vēl seši (13 – 15 g.v.). Šī sporta veida attīstībai novadā trūkst atbilstošas telpas.<br />
Novadā trūkst vieglatlētikas stadiona, kurā ar sportu varētu nodarboties arī citu sporta veidu pārstāvji.<br />
Futbola kluba „Iecava” tehniskais nodrošinājums – materiāli tehniskā bāze gan treniņiem, gan sacensību rīkošanai – ir labā<br />
līmenī. <strong>Iecavas</strong> novada sporta skolas „Dartija" telpas tiek nomātas no sporta nama „Dartija" <strong>un</strong> ir labā stāvoklī. Sporta<br />
klubam „FORTE IECAVA WPC” <strong>un</strong> citu sporta veidu pārstāvjiem trūkst smagatlētikas nodarbībām atbilstošu <strong>un</strong> attiecīgi<br />
aprīkotu telpu. Privātais sporta klubs „Jautrais apelsīns” nespēj nodrošināt sportot gribētājus ne ar pietiekamu <strong>un</strong> drošu<br />
aprīkojumu, ne pietiekamas ietilpības telpām.<br />
Sporta aktivitātes <strong>un</strong> pasākumi<br />
Novadā tiek rīkots liels skaits sporta pasākumu.<br />
Skolēniem tiek rīkotas sacensības futbolā, florbolā, basketbolā, strītbolā, tautas bumbā, tiek organizēti rudens <strong>un</strong><br />
pavasara krosi <strong>un</strong> citi pasākumi. Šo pasākumu apmeklētība ir viduvēja, jo daļa sporta skolotāju nav ieinteresēti atbalstīt<br />
pasākumus ārpus skolas st<strong>un</strong>du laika.<br />
Pieaugušajiem novadā tiek rīkoti basketbola čempionāti, vasaras sporta svētki, skrējiens „<strong>Iecavas</strong> rudens”, slēpošana,<br />
badmintons, pludmales volejbols u.c. Šo sporta pasākumu apmeklētība ir laba.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada sporta skolā tiek rīkotas vieglatlētikas sacensības, vieglatlētikas sacensības telpās, Latvijas Ja<strong>un</strong>atnes<br />
basketbola līgas sacensības, galda tenisa sacensības, starptautiskās sacensības galda tenisā „<strong>Iecavas</strong> novada sporta skolas<br />
„Dartija” balvu izcīņa”. Šo pasākumu apmeklētība ir ļoti laba.<br />
Sporta klubs „FORTE IECAVA WPC” organizē Latvijas kausa posmu <strong>un</strong> novada mācību iestāžu čempionātu svara stieņa<br />
spiešanā guļus. Sacensībās piedalās ap 140 sportistu. <strong>Iecavas</strong> novada vasaras sporta spēļu ietvaros tiek rīkota atsevišķa<br />
disciplīna svara stieņa spiešanā guļus, kur piedalās ap 40 sportistu. Dažādos novada pasākumos ietvaros Sporta klubs<br />
„FORTE IECAVA WPC” organizē spēka disciplīnas kā virves vilkšanu (piedalās ap 30 dalībnieku), svaru bumbu celšanu<br />
(piedalās ap 35 dalībnieku), pievilkšanos.<br />
34. lpp 6. Sociālā joma
Futbola klubs „Iecava” rīko divus turnīrus telpās <strong>un</strong> vienu ārā. <strong>Iecavas</strong> novada kausa izcīņa telpu futbolā notiek<br />
martā/aprīlī. Tajā piedalās ap 120 – 140 cilvēku. Otrs <strong>Iecavas</strong> novada kausa čempionāts telpu futbolā notiek novembrī.<br />
Tajā piedalās ap 70 – 90 cilvēku. Vasaras āra turnīrā futbolā 7x7 piedalās ap 100 cilvēku.<br />
Novadā notiek Latvijas Galda tenisa federācijas <strong>un</strong> Latvijas Basketbola savienības sacensības, tiek rīkotas LR ja<strong>un</strong>atnes<br />
čempionāti, kā arī Latvijas Ja<strong>un</strong>atnes basketbola līgas <strong>un</strong> Latvijas basketbola līgas 3.divīzijas sacensības basketbolā.<br />
Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam iedzīvotāju sportiskā aktivitāte ir palielinājusies (sk. attēlu Nr.19.).<br />
Attēls Nr.19. Sportiskās aktivitātes <strong>Iecavas</strong> novadā, 2007. – 2011.gads<br />
600<br />
500<br />
400<br />
300<br />
200<br />
100<br />
0<br />
30<br />
233<br />
190 181<br />
194<br />
223<br />
120<br />
110 110<br />
90<br />
80 90<br />
100<br />
60<br />
60 17 20 25<br />
50 15<br />
40 45 70 70 80<br />
2007 2008 2009 2010 2011<br />
SK "FORTE IECAVA WPC"<br />
Sporta skola "Dartija"<br />
Skolu sports<br />
Pieaugušo sports<br />
BK "Dārtija"<br />
FK "Iecava"<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība<br />
Novada sportisti izmanto arī citu blakus esošo pašvaldību sporta infrastruktūru <strong>un</strong> piedalās tur rīkotajās sacensībās.<br />
Sporta skolas vieglatlētikas nodaļas audzēkņi ziemas posmā trenējas Bauskas stadiona manēžā, bet vasaras posmā<br />
treniņiem tiek izmantots arī Bauskas stadions, treniņnometnes notiek arī Vallē, kur ir radīti teicami apstākļi nodarbībām<br />
gan stadionā, gan sporta zālē. Savukārt citu novadu iedzīvotāji izmanto iespēju nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm<br />
SAKS „Dartija” sporta namā.<br />
6.4. Tūrisms <strong>un</strong> aktīvā atpūta<br />
Nozīmīgākie apskates objekti novadā ir:<br />
· Minizoo (putnu <strong>un</strong> mazo dzīvnieku dārzs „Dobuļi”);<br />
· Atrakciju parks „Labirinti” (saimniecība „Bērziņi”);<br />
· <strong>Iecavas</strong> Evanģēliski luteriskā baznīca;<br />
· <strong>Iecavas</strong> Romas katoļu baznīca;<br />
· Dievdārziņš;<br />
· <strong>Iecavas</strong> parks <strong>un</strong> muižas apbūve;<br />
· Brīvības piemineklis <strong>Iecavas</strong> parkā;<br />
· <strong>Iecavas</strong> daiļdārzi;<br />
· Meža inteliģences taka;<br />
· Dzimtmisas muiža;<br />
· Grienvaldes dzirnavas <strong>un</strong> citi objekti.<br />
Aktīvās atpūtas iespējas novadā piedāvā:<br />
Ar tūrisma attīstību novadā ir apmierināti<br />
36,7% aptaujāto iedzīvotāju, bet neapmierināti –<br />
34%.<br />
· Atrakciju parks „Filipi” (velomobiļi, elektromašīnas, batuts, kvadracikli u.c.);<br />
· Saimniecība „Bērziņi” (jautrie labirinti, dīķu <strong>un</strong> ūdens kanālu daudzpusīga izmantošana, dažādas āra spēles u.c.);<br />
· Peintbols (Poligons DK);<br />
· Fitnesa klubs „Jautrais apelsīns” u.c.<br />
Tradicionālie pasākumi ir laivošanas sacensības pa <strong>Iecavas</strong> upi (aprīlī) <strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> ziedu svētki (notiek katru otro gadu jūlija<br />
pēdējā sestdienā).<br />
Novada teritorijā oficiālu peldvietu nav, bet iedzīvotāji peldas pašvaldības aktīvās atpūtas zonā pie <strong>Iecavas</strong> upes, privātos<br />
dīķos <strong>un</strong> karjeros.<br />
35. lpp 6. Sociālā joma
Novadā nakšņošanas iespējas piedāvā astoņas naktsmītnes (sk. tabulu Nr.12.).<br />
Tabula Nr.12. Naktsmītnes <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Nr. p.k. Nosaukums Vietu skaits Piedāvātie pakalpojumi<br />
1. Atpūtas komplekss<br />
„Kloniņš”<br />
40 Pieejamas telšu vietas, aktīvā atpūtas iespējas, peldēšanās, relaksācijai <strong>un</strong><br />
atpūtai krievu pirts<br />
2. Viesu nams „Dārta” 30 Iespēja organizēt pasākumus, seminārus, sapulces u.c.<br />
3. Motelis „Brencis” 44 Restorāns, banketu zāle, sa<strong>un</strong>a, telšu laukums, stāvlaukums kemperu<br />
automašīnām<br />
4. Viesu nams „Iecupes” 100 Banketa zāle, pirts (ar baseinu), spēļu laukums bērniem, volejbola laukums,<br />
iespēja rīkot seminārus<br />
5. Kempings „Labirinti” 12 Pieejamas 20 kemperu vietas, 50 telšu vietas<br />
6. Poligons DK n/d Naktsmītnes, virtuve, banketa zāle, karaoke u.c.<br />
7. Viesu nams „Pogas” 30 Pirts, aktīvā atpūta, dīķis, volejbola laukums, strītbols, ziemā – hokeja laukums,<br />
slidotava<br />
8. Kalnakriknas 15 Brīvdienu māja, sa<strong>un</strong>a, lapene, dīķis, aktīvā atpūta<br />
Informācijas avots: www.iecava.lv<br />
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikā no 2006. līdz 2010.gadam novada naktsmītnēs apkalpoto cilvēku<br />
skaits kopumā ir samazinājies par 60,9%, bet par 20,1% ir palielinājies ārzemnieku skaits (sk. attēlu Nr.20.). 2010.gadā<br />
<strong>Iecavas</strong> novada naktsmītnēs tika apkalpoti 1 192 cilvēki, t.sk. 747 ārzemnieki.<br />
Attēls Nr.20. <strong>Iecavas</strong> novada naktsmītnēs apkalpotie cilvēki, 2006. – 2010.gads<br />
3200<br />
2400<br />
1600<br />
800<br />
3051<br />
622<br />
2512<br />
687<br />
2221<br />
1529<br />
450 428<br />
1192<br />
747<br />
Apkalpoto<br />
cilvēku skaits<br />
t.sk. ārzemnieki<br />
0<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Laikā no 2006. līdz 2010.gadam, samazinoties naktsmītnēs apkalpoto cilvēku skaitam, par 77,5% samazinājies ir arī<br />
nakšņojumu skaits (sk. attēlu Nr.21.).<br />
Attēls Nr.21. Nakšņojumu skaits <strong>Iecavas</strong> novada naktsmītnēs, 2006. – 2010.gads<br />
10 000<br />
8 000<br />
9 718<br />
6 000<br />
4 000<br />
2 000<br />
0<br />
4 553 4 078<br />
Informācijas avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />
Tūristu piesaisti novadā kavē 28 nesakārtota <strong>un</strong> neattīstīta tūrisma infrastruktūra (ceļa zīmju, norāžu, stāvlaukumu, tūrisma<br />
informācijas stendu, tualešu trūkums), tūrisma koordinācijas <strong>un</strong> informācijas trūkums <strong>un</strong> mazs tūrisma pakalpojumu<br />
sniedzēju <strong>un</strong> apskates objektu skaits.<br />
28 Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada tūrisma attīstības stratēģija 2008. – 2013.gadam<br />
2 902<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
2 187<br />
36. lpp 6. Sociālā joma
I e c a vas no v ada tūrisma attīstī b a s stratēģi ja 2008. – 2013.gadam<br />
. Tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ir izstrādājusi <strong>Iecavas</strong> novada tūrisma attīstības stratēģiju 2008. – 2013.gadam,<br />
kurā ir noteikti <strong>Iecavas</strong> novada tūrisma attīstības stratēģiskie mērķi, uzdevumi <strong>un</strong> rīcības. Stratēģijā ir noteiktas šādas<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības rīcības 2007. – 2013.gadam:<br />
· Radīt koordinētu <strong>un</strong> plānveidīgu tūrisma sistēmu;<br />
· Radīt kvalitatīvus, konkurētspējīgus tūrisma objektus, pakalpojumus <strong>un</strong> produktus;<br />
· Veidot <strong>Iecavas</strong> novadu par atpazīstamu <strong>un</strong> ģimenei draudzīgu atpūtas vietu pie Via Baltica ceļa.<br />
6.5. Sociālā drošība<br />
Sociālos pakalpojumus <strong>un</strong> sociālo palīdzību novada<br />
iedzīvotājiem sniedz <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības budžeta<br />
iestāde „<strong>Iecavas</strong> novada Sociālais dienests”. Sociālajam<br />
dienestam ir izstrādāts darbības stratēģiskais plāns 2011. –<br />
2016.gadam.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada Sociālajā dienestā 2011.gadā strādāja 13 darbinieki – sociālā dienesta vadītāja, sociālais darbinieks<br />
darbam ar ģimenēm <strong>un</strong> bērniem, trīs sociālie darbinieki, divi sociālās palīdzības koordinatori, sociālais pedagogs <strong>Iecavas</strong><br />
vidusskolā/Dzimtmisas pamatskolā, divas aprūpētājas, psihologs, lietvede <strong>un</strong> automobiļa vadītājs. Dienesta darbinieku<br />
darbības teritorija ir <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> (izņemot skolu sociālo pedagogu).<br />
Pašvaldībā netiek izpildītas Sociālo pakalpojumu <strong>un</strong> sociālās palīdzības likuma 10.panta prasības, kas paredz, ka pašvaldībā<br />
ir nepieciešams viens sociālā darba speciālists uz 1 000 iedzīvotājiem.<br />
Aprūpi mājās (pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem; invalīdiem ar fiziska rakstura traucējumiem,<br />
pensijas vecuma personām) pašvaldībā nodrošina <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības iestādes „<strong>Iecavas</strong> novada Sociālais<br />
dienests” Mobilā aprūpes grupa.<br />
Ilgstošas sociālās aprūpes <strong>un</strong> sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem<br />
pašvaldībā sniedz valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle „Iecava”.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības <strong>un</strong> aizgādnības iestāde, kura veic darbības bāriņtiesas<br />
kompetences ietvaros, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem <strong>un</strong> publiskajiem tiesību principiem.<br />
Laikā no 2008. līdz 2010.gadam <strong>Iecavas</strong> novadā par 12,7% ir samazinājies sociāli apdrošināto personu skaits (sk. attēlu<br />
Nr.22.).<br />
Attēls Nr.22. Sociāli apdrošināto personu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. – 2010.gads<br />
6 000<br />
Ar pašvaldības sociālo palīdzību trūcīgajiem<br />
iedzīvotājiem novadā ir apmierināti 45,3%<br />
aptaujāto iedzīvotāju.<br />
5 000<br />
4 000<br />
3 000<br />
2 495<br />
2 333 2 208<br />
Sievietes<br />
2 000<br />
Vīrieši<br />
1 000<br />
0<br />
2 535 2 277 2 184<br />
2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra<br />
Samazinoties sociāli apdrošināto personu skaitam, laikā no 2006. līdz 2010.gadam pašvaldības sociālo pabalstu saņēmēju<br />
skaits ir palielinājies 2,8 reizes, savukārt trūcīgo personu skaits novadā ir palielinājies 2,4 reizes, bet trūcīgo ģimeņu skaits<br />
pat 5,6 reizes (sk. attēlu Nr.23.).<br />
37. lpp 6. Sociālā joma
Attēls Nr.23 Pašvaldības sociālo pabalstu saņēmēju, trūcīgo personu <strong>un</strong> ģimeņu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā,<br />
2006. – 2010.gads<br />
1400<br />
1200<br />
1000<br />
1049<br />
1228<br />
1158<br />
1248<br />
971<br />
Pašvaldības sociālo<br />
pabalstu sāņēmēju<br />
skaits<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
452<br />
405<br />
58<br />
135<br />
183<br />
30 51<br />
300<br />
84<br />
326<br />
Atbilstība trūcīgas<br />
ģimenes statusam<br />
(skaits)<br />
Atbilstība trūcīgas<br />
personas statusam<br />
(skaits)<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības iestādes „<strong>Iecavas</strong> novada Sociālā dienests” sniegtā informācija<br />
Palielinoties sociālās palīdzības saņēmēju skaitam, kā arī trūcīgo personu <strong>un</strong> ģimeņu skaitam, sociālās palīdzības apjoms<br />
2010.gadā, salīdzinājumā ar 2006.gadu, ir palielinājies 3,1 reizi (sk. attēlu Nr.24.). Sociālās palīdzības (pabalstu) apjoms ir<br />
pieaudzis, jo šajā laikā ir samazinājies sociāli apdrošināto personu skaits <strong>un</strong> iedzīvotāju ienākumi, bet ir pieaudzis<br />
minimālo ienākumu līmenis ar kādu persona tiek atzīta par trūcīgu, maznodrošinātu vai tās ienākumi ir zem garantētā<br />
minimālā ienākuma līmeņa.<br />
Attēls Nr. 24. Sociālās palīdzības <strong>un</strong> pakalpojumu apjoms (latos) <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. – 2010.gads<br />
200 000<br />
180 000<br />
179 120<br />
160 000<br />
140 000<br />
120 000<br />
100 000<br />
113 203<br />
138 869<br />
Sociālā palīdzība<br />
(pabalsti)<br />
Aprūpe mājās<br />
80 000<br />
60 000<br />
40 000<br />
20 000<br />
0<br />
58 395 62 994<br />
26 578 32 570<br />
24 104<br />
20 709<br />
21 148 22 647<br />
1 776<br />
15 856<br />
39 718<br />
22 051<br />
Pirktie sociālie<br />
pakalpojumi<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības iestādes „<strong>Iecavas</strong> novada Sociālā dienests” sniegtā informācija<br />
Saasinoties dažādu sociālo slāņu problēmām, novadā palielinās pakalpojuma pieprasījums personām ar kustību<br />
traucējumiem, veciem cilvēkiem kā arī bērniem <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>iešiem.<br />
2011.gada septembrī pašvaldībā bija pieci dzīvokļi ar sociālā dzīvokļa statusu, kuros bija izmitinātas 13 personas (sk.<br />
tabulu Nr.13.). Pašvaldības sociālo dzīvokļu skaits <strong>un</strong> izmitināšanas iespējas ir nepietiekamas.<br />
Tabula Nr.13. Sociālo dzīvokļu <strong>un</strong> izmitināto personu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā, 2007. – 2011.gads<br />
2007 2008 2009 2010 27.09.2011.<br />
Sociālo dzīvokļu skaits 1 4 5 5 5<br />
Izmitināto personu skaits 1 7 9 10 13<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības iestādes „<strong>Iecavas</strong> novada Sociālā dienests” sniegtā informācija<br />
38. lpp 6. Sociālā joma
Samazinoties dzimstībai, samazinājies ģimenes valsts pabalsta saņēmēju <strong>un</strong> bērna piedzimšanas pabalstu skaits (sk. tabulu<br />
Nr.14.).<br />
Tabula Nr.14. Valsts pabalstu saņēmēju skaits <strong>Iecavas</strong> novadā, 2008. – 2010.gads<br />
2008 (vidēji mēnesī) 2009 (vidēji mēnesī) 2010 (vidēji mēnesī)<br />
Gads<br />
Pabalsta<br />
saņēmēju skaits<br />
Bērnu<br />
skaits<br />
Pabalsta<br />
saņēmēju skaits<br />
Bērnu<br />
skaits<br />
Pabalsta<br />
saņēmēju skaits<br />
Bērnu<br />
skaits<br />
Ģimenes valsts pabalsts 1 301 2 081 1 277 2 016 1 211 1 900<br />
Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta 37 40 38 39 38 40<br />
par bērnu invalīdu<br />
Valsts atbalsts ar celiakiju slimiem<br />
4 4 3 3 4 4<br />
bērniem<br />
Valsts sociālais pabalsts aizbildnim<br />
23 26 23 27 26 26<br />
par bērna uzturēšanu<br />
Atlīdzība par aizbildņa pienākumu<br />
28 - 27 - 26 -<br />
pildīšanu<br />
Bērna invalīda kopšanas pabalsts 7 7 7 7 9 9<br />
Pabalsts invalīdam, kuram<br />
nepieciešama kopšana<br />
20 20<br />
(inv.)<br />
26 26<br />
(inv.)<br />
31 32<br />
(inv.)<br />
Bērna piedzimšanas pabalsts<br />
121 - 121 - 90 -<br />
(pabalstu skaits)<br />
latos latos latos<br />
Vecāku pabalsts 94 351,03<br />
LVL<br />
91 420,41<br />
LVL<br />
57 437,9<br />
LVL<br />
Bērna kopšanas pabalsts līdz viena<br />
gada vecumam <strong>un</strong> piemaksa pie<br />
bērna kopšanas pabalsta par<br />
dvīņiem/trīņiem<br />
36 50,00<br />
LVL<br />
26 50,00<br />
LVL<br />
36 50,00<br />
LVL<br />
Bērna kopšanas pabalsts no viena līdz<br />
divu gada vecumam <strong>un</strong> piemaksa pie<br />
bērna kopšanas pabalsta par<br />
dvīņiem/trīņiem<br />
127 30,00<br />
LVL<br />
145 30,00<br />
LVL<br />
129 30,00<br />
LVL<br />
Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra<br />
Laikā no 2008. līdz 2010.gadam novadā par 4,6% ir palielinājies pensiju saņēmēju skaits <strong>un</strong> par 24,7% – vidējais pensijas<br />
apmērs (sk. tabulu Nr.15.).<br />
Tabula Nr.15. Pensiju saņēmēju skaits <strong>un</strong> vidējo piešķirto pensiju apjoms <strong>Iecavas</strong> novadā, 2008. –<br />
2010.gads<br />
Gads<br />
Vecuma pensija<br />
skaits<br />
vidējais<br />
apmērs<br />
(latos)<br />
Invaliditātes<br />
pensija<br />
skaits vidējais<br />
apmērs<br />
(latos)<br />
Apgādnieka<br />
zaudējuma pensija<br />
skaits vidējais<br />
apmērs<br />
(latos)<br />
Izdienas pensija<br />
skaits<br />
vidējais<br />
apmērs<br />
(latos)<br />
Pensijas kopā<br />
skaits<br />
vidējais<br />
apmērs<br />
(latos)<br />
2010 1 831 176,21 359 129,54 106 93,76 1 242,88 2 286 165,17<br />
2009 1 786 173,42 326 130,31 109 97,50 3 172,55 2 209 163,39<br />
2008 1 772 139,16 311 109,23 107 87,65 5 139,72 2 185 132,42<br />
Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra<br />
Vidējā vecuma pensija novadā šai laikā ir palielinājusies par 37,05 LVL (26,6%), invaliditātes pensija par 47,75 LVL (15,3%),<br />
apgādnieka zaudējuma pensija par 6,1 LVL (7%) <strong>un</strong> izdienas pensija par 103,16 LVL (73,8%).<br />
6.6. Veselības aprūpe<br />
Ambulatoro ārstniecības iestāžu skaits <strong>Iecavas</strong> novada teritorijā ir palielinājies no četrām 2006.gadā līdz piecpadsmit<br />
2011.gadā. LR Veselības ministrijas Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistrā <strong>Iecavas</strong> novadā (2011.gada<br />
novembris) bija reģistrēti šādi ārstniecības pakalpojumu sniedzēji:<br />
· SIA „Aizlīči” (skaistumkopšana);<br />
39. lpp 6. Sociālā joma
· SIA „ANNAMED” (ģimenes ārsta kabinets);<br />
· Bauverte Inita – ārsta prakse oftalmoloģijā; Ar ārstu pieejamību <strong>un</strong> iespējām saņemt<br />
· Brants Egils – ārsta prakse zobārstniecībā;<br />
medicīniskos pakalpojumus novadā ir apmierināti<br />
· SIA „Daces Siugales zobārstniecība” (zobārstniecība); 74% aptaujāto iedzīvotāju.<br />
· SIA „DENTESS” (zobārstniecība);<br />
· <strong>Iecavas</strong> internātpamatskolas veselības p<strong>un</strong>kts;<br />
· <strong>Iecavas</strong> novada PII „Dartija” veselības p<strong>un</strong>kts;<br />
· <strong>Iecavas</strong> novada sporta skolas „Dartija” veselības p<strong>un</strong>kts;<br />
· Pašvaldības aģentūra „<strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrs”;<br />
· <strong>Iecavas</strong> vidusskolas veselības p<strong>un</strong>kts;<br />
· SIA „<strong>Iecavas</strong> zobārstniecība” (zobārstniecība <strong>un</strong> mutes higiēna);<br />
· SIA „Ilzes Vaičenokas ārsta prakse” (ģimenes ārsta kabinets);<br />
· SIA „Jautrais apelsīns” (fitnesa klubs); <strong>un</strong><br />
· Zālītes speciālās internātpamatskolas veselības p<strong>un</strong>kts.<br />
Novada iedzīvotājiem pieejami arī aptieku pakalpojumi.<br />
Palielinoties ambulatoro ārstniecības iestāžu skaitam novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam palielinājies arī ārstu skaits<br />
uz vienu iedzīvotāju – no 0,001 uz 0,002 (sk. attēlu Nr.25.), kas tomēr ir mazāk, nekā vidēji Latvijā (0,003).<br />
0,003<br />
0,002<br />
Attēls Nr.25. Ārstu skaits uz vienu iedzīvotāju, 2006. – 2010.gads<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
0,001<br />
Zemgales<br />
reģions<br />
0<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests<br />
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem 2010.gadā novadā uz 1 000 novada iedzīvotājiem bija 2,07 ārstniecības<br />
personu ar vidējo medicīnisko izglītību <strong>un</strong> 0,23 vecmāšu.<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā laikā no 2010. līdz 2006.gadam ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem uz vienu iedzīvotāju ir<br />
palielinājies par 7,7% sasniedzot 4,2 apmeklējumus. Palielinājies arī apmeklētāju skaits pie ārstu palīgiem, vecmātēm <strong>un</strong><br />
medicīnas māsām novadā (sk. tabulu Nr.16.).<br />
Tabula Nr.16. Ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem, ārstu palīgiem, vecmātēm <strong>un</strong> medicīnas<br />
māsām (uz vienu iedzīvotāju), 2006. – 2010.gads<br />
Latvija<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Pie ārstiem<br />
Pie ārstu<br />
palīgiem,<br />
vecmātēm <strong>un</strong><br />
medicīnas<br />
māsām<br />
Pie ārstiem<br />
Pie ārstu<br />
palīgiem,<br />
vecmātēm <strong>un</strong><br />
medicīnas<br />
māsām<br />
Pie ārstiem<br />
Pie ārstu<br />
palīgiem,<br />
vecmātēm <strong>un</strong><br />
medicīnas<br />
māsām<br />
Pie ārstiem<br />
Pie ārstu<br />
palīgiem,<br />
vecmātēm <strong>un</strong><br />
medicīnas<br />
māsām<br />
Pie ārstiem<br />
Pie ārstu<br />
palīgiem,<br />
vecmātēm <strong>un</strong><br />
medicīnas<br />
māsām<br />
<strong>Iecavas</strong> 3,9 n/d 5,3 n/d 2,1 1,12 3,8 0,84 4,2 0,45<br />
<strong>novads</strong><br />
Zemgales 4,9 0,12 5,1 0,09 5,0 0,33 5,0 0,35 5,1 0,33<br />
reģions<br />
Latvija 5,4 0,20 5,8 0,20 6,0 0,57 5,6 0,63 5,6 0,66<br />
Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests<br />
Summārais ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem laikā no 2006. līdz 2010.gadam ir pieaudzis par 9,3%, t.i., no<br />
37 212 apmeklējumiem 2006.gadā līdz 40 658 apmeklējumiem 2010.gadā (sk. attēlu Nr.26.).<br />
40. lpp 6. Sociālā joma
Attēls Nr.26. Summārais ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. –<br />
2010.gads<br />
60 000<br />
50 000<br />
40 000<br />
37 212<br />
51 271<br />
36 999<br />
40 658<br />
30 000<br />
20 000<br />
20 647<br />
10 000<br />
0<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests<br />
Novadā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) dienesta mediķu brigādes p<strong>un</strong>kts. Tuvākās NMP<br />
dienesta brigādes ir izvietotas Baldonē, Olainē, Jelgavā (sešas), Vecumniekos <strong>un</strong> Bauskā (divas). Tuvākie NMP dienesta<br />
reģionālie centri atrodas Jelgavā <strong>un</strong> Rīgā. 2010.gadā novadā tika izpildīti 1 125 neatliekamās medicīniskās palīdzības<br />
izsaukumi.<br />
Pašvaldības aģentūra „<strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrs” ir <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības iestāde, kas izveidota<br />
2003.gada 12.martā. <strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrā 2010.gadā strādāja 54 darbinieki, t.sk. četri ģimenes<br />
ārsti, 24 ārsti speciālisti, 11 medicīnas māsas, trīs administrācijas darbinieki <strong>un</strong> 12 saimnieciskā dienesta darbinieki.<br />
<strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrā ir četras nodaļas:<br />
· Ambulatorā nodaļa: ģimenes ārsti <strong>un</strong> ģimenes ārstu palīgi nodrošina valsts garantēto primāro veselības aprūpi,<br />
ārstēšanu dienas stacionārā, telefoniskās konsultācijas <strong>un</strong> mājas vizītes;<br />
· Stacionārā nodaļa: ārsti – speciālisti (arodslimību ārsts, endokrinologs, ginekologi, ķirurgi, neirologs,<br />
otolaringologs, psihiatrs, internists, narkologs, akap<strong>un</strong>ktūras speciālists) nodrošina konsultācijas <strong>un</strong><br />
izmeklējumus;<br />
· Diagnostikas nodaļā pieejama ultrasonoskopija (abdominālā, ginekoloģiskā, piena dziedzeru), ehokardiogrāfija,<br />
doplerogrāfija, rentgena izmeklējumi, mamogrāfija, elektrokardiogrāfija, spirogrāfija <strong>un</strong> veloergometrija;<br />
· Rehabilitācijas nodaļā pieejami fizioterapeita, masiera, logopēda, fizikālās terapijas, fiskālās <strong>un</strong> rehabilitācijas<br />
medicīnas ārsta pakalpojumi.<br />
<strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrā plaša spektra laboratoriskos izmeklējumus piedāvā SIA „E.Gulbja<br />
laboratorija”.<br />
Ambulatoro apmeklējumu skaits 2010.gadā bija 35 067 (jeb vidēji 151 apmeklējums darba dienā). Laikā no 2006.gada līdz<br />
2010.gadam <strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrā vidējais apmeklējumu skaits ir palielinājies par 16,2% (sk. attēlu<br />
Nr.27.).<br />
Attēls Nr.27. Ambulatoro apmeklējumu skaits <strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrā, 2006. –<br />
2010.gads<br />
180<br />
150<br />
120<br />
90<br />
60<br />
30<br />
0<br />
159 159<br />
151<br />
130<br />
122<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: PA „<strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrs”<br />
41. lpp 6. Sociālā joma
Salīdzinoši straujais (+23,8%) ambulatoro apmeklējumu skaita palielinājums 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu,<br />
galvenokārt ir skaidrojams ar rentgena digitalizācijas procesa pieejamību kopš 2009.gada (rentgena uzņēmumi ir pieejami<br />
jau nākošajā dienā), dienas stacionāra ar izmitināšanas iespējām atvēršana 2010.gada janvārī, rehabilitācijas pakalpojumu<br />
pieprasījuma no pacientu puses palielinājumu u.c. faktoriem.<br />
Kopš 2012.gada septembra novada pašvaldībā strādā veselības veicināšanas koordinētājs.<br />
V e s elības v ei cināšanas pro gr a m ma I <strong>Iecavas</strong> no v ada m 2012. – 2 0 1 6 .<br />
Veselības veicināšanas pašvaldībā mērķi, uzdevumi <strong>un</strong> plānotie pasākumi mērķu sasniegšanai ir noteikti Veselības<br />
veicināšanas programmā <strong>Iecavas</strong> novadam 2012. – 2016. Programmā ir noteikti šādi mērķi:<br />
1. Popularizēt veselīgu dzīvesveidu sabiedrībā (prioritāri pirmsskolas <strong>un</strong> skolas vecuma grupās).<br />
2. Iesaistīt sabiedrību pašvaldības organizētajos veselības veicināšanas pasākumos (prioritāri ģimenes ar bērniem,<br />
cilvēki ar kustību traucējumiem, gados veci cilvēki).<br />
3. Izveidot iedzīvotāju atbalsta grupas, piemēram, veciem cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem, cilvēkiem,<br />
kas nonākuši atkarības vielu ietekmē u.c.<br />
4. Izveidot sistēmu iedzīvotāju informēšanai par veselīgu dzīvesveidu <strong>un</strong> veselības veicināšanas <strong>un</strong> uzlabošanas<br />
pasākumiem (skrīningprogrammas, dažādas veselības pārbaudes).<br />
6.7. Sabiedriskā iskā kārtība<br />
Sabiedriskā kārtība <strong>un</strong> drošība<br />
Sabiedrisko kārtību <strong>un</strong> drošību <strong>Iecavas</strong> novadā nodrošina Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde <strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> domes<br />
Sabiedriskās kārtības dienests.<br />
Sabiedrisko kārtību <strong>un</strong> sanitāro tīrību novada administratīvajā<br />
teritorijā regulē <strong>Iecavas</strong> novada domes 09.11.2010. saistošie<br />
noteikumi Nr.24. „Par sabiedrisko kārtību <strong>Iecavas</strong> novadā”.<br />
Pēc CSP datiem 2010.gadā <strong>Iecavas</strong> novadā tika reģistrēti 255<br />
noziedzīgie nodarījumi (3,9% no visiem Zemgales reģionā<br />
reģistrētajiem), kas ir 0,0261 noziedzīgi nodarījumi uz vienu<br />
novada iedzīvotāju gadā.<br />
Ug<strong>un</strong>sdzēsība <strong>un</strong> glābšanas darbi<br />
Ar sabiedrisko kārtību <strong>un</strong> drošību novadā ir<br />
apmierināti 63% aptaujāto iedzīvotāju <strong>un</strong><br />
neapmierināti – 31,3%.<br />
Ug<strong>un</strong>sdrošības, ug<strong>un</strong>sdzēsības <strong>un</strong> glābšanas darbus novadā nodrošina Valsts ug<strong>un</strong>sdzēsības <strong>un</strong> glābšanas dienesta<br />
Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas <strong>Iecavas</strong> postenis.<br />
Saskaņā ar Valsts ug<strong>un</strong>sdzēsības <strong>un</strong> glābšanas dienesta datiem, laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam novadā par 32,9% ir<br />
samazinājies ug<strong>un</strong>sgrēku skaits (sk. attēlu Nr.28.). Bez tam, Valsts ug<strong>un</strong>sdzēsības <strong>un</strong> glābšanas dienesta darbinieki ik gadus<br />
piedalās 7 – 11 glābšanas (cilvēku glābšana, ceļu satiksmes negadījumi, dzīvnieku glābšana, sadarbība ar iedzīvotājiem,<br />
policiju <strong>un</strong> tehniskā palīdzība) darbu izsaukumos.<br />
42. lpp 6. Sociālā joma
Attēls Nr.28. Ug<strong>un</strong>sgrēku <strong>un</strong> glābšanas darbu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. – 2010.gads<br />
80<br />
73<br />
60<br />
40<br />
20<br />
35<br />
29<br />
44<br />
49<br />
11 7 10<br />
Ug<strong>un</strong>sgrēki<br />
Glābšanas darbi<br />
0<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: Valsts ug<strong>un</strong>sdzēsības <strong>un</strong> glābšanas dienests<br />
2006. <strong>un</strong> 2007.gadā novadā reģistrētajos ug<strong>un</strong>sgrēkos nebija izglābtu, cietušu vai bojā gājušu cilvēku, turpretī:<br />
· 2008.gadā ug<strong>un</strong>sgrēkos gāja bojā trīs cilvēki <strong>un</strong> cieta viens cilvēks, bet glābšanas darbos tika izglābti trīs cilvēki;<br />
· 2009.gadā ug<strong>un</strong>sgrēkos cieta viens cilvēks <strong>un</strong> glābšanas darbos tika izglābti divi cilvēki;<br />
· 2010.gadā ug<strong>un</strong>sgrēkos gāja bojā trīs cilvēki.<br />
Ceļu satiksmes drošība<br />
Lielais ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg), cietušo <strong>un</strong> bojā gājušo skaits (sk. attēlu Nr.29.), novadā saistīts ar to,<br />
ka pašvaldības teritoriju šķērso valsts autoceļš A7 „Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle)” uz kura vidējā diennakts<br />
satiksmes intensitāte 2011.gadā bija 9 111 automašīnas/diennaktī.<br />
140<br />
105<br />
70<br />
35<br />
0<br />
Attēls Nr.29. CSNg skaits <strong>Iecavas</strong> novadā, 2005. – 2011.gads<br />
91 96<br />
124<br />
67 72<br />
53 51<br />
24 21 24 22 21<br />
13<br />
5 6 5<br />
8<br />
2 3 1 1<br />
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011<br />
Informācijas avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija<br />
Kopumā ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits <strong>Iecavas</strong> novadā laikā no 2005. līdz 2011.gadam ir<br />
samazinājies par 44%, CSNg ar cietušajiem skaits samazinājies par 45,8%, bet bojā gājušo skaits ir samazinājies pat par<br />
80%. CSNg samazinājums saistīts ar veiktajiem satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumiem uz novadu šķērsojošajiem<br />
valsts <strong>un</strong> pašvaldības autoceļiem.<br />
CSNg<br />
CSNg ar<br />
cietušajiem<br />
Bojā gājušie<br />
Civilā aizsardzība<br />
Saskaņā ar 22.09.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.1072 „Noteikumi par pašvaldību civilās aizsardzības komisiju<br />
sarakstu, komisiju darbības teritoriju <strong>un</strong> to izveidošanas kārtību” pašvaldībā darbojas <strong>Iecavas</strong> novada civilās aizsardzības<br />
komisija.<br />
Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu (MK 09.08.2011. rīkojums Nr.369) <strong>Iecavas</strong> novadā ir identificēti šādi<br />
paaugstinātas bīstamības objekti:<br />
· Maģistrālie gāzes vadi „Rīga – Viļņa”, „Rīga – Paņeveža” <strong>un</strong> „Iecava – Jelgava – Liepāja”;<br />
· Gāzes regulēšanas stacijas „Ziemeļi” <strong>un</strong> „Iecava”;<br />
43. lpp 6. Sociālā joma
· Nacionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta riska teritorija – valsts galvenais autoceļš A7 „Rīga –<br />
Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle)”’;<br />
· Stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija „Zilupe – Rēzekne 2 – Krustpils – Jelgava – Tukums 2 – Ventspils”;<br />
· Hidrotehniskā būve Grienvaldes hidroelektrostacija (Iecava 42 km no ietekas Lielupē, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>);<br />
· Novadā atrodas I-III ug<strong>un</strong>sbīstamības klases meži (sk. 3.pielikumu).<br />
6.8. Sadzīves pakalpojumi<br />
Iecavā atrodas vienīgā pasta nodaļa novadā.<br />
2011.gada novembrī novada iedzīvotājiem bija pieejami<br />
apdrošināšanas <strong>un</strong> finanšu institūciju pakalpojumi, novadā<br />
atrodas lielāko Latvijas komercbanku (AS „Swedbank”, AS<br />
„SEB banka”, AS „Latvijas Hipotēku <strong>un</strong> zemes banka” u.c.)<br />
bankomāti. Pieejami ir arī veikalu, autoskolas, autoservisa,<br />
veterinārārsta, skaistumkopšanas, veļas mazgātuves,<br />
degvielas uzpildes staciju u.c. pakalpojumi.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotājiem ir pieejami būtiskākie sadzīves<br />
pakalpojumi (sk. tabulu Nr.17.).<br />
Iepirkšanās iespējas novadā apmierina 67,7%<br />
aptaujāto iedzīvotāju <strong>un</strong> neapmierina 30%.<br />
Banku <strong>un</strong> bankomātu pieejamība apmierina<br />
69,7% aptaujāto iedzīvotāju <strong>un</strong> neapmierina 21%.<br />
Ar pasta pakalpojumiem ir apmierināti 86,3%<br />
no aptaujātajiem novada iedzīvotājiem.<br />
Tabula Nr.17. Pieejamie pakalpojumi <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Nr.p.<br />
k.<br />
Pakalpojums<br />
Zālīte<br />
1. Darbojas ražošanas uzņēmums ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌<br />
2. Darbojas pārtikas preču veikals ̌ ̌ ̌ ̌<br />
3. Pieejams sabiedriskais transports ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌<br />
4. Pieejami bankas pakalpojumi ̌<br />
5. Pieejama pamatizglītība ̌ ̌<br />
6. Pieejama vidējā jeb profesionālā izglītība ̌<br />
7. Pieejama bibliotēka ̌ ̌ ̌ ̌ ̌<br />
8. Pieejama medicīniskā aprūpe mājās (ģimenes ārsts) ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌<br />
9. Aptieka ̌<br />
10. Pieejama sociālā aprūpe ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌<br />
11. Pieejamas centralizētas inženierkom<strong>un</strong>ikācijas<br />
̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌<br />
(ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde)<br />
Iedzīvotāju skaits 374 287 6 048 146 234 62 100 34<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
6.9. Kapsētas<br />
Dimzukalns<br />
Iecava<br />
Rosme<br />
Zorģi<br />
Dzimtmisa<br />
Audrupi<br />
Dzelzāmurs<br />
<strong>Iecavas</strong> novada teritorijā atrodas 13 atvērtās 29 kapsētas:<br />
· Ja<strong>un</strong>kalniņu (0,7 ha);<br />
· Stīveru (0,9 ha);<br />
· Ja<strong>un</strong>dedžu (1,4 ha);<br />
· Gruzduļu (0,6 ha);<br />
· Upuru (1,3 ha);<br />
· Baložu (0,7 ha);<br />
· Grūžu – Kraukļu (1,4 ha);<br />
· Pleču (1,1 ha);<br />
· Rumbu (0,5 ha);<br />
29 Atvērtās kapsētas – kapsētas, kur atļauta mirušo apbedīšana <strong>un</strong> tiek ierādītas ja<strong>un</strong>as kapavietas<br />
44. lpp 6. Sociālā joma
· Smedes (0,6 ha);<br />
· Raņķu (1,1 ha);<br />
· Misas (0,2 ha) <strong>un</strong><br />
· Sila (5,9 ha) kapsētas.<br />
<strong>Iecavas</strong> pašvaldība uz apsaimniekošanas līguma pamata (līdz 2020.gadam) izmanto arī Olaines novada Birzuļu kapsētu (1<br />
ha).<br />
Ņemot vērā straujo kapavietu aizpildīšanos Sila kapos ir nepieciešama to paplašināšana <strong>un</strong> pievadceļu sakārtošana.<br />
Novadā atrodas arī divas daļēji slēgtās kapsētas, kur apbedī tikai ģimenes kapavietās – Vecbrāļu (0,2 ha) <strong>un</strong> Lanciņu (0,4<br />
ha) kapsētas <strong>un</strong> četras slēgtās (kapsēta, kurā apbedīšana nav atļauta) kapsētas – Baznīcas kapi, Gruzduļu (vecie) kapi,<br />
Kazuļu kapi <strong>un</strong> Brāļu kapi.<br />
Kapsētu apsaimniekošanas kārtību pašvaldībā nosaka 08.03.2011. <strong>Iecavas</strong> novada domes saistošie noteikumi Nr.5 „Par<br />
kapsētu apsaimniekošanu”.<br />
Pašvaldības SIA „Dzīvokļu <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ālā saimniecība” apsaimnieko Ja<strong>un</strong>dedžu, Upuru, Stīveru, Smedes, Baložu, Pleču,<br />
Misas, Kraukļu, Ja<strong>un</strong>kalniņu, Rumbu, Gruzduļu, Raņķu <strong>un</strong> Sila kapsētas, kā arī Brāļu kapus <strong>Iecavas</strong> parkā <strong>un</strong> Dievdārziņu<br />
(sena kulta vieta) 16,68 ha kopplatībā.<br />
45. lpp 6. Sociālā joma
7. Inženiertehniskā infrastruktūra<br />
7.1. Transports<br />
Valsts autoceļi<br />
<strong>Iecavas</strong> novadu šķērso vairāki Latvijas valsts autoceļi – galvenais valsts autoceļš A7, divi reģionālie autoceļi P92 <strong>un</strong> P93, kā<br />
arī vairāki vietējie autoceļi 107,99 km kopgarumā (sk. attēlu Nr.30.).<br />
Attēls Nr.30. Valsts autoceļi <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”<br />
Galvenais autoceļš A7 „Rīga – Bauska – Lietuvas robeža”. Autoceļš novada teritorijā ir 18,883 km garš (ar melno<br />
segumu). Pēc VAS „Latvijas valsts ceļi” kvalitātes novērtējuma 2010.gadā autoceļa segums bija labā stāvoklī. Vidējā<br />
diennakts satiksmes intensitāte laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam uz autoceļa A7 posma „A5 – Iecava” bija<br />
samazinājusies par 15,4%, 2011.gadā sasniedzot 9 111 automašīnas/diennaktī, no kurām 2 642 bija kravas automašīnas.<br />
Savukārt uz autoceļa A7 posma „Iecava – Bauska” vidēja diennakts satiksmes intensitāte ir samazinājusies par 2,3%<br />
2011.gadā sasniedzot 7 261 automašīnu diennaktī, no kurām 2 396 bija kravas automašīnas (sk. attēlu Nr.31.).<br />
46. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Attēls Nr.31. Satiksmes intensitāte uz autoceļa „Rīga – Bauska – Lietuvas robeža” (automašīnas<br />
diennaktī), 2007. – 2011.gads<br />
A5 - Iecava<br />
t.sk. kravas auto<br />
Iecava - Bauska<br />
t.sk. kravas auto<br />
12 000<br />
10 000<br />
10 771 10 770 10 135<br />
9 568 9 111<br />
10 000<br />
8 000<br />
8 528<br />
7 530 7 738 7 261<br />
8 000<br />
6 000<br />
4 000<br />
2 000<br />
2 585 2 585 2 230 2 359 2 642<br />
6 000<br />
4 000<br />
2 000<br />
7 435<br />
2 231<br />
2 473<br />
1 958 2 295 2 396<br />
0<br />
2007 2008 2009 2010 2011<br />
0<br />
2007 2008 2009 2010 2011<br />
Informācijas avots: VAS „Latvijas valsts ceļi”<br />
<strong>Iecavas</strong> novada teritoriju šķērso divi reģionālie autoceļi P92 „Iecava – Stelpe” <strong>un</strong> P93 „Jelgava – Iecava” 19,597 km<br />
kopgarumā (sk. tabulu Nr.18.).<br />
Nr.p.<br />
k.<br />
Autoceļa<br />
nosaukums<br />
1. P92 Iecava -<br />
Stelpe<br />
2. P93 Jelgava -<br />
Iecava<br />
Tabula Nr.18. Reģionālie autoceļi <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Garums<br />
(km)<br />
t.sk. melnais<br />
segums (km)<br />
t.sk. grants<br />
(šķembu)<br />
segums (km)<br />
Autoceļa<br />
seguma<br />
novērtējums<br />
Vidējā satiksmes intensitāte<br />
(autom./dienn.), 2007. -<br />
2010.gads<br />
1 204, t.sk.,<br />
14,226 7,5 6,726 Labs/<br />
apmierinošs 132 kravas automašīnas<br />
5,371 5,371 - Labs 1 242, t.sk.,<br />
360 kravas automašīnas<br />
Kopā: 19,597 12,871 6,726<br />
Informācijas avots: VAS „Latvijas valsts ceļi”<br />
Vairāk kā viena trešdaļa (34,3%) no visa reģionālo valsts autoceļu kopgaruma ir ar gr<strong>un</strong>ts (šķembu) segumu. Pēc VAS<br />
„Latvijas valsts ceļi” kvalitātes novērtējuma 2010.gadā reģionālo autoceļu segums bija labā <strong>un</strong> apmierinošā stāvoklī.<br />
Vietējā līmenī liela nozīme ir valsts pārziņā esošiem vietējiem autoceļiem, kas savieno novada apdzīvotās vietas 69,51 km<br />
kopgarumā (sk. tabulu Nr.19.).<br />
Nr.p.<br />
k.<br />
Autoceļa<br />
nosaukums<br />
1. V1004 <strong>Iecavas</strong><br />
stacijas pievadceļš<br />
2. V5 Piebalgas –<br />
Dzelzāmurs –<br />
Rātstraute<br />
3. V1008 Iecava –<br />
Emburga<br />
4. V1009 Ozolgaiļi –<br />
Zālītes stacija<br />
5. V1010 Stūri –<br />
Ziemeļi<br />
6. V1011 Pārslas –<br />
Misa – Šarlotes<br />
7. V1012 Zvirgzde –<br />
Misa – Dāviņi<br />
8. 1039 Iecava –<br />
Rožkalni – Irbītes<br />
9. V1040 Pievadceļš<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
Tabula Nr.19. Vietējie valsts autoceļi <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Garums<br />
kopā<br />
(km)<br />
t.sk. melnais<br />
segums (km)<br />
t.sk. grants<br />
(šķembu)<br />
segums (km)<br />
Autoceļa<br />
seguma<br />
novērtējums<br />
Vidējā satiksmes intensitāte<br />
(autom./dienn.), 2007. -<br />
2010.gads<br />
3,095 2,305 0,79 Slikts/labs 152, t.sk.,<br />
12 kravas automašīnas<br />
3,55 - 3,55 Slikts 105 – 189, t.sk.,<br />
13 – 43 kravas automašīnas<br />
4,63 - 4,63 Apmierinošs 64 – 116, t.sk.,<br />
10 – 65 kravas automašīnas<br />
4,9 - 4,9 Apmierinošs 229 – 237, t.sk.,<br />
14 – 55 kravas automašīnas<br />
5,8 - 5,8 Apmierinošs 210<br />
2,925 - 2,925 Labs 295, t.sk.,<br />
53 kravas automašīnas<br />
3,3 - 3,3 Apmierinošs 126, t.sk.,<br />
14 kravas automašīnas<br />
3,756 0,55 3,206 Apmierinošs 187 – 197, t.sk.,<br />
4 – 11 kravas automašīnas<br />
3,0 2,15 0,85 Slikts/<br />
463 – 470, t.sk.,<br />
apmierinošs 69 – 136 kravas automašīnas<br />
47. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Nr.p.<br />
k.<br />
Autoceļa<br />
nosaukums<br />
pansionātam<br />
10. V1047 Iecava –<br />
Lambārte<br />
11. V7 Baloži –<br />
Plakanciems –<br />
Garums<br />
kopā<br />
(km)<br />
t.sk. melnais<br />
segums (km)<br />
t.sk. grants<br />
(šķembu)<br />
segums (km)<br />
Autoceļa<br />
seguma<br />
novērtējums<br />
Vidējā satiksmes intensitāte<br />
(autom./dienn.), 2007. -<br />
2010.gads<br />
11,39 0,557 10,833 Apmierinošs 115, t.sk.,<br />
29 kravas automašīnas<br />
9,599 1,991 7,608 Slikts/<br />
417, t.sk.,<br />
apmierinošs 42 kravas automašīnas<br />
Iecava<br />
12. V9 Iecava - Baldone 13,565 13,565 - Apmierinošs 452 – 726, t.sk.,<br />
36 – 54 kravas automašīnas<br />
Kopā: 69,51 21,118 48,392<br />
Informācijas avots: VAS „Latvijas valsts ceļi”<br />
Vairāk kā divas trešdaļas (69,9%) no visa vietējo valsts autoceļu kopgaruma ir ar gr<strong>un</strong>ts (šķembu) segumu. Pēc VAS<br />
„Latvijas valsts ceļi” kvalitātes novērtējuma 2010.gadā vietējo autoceļu segums galvenokārt bija apmierinošā stāvoklī.<br />
Pašvaldības autoceļi <strong>un</strong> ielas<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības īpašumā esošo autoceļu kopgarums ir<br />
134,025 km. Tikai 6,409 km (4,8%) no tiem ir asfaltēti (sk. tabulu<br />
Nr.20.). 70,5% no visiem pašvaldības ceļiem ir A grupas ceļi, 23,2%<br />
B grupas ceļi <strong>un</strong> 6,3% – C grupas ceļi.<br />
Tabula Nr.20 <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības ceļu tīklu raksturojošie parametri, uz 20.09.2010.<br />
Ceļu grupa<br />
Autoceļi<br />
Ar melno segumu, km Ar grants segumu, km Bez seguma, km Kopā, km<br />
A grupas ceļi 4,588 89,88 0,00 94,468<br />
B grupas ceļi 1,821 28,07 1,191 31,082<br />
C grupas ceļi 0,00 6,911 1,564 8,475<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> kopā: 6,409 124,861 2,755 134,025<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
Novadā ir 47 ielas, no kurām <strong>Iecavas</strong> pilsētā atrodas 38, Zālītes ciemā – četras, Dimzukalna ciemā – četras <strong>un</strong> Zorģu ciemā<br />
- viena. Novadā esošo ielu kopgarums ir 29,892 km. Ielas ir asfaltētas 17,086 km garumā, kas sastāda 57,2% no ielu<br />
kopgaruma (sk. tabulu Nr.21.).<br />
Tabula Nr.21. <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības ielu tīklu raksturojošie parametri, uz 20.09.2010.<br />
Apdzīvotā vieta<br />
Ielas<br />
ar melno segumu ar grants segumu bez seguma kopā<br />
km m 2 km m 2 km m 2 km m 2<br />
<strong>Iecavas</strong> pilsēta 13,467 71 034,1 8,599 36 427 0,091 318,5 22,157 107 779,6<br />
Zālītes ciems 1,474 9 581 1,953 9 684,9 - - 3,427 19 265,9<br />
Dimzukalna ciems 0,577 3 577,4 1,899 7 799,4 - - 2,476 11 376,8<br />
Zorģu ciems 1,568 6 585,6 0,264 1 108,8 - - 1,832 7 694,4<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> kopā: 17,086 90 778,1 12,715 55 020,1 0,091 318,5 29,892 146 116,7<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
Uz novada ceļiem <strong>un</strong> ielām atrodas septiņi tilti (garums<br />
kopā – 126,5 m, platība kopā – 882 m 2 ).<br />
Novadā nav speciāli izbūvēti veloceliņi, bet ir trases, kuras ir<br />
pielāgojamas braukšanai ar velosipēdiem.<br />
Pašvaldību ielu, ceļu, tiltu stāvokli tiešā veidā ir ietekmējis<br />
arī autoceļu fonda līdzekļu samazinājums 2009. <strong>un</strong><br />
2010.gadā – strauji ir samazinājušies pašvaldībai pieejamie<br />
Ar ceļu <strong>un</strong> ielu kvalitāti novadā ir<br />
apmierināti 68,3% aptaujāto iedzīvotāju.<br />
Ar ielu <strong>un</strong> trotuāru (gājēju celiņu)<br />
apgaismojumu novadā ir apmierināti 68,8%<br />
aptaujāto iedzīvotāju.<br />
finanšu līdzekļi ielu, ceļu <strong>un</strong> tiltu remontiem <strong>un</strong> izbūvei (detalizētāk sk. 10.1.sadaļu „Pašvaldības pārvalde”).<br />
48. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Mežu ceļi<br />
<strong>Iecavas</strong> novada teritorijā atrodas 39 AS „Latvijas valsts meži” autoceļi 106,6 km kopgarumā. Laikā no 2011. – 2020.gadam<br />
AS „Latvijas valsts meži” plāno <strong>Iecavas</strong> novadā izbūvēt sešus autoceļus 25,45 km kopgarumā (sk. tabulu Nr.22.).<br />
Tabula Nr.22. Plānotie AS „Latvijas valsts meži” ceļu būves objekti <strong>Iecavas</strong> novada teritorijā<br />
Nr.p.k. Nosaukums Garums, km Plānots būvēt, gads<br />
1. Zušu ceļš 2,88 2012<br />
2. Asaru ceļš 5,21 2011<br />
3. Vileikas – Silarūķi 4,24 2011<br />
4. Upenieki – Ja<strong>un</strong>ais ceļš 4,98 2012<br />
5. Resnās priedes ceļš 5,33 līdz 2020<br />
6. Kāsīša ceļš 2,81 līdz 2020<br />
Kopā: 25,45<br />
Informācijas avots: AS „Latvijas valsts meži”<br />
Sabiedriskais transports <strong>un</strong> skolēnu pārvadājumi<br />
Galvenie autobusu satiksmes virzieni ir Rīga, Bauska <strong>un</strong> Jelgava. Satiksmei starp novada apdzīvotajām vietām tiek<br />
izmantoti galvenokārt Rīgas – Bauskas / Bauskas – Rīgas<br />
autobusu reisi.<br />
Nokļūšanai no Dzimtmisas uz novada centru galvenokārt<br />
tiek izmatoti autobusi, kuri kursē no Rīgas uz Bausku, kā arī<br />
vietējie autobusu (Dzimtmisa – Iecava – Bauska u.c.)<br />
maršruti. Darbadienās 2011.gada novembrī bija 35<br />
autobusu reisi (ceļā tika pavadītas aptuveni 11 minūtes,<br />
biļetes cena 0,80 LVL). 30 Šie paši autobusu reisi tiek izmantoti arī nokļūšanai no Dimzukalna uz novada centru (ceļā tiek<br />
pavadītas aptuveni deviņas minūtes, biļetes cena 0,70 LVL).<br />
Nokļūšanai no Zālītes uz novada centru tiek izmatoti autobusi, kuri kursē maršrutos Jelgava – Iecava – Bauska <strong>un</strong> Jelgava –<br />
Vecumnieki. Darbadienās 2011.gada novembrī bija trīs autobusu reisi (ceļā tika pavadītas aptuveni 16 minūtes, biļetes<br />
cena 0,80 LVL).<br />
Nokļūšanai no Zorģiem uz novada centru galvenokārt tiek izmatoti autobusi, kuri kursē no Bauskas uz Rīgu, kā arī vietējie<br />
autobusu maršruti (Bauska – Iecava – Dzimtmisa u.c.). Darbadienās 2011.gada novembrī bija 37 autobusu reisi, ceļā tika<br />
pavadītas aptuveni piecas minūtes. Biļetes cena 0,60 LVL.<br />
Autobusu satiksmi ar citām pilsētām/apdzīvotām vietām nodrošina SIA „AIPS”, SIA „Jelgavas autobusu parks” u.c.<br />
pārvadātāji, kuru reisu autobusi kursē uz/no/cauri Iecavai vai novada teritorijā.<br />
Skolēnu pārvadājumi tiek nodrošināti maršrutos uz/no <strong>Iecavas</strong> vidusskolu/-as <strong>un</strong> Dzimtmisas pamatskolu/-as. Lai arī ir<br />
samazinājies maršrutu skaits, tomēr ik dienas (pirmdiena – piektdiena, katrs divas reizes – uz <strong>un</strong> no skolas) vidēji tiek<br />
pārvadāti 235 skolēni (sk. tabulu Nr.23.).<br />
Tabula Nr.23. Skolēnu pārvadājumi (dienā)<br />
Mācību gads Maršrutu skaits Reisu skaits<br />
Pārvadāto skolēnu skaits dienā<br />
(aptuveni)<br />
Nobrauktais attālums (km)<br />
2012./2013. 6 12 211 395<br />
2011./2012. 6 17 281 554<br />
2010./2011. 6 15 235 442<br />
2009./2010. 7 17 281 490<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
30 Informācijas avots: www.1188.lv<br />
Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu<br />
pieejamību novadā ir apmierināti 79,3%<br />
aptaujāto iedzīvotāju.<br />
49. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Dzelzceļš<br />
<strong>Iecavas</strong> novada teritoriju šķērso stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija „Zilupe – Rēzekne 2 – Krustpils – Jelgava –<br />
Tukums 2 – Ventspils”. Novada teritorijā atrodas dzelzceļa preču stacija „Iecava”.<br />
Potenciāli liela mēroga transportbūvju projekti<br />
<strong>Iecavas</strong> novada attīstību nākotnē var būtiski ietekmēt divu lielu transportbūvju attīstības projekti – Via Baltica ceļa<br />
attīstība <strong>un</strong> Rail Baltica dzelzceļa trases būvniecība (sk. attēlu Nr.32.).<br />
Attēls Nr.32. Via Baltica <strong>un</strong> Rail Baltica trašu novietojums attiecībā pret <strong>Iecavas</strong> novadu<br />
V i a B a lt ic a I ec a vas a pvedceļ š<br />
Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”<br />
Saskaņā ar LR Satiksmes ministrijas sniegto informāciju atbilstoši projektā „E67 Via Baltica autoceļa A4 (Saulkalne) –<br />
Bauska (Ārce) attīstības izpēte” veiktajiem aprēķiniem, Via Baltica <strong>Iecavas</strong> apvedceļa izbūve ir ekonomiski pamatota tikai<br />
sākot ar 2025.gadu, tādējādi šis projekts nav prioritārs ES struktūrfondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā.<br />
R ail B altica koridors<br />
2011.gada jūnijā noslēdzās izpēte „Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju<br />
Iga<strong>un</strong>ijā, Latvijā <strong>un</strong> Lietuvā (Rail Baltica koridors)”. Izpētes mērķis bija nodrošināt Baltijas valstu valdības <strong>un</strong> ES ar<br />
visaptverošu <strong>un</strong> pamatotu bāzi lēmumu pieņemšanai par tālākām tehniskām izpētēm nacionālā līmenī. Tehniski<br />
ekonomiskā pamatojuma izpētē, kurš aptvēra Iga<strong>un</strong>iju, Latviju <strong>un</strong> Lietuvu, kopumā no vairāk kā 20 aplūkotajām<br />
alternatīvām padziļināti tika pētīti četri projekta maršruti. Konsultanta Lielbritānijas konsultāciju uzņēmuma „Aecom Ltd.”<br />
ieteiktais ir taisnākais <strong>un</strong> īsākais maršruts Tallina – Pērnava – Rīga – Paņevēža – Kauņa.<br />
Uz <strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmas 2013.–2019.gadam izstrādes brīdi (2011.gada decembris) tika veikti<br />
sagatavošanas darbi tālākai detalizētai izpētei (precīza trases noteikšana, izmaksu precizēšana, skiču projektu izstrāde,<br />
ietekmes uz vidi novērtējums), kuru plānots pabeigt līdz 2014.gada beigām. Šīs izpētes ietvaros tiks precizēts līnijas<br />
izvietojums, kā arī analizētas vietējās satiksmes iespējas šajā līnijā, kā arī kravas <strong>un</strong>/vai pasažieru termināļu izvietojums.<br />
50. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Attiecībā uz perspektīvo dzelzceļa līniju Rail Baltica Satiksmes ministrija ir noteikusi, ka <strong>Iecavas</strong> novada domei, veicot<br />
teritorijas plānojuma izstrādi vai tā grozījumus ir nepieciešams griezties Satiksmes ministrijā, lai saņemtu perspektīvās<br />
dzelzceļa līnijas novietojuma vektordatus.<br />
Reģistrētie transportlīdzekļi<br />
tlīdzekļi<br />
Mainoties valsts politikai transportlīdzekļu (TL) reģistrācijas jomā <strong>un</strong> samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, 2011.gadā<br />
strauji (par 37% salīdzinot ar 2010.gadu) samazinājās Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā (sk. attēlu Nr.33.).<br />
Samazinoties reģistrēto transportlīdzekļu skaitam novadā, palielinājās transportlīdzekļu ar tehnisko apskati (TA) īpatsvars<br />
(no 45,2% 2007.gadā uz 76,9% 2012.gadā), t.i., iedzīvotāju <strong>un</strong> juridisko personu īpašumā palika tie transportlīdzekļi, kuri<br />
reāli tiek izmantoti ceļu satiksmē.<br />
Attēls Nr.33. Reģistrēto transportlīdzekļu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā, 01.01.2007. – 01.01.2012.<br />
6000<br />
5410 5660<br />
5519<br />
Kopā TL<br />
5000<br />
4000<br />
3000<br />
4863<br />
4485<br />
3616<br />
4986<br />
4091<br />
5238<br />
4286<br />
5116<br />
4184<br />
3477<br />
3376<br />
3183<br />
3089<br />
2721 2641<br />
t.sk. vieglie TL<br />
t.sk. fiziskām<br />
personām<br />
piederošie TL<br />
2000<br />
2196 2511 2549 2486 2535 2597<br />
2007 2008 2009 2010 2011 2012<br />
Informācijas avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija<br />
Lielākā daļa (uz 01.01.2012. – 78,2%) no visiem novadā reģistrētajiem transportlīdzekļiem ir vieglie transportlīdzekļi <strong>un</strong><br />
fiziskām personām piederošie transportlīdzekļi (91,5%).<br />
7.2. Inženiertehniskā infrastruktūra<br />
Siltumapgāde <strong>un</strong> gāzes apgāde<br />
Centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Iecavā sniedz SIA „<strong>Iecavas</strong> siltums”. SIA „<strong>Iecavas</strong> siltums” kopā ir 53 lietotāji<br />
(10 juridiskas personas <strong>un</strong> 43 mājsaimniecības) <strong>un</strong> laikā no 2007.<br />
līdz 2011.gadam nav notikušas būtiskas izmaiņas.<br />
Iecavā ir centralizētās siltumapgādes sistēma darbojas ar dabas<br />
gāzi (pieejams pieslēgums pie vidēja spiediena gāzes vada).<br />
Savukārt ar autonomām apkures iekārtām siltumapgāde tiek<br />
nodrošināta pārējās <strong>Iecavas</strong> iestādēs, uzņēmumos <strong>un</strong> mājās, kā<br />
arī pārējās novada apdzīvotajās vietās.<br />
SIA „<strong>Iecavas</strong> siltums” ir divi siltumenerģijas ražošanas avoti:<br />
t.sk. ar TA<br />
Centralizētās siltumapgādes pakalpojumi<br />
(nevērtējot pakalpojuma cenu, bet tikai kvalitāti)<br />
novadā apmierina 75,3% aptaujāto iedzīvotāju.<br />
51. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
· Tirgus ielā 12 (uzstādītā jauda 7,72 MW, gadā saražo 14 130 MWh, kurināmais – dabas gāze, tehniskais stāvoklis<br />
labs (rekonstruēta 2003.gadā));<br />
· Grāfa laukumā 5 (uzstādītā jauda 3,72 MW, sešos apkures mēnešos saražo 3 170 MWh, kurināmais – dabas gāze,<br />
tehniskais stāvoklis apmierinošs (rekonstruēta 1996. <strong>un</strong> 2005.gadā). Katlu māja atrodas zemāk par ielu līmeni <strong>un</strong><br />
stipru lietusgāžu laikā lietus ūdens satek centrālajā siltumtrasē, tādejādi palielinot siltuma zuduma trasē <strong>un</strong><br />
bojājot centrālo siltumtrases kolektoru.<br />
<strong>Iecavas</strong> centrā kopējais siltumapgādes trases/tīklu garums ir aptuveni 7,2 km.<br />
Elektroapgāde<br />
<strong>Iecavas</strong> novada teritorijā elektroapgādi nodrošina 110 kV/20kV apakšstacija Nr.45 „Iecava”. <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
elektroapgādes līnijas apkalpo AS „Sadales tīkls” Dienvidu reģions, kura pārziņā ir vidēja sprieguma (20 kV) <strong>un</strong><br />
zemsprieguma (0,23 – 0,40 kV) elektrolīnijas <strong>un</strong> 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas. Novada teritorija ir pilnīgi<br />
elektrificēta.<br />
Elektropārvades līniju stāvoklis pārsvarā ir labs. Lai pastāvīgi uzturētu energoietaises tehniskā kārtībā, tiek veikta<br />
energoietaišu tehniskā apkalpošana, uzturēšanas <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošanas remonti, rekonstrukcijas darbi <strong>un</strong> ārpuskārtas remonti.<br />
Ik gadu AS „Sadales tīkls” investē līdzekļus elektrolīniju tehniskā stāvokļa uzlabošanai, gaisvadu līniju pārbūvei zemes<br />
kabeļu līnijās (piemēram, 2011.g. <strong>Iecavas</strong> līniju), kā arī lietotāju sprieguma kvalitātes uzlabošanai (2011.gadā – trīs objekti,<br />
2012.gadā – divi objekti). Tiek apsvērts risinājums būvēt ja<strong>un</strong>u 20 KV saites līniju, lai nodrošinātu divpusējo barošanu<br />
stratēģiski svarīgiem objektiem.<br />
Elektroenerģijas piegāde saistītiem lietotājiem notiek saskaņā ar noslēgto ar sistēmas operatoru vai publisko tirgotāju<br />
piegādes līgumu. Elektroenerģijas piegāde robežai notiek saskaņā ar 21.07.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.793<br />
„Elektroenerģijas tirdzniecības <strong>un</strong> lietošanas noteikumi” <strong>un</strong> sistēmas pakalpojumu līgumu, ko slēdz sistēmas operators <strong>un</strong><br />
lietotājs, <strong>un</strong> elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, ko slēdz tirgotājs <strong>un</strong> lietotājs.<br />
Uzturēšanas remonta rezultātā ir atja<strong>un</strong>otas līnijas <strong>Iecavas</strong> novada lauku teritorijās, ciematos Audrupi, Zorģi, Rosme,<br />
Zālītes, kur visas gaisvadu kailvadu līnijas tika nomainītas ar piekarkabeļa līnijām.<br />
Lielākie elektroenerģijas patērētāji <strong>Iecavas</strong> novadā ir AS „Balticovo” (gada patēriņš ~5 831 340 kWh), SIA „Ja<strong>un</strong>pagasts”<br />
(gada patēriņš ~ 2 269 633 kWh) <strong>un</strong> SIA „Iecavnieks” (gada patēriņš ~229 417 kWh).<br />
Ja<strong>un</strong>u elektroietaišu pieslēgšana <strong>un</strong> atļautās slodzes palielināšana notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas<br />
komisijas 01.04.2009. lēmumā Nr.74 apstiprinātiem „Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas<br />
dalībniekiem”.<br />
Sistēmas pieslēguma ierīkošana elektroenerģijas ražotājiem veicama saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas<br />
komisijas Padomes 03.09.2008. lēmumu apstiprināto Nr.280 „Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas<br />
ražotājiem” prasībām.<br />
Sakari <strong>un</strong> informācijas tehnoloģijas<br />
Gan fiksētos, gan mobilos telekom<strong>un</strong>ikāciju pakalpojumus<br />
novadā sniedz visi mobilo sakaru operatori, kas darbojas<br />
Latvijā – SIA Lattelecom”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons”,<br />
SIA „Tele2” <strong>un</strong> SIA „Bite Latvija”.<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā ir pietiekami pieejams arī interneta,<br />
digitālās (satelīttelevīzijas, virszemes televīzijas <strong>un</strong><br />
Interneta pakalpojumi novadā apmierina<br />
81% aptaujāto iedzīvotāju.<br />
interaktīvās televīzijas) televīzijas nodrošinājums. Interneta pieejamību novadā nodrošina vairāki pakalpojuma sniedzēji –<br />
SIA „Interneta pasaule”, SIA „Komerccentrs DATI grupa”, SIA „ALDEMS”, SIA „Lattelecom” <strong>un</strong> SIA „Baltcom TV”. Savukārt<br />
mobilo internetu nodrošina SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA Tele2” <strong>un</strong> SIA Bite Latvija”. Digitālās <strong>un</strong> kabeļtelevīzijas<br />
televīzijas apraidi novadā nodrošina uzņēmumi SIA „Lattelecom” <strong>un</strong> SIA „Baltcom TV”.<br />
52. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Novadā darbojas seši publiskie interneta pieejas p<strong>un</strong>kti (visās novada bibliotēkās).<br />
Ūdensapgāde<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā ūdensapgādes <strong>un</strong> notekūdeņu savākšanas,<br />
attīrīšanas pakalpojumus sniedz <strong>Iecavas</strong> pašvaldības SIA<br />
„Dzīvokļu <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ālā saimniecība”.<br />
Novadā ir sešas ūdensapgādes sistēmas, tai skaitā trīs Iecavā<br />
Centralizētās ūdensapgādes <strong>un</strong> kanalizācijas<br />
pakalpojumi (nevērtējot pakalpojuma cenu, bet<br />
tikai kvalitāti) novadā apmierina 58,2% aptaujāto<br />
iedzīvotāju <strong>un</strong> neapmierina 38,8% iedzīvotāju.<br />
(jaudas: 300 m 3 /diennaktī; 120 m 3 /diennaktī <strong>un</strong> 100 m 3 /diennaktī), pa vienai Zālītes (30 m 3 /diennaktī), Zorģu (30<br />
m 3 /diennaktī) <strong>un</strong> Dimzukalna (10 m 3 /diennaktī) apdzīvotās vietās. Dzeramais ūdens tiek iegūts no deviņiem urbumiem.<br />
Artēziskais ūdens, ko izmato kā dzeramo ūdeni, pēc ķīmiskā sastāva klasificējams kā hidrogēnkarbonātu kalcija vai magnija<br />
tipa ar mineralizāciju 0,2 līdz 0,5 g/l, cietību 2 līdz 7 mgeqv/l <strong>un</strong> dzelzs daudzumu 0,5 līdz 1,5 mg/l.<br />
Kopumā dzeramā ūdens kvalitāte novadā atbilst ES <strong>un</strong> Latvijas normatīvo aktu prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs,<br />
mangāna <strong>un</strong> sulfātu koncentrāciju, krāsainību <strong>un</strong> ūdens oksidējamību atsevišķās akās. Līdz šim veiktās Sabiedrības<br />
veselības aģentūras ūdens analīzes, apliecinājušas, ka <strong>Iecavas</strong> dzeramajā ūdenī nav bakterioloģiskā piesārņojuma.<br />
Dzeramais ūdens <strong>Iecavas</strong> novadā netiek attīrīts nevienā no pašvaldības pārziņā esošajām ūdensapgādes sistēmām.<br />
Ūdensapgādes tīkli pārsvarā ir 30 līdz 50 gadu veci, to tehniskais stāvoklis ir slikts. Labā tehniskā stāvoklī ir ūdensapgādes<br />
sistēma Dimzukalnā.<br />
Palielinoties centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu lietotāju skaitam no 2 190 abonentiem 2007.gadā līdz 2 216<br />
abonentiem 2010.gadā (2011.gadā 2 220 abonenti), par 3,7% ir palielinājies ūdens patēriņš (sk. attēlu Nr.34.).<br />
Attēls Nr.34. Ūdens patēriņš (m 3 ) <strong>Iecavas</strong> novadā, 2007. – 2010.gads<br />
250 000<br />
200 000<br />
150 000<br />
100 000<br />
50 000<br />
0<br />
215 701<br />
232 202 243 884<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
Tabulā Nr.24. sniegts informācijas apkopojums par ūdensapgādes tīkliem <strong>Iecavas</strong> novadā.<br />
Tabula Nr.24. Ūdensapgādes tīkli <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
223 705<br />
2007 2008 2009 2010<br />
Apdzīvotā Izbūves Tīklu<br />
vieta gads garums (m)<br />
Tehniskā stāvokļa raksturojums<br />
Iecava n/d 16 330 n/d<br />
Rosme n/d 1 600 n/d<br />
Zālīte 1983 1 830 Cauruļvadi ir aizauguši, novecojuši, bieži plīst, avārijas notiek ~ 9 – 10 reizes gadā, kā<br />
rezultātā notiek noplūdes. Vidēji zudumi ~18 – 26% gadā. Noslēgarmatūras (ventiļi,<br />
aizbīdņi) f<strong>un</strong>kcionēšana ir ierobežota <strong>un</strong> korozijas dēļ daļa nedarbojas, ūdensapgādes<br />
sistēmu iespējams noslēgt tikai dažās aizbīdņu akās <strong>un</strong> dažu daudzdzīvokļu māju<br />
pagalmos.<br />
Zorģi 1990 2 489 Cauruļvadi ir aizauguši, novecojuši, bieži plīst, avārijas notiek ~12 reizes gadā, kā<br />
rezultātā notiek noplūdes. Vidēji zudumi 16 – 51% gadā. Noslēgarmatūras (ventiļi,<br />
aizbīdņi) f<strong>un</strong>kcionēšana ir ierobežota, korozijas dēļ daļa no tiem nedarbojas,<br />
ūdensapgādes sistēmu iespējams noslēgt tikai dažās aizbīdņu akās <strong>un</strong> dažu<br />
daudzdzīvokļu māju pagalmos.<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēts projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu<br />
attīstība <strong>Iecavas</strong> novadā”. Projekta ietvaros tiek plānots veikt astoņu esošo artēzisko aku (urbumu) tamponēšanu <strong>un</strong> divu<br />
ja<strong>un</strong>u artēzisko aku (urbumu) ierīkošanu. Tiek plānots uzstādīt dzeramā ūdens sagatavošanas (atdzelžošanas) staciju <strong>un</strong><br />
divus dzeramā ūdens uzglabāšanas rezervuārus.<br />
53. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Notekūdeņu savākšana <strong>un</strong> attīrīšana<br />
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir trīs novada ciemos:<br />
· Iecavā (jauda 1 800 m 3 /diennaktī). Pēc nostādinātāja notekūdens pašteces ceļā ieplūst <strong>Iecavas</strong> upē.<br />
· Zālītē (jauda 100 m 3 /diennaktī).<br />
· Zorģos (jauda 50 m 3 /diennaktī).<br />
2011. – 2013.gados KF <strong>un</strong> ERAF projektu ietvaros tiek veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija.<br />
Notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu lietotāju skaits laikā no 2007.gada līdz 2010.gadam ir saglabājies nemainīgs – Iecavā<br />
2 010 abonenti (patēriņš ~165 000 m 3 /gadā), Zālītē 149 abonenti (patēriņš ~8 000 m 3 /gadā) <strong>un</strong> Zorģos 59 abonenti<br />
(patēriņš ~8 300 m 3 /gadā).<br />
Notekūdeņi no atsevišķām mājsaimniecībām tiek izvesti uz attīrīšanas iekārtām ar specializētu transportu.<br />
Tabulā Nr.25. sniegts informācijas apkopojums par kanalizācijas tīkliem <strong>Iecavas</strong> novadā.<br />
Tabula Nr.25. Kanalizācijas tīkli <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Apdzīvotā<br />
Tīklu<br />
Izbūves gads<br />
vieta<br />
garums (m)<br />
Tehniskā stāvokļa raksturojums<br />
Iecava 1974. – 1990. 14 406 Reģistrēto avāriju skaits gadā ~5.<br />
Rosme n/d 1 600 n/d<br />
Zālīte 1983. 1 891 Tīklu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, avārijas tīklos notiek ~11 – 18<br />
reizes gadā. Lielāko daļu avāriju sastāda aizsērējumi <strong>un</strong> aku nosēšanās. Kanalizācijas<br />
tīkli ekspluatācijas laikā ir nolietojušies. Ir nepieciešama to rekonstrukcija.<br />
Zorģi 1990. 2 036 Tīklu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, avārijas tīklos notiek ~15 reizes<br />
gadā. Lielāko daļu avāriju sastāda aizsērējumi <strong>un</strong> aku nosēšanās. Kanalizācijas tīkli<br />
ekspluatācijas laikā ir nolietojušies. Ir nepieciešama to rekonstrukcija.<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
<strong>Iecavas</strong> ciematā ir izveidota atsevišķa lietus ūdens savākšanas <strong>un</strong> novadīšanas sistēma ar izplūdi <strong>Iecavas</strong> upē. Pie vairākām<br />
daudzdzīvokļu mājam lietus kanalizācijas tīkls ir nepilnīgs, akas ir izbūvētas, bet nav izbūvēti lietus kanalizācijas cauruļvadi.<br />
Dimzukalnā ir izbūvēta notekūdeņu savākšanas <strong>un</strong> attīstīšanas sistēma, taču tā pilnībā nedarbojas.<br />
Rosmes ciema notekūdeņi netiek attīrīti, jo attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās, <strong>un</strong> ir nepieciešama to rekonstrukcija.<br />
Pie centralizētas kanalizācijas sistēmas nav pieslēgtas privātmājas, tai skaitā 44,5% no <strong>Iecavas</strong> ciematā dzīvojošajiem. Šo<br />
iedzīvotāju radītie notekūdeņi tiek savākti izsmeļamajās bedrēs. Uzņēmumu <strong>un</strong> iedzīvotāju novadītie notekūdeņi, kas tiek<br />
savākti izsmeļamajās bedrēs, ar SIA „Dzīvokļu kom<strong>un</strong>ālā saimniecība” palīdzību tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas<br />
tīklā. 31<br />
Atkritumu saimniecība<br />
savākšanas <strong>un</strong> izvešanas<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā atkritumu apsaimniekošanu regulē 13.09.2011.<br />
pašvaldības saistošie noteikumi Nr.17 „Par sadzīves atkritumu<br />
pakalpojumi novadā apmierina 88,3% aptaujāto<br />
iedzīvotāju.<br />
apsaimniekošanu <strong>Iecavas</strong> novadā”, uz kuru pamata kopš<br />
2012.gada sadzīves atkritumu apsaimniekošanu <strong>Iecavas</strong><br />
novadā veic tikai SIA „Dzīvokļu kom<strong>un</strong>ālā saimniecība”. Līdz 2012.gadam atkritumu savākšanas pakalpojumus novadā<br />
sniedza arī AS „L&T Latvija” <strong>un</strong> SIA „Vides serviss”.<br />
Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam <strong>Iecavas</strong> novadā centralizētās atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēju<br />
(mājsaimniecības, dzīvokļi <strong>un</strong> iestādes) skaits ir palielinājies par 16,4% (sk. attēlu Nr.35.).<br />
Attēls Nr.35. Centralizētās atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēji, 2007. – 2011.gads<br />
54. lpp 7. I<br />
Inženiertehniskā infrastruktūra
1200<br />
1000<br />
28<br />
30<br />
35 39 42<br />
800<br />
Iestādes<br />
600<br />
400<br />
920<br />
920 920<br />
920 920<br />
Dzīvokļi<br />
Mājsaimniecības<br />
200<br />
0<br />
11 60 95 135 154<br />
2007 2008 2009 2010 2011<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
Palielinoties atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēju skaitam <strong>Iecavas</strong> novadā laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam,<br />
par 18,9% palielinājies ir arī izvesto atkritumu apjoms (sk. attēlu Nr.36.).<br />
8 000<br />
Attēls Nr.36. Izvesto atkritumu apjoms (m 3 ), 2006. – 2010.gads<br />
6 000<br />
4 000<br />
5 052<br />
5 256<br />
7 280<br />
6 288<br />
6 006<br />
2 000<br />
0<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
Uz 2011.gada decembri <strong>Iecavas</strong> novadā bija viens atkritumu šķirošanas laukums pie attīrīšanas iekārtām Ed.Virzas ielā<br />
(papīra <strong>un</strong> stikla šķirošana, ir līgums par savākšanu). Novadā nav bīstamo atkritumu savākšanas vietu.<br />
55. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
8. Nekustamais īpašums<br />
8.1. Dzīvojamais fonds <strong>un</strong> apsaimniekošana<br />
Mājokļu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam ir palielinājies par 2,8% (sk. attēlu Nr.37.).<br />
Attēls Nr.37. Mājokļu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. – 2010.gads (gada sākumā)<br />
4 000<br />
3 000<br />
2 000<br />
1 000<br />
0<br />
2 233 2 277 2 294 2 235 2 255<br />
1 292 1 331 1 353 1 372 1 370<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Dzīvokļi<br />
Viendzīvokļa<br />
mājas<br />
SIA „Dzīvokļu kom<strong>un</strong>ālā saimniecība" apsaimnieko 34<br />
daudzdzīvokļu mājas (48 541,35 m 2 – privātie, 237,8 m 2 –<br />
pašvaldības), t.sk. 25 daudzdzīvokļu ēkas <strong>Iecavas</strong> centrā. Pa<br />
vienai daudzdzīvokļu mājai apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku<br />
biedrība „A41” <strong>un</strong> Baldones ielā. 10 mājas Dartijas mikrorajonā<br />
apsaimnieko paši māju iedzīvotāji, vairumā gadījumu nav<br />
izveidotas biedrības.<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
56,0% aptaujāto novada iedzīvotāju<br />
apmierina mājokļu pieejamība (iespējas atrast<br />
dzīvesvietu) novadā.<br />
Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi ir sliktā stāvoklī, iedzīvotāju privātais transports traucē izvest atkritumus, ziemā tīrīt<br />
sniegu.<br />
8.2. Būvniecība<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam (sasniedzot kulmināciju 2007.gadā) ir samazinājies izdoto būvatļauju skaits<br />
par 62,7% (sk. attēlu Nr.38.).<br />
120<br />
80<br />
40<br />
0<br />
Attēls Nr.38. Izdotās būvatļaujas <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. – 2010.gads<br />
75<br />
113<br />
75 70<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
Laikā no 2006. līdz 2010.gadam visaugstākā būvniecības aktivitāte bija 2008.gadā, kad ekspluatācija tika nodota 51<br />
ja<strong>un</strong>būve, veikta 21 rekonstrukcija/renovācija, kā arī sakārtota dokumentācija 63 objektiem (sk. tabulu Nr.26.).<br />
28<br />
56. lpp 8. Nekustamais īpašums
Tabula Nr.26. . <strong>Iecavas</strong> novadā ekspluatācijā nodotās ēkas, 2006. – 2010.gads<br />
Ja<strong>un</strong>būves Rekonstrukcija,<br />
Sakārtota<br />
Gads<br />
Sektors<br />
Kopā<br />
renovācija dokumentācija<br />
Skaits Platība (m 2 ) Skaits Platība (m 2 ) Skaits<br />
2006 Individuālās dzīvojamās/<br />
nedzīvojamās mājas<br />
Ražošanas, rūpnieciskie objekti<br />
Inženierbūves<br />
33<br />
4<br />
5<br />
14<br />
2<br />
5<br />
2 025,8<br />
4 655,3<br />
7,3 m 2 <strong>un</strong><br />
5<br />
2<br />
-<br />
2 368,9 4 921,6 -<br />
14<br />
-<br />
-<br />
9 791,59 m<br />
2007 Individuālās dzīvojamās/<br />
nedzīvojamās mājas<br />
Ražošanas, rūpnieciskie objekti<br />
Inženierbūves<br />
79<br />
12<br />
11<br />
36<br />
10<br />
11<br />
6 090,4<br />
23 878,9<br />
10 821,4 <strong>un</strong><br />
17 840,81 m<br />
5<br />
2<br />
-<br />
666,5 1 755,4 -<br />
38<br />
-<br />
-<br />
Valsts, pašvaldības<br />
2 2 9 372,1 -<br />
- -<br />
2008 Individuālās dzīvojamās/<br />
nedzīvojamās mājas<br />
Ražošanas, rūpnieciskie objekti<br />
Inženierbūves<br />
Valsts, pašvaldības<br />
97<br />
20<br />
15<br />
4<br />
28<br />
12<br />
11<br />
-<br />
5 018<br />
21 158<br />
n/d<br />
-<br />
6<br />
8<br />
4<br />
3<br />
591,7 8 538,3 n/d<br />
4 391,5 63<br />
-<br />
-<br />
1<br />
2009 Individuālās dzīvojamās/<br />
nedzīvojamās mājas<br />
Ražošanas, rūpnieciskie objekti<br />
Inženierbūves<br />
Valsts, pašvaldības<br />
71<br />
8<br />
13<br />
2<br />
20<br />
8<br />
10<br />
-<br />
3 456,9<br />
23 311,3<br />
n/d<br />
-<br />
12<br />
-<br />
3<br />
2<br />
1 277,9 -<br />
n/d<br />
724,1 39<br />
-<br />
-<br />
-<br />
2010 Individuālās dzīvojamās/<br />
nedzīvojamās mājas<br />
Ražošanas, rūpnieciskie objekti<br />
Inženierbūves<br />
Valsts, pašvaldības<br />
26<br />
4<br />
8<br />
4<br />
15<br />
1<br />
4<br />
2<br />
2 143,81<br />
510,4<br />
127<br />
38,3<br />
2<br />
3<br />
4<br />
2<br />
181,1 4 241,4 2 441,4 n/d<br />
9<br />
-<br />
-<br />
-<br />
Informācijas avots: <strong>Iecavas</strong> novada dome<br />
Kopumā visaugstākā būvniecības aktivitāte ir individuālo dzīvojamo <strong>un</strong> nedzīvojamo māju sektorā.<br />
8.3. Zemes lietošanas veidi <strong>un</strong> īpašumpiederība<br />
Lielāko daļu <strong>Iecavas</strong> novada aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes (46,02 %) <strong>un</strong> meži (43,76 %) (sk. attēlu Nr.39.).<br />
Attēls Nr.39. . Zemes lietošanas veidi <strong>Iecavas</strong> novadā, 01.01.2011.<br />
Informācijas avots: Valsts zemes dienests<br />
64,99% novada zemju ir fizisko <strong>un</strong> juridisko personu īpašumā <strong>un</strong> lietošanā, 32,59% - valsts īpašumā <strong>un</strong> lietošanā, bet<br />
pašvaldības īpašumā (t.sk. piekritīga) ir tikai 1,78% zemju (sk. attēlu Nr.40.).<br />
57. lpp 8. Nekustamais īpašums
Attēls Nr.40. . Zemes īpašuma statuss <strong>Iecavas</strong> novadā, 01.01.2011.<br />
Informācijas avots: Valsts zemes dienests<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības īpašumā ir 554,6 ha zemes. 301,9 ha (54,4%) no šīs zemes ir lauksaimniecībā izmantojama<br />
zeme <strong>un</strong> 16,3 ha (2,9%) ir meži.<br />
8.4. Nekustamā īpašuma tirgus situācija<br />
Cenu diapazons nekustamajam īpašumam <strong>Iecavas</strong> novadā <strong>un</strong><br />
kaimiņu pašvaldībās ir ļoti plašs <strong>un</strong> ir atkarīgs no nekustamā<br />
īpašuma tehniskā stāvokļa, projekta, atrašanās vietas <strong>un</strong> citiem<br />
faktoriem (sk. tabulu Nr.27.). Daļa no piedāvātajiem īpašumiem<br />
ir sliktā stāvoklī vai arī to cena ir pārāk augsta.<br />
Ar publiskās telpas (parki, soliņi, apstādījumi,<br />
peldvietas u.c.) sakoptību novadā ir apmierināti<br />
83,3% aptaujāto iedzīvotāju.<br />
Tabula Nr.27. Nekustamā īpašuma cenas novadu centros 21.12.2011., LVL/m 2<br />
Teritorija Dzīvokļi Mājas Ražošanas Biroji Zeme privātmājas L/s zeme (novada<br />
telpas<br />
būvniecībai<br />
teritorijā)<br />
Iecava 170 – 430 81 – 776 6 – 120 - 0,12 – 18<br />
0,08 – 0,71<br />
Bauska 110 – 500 286 – 650 170 145 0,3 – 30<br />
-<br />
Vecumnieki 180 – 250 50 – 390 - - 0,3 – 3,4<br />
0,05 – 0,3<br />
Ozolnieki 180 – 960 170 – 770 - - 0,6 – 20<br />
-<br />
Olaine 200 – 530 170 – 750 145 175 4,5 – 13<br />
0,5 – 1,2<br />
Baldone 320 – 480 140 – 550 - - 0,4 – 7<br />
-<br />
Informācijas avots: Sludinājumu serviss www.ss.lv<br />
Vismazākais piedāvājums ir biroju <strong>un</strong> ražošanas telpu segmentā, kas skaidrojams ar pašvaldību tuvumu Rīgai. Piedāvājumā<br />
ar vien biežāk parādās banku īpašumā nonākušie īpašumi. Saskaņā ar <strong>Iecavas</strong> novada domes sniegto informāciju par<br />
atteikumiem no pirmpirkumiem, pamatā pašvaldībā notiek darījumi ar lauksaimniecības zemi.<br />
Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem (www.zemesgramata.lv) reģistrēto pirkuma līgumu skaits<br />
Bauskas as zemesgrāmatu nodaļā (ietverot noslēgtos pirkuma līgumus <strong>Iecavas</strong> novadā) laikā no 2007. līdz 2010.gadam ir<br />
samazinājies par 60% (sk. attēlu Nr.41.).<br />
58. lpp 8. Nekustamais īpašums
Attēls Nr.41. Reģistrētie pirkuma līgumi Bauskas zemesgrāmatu nodaļā<br />
1500<br />
1424<br />
1000<br />
838<br />
723<br />
500<br />
544 570<br />
0<br />
2007 2008 2009 2010 2011<br />
Informācijas avots: Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati<br />
Savukārt 2011.gada 11 mēnešos reģistrēto pirkuma līgumu skaits salīdzinot ar 2010.gadu ir palielinājies par 11,9%, kas<br />
parāda pozitīvas tendences nekustamā īpašuma tirgū. Pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem laikā no<br />
26.09.2011. – 02.10.2011. zemesgrāmatā reģistrēto 10 lielāko nekustamā īpašuma darījumu saraksta septītajā pozīcijā<br />
bija darījums ar nekustamo īpašumu <strong>Iecavas</strong> novadā (zemes <strong>un</strong> ēkas nekustamais īpašums ar platību 3,17 ha, kopējā<br />
darījuma summa – 228 411 LVL).<br />
59. lpp 8. Nekustamais īpašums
9. Ekonomika<br />
9.1. Uzņēmējdarbība<br />
Laikā no 2006. līdz 2010.gadam <strong>Iecavas</strong> novadā uzņēmumu 32 skaits uz 1 000 iedzīvotājiem palielinājās par 51,2% <strong>un</strong><br />
sasniedza 39,76 uzņēmumus (sk. tabulu Nr.28.).<br />
Tabula Nr.28. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem, 2006. –<br />
2010.gads<br />
Teritorija 2006 2007 2008 2009 2010 33<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 26,3 35,9 33,8 25,89 39,76<br />
Baldones <strong>novads</strong> 31,61 35,08 37,09 39,01 42,06<br />
Bauskas <strong>novads</strong> 41,94 55,29 45,47 34,72 53,54<br />
Olaines <strong>novads</strong> 24,25 29,29 30,82 30,47 32,35<br />
Ozolnieku <strong>novads</strong> 38,99 42,58 41,65 42,23 45,73<br />
Vecumnieku <strong>novads</strong> 38,37 49,32 36,49 28,67 48,3<br />
Zemgales statistiskais reģions 46,82 49,97 47,34 44,66 50,08<br />
Latvija 52,0 57,0 57,0 57,0 n/d<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem <strong>Iecavas</strong> novadā ir mazāks nekā vidēji Zemgales reģionā <strong>un</strong><br />
Latvijā.<br />
Sadalījumā pa īpašuma formām, laikā no 2006. līdz<br />
2010.gadam, <strong>Iecavas</strong> novadā visstraujāk (vairāk nekā divas<br />
reizes) bija palielinājies individuālo komersantu <strong>un</strong><br />
pašnodarbināto personu skaits (sk. attēlu Nr.42.). 2010.gadā<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā bija 126 pašnodarbinātās personas, 135<br />
komercsabiedrības, 34 individuālie komersanti, 17 fondi, 95<br />
zemnieku <strong>un</strong> zvejnieku saimniecības, kā arī 14 valsts <strong>un</strong> pašvaldību iestādes.<br />
Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem,<br />
46,6% respondentiem uzsākt savu<br />
uzņēmējdarbību sagādātu lielas grūtības vai to<br />
nevarētu izdarīt vispār.<br />
Attēls Nr.42. Ekonomiski aktīvo statistikas vienību skaits sadalījumā pa īpašuma formām <strong>Iecavas</strong><br />
novadā, 2006. – 2010.gads<br />
140<br />
120<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
94<br />
79<br />
63<br />
16<br />
11<br />
12<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
Lielākā daļa (246 jeb 63,1%) no visām novada ekonomiski aktīvajām tirgus sektora statistikas vienībām 2010.gadā bija<br />
mikro uzņēmumi. <strong>Iecavas</strong> novadā nav lielo uzņēmumu (sk. attēlu Nr.43.).<br />
32 Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības<br />
33 Provizoriska informācija<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
135<br />
126<br />
95<br />
34<br />
17<br />
14<br />
Valsts <strong>un</strong> pašvaldību<br />
budžeta organizācijas<br />
Pašnodarbinātās<br />
personas<br />
Komercsabiedrības<br />
Individuālie komersanti<br />
Fondi, nodibinājumi <strong>un</strong><br />
biedrības<br />
Zemnieku <strong>un</strong> zvejnieku<br />
saimniecības<br />
60. lpp 9. Ekonomika
Attēls Nr.43. Ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaits sadalījumā pa lieluma grupām <strong>Iecavas</strong><br />
novadā, 2006. – 2010.gads<br />
2010<br />
2009<br />
2008<br />
2007<br />
2006<br />
3<br />
15<br />
246<br />
126<br />
3<br />
13<br />
189<br />
1 49<br />
4<br />
22<br />
221<br />
1<br />
80<br />
3<br />
23<br />
214<br />
1<br />
105<br />
3<br />
19<br />
166<br />
63<br />
0 50 100 150 200 250<br />
Lielie<br />
Vidējie<br />
Mazie<br />
Mikro<br />
Pašnodarbinātās<br />
personas<br />
Uzņēmējdarbība novadā ir cieši saistīta ar vietējo resursu<br />
izmantošana. 2010.gadā lielākais uzņēmumu skaits novadā<br />
darbojās lauksaimniecības, mežsaimniecības <strong>un</strong><br />
zivsaimniecības nozarē (40,5%), vairumtirdzniecības/<br />
mazumtirdzniecības; automobiļu <strong>un</strong> motociklu remonta<br />
nozarē (19,3%) <strong>un</strong> apstrādes rūpniecībā (8,7%) (sk. tabulu<br />
Nr.29.).<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
Iedzīvotāju skatījumā novadā būtu jāveicina<br />
pārtikas produktu ražošana (51,3% respondentu),<br />
graudaugu, rapšu u.c. lauksaimniecības kultūru<br />
audzēšana (49%) <strong>un</strong> augļu koku <strong>un</strong> ogu<br />
audzēšana (46%).<br />
Tabula Nr.29. Ekonomiski aktīvās tirgus statistikas vienības sadalījumā pēc galvenā darbības veida<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā, 2010.gads<br />
Darbības veids Komercsabiedrības Individuālie Zemnieku <strong>un</strong> zvejnieku Kopā<br />
komersanti saimniecības<br />
Lauksaimniecība, mežsaimniecība <strong>un</strong><br />
11 5 91 107<br />
zivsaimniecība<br />
Ieguves rūpniecība <strong>un</strong> karjeru izstrāde 1 - - 1<br />
Apstrādes rūpniecība 21 1 1 23<br />
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde <strong>un</strong><br />
2 - - 2<br />
gaisa kondicionēšana<br />
Būvniecība 5 5 - 10<br />
Vairumtirdzniecība <strong>un</strong> mazumtirdzniecība;<br />
39 10 2 51<br />
automobiļu <strong>un</strong> motociklu remonts<br />
Transports <strong>un</strong> uzglabāšana 9 1 - 10<br />
Izmitināšana <strong>un</strong> ēdināšanas pakalpojumi 8 1 - 9<br />
Informācijas <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikāciju pakalpojumi 4 1 - 5<br />
Operācijas ar nekustamo īpašumu 6 - 1 7<br />
Profesionālie, zinātniskie <strong>un</strong> tehniskie pakalpojumi 10 4 - 14<br />
Administratīvo <strong>un</strong> apkalpojošo dienestu darbība 3 - - 3<br />
Izglītība 1 1 - 2<br />
Veselības aizsardzība 5 - - 5<br />
Māksla, izklaide <strong>un</strong> atpūta 3 - - 3<br />
Citi pakalpojumi 7 3 - 10<br />
Nav noteikts - 2 - 2<br />
Kopā: 135 34 95 264<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
Kopumā laikā no 2006. līdz 2012.gadam (14.septembrim) reģistrēto uzņēmumu skaits novadā pārsniedza likvidēto<br />
uzņēmumu skaitu (sk. attēlu Nr.44.).<br />
61. lpp 9. Ekonomika
Attēls Nr.44. Reģistrēto <strong>un</strong> likvidēto uzņēmumu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. – 2012.gads<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
29<br />
12<br />
Informācijas avots: Lursoft datu bāze<br />
Saskaņā ar Lursoft datiem, vidējais <strong>Iecavas</strong> uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms uz 15.09.2012. bija 23 073,6 LVL<br />
(kopā 13 221 170 LVL). Salīdzinājumā ar kaimiņu pašvaldībām<br />
lielāks vidējais uzņēmumu pamatkapitāla apjoms bija tikai<br />
Olaines novadā reģistrētajiem uzņēmumiem (72 969,47 LVL).<br />
36<br />
17<br />
Lielākie (pēc apgrozījuma) uzņēmumi <strong>Iecavas</strong> novadā 2011.gadā<br />
bija AS „Balticovo” (darbības nozare – putnkopība, apgrozījums<br />
– 23 329 090 LVL, 186 darbinieki), SIA „AGROCHEMA LATVIA”<br />
(darbības nozare – minerālmēslu tirdzniecība, apgrozījums –<br />
10 357 011 LVL, 25 darbinieki) <strong>un</strong> SIA „RENE PLUSS” (darbības<br />
nozare – poligrāfijas pakalpojumi, apgrozījums – 5 041 076 LVL) sk. 7.pielikumu.<br />
Uzņēmumi ar vislielāko apgrozījuma palielinājumu 34 2011.gadā attiecībā pret 2010.gadu bija SIA „RENEPRINT” (5,39<br />
reizes, poligrāfijas pakalpojumi), SIA „Timber Grinvalde” (80%, kokapstrāde) <strong>un</strong> SIA „DIGITOURS” (67%, tūrisms <strong>un</strong><br />
viesnīcu rezervēšana).<br />
9.2. Ārvalstu tiešās investīcijas<br />
38<br />
6<br />
31<br />
15<br />
11 12<br />
40<br />
38<br />
8 8<br />
2006 2007 2008 2009 2010 2011 14.09.2012<br />
Reģistrēti<br />
Likvidēti<br />
Ar iespējām veidot vai paplašināt uzņēmumu<br />
<strong>un</strong>/vai zemnieku saimniecību, kā arī atbalstu<br />
ja<strong>un</strong>u uzņēmumu veidošanai novadā apmierināti<br />
ir 28,3% aptaujāto iedzīvotāju. 53,3% bija grūti<br />
atbildēt.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmumiem salīdzinoši labi ir veicies ar ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk – ĀTI) piesaisti. Saskaņā ar<br />
Lursoft datiem <strong>Iecavas</strong> novadā reģistrētie uzņēmumi laikā no 01.01.1991. līdz 15.09.2012. bija piesaistījuši 6 262 810 LVL<br />
ierindojot novadu 23.vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc ĀTI kopapjoma. Salīdzinājumam, Baldones novadā ĀTI bija 4<br />
000 LVL (112.vieta Latvijā), Bauskas novadā – 254 435 LVL (64.vieta), Olaines novadā – 56 284 247 LVL (7.vieta), Ozolnieku<br />
novadā – 1 748 366 LVL (41.vieta) <strong>un</strong> Vecumnieku novadā – 1 254 393 LVL (45.vieta).<br />
Lielākie (pēc apjoma) investori <strong>Iecavas</strong> novadā ir no Lietuvas Republikas (uzņēmums SIA „AGROCHEMA Uždaroji akcine<br />
bendrove”, darbības veids – minerālmēslu vairumtirdzniecība) <strong>un</strong> Nīderlandes Karalistes (sk. tabulu Nr.30.).<br />
Tabula Nr.30. Ārvalstu tiešās investīcijas (latos) <strong>Iecavas</strong> novadā, 1991. – 2012.gads<br />
Nr.p.k. Valsts Skaits (gab.) Investīcijas (LVL)<br />
1. Lietuvas Republika 1 4 500 000<br />
2. Nīderlandes Karaliste 2 1 355 400<br />
3. Luksemburgas Lielhercogiste 1 239 300<br />
4. Francijas Republika 2 81 312<br />
5. Ukraina 2 72 980<br />
6. Krievijas Federācija 2 6 218<br />
7. Vācijas Federatīvā Republika 2 3 000<br />
8. Iga<strong>un</strong>ijas Republika 1 2 000<br />
9. Pakistānas Islāma Republika 2 2 000<br />
10 Amerikas Savienotās Valstis 1 600<br />
Kopā: 17 6 262 810<br />
Informācijas avots: Lursoft datu bāze<br />
34 Lursoft datu bāzes dati<br />
62. lpp 9. Ekonomika
Sadalījumā pēc uzņēmumu darbības veidiem (pa NACE kodiem) vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas ir bijušas cita veida<br />
specializētajā (minerālmēslu) vairumtirdzniecībā (72% no kopējām ĀTI jeb 4 500 000 LVL) <strong>un</strong> lopkopībā (25% no kopējām<br />
ĀTI jeb 1 594 700 LVL).<br />
Pēc apjoma vislielākās ĀTI ir bijušas 2007., 2009. <strong>un</strong> 2010.gadā (sk. attēlu Nr.45.).<br />
Attēls Nr.45. ĀTI sadalījums pa gadiem (latos) 35<br />
3 000 000<br />
2 901 500<br />
2 000 000<br />
1 000 000<br />
1 552 262<br />
1 642 700<br />
0<br />
100 600 33 550<br />
-2 000<br />
30 198 4 000<br />
< 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 14.09.2012<br />
-1 000 000<br />
Informācijas avots: Lursoft datu bāze<br />
9.3. Nodarbinātība <strong>un</strong> bezdarbs<br />
Nodarbinātība<br />
2009.gadā vislielākais nodarbināto skaits sabiedriskajā <strong>un</strong><br />
privātajā sektorā <strong>Iecavas</strong> novadā (pēc darbinieku faktiskās<br />
darba vietas <strong>un</strong> komersanta, iestādes galvenā darbības veida)<br />
bija izglītībā – 20%, apstrādes rūpniecībā – 18,7%,<br />
vairumtirdzniecībā <strong>un</strong> mazumtirdzniecībā/automobiļu <strong>un</strong><br />
motociklu remontā – 16,3% <strong>un</strong> lauksaimniecībā, mežsaimniecībā <strong>un</strong> zivsaimniecībā – 14,7% (sk. tabulu Nr.31.).<br />
Tabula Nr.31. Vidējais darbinieku skaits pa nozarēm <strong>Iecavas</strong> novadā 2009.gadā<br />
Darbības veids (NACE 2.red.kods)<br />
Vidējais darbinieku skaits<br />
Lauksaimniecība, mežsaimniecība <strong>un</strong> zivsaimniecība (A) 307<br />
Ieguves rūpniecība <strong>un</strong> izstrāde (B) 6<br />
Apstrādes rūpniecība (C) 390<br />
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde <strong>un</strong> gaisa kondicionēšana (D) 20<br />
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana <strong>un</strong> sanācija (E) 5<br />
Būvniecība (F) 37<br />
Vairumtirdzniecība <strong>un</strong> mazumtirdzniecība; automobiļu <strong>un</strong> motociklu remonts (G) 341<br />
Transports <strong>un</strong> uzglabāšana (H) 59<br />
Izmitināšana <strong>un</strong> ēdināšanas pakalpojumi (I) 25<br />
Informācijas <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikācijas pakalpojumi (J) 6<br />
Finanšu <strong>un</strong> apdrošināšanas darbības (K) 9<br />
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) 89<br />
Profesionālie, zinātniskie <strong>un</strong> tehniskie pakalpojumi (M) 15<br />
Administratīvo <strong>un</strong> apkalpojošo dienestu darbība (N) 42<br />
Valsts pārvalde <strong>un</strong> aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) 61<br />
Izglītība (P) 418<br />
Veselība <strong>un</strong> sociālā aprūpe (Q) 188<br />
Māksla, izklaide <strong>un</strong> atpūta (R) 48<br />
Citi pakalpojumi (S) 22<br />
Kopā: 2 088<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
35 Investīciju apjoma izmaiņas parāda investīciju ieguldīšanas <strong>un</strong> izņemšanas apjoma dinamiku pa gadiem.<br />
Darba iespējas novadā neapmierina 49,7%<br />
aptaujāto iedzīvotāju. Tikai 19% iedzīvotāju<br />
uzskata, ka novadā ir pietiekami labas iespējas<br />
atrast labi apmaksātu darbu.<br />
63. lpp 9. Ekonomika
Bezdarbs<br />
Laikā no 31.12.2006. līdz 31.05.2012. <strong>Iecavas</strong> novadā bezdarba<br />
līmenis ir pieaudzis no 3,7% līdz 6,7%, augstāko līmeni<br />
sasniedzot 2009.gadā (11,2%), pasliktinoties ekonomiskajai<br />
situācijai valstī.<br />
2012.gada vidū bezdarba līmenis novadā (6,7%) bija zemāks<br />
nekā Zemgales reģionā (9%) <strong>un</strong> vidēji Latvijā (8,3%) (sk. attēlu<br />
Nr.46.).<br />
Attēls Nr.46. Bezdarba līmenis (procentos) <strong>Iecavas</strong> novadā, Zemgales reģionā <strong>un</strong> Latvijā, 31.12.2006.<br />
– 31.05.2012.<br />
16,0<br />
12,0<br />
8,0<br />
4,0<br />
6,5<br />
4,6<br />
3,4<br />
4,9<br />
3,7 3,0<br />
7,0<br />
5,2<br />
5,1<br />
16,0<br />
12,8<br />
11,2<br />
11,8<br />
9,6<br />
Atrast darbu <strong>Iecavas</strong> novadā sagādātu lielas<br />
grūtības vai nevarētu to izdarīt 60,3% no visiem<br />
respondentiem, bet tuvākajā apkārtnē – 48%.<br />
Savukārt atrast darbu Rīgā sagādātu lielas<br />
grūtības vai nevarētu to izdarīt 46,6% no visiem<br />
respondentiem.<br />
14,4<br />
9,6<br />
9,0<br />
8,9 8,3<br />
7,0 6,7<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong><br />
Zemgales<br />
reģions<br />
Latvija<br />
0,0<br />
2006 2007 2008 2009 2010 2011 31.05.2012.<br />
Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra<br />
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2012.gada 31.maijā <strong>Iecavas</strong> novadā, salīdzinājumā ar kaimiņu<br />
pašvaldībām, bija viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem (6,7%), Baldones novadā – 3,7%, Bauskas novadā – 8,9%,<br />
Olaines novadā – 6,3%, Ozolnieku novadā – 7,3%, Vecumnieku novadā – 6,8%.<br />
Sadalījumā pēc vecuma grupām, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, <strong>Iecavas</strong> novadā skaitliski<br />
visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits 50 – 54 gadu vecuma grupā (par 48 cilvēkiem) (sk. tabulu Nr.32.).<br />
Tabula Nr.32. Bezdarbnieku skaits pa vecuma grupām <strong>Iecavas</strong> novadā, 2007. – 2011.gads<br />
Vecuma grupa 2007 2008 2009 2010 2011<br />
15 – 19 2 6 26 14 8<br />
20 – 24 32 40 88 48 50<br />
25 – 29 20 40 86 81 49<br />
30 – 34 25 36 73 57 58<br />
35 – 39 18 47 78 73 44<br />
40 – 44 19 36 79 69 45<br />
45 – 49 21 38 91 77 47<br />
50 – 54 20 39 98 89 68<br />
55 – 59 27 31 90 95 67<br />
60< 6 10 18 18 11<br />
Kopā: 190 323 727 621 447<br />
Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra<br />
Sadalījumā pēc izglītības līmeņa, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, <strong>Iecavas</strong> novadā skaitliski<br />
visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits ar profesionālo izglītību (par 92 cilvēkiem) (par (sk. tabulu Nr.33.).<br />
Tabula Nr.33. Bezdarbnieku skaits pēc izglītības līmeņa <strong>Iecavas</strong> novadā, 2007. – 2011.gads<br />
Izglītības līmenis 2007 2008 2009 2010 2011<br />
Augstākā izglītība 17 28 63 48 32<br />
Profesionālā izglītība 54 131 239 182 146<br />
Vispārējā vidējā izglītība 72 93 198 174 135<br />
Pamatizglītība 41 57 196 183 113<br />
Zemāka par pamatizglītību 6 14 31 34 21<br />
Kopā: 190 323 727 621 447<br />
Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra<br />
64. lpp 9. Ekonomika
Atkarībā no bezdarba ilguma, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, <strong>Iecavas</strong> novadā skaitliski<br />
visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri ir bez darba no viena līdz trim gadiem (palielinājums par 130 cilvēkiem)<br />
(sk. tabulu Nr.34.).<br />
Tabula Nr.34. Bezdarbnieku skaits pēc bezdarba ilguma <strong>Iecavas</strong> novadā, 2007. – 2011.gads<br />
Bezdarba ilgums 2007 2008 2009 2010 2011<br />
Līdz 6 mēnešiem 136 253 455 277 204<br />
6 – 12 mēnešiem 43 56 213 155 91<br />
1 – 3 gadi 11 14 59 188 141<br />
3 gadi <strong>un</strong> vairāk 0 0 0 1 11<br />
Kopā: 190 323 727 621 447<br />
Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra<br />
Arī sadalījumā pēc problēmgrupām, laikā no 2006. līdz 2010.gada, <strong>Iecavas</strong> novadā skaitliski visvairāk ir palielinājies<br />
ilgstošo bezdarbnieku skaits (par 178 cilvēkiem) (sk. tabulu Nr.35.).<br />
Tabula Nr.35. Bezdarbnieku skaits pēc problēmgrupām <strong>Iecavas</strong> novadā, 2007. – 2011.gads<br />
Problēmgrupas 2006 2007 2008 2009 2010 2011<br />
Sieviete 142 133 171 363 319 246<br />
Vīrietis 83 57 152 364 302 201<br />
Bezdarbnieku skaits 225 190 323 727 621 447<br />
Ilgstošie bezdarbnieki - 11 14 59 189 152<br />
Invalīdi – bezdarbnieki 2 8 10 15 20 19<br />
Ja<strong>un</strong>ieši vecumā 15 – 24 gadi 33 34 46 114 62 58<br />
Personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma - 2 1 3 3 2<br />
Personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma - 25 21 24 13 18<br />
Pirmspensijas vecuma sievietes - 20 15 30 47 26<br />
Pirmspensijas vecuma vīrieši - 6 13 27 33 27<br />
Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra<br />
Atkarībā no profesijas, visvairāk bezdarbnieku ir ar palīgstrādnieka profesiju <strong>un</strong> tie, kuriem nav profesijas (bez<br />
specialitātes): 2007.gadā – 21,1% no visiem bezdarbniekiem, 2008.gadā – 18,3%, 2009.gadā – 19,9% <strong>un</strong> 2010.gadā –<br />
26,6%.<br />
Darba samaksa<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā 2011.gadā vidējā bruto darba samaksa<br />
(pavisam) bija 459 LVL, kas ir mazāk nekā Olaines (488 LVL),<br />
Ozolnieku (502 LVL) <strong>un</strong> vidēji valstī (sk. tabulu Nr.36.). Vidējā<br />
bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā novadā 2011.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās par 3,2%.<br />
Tabula Nr.36. Bruto darba samaksa <strong>Iecavas</strong> novadā, Zemgales reģionā, kaimiņu pašvaldībās <strong>un</strong> Latvijā<br />
(latos), 2009. – 2011.gadā<br />
2009 2010 2011<br />
Teritorija Sabiedriskajā<br />
Pavisam 36 Sabiedriskajā<br />
Sabiedriskajā<br />
Pavisam<br />
sektorā<br />
sektorā<br />
sektorā<br />
Pavisam<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 379 467 349 419 367 459<br />
Baldones <strong>novads</strong> 363 338 423 404 425 424<br />
Bauskas <strong>novads</strong> 403 364 395 355 396 365<br />
Olaines <strong>novads</strong> 429 457 424 460 434 488<br />
Ozolnieku <strong>novads</strong> 411 467 377 466 392 502<br />
Vecumnieku <strong>novads</strong> 364 365 359 387 374 411<br />
Zemgales reģions 412 408 377 389 392 413<br />
Latvija 480 489 470 483 493 504<br />
Informācijas avots: CSP datu bāze<br />
2010.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras tika veikta sociālās<br />
apdrošināšanas iemaksas, <strong>Iecavas</strong> novadā ir samazinājusies par 15% (sk. attēlu Nr.47.).<br />
36 Pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbinātos skaitu
Attēls Nr.47. Vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga <strong>Iecavas</strong> novadā, 2008. – 2010.gads<br />
500,00<br />
450,00<br />
400,00<br />
350,00<br />
300,00<br />
489,76<br />
450,35<br />
430,53<br />
397,64<br />
419,45<br />
410,31<br />
382,66<br />
365,54<br />
346,27<br />
2008 2009 2010<br />
Vīrieši<br />
Sievietes<br />
Kopā<br />
Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra<br />
Vidējā alga novadā dzīvojošajiem vīriešiem 2010.gadā bija par 21,1% lielāka nekā sievietēm.<br />
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis<br />
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2010.gadā salīdzinot ar 2006.gadu, nodokļu maksātāju skaits (fiziskās<br />
personas) <strong>Iecavas</strong> novadā ir palielinājies par 5% (sk. attēlu Nr.48.).<br />
Attēls Nr.48. Nodokļu maksātāju skaits (fiziskās personas) <strong>Iecavas</strong> novadā, 2006. – 2010.gads<br />
4 800<br />
4 700<br />
4 600<br />
4 500<br />
4 400<br />
4 300<br />
4 200<br />
4 765<br />
4 538<br />
4 657<br />
4 629<br />
4 453<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Informācijas avots: Valsts ieņēmumu dienests<br />
Valsts budžetā faktiski iemaksātais Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjoms uz vienu nodokļa maksātāju <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
2010.gadā bija 649,67 LVL, kas ir vairāk nekā Bauskas <strong>un</strong> Vecumnieku novados (sk. attēlu Nr.49.). Kopumā IIN iemaksu<br />
apjoms, 2010.gadā salīdzinot ar 2006.gadu, ir palielinājies par 26,6%. Savukārt IIN iemaksu valsts budžetā samazinājums,<br />
2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu, par 27,7% ir saistīts iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, ko izraisīja vispārējās<br />
ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī.<br />
Attēls Nr.49. Budžetā faktiski iemaksātās IIN summas <strong>Iecavas</strong> novadā <strong>un</strong> kaimiņu pašvaldībās, 2006.<br />
– 2010.gads<br />
1 000<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
-<br />
513<br />
749<br />
898<br />
669 649<br />
2006 2007 2008 2009 2010<br />
Bauskas <strong>novads</strong><br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong><br />
Vecumnieku <strong>novads</strong><br />
Ozolnieku <strong>novads</strong><br />
Baldones <strong>novads</strong><br />
Olaines <strong>novads</strong><br />
Informācijas avots: Valsts ieņēmumu dienests<br />
No <strong>Iecavas</strong> novada 2010.gadā valsts budžetā faktiski tika iemaksāts IIN 3 095 680,97 LVL apmērā.<br />
66. lpp 9. Ekonomika
10. Pārvalde<br />
10.1. Pašvaldības pārvalde<br />
Pārvaldes struktūra <strong>un</strong> f<strong>un</strong>kcijas<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības teritorija sastāv no <strong>Iecavas</strong> novada, kurā atrodas šādi ciemi ar konkrētām noteiktām robežām<br />
– Audrupi, Dimzukalns, Dzelzāmurs, Dzimtmisa, Iecava, Rosme, Zālīte <strong>un</strong> Zorģi.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība darbojas saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” <strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> novada domes nolikumu, kas<br />
apstiprināts <strong>Iecavas</strong> novada domes sēdē 2009.gada 14.jūlijā (<strong>Iecavas</strong> novada domes saistošie noteikumi Nr.18 „<strong>Iecavas</strong><br />
novada pašvaldības nolikums”). Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – dome,<br />
kuru veido 15 deputāti.<br />
Lai nodrošinātu savu darbību <strong>un</strong> sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs pašvaldībā ir izveidotas četras<br />
patstāvīgās komitejas (Finanšu komiteja; Veselības <strong>un</strong> sociālo jautājumu komiteja; Attīstības komiteja; Izglītības, kultūras<br />
<strong>un</strong> sporta komiteja), 10 komisijas (Administratīvā komisija; Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija; Dzīvokļu<br />
īres komisija; Vēlēšanu komisija; Iepirkumu komisija; Interešu izglītības programmu izvērtēšanas <strong>un</strong> mērķdotācijas sadales<br />
komisija; Interešu izglītības <strong>un</strong> pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisija; <strong>Iecavas</strong> novada<br />
pedagoģiski medicīniskā komisija; <strong>Iecavas</strong> novada izglītības iestāžu pedagogu atlases komisija; <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības<br />
Politiski represētās personas statusa piešķiršanas komisija) <strong>un</strong> laikraksta „<strong>Iecavas</strong> Ziņas” <strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> novada mājas lapai<br />
www.iecava.lv redkolēģija.<br />
Pašvaldības autonomo f<strong>un</strong>kciju realizācijai <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldībā ir šādas pašvaldības iestādes <strong>un</strong> aģentūra: (1)<br />
<strong>Iecavas</strong> novada dome; (2) pašvaldības aģentūra „<strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrs”; (3) <strong>Iecavas</strong> PII „Cālītis”; (4)<br />
PII „Dartija”; (5) <strong>Iecavas</strong> mūzikas skola; (6) <strong>Iecavas</strong> novada sporta skola „Dartija”; (7) <strong>Iecavas</strong> vidusskola; (8) Dzimtmisas<br />
pamatskola; (9) <strong>Iecavas</strong> kultūras nams; (10) <strong>Iecavas</strong> internātpamatskola; (11) Zālītes speciālā internātpamatskola; (12)<br />
<strong>Iecavas</strong> novada bāriņtiesa; (13) <strong>Iecavas</strong> novada Sociālais dienests.<br />
Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: (1) SIA „Dzīvokļu kom<strong>un</strong>ālā saimniecība”; (2) SIA „<strong>Iecavas</strong><br />
siltums”; (3) SIA „<strong>Iecavas</strong> tirgus”; (4) Pamatojoties uz Būvniecības likuma 7.panta otro daļu, būvniecības pārzināšanai <strong>un</strong><br />
kontrolei <strong>Iecavas</strong> novada dome sadarbojas ar Bauskas novada būvvaldi).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada dome ir <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes darba organizatorisko <strong>un</strong> tehnisko<br />
apkalpošanu, lēmumu izpildi <strong>un</strong> kuras sastāvā ietilpst: (1) Finanšu nodaļa; (2) Dzimtsarakstu nodaļa; (3) Kanceleja; (4)<br />
Attīstības nodaļa; (5) Zemes ierīcības dienests; (6) IT nodaļa; (7) Jurists; (8) Saimnieciskā daļa; (9) Sabiedriskās kārtības<br />
dienests; (10) laikraksta „<strong>Iecavas</strong> Ziņas” <strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības mājas lapas www.iecava.lv redakcija; (11) Iekšējais<br />
auditors; (12) Bibliotēkas; (13) Izglītības nodaļa; (14) Kapitālās celtniecības galvenais speciālists.<br />
Pašvaldība ir dalībnieks šādas biedrībās <strong>un</strong> nodibinājumos: (1) biedrībā „Latvijas Pašvaldību savienība”; (2) biedrībā<br />
„Bauskas rajona lauku apvienība”. Pašvaldība ir dalībnieks sporta <strong>un</strong> atpūtas kooperatīvajā sabiedrībā „Dartija”.<br />
<strong>Iecavas</strong> pašvaldība ir izvietota daudzdzīvokļu ēkas vienā korpusā (piecos stāvos). Telpu izvietojums <strong>un</strong> plānojums neatbilst<br />
pašvaldības administratīvo f<strong>un</strong>kciju veikšanai. Veciem cilvēkiem <strong>un</strong> cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir apgrūtināta<br />
pieeja speciālistiem <strong>un</strong> dalībai domes sēdēs.<br />
Pašvaldības budžets<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība budžetu veido vienam saimnieciskajam gadam, t.i., laika periodam no 1.janvāra līdz<br />
31.decembrim <strong>un</strong> tas atspoguļo novada attīstības pasākumus tuvākajā laika periodā <strong>un</strong> turpmākajos gados.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta <strong>un</strong> speciālā budžeta:<br />
· Pamatbudžets ir galvenā budžeta sastāvdaļa, kas ietver visus pašvaldības ieņēmumus vispārējo izdevumu<br />
segšanai <strong>un</strong> tie nav iezīmēti īpašiem mērķiem. Tikai uz pamatbudžetu attiecas pašvaldības aizņēmumi, galvojumi<br />
<strong>un</strong> citas saistības.<br />
· Speciālais budžets ietver apropriācijas īpašiem mērķiem, t.sk., dāvinājumus <strong>un</strong> ziedojumus.<br />
67. lpp 10. Pārvalde
P a m a t b udžet s<br />
Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus veido:<br />
· nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, azartspēļu nodoklis);<br />
· nenodokļu ieņēmumi (maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, valsts <strong>un</strong> pašvaldību<br />
nodevas, ieņēmumi no pašvaldības kapitāla izmantošanas, īpašuma atsavināšanas <strong>un</strong> citi ieņēmumi);<br />
· valsts budžeta transferti <strong>un</strong> pārējie maksājumi (valsts budžeta mērķdotācijas, galvenokārt, izglītības nozarei),<br />
finansējums ES struktūrfondu investīciju projektiem <strong>un</strong> citiem projektiem <strong>un</strong> pasākumiem.<br />
2011.gadā <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus (6 239 347 LVL) veidoja nodokļu ieņēmumi - 47,9%,<br />
nenodokļu ieņēmumi – 4,2% <strong>un</strong> saņemtie valsts <strong>un</strong> pašvaldības budžeta transferti <strong>un</strong> maksājumi – 47,8%, t.sk. valsts<br />
budžeta transferti ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai (sk. attēlu Nr.50. <strong>un</strong> 4.pielikumu).<br />
Attēls Nr.50. <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības ieņēmumi <strong>un</strong> izdevumi (latos), 2006. – 2011.gads<br />
7 000 000<br />
6 000 000<br />
5 000 000<br />
4 000 000<br />
3 000 000<br />
2 000 000<br />
4 903 909<br />
4 320 797<br />
3 177 829<br />
3 032 739<br />
5 645 122<br />
5 182 671<br />
6 006 952<br />
5 815 351<br />
6 024 981<br />
5 367 225<br />
6 239 347<br />
5 822 023<br />
Ieņēmumi<br />
Izdevumi<br />
Deficīts (-),<br />
pārpalikums (+)<br />
1 000 000<br />
0<br />
-1 000 000<br />
-145 090 -583 112 -462 451 191 601<br />
657 756<br />
2006 2007 2008 2009 2010 2011<br />
417 324<br />
Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no 2006.gada līdz 2011.gadam ir vairāk nekā divas reizes.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumi 2011.gadā bija 5 822 023 LVL apmērā. Lielākie izdevumi no<br />
pašvaldības pamatbudžeta (nozaru griezumā) 2011.gadā tikai veikti izglītībai (65,1%), sociālajai aizsardzībai (8,3%) <strong>un</strong><br />
vispārējiem valdības dienestiem (8,7%) (sk. attēlu Nr.51.).<br />
Attēls Nr.51. <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumi (pa f<strong>un</strong>kcionālajām kategorijām),<br />
2006. – 2011.gads<br />
68. lpp 10. Pārvalde
100%<br />
90%<br />
80%<br />
70%<br />
60%<br />
50%<br />
40%<br />
30%<br />
20%<br />
10%<br />
0%<br />
5% 4% 5% 5% 9% 8%<br />
60% 63%<br />
54%<br />
64%<br />
67% 65%<br />
12%<br />
6%<br />
10%<br />
8%<br />
8%<br />
6%<br />
4%<br />
7%<br />
6% 8%<br />
5%<br />
10% 6%<br />
10% 5% 5%<br />
2% 2%<br />
9% 9% 12% 10% 9% 9%<br />
2006 2007 2008 2009 2010 2011<br />
Sociālā aizsardzība<br />
Izglītība<br />
Atpūta, kultūra <strong>un</strong> reliģija<br />
Veselība<br />
Pašvaldības teritoriju <strong>un</strong> mājokļu<br />
apsaimniekošana<br />
Vides aizsardzība<br />
Ekonomiskā darbība<br />
Sabiedriskā kārtība <strong>un</strong> drošība<br />
Vispārējie valdības dienesti<br />
Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati<br />
Laikā no 2006.gada līdz 2011.gadam izdevumu izglītībai īpatsvars ir pieaudzis no 60% uz 65%, savukārt vislielākais<br />
samazinājums ir bijis pašvaldības teritoriju <strong>un</strong> mājokļu apsaimniekošanā – no 10% uz 2%.<br />
S p e ci ālai s b udžets<br />
Pašvaldības speciālais budžets ietver īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumu avotus:<br />
· Nodokļu ieņēmumus – ieņēmumi no dabas resursu nodokļa;<br />
· Nenodokļu ieņēmumus – ieņēmumi no pašvaldības īpašuma iznomāšanas, pārdošanas <strong>un</strong> maksas pakalpojumiem;<br />
· Transfertus – valsts <strong>un</strong> pašvaldību budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai.<br />
Speciālais budžets ietver arī saņemtos ziedojumus <strong>un</strong> dāvinājumus. Speciālā budžeta līdzekļi tiek novirzīti konkrētu<br />
pasākumu īstenošanai.<br />
Laikā no 2006.gada līdz 2011.gadam <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi kopumā ir samazinājušies par<br />
12,7%, kas ir saistīts ar valsts mērķdotācijas samazināšanu pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai 2009.gadā (sk. attēlu<br />
Nr.52.).<br />
Attēls Nr.52. <strong>Iecavas</strong> novada speciālā budžeta ieņēmumi <strong>un</strong> izdevumi (latos), 2006. – 2011.gads<br />
270 000<br />
225 000<br />
180 000<br />
135 000<br />
90 000<br />
45 000<br />
0<br />
-45 000<br />
124 228<br />
120 117<br />
4 111<br />
218 886<br />
186 688<br />
32 198<br />
266 094<br />
249 177<br />
113 980<br />
16 917<br />
146 332<br />
Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati<br />
2011.gadā lielāko daļu, jeb 77,6% no speciālā budžeta ieņēmumiem veidoja valsts budžeta mērķdotācija pašvaldības<br />
autoceļu (ielu) finansēšanai.<br />
94 055<br />
72 795<br />
108 419<br />
2006 2007 2008 2009 2010 2011<br />
-32 352<br />
90 001<br />
21 260 18 418<br />
Ieņēmumi<br />
Izdevumi<br />
Deficīts (-),<br />
pārpalikums (+)<br />
69. lpp 10. Pārvalde
Ziedojumu <strong>un</strong> dāvinājumu budžeta ieņēmumi 2006.gadā bija 5 599 LVL apmērā, 2007.gadā – 5 520 LVL, 2008.gadā – 1 200<br />
LVL, 2009.gadā – 3 3351 LVL, 2010.gadā – 1 090 LVL <strong>un</strong> 2011.gadā – 3 200 LVL. Saņemtie ziedojumi <strong>un</strong> dāvinājumi tiek<br />
novirzīti konkrētu pasākumu finansēšanai.<br />
B u džeta sai stība s<br />
Uz 2011.gada 31.decembri kopējās <strong>Iecavas</strong> novada saistības veido 12 aizņēmumu līgumi <strong>un</strong> četri galvojuma līgumi<br />
kopsummā par 2 345 576 LVL ar atmaksas termiņu līdz pat 2024.gadam (sk. 5.pielikumu).<br />
Aizņēmumi ņemti, galvenokārt, izglītības, kom<strong>un</strong>ālās saimniecības (siltumapgāde, notekūdeņu attīrīšana u.c.), sporta,<br />
kultūras <strong>un</strong> sociālās infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai.<br />
Palielinoties atmaksājamajai aizdevuma daļai <strong>un</strong> samazinoties pamatbudžeta ieņēmumiem 2011.gadā, salīdzinot ar<br />
2010.gadu, ikgadējais pašvaldības saistību maksājumu apjoms ir palielinājies no 6,94% uz 7,13% (sk. tabulu Nr.37.).<br />
Tabula Nr.37. <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldību saistību apjoms, 2009. – 2011.gads<br />
Kopā saistības Pamatbudžeta ieņēmumi (bez mērķdotācijām Saistību maksājumu apjoms % no<br />
Gads<br />
(latos)<br />
<strong>un</strong> iemaksām PFIF)<br />
pamatbudžeta ieņēmumiem<br />
2009 252 102 3 765 509 6,70%<br />
2010 263 643 3 796 980 6,94%<br />
2011 256 175 3 675 631 6,97%<br />
Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati<br />
Turpmākajos gados (pēc 2012.gada) <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības ikgadējo saistību apmērs samazināsies, pie nosacījuma, ja<br />
pašvaldība neuzņemsies ja<strong>un</strong>as kredītsaistības <strong>un</strong> nesamazināsies pamatbudžeta ieņēmumi.<br />
Plānošanas situācija<br />
<strong>Iecavas</strong> pašvaldības darbību nosaka šādi vietējā līmeņa plānošanas dokumenti:<br />
· <strong>Iecavas</strong> novada teritorijas plānojums 2005. – 2017.gadam, kurā ir noteiktas <strong>Iecavas</strong> novada teritorijas attīstības<br />
iespējas, virzieni <strong>un</strong> aprobežojumi, grafiski attēlota pašvaldības teritorijas pašreizējā <strong>un</strong> noteikta plānotā (atļautā<br />
izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas <strong>un</strong> objekti.<br />
· <strong>Iecavas</strong> novada tūrisma stratēģija 2008. – 2013.gadam, kurā ir noteikti <strong>Iecavas</strong> novada tūrisma attīstības mērķi<br />
<strong>un</strong> uzdevumi;<br />
· Veselības veicināšanas programma <strong>Iecavas</strong> novadam 2012. – 2016., kurā ir noteikti veselības veicināšanas<br />
pašvaldībā mērķi, uzdevumi <strong>un</strong> plānotie pasākumi mērķu sasniegšanai.<br />
10.2. Sabiedrības līdzdalība<br />
Dialogs ar sabiedrību<br />
Domes, komiteju <strong>un</strong> komisiju sēdes ir atklātas <strong>un</strong> brīvi<br />
pieejamas jebkuram interesentam. Pēc Domes sēdēm protokoli<br />
<strong>un</strong> lēmumi tiek izvietoti uz ziņojuma dēļa Domes kancelejā, <strong>un</strong><br />
jebkurš apmeklētājs mēneša laikā var ar tiem iepazīties.<br />
Minētie dokumenti pieejami arī Edvarta Virzas <strong>Iecavas</strong><br />
bibliotēkā.<br />
Regulāri tiek papildināta <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ota informācija <strong>Iecavas</strong><br />
Iespējas piedalīties novada attīstības<br />
plānošanā apmierina 30,7% aptaujāto<br />
iedzīvotāju, 51% respondentu bija grūti atbildēt.<br />
novada pašvaldības interneta mājas lapā www.iecava.lv. Portāla apmeklētāji var iepazīties ar Domes normatīvajiem<br />
aktiem, lēmumiem, sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem jautājumiem <strong>un</strong> dažādām ikdienas aktualitātēm. Lai<br />
paplašinātu iedzīvotāju iespējas aktīvāk līdzdarboties <strong>un</strong> ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā, pamatojoties uz<br />
izmaiņām likumā «Par pašvaldībām», kas stājās spēkā 2010.gada 1.oktobrī, interneta mājas lapā www.iecava.lv tiek<br />
publicēti arī Domes sagatavotie saistošo noteikumu projekti. Tiem tiek pievienota detalizēta informācija par plānoto<br />
noteikumu būtību <strong>un</strong> ietekmi uz pašvaldības budžetu. Iedzīvotāju ērtībai portālā ir izveidota paplašināta sadaļa par<br />
70. lpp 10. Pārvalde
pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, norādot darbības, dokumentus, samaksu u.c. svarīgu informāciju, kas ir būtiska<br />
konkrētu pakalpojumu saņemšanas procedūrā. Interneta mājas lapā tiek ievietoti aizpildāmo veidlapu paraugi, tādējādi<br />
popularizējot iespējas <strong>un</strong> priekšrocības, ko sniedz kom<strong>un</strong>ikācija internetā.<br />
Pašvaldības aktualitātes tiek atspoguļotas arī Domes izdotajā nedēļas laikrakstā „<strong>Iecavas</strong> Ziņas”, kura tirāža 2010.gadā bija<br />
1 000 eksemplāru (2010.gadā iznāca 51 numurs, t.sk. seši bija daudzkrāsu numuri). Laikraksta numuri elektroniskā<br />
formātā ir publicēti interneta portālā www.iecava.lv. Avīze bez maksas lasītājiem ir pieejama <strong>Iecavas</strong> novada bibliotēkās,<br />
skolās, <strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes centrā. Avīzes bezmaksas eksemplāri tiek piegādāti arī pašvaldības<br />
kapitālsabiedrībām, <strong>Iecavas</strong> kultūras namam <strong>un</strong> Sociālajam dienestam. Laikrakstu var iegādāties piecās tirdzniecības vietās<br />
(veikalos „Maxima”, „Cēsnieki”, „Cento”, degvielas uzpildes stacijās „Neste”, „Astarte nafta”) <strong>un</strong> abonēt ar Latvijas Pasta<br />
starpniecību (abonentu skaits 2010.gada laikā svārstījās no 300 līdz 337). 2010.gada vasaras mēnešos divas ja<strong>un</strong>ietes<br />
izmantoja pašvaldības piedāvāto iespēju apgūt informācijas vākšanas <strong>un</strong> apstrādes iemaņas, strādājot «<strong>Iecavas</strong> Ziņu»<br />
redakcijā.<br />
Nevalstiskās organizācijas <strong>un</strong> aktīvistu grupas<br />
Pēc Lursoft datu bāzes datiem uz 11.11.2011. <strong>Iecavas</strong> novada teritorijā bija reģistrētas 33 sabiedriskās organizācijas<br />
(biedrības <strong>un</strong> nodibinājumi). Aktīvākās no tām ir:<br />
· Aktīvistu klubs „Vardes”, kura darbības mērķis popularizēt aktīvu dzīves veidu; organizēt, atbalstīt <strong>un</strong> piedalīties<br />
dažādos sporta, kultūras <strong>un</strong> aktīvās atpūtas pasākumos, nometnēs, koncertos, festivālos <strong>un</strong> projektos; mudināt<br />
līdzcilvēkus iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs u.c.<br />
· Sporta klubs „FORTE IECAVA WPC”, kura darbības mērķis ir veicināt visu paaudžu, īpaši ja<strong>un</strong>iešu, iesaistīšanos<br />
pauerliftinga (no angļu valodas – powerlifting) nodarbībās, to attīstīšanā <strong>un</strong> pilnveidošanā, sporta pasākumu<br />
realizēšana <strong>un</strong> ar to saistīto projektu īstenošana.<br />
· <strong>Iecavas</strong> ģimeņu ar bērniem biedrība „Marabella”, kuras darbības mērķis ir apvienot <strong>Iecavas</strong> novada ģimenes,<br />
veicinot savstarpēju atbalstu <strong>un</strong> palīdzību.<br />
· Biedrība „<strong>Iecavas</strong> Ja<strong>un</strong>iešu padome”, kuras darbības mērķis ir apvienot tās fiziskās <strong>un</strong> juridiskās personas, kas<br />
vēlas praktiski veicināt ja<strong>un</strong>atnes formālās <strong>un</strong> neformālās izglītības attīstīšanu <strong>un</strong> pilnveidošanu, ar to saistīto<br />
pieredzes apmaiņas realizēšanu ja<strong>un</strong>iešu vidū, ja<strong>un</strong>atnes kultūras pasākumu realizēšanu <strong>un</strong> ar to saistīto projektu<br />
īstenošanu.<br />
· Biedrība <strong>Iecavas</strong> sieviešu klubs „Liepas”, kuras darbības mērķis ir apvienot sievietes, lai veicinātu ģimeņu fizisko<br />
<strong>un</strong> garīgo stabilitāti, sekmētu sieviešu pašizglītošanos u.c.<br />
· <strong>Iecavas</strong> invalīdu biedrība „Rūķītis”, kuras darbības mērķis ir sniegt palīdzību <strong>Iecavas</strong> novada invalīdiem.<br />
· <strong>Iecavas</strong> politiski represēto klubs, kura darbības mērķis ir atbalstīt politiski represētās personas, gan sniedzot<br />
psiholoģisko, gan juridisko, gan citu nepieciešamo palīdzību u.c.<br />
· Biedrība „Futbola klubs Iecava”, kura darbības mērķis ir popularizēt futbolu <strong>Iecavas</strong> novadā, <strong>Iecavas</strong> novada<br />
komandu <strong>un</strong> izlašu veidošana, to vadības <strong>un</strong> sastāva apstiprināšana u.c.<br />
· Pasaules Putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrība, kuras darbības mērķis ir veikt zinātniskos<br />
pētījumus putnkopībā, veicināt starptautiskos profesionālos kontaktus u.c.<br />
· Biedrība „Basketbola klubs „Dartija””, kuras darbības mērķis ir organizēt, uzturēt <strong>un</strong> pārvaldīt basketbola klubu<br />
„Dartija”, organizēt sporta pasākumu norisi basketbola popularizēšanai u.c.<br />
· <strong>Iecavas</strong> lauksaimnieku biedrība, kuras darbības mērķis ir kopīgi risināt novada lauksaimniecības attīstības<br />
jautājumus <strong>un</strong> veikt darbību tirgus izpētē.<br />
· Zorģu radošā kopa, kuras darbības mērķis ir apvienot Zorģu ciema sabiedrību aktīvās, radošās, izglītojošās <strong>un</strong><br />
izklaidējošās nodarbēs.<br />
· Mednieku klubi „Zālīte”, „Zirnieki” <strong>un</strong> „Iecava”, kuru darbības mērķis ir apvienot individuālos medniekus kopīgai<br />
medību organizēšanai, medību saimniecības labiekārtošanai, kultūras, sporta <strong>un</strong> atpūtas vajadzību<br />
apmierināšanai u.c.<br />
71. lpp 10. Pārvalde
Novadā darbojas piecas draudzes – <strong>Iecavas</strong> Evaņģēliski Luteriskā draudze, <strong>Iecavas</strong> Svētā Antona Katoļu draudze, <strong>Iecavas</strong><br />
Vissvētās Dievmātes piedzimšanas draudze, <strong>Iecavas</strong> Evaņģēliskās Ticības Kristiešu draudze „Dzīvības straume” <strong>un</strong><br />
Pestīšanas armijas <strong>Iecavas</strong> korpuss.<br />
Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas<br />
konkurss<br />
Ar mērķi atbalstīt sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu <strong>un</strong> pasākumu īstenošanu <strong>Iecavas</strong> novadā, veicināt iedzīvotāju<br />
aktivitāti <strong>un</strong> līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos, veicināt sadarbību starp<br />
pašvaldību <strong>un</strong> nevalstiskajām organizācijām <strong>Iecavas</strong> novada dome, saskaņā ar 08.06.2010. lēmumu (prot.Nr.8., 9.p.), ir<br />
apstiprinājusi „Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursa nolikumu”, kurš nosaka kārtību, kādā <strong>Iecavas</strong><br />
novada dome piešķir līdzfinansējumu LR likumdošanā noteiktajā kārtībā reģistrēto nevalstisko organizāciju (biedrību,<br />
nodibinājumu <strong>un</strong> reliģisko organizāciju) projektiem.<br />
Pašvaldība līdzekļus nevalstisko organizāciju projektiem piešķir konkursa kārtībā. Līdzekļi projektu līdzfinansēšanai tiek<br />
plānoti pašvaldības kārtējā gada budžetā. Projektu pieteikumus savu mērķprogrammu īstenošanai var iesniegt<br />
nevalstiskās organizācijas <strong>un</strong> to struktūrvienības vai nodaļas, kuru juridiskā adrese ir <strong>Iecavas</strong> novadā vai savu darbību veic<br />
<strong>Iecavas</strong> novada teritorijā. Projektu konkurss tiek izsludināts ne retāk kā vienu reizi gadā. Konkursa nolikums, nosaka, ka<br />
projekta aktivitātēm jānotiek <strong>Iecavas</strong> novadā vai ieguvējiem no projekta rezultātiem jābūt <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotājiem.<br />
Iecerētais projekts jārealizē <strong>un</strong> jābeidz līdz kārtējā kalendārā gada 30.decembrim. Pieprasītā līdzfinansējuma apmērs<br />
nedrīkst pārsniegt 90% no projekta kopējām izmaksām, <strong>un</strong> projekta iesniedzējam jānodrošina ne mazāk kā 10%<br />
finansējuma no kopējās summas.<br />
2011.gada konkursa pirmajā kārtā <strong>Iecavas</strong> novada dome atbalstīja piecus nevalstisko organizāciju projektu<br />
līdzfinansēšanas konkursa pieteikumus piešķirot 3 018,26 LVL. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad nevalstisko organizāciju<br />
projektu konkurss noritēja pirmo reizi <strong>un</strong> <strong>Iecavas</strong> novada budžetā šim mērķim bija atvēlēti 2 000 LVL, 2011.gadā projektu<br />
līdzfinansēšanas apmērs bija 5 000 LVL.<br />
Projektu konkurss „Iedzīvotāji veido savu vidi 2011”<br />
<strong>Iecavas</strong> novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu Koninklijke Nederlandsche Heide Maatschappij (KNHM) 2011.gadā<br />
uzsāka īstenot projektu konkursu „Iedzīvotāji veido savu vidi 2011”.<br />
Projektu konkursa mērķis ir rosināt <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju iniciatīvu <strong>un</strong> aktivitāti, veicinot dzīves kvalitātes<br />
uzlabošanos <strong>un</strong> attīstot sabiedrības, pašvaldības <strong>un</strong> vietējo uzņēmēju sadarbību.<br />
Sadarbība ar Nīderlandes fondu ilgs trīs gadus. Piešķirtais finansējums pirmajā sadarbības gadā ir 8 000 EUR, vienam<br />
projektam – 1 000 EUR.<br />
Projektu konkursā var piedalīties fizisku personu neformālās grupas, kurās apvienojušies vismaz pieci vietējie iedzīvotāji,<br />
<strong>un</strong> ikviena reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kuru juridiskā adrese ir <strong>Iecavas</strong> novadā. Lai piedalītos konkursā,<br />
iedzīvotājiem jāiesniedz pašu sagatavots projekts, kas saistīts ar dzīves kvalitātes uzlabošanu <strong>Iecavas</strong> novadā <strong>un</strong> ko viņi<br />
paši spēj īstenot. Svarīgs nosacījums ir tas, ka projekts nedrīkst nest peļņu. Tā rezultātiem jābūt brīvi pieejamiem plašai<br />
sabiedrības daļai, bet galvenais - projektam ir jūtami jāuzlabo iespējami lielākas iedzīvotāju daļas dzīves kvalitāte. Viens no<br />
galvenajiem izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem ir iedzīvotāju pašu darba ieguldījums.<br />
No 19 iesniegtajiem projektiem 2011.gadā projektu konkursa ietvaros tika atbalstīti desmit iedzīvotāju <strong>un</strong> nevalstisko<br />
organizāciju projekti.<br />
10.3. Projektu kapacitāte<br />
Laika periodā no 2000. līdz 2011.gadam <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība ir īstenojusi 40 investīciju projektus izmantojot<br />
pašvaldības budžeta līdzekļus, valsts investīcijas <strong>un</strong> piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu, kā arī citu finanšu<br />
instrumentu līdzekļus (sk. 6.pielikumu).<br />
72. lpp 10. Pārvalde
Investīciju projekti, galvenokārt, tika īstenoti izglītības, sociālās sfēras <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ālo pakalpojumu nozarēs. Projektu<br />
ietvaros tika veikti kom<strong>un</strong>ālās saimniecības attīstības darbi, uzlabota izglītības, kultūras, sociālo iestāžu infrastruktūra<br />
(energoefektivitātes paaugstināšanas darbi u.c.) <strong>un</strong> materiāltehniskā bāze, kā arī īstenotas citas aktivitātes.<br />
Uz 2011.gada oktobri īstenošanas stadijā bija 10 projekti, kuri jau saņēmuši ES fondu vai citu finanšu institūciju<br />
līdzfinansējuma apstiprinājumu – primārās aprūpes veselības infrastruktūras uzlabošana PA „<strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās<br />
aprūpes centrs”, ambulatorās veselības s aprūpes infrastruktūras uzlabošana PA „<strong>Iecavas</strong> veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes<br />
centrs”, nodrošinot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pārprofilēšanu uz ambulatorās veselības<br />
pakalpojumu sniegšanu, <strong>Iecavas</strong> izglītības iestāžu informatizācija u.c.<br />
10.4. Sadarbība<br />
Dalība organizācijās<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldība ir Latvijas Pašvaldības savienības biedre.<br />
<strong>Iecavas</strong> pašvaldība darbojas biedrībā „Bauskas rajona lauku partnerība”, kurā ir iesaistījušās 17 pašvaldības, deviņi<br />
uzņēmumi <strong>un</strong> 29 nevalstiskās organizācijas. Biedrības mērķis ir veicināt Bauskas rajona teritorijas ilgtspējīgu <strong>un</strong> līdzsvarotu<br />
attīstību, sekmēt pilsoniskās sabiedrības veidošanos Bauskas rajonā, ietverot formālu <strong>un</strong> neformālu vietējās attīstības<br />
grupu veidošanos <strong>un</strong> attīstību, kā arī aktīvu sadarbību.<br />
Novads ir pārstāvēts arī Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomē <strong>un</strong> Bauskas rajona pašvaldību apvienībā.<br />
Sadarbības partneri<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības sadarbības partneri ārzemēs ir Terebodas (Töreboda Komm<strong>un</strong>) pašvaldība Zviedrijā <strong>un</strong><br />
Pasvales (Pasvalys) rajona pašvaldība Lietuvā. Pagājušā gadsimta 90.gados iedibināti draudzīgi kontakti ar Lubānas pilsētas<br />
pašvaldību.<br />
Kontakti starp <strong>Iecavas</strong> <strong>un</strong> Terebodas pašvaldību (http://www.toreboda.se/) Zviedrijā tika nodibināti 1992.gadā, bet<br />
1993.gada 15.maijā noslēgts sadraudzības līgums. Šī līguma mērķis ir (1) radīt <strong>un</strong> attīstīt kontaktus starp <strong>Iecavas</strong> <strong>un</strong><br />
Terebodas iedzīvotājiem; (2) apmainīties ar pieredzi i dažādās dzīves jomās; (3) veidot <strong>un</strong> attīstīt saimnieciskos kontaktus.<br />
Visveiksmīgāk sadarbība risinās pašvaldību līmenī. Jau daudzus gadus notiek delegāciju pieredzes apmaiņas vizītes.<br />
Zviedru draugi iesaistījuši Iecavu ilgtermiņa projektā „Par drošu vidi i pašvaldībā”. 2002.gada rudenī <strong>Iecavas</strong> pašvaldības<br />
delegācija Zviedrijā piedalījās starptautiskā konferencē „Par drošību <strong>un</strong> neapdraudētību sabiedrībā”, bet 2003.gada<br />
novembrī Stokholmā piedalījās seminārā par drošas pašvaldības politikas izveidi.<br />
Laba sadarbība izveidojusies izglītības jomā: nostiprinās saikne starp Dzimtmisas pamatskolu <strong>un</strong> Fredsbergas skolu,<br />
<strong>Iecavas</strong> vidusskolu <strong>un</strong> Centrālskolu. Terebodā ciemojušies <strong>un</strong> koncertējuši <strong>Iecavas</strong> mūzikas skolas audzēkņi. Savstarpēji<br />
individuāli kontakti izveidojušies lauksaimniekiem.<br />
Arī citu Zviedrijas novadu pārstāvji ir nodibinājuši kontaktus ar iestādēm Iecavā: organizācija no Enšensvīkas pilsētas<br />
„Latvija draugi” kopš 1993.gada draudzējas ar <strong>Iecavas</strong> internātpamatskolu, <strong>Iecavas</strong> Valsts policiju <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>sdzēsējiem. No<br />
„Latvija draugiem” vairākkārtīgi saņemta humānā palīdzība <strong>un</strong> vērtīgi tehnikas dāvinājumi.<br />
1999.gada 18.septembrī noslēgts draudzības <strong>un</strong> sadarbības līgums ar Pasvales (Pasvalys) rajona pašvaldību Lietuvas<br />
Republikā (http://www.pasvalys.lt/lt/titulinis.html).<br />
Līgums paredz sadarbību šādās jomās: izglītība, kultūra, sports, tūrisms, pārvaldes organizācija, vides aizsardzība, veselība<br />
<strong>un</strong> sociālā aizsardzība, demokrātijas paplašināšana.<br />
73. lpp 10. Pārvalde<br />
10. Pārvalde
Sadarbības ietvaros tiek organizētas ciemošanās <strong>un</strong> savstarpējas vizītes (īpaši cieša profesionālā sadarbība izveidojusies<br />
bibliotekāriem). Abu pušu amatiermākslas kolektīvi regulāri piedalās sadarbības partnera pasākumos.<br />
Pagājušā gadsimta 90.gados iedibināti draudzīgi kontakti ar Lubānas pilsētas pašvaldību (www.lubana.lv), ko ilgus gadus<br />
vadīja Miķelis Gruzītis. No 2009.gada 1.jūlija Lubānas novada pašvaldību vada Tālis Salenieks.<br />
Sadraudzības ietvaros ir notikuši pašvaldību darbinieku pieredzes apmaiņas braucieni. Vidējās paaudzes deju kopa<br />
„Iecava” vairākkārtīgi piedalījusies lubāniešu rīkotajos tradicionālajos „Aiviekstes svētkos”.<br />
Valsts iestādes <strong>un</strong> organizācijas<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā atrodas šādas valsts iestādes <strong>un</strong> organizācijas:<br />
· Valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle „Iecava”;<br />
· Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauska iecirkņa Kārtības policijas <strong>Iecavas</strong> iecirknis;<br />
· Valsts ug<strong>un</strong>sdzēsības <strong>un</strong> glābšanas dienests, Zemgales reģiona brigāde, Bauskas daļa, <strong>Iecavas</strong> postenis;<br />
· VAS „Latvijas Pasts” <strong>Iecavas</strong> nodaļa.<br />
74. lpp 10. Pārvalde
11. Novada f<strong>un</strong>kcionālās saites<br />
Ņemot vērā <strong>Iecavas</strong> novada resursus, tika identificētas f<strong>un</strong>kcionālās saites ar blakus esošiem novadiem jomās, kurās<br />
sadarbība jau ir izveidojusies vai ir nepieciešams izveidot:<br />
F<strong>un</strong>kcionālā<br />
ietekme<br />
Sadarbības<br />
teritorijas<br />
1. Pārvaldība Bauskas,<br />
R<strong>un</strong>dāles,<br />
Vecumnieku<br />
novadi<br />
2. Izglītība Rīga, Bauskas <strong>un</strong><br />
Vecumnieku<br />
novadi<br />
3. Via Baltica Rīga, Ķekavas<br />
<strong>novads</strong>, Bauskas<br />
<strong>novads</strong><br />
4. Tūrisms Rīga, Ķekavas<br />
<strong>novads</strong>, Bauskas<br />
<strong>novads</strong>, R<strong>un</strong>dāles<br />
<strong>novads</strong><br />
5. Darba tirgus Rīga, Bauskas<br />
<strong>novads</strong><br />
6. Veselības<br />
aprūpe<br />
7. Sociālie<br />
pakalpojumi<br />
8. Pakalpojumu<br />
pieejamība<br />
Sadarbības tēmas<br />
Attīstības<br />
plānošana, efektīva<br />
pārvaldība<br />
Speciālās izglītības<br />
iestādes<br />
Izglītības iespējas<br />
pēc pamatskolas<br />
Ceļi,<br />
Sabiedriskais<br />
transports<br />
Tūrisma<br />
pakalpojumi, aktīvās<br />
atpūtas iespējas<br />
Sabiedriskais<br />
transports<br />
Transporta<br />
infrastruktūra<br />
Rīga Veselības aprūpes<br />
pakalpojumu<br />
pieejamība<br />
Citas Latvijas<br />
pašvaldības<br />
Rīga<br />
Sociālo<br />
pakalpojumu<br />
pieejamība<br />
Sadzīves<br />
pakalpojumu<br />
pieejamība,<br />
iepirkšanās, bankas<br />
pakalpojumi<br />
Skaidrojums<br />
Bijušā Bauskas rajona pašvaldības sadarbojas biedrības „Bauskas<br />
rajona lauku partnerība” ietvaros ar mērķi atrast risinājumus lauku<br />
teritoriju attīstībai.<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> daļu pārvaldības pakalpojumu (būvvalde, tūrisma<br />
informācijas centrs) sniedz kopīgi ar Bauskas novada pašvaldību. Tiek<br />
meklēti citi veidi efektīvāku <strong>un</strong> racionālāku pārvaldības pakalpojumu<br />
sniegšanai.<br />
Novadā atrodas <strong>Iecavas</strong> internātpamatskola <strong>un</strong> Zālītes speciālā<br />
internātpamatskola, kur pamatizglītību (t.sk. speciālo) iegūst<br />
izglītojamie no novada <strong>un</strong> apkārtējām pašvaldībām.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada ja<strong>un</strong>ieši profesionālo izglītību izvēlas iegūt ārpus<br />
novada, jo pašvaldībā nav profesionālās izglītības iestādēs. Augstākās<br />
izglītības iestādes ir pieejamas Rīgā.<br />
Novadu šķērso autoceļš Via Baltica, kas savieno novadu ar Rīgu,<br />
Bausku <strong>un</strong> – dienvidu virzienā – ar Lietuvu. Sadarbībā ar citām<br />
pašvaldībām nepieciešams uzlabot šī ceļa drošību, veicinot apvedceļu,<br />
daudzlīmeņu krustojumu <strong>un</strong> gājēju / veloceliņu <strong>un</strong> tiltiņu izbūvi.<br />
Sabiedriskā transporta – autobusu – līnijas savieno <strong>Iecavas</strong> novadu ar<br />
Rīgu, Bausku <strong>un</strong> citām apdzīvotajām vietām. Sadarbībā ar citām<br />
pašvaldībām vēlams pilnveidot sabiedrisko transportu, g.k. Rīgas<br />
virzienā.<br />
Novada teritoriju par autoceļu Via Baltica abos virzienos šķērso liels<br />
skaits tūristu, kas apmeklē ārpus novada esošos Latvijas nozīmes<br />
tūrisma objektus (R<strong>un</strong>dāles <strong>un</strong> Mežotnes pilis) <strong>un</strong> dodas uz citām<br />
valstīm vai ierodas no tām.<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā tūristi apstājas reti, jo šeit nav pazīstamu tūristu<br />
piesaistes objektu <strong>un</strong> pakalpojumu sniedzēju. Šo situāciju ir vēlams<br />
mainīt, veidojot novadā tūrisma pakalpojumus – ērti sasniedzamas<br />
ēdināšanas iestādes, informācijas p<strong>un</strong>ktus, radošās industrijas<br />
izstrādājumu tirdzniecības p<strong>un</strong>ktus, kā arī izvietojot kvalitatīvas<br />
informācijas zīmes.<br />
Novads ir pietiekami ērti sasniedzams, lai varētu apvienot dzīvošanu<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā ar darbu citās pašvaldībās. Šo iespēju izmanto daudzi<br />
<strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāji.<br />
Šādu svārstmigrantu skaits palielinātos, ja novadā būtu vieglāk<br />
pieejami aukļu pakalpojumi <strong>un</strong> garantēta bērnu drošība <strong>un</strong><br />
pieskatīšana līdz aptuveni pulksten 19:00 – 20:00.<br />
Kaut arī novadā ir pieejami nepieciešamākie veselības aprūpes<br />
pakalpojumi, specializētus veselības aprūpes pakalpojumus <strong>Iecavas</strong><br />
novada iedzīvotāji visbiežāk izmanto Rīgā.<br />
Ilgstošas sociālās aprūpes <strong>un</strong> sociālās rehabilitācijas pakalpojumus<br />
pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem iedzīvotājiem<br />
no visas Latvijas pašvaldībā sniedz valsts sociālās aprūpes centra<br />
„Zemgale” filiāle „Iecava”.<br />
Bez <strong>Iecavas</strong> novadā pieejamiem sadzīves pakalpojumiem <strong>un</strong><br />
iepirkšanās iespējām, novada iedzīvotāji visbiežāk iepērkas, apmeklē<br />
veikalus, izmanto sadzīves <strong>un</strong> bankas pakalpojumus Rīgā.<br />
75. lpp 11. Novada f<strong>un</strong>kcionālās saites
12. Novada attīstības indekss<br />
Latvijā kopš 2000.gada dažādu teritoriālo vienību attīstības novērtējumam lieto teritorijas attīstības indeksu. Teritorijas<br />
attīstības indekss ir vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara koeficientiem, summējot svarīgāko, attīstību<br />
raksturojošo, statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības. Tas parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no<br />
vidējā valsts sociālekonomiskās attīstības līmeņa attiecīgajā gadā.<br />
Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā teritorijas attīstības indekss tiek aprēķināts trīs grupu ietvaros –<br />
plānošanas reģioniem, republikas pilsētām <strong>un</strong> novadiem.<br />
Saskaņā ar 25.05.2010. MK noteikumiem Nr.482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību <strong>un</strong> tā<br />
vērtībām, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 2011.gadā bija ierindojies 22.vietā starp Latvijas novadiem (sk. tabulu Nr.38.).<br />
Nr.<br />
p.k.<br />
Novads<br />
Tabula Nr.38. Teritorijas attīstības indekss novadiem<br />
Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc<br />
2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada<br />
vidējiem rādītājiem)<br />
Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc<br />
2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada<br />
vidējiem rādītājiem)<br />
1. Garkalnes <strong>novads</strong> 2,308 2,415<br />
2. Mārupes <strong>novads</strong> 2,188 2,291<br />
3. Ādažu <strong>novads</strong> 1,741 1,861<br />
4. Stopiņu <strong>novads</strong> 1,677 1,800<br />
5. Babītes <strong>novads</strong> 1,639 1,787<br />
6. Ķekavas <strong>novads</strong> 1,595 1,754<br />
7. Ikšķiles <strong>novads</strong> 1,232 1,393<br />
8. Ropažu <strong>novads</strong> 1,211 1,291<br />
9. Carnikavas <strong>novads</strong> 1,186 1,332<br />
10. Olaines <strong>novads</strong> 0,955 1,077<br />
11. Salaspils <strong>novads</strong> 0,937 1,078<br />
12. Sējas <strong>novads</strong> 0,898 1,017<br />
13. Baldones <strong>novads</strong> 0,674 0,817<br />
14. Inčukalna <strong>novads</strong> 0,664 0,786<br />
15. Ķeguma <strong>novads</strong> 0,653 0,776<br />
16. Aizkraukles <strong>novads</strong> 0,609 0,743<br />
17. Siguldas <strong>novads</strong> 0,608 0,753<br />
18. Krimuldas <strong>novads</strong> 0,582 0,704<br />
19. Lielvārdes <strong>novads</strong> 0,528 0,666<br />
20. Ogres <strong>novads</strong> 0,466 0,622<br />
21. Mālpils <strong>novads</strong> 0,434 0,563<br />
22. <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 0,394 0,525<br />
23. Ozolnieku <strong>novads</strong> 0,367 0,505<br />
…<br />
30. Bauskas <strong>novads</strong> 0,181 0,294<br />
…<br />
32. Vecumnieku <strong>novads</strong> 0,152 0,274<br />
Salīdzinājumā ar blakus esošajām pašvaldībām, augstāks teritorijas indekss 2011.gadā bija tikai Olaines (0,955) <strong>un</strong><br />
Baldones novadiem (0,674).<br />
Jāatzīmē, ka 2011.gadā tikai 46 novadiem bija pozitīva teritorijas attīstības indeksa vērtība.<br />
76. lpp 12. Novada attīstības indekss
13. <strong>SVID</strong> analīze<br />
<strong>SVID</strong> analīze (stipro pušu, vājo pušu, iespēju <strong>un</strong> draudu izvērtējums) ir teritorijas attīstības perspektīvu izvērtējums, ņemot<br />
vērā pašreizējo situāciju.<br />
<strong>SVID</strong> analīze ir atspoguļota tabulās, lai pārskatāmi aprakstītu visu jomu stiprās <strong>un</strong> vājās puses, iespējas <strong>un</strong> draudus<br />
atbilstoši novada pašreizējās situācijas aprakstā minētajam. <strong>SVID</strong> analīzē katram p<strong>un</strong>ktam ir ievietots novērtējums<br />
(apzīmēts ar „̌”), norādot attiecīgā aspekta nozīmi pašvaldības (vietējā), reģiona valsts vai starptautiskā mērogā.<br />
13.1. Dabas resursi<br />
(Ģeogrāfiskais novietojums, ģeoloģija, klimatiskie apstākļi, dabas resursi <strong>un</strong> vides stāvoklis)<br />
Raksturojums<br />
STIPRĀS PUSES<br />
Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums <strong>un</strong> laba sasniedzamība<br />
Lauksaimniecības zemes <strong>un</strong> mežs ir viens no nozīmīgākajiem novada<br />
dabas resursiem<br />
Novadā nav būtisku gaisa piesārņojuma avotu <strong>un</strong> citu bīstamu<br />
piesārņojuma avotu<br />
Garāks veģetācijas periods kā Latvijas ziemeļos<br />
VĀJĀS PUSES<br />
Vietējais<br />
mērogs<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
Reģionālais<br />
mērogs<br />
Apdzīvotu vietu kom<strong>un</strong>ālie notekūdeņi <strong>un</strong> notece no lauksaimniecības ̌<br />
zemēm rada būtisku slodzi uz ūdensobjektu kvalitāti<br />
Rīgas kā galamērķa tuvums neveicina transportlīdzekļu apstāšanos Iecavā ̌ ̌<br />
Nepietiekami pašvaldības finanšu līdzekļi vides aizsardzības pasākumu<br />
īstenošanai<br />
̌<br />
IESPĒJAS<br />
Valsts<br />
mērogs<br />
Starptautiskais<br />
mērogs<br />
Derīgo izrakteņu atradņu izmantošana<br />
̌<br />
Dažādu finanšu resursu piesaiste vides aizsardzības projektu īstenošanai ̌ ̌<br />
DRAUDI<br />
Vides piesārņojuma palielināšanās, palielinoties saimnieciskajai aktivitātei ̌<br />
Vides piesārņojuma iespējas no Lietuvas puses ̌ ̌<br />
Dabas vērtību zaudēšana ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ<br />
̌<br />
13.2. Iedzīvotāji <strong>un</strong> dzīves vide<br />
(Iedzīvotāji, izglītība, kultūra, sports, tūrisms, sociālā drošība, veselības aprūpe u.c.)<br />
Raksturojums<br />
STIPRĀS PUSES<br />
Iedzīvotāju skaita palielināšanās (vidējā termiņā)<br />
Demogrāfiskās slodzes līmeņa samazināšanās novadā<br />
Kvalitatīvas <strong>un</strong> daudzpusīgas izglītības iespējas<br />
Kultūras, sporta iestāžu <strong>un</strong> pakalpojumu pieejamība<br />
Pašvaldībā tiek nodrošināta sociālā palīdzība <strong>un</strong> ir pieejami sociālie<br />
pakalpojumi<br />
Veselības pakalpojumu pieejamība novadā<br />
VĀJĀS PUSES<br />
Nevienmērīgs iedzīvotāju izvietojums<br />
Izglītojamo skaita samazināšanās novada izglītības iestādēs<br />
Nepietiekams tūrisma infrastruktūras <strong>un</strong> pakalpojumu<br />
nodrošinājums<br />
Nepietiekoša sociālās aprūpes infrastruktūra<br />
IESPĒJAS<br />
Investīciju piesaiste veselības, sociālās, izglītības <strong>un</strong> kultūras jomas<br />
Vietējais<br />
mērogs<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
Reģionālais<br />
mērogs<br />
Valsts<br />
mērogs<br />
̌<br />
Starptautiskais<br />
mērogs<br />
77. lpp 13. <strong>SVID</strong> analīze
Raksturojums<br />
Vietējais<br />
mērogs<br />
Reģionālais<br />
mērogs<br />
attīstībai<br />
<strong>Iecavas</strong> kā pilsētas attīstība ̌ ̌<br />
Kvalitatīvu veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība ̌ ̌<br />
Mūžizglītības piedāvājuma attīstība novadā<br />
̌<br />
DRAUDI<br />
Valsts<br />
mērogs<br />
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās ̌ ̌<br />
Veselības aprūpes, sociālās aprūpes <strong>un</strong> palīdzības klientu ̌<br />
palielinājums<br />
Kultūras iestāžu, kultūrvēsturisko objektu tehniskā stāvokļa ̌<br />
pasliktināšanās<br />
Veselības aprūpes, sociālās aprūpes <strong>un</strong> palīdzības, izglītības ̌<br />
pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās<br />
Starptautiskais<br />
mērogs<br />
13.3. Infrastruktūra<br />
(Transports, ūdensapgāde <strong>un</strong> kanalizācija, siltumapgāde <strong>un</strong> gāzes apgāde, elektroapgāde, telekom<strong>un</strong>ikācijas, atkritumu<br />
apsaimniekošana, nekustamais īpašums, sadzīves pakalpojumi <strong>un</strong> kapsētas)<br />
Raksturojums<br />
Vietējais<br />
mērogs<br />
Reģionālais<br />
mērogs<br />
Valsts<br />
mērogs<br />
Starptautiskais<br />
mērogs<br />
STIPRĀS PUSES<br />
Laba transporta infrastruktūra (A7 Rīga – Bauska, dzelzceļa līnija Jelgava ̌ ̌ ̌ ̌<br />
– Krustpils)<br />
Attīstīts sabiedriskā transporta (autobusu) tīkls ̌ ̌<br />
ES struktūrfondu iesaiste infrastruktūras attīstības projektu īstenošanā ̌ ̌<br />
Pilnībā elektrificēta novada teritorija<br />
̌<br />
Maģistrālais gāzes vads<br />
̌<br />
Novadā ir pieejami visi nepieciešamākie sadzīves pakalpojumi<br />
̌<br />
VĀJĀS PUSES<br />
Tranzīta kustība cauri Iecavai (troksnis, piesārņojums)<br />
̌<br />
Nolietojusies kom<strong>un</strong>ālā (ūdensapgādes tīkli u.c.) infrastruktūra<br />
̌<br />
Nesakārtoti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmi<br />
̌<br />
Liels pašvaldības autoceļu ar grants segumu īpatsvars ̌ ̌ ̌<br />
Zems pašvaldības īpašumā esošo zemju īpatsvars<br />
̌<br />
IESPĒJAS<br />
ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste infrastruktūras attīstībai ̌ ̌<br />
Veloceliņu izbūve<br />
̌<br />
Lielu infrastruktūras projektu attīstība (Rail Baltica u.c.) ̌ ̌ ̌ ̌<br />
Sadarbība ar blakus esošajām pašvaldībām reģiona satiksmes<br />
̌ ̌ ̌<br />
infrastruktūras plānošanā<br />
DRAUDI<br />
Autoceļu stāvokļa pasliktināšanās finansējuma samazināšanās rezultātā ̌ ̌<br />
Cenu palielinājums kom<strong>un</strong>ālās saimniecības pakalpojumiem <strong>un</strong> ̌<br />
iedzīvotāju zemā maksātspēja<br />
Būvniecības aktivitātes samazināšanās<br />
̌<br />
13.4. Ekonomika<br />
(Uzņēmējdarbība, ārvalstu tiešās investīcijas, nodarbinātība <strong>un</strong> bezdarbs)<br />
Raksturojums<br />
STIPRĀS PUSES<br />
Liels lauksaimniecības <strong>un</strong> mežniecības nozares uzņēmumu īpatsvars<br />
novada tautsaimniecībā<br />
Pieejami vietējie resursi uzņēmējdarbības attīstībai<br />
Augsts nodarbināto skaits apstrādes rūpniecībā<br />
Mazs ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits (uz 1 000 iedzīvotājiem)<br />
Maz <strong>un</strong> nepietiekami attīstīti mazie <strong>un</strong> vidējie uzņēmumi<br />
VĀJĀS PUSES<br />
Vietējais<br />
mērogs<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
Reģionālais<br />
mērogs<br />
Valsts<br />
mērogs<br />
Starptautiskais<br />
mērogs<br />
78. lpp 13. <strong>SVID</strong> analīze
Bezdarba līmeņa paaugstināšanās<br />
Brīvo darba vietu trūkums<br />
Raksturojums<br />
Vietējais<br />
mērogs<br />
̌<br />
̌<br />
Reģionālais<br />
mērogs<br />
Valsts<br />
mērogs<br />
Starptautiskais<br />
mērogs<br />
IESPĒJAS<br />
Vietējo dabas resursu izmantošana (izrakteņu, lauksaimniecības, ̌<br />
tūrisma u.c. nozaru attīstībai)<br />
ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste ̌ ̌<br />
Attīstīt uzņēmējdarbību, t.sk., veidot uzņēmējdarbības atbalsta ̌<br />
infrastruktūru <strong>un</strong> sistēmu<br />
Stimulēt investīciju piesaisti novada sociālekonomiskai attīstībai ̌ ̌<br />
DRAUDI<br />
Rīgas tuvums – konkurence par darbaspēku ̌ ̌<br />
Kvalificēta darbaspēka <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>iešu aizplūšana uz cietiem reģioniem <strong>un</strong><br />
ārvalstīm<br />
Neskaidra valsts nodokļu politika nākotnē (nedroša uzņēmējdarbības<br />
vide)<br />
Ekonomiskās situācijas tālāka pasliktināšanās Latvijā<br />
13.5. Pārvalde<br />
(Pašvaldības pārvalde, sabiedrības līdzdalība, pašvaldības investīciju projekti, sadarbība, pašvaldības budžets, nevalstiskās<br />
organizācijas, valsts iestādes <strong>un</strong> organizācijas)<br />
Raksturojums<br />
STIPRĀS PUSES<br />
Vietējais<br />
mērogs<br />
Reģionālais<br />
mērogs<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
Valsts<br />
mērogs<br />
̌<br />
Starptautiskais<br />
mērogs<br />
Pamatpakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem<br />
̌<br />
Sadarbības partneri (pašvaldības) ārvalstīs ̌ ̌<br />
Pašvaldības pieredze investīciju projektu īstenošanā<br />
̌<br />
Aktīvas nevalstiskās organizācijas<br />
̌<br />
Finansiāls atbalsts nevalstisko organizāciju projektiem<br />
̌<br />
Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība ārpus novada centra<br />
Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju iespējas<br />
VĀJĀS PUSES<br />
IESPĒJAS<br />
Ģeogrāfiskā stāvokļa sniegto priekšrocību izmantošana pašvaldības<br />
attīstībā<br />
Sadarbība ar ārvalstu partneriem, citiem novadiem <strong>un</strong> dalība<br />
partnerorganizācijās<br />
Valsts pārziņā esošu f<strong>un</strong>kciju deleģēšana pašvaldībai bez papildus<br />
finansējuma, nodokļu politikas izmaiņas<br />
Kvalificēta darbaspēka aizplūšana<br />
Pašvaldības ieņēmumu samazināšanās, saistību palielināšanās<br />
DRAUDI<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌ ̌ ̌<br />
̌<br />
̌<br />
̌<br />
79. lpp
Change language