1.daļa: Esošās situācijas un SVID analīze - Iecavas novads

iecava.lv

1.daļa: Esošās situācijas un SVID analīze - Iecavas novads

1.daļa: Esošās situācijas

un SVID analīze

1.redakcija

2012.gada 9.oktobris

1. lpp / Vizītkarte


Vizītkarte

2. lpp / Vizītkarte


Saturs

I. IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI ........................................................................................................................................... 4

II. IEVADS ............................................................................................................................................................................................ 7

1. KOPSAVILKUMS .............................................................................................................................................................................. 8

2. IECAVAS NOVADA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA .....................................................................................................................................10

3. NOVADA FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS ............................................................................................................................11

3.1. ĢEOGRĀFISKĀ ATRAŠANĀS VIETA UN TERITORIJA .....................................................................................................................11

3.2. DABAS RESURSI ................................................................................................................................................................12

3.3. DABAS VĒRTĪBAS ...............................................................................................................................................................15

4. VIDES STĀVOKLIS ...........................................................................................................................................................................16

4.1. GAISA PIESĀRŅOJUMS........................................................................................................................................................16

4.2. ŪDENS PIESĀRŅOJUMS ......................................................................................................................................................16

4.3. TROKŠŅA PIESĀRŅOJUMS ...................................................................................................................................................17

4.4. PIESĀRŅOTĀS VIETAS .........................................................................................................................................................18

5. IEDZĪVOTĀJI ...................................................................................................................................................................................19

5.1. SKAITS UN APDZĪVOTĪBAS BLĪVUMS .......................................................................................................................................19

5.2. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS ............................................................................................................................................19

5.3. IEDZĪVOTĀJU DZIMUMA UN VECUMA STRUKTŪRA ....................................................................................................................21

5.4. PILSONĪBA .......................................................................................................................................................................22

5.5. IEDZĪVOTĀJU NACIONĀLAIS SASTĀVS .....................................................................................................................................22

5.6. IEDZĪVOTĀJU SKAITA PROGNOZE 2019.GADAM .......................................................................................................................23

6. SOCIĀLĀ JOMA ...............................................................................................................................................................................25

6.1. IZGLĪTĪBA.........................................................................................................................................................................25

6.2. KULTŪRA ........................................................................................................................................................................30

6.3. SPORTS ...........................................................................................................................................................................33

6.4. TŪRISMS UN AKTĪVĀ ATPŪTA ...............................................................................................................................................35

6.5. SOCIĀLĀ DROŠĪBA .............................................................................................................................................................37

6.6. VESELĪBAS APRŪPE ............................................................................................................................................................39

6.7. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA ........................................................................................................................................................42

6.8. SADZĪVES PAKALPOJUMI .....................................................................................................................................................44

6.9. KAPSĒTAS ........................................................................................................................................................................44

7. INŽENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ...........................................................................................................................................46

7.1. TRANSPORTS ....................................................................................................................................................................46

7.2. INŽENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ....................................................................................................................................51

8. NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS ................................................................................................................................................................56

8.1. DZĪVOJAMAIS FONDS UN APSAIMNIEKOŠANA ..........................................................................................................................56

8.2. BŪVNIECĪBA .....................................................................................................................................................................56

8.3. ZEMES LIETOŠANAS VEIDI UN ĪPAŠUMPIEDERĪBA ......................................................................................................................57

8.4. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS SITUĀCIJA ...............................................................................................................................58

9. EKONOMIKA ..................................................................................................................................................................................60

9.1. UZŅĒMĒJDARBĪBA .............................................................................................................................................................60

9.2. ĀRVALSTU TIEŠĀS INVESTĪCIJAS ............................................................................................................................................62

9.3. NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBS ............................................................................................................................................63

10. PĀRVALDE ....................................................................................................................................................................................67

10.1. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDE ...................................................................................................................................................67

10.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA ..................................................................................................................................................70

10.3. PROJEKTU KAPACITĀTE .....................................................................................................................................................72

10.4. SADARBĪBA ....................................................................................................................................................................73

11. NOVADA FUNKCIONĀLĀS SAITES ..................................................................................................................................................75

12. NOVADA ATTĪSTĪBAS INDEKSS ......................................................................................................................................................76

13. SVID ANALĪZE ...............................................................................................................................................................................77

3. lpp Saturs


I. Izmantotie saīsinājumi un termini

Saīsinājumi

% procenti

AS

akciju sabiedrība

ĀTI

ārvalstu tiešās investīcijas

ºC Celsija grādi

cm

centimetrs

CSDD

Ceļu satiksmes drošības direkcija

CSP

LR Centrālā statistikas pārvalde

CSNg

ceļu satiksmes negadījums

ELFLA

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ERAF

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES

Eiropas Savienība

ESF

Eiropas Sociālais fonds

EUR

eiro

g. gads

gs.

gadsimts

ha

hektārs

kl.

klase

KPFI

Klimata pārmaiņu finanšu instruments

km

kilometrs

km 2

kvadrātkilometrs

kV

kilovolts

LR

Latvijas Republika

l/s

lauksaimniecība

LVAF

Latvijas Vides aizsardzības fonds

LVL

Latvijas Republikas valūta – lats

LVĢMC

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

m

metrs

mm

milimetrs

m 2

kvadrātmetrs

m 3

kubikmetrs

milj.

miljons

m.g.

mācību gads

mg

miligrams

MK

Ministru kabinets

MW

megavats

NACE

ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā

NAI

notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

n/d

nav datu

NMP

neatliekamā medicīniskā palīdzība

Nr.

numurs

Nr.p.k.

numurs pēc kārtas

PA

pašvaldības aģentūra

PII

pirmsskolas izglītības iestāde

PMLP

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

prot.

protokols

SIA

sabiedrība ar ierobežotu atbildību

sk.

skatīt

SVID

analīzes matrica (stiprās, vājās puses, iespējas, draudi)

t

tonna

TA

tehniskā apskate

TL

transportlīdzeklis

t.sk.

tajā skaitā

tūkst.

tūkstotis

VAS

valsts akciju sabiedrība

VRAA

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

u.c.

un citi

utt.

un tā tālāk

4. lpp I. Izmantotie saīsinājumi un termini


Termini

Attīstības plānošana

Attīstības programma

Bezdarba līmenis

Bezdarbnieks

Dabas resursi

Darbspējas vecums

Demogrāfiskā slodze

Ekonomiski aktīvi

uzņēmumi/

komercsabiedrības

Iedzīvotāju dabiskais

pieaugums

Infrastruktūra

Lielie uzņēmumi

Mazie uzņēmumi

Mikrouzņēmumi

Mūžizglītība

Natura 2000 teritorijas

Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde ar nolūku īstenot politiski noteiktas

prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.

Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās pašvaldības attīstības prioritātes.

Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju kopskaitā, parasti tiek atainots procentos.

Darba spējīgs, nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, vai ārvalstnieks (bezvalstnieks),

kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ir darbspējas vecumā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē

darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pamata dzīvesvietas un vismaz reizi mēnesī

apmeklē šo dienestu.

Dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zems dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska,

sociāla vai kultūras vērtība.

Iedzīvotāju vecums no 15 līdz 64 gadiem.

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība pret personu skaitu darbspējas

vecumā. Demogrāfiskās slodzes līmeni var izteikt procentos vai uz 1 000 iedzīvotājiem.

Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības), kas ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus un

nav pārtraukuši savu darbību.

Starpība starp noteiktā laika posmā dzimušo un mirušo skaitu. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir pozitīvs,

ja dzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu, un negatīvs, ja mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu.

Tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, kuru veido transporta, sakaru, enerģētikas,

ūdenssaimniecības un citu tīklu un objektu sistēmas, kā arī mājokļi un izglītības, veselības aizsardzības,

kultūras, sporta un citi iedzīvotāju aprūpes objekti un to izkārtojums kādā teritorijā.

Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 250 un vairāk vai neto apgrozījumu lielāku par 35,1 milj. latu vai

bilances kopsummu lielāku par 30,2 milj. latu.

Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49 vai gada apgrozījumu vienādu vai mazāku par 7 milj. latu

vai bilances kopsummu vienādu vai mazāku par 7 milj. latu.

Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu deviņi un mazāk vai gada apgrozījumu vienādu vai mazāku par 1,4 milj.

latu vai bilances kopsummu vienādu vai mazāku par 1,4 milj. latu.

Jaunu zināšanu, arodu un prasmju apguve mūža garumā.

Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls.

Neatliekamā medicīniskā

palīdzība

Nodarbinātie

iedzīvotāji/darbinieki

Piesārņojums

Piesārņota vieta

Potenciāli piesārņota vieta

Plānošanas reģions

Projekts

Primārā veselības aprūpe

Prioritāte

Privātais sektors

Publiskā pārvalde

Palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem

gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām

saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām.

Visas tās personas (15 un vairāk gadus vecas), kas pārskata nedēļā veica jebkuru darbu vai nu par

samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī

pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Nodarbināto

skaitā ietver arī tās personas, kas strādā, lai iegūtu produkciju pašu patēriņam, ja tas ir nozīmīgs iztikas

avots personai vai tās ģimenei.

Tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu

īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu

vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu.

Augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.

Augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas

informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.

Latvijas teritoriāla vienība, kuru, savstarpēji vienojoties, izveido vietējās pašvaldības reģionālās attīstības

plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai.

Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika posmā ar iepriekš noteiktiem

finansiāliem, materiāliem un cilvēku resursiem.

Pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (ģimenes ārsts,

ārsta palīgs, māsa, vecmāte, zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists).

Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām

attīstības aktualitātēm.

Uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu uzņēmējsabiedrības bez valsts kapitāla

daļas, individuālie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, piemājas un personīgās palīgsaimniecības,

individuālajā darbā nodarbinātie.

Valsts, reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņu institūciju kopums.

5. lpp I. Izmantotie saīsinājumi un termini


Sabiedriskais sektors

Strādājošo skaits

Stratēģija

Transferts

Vidējie uzņēmumi

Vīzija

Valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk;

sabiedriskās organizācijas.

Uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un iestādēs strādājošie (izņemot zemnieku saimniecībās, piemājas un

personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā nodarbinātos).

Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.

Normatīvajos aktos paredzēts īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums.

Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 50 līdz 249 vai gada apgrozījumu vienādu vai mazāku par 35,1 milj.

latu vai bilances kopsummu vienādu vai mazāku par 30,2 milj. latu.

Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas uzstāda ideālu uz ko tiekties.

6. lpp I. Izmantotie saīsinājumi un termini


II. Ievads

Iecavas novada attīstības programma 2013. – 2019.gadam (turpmāk tekstā – attīstības programma) izstrādāta saskaņā ar

Iecavas novada domes 09.08.2011. sēdes lēmumu (prot. Nr. 19) „Par Iecavas novada attīstības programmas 2013. –

2019.gadam izstrādes uzsākšanu”.

Iecavas novada attīstības programmas izstrāde veikta, balstoties uz LR normatīvajiem aktiem, kā arī nacionāla līmeņa,

Zemgales plānošanas reģiona un vietēja līmeņa plānošanas dokumentiem. Attīstības programmas izstrādei izmantoti LR

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (tagad – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

2010.gada 23.septembra „Metodiskie ieteikumi attīstības

programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī”.

Iecavas novada attīstības programma izstrādāta, izmantojot

integrētu pieeju: ievērojot telpisko, tematisko un laika dimensiju.

Attīstības programma sastāv no šādām daļām:

· I. daļa. Esošās situācijas un SVID analīze;

· II. daļa. Stratēģiskā daļa un rīcības plāns;

· Pielikumi.

Programmas izstrādes ietvaros tika veikta

novada iedzīvotāju aptauja, veicot 300 intervijas.

I. daļa. Esošās situācijas un SVID analīze

Esošās situācijas analīzes mērķis ir apzināt un novērtēt novada rīcībā esošos resursus (vides, sociālos un ekonomiskos),

raksturot teritorijas attīstības tendences, kā arī identificēt novada funkcionālās saites.

SVID analīze (stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums) ir teritorijas attīstības perspektīvu izvērtējums, ņemot

vērā pašreizējo situāciju.

II. daļa. Stratēģiskā daļa un rīcības plāns

Attīstības programmas stratēģiskajā daļā, ņemot vērā esošās situācijas analīzes rezultātus, ir formulēta novada attīstības

vidēja termiņa mērķi un prioritātes. Prioritātēm ir definēti (kvalitatīvi un kvantitatīvi) vidējā termiņā sasniedzamie

rezultāti. Lai sasniegtu izvirzītos vidējā termiņa rezultātus, ir definēti rīcības virzieni.

Rīcības plānā uzskaitītas attīstības programmas ietvaros veicamās rīcības. Tās rīcības, kurām ir definēts nepieciešamais

finansējuma apjoms, finansējuma avoti, rīcības uzsākšanas un pabeigšanas termiņš un atbildīgais, ir atsevišķi uzskaitītas

investīciju plānā.

Rīcības plānā ietverts arī attīstības programmas uzraudzības sistēmas apraksts, kā arī pārskats par sabiedrības līdzdalību

un iesaisti attīstības programmas izstrādē.

Pielikumi

Informatīvi materiāli, kas papildina Iecavas novada attīstības programmā ietverto informāciju.

7. lpp II. Ievads


III. Esošās situācijas un SVID

analīze

1. Kopsavilkums

Attēls Nr.1. Rapšu lauks pie Audrupiem. Autors: G. Pāvils

Atšķirībā no daudziem jaunveidotajiem Latvijas novadiem, Iecavas

novads jau ilgstoši pastāv esošajās robežās, tas ir veidots no viena –

Iecavas – pagasta.

Laika gaitā novads ir mainījies. 16. – 18.gadsimtā šeit darbojās liels

skaits rūpnīcu, savukārt 20. – 21.gadsimtā tranzītceļš un Rīgas

tuvums novada iedzīvotājiem liek vērtēt iespēju veidot Iecavu kā

Pierīgas „guļamrajonu” jeb vai attīstīt šeit loģistikas pakalpojumus un

rūpniecību.

Tomēr novada tēlu gan pašu novadnieku acīs, gan citur Latvijā

nosaka salīdzinoši auglīgās un ērti apstrādājamās zemes.

Iecava asociējas ar plašiem, labi apstrādātiem tīrumiem un pārtikas

pārstrādes uzņēmumiem.

Iedzīvotāji

Ģeogrāfiskais

novietojums,

transports

Novadā dzīvo 8 947 iedzīvotāji. Iedzīvotāju blīvums šeit ir nedaudz zemāks (28,7 cilvēki/km 2 ) nekā

vidēji Latvijā (31,6 cilvēki/km 2 ). Novads ir izteikti monocentrisks: 62% novada iedzīvotāju dzīvo

Iecavā – ciemā, kurš vērtē iespēju mainīt statusu un kļūt par pilsētu.

Pēdējo 22 gadu laikā iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies par 9,2%. Bērnu skaits novadā ir

lielāks (15,7% no visiem iedzīvotājiem) nekā vidēji Latvijā (13,8%), tomēr tam ir tendence

samazināties. Demogrāfiskā slodze novadā ir nedaudz zemāka (572) nekā vidēji Latvijā (573).

Iecavas novada platība ir 31 178,5 ha.

Novads atrodas Rīgas aglomerācijas zonā un, ja nav satiksmes sastrēgumu, no Iecavas aptuveni 40

minūšu laikā var aizbraukt uz Rīgas centru. Labi nodrošināts ir sabiedriskais transports virzienā Rīga

– Iecava – Bauska – Iecava – Rīga, savukārt neapmierinoša satiksme ir virzienā Iecava – Jelgava –

Iecava.

Novadu ziemeļu – dienvidu virzienā cauri Iecavai šķērso Latvijas nozīmīgākais autoceļš – Via

Baltica. Savukārt rietumu – austrumu virzienā novadu šķērso Jelgavas – Krustpils dzelzceļš, pa kuru

uz Latvijas ostām tiek transportēts liels kravu apjoms.

Pēc 2025.gada tiek plānots izbūvēt Via Baltica Iecavas apvedceļu, cauri novadam virzās arī viens no

plānotā dzelzceļa Rail Baltica trases novietojuma variantiem.

Novada mazos ciemus ar Iecavu savieno ceļi, šo ceļu kvalitāte ir neapmierinoša un kavē harmonisku

novada attīstību.

Dabas resursi

Uzņēmējdarbība

un specializācija

Iecavas novadā atrodas dolomīta atradnes, kas netiek izmantotas.

Lauksaimnieciskā zeme klāj 46,02% novada platības, 73% lauku ir meliorēti.

Mežs un krūmāji faktiski klāj 43,76% novada teritorijas, turklāt, neraksturīgi Rīgas aglomerācijas

zonai, liela daļa meža ir saimnieciskajā zonā.

Novadu raksturo līdzenumu kultūrainava, attālāk no Via Baltica daudzviet ir estētiski pievilcīga

mozaīkveida ainava.

Novada iedzīvotāji tomēr novadā veido maz uzņēmumu – uzņēmumu skaits uz 1 000 cilvēkiem šeit

(39,8) ir būtiski zemāks, nekā vidēji Latvijā (60).

Iecavas novada uzņēmēji ir salīdzinoši sekmīgi piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas – 22 gadu

laikā piesaistīti 6 262 810 LVL, kas novadu ierindo 23.vietā starp visām Latvijas pašvaldībām.

Novadā esošie uzņēmumi izmanto dabas resursu sniegtās iespējas – lielākais skaits uzņēmumu

8. lpp /1. Kopsavilkums


darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.

Novada iedzīvotāji uzskata, ka šāda specializācija – lauksaimniecības kultūru audzēšana, kā arī

pārtikas produktu ražošanas – būtu jāsaglabā arī tuprmāk. Rīgas tuvums un plānotie transporta

infrastruktūras projekti (Rail Baltica un Via Baltica attīstība) liek domāt arī par loģistikas un,

iespējams, arī rūpniecības attīstību.

Nodarbinātība,

darba samaksa un

nodokļu

ieņēmumi

Komunālā

saimniecība

Izglītība

Kultūra

Bezdarba līmenis Iecavas novadā (6,7%) ir zemāks, nekā vidēji Latvijā un Zemgales reģionā, tomēr

augstāks, nekā vairumā citu Pierīgas pašvaldību. Darba samaksa sabiedriskajā sektorā (367 LVL) ir

zemāka, nekā vidēji Latvijā (493 LVL), Zemgales reģionā (392 LVL) un kaimiņu novados.

Krīzes iespaidā iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumi uz vienu cilvēku novadā 2010.gadā,

salīdzinājumā ar 2008.gadu, samazinājās par 27,7%. Šajā periodā krasi (no 51 līdz 326) palielinājās

trūcīgo ģimeņu skaits.

Iecavā ir centralizētas siltumapgādes sistēma, kas darbojas ar dabas gāzi. Centralizēta

ūdensapgādes sistēma ir Iecavā, Dimzukalnā, Zālītē un Zorģos, notekūdeņu savākšanas sistēmas –

Iecavā, Zālītē un Zorģos. Novadā nav bīstamo atkritumu savākšanas sistēmas, ir tikai viens

atkritumu šķirošanas laukums.

Novadā atrodas divas pirmsskolas izglītības iestādes – abas Iecavā, četras skolas (divas Iecavā un pa

vienai Dzimtmisā un Zālītē), Iecavas mūzikas skola un Iecavas novada sporta skola „Dartija”. Iecavas

bērnudārzos nav iespējams uzņemt visus pieteiktos bērnus.

Novada izglītības iestādes neņem aktīvu dalību novada uzņēmējdarbības vides veidošanā, Iecavas

novadā nav attīstīts mūžizglītības piedāvājums.

Skolu un bērnudārzu infrastruktūra ir dažādā stāvokli – daļā izglītības iestāžu ir jau veikta

rekonstrukcija, vairāku izglītības iestāžu (Dzimtmisas pamatskola, Iecavas mūzikas skola) ēkām ir

nepieciešama rekonstrukcija.

Novadu raksturo aktīva kultūras dzīve: šeit aktīvi darbojas Iecavas kultūras nams un sešas

bibliotēkas. Katrai no šīm iestādēm ir liela nozīme novada sabiedriskajā dzīvē: kultūras nams kalpo

kā novada kultūras identitātes veidotājs, savukārt novada mazo ciemu bibliotēkas ir šo ciemu

sociālās aktivitātes centri.

9. lpp /1. Kopsavilkums


2. Iecavas novada vēsturiskā attīstība

No aizvēstures līdz 19.gadsimtam

Tagadējā Iecavas novada teritorijā dzīvoja zemgaļu ciltis – Upmales zeme, šeit apzināti vairāki arheoloģiskie pieminekļi –

dzelzs laikmeta un vēlāka laika apbedījumi.

14.gs. tagadējā Iecavas novada teritorija tika iekļauta Livonijas ordeņa valstī, rakstos Iecava pirmo reizi minēta 1492.gadā.

No 16.gs. vidus līdz 18.gs. beigām novada teritorija bija Kurzemes hercogistes sastāvā, un šeit veidojās rūpniecības centrs.

Tagadējā Iecavas novada teritorijā bija vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu

un vienkrāsainas vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. Dzelzāmurā darbojās dzelzs ceplis, enkuru kaltuve, naglu

kaltuve, lielgabalu lietuve, dzelzs virpotava. Ražoja lielgabalus (divus no tiem tagad var apskatīt Iecavas centrā), lielgabala

lodes, kuģa naglas, katlus.

1641.gadā uzsāka tagadējās Iecavas luterāņu baznīcas celtniecību.

1795.gadā Iecavas muižu savā īpašumā ieguva grāfs Pēteris fon der Pālens, kura valdīšanas laikā tika uzbūvēta Iecavas pils

(nopostīta 1915.gadā), izveidots ainavu parks.

19.gadsimtā Iecavas teritorijā bijušas 16 muižas (Brantu, Briedes, Grienvaldes, Misas, Zorģes muiža u.c.). 1827.gadā

atvērta Dzimtmisas skola, 1858.g. – Iecavas skola, 1864. – Misas skola.

Iecavas ciems sāka veidoties 19.gadsimta beigās – 1869.gadā uzcēla pagasta namu, 1876.gadā – Iecavas pagasta skolu,

1891.gadā pabeidza celt jauno miertiesas namu, kurā tagad atrodas kultūras nams.

20.gadsimts

Pirmā pasaules kara laikā, divus gadus atrazdamās frontes joslas tuvumā, Iecava stipri cieta, tika nopostīta Iecavas pils.

Tomēr liela daļa muižas centra apbūves ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc Pirmā pasaules kara, pateicoties ērtajai

satiksmei, auglīgajai zemei un uzņēmīgajiem iecavniekiem, Iecava atkal ātri attīstījās. 1935.gadā Iecavā bija 709

iedzīvotāji.

Līdz ar padomju okupāciju daļa novada iedzīvotāju tika deportēti, novada teritorijā tika izvietotas trīs padomju armijas

daļas.

1963.gadā Iecava ieguva pilsētciemata statusu. Tagadējā novada teritorijā tika izveidoti kolhozi, kas septiņdesmitajos

gados tika apvienoti kolhozā „Iecava”, padomju saimniecībā „Progress” un padomju saimniecībā „Zālīte”. 1973.gadā

ražošanu uzsāka Iecavas putnu fabrika (tagadējā A/S „Balticovo”), 1980jos gados tika izveidotas vairākas citas ražotnes.

1990.gadā Iecavas Tautas deputātu padome, izvērtējot ciemata statusa maiņu, izvēlējās, ka Iecava nekļūs par pilsētu un

būs daļa no Iecavas pagasta. Šai laikā no novada tiek izvestas arī padomju karaspēka daļas.

Iecavas novads ir izveidots 2004.gada 1.janvārī agrākā Iecavas pagasta robežās.

10. lpp 2. Iecavas novada vēsturiskā attīstība


3. Novada fizioģeogrāfiskais

raksturojums

3.1. . Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un teritorija

Novietojums un platība

Iecavas novads atrodas Latvijas centrālajā daļā (sk. attēlu Nr.2.), Zemgales plānošanas reģionā.

Attēls Nr.2. Iecavas novads, attālumi no Iecavas līdz citām Latvijas pilsētām

Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”

· Administratīvais centrs: Iecava (6 048 iedzīvotāji, 62% novada iedzīvotāju);

· Platība: 31 178,5 ha 1 – 14. lielākā no 20 Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām;

· Robežojas ar Baldones, Bauskas, Olaines, Ozolnieku un Vecumnieku novadiem;

· Atrodas Rīgas aglomerācijas iekšējā zonā; 2

Ģeoloģija un ģeomorfoloģija

· Dabas rajons: Viduslatvijas zemiene;

· Dabas apvidi:

· Zemgales līdzenums (novada rietumu daļa);

· Tīreļu līdzenums (ziemeļu daļa);

· Upmales paugurlīdzenums (austrumu daļa); 3

· Reljefs: vāji viļņots, limnoglaciālais līdzenums ar 5 – 10 m lielām relatīvā augstuma izmaiņām;

1

Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes

lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.

2

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005. – 2020.gadam.

3 Latvijas ģeogrāfijas atlants. Jāņa sēta. 1999.

11. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums


· Reljefa absolūtais augstums: no 7 m virs jūras līmeņa novada rietumu daļā līdz aptuveni 45 – 50 m virs jūras

līmeņa Dzelzāmura apkaimē. Iecava atrodas 15 – 25 m virs jūras līmeņa.

· Kvartāra nogulumu biezums ir neliels – no dažiem desmitiem cm līdz 27 metriem;

· Kvartāra nogulumu ģenēze: ledāja (glacigēnie) un pēcledāja nogulumi, novada ziemeļu daļā tos klāj Baltijas ledus

ezera un Litorīnas jūras nogulumi – māli un smiltis. Dienvidu daļā Iecavas drumlinu lauks, ko veido smilšaini

fluvioglaciālie nogulumi.

· Novadu šķērso Iecavas upe, kuras ielejā ir līdz 10 m biezi aluviālie nogulumi;

· Zemkvartāra pamatiežu virsmu veido augšdevona Stipinu (Bauskas) un Pamūšas svītas. Stipinu svītas dolomīti

vietām, tai skaitā Iecavas centrā, atsedzas Iecavas upes krastos.

Klimatiskie apstākļi

· Ietilpst Piejūras zemienes un Zemgales līdzenuma klimatiskajā rajonā;

· Novada klimatu nosaka līdzenuma apstākļi un Baltijas jūras Rīgas jūras līča tuvums;

· Klimats ir nedaudz kontinentālāks, nekā vidēji Latvijā, tas ir samērā sauss un silts;

· Ziema parasti ir salīdzinoši maiga, neveidojas stabila sniega sega;

· Veģetācijas periods sākas 10 – 14 dienas ātrāk, nekā, piemēram, Latvijas ziemeļu daļā;

· Vidējā gaisa temperatūra:

· Janvārī: -5ºC (Latvijā vidēji -4,8ºC);

· Jūlijā: +17ºC (Latvijā vidēji +16,7ºC).

· Vidējais nokrišņu daudzums: 600 – 660 mm (Latvijā vidēji 600 – 700 mm);

· Dominē dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēji.

3.2. Dabas resursi

Derīgie izrakteņi

Nozīmīgākais derīgais izraktenis novadā ir dolomīts – apzinātas septiņas dolomīta atradnes 4 (sk. tabulu Nr.1.).

Tabula Nr.1. Dolomīta atradnes Iecavas novadā

Atradne Piezīmes Dolomīta pielietojums

Izpētes Krājumu sadalījums

gads kategorijās (tūkst. m 3 )

Iecava Lielākā daļa atrodas Ozolnieku novadā Šķembām 1985 A – 3596,8

N – 3864,0

Gulbji 2007.gadā ieguve beigusies, tiek veidots zivju

dīķis

Šķembām, dolomīta miltiem un

dekoratīvajam akmenim

2007 A – 284,7

N – 946,2

Purmaļi Netiek izmantota Šķembām 1997 A – 1365,5

N – 525,2

Purmales Netiek izmantota, ietver atradni

„Jaunbemberi”

Šķembām 1982 A – 5942, 2

N – 16865,2

Sproģi Netiek izmantota Šķembām, kaļķu ražošanai un 1964 N – 1898,13

dekoratīvajam akmenim

Misēni Netiek izmantota Šķembām 1990 A – 459,2

Vajeikas Nevar izmantot – atrodas maģistrālā gāzes Šķembām un dekoratīvajam 1971 N – 6261,8

vada un autoceļa Iecava – Jelgava aizsargjoslās akmenim

Informācijas avots: Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Iecavas novada teritorijā atrodas arī 32 kūdras atradnes, smilts un smilts – grants atradne „Vecpūres”, smilts atradne

„Mazupītes”. Šajās atradnēs derīgo izrakteņu ieguve nenotiek.

4

Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

12. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums


Dzeramā ūdens resursi

Novadā ūdensapgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi, novadā atrodas 26 darbojošies urbumi 5 , no kuriem centralizētajai

ūdensapgādei tiek izmantoti astoņi artēziskie urbumi. Nelielu apdzīvotu vietu un viensētu vajadzībām ūdens tiek iegūts no

grodu akām.

Dzeramā ūdens ieguvei tiek izmantots devona nogulumu Arukilas – Amatas ūdens horizontu komplekss (smilšakmens,

māls un aleirolīti), kas ieguļ līdz 300 m dziļumam. Šis ūdens horizonts ir labi aizsargāts no iespējamā virszemes

piesārņojuma pieplūdes. Visi artēziskie urbumi izmanto ūdeni no Gaujas (D3gj) horizonta. Artēziskais ūdens no šī ūdens

horizonta pēc ķīmiskā sastāva klasificējams kā hidrogēnkarbonātu kalcija vai magnija tipa ar mineralizāciju 0,2 līdz 0,5 g/l,

cietību 2 līdz 7 miligramekvivalentiem uz litru un dzelzs daudzumu no 0,5 līdz 1,5 mg/l.

Lai nodrošinātu kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi patērētājiem, Iecavas novadā nepieciešams veikt ūdens atdzelžošanu.

Ūdeņi un purvi

· Zem ūdens atrodas 679,1 ha (2,2 %) no novada teritorijas; 6

· Novads pilnībā ietilpst Lielupes upes (baseins Nr. L143) un tās pieteku – Iecavas (L127) un Misas (L129) baseinos.

Lielākā daļa novada atrodas Iecavas baseinā (sk. 1.pielikumu).

· Iecava ir nozīmīgākā upe novadā, šeit tā tek 30 km garumā (no kopējā 137 km garuma), seklā ielejā. Vietām upes

gultne ir regulēta;

· Iecavas upe iekļauta 15.01.2002. MK noteikumos Nr.27 „Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju

resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus

mehāniskus šķēršļus”. Iecavas upe ir upes nēģa nārstošanas vieta.

· Novada teritorijā atrodas arī vairākas mazākas upes, tai skaitā Briede, Ģedule, Īkstrums, Jāņupe, Smakupe,

Vērģupe (Vergupe) un aptuveni 4 km garš Zvirgzdes posms. Vairums šo upju ir ievērojami pārveidotas

hidromeliorācijas darbu rezultātā.

· Ūdensobjektu bioloģiskā kvalitāte atbilst β mezosaprobai un β-α mezosaprobai pakāpei 7 , t.i. ūdensteču kvalitāte

raksturojama kā vāji piesārņota – stipri piesārņota;

· Iecavas un Misas ūdensobjektiem ir vidēja ekoloģiskā kvalitāte, bet Lielupes ūdensobjektam Iecavas novadā ir ļoti

slikta kvalitāte (sk. tabulu Nr.2);

Tabula Nr.2. Iecavas novada ūdensobjektu raksturojums

Ūdensobjekta kods,

nosaukums

Kvalitāte Ekoloģiskais tips Platība, km 2 Notece, mm/gadā Caurplūdums

L127 Iecava 6. 1 174,23 179 12,3

L129 Misa 4. 753,94 305 9,42

L143 Lielupe 6. 320,80 140 69,9

Lielupes baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.–2015.gadam, 2009

· Lielupes baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ir iekļauti ūdens kvalitātes parametri, kuru vērtības ir jāuzlabo

līdz 2015.gadam, lai sasniegtu Iecavas novadā esošo ūdensobjektu kvalitātes mērķus (sk. 2.pielikumu);

· Lielupes – ūdensobjekta L143 – kvalitātes mērķi (laba ūdens kvalitāte) ir jāsasniedz 2021.gadā;

· Purvi aizņem 146,6 ha novada platības 8 , 117,7 no tiem ietilpst mežu zemēs;

5

Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

6

Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes

lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.

7 Saprobitātes indekss - vispārināts ūdens kvalitātes novērtējums skaitliska indeksa veidā pēc ūdens organismiem, kas atspoguļo piesārņojumu ar

bioloģiski viegli noārdāmām organiskām vielām

13. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums


· Lielākie purvi: Sierūžu, Suņu, Zoskalna (Speķa purvs), Kangarpurvs un vislielākais – Lamžu purvs (Lamzene).

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

· Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem apmēram 14 347,3 ha jeb 46,02 % no Iecavas novada platības; 9

· No šīm platībām lauksaimniecībai tiek izmantoti 14 000,6 ha jeb 44,9% no novada teritorijas; 10

· 73% lauku ir meliorēti;

· Izplatītākais augšņu veids: glejaugsnes un podzolaugsnes, kuras pēc mehāniskā sastāva ir vidēja un viegla

smilšmāla (28%), mālsmilts (34%) un smilts vai grants augsnes (32%);

· Novadā neatrodas nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas; 11

· Novads neietilpst lauksaimniecībai mazāk labvēlīgo apvidu sarakstā; 12

· Lielākās lauksaimniecības zemju platības izvietotas apmēram kilometru platā joslā abpus autoceļam A7, četru

kilometru rādiusā ap Iecavas ciemu, pārsvarā novada teritorijas centrālajā un rietumu daļā;

· Galvenā lauksaimniecības nozare – augkopība, labi attīstīta ir dārzeņkopība gan segtajās, gan atklātajās lauka

platībās. Attīstās rapša audzēšana un pārstrāde.

Meži un mežsaimniecība

· Meža zemju kopējā platība: 9 914 ha jeb 31,8% novada teritorijas; 13

· Faktiski mežs un krūmājs klāj 13 644,5 ha jeb 43,76% novada teritorijas;

· Lielākā daļa starpības starp meža zemju un faktiski apmežoto platību veidojas uz aizaugušo lauksaimniecības

zemju platību rēķina – mežs un krūmājs klāj 4 453,3 ha (14,3%);

· Meža apsaimniekošanas uzraudzību un kontroli veic Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības Bauskas

mežniecība;

· 9 508 ha no meža zemju platības Iecavas novada teritorijā ir valsts meži, ko apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži”

Vidusdaugavas mežsaimniecība (Bauskas un Vecumnieku iecirkņi);

· Mežu apsaimniekošana tiek veikta saskaņā ar Vidusdaugavas mežsaimniecības meža apsaimniekošanas plānu

2012. – 2016.gadam, kurš nosaka meža apsaimniekošanas darbības piecu gadu periodam;

· Lielākie vienlaidus meža masīvi atrodas novada ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu daļā. Lielākā daļa ir

saimnieciskie meži, bet ir izdalīti arī aizsargājamie meža iecirkņi – 208,7 ha no novada platības;

· No kopējās krājas skuju koku mežaudžu īpatsvars sastāda 64%, bet lapu koku – 36%;

· 2011.gadā tika izstrādāts rekreācijas objektu apsaimniekošanas plāns „Iecavas piepilsētas meži” 112 ha

kopplatībai.

Ainavas

· Iecavas novads ietilpst Rietumzemgales ainavzemē un Austrumzemgales ainavzemē. 14

· Novada dienvidrietumu daļa aizņem nelielu daļu no Rietumzemgales ainavzemes Rietumzemgales (Elejas –

Bauskas) āru līdzenuma ainavapvidus.

8 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes

lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.

9 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes

lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.

10 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes

lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.

11 12.10.2010. MK noteikumi Nr.977 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”

12 Lauku atbalsta dienests (http://www.lad.gov.lv)

13

Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes

lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011.

14 K.Ramans. Latvijas ainavzemju un ainavapvidu karte, 1994.

14. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums


· Pārējā novada teritorijā atrodas četri Austrumzemgales ainavzemes ainavapvidi: Misas mežaine, Baldones –

Iecavas pauguraine, Baldones – Tomes mežaine un Zemgales vidienes (Birzgales – Valles – Skaistkalnes) āru

viļņaine.

· Rietumzemgales (Elejas – Bauskas) āru līdzenuma ainavapvidus ir Latvijai tipisks līdzenumu kultūrainavas tips,

kur dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Plaši tīrumi mijas ar nelieliem savrupiem meža puduriem.

Šādās ainavās svarīgi ainavas elementi ir apdzīvotās vietas – viensētas un ciemi, atsevišķi koki, koku puduri un

alejas. Dominē atklāti un plaši skati.

· Misas mežaine un Baldones – Tomes mežaine ir ainavas ar līdzenu reljefu un augstu mežainumu. Šeit atrodas

lieli meža masīvi, kuros lauksaimniecībā izmantojamās zemes veido atsevišķas „salas”. Dominē tuvi un noslēgti

skati.

· Baldones – Iecavas pauguraine raksturojama kā mozaīkveida un estētiski pievilcīgs ainavu tips, ko raksturo liela

bioloģiskā daudzveidība. Pauguru un ieplaku mija rada lielu augšņu, mitruma, mikroklimata un biotopu

daudzveidību. Šeit plaši un atklāti skati mijas ar tuviem un noslēgtiem skatiem.

· Zemgales vidienes (Birzgales – Valles – Skaistkalnes) āru viļņainē nelieli vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm

mijas ar reljefa pazeminājumiem. Viļņainei raksturīgs viendabīgums un plašums.

· Novada teritorijā esošās upes ir līnijveida ainavas elementi, kuri ainavas struktūrā pilda „koridora” funkcijas.

Upes krastos sastopamie krūmāju un pļavu fragmenti, savukārt, ir nozīmīgi laukumveida ainavas elementi.

· Novada ainavu degradē atsevišķu īpašumu nesakoptība un vairāki pamesti saimnieciskie objekti.

· Iecavas novada ainavas vērtību paaugstina kultūras pieminekļi un Iecavas upes dolomīta atsegumi. Nozīmīgi

ainaviski un bioloģiskās daudzveidības elementi ir aizsargājamie meža iecirkņi.

3.3. Dabas vērtības

· Iecavas novada teritorijā atrodas viena īpaši aizsargājamā dabas teritorija – valsts nozīmes aizsargājamais dabas

piemineklis „Iecavas alejas”; 15

· Novada teritorijā nav Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo Natura 2000 teritoriju;

· No bioloģiskās daudzveidības viedokļa vērtīgas teritorijas ir aizsargājamie meža iecirkņi, Iecavas parks, dižkoki un

dolomīta klintis Iecavas upes krastos;

· Novadā apzināti 43 dižkoki – trīs ozoli, četras kļavas, 35 priedes un viena vīksna; 16

· Prognozējams, ka līdz ar vairāku sugu dižkoku minimālā izmēra samazināšanu, saskaņā ar 2010.gada 16.marta

MK noteikumiem Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”,

valsts aizsardzībā esošu dižkoku skaits Iecavas novadā ir lielāks, nekā apzināts līdz šim.

15 22.11.2005. MK noteikumi Nr.888. „Noteikumi par aizsargājamām alejām”.

16 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze „Ziņas par īpaši aizsargājamiem un retiem kokiem”.

15. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums


4. Vides stāvoklis

4.1. Gaisa piesārņojums

· Iecavas novadā 2010.gadā atradās vairāki gaisu piesārņojošie avoti – galvenokārt sadedzināšanas iekārtas; 17

· Nozīmīgākie gaisa piesārņotāji novadā ir uzņēmumi SIA „Jaunpagasts plus”, SIA „Iecavas siltums”, kā arī AS

„Balticovo”;

· Novadā biežāk izmantotais kurināmais ir dabas gāze – videi draudzīgs kurināmais. Kopējais dabas gāzes patēriņš

Iecavas novadā 2010.gadā bijis 7 830 tūkst.m 3 , un lielākie dabas gāzes patērētāji ir SIA „Jaunpagasts plus”

(Iecavas spirta dedzinātava) un SIA „Iecavas siltums” katlu mājas.

· Slāpekļa dioksīda faktiskās emisijas (tikai no rūpnieciskā piesārņojuma) 2010.gadā bija 13,57 tonnas 18 , no kurām

lielāko daļu emitēja:

· SIA „Jaunpagasts plus” – 6,5 tonnas gadā;

· SIA „Iecavas siltums” – 3,6 tonnas gadā;

· AS „Balticovo” – 1,66 tonnas gadā;

· SIA „Latagra” – 0,79 tonnas gadā;

· Kopējās uzskaitītās oglekļa oksīda emisijas 2010.gadā Iecavas novadā ir 11,56 tonnas. Lielāko oglekļa oksīda

piesārņojumu rada:

· SIA „Jaunpagasts plus” – 5,46 tonnas gadā;

· SIA „Iecavas siltums” – 2,82 tonnas gadā;

· AS „Balticovo” – 1,38 tonnas gadā;

· SIA „Latagra” – 0,96 tonnas gadā;

· Vienīgais uzņēmums Iecavas novadā, kas emitē sēra dioksīdu, ir AS „Balticovo”, 2010.gadā – 2,8 tonnas.

· Daļiņu PM 10 kopējās emisijas 2010.gadā bija 9,6 tonnas, galvenais piesārņotājs ir AS „Balticovo” (9,0 tonnas).

Daļiņu PM 10 patiesās emisijas no rūpnieciskajiem objektiem varētu būt daudz lielākas, ja uzņēmumi gatavotu

statistikas atskaites atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem.

· 2010.gadā emitētais kopējais oglekļa dioksīda apjoms bija 12 515 tonnas. Lielākās oglekļa dioksīda emisijas

2010.gadā radīja:

· SIA „Jaunpagasts plus” – 7 583,5 tonnas gadā;

· SIA „Iecavas siltums” – 3 884,65 tonnas gadā.

· Arī oglekļa dioksīda piesārņojumu pilnā apmērā nevar novērtēt, jo daži uzņēmumi nav informējuši par oglekļa

dioksīda emisiju apjomiem no sadedzināšanas iekārtām.

4.2. Ūdens piesārņojums

Iecavas novada ūdenstecēs ūdens bioloģiskā kvalitāte atbilst β mezosaprobai un β-α mezosaprobai pakāpei, tās

raksturojamas kā vāji piesārņotas.

Būtiskāko ietekmi uz virszemes ūdeņiem rada punktveida (notekūdeņu novadīšanas vietas) un difūzais (lauksaimniecības

un mežsaimniecības radītais piesārņojums) piesārņojums, kā arī avārijas, kuru rezultātā ūdeņos nokļūst piesārņojošās

vielas. Lielākā daļa ūdens piesārņojuma Iecavas baseinā tiek radīta apdzīvotās vietās, nozīmīgs ir arī piesārņojums, kas

veidojas pēc mēslojuma iestrādes lauksaimniecības zemēs, slāpekļa un fosfora savienojumi tiek ieskaloti ūdeņos.

Pārskatus par notekūdeņu novadīšanu Iecavas novadā 2010.gadā iesniegušas septiņas juridiskas personas (sk. tabulu

Nr.3). 19

17 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra gaisa informatīvā sistēma „Valsts statistikas pārskati „Nr.2 – Gaiss””.

18 Analīze šeit un turpmāk veikta atbilstoši 03.11.2009. MK noteikumu Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktajiem vielu robežlielumiem.

19 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze „Ūdens informatīvā sistēma”.

16. lpp 4. Vides stāvoklis


Tabula Nr.3. Iecavas novadā saražotie notekūdeņi, 2010.gads

Juridiskās personas

Notekūdeņu

Darbības nozare

nosaukums

daudzums, m 3 /gadā

Notekūdeņu veids

AS „Balticovo” Putnkopība 209 660 ANK-Normatīvi netīri

komunālie notekūdeņi

SIA „Dzīvokļu Ūdens ieguve, attīrīšana un 170 807 ANK-Normatīvi netīri

komunālā

apgāde

komunālie notekūdeņi

saimniecība”

VSAC „Zemgale”,

filiāle „Iecava”

Garīgās atpalicības, garīgās

veselības traucējumu un

atkarības ārstēšanas pakalpojumi

10 079 BTK-Normatīvi tīri

komunālie notekūdeņi

NAI veids

Industriālās NAI

Komunālās NAI

Neatkarīgās jeb

individuālās NAI

Iecavas

internātpamatskola

Izglītības iestāde 4 470 ANK-Normatīvi netīri

komunālie notekūdeņi

SIA „Iecavnieks” Graudaugu (izņemot rīsu),

pākšaugu un eļļas augu sēklu

audzēšana

SIA „Zemgales Atkritumu apstrāde un

EKO”

izvietošana (izņemot bīstamos

atkritumus)

SIA „Buvema” Būvniecībai paredzēto betona

izstrādājumu ražošana

1 146 BNS-Normatīvi netīri

sadzīves notekūdeņi

59 ATS-Normatīvi tīri

sadzīves notekūdeņi (ar

attīrīšanu)

Atskaitās tikai par

ūdens ņemšanu

Izmanto SIA

„Dzīvokļu komunālā

saimniecība” NAI

Izmanto SIA

„Dzīvokļu komunālā

saimniecība” NAI

Neatkarīgās jeb

individuālās NAI

Informācijas avots: LVĢMC datu bāze

Iecavas novadā 2010.gadā tika saražoti 212 393 m 3 normatīvi netīri notekūdeņi ar 64,65 tonnām paliekošā piesārņojuma

gadā, tai skaitā:

· Suspendētās vielas: 6,89 t;

· Bioloģiskais skābekļa patēriņš – BSP 5 : 3,43 t

· Ķīmiskais skābekļa patēriņš – ĶSP: 35,33 t

· Kopējais fosfors – P kop ir 1,20 t, N kop : 11,50 t. 20

Lielupes baseina liela daļa atrodas Lietuvas teritorijā, tādēļ zināma daļa piesārņojuma ieplūst no kaimiņvalsts teritorijas.

Pastāv risks, ka avāriju gadījumā Iecavas novadu var sasniegt Lietuvā radies piesārņojums.

4.3. Trokšņa piesārņojums

Nozīmīgākie trokšņa avoti Iecavas novadā ir:

· Galvenais autoceļš A7 Rīga – Bauska. Vidējā transporta diennakts intensitāte posmā A5 – Iecava bija 9 568

automašīnas/diennaktī no kurām 25% bija kravas transportlīdzekļi, savukārt posmā Iecava – Bauska 2010.gadā

bija 7 738 automašīnas/diennaktī, no kurām 30% bija kravas transportlīdzekļi. 21

· Reģionālais autoceļš Jelgava – Iecava (P93). 2007.gadā P93 lietoja 2 587 automašīnas/diennaktī, no kurām 43%

bija kravas transportlīdzekļi;

· Reģionālais autoceļš Iecava – Stelpe (P92). 2007.gadā P92 lietoja 1 204 automašīnas/diennaktī, no kurām 11%

bija kravas transportlīdzekļi;

· Dzelzceļa līnija Jelgava – Krustpils. Vidējā diennakts kravas kustības izpilde 2009.gadā bija 30 kravas vilcieni

(16/14 (pāra/nepāra virziens)), bet 2010./2011.gadā – 49 kravas vilcienu sastāvi (26/23 (pāra/nepāra virziens)). 22

Autoceļu un dzelzceļa līnijas tiešā tuvumā atrodas dzīvojamās apbūves teritorijas – plānotās lauku, savrupmāju, plānoto

savrupmāju, sabiedrisko objektu, jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas, kuru atļautā izmantošana ir

savrupmāju, valsts, pašvaldības, izglītības, ārstniecisko u.c. iestāžu būvniecība 23 , kā arī atsevišķu viensētu attīstība.

20 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze „Ūdens informatīvā sistēma”.

21 VAS „Latvijas Valsts ceļi” satiksmes intensitātes dati http://www.lvceli.lv/LV/Download/?t=pagefile&i=257

22 „Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2011. gadam”, VAS „Latvijas dzelzceļš”, 2010

23 „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, Iecavas novada teritorijas plānojums 2005.-2017. ar 2008. g. grozījumiem, „Grupa 93”, 2008

17. lpp 4. Vides stāvoklis


Ņemot vērā augsto satiksmes intensitāti uz autoceļiem un dzelzceļa līnijām (trokšņa līmenis automaģistrāļu un dzelzceļu

līniju tuvumā parasti ir 65 – 85 dB(A) robežās 24 ), ir nepieciešams veikt pasākumus šo infrastruktūras objektu tuvumā esošo

dzīvojamo teritoriju aizsardzībai pret troksni. 25

4.4. Piesārņotās vietas

Iecavas novadā atrodas divas piesārņotas vietas – SIA „Zemnieks” degvielas uzpildes stacija un izgāztuve „Grantiņi”. 26

Novadā ir arī 17 potenciāli piesārņotas vietas:

· SIA „BALTOGLES” kokogļu ražotne;

· SIA „AGRO – KAMARDE” amonjaka noliktava;

· SIA „Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika” Iecavas elevators – Iecavas minerālmēslu krātuve;

· AS „Balticovo” putnu fabrika;

· Dzīvnieku kapsēta „Rājumnieki”;

· SIA „Astarte – nafta” degvielas uzpildes stacija;

· AS „Zālīte” degvielas uzpildes stacija;

· LAKS „Rosme” degvielas uzpildes stacija mehāniskajās darbnīcās;

· SIA „Jaunpagasts Plus”;

· Iecavas dzelzceļa stacijas apkārtne; Dzīvnieku kapsēta „Upuri”;

· AS „Rakmente” degvielas uzpildes stacija;

· SIA „Ikstrums” degvielas uzpildes stacija;

· „Jaundedži” minerālmēslu noliktava;

· Bijusī PSRS armijas teritorija – karabāze Dienvidi;

· Bijusī PSRS armijas teritorija - karabāze Ziemeļi;

· Bijusī PSRS armijas teritorija – karabāze Misa.

24 „Būvakustika”, A.L. Zabrauskis, 2006.

25 13.07.2004. MK noteikumi Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.

26 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu informācijas sistēma”.

18. lpp

4. Vides stāvoklis


5. Iedzīvotāji

5.1. Skaits un apdzīvotības blīvums

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2012.gada sākumā Iecavas novadā dzīvoja 8 947 iedzīvotāji (sk. tabulu

Nr.4.). Pēc iedzīvotāju skaita, salīdzinājumā ar piecām kaimiņu pašvaldībām, Iecavas novads ir trešais mazākais, savukārt

pēc iedzīvotāju blīvuma – otrais mazāk apdzīvotais novads (28,7 iedzīvotājs uz 1 km 2 ).

Tabula Nr.4. Iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju blīvums Iecavas novadā, kaimiņu pašvaldībās un Latvijā,

uz 01.07.2012.

Teritorija

Iedzīvotāju skaits

Platība (km 2 Iedzīvotāju blīvums 01.01.2012.

)

(01.07.2012.)

(iedz. uz 1 km 2 )

Iecavas novads 8 947 311,6 28,7

Bauskas novads 25 062 786,7 31,9

Vecumnieku novads 8 629 845,5 10,2

Ozolnieku novads 9 849 285,5 34,4

Olaines novads 19 839 296,0 66,5

Baldones novads 5 429 179,1 30,3

Zemgales reģions 250 177 10 733 23,3

Latvija 2 041 763 64 559 31,6

Informācijas avots: CSP datu bāze

Iedzīvotāju izvietojums novada teritorijā ir ļoti nevienmērīgs – 62% no visiem iedzīvotājiem dzīvo Iecavā (sk. attēlu Nr.3.).

Salīdzinoši lielā iedzīvotāju skaita un pilsētas tipa apbūves struktūras dēļ tiek vērtēta iespēja mainīt Iecavas ciema statusu,

tam kļūstot par pilsētu.

Attēls Nr.3. Iedzīvotāju izvietojums Iecavas novadā, 2010.gads

4%

3%

Zālīte

26%

Dimzukalns

Iecava

0%

1% 1%

2%

1%

62%

Rosme

Zorģi

Dzimtmisa

Audrupi

Dzelzāmurs

Citur

Informācijas avots: Iecavas novada dome

5.2. Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita (ilgtermiņa) izmaiņas novadā nav tik ļoti negatīvas

kā valstī un reģionā kopumā: ja Latvijā iedzīvotāju skaits laikā no

1991. līdz 2012.gadam ir samazinājies par 23,5% un Zemgales

reģionā par 21,8%, tad Iecavas novadā iedzīvotāju skaits ir

samazinājies par 9,2%. Straujais iedzīvotāju skaita samazinājums

87% no aptaujātajiem novada

iedzīvotājiem turpmāko piecu gadu laikā

plāno palikt Iecavas novadā, bet 12,3%

gatavojas novadu atstāt.

19. lpp 5. Iedzīvotāji


2011.gadā izveidojies ņemot vērā 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātus (sk. attēlu Nr.4.).

Attēls Nr.4. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Iecavas novadā, 1990. – 2012.gads

11 000

9 000

9 853

8 947

7 000

5 000

3 000

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Informācijas avots: CSP datu bāze

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums laikā no 2006. līdz 2011.gadam kopumā ir bijis negatīvs (-26), jo mirušo skaits ir

pārsniedzis dzimušo skaitu (sk. attēlu Nr.5.).

Attēls Nr.5. Dabiskā iedzīvotāju kustība Iecavas novadā, 2006. – 2011.gads

160

120

80

117

118

136 133

129

114

128

127

84

117 117

98

Dzimuši

Miruši

40

0

-40

19

7

1

2006

-1

2007 2008 2009 2010 2011

-33

-19

Dabiskais

pieaugums

Arī migrācijas saldo Iecavas novadā 2009. un 2010.gadā ir bijis negatīvs (sk. attēlu Nr.6.).

Attēls Nr.6. Migrācija Iecavas novadā, 2009. – 2010.gads

Informācijas avots: CSP datu bāze

300

250

200

150

240

245

253

281

Imigrācija

Emigrācija

100

50

0

-50

2009 -5 2010 -28

Migrācijas

saldo

Informācijas avots: CSP datu bāze

20. lpp 5. Iedzīvotāji


5.3. Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra

Vīriešu īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji Latvijā un laikā no 2006. līdz 2011.gadam tas ir palielinājies par 0,6

procentpunktiem. 2011.gadā Iecavas novadā 51,8% no visiem iedzīvotājiem bija sievietes, ka ir mazāk nekā vidēji Latvijā

(sk. attēlu Nr.7.).

Attēls Nr.7. Vīriešu un sieviešu īpatsvars Iecavas novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita,

2006. – 2011.gads

100,0%

80,0%

60,0%

52,3%

53,9%

52,4%

53,9%

52,2%

53,8%

52,1%

53,8%

52,0%

53,8%

51,8%

53,7%

Sievietes

40,0%

20,0%

47,7%

46,1%

47,6%

46,1%

47,8%

46,2%

47,9%

46,2%

48,0%

46,2%

48,2%

46,3%

Vīrieši

0,0%

Iecavas

novads

Latvija Iecavas

novads

Latvija Iecavas

novads

Latvija Iecavas

novads

Latvija Iecavas

novads

Latvija Iecavas

novads

Latvija

2006 2007 2008 2009 2010 2011

Informācijas avots: PMLP datu bāze

Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji valstī, un laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas

ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, jo ir samazinājies dzimstības līmenis novadā (sk. attēlu Nr.8.).

Attēls Nr.8. Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaits Iecavas novadā un Latvijā, % no kopējā

iedzīvotāju skaita, 2007. – 2012.gads (gada sākums)

17,0%

16,0%

15,0%

14,0%

13,0%

12,0%

16,5% 16,3% 16,2% 16,0%

16,0% 15,7%

13,9%

13,7% 13,7% 13,7% 13,7% 13,8%

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Iecavas

novads

Latvija

Informācijas avots: PMLP datu bāze

Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji valstī un laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas ir

palielinājies par 0,9 procentpunktiem (sk. attēlu Nr.9.).

Attēls Nr.9. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Iecavas novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju

skaita, 2007. – 2012.gads (gada sākums)

67,0%

66,0%

65,0%

64,0%

66,2% 66,2%

66,0%

65,9% 65,8%

65,3%

66,1% 66,1%

65,8%

65,6%

65,4%

64,9%

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Iecavas

novads

Latvija

Informācijas avots: PMLP datu bāze

21. lpp 5. Iedzīvotāji


Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars novadā ir zemāks nekā valstī kopumā, un laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas

ir palicies iepriekšējā līmenī (sk. attēlu Nr.10.).

Attēls Nr.10. Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits Iecavas novadā un Latvijā, % no kopējā

iedzīvotāju skaita, 2007. – 2012.gads (gada sākums)

22,0%

19,0%

18,5%

20,7%

20,3% 20,1% 20,2%

18,1%

17,7% 17,8%

20,5%

18,2%

20,9%

18,5%

Iecavas

novads

Latvija

16,0%

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Informācijas avots: PMLP datu bāze

Demogrāfiskās slodzes līmenis Iecavas novadā laikā no 2006. līdz 2012.gadam ir palielinājies, bet tas ir augstāks

(2012.gadā) nekā vidēji Zemgales reģionā, Bauskas un Olaines novados (sk. tabulu Nr.5.).

Tabula Nr.5. Demogrāfiskā slodze, 2006. – 2012.gads

Teritorija 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Iecavas novads 568 540 530 512 511 564 572

Bauskas novads 532 506 494 478 480 533 545

Vecumnieku novads 602 577 556 525 520 568 574

Ozolnieku novads 561 535 533 525 528 579 602

Baldones novads 580 558 551 538 544 579 593

Olaines novads 478 459 461 453 462 508 532

Zemgales reģions 558 534 522 504 504 555 566

Latvija 553 531 524 510 514 558 573

Informācijas avots: CSP datu bāze

5.4. Pilsonība

Laikā no 01.01.2007. līdz 01.01.2012. novadā par 2,5 procentpunktiem ir palielinājies pilsoņu īpatsvars, bet nepilsoņu

īpatsvars ir samazinājies par 2,8 procentpunktiem (sk. tabulu Nr.6.).

Tabula Nr.6. Pilsonības statuss, procentuāli no iedzīvotāju kopskaita

Statuss 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Pilsonis 84,2 85,0 85,4 86,0 86,5 86,7

Nepilsonis 15,1 14,4 13,8 13,2 12,7 12,3

Citu valstu pilsoņi 0,7 0,6 0,8 0,8 0,8 1,0

Informācijas avots: PMLP datu bāze

5.5. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs

Uz 01.07.2011. Iecavas novadā 71,2% no visiem iedzīvotājiem bija latvieši, 16,2% krievi un 12,6% citu tautību iedzīvotāji

(sk. attēlu Nr.11.).

22. lpp 5. Iedzīvotāji


Attēls Nr.11. Iecavas novada dzīvotāju nacionālais sastāvs, 01.01.2012.

2% 1% Latvieši

4%

3%

3%

16%

71%

Lietuvieši

Pārējie

Baltkrievi

Krievi

Ukraiņi

Poļi

Informācijas avots: PMLP datu bāze

Latviešu īpatsvars (procentuāli no visiem iedzīvotājiem) Iecavas novadā ir augstāks nekā Olaines un Ozolnieku novados, kā

arī Latvijā kopumā (sk. tabulu Nr.7.).

Tabula Nr.7. Iedzīvotāju skaits (procentos) Iecavas novadā, kaimiņu pašvaldībās un Latvijā pēc

nacionālā sastāva, uz 01.01.2012.

Teritorija Latvieši Krievi Pārējie

Iecavas novads 71,1 16,1 12,8

Baldones novads 84,5 8,8 6,7

Bauskas novads 76,2 8,8 15,0

Olaines novads 42,7 39,6 17,7

Ozolnieku novads 70,8 18,9 10,3

Vecumnieku novads 80,2 7,5 12,3

Latvija 59,5 27,2 13,3

Informācijas avots: PMLP datu bāze

Laikā no 01.07.2007. līdz 01.07.2011. latviešu tautības iedzīvotāju īpatsvars novadā ir samazinājies par 0,12

procentpunktiem, krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 0,72 procentpunktiem, bet citu (pārējo) tautību

iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 0,83 procentpunktiem.

5.6. Iedzīvotāju skaita prognoze 2019.gadam

Saskaņā ar Latvijas Universitātes pētījumā „Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros.

Latvijas Universitāte, Rīga, 2007.g.” izstrādātajām demogrāfiskajām prognozēm par iedzīvotāju skaita un sastāva

izmaiņām, ir prognozējams, ka Latvijā:

· Pēc 2010.gada darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits;

· Iedzīvotāju kopskaita un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās prognozēšanas periodā līdz

2030.gadam sagaidāma visos reģionos, izņemot Pierīgu;

· Pēc 2010.gada aizvien izteiktāk izpaudīsies darbspējas vecuma kontingenta novecošanās, jo to ietekmēs

dzimstības krituma vilnis, kas bija novērojams pēdējos 15 gados;

· Turpināsies palielināties vecuma grupas 65 – 74 gadi īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā un arī darbaspēka sastāvā.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences, kā arī ES Statistikas pārvaldes „Eurostat” prognozes, ir

izstrādāti trīs scenāriji iedzīvotāju skaita prognozēm Iecavas novadā līdz 2019.gadam (sk. attēlu Nr.12.):

· Bāzes scenārijs – iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz ES Statistikas

pārvaldes „Eurostat” prognozi par iedzīvotāju skaita izmaņām Latvijā līdz 2020.gadam;

· Pesimistiskais scenārijs – iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz pieņēmumu,

ka iedzīvotāju skaita izmaiņas būs saskaņā ar iedzīvotāju skaita izmaiņu vidējā termiņa (astoņu gadu posms)

lineāro tendenci Iecavas novadā;

23. lpp 5. Iedzīvotāji


· Optimistiskais scenārijs – iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz pieņēmumu,

ka iedzīvotāju skaita izmaiņas būs saskaņā ar iedzīvotāju skaita izmaiņu ilgtermiņa (22 gadu posms) lineāro

tendenci Iecavas novadā.

9 000

Attēls Nr.12. Iecavas novada dzīvotāju skaita prognoze, 2012. – 2019.gads

8 750

8 947

8 697

Optimistiskais

scenārijs

8 500

8 646

Pesimistiskais

scenārijs

8 250

8 397

Bāzes scenārijs

8 000

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Avots: SIA „NK Konsultāciju birojs” aprēķins

Līdz ar to var prognozēt, ka saskaņā ar bāzes scenāriju iedzīvotāju skaits Iecavas novadā 2019.gadā, salīdzinot ar

2012.gadu, samazināsies par 2,8%.

24. lpp 5. Iedzīvotāji


6. Sociālā joma

6.1. Izglītība

Iecavas novada bērniem un jauniešiem ir nodrošināta iespēja izglītoties astoņās izglītības iestādēs: vidusskolā,

pamatskolā, divās pirmsskolas izglītības iestādēs, internātpamatskolā, speciālajā internātpamatskolā, mūzikas un sporta

skolā (sk. attēlu Nr.13.).

Attēls Nr.13. Izglītības iestādes Iecavas novadā

Lai uzlabotu Iecavas novada domes darba organizāciju un

darba kvalitāti izglītības jomā, 2010.gadā tika izveidota

pašvaldības Izglītības nodaļa.

Bez vispārējās izglītības novadā tiek nodrošināts arī

kvalitatīvs interešu izglītības piedāvājums, kur īpaši

sasniegumi ir dejotāju, dziedātāju, folkloristu sniegumā

konkursos, skatēs, sacensībās, novada Mazajos dziesmu

un deju svētkos, kā arī Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu

un deju svētkos.

Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”

65,3% no aptaujātajiem novada

iedzīvotājiem uzskata, ka novadā ir radītas

iespējas gūt labu izglītību. Izglītības pakalpojumi

neapmierina 14,7% respondentu.

Laikā no 2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. izglītojamo skaits novada pirmsskolas un vidējās izglītības iestādēs ir

samazinājies par 121 skolēnu jeb 6,9% (sk. attēlu Nr.14.).

25. lpp 6. Sociālā joma


Attēls Nr.14. Izglītojamo skaits novada pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs 2006./2007.m.g.

– 2010./2011.m.g.

1800

1600

1400

1200

1000

800

600

400

200

0

101

92

74 88 104

254

253

264 270 251

127

124

120 126 133

939 868 825 801 773

198 214 217 215 207

147 134 136 155 177

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

Zālītes speciālā

internātpamatskola

Iecavas

internātpamatskola

Dzimtmisas pamatskola

Iecavas vidusskola

PII "Cālītis"

PII "Dartija"

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība

Samazinoties izglītojamo skaitam novada pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs par 7,9% samazinājies ir arī

pedagogu skaits.

Pirmsskolas izglītības iestādes

Pirmsskolas izglītība tiek nodrošināta pirmsskolas izglītības iestādēs „Dartija” un „Cālītis”, pirmsskolas izglītības

programma tiek nodrošināta arī Dzimtmisas pamatskolā un Zālītes speciālajā internātpamatskolā.

P i r m s s kolas i zgl ī tī b a s i e s t āde „Dar tija”

Iecavas novada PII „Dartija” īsteno pirmsskolas izglītības programmu, speciālo pirmsskolas izglītības programmu

izglītojamajiem ar valodas traucējumiem un speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar dažādiem

attīstības traucējumiem. 2010./2011.m.g. PII bija 177 izglītojamie, strādāja 27 pedagogi un 26 tehniskie darbinieki.

2010.gadā PII „Dartija” piešķirts Eko skolu programmas „Zaļais diploms” un 2011.gadā starptautiskais Eko skolas

sertifikāts, kā arī pacelts Zaļais karogs.

2010./2011.m.g. PII „Dartija” apmeklēja trīs bērni, kuru dzīvesvieta ir deklarēta citā pašvaldībā (2006./2007.m.g. – divi

bērni, 2007./2008.m.g. – divi bērni, 2008./2009.m.g. – divi bērni, 2009./2010.m.g. – četri bērni).

Vietu trūkuma dēļ nav iespējams uzņemt visus rindā gaidošos bērnus (rindā uz vietu PII 2007.g. bija 105 bērni, 2008.g. –

97 bērni, 2009.g. – 102 bērni, 2010.g. – 99 bērni un 2011.gadā – 113 bērni).

PII „Dartija” būve tika nodota ekspluatācijā 1976.gadā. 2007./2008.g. tika veikta ēkas renovācija – siltināšana, jauna jumta

izbūve un komunikāciju nomaiņa, kā arī daļēja teritorijas labiekārtošana.

Iestādes virtuves telpas, iekārtas un ventilācijas sistēma neatbilst sanitārtehniskajām prasībām. Sporta laukuma segums,

bērnu rotaļu laukumu celiņu segums un iekārtojums ir sliktā tehniskā stāvoklī.

P i r m s s kolas i zgl ī tī b a s i e s t āde „Cālītis”

PII „Cālītis” īsteno pirmsskolas izglītības programmu un speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar

valodas traucējumiem. 2010./2011.m.g. PII bija 207 izglītojamie, strādāja 25 pedagogi un 27 tehniskie darbinieki.

Vietu trūkuma dēļ nav iespējams uzņemt visus rindā gaidošos bērnus – rindā uz vietu PII 2011.gadā bija 60 bērnu.

PII „Cālītis” ēka celta 1976.gadā pēc standarta projekta kā 12 grupu bērnudārzs. Divu grupu telpas ir pārveidotas – vienā

atrodas sporta zāle, bet otrā – ēdamzāle.

2010./2011.m.g. iestādē tika veikti ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, uzstādīta automātiskā ugunsgrēka

atklāšanas un trauksmes signalizācija, ierīkota zibens aizsardzības sistēma, veikta karstā un aukstā ūdensvada

26. lpp 6. Sociālā joma


ekonstrukcija. Visās otrā stāva bērnu garderobēs ir veikts remonts un iegādāti jauni drēbju skapīši, kā arī nodrošināta

bērnu drēbju žāvēšana ar silto gaisu no apkures sistēmas.

Iestādē trūkst telpu papildus grupu izveidei, iestādes ventilācijas un kanalizācijas sistēma ir sliktā tehniskā stāvoklī, daļa

telpu (grupu telpas, tualetes) un daļa inventāra ir nolietojusies. PII teritorija atrodas sliktā tehniskā stāvoklī – tā neatbilst

normatīvo aktu prasībām bērnu drošībai, jo šeit nav atbilstoša nožogojuma, teritorija nav pietiekami apgaismota, nojumes

ir avārijas stāvoklī, celiņi bērnu rotaļu laukumos ir nelīdzeni, rotaļu iekārtas ir nolietojušās u.c.

Vispārējās izglītības iestādes

Vispārējo izglītību Iecavas novadā nodrošina četras pašvaldības izglītības iestādēs – Iecavas vidusskola, Dzimtmisas

pamatskola, Iecavas internātpamatskola un Zālītes speciālā internātpamatskola.

I e c a vas vi d u sskola

Iecavas vidusskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas šādas izglītības programmas:

· Pamatizglītības programma (525 izglītojamie);

· Mazākumtautību pamatizglītības programma (39 izglītojamie);

· Pamatizglītības otrā posma (7. – 9.klase) pedagoģiskās korekcijas izglītības programma (17 izglītojamie);

· Vispārējās vidējās izglītības programma matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena īstenošanai (80

izglītojamie);

· Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens (83 izglītojamie);

· Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens (vakarskola) (29 izglītojamie);

kā arī interešu izglītības programmas (floristika, četri deju kolektīvi, teātris, vides ķīmija, teātra sports, folkloras kopa

„Tarkšķi”, novadpētniecība, debašu klubs, publiskās runas klubs, skolēnu mācību firmas, volejbols, basketbols, „Jaunais

ceļu satiksmes dalībnieks”, 1. – 4.klases koris un datorzinību pulciņš). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 64 pedagogi un 33

tehniskie darbinieki.

2010./2011.m.g. Iecavas vidusskolā mācījās 28 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g. – 38

bērni, 2007./2008.m.g. – 32 bērni, 2008./2009.m.g. – 38 bērni, 2009./2010.m.g. – 38 bērni). Skolas noslogojums ir

samazinājies no 124,4% 2006./2007.m.g līdz 102,4% 2010./2011.m.g. Skolēnu skaita samazinājums izskaidrojams ar to, ka

46 skolēni izbraukuši no valsts, iepriekšējā mācību gadā skolu beidza 72 12.klašu absolventi, bet mācības 1.klasēs uzsāka

41 skolēns).

Laikā no 2007./2008.m.g. līdz 2010./2011.m.g. Iecavas vidusskolas absolventi pārsvarā turpināja mācības augstākās

izglītības iestādēs (sk. tabulu Nr.8.).

Tabula Nr.8. Iecavas vidusskolas absolventu tālākā izglītība 2007./2008.m.g. – 2010./2011.m.g.

2007./2008.m.g. 2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g.

Absolventu skaits 77 68 72 57

Augstskolas 85,7% 83% 81% 73%

Tehnikumi 8% 6% 7% 7%

Arodskolas - 2% 3% -

Apmeklē kursus - - 2% -

Strādā (t.sk. ārzemēs) 6,3% 9% 7% 20%

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība

Iecavas vidusskolas ēka celta 1967.gadā kā hospitālis iespējama kara vajadzībām. Skolas telpas piemērotas, lai apmācītu

755 skolēnus. Skolā trīs kārtās laikā no 1999.gada līdz 2004.gadam ir veikti renovācijas darbi.

D zi m t misas pamatskola

Dzimtmisas pamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas četras izglītības programmas:

· Obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības programma (18 izglītojamie);

· Vispārējās pamatizglītības programma (111 izglītojamie);

· Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (viens izglītojamais);

· Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (trīs izglītojamie),

27. lpp 6. Sociālā joma


kā arī interešu izglītības programmas (tautiskās dejas, mūzikas pulciņš, sporta pulciņš, tūrisma pulciņš, gidu pulciņš, vides

pulciņš, floristikas pulciņš un vizuālās, lietišķās mākslas pulciņš). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 19 pedagogi un 13

tehniskie darbinieki.

2010./2011.m.g. Dzimtmisas pamatskolā mācījās 11 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g.

– 17 bērni, 2007./2008.m.g. – 14 bērni, 2008./2009.m.g. – 11 bērni, 2009./2010.m.g. – deviņi bērni). Skolas noslogojums ir

palielinājies no 78,4% 2006./2007.m.g līdz 82,1% 2010./2011.m.g. 2010./2011/m.g. 40% no pamatskolas absolventiem

izvēlējās turpināt mācības arodvidusskolās (sk. tabulu Nr.9.).

Tabula Nr.9. Dzimtmisas pamatskolas absolventu tālākā izglītība 2006./2007.m.g. – 2010./2011.m.g.

2006./

2007.m.g.

2007./

2008.m.g.

2008./

2009.m.g.

2009./

2010.m.g.

2010./

2011.m.g.

Arodvidusskolas 6 40% 62% 51% 40%

Vidusskolas 1 44% 32% 29% 23%

Tehnikumi 20% 12% 2% 6% 27%

Valsts ģimnāzijas - - 4% 6% 10%

Strādā 10% 4% - 8% -

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība

Galvenā skolas ēka ir sena muižas pils ēka, kuras celtniecības laiks nav precīzi zināms. Skolā 2006./2007.m.g. tika veikts

ķīmijas kabineta remonts, 2008.gadā – skolas galvenās ēkas otrā stāva izbūve, 2009.gadā – klašu kosmētiskie remonti un

nomainīti logi, 2011.gadā – piecgadīgo un sešgadīgo klases remonts.

Skolas jumta segums, logi, apkures elementi (krāsnis), daļa iekštelpu ir sliktā tehniskā stāvoklī. Skolai nav piemērotu telpu

sporta nodarbībām, sporta laukums ir rupjo šķembu segumu.

I e c a vas inter nātpamatskola

Iecavas internātpamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas divas izglītības programmas:

· Vispārējās pamatizglītības programma (159 izglītojamie);

· Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (92 izglītojamie);

kā arī interešu izglītības programmas (kultūrizglītība, sporta izglītība, vides izglītība, skolēnu pašpārvalde, tehniskās

jaunrades programma u.c.). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 52 pedagogi un 39 tehniskie darbinieki.

2010./2011.m.g. Iecavas internātpamatskolā mācījās 100 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām

(2006./2007.m.g. – 110 bērni, 2007./2008.m.g. – 106 bērni, 2008./2009.m.g. – 115 bērni, 2009./2010.m.g. – 112 bērni).

Skolas internāta pakalpojumus izmanto 140 – 180 skolēnu. Skolas noslogojums ir samazinājies no 70,6% 2006./2007.m.g

līdz 69,7% 2010./2011.m.g. 2010./2011.m.g. pieci no 10 internātpamatskolas absolventiem izvēlējās turpināt mācības

arodskolās (sk. tabulu Nr.10.).

Tabula Nr.10. Iecavas internātpamatskolas absolventu tālākā izglītība 2006./2007.m.g. –

2010./2011.m.g.

2006./

2007.m.g.

2007./

2008.m.g.

2008./

2009.m.g.

2009./

2010.m.g.

2010./

2011.m.g.

Arodvidusskolas 4 9 2 4 1

Vidusskolas 1 5 1 7 2

Arodskolas 6 1 4 11 5

Strādā/cits 1 5 2 2 2

Kopā: 12 20 9 24 10

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība

Iecavas internātpamatskolas ēka celta 1959.gadā, internāta ēka 1961.gadā. Kopš 2000.gada skolas un internāta ēkām ir

nomainīti jumti, rekonstruētas apkures sistēmas, dzeramā ūdens sistēma un kanalizācija, nomainīti logi, veikti telpu

kosmētiskie remonti. Abās ēkās ierīkotas ugunsdzēsības trauksmes signalizācijas.

Skolai nav atbilstošas infrastruktūras sporta nodarbībām, sporta laukums ir sliktā tehniskā stāvoklī. Sliktā tehniskā stāvoklī

ir arī veļas māja, skolas un internāta ēku pagrabstāvi un apkārtnes teritorijas segums.

Z ālītes s p ec i āl ā inter n ātpamatskola

Zālītes speciālajā internātpamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas šādas izglītības programmas:

· Speciālā pirmsskolas programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem;

28. lpp 6. Sociālā joma


· Speciālā pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem;

· Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem

smagiem attīstības traucējumiem;

· Pirmsskolas izglītības programma;

kā arī mājturības, kokizstrādājumu izgatavošanas un ēdināšanas pakalpojumu profesionālās pamatizglītības programmas.

2010./2011.m.g. skolā strādāja 33 pedagogi un 32 tehniskie darbinieki.

2010./2011.m.g. internātpamatskolā mācījās 60 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g. – 43

bērni, 2007./2008.m.g. – 35 bērni, 2008./2009.m.g. – 36 bērni, 2009./2010.m.g. – 48 bērni). Desmit skolēni, kuri

2010.gadā pabeidza 9.klasi, palika skolā apgūt profesionālās pamatizglītības programmas.

Skolas ēka celta 1880.gadā, internāta ēka 1965.gadā un sākumskolas ēka 1970.gadā. Skolas ēka atrodas privātīpašumā.

ERAF projekta ietvaros veikta pamatskolas un internāta ēkas ārējā renovācija.

Skolai nav atbilstošas sporta infrastruktūras.

Profesionālās ievirzes un interešu izglītība

Novadā profesionālās ievirzes un interešu izglītība (bez vispārējām izglītības iestādēm) ir pieejama Iecavas mūzikas skolā

un Iecavas novada sporta skolā „Dartija”.

I e c a vas mūzi kas skola

Iecavas mūzikas skola ir akreditēta profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kurā tiek īstenotas šādas izglītības

programmas:

· Taustiņinstrumentu spēle (klavierspēle un akordeona spēle);

· Pūšaminstrumentu spēle (flautas spēle);

· Sitaminstrumentu spēle;

· Stīgu instrumentu spēle (vijoļspēle, kokles spēle, ģitāras spēle);

· Vokālā mūzika (kora klase).

2010./2011.m.g. skolā mācījās 82 izglītojamie (t.sk. viens citā pašvaldībā deklarēts bērns), strādāja 12 pedagogi un seši

tehniskie darbinieki.

Laikā no 2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. izglītojamo skaits Iecavas mūzikas skolā ir nedaudz, par 1,2%, palielinājies

(sk. attēlu Nr.15.).

Attēls Nr.15. Izglītojamo skaits Iecavas mūzikas skolā, 2006./2007. – 2010/2011.m.g.

90

80

70

60

50

40

30

20

10

0

14

6

6

20

35

16 16 14 15

5 5

6 6

25 25

28 28

3 6

6

7

32 30

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība

Ēka, kurā atrodas mūzikas skola, celta 1950.gadā (ne skolas vajadzībām). Telpas tika piemērotas skolas vajadzībām

1988.gadā, bet tās nav atbilstošas mūzikas skolas vajadzībām, jo klašu telpas ir ļoti šauras un tās neatbilst kultūrizglītības

25

24

Vokālā mūzika

Sitaminstrumentu

spēle

Pūšaminstrumentu

spēle

Stīgu instrumentu

spēle

Taustiņinstrumentu

spēle

29. lpp 6. Sociālā joma


iestāžu telpu normatīvajām prasībām. Telpu trūkums un šaurība traucē īstenot profesionālās ievirzes izglītības

programmas mūzikā un mākslā atbilstoši akreditētajām un licencētajām programmām.

2011.gada pavasarī tika veikta ēkas tehniskā apsekošana, kuras atzinumā secināts, ka ēka ir neapmierinošā tehniskā

stāvoklī un esošās ēkas konstrukcijas un konstruktīvie elementi ir pirmsavārijas stāvoklī.

I e c a vas no v ada sporta skola „Dar tija”

1991.gadā uz Lauku sporta kluba „Dartija” bāzes tika atvērta kluba jaunatnes sporta nodaļa. 2002.gadā Iecavas pagasta

padome apstiprināja tās nosaukumu – Iecavas pagasta sporta skola „Dartija” (tagad Iecavas novada sporta skola

„Dartija”). 2007.gadā sporta skola tika akreditēta uz sešiem gadiem. Sporta skolā tiek īstenotas trīs izglītības programmas

– basketbols, vieglatlētika un galda teniss.

2010./2011.m.g. sporta skolā trenējās 233 audzēkņi, strādāja pieci treneri un pieci tehniskie darbinieki. Kopumā laikā no

2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. audzēkņu skaits Iecavas novada sporta skolā ir palielinājies par 16% (sk. attēlu

Nr.16.).

Attēls Nr.16. Audzēkņu skaits Iecavas novada sporta skolā „Dartija”, 2006./2007. – 2010/2011.m.g.

250

200

150

25

93

18 16

82 73

18

70

29

93

Galda teniss

100

Vieglatlētika

50

0

105

94 101 93

111

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

Basketbols

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība

Treniņu nodarbībām sporta skolas audzēkņi izmanto visas Iecavā pieejamās sporta bāzes – SAKS „Dartija” sporta namu,

āra laukumu pie sporta nama, Iecavas vidusskolas sporta zāli, kā arī Iecavas parku.

Mūžizglītība un tālākizglītība

Mūžizglītības ietvaros Iecavas novada iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt angļu (iesācējiem un ar priekšzināšanām), spāņu

(iesācējiem) valodas un datorzinību (iesācējiem un padziļināti) kursus.

Pieaugušo izglītību piedāvā arī Iecavas mūzikas skola. Skolā var apgūt dziedāšanu un instrumentu (klavieres, akordeons,

vijole, kokle, ģitāra, flauta, sitaminstrumenti) spēli.

6.2. Kultūra

Iecavas novadā atrodas sešas bibliotēkas, Iecavas kultūras

nams un brīvdabas estrāde vasaras pasākumiem (sk. attēlu

Nr.17.).

Kultūras dzīve un izklaides iespējas (iespējas

darboties pašdarbības kolektīvos, redzēt teātra

izrādes, koncertus, izstādes) novadā apmierina

72% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir salīdzinoši

augsts rādītājs.

30. lpp 6. Sociālā joma


Attēls Nr.17. Kultūras infrastruktūra Iecavas novadā

Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”

Iecavas kultūras nams un estrāde

Kultūras nams atrodas 1894.gadā celtajā Miertiesas namā, kas neilgi pēc uzcelšanas pārgāja Izglītības un dziedāšanas

biedrības apsaimniekošanā.

Kultūras nams piedāvā novada iedzīvotājiem piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā un apmeklēt profesionālās mākslas

sasniegumus. 2011.gadā kultūras namā dažādām interesēm darbojās 14 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi (296

dalībnieki), tajā tiek rīkotas teātra izrādes un koncerti (sk. tabulu Nr.11.).

Tabula Nr.11. Iecavas kultūras nama darbības statistika, 2006. – 2010.gads

Darbības rādītājs 2006 2007 2008 2009 2010

Apmeklētāju skaits 12 315 1 182 8 760 15 520 15 819

Pasākumu skaits 95 55 39 86 97

Kolektīvu/ pulciņu skaits 13 15 18 14 14

Pašdarbības kolektīvu dalībnieku skaits 324 248 318 275 296

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Pasākumu un apmeklētāju skaita samazinājums 2007. un 2008.gadā ir saistīts ar renovācijas darbu norisi kultūras namā.

Kopumā laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam apmeklētāju skaits Iecavas kultūras namā ir palielinājies par 28,5%, bet

rīkoto pasākumu skaits par 2,1%.

Kultūras nama lielajā zālē ir 350 vietas, bet mazajā 200 vietas. Ar pašvaldības, ES struktūrfondu un valsts finansējuma

atbalstu kultūras nama iekštelpas un ārpuse 2007. – 2012.gadā tika renovētas.

Brīvdabas estrāde atrodas ainaviskajā Iecavas parkā pie Iecavas upes. Šeit tiek rīkoti lielākie vasaras mūzikas un deju

festivāli, deju mūzikas albumu prezentācijas. Laikā no 2006. līdz 2011.gadam apmeklētāju skaits estrādē rīkotajos

pasākumos ir palielinājies no 2 286 līdz 6 110 apmeklētājiem.

31. lpp 6. Sociālā joma


Bibliotēkas

Vairumā Iecavas novada ciemu darbojas bibliotēkas: Edvarta

Virzas Iecavas bibliotēka, Iecavas novada bērnu bibliotēka,

Ziemeļu bibliotēka, Zorģu bibliotēka, Zālītes bibliotēka un

Rosmes bibliotēka.

Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka ir dibināta 1940.gadā.

2003.gadā bibliotēka tika nosaukta novadnieka Edvarta Virzas

Iecavas novada iedzīvotāji salīdzinoši ir ļoti

(87,3%) apmierināti ar bibliotēku sniegto

pakalpojumu pieejamību.

vārdā un no Iecavas kultūras nama pārcelta uz jaunām, modernām telpām Iecavas centrā, Ed.Virzas ielā 21a.

Iecavas novada bērnu bibliotēka ir dibināta 1967.gadā. Ar 1997.gada 1.marta Bauskas rajona padomes lēmumu

bibliotēka kļuva par Iecavas pagasta bērnu bibliotēku. Kopš 1999.gada 8.marta bibliotēka atrodas Iecavā Ed.Virzas ielā

21a.

Ziemeļu bibliotēka atrodas Dimzukalnā un ir dibināta 1951.gadā kā Baldones rajona Ziemeļu ciema bibliotēka. 1996.gadā

tā kļuva par Iecavas pagasta Ziemeļu bibliotēku. Kopš 2000.gada bibliotēkas adrese ir Dimzukalns 2-1 (daudzdzīvokļu ēka).

Bibliotēka izvietota daudzdzīvokļu ēkā, tās telpu tehniskais stāvoklis neatbilst bibliotēku lietošanas un darba drošības

normām.

Zorģu bibliotēka ir dibināta 1945.gadā. 2011.gadā tika pārcelta uz rekonstruētām telpām. Par LEADER projekta līdzekļiem

bibliotēkas telpas pilnībā aprīkotas ar jaunām mēbelēm un datortehniku.

Zālītes bibliotēka ir dibināta 1953.gadā un to izmanto Zālītes iedzīvotāji, tai skaitā Zālītes speciālās internātpamatskolas

filiāles 1. – 4.klašu audzēkņi un skolotājas. Atrodas daudzdzīvokļu ēkā.

Rosmes bibliotēka dibināta 1969.gadā, atrodas daudzdzīvokļu ēkā.

Ziemeļu, Zālītes un Rosmes bibliotēkās ir elektriskā apkure.

Laikā no 2006. līdz 2010.gadam lasītāju skaits Iecavas novada bibliotēkās ir palielinājies par 5%, bet apmeklējumu skaits ir

palielinājies par 24,3% (sk. attēlu Nr.18.).

Attēls Nr.18. Iecavas novada bibliotēku lasītāju un apmeklējumu skaits, 2006. – 2010.gads

2010

2 278

38 033

2009

2 237

33 496

Apmeklējumu

skaits

2008

2 143

29 734

Lasītāju skaits

2007

2 171

30 689

2006

2 170

30 609

0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 30 000 35 000 40 000

Informācijas avots: Iecavas novada bibliotēkas

Novada bibliotēkas to lietotājiem nodrošina pieeju bibliotēku krājumiem, datu bāzēm un interneta resursiem, kā arī veic

citus pakalpojumus (dokumentu kopēšana, izdrukas un skenēšana). Novada bibliotēkas ir iekļautas Bauskas, Iecavas,

Rundāles un Vecumnieku novada bibliotēku kopkatalogā (e – kopkatalogā). Bibliotēkās notiek arī dažādas nodarbības un

tematiskie pasākumi.

Iecavas sporta un vēstures muzejs

Iecavas sporta un vēstures entuziastu 2010.gadā dibinātā biedrība „Arhīvs” ir izveidojusi Iecavas sporta un vēstures

muzeju (nav akreditēts). Muzejā tiek vāktas vēstures liecības par novada sporta dzīvi – izcilu sportistu balvas, ekipējums

32. lpp 6. Sociālā joma


un formas, rakstiskas un vizuālas liecības par viņu sasniegumiem. Šī muzeja ekspozīcijas plānots izvietot ēkā Grāfa

laukumā 3 (Iecava), bijušās muižas klētī, kas celta 1779.gadā un ir otra senākā celtne Iecavā pēc luterāņu baznīcas.

Muzeja krājumā ir vairāk nekā 450 priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi, ap 250 foto oriģinālu un vairāk kā 350

fotomateriālu digitālajā formātā.

Kultūrvēsturiskais mantojums

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas šādas Iecavas novada kultūrvēsturiskās vērtības: 27

· Divi valsts nozīmes un seši vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi:

· Iecavas muižas apbūve ar parku – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parka platība ir 17,2 ha, tajā ir 27

vietējās un 68 introducētās koku un krūmu sugas, ozolu un kastaņu aleja, liepu gaņģis.

· Iecavas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis;

· 3 vārtu sargu namiņi Iecavā – vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi;

· Bibliotēka Grāfa laukumā 1 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;

· Klēts Grāfa laukumā 3 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;

· Stallis Grāfa laukumā 4 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;

· Veļas māja Edvarta Virzas ielā 1 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;

· Tiltiņš – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;

· Trīs valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi:

· Rājumnieku senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;

· Rutenieku apmetne – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;

· Strēļu senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;

· Kļavu viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;

· Klibju viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;

· Mazlēksnu viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;

· Sniķeru viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;

· Iecavas viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;

· Novadā ir vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kas ietverti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā,

tai skaitā:

· No sarkaniem ķieģeļiem neogotiskā stilā būvētas ēkas: bijusī amatnieku māja (tagad pasta ēka Rīgas ielā 12),

kādreizējā miertiesas, pasta un telegrāfa ēka (tagad kultūras nama ēka Rīgas ielā 18), Sarkanā skola Baldones

ielā Nr. 65;

· 1904.gadā eklektikas un jūgendstila formās no koka būvētā Dzelzāmura medību pils, šobrīd apsaimnieko AS

„Latvijas valsts meži”;

· Dzimtmisas muižas kungu māja, koka guļbūve ar dēļu apšuvumu, iespējams, celta 19.gs., Iecavas novada

domes īpašums, tiek izmantota Dzimtmisas pamatskolas vajadzībām;

· Grienvaldes dzirnavas, kas celtas ap 1860. gadu, pašlaik privātīpašumā, tiek izmantotas elektroenerģijas

ražošanai;

· Iecavas dzelzceļa stacija, AS „Latvijas dzelzceļš” īpašums, netiek izmantota.

· Iecavas novada kultūras mantojums var kalpot par nozīmīgu faktoru novada identitātes veidošanai.

6.3. Sports

Iecavas novadā ir senas un bagātas sporta tradīcijas, kas

aizsākušās 20.gadsimta 20. – 30.gados ar volejbola un

vieglatlētikas attīstību. 1971.gadā padomju saimniecības

„Progress” fizkultūras kolektīvam tika piešķirts lauku sporta

27 Informācijas avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv

Ar sporta pasākumiem, aktīvās atpūtas

iespējām, un iespēju nodarboties ar dažādiem

sporta veidiem un aktivitātēm novadā ir

apmierināti lielākā daļa – 62,3% aptaujāto

iedzīvotāju.

33. lpp 6. Sociālā joma


kluba nosaukums „Dartija”, kas bija pirmais šāda veida klubs Baltijā.

1978.gadā Iecavā ekspluatācijā tika nodots sporta nams, kurā ir notikuši gan PSRS čempionāti, sarīkoti starptautiskie

turnīri volejbolā un basketbolā, kā arī Eiropas līgas sacensības galda tenisā.

1993.gadā tika nodibināta sporta un atpūtas kooperatīvā sabiedrība (SAKS) „Dartija”, kas privatizācijas rezultātā

1994.gadā pārņēma sporta namu.

Lai veicinātu jaunatnes sporta attīstību novadā, 1991.gadā Iecavas pašvaldība nodibināja sporta skolu „Dartija”.

Sporta infrastruktūra

Novadā ir pieejama šāda sporta infrastruktūra, kurā iedzīvotāji var nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm:

· SAKS „Dartija” sporta nams. Tehniskais stāvoklis – labs.

· Iecavas vidusskolas sporta zāle. Tehniskais stāvoklis – labs.

· Āra sporta laukums pie Iecavas internātpamatskolas. Nolietojies, sliktā stāvoklī, ar 250 m izdedžu celiņu,

standartiem neatbilstošu un nelīdzenu futbola laukumu, sliktā tehniskā stāvoklī esošu tenisīta seguma basketbola

laukumu.

· Futbola laukums pie Iecavas vidusskolas. Tehniskais stāvoklis – labs, trūkst palīgbūves – tribīnes, tualetes.

· Skeitparks pie upes;

· Minifutbola laukums pie Iecavas baznīcas.

· Minifutbola laukums Zālītē. Slikts tehniskais stāvoklis.

· Āra basketbola laukums pie SAKS „Dartija” sporta nama un skeitparkā;

· Pludmales volejbola laukums atpūtas zonā „Spirtnieki”;

· Sporta klubs „FORTE IECAVA WPC” dalībnieki smagatlētikas (poverliftinga) nodarbībām izmanto privāta sporta

kluba „Jautrais apelsīns” trenažieru zāli. 2011.gada nogalē šajā sporta veidā trenējās arī 15 jaunieši (18 – 25 g.v.)

un pieteikušies bija vēl seši (13 – 15 g.v.). Šī sporta veida attīstībai novadā trūkst atbilstošas telpas.

Novadā trūkst vieglatlētikas stadiona, kurā ar sportu varētu nodarboties arī citu sporta veidu pārstāvji.

Futbola kluba „Iecava” tehniskais nodrošinājums – materiāli tehniskā bāze gan treniņiem, gan sacensību rīkošanai – ir labā

līmenī. Iecavas novada sporta skolas „Dartija" telpas tiek nomātas no sporta nama „Dartija" un ir labā stāvoklī. Sporta

klubam „FORTE IECAVA WPC” un citu sporta veidu pārstāvjiem trūkst smagatlētikas nodarbībām atbilstošu un attiecīgi

aprīkotu telpu. Privātais sporta klubs „Jautrais apelsīns” nespēj nodrošināt sportot gribētājus ne ar pietiekamu un drošu

aprīkojumu, ne pietiekamas ietilpības telpām.

Sporta aktivitātes un pasākumi

Novadā tiek rīkots liels skaits sporta pasākumu.

Skolēniem tiek rīkotas sacensības futbolā, florbolā, basketbolā, strītbolā, tautas bumbā, tiek organizēti rudens un

pavasara krosi un citi pasākumi. Šo pasākumu apmeklētība ir viduvēja, jo daļa sporta skolotāju nav ieinteresēti atbalstīt

pasākumus ārpus skolas stundu laika.

Pieaugušajiem novadā tiek rīkoti basketbola čempionāti, vasaras sporta svētki, skrējiens „Iecavas rudens”, slēpošana,

badmintons, pludmales volejbols u.c. Šo sporta pasākumu apmeklētība ir laba.

Iecavas novada sporta skolā tiek rīkotas vieglatlētikas sacensības, vieglatlētikas sacensības telpās, Latvijas Jaunatnes

basketbola līgas sacensības, galda tenisa sacensības, starptautiskās sacensības galda tenisā „Iecavas novada sporta skolas

„Dartija” balvu izcīņa”. Šo pasākumu apmeklētība ir ļoti laba.

Sporta klubs „FORTE IECAVA WPC” organizē Latvijas kausa posmu un novada mācību iestāžu čempionātu svara stieņa

spiešanā guļus. Sacensībās piedalās ap 140 sportistu. Iecavas novada vasaras sporta spēļu ietvaros tiek rīkota atsevišķa

disciplīna svara stieņa spiešanā guļus, kur piedalās ap 40 sportistu. Dažādos novada pasākumos ietvaros Sporta klubs

„FORTE IECAVA WPC” organizē spēka disciplīnas kā virves vilkšanu (piedalās ap 30 dalībnieku), svaru bumbu celšanu

(piedalās ap 35 dalībnieku), pievilkšanos.

34. lpp 6. Sociālā joma


Futbola klubs „Iecava” rīko divus turnīrus telpās un vienu ārā. Iecavas novada kausa izcīņa telpu futbolā notiek

martā/aprīlī. Tajā piedalās ap 120 – 140 cilvēku. Otrs Iecavas novada kausa čempionāts telpu futbolā notiek novembrī.

Tajā piedalās ap 70 – 90 cilvēku. Vasaras āra turnīrā futbolā 7x7 piedalās ap 100 cilvēku.

Novadā notiek Latvijas Galda tenisa federācijas un Latvijas Basketbola savienības sacensības, tiek rīkotas LR jaunatnes

čempionāti, kā arī Latvijas Jaunatnes basketbola līgas un Latvijas basketbola līgas 3.divīzijas sacensības basketbolā.

Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam iedzīvotāju sportiskā aktivitāte ir palielinājusies (sk. attēlu Nr.19.).

Attēls Nr.19. Sportiskās aktivitātes Iecavas novadā, 2007. – 2011.gads

600

500

400

300

200

100

0

30

233

190 181

194

223

120

110 110

90

80 90

100

60

60 17 20 25

50 15

40 45 70 70 80

2007 2008 2009 2010 2011

SK "FORTE IECAVA WPC"

Sporta skola "Dartija"

Skolu sports

Pieaugušo sports

BK "Dārtija"

FK "Iecava"

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība

Novada sportisti izmanto arī citu blakus esošo pašvaldību sporta infrastruktūru un piedalās tur rīkotajās sacensībās.

Sporta skolas vieglatlētikas nodaļas audzēkņi ziemas posmā trenējas Bauskas stadiona manēžā, bet vasaras posmā

treniņiem tiek izmantots arī Bauskas stadions, treniņnometnes notiek arī Vallē, kur ir radīti teicami apstākļi nodarbībām

gan stadionā, gan sporta zālē. Savukārt citu novadu iedzīvotāji izmanto iespēju nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm

SAKS „Dartija” sporta namā.

6.4. Tūrisms un aktīvā atpūta

Nozīmīgākie apskates objekti novadā ir:

· Minizoo (putnu un mazo dzīvnieku dārzs „Dobuļi”);

· Atrakciju parks „Labirinti” (saimniecība „Bērziņi”);

· Iecavas Evanģēliski luteriskā baznīca;

· Iecavas Romas katoļu baznīca;

· Dievdārziņš;

· Iecavas parks un muižas apbūve;

· Brīvības piemineklis Iecavas parkā;

· Iecavas daiļdārzi;

· Meža inteliģences taka;

· Dzimtmisas muiža;

· Grienvaldes dzirnavas un citi objekti.

Aktīvās atpūtas iespējas novadā piedāvā:

Ar tūrisma attīstību novadā ir apmierināti

36,7% aptaujāto iedzīvotāju, bet neapmierināti –

34%.

· Atrakciju parks „Filipi” (velomobiļi, elektromašīnas, batuts, kvadracikli u.c.);

· Saimniecība „Bērziņi” (jautrie labirinti, dīķu un ūdens kanālu daudzpusīga izmantošana, dažādas āra spēles u.c.);

· Peintbols (Poligons DK);

· Fitnesa klubs „Jautrais apelsīns” u.c.

Tradicionālie pasākumi ir laivošanas sacensības pa Iecavas upi (aprīlī) un Iecavas ziedu svētki (notiek katru otro gadu jūlija

pēdējā sestdienā).

Novada teritorijā oficiālu peldvietu nav, bet iedzīvotāji peldas pašvaldības aktīvās atpūtas zonā pie Iecavas upes, privātos

dīķos un karjeros.

35. lpp 6. Sociālā joma


Novadā nakšņošanas iespējas piedāvā astoņas naktsmītnes (sk. tabulu Nr.12.).

Tabula Nr.12. Naktsmītnes Iecavas novadā

Nr. p.k. Nosaukums Vietu skaits Piedāvātie pakalpojumi

1. Atpūtas komplekss

„Kloniņš”

40 Pieejamas telšu vietas, aktīvā atpūtas iespējas, peldēšanās, relaksācijai un

atpūtai krievu pirts

2. Viesu nams „Dārta” 30 Iespēja organizēt pasākumus, seminārus, sapulces u.c.

3. Motelis „Brencis” 44 Restorāns, banketu zāle, sauna, telšu laukums, stāvlaukums kemperu

automašīnām

4. Viesu nams „Iecupes” 100 Banketa zāle, pirts (ar baseinu), spēļu laukums bērniem, volejbola laukums,

iespēja rīkot seminārus

5. Kempings „Labirinti” 12 Pieejamas 20 kemperu vietas, 50 telšu vietas

6. Poligons DK n/d Naktsmītnes, virtuve, banketa zāle, karaoke u.c.

7. Viesu nams „Pogas” 30 Pirts, aktīvā atpūta, dīķis, volejbola laukums, strītbols, ziemā – hokeja laukums,

slidotava

8. Kalnakriknas 15 Brīvdienu māja, sauna, lapene, dīķis, aktīvā atpūta

Informācijas avots: www.iecava.lv

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikā no 2006. līdz 2010.gadam novada naktsmītnēs apkalpoto cilvēku

skaits kopumā ir samazinājies par 60,9%, bet par 20,1% ir palielinājies ārzemnieku skaits (sk. attēlu Nr.20.). 2010.gadā

Iecavas novada naktsmītnēs tika apkalpoti 1 192 cilvēki, t.sk. 747 ārzemnieki.

Attēls Nr.20. Iecavas novada naktsmītnēs apkalpotie cilvēki, 2006. – 2010.gads

3200

2400

1600

800

3051

622

2512

687

2221

1529

450 428

1192

747

Apkalpoto

cilvēku skaits

t.sk. ārzemnieki

0

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Centrālā statistikas pārvalde

Laikā no 2006. līdz 2010.gadam, samazinoties naktsmītnēs apkalpoto cilvēku skaitam, par 77,5% samazinājies ir arī

nakšņojumu skaits (sk. attēlu Nr.21.).

Attēls Nr.21. Nakšņojumu skaits Iecavas novada naktsmītnēs, 2006. – 2010.gads

10 000

8 000

9 718

6 000

4 000

2 000

0

4 553 4 078

Informācijas avots: Centrālā statistikas pārvalde

Tūristu piesaisti novadā kavē 28 nesakārtota un neattīstīta tūrisma infrastruktūra (ceļa zīmju, norāžu, stāvlaukumu, tūrisma

informācijas stendu, tualešu trūkums), tūrisma koordinācijas un informācijas trūkums un mazs tūrisma pakalpojumu

sniedzēju un apskates objektu skaits.

28 Informācijas avots: Iecavas novada tūrisma attīstības stratēģija 2008. – 2013.gadam

2 902

2006 2007 2008 2009 2010

2 187

36. lpp 6. Sociālā joma


I e c a vas no v ada tūrisma attīstī b a s stratēģi ja 2008. – 2013.gadam

. Tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ir izstrādājusi Iecavas novada tūrisma attīstības stratēģiju 2008. – 2013.gadam,

kurā ir noteikti Iecavas novada tūrisma attīstības stratēģiskie mērķi, uzdevumi un rīcības. Stratēģijā ir noteiktas šādas

Iecavas novada pašvaldības rīcības 2007. – 2013.gadam:

· Radīt koordinētu un plānveidīgu tūrisma sistēmu;

· Radīt kvalitatīvus, konkurētspējīgus tūrisma objektus, pakalpojumus un produktus;

· Veidot Iecavas novadu par atpazīstamu un ģimenei draudzīgu atpūtas vietu pie Via Baltica ceļa.

6.5. Sociālā drošība

Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību novada

iedzīvotājiem sniedz Iecavas novada pašvaldības budžeta

iestāde „Iecavas novada Sociālais dienests”. Sociālajam

dienestam ir izstrādāts darbības stratēģiskais plāns 2011. –

2016.gadam.

Iecavas novada Sociālajā dienestā 2011.gadā strādāja 13 darbinieki – sociālā dienesta vadītāja, sociālais darbinieks

darbam ar ģimenēm un bērniem, trīs sociālie darbinieki, divi sociālās palīdzības koordinatori, sociālais pedagogs Iecavas

vidusskolā/Dzimtmisas pamatskolā, divas aprūpētājas, psihologs, lietvede un automobiļa vadītājs. Dienesta darbinieku

darbības teritorija ir Iecavas novads (izņemot skolu sociālo pedagogu).

Pašvaldībā netiek izpildītas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.panta prasības, kas paredz, ka pašvaldībā

ir nepieciešams viens sociālā darba speciālists uz 1 000 iedzīvotājiem.

Aprūpi mājās (pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem; invalīdiem ar fiziska rakstura traucējumiem,

pensijas vecuma personām) pašvaldībā nodrošina Iecavas novada pašvaldības iestādes „Iecavas novada Sociālais

dienests” Mobilā aprūpes grupa.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

pašvaldībā sniedz valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle „Iecava”.

Iecavas novada bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kura veic darbības bāriņtiesas

kompetences ietvaros, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un publiskajiem tiesību principiem.

Laikā no 2008. līdz 2010.gadam Iecavas novadā par 12,7% ir samazinājies sociāli apdrošināto personu skaits (sk. attēlu

Nr.22.).

Attēls Nr.22. Sociāli apdrošināto personu skaits Iecavas novadā, 2006. – 2010.gads

6 000

Ar pašvaldības sociālo palīdzību trūcīgajiem

iedzīvotājiem novadā ir apmierināti 45,3%

aptaujāto iedzīvotāju.

5 000

4 000

3 000

2 495

2 333 2 208

Sievietes

2 000

Vīrieši

1 000

0

2 535 2 277 2 184

2008 2009 2010

Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Samazinoties sociāli apdrošināto personu skaitam, laikā no 2006. līdz 2010.gadam pašvaldības sociālo pabalstu saņēmēju

skaits ir palielinājies 2,8 reizes, savukārt trūcīgo personu skaits novadā ir palielinājies 2,4 reizes, bet trūcīgo ģimeņu skaits

pat 5,6 reizes (sk. attēlu Nr.23.).

37. lpp 6. Sociālā joma


Attēls Nr.23 Pašvaldības sociālo pabalstu saņēmēju, trūcīgo personu un ģimeņu skaits Iecavas novadā,

2006. – 2010.gads

1400

1200

1000

1049

1228

1158

1248

971

Pašvaldības sociālo

pabalstu sāņēmēju

skaits

800

600

400

200

0

452

405

58

135

183

30 51

300

84

326

Atbilstība trūcīgas

ģimenes statusam

(skaits)

Atbilstība trūcīgas

personas statusam

(skaits)

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldības iestādes „Iecavas novada Sociālā dienests” sniegtā informācija

Palielinoties sociālās palīdzības saņēmēju skaitam, kā arī trūcīgo personu un ģimeņu skaitam, sociālās palīdzības apjoms

2010.gadā, salīdzinājumā ar 2006.gadu, ir palielinājies 3,1 reizi (sk. attēlu Nr.24.). Sociālās palīdzības (pabalstu) apjoms ir

pieaudzis, jo šajā laikā ir samazinājies sociāli apdrošināto personu skaits un iedzīvotāju ienākumi, bet ir pieaudzis

minimālo ienākumu līmenis ar kādu persona tiek atzīta par trūcīgu, maznodrošinātu vai tās ienākumi ir zem garantētā

minimālā ienākuma līmeņa.

Attēls Nr. 24. Sociālās palīdzības un pakalpojumu apjoms (latos) Iecavas novadā, 2006. – 2010.gads

200 000

180 000

179 120

160 000

140 000

120 000

100 000

113 203

138 869

Sociālā palīdzība

(pabalsti)

Aprūpe mājās

80 000

60 000

40 000

20 000

0

58 395 62 994

26 578 32 570

24 104

20 709

21 148 22 647

1 776

15 856

39 718

22 051

Pirktie sociālie

pakalpojumi

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldības iestādes „Iecavas novada Sociālā dienests” sniegtā informācija

Saasinoties dažādu sociālo slāņu problēmām, novadā palielinās pakalpojuma pieprasījums personām ar kustību

traucējumiem, veciem cilvēkiem kā arī bērniem un jauniešiem.

2011.gada septembrī pašvaldībā bija pieci dzīvokļi ar sociālā dzīvokļa statusu, kuros bija izmitinātas 13 personas (sk.

tabulu Nr.13.). Pašvaldības sociālo dzīvokļu skaits un izmitināšanas iespējas ir nepietiekamas.

Tabula Nr.13. Sociālo dzīvokļu un izmitināto personu skaits Iecavas novadā, 2007. – 2011.gads

2007 2008 2009 2010 27.09.2011.

Sociālo dzīvokļu skaits 1 4 5 5 5

Izmitināto personu skaits 1 7 9 10 13

Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldības iestādes „Iecavas novada Sociālā dienests” sniegtā informācija

38. lpp 6. Sociālā joma


Samazinoties dzimstībai, samazinājies ģimenes valsts pabalsta saņēmēju un bērna piedzimšanas pabalstu skaits (sk. tabulu

Nr.14.).

Tabula Nr.14. Valsts pabalstu saņēmēju skaits Iecavas novadā, 2008. – 2010.gads

2008 (vidēji mēnesī) 2009 (vidēji mēnesī) 2010 (vidēji mēnesī)

Gads

Pabalsta

saņēmēju skaits

Bērnu

skaits

Pabalsta

saņēmēju skaits

Bērnu

skaits

Pabalsta

saņēmēju skaits

Bērnu

skaits

Ģimenes valsts pabalsts 1 301 2 081 1 277 2 016 1 211 1 900

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta 37 40 38 39 38 40

par bērnu invalīdu

Valsts atbalsts ar celiakiju slimiem

4 4 3 3 4 4

bērniem

Valsts sociālais pabalsts aizbildnim

23 26 23 27 26 26

par bērna uzturēšanu

Atlīdzība par aizbildņa pienākumu

28 - 27 - 26 -

pildīšanu

Bērna invalīda kopšanas pabalsts 7 7 7 7 9 9

Pabalsts invalīdam, kuram

nepieciešama kopšana

20 20

(inv.)

26 26

(inv.)

31 32

(inv.)

Bērna piedzimšanas pabalsts

121 - 121 - 90 -

(pabalstu skaits)

latos latos latos

Vecāku pabalsts 94 351,03

LVL

91 420,41

LVL

57 437,9

LVL

Bērna kopšanas pabalsts līdz viena

gada vecumam un piemaksa pie

bērna kopšanas pabalsta par

dvīņiem/trīņiem

36 50,00

LVL

26 50,00

LVL

36 50,00

LVL

Bērna kopšanas pabalsts no viena līdz

divu gada vecumam un piemaksa pie

bērna kopšanas pabalsta par

dvīņiem/trīņiem

127 30,00

LVL

145 30,00

LVL

129 30,00

LVL

Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Laikā no 2008. līdz 2010.gadam novadā par 4,6% ir palielinājies pensiju saņēmēju skaits un par 24,7% – vidējais pensijas

apmērs (sk. tabulu Nr.15.).

Tabula Nr.15. Pensiju saņēmēju skaits un vidējo piešķirto pensiju apjoms Iecavas novadā, 2008. –

2010.gads

Gads

Vecuma pensija

skaits

vidējais

apmērs

(latos)

Invaliditātes

pensija

skaits vidējais

apmērs

(latos)

Apgādnieka

zaudējuma pensija

skaits vidējais

apmērs

(latos)

Izdienas pensija

skaits

vidējais

apmērs

(latos)

Pensijas kopā

skaits

vidējais

apmērs

(latos)

2010 1 831 176,21 359 129,54 106 93,76 1 242,88 2 286 165,17

2009 1 786 173,42 326 130,31 109 97,50 3 172,55 2 209 163,39

2008 1 772 139,16 311 109,23 107 87,65 5 139,72 2 185 132,42

Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Vidējā vecuma pensija novadā šai laikā ir palielinājusies par 37,05 LVL (26,6%), invaliditātes pensija par 47,75 LVL (15,3%),

apgādnieka zaudējuma pensija par 6,1 LVL (7%) un izdienas pensija par 103,16 LVL (73,8%).

6.6. Veselības aprūpe

Ambulatoro ārstniecības iestāžu skaits Iecavas novada teritorijā ir palielinājies no četrām 2006.gadā līdz piecpadsmit

2011.gadā. LR Veselības ministrijas Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistrā Iecavas novadā (2011.gada

novembris) bija reģistrēti šādi ārstniecības pakalpojumu sniedzēji:

· SIA „Aizlīči” (skaistumkopšana);

39. lpp 6. Sociālā joma


· SIA „ANNAMED” (ģimenes ārsta kabinets);

· Bauverte Inita – ārsta prakse oftalmoloģijā; Ar ārstu pieejamību un iespējām saņemt

· Brants Egils – ārsta prakse zobārstniecībā;

medicīniskos pakalpojumus novadā ir apmierināti

· SIA „Daces Siugales zobārstniecība” (zobārstniecība); 74% aptaujāto iedzīvotāju.

· SIA „DENTESS” (zobārstniecība);

· Iecavas internātpamatskolas veselības punkts;

· Iecavas novada PII „Dartija” veselības punkts;

· Iecavas novada sporta skolas „Dartija” veselības punkts;

· Pašvaldības aģentūra „Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs”;

· Iecavas vidusskolas veselības punkts;

· SIA „Iecavas zobārstniecība” (zobārstniecība un mutes higiēna);

· SIA „Ilzes Vaičenokas ārsta prakse” (ģimenes ārsta kabinets);

· SIA „Jautrais apelsīns” (fitnesa klubs); un

· Zālītes speciālās internātpamatskolas veselības punkts.

Novada iedzīvotājiem pieejami arī aptieku pakalpojumi.

Palielinoties ambulatoro ārstniecības iestāžu skaitam novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam palielinājies arī ārstu skaits

uz vienu iedzīvotāju – no 0,001 uz 0,002 (sk. attēlu Nr.25.), kas tomēr ir mazāk, nekā vidēji Latvijā (0,003).

0,003

0,002

Attēls Nr.25. Ārstu skaits uz vienu iedzīvotāju, 2006. – 2010.gads

Iecavas

novads

0,001

Zemgales

reģions

0

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem 2010.gadā novadā uz 1 000 novada iedzīvotājiem bija 2,07 ārstniecības

personu ar vidējo medicīnisko izglītību un 0,23 vecmāšu.

Iecavas novadā laikā no 2010. līdz 2006.gadam ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem uz vienu iedzīvotāju ir

palielinājies par 7,7% sasniedzot 4,2 apmeklējumus. Palielinājies arī apmeklētāju skaits pie ārstu palīgiem, vecmātēm un

medicīnas māsām novadā (sk. tabulu Nr.16.).

Tabula Nr.16. Ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem, ārstu palīgiem, vecmātēm un medicīnas

māsām (uz vienu iedzīvotāju), 2006. – 2010.gads

Latvija

2006 2007 2008 2009 2010

Pie ārstiem

Pie ārstu

palīgiem,

vecmātēm un

medicīnas

māsām

Pie ārstiem

Pie ārstu

palīgiem,

vecmātēm un

medicīnas

māsām

Pie ārstiem

Pie ārstu

palīgiem,

vecmātēm un

medicīnas

māsām

Pie ārstiem

Pie ārstu

palīgiem,

vecmātēm un

medicīnas

māsām

Pie ārstiem

Pie ārstu

palīgiem,

vecmātēm un

medicīnas

māsām

Iecavas 3,9 n/d 5,3 n/d 2,1 1,12 3,8 0,84 4,2 0,45

novads

Zemgales 4,9 0,12 5,1 0,09 5,0 0,33 5,0 0,35 5,1 0,33

reģions

Latvija 5,4 0,20 5,8 0,20 6,0 0,57 5,6 0,63 5,6 0,66

Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests

Summārais ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem laikā no 2006. līdz 2010.gadam ir pieaudzis par 9,3%, t.i., no

37 212 apmeklējumiem 2006.gadā līdz 40 658 apmeklējumiem 2010.gadā (sk. attēlu Nr.26.).

40. lpp 6. Sociālā joma


Attēls Nr.26. Summārais ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem Iecavas novadā, 2006. –

2010.gads

60 000

50 000

40 000

37 212

51 271

36 999

40 658

30 000

20 000

20 647

10 000

0

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests

Novadā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) dienesta mediķu brigādes punkts. Tuvākās NMP

dienesta brigādes ir izvietotas Baldonē, Olainē, Jelgavā (sešas), Vecumniekos un Bauskā (divas). Tuvākie NMP dienesta

reģionālie centri atrodas Jelgavā un Rīgā. 2010.gadā novadā tika izpildīti 1 125 neatliekamās medicīniskās palīdzības

izsaukumi.

Pašvaldības aģentūra „Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs” ir Iecavas novada pašvaldības iestāde, kas izveidota

2003.gada 12.martā. Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā 2010.gadā strādāja 54 darbinieki, t.sk. četri ģimenes

ārsti, 24 ārsti speciālisti, 11 medicīnas māsas, trīs administrācijas darbinieki un 12 saimnieciskā dienesta darbinieki.

Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā ir četras nodaļas:

· Ambulatorā nodaļa: ģimenes ārsti un ģimenes ārstu palīgi nodrošina valsts garantēto primāro veselības aprūpi,

ārstēšanu dienas stacionārā, telefoniskās konsultācijas un mājas vizītes;

· Stacionārā nodaļa: ārsti – speciālisti (arodslimību ārsts, endokrinologs, ginekologi, ķirurgi, neirologs,

otolaringologs, psihiatrs, internists, narkologs, akapunktūras speciālists) nodrošina konsultācijas un

izmeklējumus;

· Diagnostikas nodaļā pieejama ultrasonoskopija (abdominālā, ginekoloģiskā, piena dziedzeru), ehokardiogrāfija,

doplerogrāfija, rentgena izmeklējumi, mamogrāfija, elektrokardiogrāfija, spirogrāfija un veloergometrija;

· Rehabilitācijas nodaļā pieejami fizioterapeita, masiera, logopēda, fizikālās terapijas, fiskālās un rehabilitācijas

medicīnas ārsta pakalpojumi.

Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā plaša spektra laboratoriskos izmeklējumus piedāvā SIA „E.Gulbja

laboratorija”.

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2010.gadā bija 35 067 (jeb vidēji 151 apmeklējums darba dienā). Laikā no 2006.gada līdz

2010.gadam Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā vidējais apmeklējumu skaits ir palielinājies par 16,2% (sk. attēlu

Nr.27.).

Attēls Nr.27. Ambulatoro apmeklējumu skaits Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā, 2006. –

2010.gads

180

150

120

90

60

30

0

159 159

151

130

122

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: PA „Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs”

41. lpp 6. Sociālā joma


Salīdzinoši straujais (+23,8%) ambulatoro apmeklējumu skaita palielinājums 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu,

galvenokārt ir skaidrojams ar rentgena digitalizācijas procesa pieejamību kopš 2009.gada (rentgena uzņēmumi ir pieejami

jau nākošajā dienā), dienas stacionāra ar izmitināšanas iespējām atvēršana 2010.gada janvārī, rehabilitācijas pakalpojumu

pieprasījuma no pacientu puses palielinājumu u.c. faktoriem.

Kopš 2012.gada septembra novada pašvaldībā strādā veselības veicināšanas koordinētājs.

V e s elības v ei cināšanas pro gr a m ma I Iecavas no v ada m 2012. – 2 0 1 6 .

Veselības veicināšanas pašvaldībā mērķi, uzdevumi un plānotie pasākumi mērķu sasniegšanai ir noteikti Veselības

veicināšanas programmā Iecavas novadam 2012. – 2016. Programmā ir noteikti šādi mērķi:

1. Popularizēt veselīgu dzīvesveidu sabiedrībā (prioritāri pirmsskolas un skolas vecuma grupās).

2. Iesaistīt sabiedrību pašvaldības organizētajos veselības veicināšanas pasākumos (prioritāri ģimenes ar bērniem,

cilvēki ar kustību traucējumiem, gados veci cilvēki).

3. Izveidot iedzīvotāju atbalsta grupas, piemēram, veciem cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem, cilvēkiem,

kas nonākuši atkarības vielu ietekmē u.c.

4. Izveidot sistēmu iedzīvotāju informēšanai par veselīgu dzīvesveidu un veselības veicināšanas un uzlabošanas

pasākumiem (skrīningprogrammas, dažādas veselības pārbaudes).

6.7. Sabiedriskā iskā kārtība

Sabiedriskā kārtība un drošība

Sabiedrisko kārtību un drošību Iecavas novadā nodrošina Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde un Iecavas domes

Sabiedriskās kārtības dienests.

Sabiedrisko kārtību un sanitāro tīrību novada administratīvajā

teritorijā regulē Iecavas novada domes 09.11.2010. saistošie

noteikumi Nr.24. „Par sabiedrisko kārtību Iecavas novadā”.

Pēc CSP datiem 2010.gadā Iecavas novadā tika reģistrēti 255

noziedzīgie nodarījumi (3,9% no visiem Zemgales reģionā

reģistrētajiem), kas ir 0,0261 noziedzīgi nodarījumi uz vienu

novada iedzīvotāju gadā.

Ugunsdzēsība un glābšanas darbi

Ar sabiedrisko kārtību un drošību novadā ir

apmierināti 63% aptaujāto iedzīvotāju un

neapmierināti – 31,3%.

Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbus novadā nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas Iecavas postenis.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam novadā par 32,9% ir

samazinājies ugunsgrēku skaits (sk. attēlu Nr.28.). Bez tam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ik gadus

piedalās 7 – 11 glābšanas (cilvēku glābšana, ceļu satiksmes negadījumi, dzīvnieku glābšana, sadarbība ar iedzīvotājiem,

policiju un tehniskā palīdzība) darbu izsaukumos.

42. lpp 6. Sociālā joma


Attēls Nr.28. Ugunsgrēku un glābšanas darbu skaits Iecavas novadā, 2006. – 2010.gads

80

73

60

40

20

35

29

44

49

11 7 10

Ugunsgrēki

Glābšanas darbi

0

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

2006. un 2007.gadā novadā reģistrētajos ugunsgrēkos nebija izglābtu, cietušu vai bojā gājušu cilvēku, turpretī:

· 2008.gadā ugunsgrēkos gāja bojā trīs cilvēki un cieta viens cilvēks, bet glābšanas darbos tika izglābti trīs cilvēki;

· 2009.gadā ugunsgrēkos cieta viens cilvēks un glābšanas darbos tika izglābti divi cilvēki;

· 2010.gadā ugunsgrēkos gāja bojā trīs cilvēki.

Ceļu satiksmes drošība

Lielais ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg), cietušo un bojā gājušo skaits (sk. attēlu Nr.29.), novadā saistīts ar to,

ka pašvaldības teritoriju šķērso valsts autoceļš A7 „Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle)” uz kura vidējā diennakts

satiksmes intensitāte 2011.gadā bija 9 111 automašīnas/diennaktī.

140

105

70

35

0

Attēls Nr.29. CSNg skaits Iecavas novadā, 2005. – 2011.gads

91 96

124

67 72

53 51

24 21 24 22 21

13

5 6 5

8

2 3 1 1

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

Informācijas avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija

Kopumā ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits Iecavas novadā laikā no 2005. līdz 2011.gadam ir

samazinājies par 44%, CSNg ar cietušajiem skaits samazinājies par 45,8%, bet bojā gājušo skaits ir samazinājies pat par

80%. CSNg samazinājums saistīts ar veiktajiem satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumiem uz novadu šķērsojošajiem

valsts un pašvaldības autoceļiem.

CSNg

CSNg ar

cietušajiem

Bojā gājušie

Civilā aizsardzība

Saskaņā ar 22.09.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.1072 „Noteikumi par pašvaldību civilās aizsardzības komisiju

sarakstu, komisiju darbības teritoriju un to izveidošanas kārtību” pašvaldībā darbojas Iecavas novada civilās aizsardzības

komisija.

Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu (MK 09.08.2011. rīkojums Nr.369) Iecavas novadā ir identificēti šādi

paaugstinātas bīstamības objekti:

· Maģistrālie gāzes vadi „Rīga – Viļņa”, „Rīga – Paņeveža” un „Iecava – Jelgava – Liepāja”;

· Gāzes regulēšanas stacijas „Ziemeļi” un „Iecava”;

43. lpp 6. Sociālā joma


· Nacionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta riska teritorija – valsts galvenais autoceļš A7 „Rīga –

Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle)”’;

· Stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija „Zilupe – Rēzekne 2 – Krustpils – Jelgava – Tukums 2 – Ventspils”;

· Hidrotehniskā būve Grienvaldes hidroelektrostacija (Iecava 42 km no ietekas Lielupē, Iecavas novads);

· Novadā atrodas I-III ugunsbīstamības klases meži (sk. 3.pielikumu).

6.8. Sadzīves pakalpojumi

Iecavā atrodas vienīgā pasta nodaļa novadā.

2011.gada novembrī novada iedzīvotājiem bija pieejami

apdrošināšanas un finanšu institūciju pakalpojumi, novadā

atrodas lielāko Latvijas komercbanku (AS „Swedbank”, AS

„SEB banka”, AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” u.c.)

bankomāti. Pieejami ir arī veikalu, autoskolas, autoservisa,

veterinārārsta, skaistumkopšanas, veļas mazgātuves,

degvielas uzpildes staciju u.c. pakalpojumi.

Iecavas novada iedzīvotājiem ir pieejami būtiskākie sadzīves

pakalpojumi (sk. tabulu Nr.17.).

Iepirkšanās iespējas novadā apmierina 67,7%

aptaujāto iedzīvotāju un neapmierina 30%.

Banku un bankomātu pieejamība apmierina

69,7% aptaujāto iedzīvotāju un neapmierina 21%.

Ar pasta pakalpojumiem ir apmierināti 86,3%

no aptaujātajiem novada iedzīvotājiem.

Tabula Nr.17. Pieejamie pakalpojumi Iecavas novadā

Nr.p.

k.

Pakalpojums

Zālīte

1. Darbojas ražošanas uzņēmums ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌

2. Darbojas pārtikas preču veikals ̌ ̌ ̌ ̌

3. Pieejams sabiedriskais transports ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌

4. Pieejami bankas pakalpojumi ̌

5. Pieejama pamatizglītība ̌ ̌

6. Pieejama vidējā jeb profesionālā izglītība ̌

7. Pieejama bibliotēka ̌ ̌ ̌ ̌ ̌

8. Pieejama medicīniskā aprūpe mājās (ģimenes ārsts) ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌

9. Aptieka ̌

10. Pieejama sociālā aprūpe ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌

11. Pieejamas centralizētas inženierkomunikācijas

̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌ ̌

(ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde)

Iedzīvotāju skaits 374 287 6 048 146 234 62 100 34

Informācijas avots: Iecavas novada dome

6.9. Kapsētas

Dimzukalns

Iecava

Rosme

Zorģi

Dzimtmisa

Audrupi

Dzelzāmurs

Iecavas novada teritorijā atrodas 13 atvērtās 29 kapsētas:

· Jaunkalniņu (0,7 ha);

· Stīveru (0,9 ha);

· Jaundedžu (1,4 ha);

· Gruzduļu (0,6 ha);

· Upuru (1,3 ha);

· Baložu (0,7 ha);

· Grūžu – Kraukļu (1,4 ha);

· Pleču (1,1 ha);

· Rumbu (0,5 ha);

29 Atvērtās kapsētas – kapsētas, kur atļauta mirušo apbedīšana un tiek ierādītas jaunas kapavietas

44. lpp 6. Sociālā joma


· Smedes (0,6 ha);

· Raņķu (1,1 ha);

· Misas (0,2 ha) un

· Sila (5,9 ha) kapsētas.

Iecavas pašvaldība uz apsaimniekošanas līguma pamata (līdz 2020.gadam) izmanto arī Olaines novada Birzuļu kapsētu (1

ha).

Ņemot vērā straujo kapavietu aizpildīšanos Sila kapos ir nepieciešama to paplašināšana un pievadceļu sakārtošana.

Novadā atrodas arī divas daļēji slēgtās kapsētas, kur apbedī tikai ģimenes kapavietās – Vecbrāļu (0,2 ha) un Lanciņu (0,4

ha) kapsētas un četras slēgtās (kapsēta, kurā apbedīšana nav atļauta) kapsētas – Baznīcas kapi, Gruzduļu (vecie) kapi,

Kazuļu kapi un Brāļu kapi.

Kapsētu apsaimniekošanas kārtību pašvaldībā nosaka 08.03.2011. Iecavas novada domes saistošie noteikumi Nr.5 „Par

kapsētu apsaimniekošanu”.

Pašvaldības SIA „Dzīvokļu un komunālā saimniecība” apsaimnieko Jaundedžu, Upuru, Stīveru, Smedes, Baložu, Pleču,

Misas, Kraukļu, Jaunkalniņu, Rumbu, Gruzduļu, Raņķu un Sila kapsētas, kā arī Brāļu kapus Iecavas parkā un Dievdārziņu

(sena kulta vieta) 16,68 ha kopplatībā.

45. lpp 6. Sociālā joma


7. Inženiertehniskā infrastruktūra

7.1. Transports

Valsts autoceļi

Iecavas novadu šķērso vairāki Latvijas valsts autoceļi – galvenais valsts autoceļš A7, divi reģionālie autoceļi P92 un P93, kā

arī vairāki vietējie autoceļi 107,99 km kopgarumā (sk. attēlu Nr.30.).

Attēls Nr.30. Valsts autoceļi Iecavas novadā

Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”

Galvenais autoceļš A7 „Rīga – Bauska – Lietuvas robeža”. Autoceļš novada teritorijā ir 18,883 km garš (ar melno

segumu). Pēc VAS „Latvijas valsts ceļi” kvalitātes novērtējuma 2010.gadā autoceļa segums bija labā stāvoklī. Vidējā

diennakts satiksmes intensitāte laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam uz autoceļa A7 posma „A5 – Iecava” bija

samazinājusies par 15,4%, 2011.gadā sasniedzot 9 111 automašīnas/diennaktī, no kurām 2 642 bija kravas automašīnas.

Savukārt uz autoceļa A7 posma „Iecava – Bauska” vidēja diennakts satiksmes intensitāte ir samazinājusies par 2,3%

2011.gadā sasniedzot 7 261 automašīnu diennaktī, no kurām 2 396 bija kravas automašīnas (sk. attēlu Nr.31.).

46. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


Attēls Nr.31. Satiksmes intensitāte uz autoceļa „Rīga – Bauska – Lietuvas robeža” (automašīnas

diennaktī), 2007. – 2011.gads

A5 - Iecava

t.sk. kravas auto

Iecava - Bauska

t.sk. kravas auto

12 000

10 000

10 771 10 770 10 135

9 568 9 111

10 000

8 000

8 528

7 530 7 738 7 261

8 000

6 000

4 000

2 000

2 585 2 585 2 230 2 359 2 642

6 000

4 000

2 000

7 435

2 231

2 473

1 958 2 295 2 396

0

2007 2008 2009 2010 2011

0

2007 2008 2009 2010 2011

Informācijas avots: VAS „Latvijas valsts ceļi”

Iecavas novada teritoriju šķērso divi reģionālie autoceļi P92 „Iecava – Stelpe” un P93 „Jelgava – Iecava” 19,597 km

kopgarumā (sk. tabulu Nr.18.).

Nr.p.

k.

Autoceļa

nosaukums

1. P92 Iecava -

Stelpe

2. P93 Jelgava -

Iecava

Tabula Nr.18. Reģionālie autoceļi Iecavas novadā

Garums

(km)

t.sk. melnais

segums (km)

t.sk. grants

(šķembu)

segums (km)

Autoceļa

seguma

novērtējums

Vidējā satiksmes intensitāte

(autom./dienn.), 2007. -

2010.gads

1 204, t.sk.,

14,226 7,5 6,726 Labs/

apmierinošs 132 kravas automašīnas

5,371 5,371 - Labs 1 242, t.sk.,

360 kravas automašīnas

Kopā: 19,597 12,871 6,726

Informācijas avots: VAS „Latvijas valsts ceļi”

Vairāk kā viena trešdaļa (34,3%) no visa reģionālo valsts autoceļu kopgaruma ir ar grunts (šķembu) segumu. Pēc VAS

„Latvijas valsts ceļi” kvalitātes novērtējuma 2010.gadā reģionālo autoceļu segums bija labā un apmierinošā stāvoklī.

Vietējā līmenī liela nozīme ir valsts pārziņā esošiem vietējiem autoceļiem, kas savieno novada apdzīvotās vietas 69,51 km

kopgarumā (sk. tabulu Nr.19.).

Nr.p.

k.

Autoceļa

nosaukums

1. V1004 Iecavas

stacijas pievadceļš

2. V5 Piebalgas –

Dzelzāmurs –

Rātstraute

3. V1008 Iecava –

Emburga

4. V1009 Ozolgaiļi –

Zālītes stacija

5. V1010 Stūri –

Ziemeļi

6. V1011 Pārslas –

Misa – Šarlotes

7. V1012 Zvirgzde –

Misa – Dāviņi

8. 1039 Iecava –

Rožkalni – Irbītes

9. V1040 Pievadceļš

Iecavas

Tabula Nr.19. Vietējie valsts autoceļi Iecavas novadā

Garums

kopā

(km)

t.sk. melnais

segums (km)

t.sk. grants

(šķembu)

segums (km)

Autoceļa

seguma

novērtējums

Vidējā satiksmes intensitāte

(autom./dienn.), 2007. -

2010.gads

3,095 2,305 0,79 Slikts/labs 152, t.sk.,

12 kravas automašīnas

3,55 - 3,55 Slikts 105 – 189, t.sk.,

13 – 43 kravas automašīnas

4,63 - 4,63 Apmierinošs 64 – 116, t.sk.,

10 – 65 kravas automašīnas

4,9 - 4,9 Apmierinošs 229 – 237, t.sk.,

14 – 55 kravas automašīnas

5,8 - 5,8 Apmierinošs 210

2,925 - 2,925 Labs 295, t.sk.,

53 kravas automašīnas

3,3 - 3,3 Apmierinošs 126, t.sk.,

14 kravas automašīnas

3,756 0,55 3,206 Apmierinošs 187 – 197, t.sk.,

4 – 11 kravas automašīnas

3,0 2,15 0,85 Slikts/

463 – 470, t.sk.,

apmierinošs 69 – 136 kravas automašīnas

47. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


Nr.p.

k.

Autoceļa

nosaukums

pansionātam

10. V1047 Iecava –

Lambārte

11. V7 Baloži –

Plakanciems –

Garums

kopā

(km)

t.sk. melnais

segums (km)

t.sk. grants

(šķembu)

segums (km)

Autoceļa

seguma

novērtējums

Vidējā satiksmes intensitāte

(autom./dienn.), 2007. -

2010.gads

11,39 0,557 10,833 Apmierinošs 115, t.sk.,

29 kravas automašīnas

9,599 1,991 7,608 Slikts/

417, t.sk.,

apmierinošs 42 kravas automašīnas

Iecava

12. V9 Iecava - Baldone 13,565 13,565 - Apmierinošs 452 – 726, t.sk.,

36 – 54 kravas automašīnas

Kopā: 69,51 21,118 48,392

Informācijas avots: VAS „Latvijas valsts ceļi”

Vairāk kā divas trešdaļas (69,9%) no visa vietējo valsts autoceļu kopgaruma ir ar grunts (šķembu) segumu. Pēc VAS

„Latvijas valsts ceļi” kvalitātes novērtējuma 2010.gadā vietējo autoceļu segums galvenokārt bija apmierinošā stāvoklī.

Pašvaldības autoceļi un ielas

Iecavas novada pašvaldības īpašumā esošo autoceļu kopgarums ir

134,025 km. Tikai 6,409 km (4,8%) no tiem ir asfaltēti (sk. tabulu

Nr.20.). 70,5% no visiem pašvaldības ceļiem ir A grupas ceļi, 23,2%

B grupas ceļi un 6,3% – C grupas ceļi.

Tabula Nr.20 Iecavas novada pašvaldības ceļu tīklu raksturojošie parametri, uz 20.09.2010.

Ceļu grupa

Autoceļi

Ar melno segumu, km Ar grants segumu, km Bez seguma, km Kopā, km

A grupas ceļi 4,588 89,88 0,00 94,468

B grupas ceļi 1,821 28,07 1,191 31,082

C grupas ceļi 0,00 6,911 1,564 8,475

Iecavas novads kopā: 6,409 124,861 2,755 134,025

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Novadā ir 47 ielas, no kurām Iecavas pilsētā atrodas 38, Zālītes ciemā – četras, Dimzukalna ciemā – četras un Zorģu ciemā

- viena. Novadā esošo ielu kopgarums ir 29,892 km. Ielas ir asfaltētas 17,086 km garumā, kas sastāda 57,2% no ielu

kopgaruma (sk. tabulu Nr.21.).

Tabula Nr.21. Iecavas novada pašvaldības ielu tīklu raksturojošie parametri, uz 20.09.2010.

Apdzīvotā vieta

Ielas

ar melno segumu ar grants segumu bez seguma kopā

km m 2 km m 2 km m 2 km m 2

Iecavas pilsēta 13,467 71 034,1 8,599 36 427 0,091 318,5 22,157 107 779,6

Zālītes ciems 1,474 9 581 1,953 9 684,9 - - 3,427 19 265,9

Dimzukalna ciems 0,577 3 577,4 1,899 7 799,4 - - 2,476 11 376,8

Zorģu ciems 1,568 6 585,6 0,264 1 108,8 - - 1,832 7 694,4

Iecavas novads kopā: 17,086 90 778,1 12,715 55 020,1 0,091 318,5 29,892 146 116,7

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Uz novada ceļiem un ielām atrodas septiņi tilti (garums

kopā – 126,5 m, platība kopā – 882 m 2 ).

Novadā nav speciāli izbūvēti veloceliņi, bet ir trases, kuras ir

pielāgojamas braukšanai ar velosipēdiem.

Pašvaldību ielu, ceļu, tiltu stāvokli tiešā veidā ir ietekmējis

arī autoceļu fonda līdzekļu samazinājums 2009. un

2010.gadā – strauji ir samazinājušies pašvaldībai pieejamie

Ar ceļu un ielu kvalitāti novadā ir

apmierināti 68,3% aptaujāto iedzīvotāju.

Ar ielu un trotuāru (gājēju celiņu)

apgaismojumu novadā ir apmierināti 68,8%

aptaujāto iedzīvotāju.

finanšu līdzekļi ielu, ceļu un tiltu remontiem un izbūvei (detalizētāk sk. 10.1.sadaļu „Pašvaldības pārvalde”).

48. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


Mežu ceļi

Iecavas novada teritorijā atrodas 39 AS „Latvijas valsts meži” autoceļi 106,6 km kopgarumā. Laikā no 2011. – 2020.gadam

AS „Latvijas valsts meži” plāno Iecavas novadā izbūvēt sešus autoceļus 25,45 km kopgarumā (sk. tabulu Nr.22.).

Tabula Nr.22. Plānotie AS „Latvijas valsts meži” ceļu būves objekti Iecavas novada teritorijā

Nr.p.k. Nosaukums Garums, km Plānots būvēt, gads

1. Zušu ceļš 2,88 2012

2. Asaru ceļš 5,21 2011

3. Vileikas – Silarūķi 4,24 2011

4. Upenieki – Jaunais ceļš 4,98 2012

5. Resnās priedes ceļš 5,33 līdz 2020

6. Kāsīša ceļš 2,81 līdz 2020

Kopā: 25,45

Informācijas avots: AS „Latvijas valsts meži”

Sabiedriskais transports un skolēnu pārvadājumi

Galvenie autobusu satiksmes virzieni ir Rīga, Bauska un Jelgava. Satiksmei starp novada apdzīvotajām vietām tiek

izmantoti galvenokārt Rīgas – Bauskas / Bauskas – Rīgas

autobusu reisi.

Nokļūšanai no Dzimtmisas uz novada centru galvenokārt

tiek izmatoti autobusi, kuri kursē no Rīgas uz Bausku, kā arī

vietējie autobusu (Dzimtmisa – Iecava – Bauska u.c.)

maršruti. Darbadienās 2011.gada novembrī bija 35

autobusu reisi (ceļā tika pavadītas aptuveni 11 minūtes,

biļetes cena 0,80 LVL). 30 Šie paši autobusu reisi tiek izmantoti arī nokļūšanai no Dimzukalna uz novada centru (ceļā tiek

pavadītas aptuveni deviņas minūtes, biļetes cena 0,70 LVL).

Nokļūšanai no Zālītes uz novada centru tiek izmatoti autobusi, kuri kursē maršrutos Jelgava – Iecava – Bauska un Jelgava –

Vecumnieki. Darbadienās 2011.gada novembrī bija trīs autobusu reisi (ceļā tika pavadītas aptuveni 16 minūtes, biļetes

cena 0,80 LVL).

Nokļūšanai no Zorģiem uz novada centru galvenokārt tiek izmatoti autobusi, kuri kursē no Bauskas uz Rīgu, kā arī vietējie

autobusu maršruti (Bauska – Iecava – Dzimtmisa u.c.). Darbadienās 2011.gada novembrī bija 37 autobusu reisi, ceļā tika

pavadītas aptuveni piecas minūtes. Biļetes cena 0,60 LVL.

Autobusu satiksmi ar citām pilsētām/apdzīvotām vietām nodrošina SIA „AIPS”, SIA „Jelgavas autobusu parks” u.c.

pārvadātāji, kuru reisu autobusi kursē uz/no/cauri Iecavai vai novada teritorijā.

Skolēnu pārvadājumi tiek nodrošināti maršrutos uz/no Iecavas vidusskolu/-as un Dzimtmisas pamatskolu/-as. Lai arī ir

samazinājies maršrutu skaits, tomēr ik dienas (pirmdiena – piektdiena, katrs divas reizes – uz un no skolas) vidēji tiek

pārvadāti 235 skolēni (sk. tabulu Nr.23.).

Tabula Nr.23. Skolēnu pārvadājumi (dienā)

Mācību gads Maršrutu skaits Reisu skaits

Pārvadāto skolēnu skaits dienā

(aptuveni)

Nobrauktais attālums (km)

2012./2013. 6 12 211 395

2011./2012. 6 17 281 554

2010./2011. 6 15 235 442

2009./2010. 7 17 281 490

Informācijas avots: Iecavas novada dome

30 Informācijas avots: www.1188.lv

Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu

pieejamību novadā ir apmierināti 79,3%

aptaujāto iedzīvotāju.

49. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


Dzelzceļš

Iecavas novada teritoriju šķērso stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija „Zilupe – Rēzekne 2 – Krustpils – Jelgava –

Tukums 2 – Ventspils”. Novada teritorijā atrodas dzelzceļa preču stacija „Iecava”.

Potenciāli liela mēroga transportbūvju projekti

Iecavas novada attīstību nākotnē var būtiski ietekmēt divu lielu transportbūvju attīstības projekti – Via Baltica ceļa

attīstība un Rail Baltica dzelzceļa trases būvniecība (sk. attēlu Nr.32.).

Attēls Nr.32. Via Baltica un Rail Baltica trašu novietojums attiecībā pret Iecavas novadu

V i a B a lt ic a I ec a vas a pvedceļ š

Karte: SIA „NK Konsultāciju birojs”

Saskaņā ar LR Satiksmes ministrijas sniegto informāciju atbilstoši projektā „E67 Via Baltica autoceļa A4 (Saulkalne) –

Bauska (Ārce) attīstības izpēte” veiktajiem aprēķiniem, Via Baltica Iecavas apvedceļa izbūve ir ekonomiski pamatota tikai

sākot ar 2025.gadu, tādējādi šis projekts nav prioritārs ES struktūrfondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā.

R ail B altica koridors

2011.gada jūnijā noslēdzās izpēte „Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Baltica koridors)”. Izpētes mērķis bija nodrošināt Baltijas valstu valdības un ES ar

visaptverošu un pamatotu bāzi lēmumu pieņemšanai par tālākām tehniskām izpētēm nacionālā līmenī. Tehniski

ekonomiskā pamatojuma izpētē, kurš aptvēra Igauniju, Latviju un Lietuvu, kopumā no vairāk kā 20 aplūkotajām

alternatīvām padziļināti tika pētīti četri projekta maršruti. Konsultanta Lielbritānijas konsultāciju uzņēmuma „Aecom Ltd.”

ieteiktais ir taisnākais un īsākais maršruts Tallina – Pērnava – Rīga – Paņevēža – Kauņa.

Uz Iecavas novada attīstības programmas 2013.–2019.gadam izstrādes brīdi (2011.gada decembris) tika veikti

sagatavošanas darbi tālākai detalizētai izpētei (precīza trases noteikšana, izmaksu precizēšana, skiču projektu izstrāde,

ietekmes uz vidi novērtējums), kuru plānots pabeigt līdz 2014.gada beigām. Šīs izpētes ietvaros tiks precizēts līnijas

izvietojums, kā arī analizētas vietējās satiksmes iespējas šajā līnijā, kā arī kravas un/vai pasažieru termināļu izvietojums.

50. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


Attiecībā uz perspektīvo dzelzceļa līniju Rail Baltica Satiksmes ministrija ir noteikusi, ka Iecavas novada domei, veicot

teritorijas plānojuma izstrādi vai tā grozījumus ir nepieciešams griezties Satiksmes ministrijā, lai saņemtu perspektīvās

dzelzceļa līnijas novietojuma vektordatus.

Reģistrētie transportlīdzekļi

tlīdzekļi

Mainoties valsts politikai transportlīdzekļu (TL) reģistrācijas jomā un samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, 2011.gadā

strauji (par 37% salīdzinot ar 2010.gadu) samazinājās Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits

Iecavas novadā (sk. attēlu Nr.33.).

Samazinoties reģistrēto transportlīdzekļu skaitam novadā, palielinājās transportlīdzekļu ar tehnisko apskati (TA) īpatsvars

(no 45,2% 2007.gadā uz 76,9% 2012.gadā), t.i., iedzīvotāju un juridisko personu īpašumā palika tie transportlīdzekļi, kuri

reāli tiek izmantoti ceļu satiksmē.

Attēls Nr.33. Reģistrēto transportlīdzekļu skaits Iecavas novadā, 01.01.2007. – 01.01.2012.

6000

5410 5660

5519

Kopā TL

5000

4000

3000

4863

4485

3616

4986

4091

5238

4286

5116

4184

3477

3376

3183

3089

2721 2641

t.sk. vieglie TL

t.sk. fiziskām

personām

piederošie TL

2000

2196 2511 2549 2486 2535 2597

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Informācijas avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija

Lielākā daļa (uz 01.01.2012. – 78,2%) no visiem novadā reģistrētajiem transportlīdzekļiem ir vieglie transportlīdzekļi un

fiziskām personām piederošie transportlīdzekļi (91,5%).

7.2. Inženiertehniskā infrastruktūra

Siltumapgāde un gāzes apgāde

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Iecavā sniedz SIA „Iecavas siltums”. SIA „Iecavas siltums” kopā ir 53 lietotāji

(10 juridiskas personas un 43 mājsaimniecības) un laikā no 2007.

līdz 2011.gadam nav notikušas būtiskas izmaiņas.

Iecavā ir centralizētās siltumapgādes sistēma darbojas ar dabas

gāzi (pieejams pieslēgums pie vidēja spiediena gāzes vada).

Savukārt ar autonomām apkures iekārtām siltumapgāde tiek

nodrošināta pārējās Iecavas iestādēs, uzņēmumos un mājās, kā

arī pārējās novada apdzīvotajās vietās.

SIA „Iecavas siltums” ir divi siltumenerģijas ražošanas avoti:

t.sk. ar TA

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumi

(nevērtējot pakalpojuma cenu, bet tikai kvalitāti)

novadā apmierina 75,3% aptaujāto iedzīvotāju.

51. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


· Tirgus ielā 12 (uzstādītā jauda 7,72 MW, gadā saražo 14 130 MWh, kurināmais – dabas gāze, tehniskais stāvoklis

labs (rekonstruēta 2003.gadā));

· Grāfa laukumā 5 (uzstādītā jauda 3,72 MW, sešos apkures mēnešos saražo 3 170 MWh, kurināmais – dabas gāze,

tehniskais stāvoklis apmierinošs (rekonstruēta 1996. un 2005.gadā). Katlu māja atrodas zemāk par ielu līmeni un

stipru lietusgāžu laikā lietus ūdens satek centrālajā siltumtrasē, tādejādi palielinot siltuma zuduma trasē un

bojājot centrālo siltumtrases kolektoru.

Iecavas centrā kopējais siltumapgādes trases/tīklu garums ir aptuveni 7,2 km.

Elektroapgāde

Iecavas novada teritorijā elektroapgādi nodrošina 110 kV/20kV apakšstacija Nr.45 „Iecava”. Iecavas novadā

elektroapgādes līnijas apkalpo AS „Sadales tīkls” Dienvidu reģions, kura pārziņā ir vidēja sprieguma (20 kV) un

zemsprieguma (0,23 – 0,40 kV) elektrolīnijas un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas. Novada teritorija ir pilnīgi

elektrificēta.

Elektropārvades līniju stāvoklis pārsvarā ir labs. Lai pastāvīgi uzturētu energoietaises tehniskā kārtībā, tiek veikta

energoietaišu tehniskā apkalpošana, uzturēšanas un atjaunošanas remonti, rekonstrukcijas darbi un ārpuskārtas remonti.

Ik gadu AS „Sadales tīkls” investē līdzekļus elektrolīniju tehniskā stāvokļa uzlabošanai, gaisvadu līniju pārbūvei zemes

kabeļu līnijās (piemēram, 2011.g. Iecavas līniju), kā arī lietotāju sprieguma kvalitātes uzlabošanai (2011.gadā – trīs objekti,

2012.gadā – divi objekti). Tiek apsvērts risinājums būvēt jaunu 20 KV saites līniju, lai nodrošinātu divpusējo barošanu

stratēģiski svarīgiem objektiem.

Elektroenerģijas piegāde saistītiem lietotājiem notiek saskaņā ar noslēgto ar sistēmas operatoru vai publisko tirgotāju

piegādes līgumu. Elektroenerģijas piegāde robežai notiek saskaņā ar 21.07.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.793

„Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” un sistēmas pakalpojumu līgumu, ko slēdz sistēmas operators un

lietotājs, un elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, ko slēdz tirgotājs un lietotājs.

Uzturēšanas remonta rezultātā ir atjaunotas līnijas Iecavas novada lauku teritorijās, ciematos Audrupi, Zorģi, Rosme,

Zālītes, kur visas gaisvadu kailvadu līnijas tika nomainītas ar piekarkabeļa līnijām.

Lielākie elektroenerģijas patērētāji Iecavas novadā ir AS „Balticovo” (gada patēriņš ~5 831 340 kWh), SIA „Jaunpagasts”

(gada patēriņš ~ 2 269 633 kWh) un SIA „Iecavnieks” (gada patēriņš ~229 417 kWh).

Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

komisijas 01.04.2009. lēmumā Nr.74 apstiprinātiem „Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas

dalībniekiem”.

Sistēmas pieslēguma ierīkošana elektroenerģijas ražotājiem veicama saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

komisijas Padomes 03.09.2008. lēmumu apstiprināto Nr.280 „Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas

ražotājiem” prasībām.

Sakari un informācijas tehnoloģijas

Gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus

novadā sniedz visi mobilo sakaru operatori, kas darbojas

Latvijā – SIA Lattelecom”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons”,

SIA „Tele2” un SIA „Bite Latvija”.

Iecavas novadā ir pietiekami pieejams arī interneta,

digitālās (satelīttelevīzijas, virszemes televīzijas un

Interneta pakalpojumi novadā apmierina

81% aptaujāto iedzīvotāju.

interaktīvās televīzijas) televīzijas nodrošinājums. Interneta pieejamību novadā nodrošina vairāki pakalpojuma sniedzēji –

SIA „Interneta pasaule”, SIA „Komerccentrs DATI grupa”, SIA „ALDEMS”, SIA „Lattelecom” un SIA „Baltcom TV”. Savukārt

mobilo internetu nodrošina SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA Tele2” un SIA Bite Latvija”. Digitālās un kabeļtelevīzijas

televīzijas apraidi novadā nodrošina uzņēmumi SIA „Lattelecom” un SIA „Baltcom TV”.

52. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


Novadā darbojas seši publiskie interneta pieejas punkti (visās novada bibliotēkās).

Ūdensapgāde

Iecavas novadā ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas,

attīrīšanas pakalpojumus sniedz Iecavas pašvaldības SIA

„Dzīvokļu un komunālā saimniecība”.

Novadā ir sešas ūdensapgādes sistēmas, tai skaitā trīs Iecavā

Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumi (nevērtējot pakalpojuma cenu, bet

tikai kvalitāti) novadā apmierina 58,2% aptaujāto

iedzīvotāju un neapmierina 38,8% iedzīvotāju.

(jaudas: 300 m 3 /diennaktī; 120 m 3 /diennaktī un 100 m 3 /diennaktī), pa vienai Zālītes (30 m 3 /diennaktī), Zorģu (30

m 3 /diennaktī) un Dimzukalna (10 m 3 /diennaktī) apdzīvotās vietās. Dzeramais ūdens tiek iegūts no deviņiem urbumiem.

Artēziskais ūdens, ko izmato kā dzeramo ūdeni, pēc ķīmiskā sastāva klasificējams kā hidrogēnkarbonātu kalcija vai magnija

tipa ar mineralizāciju 0,2 līdz 0,5 g/l, cietību 2 līdz 7 mgeqv/l un dzelzs daudzumu 0,5 līdz 1,5 mg/l.

Kopumā dzeramā ūdens kvalitāte novadā atbilst ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs,

mangāna un sulfātu koncentrāciju, krāsainību un ūdens oksidējamību atsevišķās akās. Līdz šim veiktās Sabiedrības

veselības aģentūras ūdens analīzes, apliecinājušas, ka Iecavas dzeramajā ūdenī nav bakterioloģiskā piesārņojuma.

Dzeramais ūdens Iecavas novadā netiek attīrīts nevienā no pašvaldības pārziņā esošajām ūdensapgādes sistēmām.

Ūdensapgādes tīkli pārsvarā ir 30 līdz 50 gadu veci, to tehniskais stāvoklis ir slikts. Labā tehniskā stāvoklī ir ūdensapgādes

sistēma Dimzukalnā.

Palielinoties centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu lietotāju skaitam no 2 190 abonentiem 2007.gadā līdz 2 216

abonentiem 2010.gadā (2011.gadā 2 220 abonenti), par 3,7% ir palielinājies ūdens patēriņš (sk. attēlu Nr.34.).

Attēls Nr.34. Ūdens patēriņš (m 3 ) Iecavas novadā, 2007. – 2010.gads

250 000

200 000

150 000

100 000

50 000

0

215 701

232 202 243 884

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Tabulā Nr.24. sniegts informācijas apkopojums par ūdensapgādes tīkliem Iecavas novadā.

Tabula Nr.24. Ūdensapgādes tīkli Iecavas novadā

223 705

2007 2008 2009 2010

Apdzīvotā Izbūves Tīklu

vieta gads garums (m)

Tehniskā stāvokļa raksturojums

Iecava n/d 16 330 n/d

Rosme n/d 1 600 n/d

Zālīte 1983 1 830 Cauruļvadi ir aizauguši, novecojuši, bieži plīst, avārijas notiek ~ 9 – 10 reizes gadā, kā

rezultātā notiek noplūdes. Vidēji zudumi ~18 – 26% gadā. Noslēgarmatūras (ventiļi,

aizbīdņi) funkcionēšana ir ierobežota un korozijas dēļ daļa nedarbojas, ūdensapgādes

sistēmu iespējams noslēgt tikai dažās aizbīdņu akās un dažu daudzdzīvokļu māju

pagalmos.

Zorģi 1990 2 489 Cauruļvadi ir aizauguši, novecojuši, bieži plīst, avārijas notiek ~12 reizes gadā, kā

rezultātā notiek noplūdes. Vidēji zudumi 16 – 51% gadā. Noslēgarmatūras (ventiļi,

aizbīdņi) funkcionēšana ir ierobežota, korozijas dēļ daļa no tiem nedarbojas,

ūdensapgādes sistēmu iespējams noslēgt tikai dažās aizbīdņu akās un dažu

daudzdzīvokļu māju pagalmos.

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Iecavas novadā tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēts projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstība Iecavas novadā”. Projekta ietvaros tiek plānots veikt astoņu esošo artēzisko aku (urbumu) tamponēšanu un divu

jaunu artēzisko aku (urbumu) ierīkošanu. Tiek plānots uzstādīt dzeramā ūdens sagatavošanas (atdzelžošanas) staciju un

divus dzeramā ūdens uzglabāšanas rezervuārus.

53. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir trīs novada ciemos:

· Iecavā (jauda 1 800 m 3 /diennaktī). Pēc nostādinātāja notekūdens pašteces ceļā ieplūst Iecavas upē.

· Zālītē (jauda 100 m 3 /diennaktī).

· Zorģos (jauda 50 m 3 /diennaktī).

2011. – 2013.gados KF un ERAF projektu ietvaros tiek veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija.

Notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu lietotāju skaits laikā no 2007.gada līdz 2010.gadam ir saglabājies nemainīgs – Iecavā

2 010 abonenti (patēriņš ~165 000 m 3 /gadā), Zālītē 149 abonenti (patēriņš ~8 000 m 3 /gadā) un Zorģos 59 abonenti

(patēriņš ~8 300 m 3 /gadā).

Notekūdeņi no atsevišķām mājsaimniecībām tiek izvesti uz attīrīšanas iekārtām ar specializētu transportu.

Tabulā Nr.25. sniegts informācijas apkopojums par kanalizācijas tīkliem Iecavas novadā.

Tabula Nr.25. Kanalizācijas tīkli Iecavas novadā

Apdzīvotā

Tīklu

Izbūves gads

vieta

garums (m)

Tehniskā stāvokļa raksturojums

Iecava 1974. – 1990. 14 406 Reģistrēto avāriju skaits gadā ~5.

Rosme n/d 1 600 n/d

Zālīte 1983. 1 891 Tīklu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, avārijas tīklos notiek ~11 – 18

reizes gadā. Lielāko daļu avāriju sastāda aizsērējumi un aku nosēšanās. Kanalizācijas

tīkli ekspluatācijas laikā ir nolietojušies. Ir nepieciešama to rekonstrukcija.

Zorģi 1990. 2 036 Tīklu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, avārijas tīklos notiek ~15 reizes

gadā. Lielāko daļu avāriju sastāda aizsērējumi un aku nosēšanās. Kanalizācijas tīkli

ekspluatācijas laikā ir nolietojušies. Ir nepieciešama to rekonstrukcija.

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Iecavas ciematā ir izveidota atsevišķa lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēma ar izplūdi Iecavas upē. Pie vairākām

daudzdzīvokļu mājam lietus kanalizācijas tīkls ir nepilnīgs, akas ir izbūvētas, bet nav izbūvēti lietus kanalizācijas cauruļvadi.

Dimzukalnā ir izbūvēta notekūdeņu savākšanas un attīstīšanas sistēma, taču tā pilnībā nedarbojas.

Rosmes ciema notekūdeņi netiek attīrīti, jo attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās, un ir nepieciešama to rekonstrukcija.

Pie centralizētas kanalizācijas sistēmas nav pieslēgtas privātmājas, tai skaitā 44,5% no Iecavas ciematā dzīvojošajiem. Šo

iedzīvotāju radītie notekūdeņi tiek savākti izsmeļamajās bedrēs. Uzņēmumu un iedzīvotāju novadītie notekūdeņi, kas tiek

savākti izsmeļamajās bedrēs, ar SIA „Dzīvokļu komunālā saimniecība” palīdzību tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas

tīklā. 31

Atkritumu saimniecība

savākšanas un izvešanas

Iecavas novadā atkritumu apsaimniekošanu regulē 13.09.2011.

pašvaldības saistošie noteikumi Nr.17 „Par sadzīves atkritumu

pakalpojumi novadā apmierina 88,3% aptaujāto

iedzīvotāju.

apsaimniekošanu Iecavas novadā”, uz kuru pamata kopš

2012.gada sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Iecavas

novadā veic tikai SIA „Dzīvokļu komunālā saimniecība”. Līdz 2012.gadam atkritumu savākšanas pakalpojumus novadā

sniedza arī AS „L&T Latvija” un SIA „Vides serviss”.

Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam Iecavas novadā centralizētās atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēju

(mājsaimniecības, dzīvokļi un iestādes) skaits ir palielinājies par 16,4% (sk. attēlu Nr.35.).

Attēls Nr.35. Centralizētās atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēji, 2007. – 2011.gads

54. lpp 7. I

Inženiertehniskā infrastruktūra


1200

1000

28

30

35 39 42

800

Iestādes

600

400

920

920 920

920 920

Dzīvokļi

Mājsaimniecības

200

0

11 60 95 135 154

2007 2008 2009 2010 2011

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Palielinoties atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēju skaitam Iecavas novadā laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam,

par 18,9% palielinājies ir arī izvesto atkritumu apjoms (sk. attēlu Nr.36.).

8 000

Attēls Nr.36. Izvesto atkritumu apjoms (m 3 ), 2006. – 2010.gads

6 000

4 000

5 052

5 256

7 280

6 288

6 006

2 000

0

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Uz 2011.gada decembri Iecavas novadā bija viens atkritumu šķirošanas laukums pie attīrīšanas iekārtām Ed.Virzas ielā

(papīra un stikla šķirošana, ir līgums par savākšanu). Novadā nav bīstamo atkritumu savākšanas vietu.

55. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra


8. Nekustamais īpašums

8.1. Dzīvojamais fonds un apsaimniekošana

Mājokļu skaits Iecavas novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam ir palielinājies par 2,8% (sk. attēlu Nr.37.).

Attēls Nr.37. Mājokļu skaits Iecavas novadā, 2006. – 2010.gads (gada sākumā)

4 000

3 000

2 000

1 000

0

2 233 2 277 2 294 2 235 2 255

1 292 1 331 1 353 1 372 1 370

2006 2007 2008 2009 2010

Dzīvokļi

Viendzīvokļa

mājas

SIA „Dzīvokļu komunālā saimniecība" apsaimnieko 34

daudzdzīvokļu mājas (48 541,35 m 2 – privātie, 237,8 m 2 –

pašvaldības), t.sk. 25 daudzdzīvokļu ēkas Iecavas centrā. Pa

vienai daudzdzīvokļu mājai apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku

biedrība „A41” un Baldones ielā. 10 mājas Dartijas mikrorajonā

apsaimnieko paši māju iedzīvotāji, vairumā gadījumu nav

izveidotas biedrības.

Informācijas avots: CSP datu bāze

56,0% aptaujāto novada iedzīvotāju

apmierina mājokļu pieejamība (iespējas atrast

dzīvesvietu) novadā.

Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi ir sliktā stāvoklī, iedzīvotāju privātais transports traucē izvest atkritumus, ziemā tīrīt

sniegu.

8.2. Būvniecība

Iecavas novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam (sasniedzot kulmināciju 2007.gadā) ir samazinājies izdoto būvatļauju skaits

par 62,7% (sk. attēlu Nr.38.).

120

80

40

0

Attēls Nr.38. Izdotās būvatļaujas Iecavas novadā, 2006. – 2010.gads

75

113

75 70

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Laikā no 2006. līdz 2010.gadam visaugstākā būvniecības aktivitāte bija 2008.gadā, kad ekspluatācija tika nodota 51

jaunbūve, veikta 21 rekonstrukcija/renovācija, kā arī sakārtota dokumentācija 63 objektiem (sk. tabulu Nr.26.).

28

56. lpp 8. Nekustamais īpašums


Tabula Nr.26. . Iecavas novadā ekspluatācijā nodotās ēkas, 2006. – 2010.gads

Jaunbūves Rekonstrukcija,

Sakārtota

Gads

Sektors

Kopā

renovācija dokumentācija

Skaits Platība (m 2 ) Skaits Platība (m 2 ) Skaits

2006 Individuālās dzīvojamās/

nedzīvojamās mājas

Ražošanas, rūpnieciskie objekti

Inženierbūves

33

4

5

14

2

5

2 025,8

4 655,3

7,3 m 2 un

5

2

-

2 368,9 4 921,6 -

14

-

-

9 791,59 m

2007 Individuālās dzīvojamās/

nedzīvojamās mājas

Ražošanas, rūpnieciskie objekti

Inženierbūves

79

12

11

36

10

11

6 090,4

23 878,9

10 821,4 un

17 840,81 m

5

2

-

666,5 1 755,4 -

38

-

-

Valsts, pašvaldības

2 2 9 372,1 -

- -

2008 Individuālās dzīvojamās/

nedzīvojamās mājas

Ražošanas, rūpnieciskie objekti

Inženierbūves

Valsts, pašvaldības

97

20

15

4

28

12

11

-

5 018

21 158

n/d

-

6

8

4

3

591,7 8 538,3 n/d

4 391,5 63

-

-

1

2009 Individuālās dzīvojamās/

nedzīvojamās mājas

Ražošanas, rūpnieciskie objekti

Inženierbūves

Valsts, pašvaldības

71

8

13

2

20

8

10

-

3 456,9

23 311,3

n/d

-

12

-

3

2

1 277,9 -

n/d

724,1 39

-

-

-

2010 Individuālās dzīvojamās/

nedzīvojamās mājas

Ražošanas, rūpnieciskie objekti

Inženierbūves

Valsts, pašvaldības

26

4

8

4

15

1

4

2

2 143,81

510,4

127

38,3

2

3

4

2

181,1 4 241,4 2 441,4 n/d

9

-

-

-

Informācijas avots: Iecavas novada dome

Kopumā visaugstākā būvniecības aktivitāte ir individuālo dzīvojamo un nedzīvojamo māju sektorā.

8.3. Zemes lietošanas veidi un īpašumpiederība

Lielāko daļu Iecavas novada aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes (46,02 %) un meži (43,76 %) (sk. attēlu Nr.39.).

Attēls Nr.39. . Zemes lietošanas veidi Iecavas novadā, 01.01.2011.

Informācijas avots: Valsts zemes dienests

64,99% novada zemju ir fizisko un juridisko personu īpašumā un lietošanā, 32,59% - valsts īpašumā un lietošanā, bet

pašvaldības īpašumā (t.sk. piekritīga) ir tikai 1,78% zemju (sk. attēlu Nr.40.).

57. lpp 8. Nekustamais īpašums


Attēls Nr.40. . Zemes īpašuma statuss Iecavas novadā, 01.01.2011.

Informācijas avots: Valsts zemes dienests

Iecavas novada pašvaldības īpašumā ir 554,6 ha zemes. 301,9 ha (54,4%) no šīs zemes ir lauksaimniecībā izmantojama

zeme un 16,3 ha (2,9%) ir meži.

8.4. Nekustamā īpašuma tirgus situācija

Cenu diapazons nekustamajam īpašumam Iecavas novadā un

kaimiņu pašvaldībās ir ļoti plašs un ir atkarīgs no nekustamā

īpašuma tehniskā stāvokļa, projekta, atrašanās vietas un citiem

faktoriem (sk. tabulu Nr.27.). Daļa no piedāvātajiem īpašumiem

ir sliktā stāvoklī vai arī to cena ir pārāk augsta.

Ar publiskās telpas (parki, soliņi, apstādījumi,

peldvietas u.c.) sakoptību novadā ir apmierināti

83,3% aptaujāto iedzīvotāju.

Tabula Nr.27. Nekustamā īpašuma cenas novadu centros 21.12.2011., LVL/m 2

Teritorija Dzīvokļi Mājas Ražošanas Biroji Zeme privātmājas L/s zeme (novada

telpas

būvniecībai

teritorijā)

Iecava 170 – 430 81 – 776 6 – 120 - 0,12 – 18

0,08 – 0,71

Bauska 110 – 500 286 – 650 170 145 0,3 – 30

-

Vecumnieki 180 – 250 50 – 390 - - 0,3 – 3,4

0,05 – 0,3

Ozolnieki 180 – 960 170 – 770 - - 0,6 – 20

-

Olaine 200 – 530 170 – 750 145 175 4,5 – 13

0,5 – 1,2

Baldone 320 – 480 140 – 550 - - 0,4 – 7

-

Informācijas avots: Sludinājumu serviss www.ss.lv

Vismazākais piedāvājums ir biroju un ražošanas telpu segmentā, kas skaidrojams ar pašvaldību tuvumu Rīgai. Piedāvājumā

ar vien biežāk parādās banku īpašumā nonākušie īpašumi. Saskaņā ar Iecavas novada domes sniegto informāciju par

atteikumiem no pirmpirkumiem, pamatā pašvaldībā notiek darījumi ar lauksaimniecības zemi.

Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem (www.zemesgramata.lv) reģistrēto pirkuma līgumu skaits

Bauskas as zemesgrāmatu nodaļā (ietverot noslēgtos pirkuma līgumus Iecavas novadā) laikā no 2007. līdz 2010.gadam ir

samazinājies par 60% (sk. attēlu Nr.41.).

58. lpp 8. Nekustamais īpašums


Attēls Nr.41. Reģistrētie pirkuma līgumi Bauskas zemesgrāmatu nodaļā

1500

1424

1000

838

723

500

544 570

0

2007 2008 2009 2010 2011

Informācijas avots: Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati

Savukārt 2011.gada 11 mēnešos reģistrēto pirkuma līgumu skaits salīdzinot ar 2010.gadu ir palielinājies par 11,9%, kas

parāda pozitīvas tendences nekustamā īpašuma tirgū. Pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem laikā no

26.09.2011. – 02.10.2011. zemesgrāmatā reģistrēto 10 lielāko nekustamā īpašuma darījumu saraksta septītajā pozīcijā

bija darījums ar nekustamo īpašumu Iecavas novadā (zemes un ēkas nekustamais īpašums ar platību 3,17 ha, kopējā

darījuma summa – 228 411 LVL).

59. lpp 8. Nekustamais īpašums


9. Ekonomika

9.1. Uzņēmējdarbība

Laikā no 2006. līdz 2010.gadam Iecavas novadā uzņēmumu 32 skaits uz 1 000 iedzīvotājiem palielinājās par 51,2% un

sasniedza 39,76 uzņēmumus (sk. tabulu Nr.28.).

Tabula Nr.28. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem, 2006. –

2010.gads

Teritorija 2006 2007 2008 2009 2010 33

Iecavas novads 26,3 35,9 33,8 25,89 39,76

Baldones novads 31,61 35,08 37,09 39,01 42,06

Bauskas novads 41,94 55,29 45,47 34,72 53,54

Olaines novads 24,25 29,29 30,82 30,47 32,35

Ozolnieku novads 38,99 42,58 41,65 42,23 45,73

Vecumnieku novads 38,37 49,32 36,49 28,67 48,3

Zemgales statistiskais reģions 46,82 49,97 47,34 44,66 50,08

Latvija 52,0 57,0 57,0 57,0 n/d

Informācijas avots: CSP datu bāze

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem Iecavas novadā ir mazāks nekā vidēji Zemgales reģionā un

Latvijā.

Sadalījumā pa īpašuma formām, laikā no 2006. līdz

2010.gadam, Iecavas novadā visstraujāk (vairāk nekā divas

reizes) bija palielinājies individuālo komersantu un

pašnodarbināto personu skaits (sk. attēlu Nr.42.). 2010.gadā

Iecavas novadā bija 126 pašnodarbinātās personas, 135

komercsabiedrības, 34 individuālie komersanti, 17 fondi, 95

zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī 14 valsts un pašvaldību iestādes.

Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem,

46,6% respondentiem uzsākt savu

uzņēmējdarbību sagādātu lielas grūtības vai to

nevarētu izdarīt vispār.

Attēls Nr.42. Ekonomiski aktīvo statistikas vienību skaits sadalījumā pa īpašuma formām Iecavas

novadā, 2006. – 2010.gads

140

120

100

80

60

40

20

0

94

79

63

16

11

12

Informācijas avots: CSP datu bāze

Lielākā daļa (246 jeb 63,1%) no visām novada ekonomiski aktīvajām tirgus sektora statistikas vienībām 2010.gadā bija

mikro uzņēmumi. Iecavas novadā nav lielo uzņēmumu (sk. attēlu Nr.43.).

32 Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības

33 Provizoriska informācija

2006 2007 2008 2009 2010

135

126

95

34

17

14

Valsts un pašvaldību

budžeta organizācijas

Pašnodarbinātās

personas

Komercsabiedrības

Individuālie komersanti

Fondi, nodibinājumi un

biedrības

Zemnieku un zvejnieku

saimniecības

60. lpp 9. Ekonomika


Attēls Nr.43. Ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaits sadalījumā pa lieluma grupām Iecavas

novadā, 2006. – 2010.gads

2010

2009

2008

2007

2006

3

15

246

126

3

13

189

1 49

4

22

221

1

80

3

23

214

1

105

3

19

166

63

0 50 100 150 200 250

Lielie

Vidējie

Mazie

Mikro

Pašnodarbinātās

personas

Uzņēmējdarbība novadā ir cieši saistīta ar vietējo resursu

izmantošana. 2010.gadā lielākais uzņēmumu skaits novadā

darbojās lauksaimniecības, mežsaimniecības un

zivsaimniecības nozarē (40,5%), vairumtirdzniecības/

mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta

nozarē (19,3%) un apstrādes rūpniecībā (8,7%) (sk. tabulu

Nr.29.).

Informācijas avots: CSP datu bāze

Iedzīvotāju skatījumā novadā būtu jāveicina

pārtikas produktu ražošana (51,3% respondentu),

graudaugu, rapšu u.c. lauksaimniecības kultūru

audzēšana (49%) un augļu koku un ogu

audzēšana (46%).

Tabula Nr.29. Ekonomiski aktīvās tirgus statistikas vienības sadalījumā pēc galvenā darbības veida

Iecavas novadā, 2010.gads

Darbības veids Komercsabiedrības Individuālie Zemnieku un zvejnieku Kopā

komersanti saimniecības

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un

11 5 91 107

zivsaimniecība

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 1 - - 1

Apstrādes rūpniecība 21 1 1 23

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un

2 - - 2

gaisa kondicionēšana

Būvniecība 5 5 - 10

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

39 10 2 51

automobiļu un motociklu remonts

Transports un uzglabāšana 9 1 - 10

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 8 1 - 9

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi 4 1 - 5

Operācijas ar nekustamo īpašumu 6 - 1 7

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 10 4 - 14

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 3 - - 3

Izglītība 1 1 - 2

Veselības aizsardzība 5 - - 5

Māksla, izklaide un atpūta 3 - - 3

Citi pakalpojumi 7 3 - 10

Nav noteikts - 2 - 2

Kopā: 135 34 95 264

Informācijas avots: CSP datu bāze

Kopumā laikā no 2006. līdz 2012.gadam (14.septembrim) reģistrēto uzņēmumu skaits novadā pārsniedza likvidēto

uzņēmumu skaitu (sk. attēlu Nr.44.).

61. lpp 9. Ekonomika


Attēls Nr.44. Reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits Iecavas novadā, 2006. – 2012.gads

40

30

20

10

0

29

12

Informācijas avots: Lursoft datu bāze

Saskaņā ar Lursoft datiem, vidējais Iecavas uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms uz 15.09.2012. bija 23 073,6 LVL

(kopā 13 221 170 LVL). Salīdzinājumā ar kaimiņu pašvaldībām

lielāks vidējais uzņēmumu pamatkapitāla apjoms bija tikai

Olaines novadā reģistrētajiem uzņēmumiem (72 969,47 LVL).

36

17

Lielākie (pēc apgrozījuma) uzņēmumi Iecavas novadā 2011.gadā

bija AS „Balticovo” (darbības nozare – putnkopība, apgrozījums

– 23 329 090 LVL, 186 darbinieki), SIA „AGROCHEMA LATVIA”

(darbības nozare – minerālmēslu tirdzniecība, apgrozījums –

10 357 011 LVL, 25 darbinieki) un SIA „RENE PLUSS” (darbības

nozare – poligrāfijas pakalpojumi, apgrozījums – 5 041 076 LVL) sk. 7.pielikumu.

Uzņēmumi ar vislielāko apgrozījuma palielinājumu 34 2011.gadā attiecībā pret 2010.gadu bija SIA „RENEPRINT” (5,39

reizes, poligrāfijas pakalpojumi), SIA „Timber Grinvalde” (80%, kokapstrāde) un SIA „DIGITOURS” (67%, tūrisms un

viesnīcu rezervēšana).

9.2. Ārvalstu tiešās investīcijas

38

6

31

15

11 12

40

38

8 8

2006 2007 2008 2009 2010 2011 14.09.2012

Reģistrēti

Likvidēti

Ar iespējām veidot vai paplašināt uzņēmumu

un/vai zemnieku saimniecību, kā arī atbalstu

jaunu uzņēmumu veidošanai novadā apmierināti

ir 28,3% aptaujāto iedzīvotāju. 53,3% bija grūti

atbildēt.

Iecavas novada uzņēmumiem salīdzinoši labi ir veicies ar ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk – ĀTI) piesaisti. Saskaņā ar

Lursoft datiem Iecavas novadā reģistrētie uzņēmumi laikā no 01.01.1991. līdz 15.09.2012. bija piesaistījuši 6 262 810 LVL

ierindojot novadu 23.vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc ĀTI kopapjoma. Salīdzinājumam, Baldones novadā ĀTI bija 4

000 LVL (112.vieta Latvijā), Bauskas novadā – 254 435 LVL (64.vieta), Olaines novadā – 56 284 247 LVL (7.vieta), Ozolnieku

novadā – 1 748 366 LVL (41.vieta) un Vecumnieku novadā – 1 254 393 LVL (45.vieta).

Lielākie (pēc apjoma) investori Iecavas novadā ir no Lietuvas Republikas (uzņēmums SIA „AGROCHEMA Uždaroji akcine

bendrove”, darbības veids – minerālmēslu vairumtirdzniecība) un Nīderlandes Karalistes (sk. tabulu Nr.30.).

Tabula Nr.30. Ārvalstu tiešās investīcijas (latos) Iecavas novadā, 1991. – 2012.gads

Nr.p.k. Valsts Skaits (gab.) Investīcijas (LVL)

1. Lietuvas Republika 1 4 500 000

2. Nīderlandes Karaliste 2 1 355 400

3. Luksemburgas Lielhercogiste 1 239 300

4. Francijas Republika 2 81 312

5. Ukraina 2 72 980

6. Krievijas Federācija 2 6 218

7. Vācijas Federatīvā Republika 2 3 000

8. Igaunijas Republika 1 2 000

9. Pakistānas Islāma Republika 2 2 000

10 Amerikas Savienotās Valstis 1 600

Kopā: 17 6 262 810

Informācijas avots: Lursoft datu bāze

34 Lursoft datu bāzes dati

62. lpp 9. Ekonomika


Sadalījumā pēc uzņēmumu darbības veidiem (pa NACE kodiem) vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas ir bijušas cita veida

specializētajā (minerālmēslu) vairumtirdzniecībā (72% no kopējām ĀTI jeb 4 500 000 LVL) un lopkopībā (25% no kopējām

ĀTI jeb 1 594 700 LVL).

Pēc apjoma vislielākās ĀTI ir bijušas 2007., 2009. un 2010.gadā (sk. attēlu Nr.45.).

Attēls Nr.45. ĀTI sadalījums pa gadiem (latos) 35

3 000 000

2 901 500

2 000 000

1 000 000

1 552 262

1 642 700

0

100 600 33 550

-2 000

30 198 4 000

< 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 14.09.2012

-1 000 000

Informācijas avots: Lursoft datu bāze

9.3. Nodarbinātība un bezdarbs

Nodarbinātība

2009.gadā vislielākais nodarbināto skaits sabiedriskajā un

privātajā sektorā Iecavas novadā (pēc darbinieku faktiskās

darba vietas un komersanta, iestādes galvenā darbības veida)

bija izglītībā – 20%, apstrādes rūpniecībā – 18,7%,

vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā/automobiļu un

motociklu remontā – 16,3% un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – 14,7% (sk. tabulu Nr.31.).

Tabula Nr.31. Vidējais darbinieku skaits pa nozarēm Iecavas novadā 2009.gadā

Darbības veids (NACE 2.red.kods)

Vidējais darbinieku skaits

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) 307

Ieguves rūpniecība un izstrāde (B) 6

Apstrādes rūpniecība (C) 390

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) 20

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) 5

Būvniecība (F) 37

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) 341

Transports un uzglabāšana (H) 59

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) 25

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) 6

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) 9

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) 89

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) 15

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) 42

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) 61

Izglītība (P) 418

Veselība un sociālā aprūpe (Q) 188

Māksla, izklaide un atpūta (R) 48

Citi pakalpojumi (S) 22

Kopā: 2 088

Informācijas avots: CSP datu bāze

35 Investīciju apjoma izmaiņas parāda investīciju ieguldīšanas un izņemšanas apjoma dinamiku pa gadiem.

Darba iespējas novadā neapmierina 49,7%

aptaujāto iedzīvotāju. Tikai 19% iedzīvotāju

uzskata, ka novadā ir pietiekami labas iespējas

atrast labi apmaksātu darbu.

63. lpp 9. Ekonomika


Bezdarbs

Laikā no 31.12.2006. līdz 31.05.2012. Iecavas novadā bezdarba

līmenis ir pieaudzis no 3,7% līdz 6,7%, augstāko līmeni

sasniedzot 2009.gadā (11,2%), pasliktinoties ekonomiskajai

situācijai valstī.

2012.gada vidū bezdarba līmenis novadā (6,7%) bija zemāks

nekā Zemgales reģionā (9%) un vidēji Latvijā (8,3%) (sk. attēlu

Nr.46.).

Attēls Nr.46. Bezdarba līmenis (procentos) Iecavas novadā, Zemgales reģionā un Latvijā, 31.12.2006.

– 31.05.2012.

16,0

12,0

8,0

4,0

6,5

4,6

3,4

4,9

3,7 3,0

7,0

5,2

5,1

16,0

12,8

11,2

11,8

9,6

Atrast darbu Iecavas novadā sagādātu lielas

grūtības vai nevarētu to izdarīt 60,3% no visiem

respondentiem, bet tuvākajā apkārtnē – 48%.

Savukārt atrast darbu Rīgā sagādātu lielas

grūtības vai nevarētu to izdarīt 46,6% no visiem

respondentiem.

14,4

9,6

9,0

8,9 8,3

7,0 6,7

Iecavas novads

Zemgales

reģions

Latvija

0,0

2006 2007 2008 2009 2010 2011 31.05.2012.

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2012.gada 31.maijā Iecavas novadā, salīdzinājumā ar kaimiņu

pašvaldībām, bija viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem (6,7%), Baldones novadā – 3,7%, Bauskas novadā – 8,9%,

Olaines novadā – 6,3%, Ozolnieku novadā – 7,3%, Vecumnieku novadā – 6,8%.

Sadalījumā pēc vecuma grupām, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, Iecavas novadā skaitliski

visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits 50 – 54 gadu vecuma grupā (par 48 cilvēkiem) (sk. tabulu Nr.32.).

Tabula Nr.32. Bezdarbnieku skaits pa vecuma grupām Iecavas novadā, 2007. – 2011.gads

Vecuma grupa 2007 2008 2009 2010 2011

15 – 19 2 6 26 14 8

20 – 24 32 40 88 48 50

25 – 29 20 40 86 81 49

30 – 34 25 36 73 57 58

35 – 39 18 47 78 73 44

40 – 44 19 36 79 69 45

45 – 49 21 38 91 77 47

50 – 54 20 39 98 89 68

55 – 59 27 31 90 95 67

60< 6 10 18 18 11

Kopā: 190 323 727 621 447

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Sadalījumā pēc izglītības līmeņa, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, Iecavas novadā skaitliski

visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits ar profesionālo izglītību (par 92 cilvēkiem) (par (sk. tabulu Nr.33.).

Tabula Nr.33. Bezdarbnieku skaits pēc izglītības līmeņa Iecavas novadā, 2007. – 2011.gads

Izglītības līmenis 2007 2008 2009 2010 2011

Augstākā izglītība 17 28 63 48 32

Profesionālā izglītība 54 131 239 182 146

Vispārējā vidējā izglītība 72 93 198 174 135

Pamatizglītība 41 57 196 183 113

Zemāka par pamatizglītību 6 14 31 34 21

Kopā: 190 323 727 621 447

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

64. lpp 9. Ekonomika


Atkarībā no bezdarba ilguma, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, Iecavas novadā skaitliski

visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri ir bez darba no viena līdz trim gadiem (palielinājums par 130 cilvēkiem)

(sk. tabulu Nr.34.).

Tabula Nr.34. Bezdarbnieku skaits pēc bezdarba ilguma Iecavas novadā, 2007. – 2011.gads

Bezdarba ilgums 2007 2008 2009 2010 2011

Līdz 6 mēnešiem 136 253 455 277 204

6 – 12 mēnešiem 43 56 213 155 91

1 – 3 gadi 11 14 59 188 141

3 gadi un vairāk 0 0 0 1 11

Kopā: 190 323 727 621 447

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Arī sadalījumā pēc problēmgrupām, laikā no 2006. līdz 2010.gada, Iecavas novadā skaitliski visvairāk ir palielinājies

ilgstošo bezdarbnieku skaits (par 178 cilvēkiem) (sk. tabulu Nr.35.).

Tabula Nr.35. Bezdarbnieku skaits pēc problēmgrupām Iecavas novadā, 2007. – 2011.gads

Problēmgrupas 2006 2007 2008 2009 2010 2011

Sieviete 142 133 171 363 319 246

Vīrietis 83 57 152 364 302 201

Bezdarbnieku skaits 225 190 323 727 621 447

Ilgstošie bezdarbnieki - 11 14 59 189 152

Invalīdi – bezdarbnieki 2 8 10 15 20 19

Jaunieši vecumā 15 – 24 gadi 33 34 46 114 62 58

Personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma - 2 1 3 3 2

Personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma - 25 21 24 13 18

Pirmspensijas vecuma sievietes - 20 15 30 47 26

Pirmspensijas vecuma vīrieši - 6 13 27 33 27

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Atkarībā no profesijas, visvairāk bezdarbnieku ir ar palīgstrādnieka profesiju un tie, kuriem nav profesijas (bez

specialitātes): 2007.gadā – 21,1% no visiem bezdarbniekiem, 2008.gadā – 18,3%, 2009.gadā – 19,9% un 2010.gadā –

26,6%.

Darba samaksa

Iecavas novadā 2011.gadā vidējā bruto darba samaksa

(pavisam) bija 459 LVL, kas ir mazāk nekā Olaines (488 LVL),

Ozolnieku (502 LVL) un vidēji valstī (sk. tabulu Nr.36.). Vidējā

bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā novadā 2011.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās par 3,2%.

Tabula Nr.36. Bruto darba samaksa Iecavas novadā, Zemgales reģionā, kaimiņu pašvaldībās un Latvijā

(latos), 2009. – 2011.gadā

2009 2010 2011

Teritorija Sabiedriskajā

Pavisam 36 Sabiedriskajā

Sabiedriskajā

Pavisam

sektorā

sektorā

sektorā

Pavisam

Iecavas novads 379 467 349 419 367 459

Baldones novads 363 338 423 404 425 424

Bauskas novads 403 364 395 355 396 365

Olaines novads 429 457 424 460 434 488

Ozolnieku novads 411 467 377 466 392 502

Vecumnieku novads 364 365 359 387 374 411

Zemgales reģions 412 408 377 389 392 413

Latvija 480 489 470 483 493 504

Informācijas avots: CSP datu bāze

2010.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras tika veikta sociālās

apdrošināšanas iemaksas, Iecavas novadā ir samazinājusies par 15% (sk. attēlu Nr.47.).

36 Pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbinātos skaitu


Attēls Nr.47. Vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga Iecavas novadā, 2008. – 2010.gads

500,00

450,00

400,00

350,00

300,00

489,76

450,35

430,53

397,64

419,45

410,31

382,66

365,54

346,27

2008 2009 2010

Vīrieši

Sievietes

Kopā

Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Vidējā alga novadā dzīvojošajiem vīriešiem 2010.gadā bija par 21,1% lielāka nekā sievietēm.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2010.gadā salīdzinot ar 2006.gadu, nodokļu maksātāju skaits (fiziskās

personas) Iecavas novadā ir palielinājies par 5% (sk. attēlu Nr.48.).

Attēls Nr.48. Nodokļu maksātāju skaits (fiziskās personas) Iecavas novadā, 2006. – 2010.gads

4 800

4 700

4 600

4 500

4 400

4 300

4 200

4 765

4 538

4 657

4 629

4 453

2006 2007 2008 2009 2010

Informācijas avots: Valsts ieņēmumu dienests

Valsts budžetā faktiski iemaksātais Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjoms uz vienu nodokļa maksātāju Iecavas novadā

2010.gadā bija 649,67 LVL, kas ir vairāk nekā Bauskas un Vecumnieku novados (sk. attēlu Nr.49.). Kopumā IIN iemaksu

apjoms, 2010.gadā salīdzinot ar 2006.gadu, ir palielinājies par 26,6%. Savukārt IIN iemaksu valsts budžetā samazinājums,

2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu, par 27,7% ir saistīts iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, ko izraisīja vispārējās

ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī.

Attēls Nr.49. Budžetā faktiski iemaksātās IIN summas Iecavas novadā un kaimiņu pašvaldībās, 2006.

– 2010.gads

1 000

800

600

400

200

-

513

749

898

669 649

2006 2007 2008 2009 2010

Bauskas novads

Iecavas novads

Vecumnieku novads

Ozolnieku novads

Baldones novads

Olaines novads

Informācijas avots: Valsts ieņēmumu dienests

No Iecavas novada 2010.gadā valsts budžetā faktiski tika iemaksāts IIN 3 095 680,97 LVL apmērā.

66. lpp 9. Ekonomika


10. Pārvalde

10.1. Pašvaldības pārvalde

Pārvaldes struktūra un funkcijas

Iecavas novada pašvaldības teritorija sastāv no Iecavas novada, kurā atrodas šādi ciemi ar konkrētām noteiktām robežām

– Audrupi, Dimzukalns, Dzelzāmurs, Dzimtmisa, Iecava, Rosme, Zālīte un Zorģi.

Iecavas novada pašvaldība darbojas saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” un Iecavas novada domes nolikumu, kas

apstiprināts Iecavas novada domes sēdē 2009.gada 14.jūlijā (Iecavas novada domes saistošie noteikumi Nr.18 „Iecavas

novada pašvaldības nolikums”). Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – dome,

kuru veido 15 deputāti.

Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs pašvaldībā ir izveidotas četras

patstāvīgās komitejas (Finanšu komiteja; Veselības un sociālo jautājumu komiteja; Attīstības komiteja; Izglītības, kultūras

un sporta komiteja), 10 komisijas (Administratīvā komisija; Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija; Dzīvokļu

īres komisija; Vēlēšanu komisija; Iepirkumu komisija; Interešu izglītības programmu izvērtēšanas un mērķdotācijas sadales

komisija; Interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisija; Iecavas novada

pedagoģiski medicīniskā komisija; Iecavas novada izglītības iestāžu pedagogu atlases komisija; Iecavas novada pašvaldības

Politiski represētās personas statusa piešķiršanas komisija) un laikraksta „Iecavas Ziņas” un Iecavas novada mājas lapai

www.iecava.lv redkolēģija.

Pašvaldības autonomo funkciju realizācijai Iecavas novada pašvaldībā ir šādas pašvaldības iestādes un aģentūra: (1)

Iecavas novada dome; (2) pašvaldības aģentūra „Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs”; (3) Iecavas PII „Cālītis”; (4)

PII „Dartija”; (5) Iecavas mūzikas skola; (6) Iecavas novada sporta skola „Dartija”; (7) Iecavas vidusskola; (8) Dzimtmisas

pamatskola; (9) Iecavas kultūras nams; (10) Iecavas internātpamatskola; (11) Zālītes speciālā internātpamatskola; (12)

Iecavas novada bāriņtiesa; (13) Iecavas novada Sociālais dienests.

Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: (1) SIA „Dzīvokļu komunālā saimniecība”; (2) SIA „Iecavas

siltums”; (3) SIA „Iecavas tirgus”; (4) Pamatojoties uz Būvniecības likuma 7.panta otro daļu, būvniecības pārzināšanai un

kontrolei Iecavas novada dome sadarbojas ar Bauskas novada būvvaldi).

Iecavas novada dome ir Iecavas novada pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes darba organizatorisko un tehnisko

apkalpošanu, lēmumu izpildi un kuras sastāvā ietilpst: (1) Finanšu nodaļa; (2) Dzimtsarakstu nodaļa; (3) Kanceleja; (4)

Attīstības nodaļa; (5) Zemes ierīcības dienests; (6) IT nodaļa; (7) Jurists; (8) Saimnieciskā daļa; (9) Sabiedriskās kārtības

dienests; (10) laikraksta „Iecavas Ziņas” un Iecavas novada pašvaldības mājas lapas www.iecava.lv redakcija; (11) Iekšējais

auditors; (12) Bibliotēkas; (13) Izglītības nodaļa; (14) Kapitālās celtniecības galvenais speciālists.

Pašvaldība ir dalībnieks šādas biedrībās un nodibinājumos: (1) biedrībā „Latvijas Pašvaldību savienība”; (2) biedrībā

„Bauskas rajona lauku apvienība”. Pašvaldība ir dalībnieks sporta un atpūtas kooperatīvajā sabiedrībā „Dartija”.

Iecavas pašvaldība ir izvietota daudzdzīvokļu ēkas vienā korpusā (piecos stāvos). Telpu izvietojums un plānojums neatbilst

pašvaldības administratīvo funkciju veikšanai. Veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir apgrūtināta

pieeja speciālistiem un dalībai domes sēdēs.

Pašvaldības budžets

Iecavas novada pašvaldība budžetu veido vienam saimnieciskajam gadam, t.i., laika periodam no 1.janvāra līdz

31.decembrim un tas atspoguļo novada attīstības pasākumus tuvākajā laika periodā un turpmākajos gados.

Iecavas novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta:

· Pamatbudžets ir galvenā budžeta sastāvdaļa, kas ietver visus pašvaldības ieņēmumus vispārējo izdevumu

segšanai un tie nav iezīmēti īpašiem mērķiem. Tikai uz pamatbudžetu attiecas pašvaldības aizņēmumi, galvojumi

un citas saistības.

· Speciālais budžets ietver apropriācijas īpašiem mērķiem, t.sk., dāvinājumus un ziedojumus.

67. lpp 10. Pārvalde


P a m a t b udžet s

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus veido:

· nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, azartspēļu nodoklis);

· nenodokļu ieņēmumi (maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, valsts un pašvaldību

nodevas, ieņēmumi no pašvaldības kapitāla izmantošanas, īpašuma atsavināšanas un citi ieņēmumi);

· valsts budžeta transferti un pārējie maksājumi (valsts budžeta mērķdotācijas, galvenokārt, izglītības nozarei),

finansējums ES struktūrfondu investīciju projektiem un citiem projektiem un pasākumiem.

2011.gadā Iecavas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus (6 239 347 LVL) veidoja nodokļu ieņēmumi - 47,9%,

nenodokļu ieņēmumi – 4,2% un saņemtie valsts un pašvaldības budžeta transferti un maksājumi – 47,8%, t.sk. valsts

budžeta transferti ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai (sk. attēlu Nr.50. un 4.pielikumu).

Attēls Nr.50. Iecavas novada pašvaldības ieņēmumi un izdevumi (latos), 2006. – 2011.gads

7 000 000

6 000 000

5 000 000

4 000 000

3 000 000

2 000 000

4 903 909

4 320 797

3 177 829

3 032 739

5 645 122

5 182 671

6 006 952

5 815 351

6 024 981

5 367 225

6 239 347

5 822 023

Ieņēmumi

Izdevumi

Deficīts (-),

pārpalikums (+)

1 000 000

0

-1 000 000

-145 090 -583 112 -462 451 191 601

657 756

2006 2007 2008 2009 2010 2011

417 324

Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati

Iecavas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no 2006.gada līdz 2011.gadam ir vairāk nekā divas reizes.

Iecavas novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumi 2011.gadā bija 5 822 023 LVL apmērā. Lielākie izdevumi no

pašvaldības pamatbudžeta (nozaru griezumā) 2011.gadā tikai veikti izglītībai (65,1%), sociālajai aizsardzībai (8,3%) un

vispārējiem valdības dienestiem (8,7%) (sk. attēlu Nr.51.).

Attēls Nr.51. Iecavas novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumi (pa funkcionālajām kategorijām),

2006. – 2011.gads

68. lpp 10. Pārvalde


100%

90%

80%

70%

60%

50%

40%

30%

20%

10%

0%

5% 4% 5% 5% 9% 8%

60% 63%

54%

64%

67% 65%

12%

6%

10%

8%

8%

6%

4%

7%

6% 8%

5%

10% 6%

10% 5% 5%

2% 2%

9% 9% 12% 10% 9% 9%

2006 2007 2008 2009 2010 2011

Sociālā aizsardzība

Izglītība

Atpūta, kultūra un reliģija

Veselība

Pašvaldības teritoriju un mājokļu

apsaimniekošana

Vides aizsardzība

Ekonomiskā darbība

Sabiedriskā kārtība un drošība

Vispārējie valdības dienesti

Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati

Laikā no 2006.gada līdz 2011.gadam izdevumu izglītībai īpatsvars ir pieaudzis no 60% uz 65%, savukārt vislielākais

samazinājums ir bijis pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanā – no 10% uz 2%.

S p e ci ālai s b udžets

Pašvaldības speciālais budžets ietver īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumu avotus:

· Nodokļu ieņēmumus – ieņēmumi no dabas resursu nodokļa;

· Nenodokļu ieņēmumus – ieņēmumi no pašvaldības īpašuma iznomāšanas, pārdošanas un maksas pakalpojumiem;

· Transfertus – valsts un pašvaldību budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai.

Speciālais budžets ietver arī saņemtos ziedojumus un dāvinājumus. Speciālā budžeta līdzekļi tiek novirzīti konkrētu

pasākumu īstenošanai.

Laikā no 2006.gada līdz 2011.gadam Iecavas novada pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi kopumā ir samazinājušies par

12,7%, kas ir saistīts ar valsts mērķdotācijas samazināšanu pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai 2009.gadā (sk. attēlu

Nr.52.).

Attēls Nr.52. Iecavas novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi (latos), 2006. – 2011.gads

270 000

225 000

180 000

135 000

90 000

45 000

0

-45 000

124 228

120 117

4 111

218 886

186 688

32 198

266 094

249 177

113 980

16 917

146 332

Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati

2011.gadā lielāko daļu, jeb 77,6% no speciālā budžeta ieņēmumiem veidoja valsts budžeta mērķdotācija pašvaldības

autoceļu (ielu) finansēšanai.

94 055

72 795

108 419

2006 2007 2008 2009 2010 2011

-32 352

90 001

21 260 18 418

Ieņēmumi

Izdevumi

Deficīts (-),

pārpalikums (+)

69. lpp 10. Pārvalde


Ziedojumu un dāvinājumu budžeta ieņēmumi 2006.gadā bija 5 599 LVL apmērā, 2007.gadā – 5 520 LVL, 2008.gadā – 1 200

LVL, 2009.gadā – 3 3351 LVL, 2010.gadā – 1 090 LVL un 2011.gadā – 3 200 LVL. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi tiek

novirzīti konkrētu pasākumu finansēšanai.

B u džeta sai stība s

Uz 2011.gada 31.decembri kopējās Iecavas novada saistības veido 12 aizņēmumu līgumi un četri galvojuma līgumi

kopsummā par 2 345 576 LVL ar atmaksas termiņu līdz pat 2024.gadam (sk. 5.pielikumu).

Aizņēmumi ņemti, galvenokārt, izglītības, komunālās saimniecības (siltumapgāde, notekūdeņu attīrīšana u.c.), sporta,

kultūras un sociālās infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai.

Palielinoties atmaksājamajai aizdevuma daļai un samazinoties pamatbudžeta ieņēmumiem 2011.gadā, salīdzinot ar

2010.gadu, ikgadējais pašvaldības saistību maksājumu apjoms ir palielinājies no 6,94% uz 7,13% (sk. tabulu Nr.37.).

Tabula Nr.37. Iecavas novada pašvaldību saistību apjoms, 2009. – 2011.gads

Kopā saistības Pamatbudžeta ieņēmumi (bez mērķdotācijām Saistību maksājumu apjoms % no

Gads

(latos)

un iemaksām PFIF)

pamatbudžeta ieņēmumiem

2009 252 102 3 765 509 6,70%

2010 263 643 3 796 980 6,94%

2011 256 175 3 675 631 6,97%

Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati

Turpmākajos gados (pēc 2012.gada) Iecavas novada pašvaldības ikgadējo saistību apmērs samazināsies, pie nosacījuma, ja

pašvaldība neuzņemsies jaunas kredītsaistības un nesamazināsies pamatbudžeta ieņēmumi.

Plānošanas situācija

Iecavas pašvaldības darbību nosaka šādi vietējā līmeņa plānošanas dokumenti:

· Iecavas novada teritorijas plānojums 2005. – 2017.gadam, kurā ir noteiktas Iecavas novada teritorijas attīstības

iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā

izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

· Iecavas novada tūrisma stratēģija 2008. – 2013.gadam, kurā ir noteikti Iecavas novada tūrisma attīstības mērķi

un uzdevumi;

· Veselības veicināšanas programma Iecavas novadam 2012. – 2016., kurā ir noteikti veselības veicināšanas

pašvaldībā mērķi, uzdevumi un plānotie pasākumi mērķu sasniegšanai.

10.2. Sabiedrības līdzdalība

Dialogs ar sabiedrību

Domes, komiteju un komisiju sēdes ir atklātas un brīvi

pieejamas jebkuram interesentam. Pēc Domes sēdēm protokoli

un lēmumi tiek izvietoti uz ziņojuma dēļa Domes kancelejā, un

jebkurš apmeklētājs mēneša laikā var ar tiem iepazīties.

Minētie dokumenti pieejami arī Edvarta Virzas Iecavas

bibliotēkā.

Regulāri tiek papildināta un atjaunota informācija Iecavas

Iespējas piedalīties novada attīstības

plānošanā apmierina 30,7% aptaujāto

iedzīvotāju, 51% respondentu bija grūti atbildēt.

novada pašvaldības interneta mājas lapā www.iecava.lv. Portāla apmeklētāji var iepazīties ar Domes normatīvajiem

aktiem, lēmumiem, sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem jautājumiem un dažādām ikdienas aktualitātēm. Lai

paplašinātu iedzīvotāju iespējas aktīvāk līdzdarboties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā, pamatojoties uz

izmaiņām likumā «Par pašvaldībām», kas stājās spēkā 2010.gada 1.oktobrī, interneta mājas lapā www.iecava.lv tiek

publicēti arī Domes sagatavotie saistošo noteikumu projekti. Tiem tiek pievienota detalizēta informācija par plānoto

noteikumu būtību un ietekmi uz pašvaldības budžetu. Iedzīvotāju ērtībai portālā ir izveidota paplašināta sadaļa par

70. lpp 10. Pārvalde


pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, norādot darbības, dokumentus, samaksu u.c. svarīgu informāciju, kas ir būtiska

konkrētu pakalpojumu saņemšanas procedūrā. Interneta mājas lapā tiek ievietoti aizpildāmo veidlapu paraugi, tādējādi

popularizējot iespējas un priekšrocības, ko sniedz komunikācija internetā.

Pašvaldības aktualitātes tiek atspoguļotas arī Domes izdotajā nedēļas laikrakstā „Iecavas Ziņas”, kura tirāža 2010.gadā bija

1 000 eksemplāru (2010.gadā iznāca 51 numurs, t.sk. seši bija daudzkrāsu numuri). Laikraksta numuri elektroniskā

formātā ir publicēti interneta portālā www.iecava.lv. Avīze bez maksas lasītājiem ir pieejama Iecavas novada bibliotēkās,

skolās, Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā. Avīzes bezmaksas eksemplāri tiek piegādāti arī pašvaldības

kapitālsabiedrībām, Iecavas kultūras namam un Sociālajam dienestam. Laikrakstu var iegādāties piecās tirdzniecības vietās

(veikalos „Maxima”, „Cēsnieki”, „Cento”, degvielas uzpildes stacijās „Neste”, „Astarte nafta”) un abonēt ar Latvijas Pasta

starpniecību (abonentu skaits 2010.gada laikā svārstījās no 300 līdz 337). 2010.gada vasaras mēnešos divas jaunietes

izmantoja pašvaldības piedāvāto iespēju apgūt informācijas vākšanas un apstrādes iemaņas, strādājot «Iecavas Ziņu»

redakcijā.

Nevalstiskās organizācijas un aktīvistu grupas

Pēc Lursoft datu bāzes datiem uz 11.11.2011. Iecavas novada teritorijā bija reģistrētas 33 sabiedriskās organizācijas

(biedrības un nodibinājumi). Aktīvākās no tām ir:

· Aktīvistu klubs „Vardes”, kura darbības mērķis popularizēt aktīvu dzīves veidu; organizēt, atbalstīt un piedalīties

dažādos sporta, kultūras un aktīvās atpūtas pasākumos, nometnēs, koncertos, festivālos un projektos; mudināt

līdzcilvēkus iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs u.c.

· Sporta klubs „FORTE IECAVA WPC”, kura darbības mērķis ir veicināt visu paaudžu, īpaši jauniešu, iesaistīšanos

pauerliftinga (no angļu valodas – powerlifting) nodarbībās, to attīstīšanā un pilnveidošanā, sporta pasākumu

realizēšana un ar to saistīto projektu īstenošana.

· Iecavas ģimeņu ar bērniem biedrība „Marabella”, kuras darbības mērķis ir apvienot Iecavas novada ģimenes,

veicinot savstarpēju atbalstu un palīdzību.

· Biedrība „Iecavas Jauniešu padome”, kuras darbības mērķis ir apvienot tās fiziskās un juridiskās personas, kas

vēlas praktiski veicināt jaunatnes formālās un neformālās izglītības attīstīšanu un pilnveidošanu, ar to saistīto

pieredzes apmaiņas realizēšanu jauniešu vidū, jaunatnes kultūras pasākumu realizēšanu un ar to saistīto projektu

īstenošanu.

· Biedrība Iecavas sieviešu klubs „Liepas”, kuras darbības mērķis ir apvienot sievietes, lai veicinātu ģimeņu fizisko

un garīgo stabilitāti, sekmētu sieviešu pašizglītošanos u.c.

· Iecavas invalīdu biedrība „Rūķītis”, kuras darbības mērķis ir sniegt palīdzību Iecavas novada invalīdiem.

· Iecavas politiski represēto klubs, kura darbības mērķis ir atbalstīt politiski represētās personas, gan sniedzot

psiholoģisko, gan juridisko, gan citu nepieciešamo palīdzību u.c.

· Biedrība „Futbola klubs Iecava”, kura darbības mērķis ir popularizēt futbolu Iecavas novadā, Iecavas novada

komandu un izlašu veidošana, to vadības un sastāva apstiprināšana u.c.

· Pasaules Putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrība, kuras darbības mērķis ir veikt zinātniskos

pētījumus putnkopībā, veicināt starptautiskos profesionālos kontaktus u.c.

· Biedrība „Basketbola klubs „Dartija””, kuras darbības mērķis ir organizēt, uzturēt un pārvaldīt basketbola klubu

„Dartija”, organizēt sporta pasākumu norisi basketbola popularizēšanai u.c.

· Iecavas lauksaimnieku biedrība, kuras darbības mērķis ir kopīgi risināt novada lauksaimniecības attīstības

jautājumus un veikt darbību tirgus izpētē.

· Zorģu radošā kopa, kuras darbības mērķis ir apvienot Zorģu ciema sabiedrību aktīvās, radošās, izglītojošās un

izklaidējošās nodarbēs.

· Mednieku klubi „Zālīte”, „Zirnieki” un „Iecava”, kuru darbības mērķis ir apvienot individuālos medniekus kopīgai

medību organizēšanai, medību saimniecības labiekārtošanai, kultūras, sporta un atpūtas vajadzību

apmierināšanai u.c.

71. lpp 10. Pārvalde


Novadā darbojas piecas draudzes – Iecavas Evaņģēliski Luteriskā draudze, Iecavas Svētā Antona Katoļu draudze, Iecavas

Vissvētās Dievmātes piedzimšanas draudze, Iecavas Evaņģēliskās Ticības Kristiešu draudze „Dzīvības straume” un

Pestīšanas armijas Iecavas korpuss.

Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas

konkurss

Ar mērķi atbalstīt sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu Iecavas novadā, veicināt iedzīvotāju

aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos, veicināt sadarbību starp

pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām Iecavas novada dome, saskaņā ar 08.06.2010. lēmumu (prot.Nr.8., 9.p.), ir

apstiprinājusi „Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursa nolikumu”, kurš nosaka kārtību, kādā Iecavas

novada dome piešķir līdzfinansējumu LR likumdošanā noteiktajā kārtībā reģistrēto nevalstisko organizāciju (biedrību,

nodibinājumu un reliģisko organizāciju) projektiem.

Pašvaldība līdzekļus nevalstisko organizāciju projektiem piešķir konkursa kārtībā. Līdzekļi projektu līdzfinansēšanai tiek

plānoti pašvaldības kārtējā gada budžetā. Projektu pieteikumus savu mērķprogrammu īstenošanai var iesniegt

nevalstiskās organizācijas un to struktūrvienības vai nodaļas, kuru juridiskā adrese ir Iecavas novadā vai savu darbību veic

Iecavas novada teritorijā. Projektu konkurss tiek izsludināts ne retāk kā vienu reizi gadā. Konkursa nolikums, nosaka, ka

projekta aktivitātēm jānotiek Iecavas novadā vai ieguvējiem no projekta rezultātiem jābūt Iecavas novada iedzīvotājiem.

Iecerētais projekts jārealizē un jābeidz līdz kārtējā kalendārā gada 30.decembrim. Pieprasītā līdzfinansējuma apmērs

nedrīkst pārsniegt 90% no projekta kopējām izmaksām, un projekta iesniedzējam jānodrošina ne mazāk kā 10%

finansējuma no kopējās summas.

2011.gada konkursa pirmajā kārtā Iecavas novada dome atbalstīja piecus nevalstisko organizāciju projektu

līdzfinansēšanas konkursa pieteikumus piešķirot 3 018,26 LVL. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad nevalstisko organizāciju

projektu konkurss noritēja pirmo reizi un Iecavas novada budžetā šim mērķim bija atvēlēti 2 000 LVL, 2011.gadā projektu

līdzfinansēšanas apmērs bija 5 000 LVL.

Projektu konkurss „Iedzīvotāji veido savu vidi 2011”

Iecavas novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu Koninklijke Nederlandsche Heide Maatschappij (KNHM) 2011.gadā

uzsāka īstenot projektu konkursu „Iedzīvotāji veido savu vidi 2011”.

Projektu konkursa mērķis ir rosināt Iecavas novada iedzīvotāju iniciatīvu un aktivitāti, veicinot dzīves kvalitātes

uzlabošanos un attīstot sabiedrības, pašvaldības un vietējo uzņēmēju sadarbību.

Sadarbība ar Nīderlandes fondu ilgs trīs gadus. Piešķirtais finansējums pirmajā sadarbības gadā ir 8 000 EUR, vienam

projektam – 1 000 EUR.

Projektu konkursā var piedalīties fizisku personu neformālās grupas, kurās apvienojušies vismaz pieci vietējie iedzīvotāji,

un ikviena reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kuru juridiskā adrese ir Iecavas novadā. Lai piedalītos konkursā,

iedzīvotājiem jāiesniedz pašu sagatavots projekts, kas saistīts ar dzīves kvalitātes uzlabošanu Iecavas novadā un ko viņi

paši spēj īstenot. Svarīgs nosacījums ir tas, ka projekts nedrīkst nest peļņu. Tā rezultātiem jābūt brīvi pieejamiem plašai

sabiedrības daļai, bet galvenais - projektam ir jūtami jāuzlabo iespējami lielākas iedzīvotāju daļas dzīves kvalitāte. Viens no

galvenajiem izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem ir iedzīvotāju pašu darba ieguldījums.

No 19 iesniegtajiem projektiem 2011.gadā projektu konkursa ietvaros tika atbalstīti desmit iedzīvotāju un nevalstisko

organizāciju projekti.

10.3. Projektu kapacitāte

Laika periodā no 2000. līdz 2011.gadam Iecavas novada pašvaldība ir īstenojusi 40 investīciju projektus izmantojot

pašvaldības budžeta līdzekļus, valsts investīcijas un piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu, kā arī citu finanšu

instrumentu līdzekļus (sk. 6.pielikumu).

72. lpp 10. Pārvalde


Investīciju projekti, galvenokārt, tika īstenoti izglītības, sociālās sfēras un komunālo pakalpojumu nozarēs. Projektu

ietvaros tika veikti komunālās saimniecības attīstības darbi, uzlabota izglītības, kultūras, sociālo iestāžu infrastruktūra

(energoefektivitātes paaugstināšanas darbi u.c.) un materiāltehniskā bāze, kā arī īstenotas citas aktivitātes.

Uz 2011.gada oktobri īstenošanas stadijā bija 10 projekti, kuri jau saņēmuši ES fondu vai citu finanšu institūciju

līdzfinansējuma apstiprinājumu – primārās aprūpes veselības infrastruktūras uzlabošana PA „Iecavas veselības un sociālās

aprūpes centrs”, ambulatorās veselības s aprūpes infrastruktūras uzlabošana PA „Iecavas veselības un sociālās aprūpes

centrs”, nodrošinot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pārprofilēšanu uz ambulatorās veselības

pakalpojumu sniegšanu, Iecavas izglītības iestāžu informatizācija u.c.

10.4. Sadarbība

Dalība organizācijās

Iecavas novada pašvaldība ir Latvijas Pašvaldības savienības biedre.

Iecavas pašvaldība darbojas biedrībā „Bauskas rajona lauku partnerība”, kurā ir iesaistījušās 17 pašvaldības, deviņi

uzņēmumi un 29 nevalstiskās organizācijas. Biedrības mērķis ir veicināt Bauskas rajona teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu

attīstību, sekmēt pilsoniskās sabiedrības veidošanos Bauskas rajonā, ietverot formālu un neformālu vietējās attīstības

grupu veidošanos un attīstību, kā arī aktīvu sadarbību.

Novads ir pārstāvēts arī Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomē un Bauskas rajona pašvaldību apvienībā.

Sadarbības partneri

Iecavas novada pašvaldības sadarbības partneri ārzemēs ir Terebodas (Töreboda Kommun) pašvaldība Zviedrijā un

Pasvales (Pasvalys) rajona pašvaldība Lietuvā. Pagājušā gadsimta 90.gados iedibināti draudzīgi kontakti ar Lubānas pilsētas

pašvaldību.

Kontakti starp Iecavas un Terebodas pašvaldību (http://www.toreboda.se/) Zviedrijā tika nodibināti 1992.gadā, bet

1993.gada 15.maijā noslēgts sadraudzības līgums. Šī līguma mērķis ir (1) radīt un attīstīt kontaktus starp Iecavas un

Terebodas iedzīvotājiem; (2) apmainīties ar pieredzi i dažādās dzīves jomās; (3) veidot un attīstīt saimnieciskos kontaktus.

Visveiksmīgāk sadarbība risinās pašvaldību līmenī. Jau daudzus gadus notiek delegāciju pieredzes apmaiņas vizītes.

Zviedru draugi iesaistījuši Iecavu ilgtermiņa projektā „Par drošu vidi i pašvaldībā”. 2002.gada rudenī Iecavas pašvaldības

delegācija Zviedrijā piedalījās starptautiskā konferencē „Par drošību un neapdraudētību sabiedrībā”, bet 2003.gada

novembrī Stokholmā piedalījās seminārā par drošas pašvaldības politikas izveidi.

Laba sadarbība izveidojusies izglītības jomā: nostiprinās saikne starp Dzimtmisas pamatskolu un Fredsbergas skolu,

Iecavas vidusskolu un Centrālskolu. Terebodā ciemojušies un koncertējuši Iecavas mūzikas skolas audzēkņi. Savstarpēji

individuāli kontakti izveidojušies lauksaimniekiem.

Arī citu Zviedrijas novadu pārstāvji ir nodibinājuši kontaktus ar iestādēm Iecavā: organizācija no Enšensvīkas pilsētas

„Latvija draugi” kopš 1993.gada draudzējas ar Iecavas internātpamatskolu, Iecavas Valsts policiju un ugunsdzēsējiem. No

„Latvija draugiem” vairākkārtīgi saņemta humānā palīdzība un vērtīgi tehnikas dāvinājumi.

1999.gada 18.septembrī noslēgts draudzības un sadarbības līgums ar Pasvales (Pasvalys) rajona pašvaldību Lietuvas

Republikā (http://www.pasvalys.lt/lt/titulinis.html).

Līgums paredz sadarbību šādās jomās: izglītība, kultūra, sports, tūrisms, pārvaldes organizācija, vides aizsardzība, veselība

un sociālā aizsardzība, demokrātijas paplašināšana.

73. lpp 10. Pārvalde

10. Pārvalde


Sadarbības ietvaros tiek organizētas ciemošanās un savstarpējas vizītes (īpaši cieša profesionālā sadarbība izveidojusies

bibliotekāriem). Abu pušu amatiermākslas kolektīvi regulāri piedalās sadarbības partnera pasākumos.

Pagājušā gadsimta 90.gados iedibināti draudzīgi kontakti ar Lubānas pilsētas pašvaldību (www.lubana.lv), ko ilgus gadus

vadīja Miķelis Gruzītis. No 2009.gada 1.jūlija Lubānas novada pašvaldību vada Tālis Salenieks.

Sadraudzības ietvaros ir notikuši pašvaldību darbinieku pieredzes apmaiņas braucieni. Vidējās paaudzes deju kopa

„Iecava” vairākkārtīgi piedalījusies lubāniešu rīkotajos tradicionālajos „Aiviekstes svētkos”.

Valsts iestādes un organizācijas

Iecavas novadā atrodas šādas valsts iestādes un organizācijas:

· Valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle „Iecava”;

· Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauska iecirkņa Kārtības policijas Iecavas iecirknis;

· Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Zemgales reģiona brigāde, Bauskas daļa, Iecavas postenis;

· VAS „Latvijas Pasts” Iecavas nodaļa.

74. lpp 10. Pārvalde


11. Novada funkcionālās saites

Ņemot vērā Iecavas novada resursus, tika identificētas funkcionālās saites ar blakus esošiem novadiem jomās, kurās

sadarbība jau ir izveidojusies vai ir nepieciešams izveidot:

Funkcionālā

ietekme

Sadarbības

teritorijas

1. Pārvaldība Bauskas,

Rundāles,

Vecumnieku

novadi

2. Izglītība Rīga, Bauskas un

Vecumnieku

novadi

3. Via Baltica Rīga, Ķekavas

novads, Bauskas

novads

4. Tūrisms Rīga, Ķekavas

novads, Bauskas

novads, Rundāles

novads

5. Darba tirgus Rīga, Bauskas

novads

6. Veselības

aprūpe

7. Sociālie

pakalpojumi

8. Pakalpojumu

pieejamība

Sadarbības tēmas

Attīstības

plānošana, efektīva

pārvaldība

Speciālās izglītības

iestādes

Izglītības iespējas

pēc pamatskolas

Ceļi,

Sabiedriskais

transports

Tūrisma

pakalpojumi, aktīvās

atpūtas iespējas

Sabiedriskais

transports

Transporta

infrastruktūra

Rīga Veselības aprūpes

pakalpojumu

pieejamība

Citas Latvijas

pašvaldības

Rīga

Sociālo

pakalpojumu

pieejamība

Sadzīves

pakalpojumu

pieejamība,

iepirkšanās, bankas

pakalpojumi

Skaidrojums

Bijušā Bauskas rajona pašvaldības sadarbojas biedrības „Bauskas

rajona lauku partnerība” ietvaros ar mērķi atrast risinājumus lauku

teritoriju attīstībai.

Iecavas novads daļu pārvaldības pakalpojumu (būvvalde, tūrisma

informācijas centrs) sniedz kopīgi ar Bauskas novada pašvaldību. Tiek

meklēti citi veidi efektīvāku un racionālāku pārvaldības pakalpojumu

sniegšanai.

Novadā atrodas Iecavas internātpamatskola un Zālītes speciālā

internātpamatskola, kur pamatizglītību (t.sk. speciālo) iegūst

izglītojamie no novada un apkārtējām pašvaldībām.

Iecavas novada jaunieši profesionālo izglītību izvēlas iegūt ārpus

novada, jo pašvaldībā nav profesionālās izglītības iestādēs. Augstākās

izglītības iestādes ir pieejamas Rīgā.

Novadu šķērso autoceļš Via Baltica, kas savieno novadu ar Rīgu,

Bausku un – dienvidu virzienā – ar Lietuvu. Sadarbībā ar citām

pašvaldībām nepieciešams uzlabot šī ceļa drošību, veicinot apvedceļu,

daudzlīmeņu krustojumu un gājēju / veloceliņu un tiltiņu izbūvi.

Sabiedriskā transporta – autobusu – līnijas savieno Iecavas novadu ar

Rīgu, Bausku un citām apdzīvotajām vietām. Sadarbībā ar citām

pašvaldībām vēlams pilnveidot sabiedrisko transportu, g.k. Rīgas

virzienā.

Novada teritoriju par autoceļu Via Baltica abos virzienos šķērso liels

skaits tūristu, kas apmeklē ārpus novada esošos Latvijas nozīmes

tūrisma objektus (Rundāles un Mežotnes pilis) un dodas uz citām

valstīm vai ierodas no tām.

Iecavas novadā tūristi apstājas reti, jo šeit nav pazīstamu tūristu

piesaistes objektu un pakalpojumu sniedzēju. Šo situāciju ir vēlams

mainīt, veidojot novadā tūrisma pakalpojumus – ērti sasniedzamas

ēdināšanas iestādes, informācijas punktus, radošās industrijas

izstrādājumu tirdzniecības punktus, kā arī izvietojot kvalitatīvas

informācijas zīmes.

Novads ir pietiekami ērti sasniedzams, lai varētu apvienot dzīvošanu

Iecavas novadā ar darbu citās pašvaldībās. Šo iespēju izmanto daudzi

Iecavas novada iedzīvotāji.

Šādu svārstmigrantu skaits palielinātos, ja novadā būtu vieglāk

pieejami aukļu pakalpojumi un garantēta bērnu drošība un

pieskatīšana līdz aptuveni pulksten 19:00 – 20:00.

Kaut arī novadā ir pieejami nepieciešamākie veselības aprūpes

pakalpojumi, specializētus veselības aprūpes pakalpojumus Iecavas

novada iedzīvotāji visbiežāk izmanto Rīgā.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem iedzīvotājiem

no visas Latvijas pašvaldībā sniedz valsts sociālās aprūpes centra

„Zemgale” filiāle „Iecava”.

Bez Iecavas novadā pieejamiem sadzīves pakalpojumiem un

iepirkšanās iespējām, novada iedzīvotāji visbiežāk iepērkas, apmeklē

veikalus, izmanto sadzīves un bankas pakalpojumus Rīgā.

75. lpp 11. Novada funkcionālās saites


12. Novada attīstības indekss

Latvijā kopš 2000.gada dažādu teritoriālo vienību attīstības novērtējumam lieto teritorijas attīstības indeksu. Teritorijas

attīstības indekss ir vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara koeficientiem, summējot svarīgāko, attīstību

raksturojošo, statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības. Tas parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no

vidējā valsts sociālekonomiskās attīstības līmeņa attiecīgajā gadā.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā teritorijas attīstības indekss tiek aprēķināts trīs grupu ietvaros –

plānošanas reģioniem, republikas pilsētām un novadiem.

Saskaņā ar 25.05.2010. MK noteikumiem Nr.482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un

vērtībām, Iecavas novads 2011.gadā bija ierindojies 22.vietā starp Latvijas novadiem (sk. tabulu Nr.38.).

Nr.

p.k.

Novads

Tabula Nr.38. Teritorijas attīstības indekss novadiem

Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc

2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada

vidējiem rādītājiem)

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc

2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada

vidējiem rādītājiem)

1. Garkalnes novads 2,308 2,415

2. Mārupes novads 2,188 2,291

3. Ādažu novads 1,741 1,861

4. Stopiņu novads 1,677 1,800

5. Babītes novads 1,639 1,787

6. Ķekavas novads 1,595 1,754

7. Ikšķiles novads 1,232 1,393

8. Ropažu novads 1,211 1,291

9. Carnikavas novads 1,186 1,332

10. Olaines novads 0,955 1,077

11. Salaspils novads 0,937 1,078

12. Sējas novads 0,898 1,017

13. Baldones novads 0,674 0,817

14. Inčukalna novads 0,664 0,786

15. Ķeguma novads 0,653 0,776

16. Aizkraukles novads 0,609 0,743

17. Siguldas novads 0,608 0,753

18. Krimuldas novads 0,582 0,704

19. Lielvārdes novads 0,528 0,666

20. Ogres novads 0,466 0,622

21. Mālpils novads 0,434 0,563

22. Iecavas novads 0,394 0,525

23. Ozolnieku novads 0,367 0,505


30. Bauskas novads 0,181 0,294


32. Vecumnieku novads 0,152 0,274

Salīdzinājumā ar blakus esošajām pašvaldībām, augstāks teritorijas indekss 2011.gadā bija tikai Olaines (0,955) un

Baldones novadiem (0,674).

Jāatzīmē, ka 2011.gadā tikai 46 novadiem bija pozitīva teritorijas attīstības indeksa vērtība.

76. lpp 12. Novada attīstības indekss


13. SVID analīze

SVID analīze (stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums) ir teritorijas attīstības perspektīvu izvērtējums, ņemot

vērā pašreizējo situāciju.

SVID analīze ir atspoguļota tabulās, lai pārskatāmi aprakstītu visu jomu stiprās un vājās puses, iespējas un draudus

atbilstoši novada pašreizējās situācijas aprakstā minētajam. SVID analīzē katram punktam ir ievietots novērtējums

(apzīmēts ar „̌”), norādot attiecīgā aspekta nozīmi pašvaldības (vietējā), reģiona valsts vai starptautiskā mērogā.

13.1. Dabas resursi

(Ģeogrāfiskais novietojums, ģeoloģija, klimatiskie apstākļi, dabas resursi un vides stāvoklis)

Raksturojums

STIPRĀS PUSES

Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un laba sasniedzamība

Lauksaimniecības zemes un mežs ir viens no nozīmīgākajiem novada

dabas resursiem

Novadā nav būtisku gaisa piesārņojuma avotu un citu bīstamu

piesārņojuma avotu

Garāks veģetācijas periods kā Latvijas ziemeļos

VĀJĀS PUSES

Vietējais

mērogs

̌

̌

̌

̌

Reģionālais

mērogs

Apdzīvotu vietu komunālie notekūdeņi un notece no lauksaimniecības ̌

zemēm rada būtisku slodzi uz ūdensobjektu kvalitāti

Rīgas kā galamērķa tuvums neveicina transportlīdzekļu apstāšanos Iecavā ̌ ̌

Nepietiekami pašvaldības finanšu līdzekļi vides aizsardzības pasākumu

īstenošanai

̌

IESPĒJAS

Valsts

mērogs

Starptautiskais

mērogs

Derīgo izrakteņu atradņu izmantošana

̌

Dažādu finanšu resursu piesaiste vides aizsardzības projektu īstenošanai ̌ ̌

DRAUDI

Vides piesārņojuma palielināšanās, palielinoties saimnieciskajai aktivitātei ̌

Vides piesārņojuma iespējas no Lietuvas puses ̌ ̌

Dabas vērtību zaudēšana ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ

̌

13.2. Iedzīvotāji un dzīves vide

(Iedzīvotāji, izglītība, kultūra, sports, tūrisms, sociālā drošība, veselības aprūpe u.c.)

Raksturojums

STIPRĀS PUSES

Iedzīvotāju skaita palielināšanās (vidējā termiņā)

Demogrāfiskās slodzes līmeņa samazināšanās novadā

Kvalitatīvas un daudzpusīgas izglītības iespējas

Kultūras, sporta iestāžu un pakalpojumu pieejamība

Pašvaldībā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un ir pieejami sociālie

pakalpojumi

Veselības pakalpojumu pieejamība novadā

VĀJĀS PUSES

Nevienmērīgs iedzīvotāju izvietojums

Izglītojamo skaita samazināšanās novada izglītības iestādēs

Nepietiekams tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu

nodrošinājums

Nepietiekoša sociālās aprūpes infrastruktūra

IESPĒJAS

Investīciju piesaiste veselības, sociālās, izglītības un kultūras jomas

Vietējais

mērogs

̌

̌

̌

̌

̌

̌

̌

̌

̌

̌

Reģionālais

mērogs

Valsts

mērogs

̌

Starptautiskais

mērogs

77. lpp 13. SVID analīze


Raksturojums

Vietējais

mērogs

Reģionālais

mērogs

attīstībai

Iecavas kā pilsētas attīstība ̌ ̌

Kvalitatīvu veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība ̌ ̌

Mūžizglītības piedāvājuma attīstība novadā

̌

DRAUDI

Valsts

mērogs

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās ̌ ̌

Veselības aprūpes, sociālās aprūpes un palīdzības klientu ̌

palielinājums

Kultūras iestāžu, kultūrvēsturisko objektu tehniskā stāvokļa ̌

pasliktināšanās

Veselības aprūpes, sociālās aprūpes un palīdzības, izglītības ̌

pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās

Starptautiskais

mērogs

13.3. Infrastruktūra

(Transports, ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde un gāzes apgāde, elektroapgāde, telekomunikācijas, atkritumu

apsaimniekošana, nekustamais īpašums, sadzīves pakalpojumi un kapsētas)

Raksturojums

Vietējais

mērogs

Reģionālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starptautiskais

mērogs

STIPRĀS PUSES

Laba transporta infrastruktūra (A7 Rīga – Bauska, dzelzceļa līnija Jelgava ̌ ̌ ̌ ̌

– Krustpils)

Attīstīts sabiedriskā transporta (autobusu) tīkls ̌ ̌

ES struktūrfondu iesaiste infrastruktūras attīstības projektu īstenošanā ̌ ̌

Pilnībā elektrificēta novada teritorija

̌

Maģistrālais gāzes vads

̌

Novadā ir pieejami visi nepieciešamākie sadzīves pakalpojumi

̌

VĀJĀS PUSES

Tranzīta kustība cauri Iecavai (troksnis, piesārņojums)

̌

Nolietojusies komunālā (ūdensapgādes tīkli u.c.) infrastruktūra

̌

Nesakārtoti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmi

̌

Liels pašvaldības autoceļu ar grants segumu īpatsvars ̌ ̌ ̌

Zems pašvaldības īpašumā esošo zemju īpatsvars

̌

IESPĒJAS

ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste infrastruktūras attīstībai ̌ ̌

Veloceliņu izbūve

̌

Lielu infrastruktūras projektu attīstība (Rail Baltica u.c.) ̌ ̌ ̌ ̌

Sadarbība ar blakus esošajām pašvaldībām reģiona satiksmes

̌ ̌ ̌

infrastruktūras plānošanā

DRAUDI

Autoceļu stāvokļa pasliktināšanās finansējuma samazināšanās rezultātā ̌ ̌

Cenu palielinājums komunālās saimniecības pakalpojumiem un ̌

iedzīvotāju zemā maksātspēja

Būvniecības aktivitātes samazināšanās

̌

13.4. Ekonomika

(Uzņēmējdarbība, ārvalstu tiešās investīcijas, nodarbinātība un bezdarbs)

Raksturojums

STIPRĀS PUSES

Liels lauksaimniecības un mežniecības nozares uzņēmumu īpatsvars

novada tautsaimniecībā

Pieejami vietējie resursi uzņēmējdarbības attīstībai

Augsts nodarbināto skaits apstrādes rūpniecībā

Mazs ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits (uz 1 000 iedzīvotājiem)

Maz un nepietiekami attīstīti mazie un vidējie uzņēmumi

VĀJĀS PUSES

Vietējais

mērogs

̌

̌

̌

̌

̌

Reģionālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starptautiskais

mērogs

78. lpp 13. SVID analīze


Bezdarba līmeņa paaugstināšanās

Brīvo darba vietu trūkums

Raksturojums

Vietējais

mērogs

̌

̌

Reģionālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starptautiskais

mērogs

IESPĒJAS

Vietējo dabas resursu izmantošana (izrakteņu, lauksaimniecības, ̌

tūrisma u.c. nozaru attīstībai)

ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste ̌ ̌

Attīstīt uzņēmējdarbību, t.sk., veidot uzņēmējdarbības atbalsta ̌

infrastruktūru un sistēmu

Stimulēt investīciju piesaisti novada sociālekonomiskai attīstībai ̌ ̌

DRAUDI

Rīgas tuvums – konkurence par darbaspēku ̌ ̌

Kvalificēta darbaspēka un jauniešu aizplūšana uz cietiem reģioniem un

ārvalstīm

Neskaidra valsts nodokļu politika nākotnē (nedroša uzņēmējdarbības

vide)

Ekonomiskās situācijas tālāka pasliktināšanās Latvijā

13.5. Pārvalde

(Pašvaldības pārvalde, sabiedrības līdzdalība, pašvaldības investīciju projekti, sadarbība, pašvaldības budžets, nevalstiskās

organizācijas, valsts iestādes un organizācijas)

Raksturojums

STIPRĀS PUSES

Vietējais

mērogs

Reģionālais

mērogs

̌

̌

̌

Valsts

mērogs

̌

Starptautiskais

mērogs

Pamatpakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem

̌

Sadarbības partneri (pašvaldības) ārvalstīs ̌ ̌

Pašvaldības pieredze investīciju projektu īstenošanā

̌

Aktīvas nevalstiskās organizācijas

̌

Finansiāls atbalsts nevalstisko organizāciju projektiem

̌

Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība ārpus novada centra

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju iespējas

VĀJĀS PUSES

IESPĒJAS

Ģeogrāfiskā stāvokļa sniegto priekšrocību izmantošana pašvaldības

attīstībā

Sadarbība ar ārvalstu partneriem, citiem novadiem un dalība

partnerorganizācijās

Valsts pārziņā esošu funkciju deleģēšana pašvaldībai bez papildus

finansējuma, nodokļu politikas izmaiņas

Kvalificēta darbaspēka aizplūšana

Pašvaldības ieņēmumu samazināšanās, saistību palielināšanās

DRAUDI

̌

̌

̌

̌ ̌ ̌

̌

̌

̌

79. lpp

More magazines by this user
Similar magazines