1.daļa: Esošās situācijas un SVID analīze - Iecavas novads

2. Iecavas novada vēsturiskā attīstība
No aizvēstures līdz 19.gadsimtam
Tagadējā Iecavas novada teritorijā dzīvoja zemgaļu ciltis – Upmales zeme, šeit apzināti vairāki arheoloģiskie pieminekļi –
dzelzs laikmeta un vēlāka laika apbedījumi.
14.gs. tagadējā Iecavas novada teritorija tika iekļauta Livonijas ordeņa valstī, rakstos Iecava pirmo reizi minēta 1492.gadā.
No 16.gs. vidus līdz 18.gs. beigām novada teritorija bija Kurzemes hercogistes sastāvā, un šeit veidojās rūpniecības centrs.
Tagadējā Iecavas novada teritorijā bija vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu
un vienkrāsainas vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. Dzelzāmurā darbojās dzelzs ceplis, enkuru kaltuve, naglu
kaltuve, lielgabalu lietuve, dzelzs virpotava. Ražoja lielgabalus (divus no tiem tagad var apskatīt Iecavas centrā), lielgabala
lodes, kuģa naglas, katlus.
1641.gadā uzsāka tagadējās Iecavas luterāņu baznīcas celtniecību.
1795.gadā Iecavas muižu savā īpašumā ieguva grāfs Pēteris fon der Pālens, kura valdīšanas laikā tika uzbūvēta Iecavas pils
(nopostīta 1915.gadā), izveidots ainavu parks.
19.gadsimtā Iecavas teritorijā bijušas 16 muižas (Brantu, Briedes, Grienvaldes, Misas, Zorģes muiža u.c.). 1827.gadā
atvērta Dzimtmisas skola, 1858.g. – Iecavas skola, 1864. – Misas skola.
Iecavas ciems sāka veidoties 19.gadsimta beigās – 1869.gadā uzcēla pagasta namu, 1876.gadā – Iecavas pagasta skolu,
1891.gadā pabeidza celt jauno miertiesas namu, kurā tagad atrodas kultūras nams.
20.gadsimts
Pirmā pasaules kara laikā, divus gadus atrazdamās frontes joslas tuvumā, Iecava stipri cieta, tika nopostīta Iecavas pils.
Tomēr liela daļa muižas centra apbūves ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc Pirmā pasaules kara, pateicoties ērtajai
satiksmei, auglīgajai zemei un uzņēmīgajiem iecavniekiem, Iecava atkal ātri attīstījās. 1935.gadā Iecavā bija 709
iedzīvotāji.
Līdz ar padomju okupāciju daļa novada iedzīvotāju tika deportēti, novada teritorijā tika izvietotas trīs padomju armijas
daļas.
1963.gadā Iecava ieguva pilsētciemata statusu. Tagadējā novada teritorijā tika izveidoti kolhozi, kas septiņdesmitajos
gados tika apvienoti kolhozā „Iecava”, padomju saimniecībā „Progress” un padomju saimniecībā „Zālīte”. 1973.gadā
ražošanu uzsāka Iecavas putnu fabrika (tagadējā A/S „Balticovo”), 1980jos gados tika izveidotas vairākas citas ražotnes.
1990.gadā Iecavas Tautas deputātu padome, izvērtējot ciemata statusa maiņu, izvēlējās, ka Iecava nekļūs par pilsētu un
būs daļa no Iecavas pagasta. Šai laikā no novada tiek izvestas arī padomju karaspēka daļas.
Iecavas novads ir izveidots 2004.gada 1.janvārī agrākā Iecavas pagasta robežās.
10. lpp 2. Iecavas novada vēsturiskā attīstība