1.daļa: Esošās situācijas un SVID analīze - Iecavas novads

un formas, rakstiskas un vizuālas liecības par viņu sasniegumiem. Šī muzeja ekspozīcijas plānots izvietot ēkā Grāfa
laukumā 3 (Iecava), bijušās muižas klētī, kas celta 1779.gadā un ir otra senākā celtne Iecavā pēc luterāņu baznīcas.
Muzeja krājumā ir vairāk nekā 450 priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi, ap 250 foto oriģinālu un vairāk kā 350
fotomateriālu digitālajā formātā.
Kultūrvēsturiskais mantojums
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas šādas Iecavas novada kultūrvēsturiskās vērtības: 27
· Divi valsts nozīmes un seši vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi:
· Iecavas muižas apbūve ar parku – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parka platība ir 17,2 ha, tajā ir 27
vietējās un 68 introducētās koku un krūmu sugas, ozolu un kastaņu aleja, liepu gaņģis.
· Iecavas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis;
· 3 vārtu sargu namiņi Iecavā – vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi;
· Bibliotēka Grāfa laukumā 1 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;
· Klēts Grāfa laukumā 3 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;
· Stallis Grāfa laukumā 4 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;
· Veļas māja Edvarta Virzas ielā 1 – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;
· Tiltiņš – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;
· Trīs valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi:
· Rājumnieku senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;
· Rutenieku apmetne – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;
· Strēļu senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis;
· Kļavu viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;
· Klibju viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;
· Mazlēksnu viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;
· Sniķeru viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;
· Iecavas viduslaiku kapsēta – vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis;
· Novadā ir vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kas ietverti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā,
tai skaitā:
· No sarkaniem ķieģeļiem neogotiskā stilā būvētas ēkas: bijusī amatnieku māja (tagad pasta ēka Rīgas ielā 12),
kādreizējā miertiesas, pasta un telegrāfa ēka (tagad kultūras nama ēka Rīgas ielā 18), Sarkanā skola Baldones
ielā Nr. 65;
· 1904.gadā eklektikas un jūgendstila formās no koka būvētā Dzelzāmura medību pils, šobrīd apsaimnieko AS
„Latvijas valsts meži”;
· Dzimtmisas muižas kungu māja, koka guļbūve ar dēļu apšuvumu, iespējams, celta 19.gs., Iecavas novada
domes īpašums, tiek izmantota Dzimtmisas pamatskolas vajadzībām;
· Grienvaldes dzirnavas, kas celtas ap 1860. gadu, pašlaik privātīpašumā, tiek izmantotas elektroenerģijas
ražošanai;
· Iecavas dzelzceļa stacija, AS „Latvijas dzelzceļš” īpašums, netiek izmantota.
· Iecavas novada kultūras mantojums var kalpot par nozīmīgu faktoru novada identitātes veidošanai.
6.3. Sports
Iecavas novadā ir senas un bagātas sporta tradīcijas, kas
aizsākušās 20.gadsimta 20. – 30.gados ar volejbola un
vieglatlētikas attīstību. 1971.gadā padomju saimniecības
„Progress” fizkultūras kolektīvam tika piešķirts lauku sporta
27 Informācijas avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv
Ar sporta pasākumiem, aktīvās atpūtas
iespējām, un iespēju nodarboties ar dažādiem
sporta veidiem un aktivitātēm novadā ir
apmierināti lielākā daļa – 62,3% aptaujāto
iedzīvotāju.
33. lpp 6. Sociālā joma