A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeniDažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu izmaiņas reģionos laika periodā no 1999. līdz 2002. gadamChanges in several household consumption expenses in regions during 1999-20022. tabula / Table 2Reģioni / RegionsRīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002Patēriņa izdevumu struktūra (%) /Structure of consumption expenses 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100Uztura produkti /33.9 33.2 29.3 46.6 43.0 41.8 41.7 39.3 36.7 45.0 40.8 41.7 47.8 47.1 43.3Food productsAlkoholiskie dzērieni, tabaka / 2.3 2.8 3.2 3.1 3.0 3.4 2.5 2.7 3.6 2.0 2.4 3.7 2.3 2.8 3.6Alcoholic beverages, tobaccoVeselība /3.8 3.8 3.1 4.0 4.3 3.8 3.6 4.4 3.4 3.6 5.2 2.9 4.3 4.2 3.2HealthRestorāni, kafejnīcas, viesnīcas / 2.6 3.2 6.7 2.3 2.2 4.7 1.2 1.2 4.3 2.2 1.6 4.7 1.9 1.3 4.1Restaurants, cafes, hotelsAvots / Source: Mājsaimniecības bud ets ..., 1999; 2000; Ziņojums par mājsaimniecību ..., 2003.26 LLU Raksti <strong>11</strong> (<strong>306</strong>), <strong>2004</strong>; 23-32
A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeni3. tabula / Table 3Dažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu izmaiņas pilsētās un laukoslaika periodā no 1999. līdz 2002. gadam (kopā naudā un natūrā)Changes in several household consumption expenses in urban and rural areas during 1999–2002(both in cash and in kind)PilsētāsIn urban areasLaukosIn rural areas1999 2000 2002 1999 2000 2002Patēriņa izdevumu struktūra (%) / 100 100 100 100 100 100Structure of consumption expensesUztura produkti /35.6 34.1 31.9 50.4 49.3 45.3Food productsAlkoholiskie dzērieni, tabaka /2.2 2.6 3.2 3.1 3.2 3.8Alcoholic beverages, tobaccoVeselība /3.8 4.3 3.2 3.8 3.6 3.2HealthRestorāni, kafejnīcas, viesnīcas /2.4 2.8 5.9 1.8 1.5 4.7Restaurants, cafes, hotelsAvots / Source: Mājsaimniecības budžets ..., 2000; 2001; Ziņojums par mājsaimniecību...,2003.mājsaimniecībās atbilstošo izdevumu īpatsvarspalielinājies par 4.1%, Kurzemes reģionamājsaimniecībās – par 3.1%, bet Latgales reģionamājsaimniecībās – tikai par 2.2%. Tas nozīmē, kavienlaikus palielinās arī ekonomisko zaudējumuiespējas, izmantojot ēdināšanas un izmitināšanaspakalpojumus;– visu reģionu mājsaimniecībās vērojama tendencepatēriņa izdevumu struktūrā samazināties veselībasizdevumu īpatsvaram, bet izdevumu īpatsvaramalkoholiskajiem dzērieniem un tabakai palielināties.Vislielākais izdevumu īpatsvara paaugstinājumsalkoholiskiem dzērieniem un tabakai vērojams Zemgalesreģiona mājsaimniecībās – par 1.7%, Latgales reģionamājsaimniecībās – par 1.3%, Kurzemes un Rīgas reģionumājsaimniecībās – aptuveni par 1%, bet viszemākais –Vidzemes reģiona mājsaimniecībās – tikai par 0.3%.Savukārt viskrasākais veselības izdevumu īpatsvarasamazinājums – par 1.1% –, kas apvienojas kopā arī arievērojamu izdevumu īpatsvara paaugstinājumualkoholam un tabakai, ir raksturīgs Latgales reģionamājsaimniecībām, bet vismazākā veselības izdevumuīpatsvara samazināšanās – par 0.2% – bija Vidzemes unKurzemes reģiona mājsaimniecībās. Kopumā abasminētās patēriņa izdevumu elementu īpatsvara izmaiņutendences vērtējamas kā negatīvas, jo tās samazinadzīves kvalitātes parametrus un mājsaimniecību,reģionu un sabiedrības mērogā rada ievērojamusmateriālus un morālus zaudējumus vairākās paaudzēs.Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūrasanalīze pilsētās un laukos no 1999. gada līdz 2002.gadam (skat. 3. tabulu) parāda, ka:– izdevumu īpatsvars uzturam ir samazinājies laukumājsaimniecībās par 5.1%, bet pilsētu mājsaimniecībās– par 3.7%. Taču minētajām pārmaiņām 2002. gadā tikaipilsētu mājsaimniecību izdevumu īpatsvars uzturaproduktiem atbilst vispārējiem standartiem, bet laukumājsaimniecību izdevumu īpatsvars uzturam 45.3%kopumā raksturo zemu dzīves standartu. Šādosapstākļos zaudējumi, kas rodas nekvalitatīvu pārtikasproduktu dēļ, vēl vairāk pazemina dzīves kvalitāti;– pēdējos gados veselības izdevumu īpatsvarspilsētu mājsaimniecībās bijis haotisks, bet laukumājsaimniecībās ir vērojama minētā izdevumu posteņaīpatsvara samazināšanās par 0.6%, kā rezultātā 2002.gadā visās mājsaimniecību grupās veselības izdevumuīpatsvars veidoja 3.2% no visiem patēriņa izdevumiem.Taču vislielākais izdevumu īpatsvars alkoholam untabakas izstrādājumiem – 3.8% no visiem patēriņaizdevumiem – ir lauku mājsaimniecībās un tādējādi kļūstpar nozīmīgu mājsaimniecību labklājības un ģimeņusaskaņas riska faktoru;– zīmīgi, ka minētajā laika periodā visāsmājsaimniecību grupās salīdzinoši ievērojamipalielinājies izdevumu īpatsvars sabiedriskajaiēdināšanai: pilsētu mājsaimniecībās – attiecīgi par 3.5%,bet lauku mājsaimniecībās – par 2.9%, tādējādipasvītrojot restorānu, kafejnīcu un viesnīcu sniegtopakalpojumu kvalitatīvo aspektu nozīmi ekonomiskorisku veidošanās iespējā.Dažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu rādītājuanalīze sociālekonomiskajās grupās laika periodā no1999. gada līdz 2002. gadam (skat. 4. tabulu) raksturo,ka:– uzņēmēju un pašnodarbināto, kā arī algoto darbustrādājošajās mājsaimniecībās patēriņa izdevumipārtikai variē 26.7–31.7% robežās no kopējiem patēriņaizdevumiem, turpretī pašnodarbināto lauksaimniecībāmājsaimniecības pārtikas iegādei atvēl vairāk nekā pusi– 52.8% – no saviem patēriņa izdevumiem, betLLU Raksti <strong>11</strong> (<strong>306</strong>), <strong>2004</strong>; 23-3227
- Page 3 and 4: PriekšvārdsEkonomikas augsmes un
- Page 5 and 6: P. Rivža Riska faktoru izvērtēš
- Page 7 and 8: P. Rivža Riska faktoru izvērtēš
- Page 9 and 10: P. Rivža Riska faktoru izvērtēš
- Page 11 and 12: G. Bimšteine et al. Pārtikas kart
- Page 13 and 14: G. Bimšteine et al. Pārtikas kart
- Page 15 and 16: G. Bimšteine et al. Pārtikas kart
- Page 17 and 18: G. Bimšteine et al. Pārtikas kart
- Page 19 and 20: L. Mihejeva Augu aizsardzības pas
- Page 21 and 22: L. Mihejeva Augu aizsardzības pas
- Page 23 and 24: L. Mihejeva Augu aizsardzības pas
- Page 25 and 26: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 27: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 31 and 32: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 33 and 34: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 35 and 36: K. Špoģis, A. Dobele Intelektuāl
- Page 37 and 38: K. Špoģis, A. Dobele Intelektuāl
- Page 39 and 40: K. Špoģis, A. Dobele Intelektuāl
- Page 41 and 42: K. Špoģis, A. Dobele Intelektuāl
- Page 43 and 44: J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrē
- Page 45 and 46: J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrē
- Page 47 and 48: J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrē
- Page 49 and 50: J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrē
- Page 51 and 52: A. Stanka Main Risk Management Meth
- Page 53 and 54: A. Stanka Main Risk Management Meth
- Page 55 and 56: A. Stanka Main Risk Management Meth
- Page 57 and 58: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 59 and 60: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 61 and 62: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 63 and 64: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 65 and 66: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 67 and 68: J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju p
- Page 69 and 70: J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju p
- Page 71 and 72: J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju p
- Page 73 and 74: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 75 and 76: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 77 and 78: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 79 and 80:
R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 81 and 82:
R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 83 and 84:
R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
Change language