Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 11 (306), 2004 ...

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeni3. tabula / Table 3Dažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu izmaiņas pilsētās un laukoslaika periodā no 1999. līdz 2002. gadam (kopā naudā un natūrā)Changes in several household consumption expenses in urban and rural areas during 1999–2002(both in cash and in kind)PilsētāsIn urban areasLaukosIn rural areas1999 2000 2002 1999 2000 2002Patēriņa izdevumu struktūra (%) / 100 100 100 100 100 100Structure of consumption expensesUztura produkti /35.6 34.1 31.9 50.4 49.3 45.3Food productsAlkoholiskie dzērieni, tabaka /2.2 2.6 3.2 3.1 3.2 3.8Alcoholic beverages, tobaccoVeselība /3.8 4.3 3.2 3.8 3.6 3.2HealthRestorāni, kafejnīcas, viesnīcas /2.4 2.8 5.9 1.8 1.5 4.7Restaurants, cafes, hotelsAvots / Source: Mājsaimniecības budžets ..., 2000; 2001; Ziņojums par mājsaimniecību...,2003.mājsaimniecībās atbilstošo izdevumu īpatsvarspalielinājies par 4.1%, Kurzemes reģionamājsaimniecībās – par 3.1%, bet Latgales reģionamājsaimniecībās – tikai par 2.2%. Tas nozīmē, kavienlaikus palielinās arī ekonomisko zaudējumuiespējas, izmantojot ēdināšanas un izmitināšanaspakalpojumus;– visu reģionu mājsaimniecībās vērojama tendencepatēriņa izdevumu struktūrā samazināties veselībasizdevumu īpatsvaram, bet izdevumu īpatsvaramalkoholiskajiem dzērieniem un tabakai palielināties.Vislielākais izdevumu īpatsvara paaugstinājumsalkoholiskiem dzērieniem un tabakai vērojams Zemgalesreģiona mājsaimniecībās – par 1.7%, Latgales reģionamājsaimniecībās – par 1.3%, Kurzemes un Rīgas reģionumājsaimniecībās – aptuveni par 1%, bet viszemākais –Vidzemes reģiona mājsaimniecībās – tikai par 0.3%.Savukārt viskrasākais veselības izdevumu īpatsvarasamazinājums – par 1.1% –, kas apvienojas kopā arī arievērojamu izdevumu īpatsvara paaugstinājumualkoholam un tabakai, ir raksturīgs Latgales reģionamājsaimniecībām, bet vismazākā veselības izdevumuīpatsvara samazināšanās – par 0.2% – bija Vidzemes unKurzemes reģiona mājsaimniecībās. Kopumā abasminētās patēriņa izdevumu elementu īpatsvara izmaiņutendences vērtējamas kā negatīvas, jo tās samazinadzīves kvalitātes parametrus un mājsaimniecību,reģionu un sabiedrības mērogā rada ievērojamusmateriālus un morālus zaudējumus vairākās paaudzēs.Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūrasanalīze pilsētās un laukos no 1999. gada līdz 2002.gadam (skat. 3. tabulu) parāda, ka:– izdevumu īpatsvars uzturam ir samazinājies laukumājsaimniecībās par 5.1%, bet pilsētu mājsaimniecībās– par 3.7%. Taču minētajām pārmaiņām 2002. gadā tikaipilsētu mājsaimniecību izdevumu īpatsvars uzturaproduktiem atbilst vispārējiem standartiem, bet laukumājsaimniecību izdevumu īpatsvars uzturam 45.3%kopumā raksturo zemu dzīves standartu. Šādosapstākļos zaudējumi, kas rodas nekvalitatīvu pārtikasproduktu dēļ, vēl vairāk pazemina dzīves kvalitāti;– pēdējos gados veselības izdevumu īpatsvarspilsētu mājsaimniecībās bijis haotisks, bet laukumājsaimniecībās ir vērojama minētā izdevumu posteņaīpatsvara samazināšanās par 0.6%, kā rezultātā 2002.gadā visās mājsaimniecību grupās veselības izdevumuīpatsvars veidoja 3.2% no visiem patēriņa izdevumiem.Taču vislielākais izdevumu īpatsvars alkoholam untabakas izstrādājumiem – 3.8% no visiem patēriņaizdevumiem – ir lauku mājsaimniecībās un tādējādi kļūstpar nozīmīgu mājsaimniecību labklājības un ģimeņusaskaņas riska faktoru;– zīmīgi, ka minētajā laika periodā visāsmājsaimniecību grupās salīdzinoši ievērojamipalielinājies izdevumu īpatsvars sabiedriskajaiēdināšanai: pilsētu mājsaimniecībās – attiecīgi par 3.5%,bet lauku mājsaimniecībās – par 2.9%, tādējādipasvītrojot restorānu, kafejnīcu un viesnīcu sniegtopakalpojumu kvalitatīvo aspektu nozīmi ekonomiskorisku veidošanās iespējā.Dažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu rādītājuanalīze sociālekonomiskajās grupās laika periodā no1999. gada līdz 2002. gadam (skat. 4. tabulu) raksturo,ka:– uzņēmēju un pašnodarbināto, kā arī algoto darbustrādājošajās mājsaimniecībās patēriņa izdevumipārtikai variē 26.7–31.7% robežās no kopējiem patēriņaizdevumiem, turpretī pašnodarbināto lauksaimniecībāmājsaimniecības pārtikas iegādei atvēl vairāk nekā pusi– 52.8% – no saviem patēriņa izdevumiem, betLLU Raksti 11 (306), 2004; 23-3227