A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmenilīmenī.4. Nekvalitatīvas pārtikas radīto risku ietekmesīpatnība uz dzīves kvalitātes parametriem visāsmājsaimniecībās, izņemot Rīgas reģiona, pilsētu,uzņēmēju un pašnodarbināto, algoto darbu strādājošāsmājsaimniecībās ir tā, ka sākotnējie ievērojamie izdevumipārtikas produktu iegādei, kuru īpatsvars raksturo zemudzīves līmeni, apvienojas ar papildu izdevumiem –zaudējumiem, kas saistīti ar nesabalansēta uztura unpārtikas produktu kaitīguma nevēlamo sekumazināšanu. Rezultātā relatīvi niecīgie izdevumi pārējovajadzību apmierināšanai (izglītībai, transportam,komunikācijām u.tml.) var mazināt indivīda konkurencidarba tirgū, izpaužoties kā mazāk kvalificēts un rezultātāarī mazāk atalgots darbs.5. Dažādās mājsaimniecību grupās nekvalitatīvaspārtikas izraisītie zaudējumi un to kompensācijas avotibūs atšķirīgi, jo dažāds ir izdevumu īpatsvarsuzturproduktu iegādei: no 53% pašnodarbinātolauksaimniecībā mājsaimniecībās līdz 27% uzņēmēju,pašnodarbināto, kā arī algotu darbu strādājošāsmājsaimniecībās.6. Visās mājsaimniecību grupās nelietderīgie naudasizdevumi, iegādājoties produktus ar zemu uzturvērtībuvai veselībai kaitīgus produktus, perspektīvā varpapildināties ar naudas izdevumiem veselībasuzlabošanai un nostiprināšanai, kas var mazinātcilvēciskā kapitāla potenciālās izaugsmes iespējas.7. Visās reģionu mājsaimniecībās, bet jo īpašiLatgales reģiona, kā arī lauku mājsaimniecībās, izdevumuīpatsvara paaugstinājums alkoholisko dzērienu untabakas izstrādājumu iegādei, kas vienlaicīgi apvienojasar veselības izdevumu īpatsvara samazināšanos, būtiskipastiprina nekvalitatīvas produkcijas radīto riskunegatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājības līmeni.8. 20% turīgāko mājsaimniecību pozitīvosieguvumus veselīga uztura lietošanas reālā ekonomiskānodrošinājumā, kas kopumā samazina nekvalitatīvasprodukcijas radīto risku spektru, lielā mērā absorbēievērojamais izdevumu palielinājums alkoholiskodzērienu un tabakas iegādei.9. Lai samazinātu negatīvo nekvalitatīvas produkcijas,īpaši pārtikas, radīto risku ietekmi uz iedzīvotājudzīves līmeni, indivīda līmenī nepieciešams nodrošinātplašu un pieejamu informāciju par veselīga uzturaprincipiem, sabiedrības līmenī – mazinot atšķirībasmājsaimniecību patēriņa izdevumu apjomā un panākotuzņēmumiem reglamentēto likumdošanas normu reāluievērošanu attiecībā uz to ražotās produkcijas drošībuun nekaitīgumu.Literatūra1. Jemeļjanovs, A. (2002) Agroekoloģisko,bioloģisko un ķīmisko riska faktoru savstarpējā saistībaun to ietekme uz dzīvnieku valsts produkcijas kvalitātiun tirgus vērtību. LLU Raksti, Nr. 6(301), 1.–14. lpp.2. Kārkliņa, D., Dūma, M., Kauliņš, U. (1998)Patērētājs un pārtikas produktu kvalitāte. LLU Raksti,Nr. 17 (284), 42.–47. lpp.3. Krastiņš, O. (2001) Statistika par mums pašiem.Rīga: LSA <strong>Latvijas</strong> Statistikas institūts, 96 lpp.4. <strong>Latvijas</strong> statistikas gadagrāmata 2002. (2002)Rīga: LR CSP, 74.–<strong>11</strong>0. lpp.5. Mājsaimniecības budžets 1998: Statistikasbiļetens. (1999) Rīga: LR CSP, 184 lpp.6. Mājsaimniecības budžets 1999: Statistikasbiļetens. (2000) Rīga: LR CSP, 147 lpp.7. Mājsaimniecības budžets 2000. gadā:Statistikas biļetens. (2001) Rīga: LR CSP, 145 lpp.8. Melece, L. (2003a) Kvalitāte un vide. Agropols,Februāris, 1.–4. lpp.9. Melece, L. (2003b) ES lauksaimniecības unpārtikas produktu kvalitāti raksturojošās norādes.Agropols, Marts, 5.–7. lpp.10. Melece, L. (2003c) Pārtikas nekaitīgums jebdrošība. Agropols, Maijs, 6.–7. lpp.<strong>11</strong>. Melece, L. (2002) ES turpmākā pārtikas politika.Agropols, Jūlijs, 7.–9. lpp.12. Melngaile, A. (2001) Skolas uztura videsreģionālā attīstība. Zinātne lauku attīstībai: starptaut.zin. konf. ref. Jelgavā 2001. gada 23.–25. maijs.Jelgava: LLU, <strong>11</strong>8.–123. lpp.13. Par pamatnostādnēm “Veselīgs uzturs (2003.–2013.)”: MK rīkojums Nr. 556. (2003) <strong>Latvijas</strong> Vēstnesis,2003. g. 5. sept., 8.–10. lpp.14. Patērētāju tiesību aizsardzības likums: LRlikums. (1997) LR Normatīvie dokumenti: Tirdzniecība.Rīga: Lietišķās informācijas dienests, PT–1–3–PT–1–3–21.15. Preču un pakalpojumu drošuma likums: LRlikums. (1997) LR Normatīvie dokumenti: Tirdzniecība.Rīga: Lietišķās informācijas dienests, PT–1–5–1–PT–1–5–6.16. Sociālais ziņojums 2001. (2001) Rīga: LR LM,<strong>11</strong>5 lpp.17. Sociālie procesi Latvijā: Analītiskais apskats(2003) Rīga: LR CSP, 152 lpp.18. Strautnieks, A. (2002) Pārtikas aprites teorētiskieaspekti. LLU Raksti, Nr. 7 (302), 19.–25. lpp.19. Špoģis, K. (2000) Aktuālie pētījumu virzieniagrārajā ekonomikā. Lauku attīstība integrējotiesEiropas Savienībā: starptaut. zin. konf. ref. Jelgavā2000. g. Jelgava: LLU, <strong>11</strong>5.–122. lpp.20. Šteina, K. (2003) Pārtikas drošības politikaEiropas Savienībā. Agropols, Jūnijs, 4.–6. lpp.21. Ziņojums par <strong>Latvijas</strong> tautsaimniecībasattīstību. (2003) LR EM, 2003. g. jūnijs, Rīga, 148 lpp.22. Ziņojums par mājsaimniecību budžetupētījuma rezultātiem 2002. gadā. (2003) Rīga: LR CSP,31 lpp.32 LLU Raksti <strong>11</strong> (<strong>306</strong>), <strong>2004</strong>; 23-32
K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā LatvijāIntelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riskizemes izmantošanā LatvijāIntellectual, Professional, Commercial and Documentary Risks ofLand Use in LatviaKazimirs Špoģis, Aina DobeleLLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības un vadības katedra, e–pasts: dokef@cs.llu.lvDepartment of Entrepreneurship and Management, Faculty of Economics, LLU, e–mail: dokef@cs.llu.lvAbstract. The research leads to the conclusion that the intellectual and professional level of rural farms’ managersgreatly causes risks of different levels for the yield of cultivated plants. The cornering of resources by talented,business oriented and skilled farmers mitigate the risk types, factors and capacity of their impact left on the useof land. At the present stage of development, the economic efficiency of production in the crop farming in Latviais determined by the existence of all production factors, their balanced operation and qualified and professionaluse of the production resources or due to quite different actions. Unfavorable legislation or unfavorableamendments to law may cause and even cause documentary risks to farmers.Key words: land, risks, intellect, professionalism, marketing.IevadsLauksaimnieciskai ražošanai Latvijā tiek izmantotatikai daļa no lauksaimniecībai izmantojamās zemes.Kultūraugu sējumi un stādījumi 2002. gadā, salīdzinotar agrārās reformas sākumu (1990.–1991. gadiem),samazinājušies gandrīz divkārt un 2002. gadā bija tikai47% no aramzemes kopplatības. Izveidojusies unsaglabājas atsevišķu kultūraugu un to grupu sējumuplatību sašaurināšanās tendence, kaut arī pa gadiemtās ir mainīgas.Vēl mainīgākas ir laukaugu kopražas, un to variācijukoeficienti tajā pašā 10 gadu periodā ir šādi: cukurbietēm– 172.8, dārzeņiem – 169.2, kartupeļiem – 106.8. Tikaigraudaugu kopražas svārstības ir nedaudz mazākasnekā to platību svārstības.Saprotams, ka lielu daļu no kopražas svārstībāmvar attiecināt uz dabas riska faktoru ietekmi, bet šiefaktori vairāk vai pirmkārt var ietekmēt ražību. Analizējotražu variācijas, redzams, ka to koeficienti graudaugiemir 46.7, kartupeļiem un dārzeņiem – 42.0–49.5, betcukurbietēm – 105.8.No šo koeficientu triju grupu salīdzinājuma izrietsecinājums, ka dabas faktori ne tuvu nav vienīgielauksaimnieku riska faktori un ka liela ietekme zemesizmantošanā kultūraugu audzēšanai ir citiem faktoriem.Šī analīze ir arī viens no argumentiem, kas noteicamūsu pētījuma tēmas izvēli. Otrs arguments ir visaidažādais izpētes līmenis: Latvijā plašāk pētīta dabasradīto riska faktoru ietekme (Buģina, 2003; Mihejeva,2003), nozaru attīstību ietekmējošie (Kaktiņš, Arhipova,2003; Špoģis, 2003; Stanka, 2003, u.c.) faktori un citiaspekti, bet visai maz ir mērķtiecīgu pētījumu par zemesizmantošanas riskiem, īpaši par institucionāliem undokumentāriem riskiem, kā arī ar tiem saistītiemkomerciāliem riskiem. Trešais arguments irlauksaimniecībai derīgās zemes lielās neizmantotāsplatības: pēc Valsts zemes dienesta datiem (<strong>Latvijas</strong>Republikas ..., 2003), ap 50 000 zemes īpašnieku(mantinieku) savu zemi vispār neizmanto nekādā veidā,kas kopā ir ap 0.5 miljoniem hektāru. Bez šīm platībāmvēl miljons hektāru jeb 40–45% lauksaimniecības zemesnetiek sistemātiski izmantoti ne sējumiem vaistādījumiem, ne pļavām vai ganībām.Kopumā šie argumenti un apstākļi noteica darbamērķi: noskaidrot, kādi intelektuālie, profesionālie,dokumentārie, institucionālie un komerciālie riski vairisku faktori ietekmē (veicina vai kavē) zemes efektīvuvai lietderīgu izmantošanu.Darba mērķis savukārt rosināja pētījumuprogrammu un darba uzdevumus:– noskaidrot intelektuālos un profesionāloseventuālos riskus un to nozīmīgumu lauksaimniecībaszemes izmantošanā platību lietderības un efektivitātesaspektos;– izpētīt zemes izmantošanas intensitātes unefektivitātes vai lietderības sakarības ar komerciālo riskudarbību;– novērtēt šo risku mazināšanas iespējas unpasākumus šo iespēju izmantošanai;– izanalizēt un izvērtēt likumu, normatīvodokumentu, valsts pārvaldes institūciju unlauksaimnieku saimnieciskās darbības pašpārvaldesorganizāciju darbības izraisītos un radāmos riskuszemes izmantošanā.LLU Raksti <strong>11</strong> (<strong>306</strong>), <strong>2004</strong>; 33-4033
- Page 3 and 4: PriekšvārdsEkonomikas augsmes un
- Page 5 and 6: P. Rivža Riska faktoru izvērtēš
- Page 7 and 8: P. Rivža Riska faktoru izvērtēš
- Page 9 and 10: P. Rivža Riska faktoru izvērtēš
- Page 11 and 12: G. Bimšteine et al. Pārtikas kart
- Page 13 and 14: G. Bimšteine et al. Pārtikas kart
- Page 15 and 16: G. Bimšteine et al. Pārtikas kart
- Page 17 and 18: G. Bimšteine et al. Pārtikas kart
- Page 19 and 20: L. Mihejeva Augu aizsardzības pas
- Page 21 and 22: L. Mihejeva Augu aizsardzības pas
- Page 23 and 24: L. Mihejeva Augu aizsardzības pas
- Page 25 and 26: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 27 and 28: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 29 and 30: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 31 and 32: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 33: A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalit
- Page 37 and 38: K. Špoģis, A. Dobele Intelektuāl
- Page 39 and 40: K. Špoģis, A. Dobele Intelektuāl
- Page 41 and 42: K. Špoģis, A. Dobele Intelektuāl
- Page 43 and 44: J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrē
- Page 45 and 46: J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrē
- Page 47 and 48: J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrē
- Page 49 and 50: J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrē
- Page 51 and 52: A. Stanka Main Risk Management Meth
- Page 53 and 54: A. Stanka Main Risk Management Meth
- Page 55 and 56: A. Stanka Main Risk Management Meth
- Page 57 and 58: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 59 and 60: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 61 and 62: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 63 and 64: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 65 and 66: I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedr
- Page 67 and 68: J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju p
- Page 69 and 70: J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju p
- Page 71 and 72: J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju p
- Page 73 and 74: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 75 and 76: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 77 and 78: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 79 and 80: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 81 and 82: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv
- Page 83 and 84: R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu inv