Kad atveras cietuma vārti - Vidzemes Augstskola

213tikai tiem, kuriem pēc ieslodzījuma reāli vairs „nav kur palikt.” Lai arī valsts unpašvaldību iestāžu darbinieki pieņem šādu uzstādījumu, tomēr patlaban šādu centrudarbības loģiku Latvijā diktē klientu sociālās pamatvajadzības un pašvaldībuierobežotās iespējas nodrošināt dzīvesvietu.3.11. Sociālās rehabilitācijas un sociālās uzvedības korekcijaspakalpojumu nodrošināšanas tiesiskie jautājumiSakarā ar to, ka Latvijā patlaban vēl nav vienotas politikas bijušo ieslodzītointegrācijas jomā, probācijas, sociālo rehabilitācijas centru darbinieku un pašvaldībupārstāvju vidū ne vienmēr pastāv vienota izpratne par to, kura institūcija īsti uzņemasatbildību par bijušo ieslodzīto problēmu risināšanu. Tā kā vietējo pašvaldību iespējasnodrošināt bijušajiem ieslodzītajiem mājokli un rehabilitācijas pakalpojumus ir ļotiierobežotas, pastāv uzskats, ka šie jautājumi būtu jārisina tieši probācijas dienestam.Tomēr Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantā ir noteikts, kasociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību tomēr jāsniedz pašvaldībai, kurasteritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīves vietu. Tas attiecas arī uz bijušajiemieslodzītajiem. Likumā arī noteikts, ka bijušie ieslodzītie, kuru patstāvīgā dzīves vietair attiecīgās pašvaldības teritorija, ir tiesīgi saņemt sociālās rehabilitācijaspakalpojumus (21. pants). Tajā pašā laikā jāuzsver, ka probācijas dienesta funkcijāsietilpst nevis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, bet gan sociālāsuzvedības korekcijas nodrošināšana, sociālās uzvedības korekcijas programmuizstrāde un preventīvo pasākumu veikšana. Probācijas dienests arī nodrošinapostpenitenciāro palīdzību - pasākumu kopumu personu iekļaušanai sabiedrībā pēcpamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē. Neskaidrības iestāžu sadarbībārada tas, ka Probācijas dienesta likumā ir noteikts sociālā rehabilitācijas centra statussun īpaši noteikts, ka šī centra galvenais uzdevums ir veikt sociālās uzvedībaskorekciju. 48 Praktiski šī likuma norma tiek īstenota probācijas dienestam sadarbojotiesar sociālās rehabilitācijas centriem. Tas tāpēc, lai probācijas sistēmas ietvaros nebūtujāveido īpaši centri, kas veiktu tikai sociālās uzvedības korekcijas pasākumus. ValstsProbācijas dienesta likums tādēļ nosaka, ka Valsts probācijas dienests sadarbojas ar48Probācijas dienesta likums nosaka, ka „sociālās rehabilitācijas centrs ir institūcija,kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kurasgalvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.”