Kad atveras cietuma vārti - Vidzemes Augstskola

241.1. Ieslodzītie un sabiedrībaKā apgalvojis filozofs Ž. Ketle, „Sabiedrībai ir tādi noziedznieki, kādus tā irpelnījusi”. Šai domai grūti nepiekrist, redzot praktiski vienaldzīgo mūsu sabiedrībasattieksmi pret ieslodzīto pāraudzināšanas procesu un tam sekojošo integrāciju. Navnoslēpums, ka ilgstoša ieslodzīto atrašanās apcietinājumā izmeklēšanas laikā, lielie brīvībasatņemšanas termiņi morāli un fiziski novecojušajos cietumos, kriminālās vides negatīvāietekme nes savus nepievilcīgos augļus – agrāk sodītie sastāda jūtamu recidīvās noziedzībasdaļu. Bez tam, Latvijā nav uzskaites par to, cik pusaudžu, raugoties uz saviem vecākajiembiedriem – likumpārkāpējiem, uzsāk sev un apkārtējiem mokošo noziedzības ceļu.Kā vēsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IevP) ziņojums, 2006. g. 1. janvārī Latvijāieslodzījuma vietās atradās 6,965 ieslodzītie. 1 Tas ir aptuveni 0.3% Latvijas iedzīvotāju.Sanāk, ka uz katriem 100,000 Latvijas iedzīvotāju ieslodzījumā atrodas vidēji 303 ieslodzīto.2 Šis tā saucamais penitenciārais koeficients ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Tasdod pamatu izteikt pieņēmumu, ka bez augstā noziedzības līmeņa mūsu valstī pastāv nemazāk svarīga problēma – sabiedrības kontrole pār ieslodzīto soda termiņa izciešanasprocesu ar tam sekojošu pakāpenisku integrāciju pēc atbrīvošanas. Ar vārdu „ kontrole”jāsaprot ne vien (un ne tik daudz) ieslodzītā izolācija no ārējās pasaules, bet vairāk konkrētasdarbības, ar mērķi samazināt ieslodzītā iekšējo agresivitāti, attīstīt sociāli noderīgas iemaņas,izglītot, mudināt pievērsties radošām nodarbēm. Tas viss ir iespējams tikai ar sabiedrībasieinteresētību par bijušo ieslodzīto tālāko likteni.Attiecības starp ieslodzīto un sabiedrību ir ļoti svarīga tēma. Faktiski tās ir attiecībasstarp divām atšķirīgām pasaulēm, kam ir daudz dažādu nianšu.Ieslodzītie dzīvo savā noslēgtajā pasaulē, par kuru sabiedrības vairums nezina nekovai zina ārkārtīgi maz. Tajā pat laikā ārpasaule kopumā ir atvērta ieslodzītajiem, lai toiepazītu un novērotu; viņiem ir iespēja palūkoties uz sabiedrību it kā no malas, šajā brīdīneesot tās locekļiem.1 Dati: Ieslodzījumu vietu pārvalde (2005) Ieslodzījumu vietu pārvaldes 2005. gadapubliskais pārskats, 6-7. lpp.2 Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes ziņām patstāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā 2006. g.janvārī bija 2,294,600. Penitenciārais koeficients raksturo ieslodzīto skaitu uz 100,000iedzīvotājiem.