Kad atveras cietuma vārti - Vidzemes Augstskola

Institucionālie un tiesiskie aspektiVērojams, ka probācijas, sociālo rehabilitācijas centrudarbinieku un pašvaldību pārstāvju vidū ne vienmērpastāv vienota izpratne par to, kura institūcijauzņemas atbildību par bijušo ieslodzīto problēmurisināšanu. Tā kā vietējo pašvaldību iespējasnodrošināt bijušo ieslodzīto tiesības uz mājokli unrehabilitācijas pakalpojumiem bieži vien ir ļotiierobežotas, pastāv uzskats, ka probācijas dienestamir jābūt sociālās rehabilitācijas iestādei, nevis sodaizpildītājam.Turpinot paplašināt rehabilitācijas un sociālāsuzvedības korekcijas pasākumu piedāvājumubijušajiem ieslodzītiem un ieslodzījuma vietās, būtuprecīzi jāatrunā sociālās uzvedības korekcijas unrehabilitācijas programmu sniegšanas unfinansēšanas kārtība. Tāpat arī būtu jāprecizēsadarbība starp brīvības atņemšanas iestādēm unprobācijas dienestu.Aplūkojot ieslodzījuma vietu, probācijas dienestu unpolicijas sadarbības pieredzes noziedzībasprevencijas jomā, var identificēt dažādas stratēģijas,kas atšķiras pēc dienestu savstarpējās sadarbībasintegrācijas pakāpes. Tomēr notiesāto uzraudzībābūtiska ir informācija, kurā dalās vietējās kopienaspārstāvji, sociālie dienesti, policijas pārstāvji,probācijas dienesta un ieslodzījuma vietu pārstāvji.Darbs ar mērķa grupuTā kā vairākumam Valmieras probācijas dienestateritoriālās struktūrvienības klientu ir trīs vai vairāksodāmību lielāku uzmanību vajadzētu pievērstdarbam ar bijušo ieslodzīto uzvedības korekciju.Iekļaušanās darba tirgū var būt sekmīga tad, ja taibūs radīti vajadzīgie priekšnoteikumi personaspamatvajadzībās, psihē un sociālajās atbalstastruktūrās. Lai palielinātu bijušo ieslodzītonodarbinātības iespējas probācijas dienestadarbinieki uzskata, ka pašreizējos apstākļos irsvarīgāk sagatavot klientu intervijai un sarunām ardarba devēju.Valmieras probācijas dienests arī realizē informatīvimotivējošo programmu „Mājupceļš”, kas palīdzprobācijas dienesta darbiniekiem laicīgi apzinātklientu problēmas un pilnīgāk sagatavoties pirmstikšanās ar klientu. Programmas rezultāti rāda, ka,atrodoties ieslodzījumā, daudzi cer atrast darbu pašaspēkiem, tomēr kā rāda pieredze, vairumam tasneizdodas un tiek lūgta probācijas dienesta palīdzība.Vērojams arī, ka ieslodzītie, kas atbrīvoti nosacītipirms soda termiņa beigām savās atbildēs identificēvairāk potenciālo problēmu.9Valmieras probācijas dienestaTSV klientu riska/vajadzībunovērojumi apstiprina vispārējotendenci, ka vislielākie uzlabojumiklientiemnepieciešaminodarbinātības, dzīvesvietas unģimenes jautājumu risināšanā.Notiesātajām personām pēc sodaizciešanas, galvenokārt trūkst –pases un nodokļu grāmatiņas.Dzīves vietas deklarācijas izziņastrūkums ir visizplatītākā problēma.Problēmas ar dokumentiem iraptuveni 75% klientu.Būtisks bijušo ieslodzītoveiksmīgaspārejaspriekšnoteikums ir pajumte. No 64Valmieras cietuma aptaujātajiem17 (27%) mājokļa nebija vispār,bet 10 (16%) situāciju ar dzīvesvietu raksturoja kā nestabilu.Pusei personu, kuras atbrīvojas noieslodzījuma vietām, irdzīvesvietas problēmas, kas irsatraucošsaspektsnodarbinātības jautājumurisināšanā, īpaši sākuma posmā,kad nav uzkrāti finanšu līdzekļi.Dažkārt bijušais ieslodzītais nevaratgriezties savā bijušajā dzīvesvietā, jo to neļauj nesaskaņas artuviniekiem. Dažos gadījumosapcietinātā persona no savasiepriekšējās dzīves vietas ir izlikta.Visbiežāk tas notiek īres parādudēļ. Daudzu valstu prakse liecina,ka ieslodzītie netiek atbrīvoti, janav pārbaudīts, vai viņam ir stabiladzīves vieta. Tiem bijušajiemieslodzītiem, kuriem ir problēmasatrast dzīves vietu, tiek piedāvāti6-12 mēnešu pārejas risinājumi.Nodrošināšana ar dzīves vietukalpo kā stimuls, lai ieslodzītaispiedalītos pārejas programmās.Sociālie rehabilitācijas centriŠobrīd sociālās rehabilitācijascentru (SRC) piepildījumakapacitāte tiek izmantota tikai par60-70%. Tomēr sagaidāms, kaSRC klientu skaits palielināsies.2005. g. laikā atskaitīti vaipatvaļīgi SRC atstājusi viena trešādaļa personu. Gandrīz visiem