Kad atveras cietuma vārti - Vidzemes Augstskola

31Nākamais slānis – tā dēvētie mužiki – nepretendē uz ietekmīga un kaut ko izlemjošagrupējuma lomu. Šie cilvēki dzīvo sev, cenšoties bez īpašām problēmām un zaudējumiemizciest savu termiņa laiku. Mužiki ir visdaudzskaitlīgākā grupa. Lielākais vairākums no tiem,kuri mācās skolā un strādā, ir tieši viņi. Un visbeidzot zemākais slānis – apspiestie jebkreisie, kuriem atņemtas daudzas tiesības un kurus nicina visi pārējie. Šiem ļaudīm cietumāklājas visgrūtāk, jo sākumā viņus objektīvu iemeslu dēļ ir atraidījusi sabiedrība, bet vēlāk arīnelaimes biedri. No visiem uzskaitītajiem slāņiem šis praktiski ir visvājākais, tai skaitāpsihiskajā jomā.Bez tam, lielākajai daļai ieslodzīto, neatkarīgi no piederības kādam slānim, raksturīgsaizdomīgums, neuzticēšanās un augsta naida pakāpe. Ja pirmā un otrā īpašība atrod savasizpausmes iespējas jau cietuma sienās, tad trešā parasti sakrājas līdz pat iziešanai brīvībā unvērsta pret ārējo pasauli.Iespaidojamība, kas, pēc visa spriežot, ir iedragātās psihes sekas, tāpat ir būtiskaieslodzījuma vietās esošo cilvēku pazīme. Pateicoties tai, daudzi ieslodzītie samērā vieglipakļaujas ietekmei. Un, ja trūkst pozitīvas ietekmes (no radinieku, administrācijas, skolasskolotāju puses), tad iespējams novērot aizvien lielāku personības deformāciju asociālasuzvedības virzienā.Ieslodzītais pastāvīgi izjūt apkārtējās atmosfēras un apkārtējo cilvēku spiedienu.Drīzāk laikam gan ne tik daudz tiešu spiedienu, cik nemitīgu apkārtējās vides atgādinājumu:„Tu esi noziedznieks!” Un tas tik spēcīgi iespaido savu pašvērtējumu, ka cilvēks reizēm vairsnav spējīgs sevi uztvert citādi. Viņš, tā sakot, attaisno apkārtējo cerības; uzvedas tā, laiattaisnotu pret sevi vērsto attieksmi. Tas ir pašapstiprinošās prognozes fenomens: jaapkārtējie par kādu ir izveidojuši stereotipu viedokli, viņi attieksies pret šo cilvēku tā, kaviņam gribēsies šo attieksmi attaisnot. Neapšaubāmi, tas attiecas arī uz ieslodzītajiem.Turklāt kā attiecībās starp ieslodzītajiem (viņi vēlas redzēt cilvēkā „savējo”, un cilvēkspretēji savai gribai par tādu kļūst), tā arī sabiedrības attieksmē pret ieslodzītajiem. Ir tačupierādīts, ka, ja viena puse uzskata otru par agresīvu, aizvainotu un atriebīgu, tad otrā pusesāk uzvesties tieši tā pašaizsardzības nolūkā, kas rada nebeidzamu problēmu apli.