Kad atveras cietuma vārti - Vidzemes Augstskola

33bijušais noziedznieks izjūt milzīgu aizvainojumu uz sabiedrību par to, ko viņam ir nāciesizjust un pārdzīvot kopš aresta brīža. Tas izraisa cilvēkā asu pārestības sajūtu un,savienojumā ar citām negatīvajām emocijām, izraisa sarūgtinājumu, nepatiku un pat naidu.Daļa recidīvo noziegumu tiek izdarīti ne tik daudz mantkārības nolūkā, cik aiz dusmām uzsabiedrību. Un šis procents, kuru būtu jāizskaitļo, ir atkarīgs tieši no sabiedrības attieksmespret ieslodzīto un no ieslodzījuma vietas atbrīvotu cilvēku.Kā jau tika norādīts iepriekš, tikai neliela ieslodzīto daļa iznāk brīvībā ar patiesuvēlmi kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem un uzsākt godīgu dzīvi. Diemžēl tieši šaidaļai nākas saskarties ar lielāku problēmu skaitu nekā pārējiem.Tikko atbrīvojies cilvēks var izjust savu vainu ne tikai pret cietušajiem, saviemradiniekiem un draugiem, bet arī sabiedrību kopumā. Ja reiz viņš ir izlēmis nostāties uzlabošanās ceļa, faktiski ir pat nepieciešams, lai viņš izjustu vainu par agrākajiemnodarījumiem. Taču šeit slēpjas vēl viena problēma: cilvēks, kurš jūtas vainīgs, kurš nolaižskatienu, neskatoties cilvēkiem acīs, ir praktiski nolemts neveiksmei, lai ko arī censtos darīt.Pret viņu ir viegli slikti izturēties, viņš nespēj adekvāti reaģēt uz netaisnīgu vai nepiedienīgu,bet bieži vien arī attiecībā pret sevi objektīvu rīcību; tādam cilvēkam šķiet, ka dzīves ceļāsastaptās neveiksmes un šķēršļi ir atmaksa par pagātnes grēkiem, tāpēc viņš nevelta pūles, laiizvairītos no neveiksmēm vai pārvarētu šķēršļus. Tajā pat laikā vienalga saasinās stress nosajūtas, ka cilvēks nav savā vietā, ka viņš neiekļaujas apkārtējā pasaulē. Viņam nolaižasrokas, un tas var novest pie bēdīgām sekām, līdz pat noziedzīgās darbības atsākšanai, laipašapliecinātos un atkal sajustu sevi par „pilnvērtīgu” cilvēku.Citiem vārdiem sakot, savas vainas izjūta un pārdzīvošana nevar šajā gadījumā tiktuzskatīta par absolūtu labumu. Valmieras cietuma skolas vadītāja Klāra Arefjeva uzskata, kadaudz saprātīgāk ir pārliecināt cilvēku, ka viņš par saviem pagātnes grēkiem ir samaksājis arbrīvības atņemšanas termiņu un atbrīvošanas brīdī ir „tīrs.” „No morāles viedokļa tas īpašineatbilst īstenībai, taču tas varētu nākt par labu,” saka K. Arefjeva.1.5. Pāreja no ieslodzījuma brīvībā – galvenie izaicinājumiIeslodzīto atgriešanās likuma paklausīgā sabiedrībā ir sarežģīts process, uz kuru varparaudzīties no dažādiem skatu punktiem. Aplūkojot ieslodzīto pāreju no ieslodzījumabrīvībā socioloģiskā perspektīvā, var izvirzīt pieņēmumu, ka „ gan cilvēka izolēšana nosabiedrības, gan tā atgriešanās pēc ieslodzījuma sarauj sociālās saites, kas sabiedrībā