Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONÄLAIS ... - Vides ministrija

More documents

Recommendations

Info

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Attstoties informciju tehnoloijm, k ar atrisinot pieejas iespjas šm tehnoloijm, viens noveiksmgkajiem informcijas nodošanas ceiem ir internets.Organizcijas iespju robežs uztur savu interneta mjas lapu, kur tiek nodrošintakonspektva informcija par aktualittm, k ar kontaktinformcija. Latvijas Republikas Videsministrijas mjas lap (www.vidm.gov.lv) regulri tiek atjaunota informcija par jautjumiem,kas skar globls klimata prmaias, izgltbas iespjm, informatvajiem materiliem,konkursiem un citm aktualittm.Sabiedrbas klimata un vides apzias veidošan galven loma ir plašsazias ldzekiem, koikdien izmanto lielk daa Latvijas iedzvotju. Tpc ir oti svargs informcijas kvalittesnodrošinjums, pareiza interpretcija.Neregulra informcija par klimata prmaiu problmm sastopama specializtos presesizdevumos par vides jautjumiem, piemram, žurnl ”Vides Vstis” (izdod Vides aizsardzbasklubs), žurnlos “Enertika un automatizcija”, “Enerija & Pasaule” (tiek aplkotastehnoloijas un inovcijas, zintniskie izptes darbi enertik), k ar Vides Izgltotjuasocicijas, Latvijas koalcijas ”Par tru Baltiju”, Reionl vides centra Centrlajai unAustrumeiropai prstvniecbas Latvij un citu organizciju informatvos izdevumos.8.4. Sabiedrisko un nevalstisko organizciju iesaistšansMsdienu sabiedrbas dzvi demokrtisks valsts veido trs galvens komponentes jeb sektori –valsts sektors, biznesa sektors un sabiedriskais sektors. T k pati vide tiek definta k daudzufaktoru integrts kopums, tad ar sabiedrbas apzias par vidi veidošan var piedalties plašsnevalstisko organizciju loks, gan glabjot kultrvsturisks vides vrtbas, gan rpjoties pardabas un prveidoto vidi un cnoties pret vides degradciju. Tas nozm, ka vides izgltb unldz ar to ar vides aizsardzb var aktvi piedalties ne vien ts organizcijas, kuras sevi dvpar nevalstiskajm vides organizcijm (NVO) – pc NVO Centra zim Latvij to ir ap 200,bet ar daudzas citas. Veicinot daždu sabiedrisko organizciju ldzdalbu vides izgltb,vienlaikus tiek veicinta ar sabiedrbas apzias par vidi veidošans plašk sabiedrbas da.Turklt jatzm, ka tieši NVO uzska vides izgltbas un sazias darbu gan Latvij, ganpasaul.Latvij pagaidm nav nevalstisku organizciju, kuru galvenie darbbas mri, uzdevumi unaktivittes btu saisttas tikai ar klimata prmaim, bet ir vairkas organizcijas, kuras citujautjumu vid uzmanbu pievrš ar klimata prmaim.8.5. Sabiedrbas informšanas paskumipašu vietu klimata izgltbas un apzias veidošan ieem sabiedrbas informšana.Informšanas paskumus veic:Valsts struktrvienbasVides ministrija sadarbb ar citm institcijm un sabiedriskajm organizcijm finansdaždus sabiedrbas informšanas paskumus seminru, publikciju, TV raidjumu uninterneta lapas veid.Sabiedriskas un nevalstiskas organizcijasDaždu programmu ietvaros ir realiztas sabiedrbas informšanas kampaas, kuras ir netiešisaisttas ar ietekmi uz klimata prmaim. Trs daždu Pasaules vides fonda (GEF) programmuietvaros notikušas vairkas sabiedrbas informšanas kampaas.Plašsazias ldzeki (radio, televzija, internets)Sadarbb ar nozaru profesionlajm asocicijm Starptautisko izstžu rkotjsabiedrbaBT-1 organiz ikgadjas starptautiskas enertikas un dabas resursu racionlasizmantošanas tehnoloiju izstdes “Vide un enerija”. Paskuma ietvaros notiek tematiskiseminri, tai skait – par klimata prmaim.107
LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Nkotn paredzts stenot pastvgu iedzvotju informšanu un izgltošanu par globlajmklimata prmaim, to novršanas nepieciešambu, veicamajiem paskumiem un topotencilajm izmaksm, k ar riskiem un iespjamm sekm, ja nekas netiks vai nepietiekošitiks darts siltumncefekta gzu emisiju samazinšanai.8.6. Dalba starptautiskos projektosCita efektva noteiktu sabiedrbas slu informšanas forma ir ldzdalba starptautiskosprojektos un programms. Šaj gadjum ldzdalba projekt nodrošina konkrtu nozaruspecilistu informšanu par klimata prmaiu problmm. Šdi specilisti kst par idejutlkajiem attsttjiem.Projekts "Izmaias klimata prmaiu politik" (2000), ko atbalstja Reionlais vides centrsCentrlajai un Austrumeiropai, Klimata prmaiu tkls Centrlaj un Austrumeirop un NVOcentra papilddotciju programma, tika veikts 3 valsts (Latvij, ehij un Ungrij) ar mrinovrtt Kopgs stenošanas (Joint Implementation – Kopgi stenojamie projekti) aktivittesreion un celt sabiedrbas apziu par Kopgi stenojamo projektu instrumentu izmantošanuklimata politikas veidošan, k ar aktivizt vietjs organizcijas ldzdalbai 6. ministrusanksm par klimata prmaim, kas notika Hg 2000. gad.Projekts “Pašvaldbu energoefektivittes programma” (MUNEE), kuru 2001. – 2002. gadLatvij realizja SIA “Ekodoma””, iepazstinja ar energoefektivittes inženiertehniskajiem,ekonomiskajiem un klimata aspektiem vairk nek 300 specilistus no daždm pašvaldbmun komercfirmm.108
Page 3:
LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACIO
Page 7 and 8:
LATVIJAS LATVIJAS REPUBLIKAS REPUBL
Page 9 and 10:
Page 12 and 13:
Page 14:
Page 20 and 21:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58: LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACIO
Page 107: LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACIO
Page 113 and 114: 1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU
Page 119 and 120: 2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPI
Page 127 and 128: 3. PIELIKUMS PROGNOÞU RÂDÎTÂJU
Page 129 and 130: 3. PIELIKUMS PROGNOÞU RÂDÎTÂJU
Page 131 and 132: 4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCE
Page 159:
4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCE
show all

Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONÄLAIS ... - Vides ministrija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONÄLAIS ... - Vides ministrija