Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONĀLAIS ... - Vides ministrija

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Netiešo SEG un SO2 emisijas 1990. – 2003. gad, Gg70060050040030020010001990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 20033.5. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.NOx CO NMGOS SO2Netiešo SEG un SO2 emisiju daudzums pa sektoriem laika posm no 1990. ldz 2003. gadampardts 4. pielikum. Turpmk dota skka informcija par netiešo SEG un SO2 emisijm katrsektor.3.4.1. Enertika (1A,B)Enertikas sektors bija galvenais netiešo SEG un SO2 emisiju avots 2003. gad. Transportsemitja 57,7 % no vism NOx un 26,5 % no CO emisijm. Kurinm gaistošo organiskosavienojumu nopld no naftas produktiem uzskaitti tikai benzna zudumi izplatšanas unpatria proces – NMGOS emisijas šaj sektor ir 0,6 % no visa enertikas sektora radtajmemisijm (ieskaitot transporta sektoru). Enertika bija lielkais SO2 emisiju avots un emitja98% no kopjm emisijm.3.4.2. Rpnieciskie procesi (2A,C,D)No rpniecbas sektora 2003. gad noplda 9,24 Gg NMGOS (11,6% no kopjm emisijmrpniecbas sektor) no tiem prtikas rpniecba dod – 53,6%, emisijas no ceu asfaltšanas –46,2%, bet trauda ražošana – 0,2% emisiju. Ja saldzina ar iepriekšjiem gadiem, NMGOSemisiju daudzum ir vrojamas svrstbas, kas izskaidrojamas ar ražošanas apjoma svrstbmvalst, kas tieši ietekm emisijas no ražošanas procesiem.3.4.3. Šdintju un citu produktu lietošana (3)2003. gad 44% no kopjm NMGOS emisijm bija no šdintju un citu produktu lietošanas,no tm laku un krsu lietošana 74%, bet no mjsaimniecb pielietotiem šdintjiem 12%,prjo dau sastda lmes ražošana, grafika un tipogrfija, rpniecisk krsošana un tršana.Saldzinot ar iepriekšjiem gadiem, ir vrojams straujš emisiju pieaugums šaj sektor, kas irizskaidrojams ar bvniecbas attstbu un makroekonomisko rdtju uzlabošanos.42