pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES AIZSARDZÃBAS<br />
UN RE≈ION¬L¬S ATTÃSTÃBAS MINISTRIJA<br />
Latvijas Republikas<br />
TREÿAIS NACION¬LAIS ZI–OJUMS<br />
ANO Visp‚rËj‚s konvencijas par klimata p‚rmaiapple‚m ietvaros<br />
BO valsts SIA <strong>Vides</strong> projekti<br />
RÃGA 2001
LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES AIZSARDZÃBAS<br />
UN RE≈ION¬L¬S ATTÃSTÃBAS MINISTRIJA<br />
Latvijas Republikas<br />
TREÿAIS NACION¬LAIS ZI–OJUMS<br />
ANO Visp‚rËj‚s konvencijas par klimata p‚rmaiapple‚m ietvaros<br />
BO valsts SIA <strong>Vides</strong> projekti<br />
RÃGA 2001
Kontaktpersona:<br />
Ingrīda Ingrda Apene<br />
LR <strong>Vides</strong> aizsardzības aizsardzbas un reģionālās reionls attīstības attstbas <strong>ministrija</strong><br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības aizsardzbas departamenta vecākā veck referente<br />
Peldu iela 25, Rīga, Rga, LV 1<strong>49</strong>4, <strong>49</strong>4, Latvija<br />
Telefons: (+371) (+37) 7026508<br />
Fakss: (+371) (+37) 7820442<br />
e-pasts: erna@varam.gov.lv<br />
ingrida.apene@varam.gov.lv<br />
Mājas Mjas lapa: www.varam.gov.lv<br />
LR Trešais nacionālais nacionlais ziņojums ziojums ANO Vispārējās Visprjs konvencijas par klimata pārmaiņām prmaim<br />
ietvaros akceptēts akceptts Ministru Kabinetā Kabinet 2001. 200. gada 3. 13. novembr novembrī<br />
Literārā redaktore: Aina Blinkena<br />
Foto: Māris Maskalāns<br />
Latvijas Republikas <strong>Vides</strong> aizsardzības un reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong><br />
© <strong>Vides</strong> Projekti<br />
Pils ielā 17<br />
LV 1050 Rīga, Latvija<br />
ISBN 9984-9388-9-1<br />
2
SATURS<br />
SATURS......................................................................................................................... 3<br />
TABULAS...................................................................................................................... 7<br />
ATTLI........................................................................................................................... 8<br />
MISKIE SIMBOLI, FORMULAS............................................................................. 8<br />
MRVIENBAS............................................................................................................. 9<br />
SASINJUMI UN TULKOJUMI.................................................................................<br />
APZMJUMI................................................................................................................<br />
0<br />
3<br />
IZPILDTJI.................................................................................................................. 5<br />
IEVADS.......................................................................................................................... 7<br />
. KOPSAVILKUMS..................................................................................................... 9<br />
.. Visprgas zias par Latvijas Republiku................................................................. 9<br />
.2. Prskats par antropogno siltumncefekta gzu izmešiem un piesaisti.................... 2<br />
.3. Politika un paskumi................................................................................................ 22<br />
.4. Prognozes un paskumu ieviešanas rezultti........................................................... 24<br />
.5. Klimata prmaiu ietekme, jutguma novrtjums un pielgošans paskumi....... 25<br />
.6. Ptjumi un sistemtiskie novrojumi...................................................................... 26<br />
.7. Izgltba, apmcbas un sabiedrbas apzias veidošana........................................... 27<br />
2. VISPRGAS ZIAS PAR LATVIJAS REPUBLIKU............................................ 29<br />
2.. eogrfiskais raksturojums un klimats.................................................................... 29<br />
2.2. Valsts politisk sistma............................................................................................ 3<br />
2.2.. Politisk iekrta..................................................................................................... 3<br />
2.2.2. Administratvi teritorilais iedaljums.................................................................. 3<br />
2.3. Socil attstba........................................................................................................ 32<br />
2.4. Ekonomisk attstba................................................................................................ 33<br />
2.4.. Visprgas zias.................................................................................................... 33<br />
2.4.2. Tautsaimniecbas nozaru struktra....................................................................... 35<br />
2.5. Faktori, kas ietekm SEG izmešus Latvij.............................................................. 43<br />
3. PRSKATS PAR ANTROPOGNO SILTUMNCEFEKTA GZU IZMEŠIEM<br />
UN PIESAISTI............................................................................................................... 45<br />
3.. CO 2 izmeši un piesaiste............................................................................................ 46<br />
3... Enertika............................................................................................................. 47<br />
3..2. Rpnieciskie procesi............................................................................................. 47<br />
3..3. Zemes izmantošana un mežsaimniecba............................................................... 48<br />
3.2. CH 4 izmeši............................................................................................................... <strong>49</strong><br />
3.2.. Enertika............................................................................................................. 50<br />
3.2.2. Lauksaimniecba................................................................................................... 50<br />
3.2.3. Zemes izmantošana un mežsaimniecba............................................................... 50<br />
3.2.4. Atkritumu apsaimniekošana................................................................................. 50<br />
3.3. N 2 O izmeši............................................................................................................... 5<br />
3.3.. Enertika............................................................................................................. 52<br />
3.3.2. Šdintju un citu produktu lietošana.................................................................. 52<br />
3.3.3. Lauksaimniecba................................................................................................... 52<br />
3.3.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecba............................................................... 52<br />
3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana ................................................................................. 52<br />
3.4. Netiešie SEG un SO 2 izmeši.................................................................................... 53<br />
3.4.. Enertika............................................................................................................. 53<br />
3.4.2. Rpnieciskie procesi............................................................................................. 53<br />
3.4.3. Šdintju un citu produktu lietošana................................................................. 54<br />
3
SATURS<br />
3.4.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecba............................................................... 54<br />
3.5. SEG izmešu uzskaite kopj form......................................................................... 55<br />
4. POLITIKA UN PASKUMI..................................................................................... 57<br />
4.. Klimata politika k Latvijas ilgtspjgas attstbas stratijas sastvdaa............... 57<br />
4.2. Starptautisk sadarbba siltumncefekta gzu izmešu samazinšanas jom............ 57<br />
4.3. Uz siltumncefekta gzu izmešu samazinšanu vrsts politikas, paskumu un<br />
politisko ldzeku apskats................................................................................................ 60<br />
4.3.. Enertika............................................................................................................. 6<br />
4.3... CO 2 izmešu samazinšanas politika un paskumi............................................. 6<br />
4.3..2. Prjo SEG izmešu samazinšanas politika un paskumi................................. 74<br />
4.3..3. Starptautiskie paskumi..................................................................................... 79<br />
4.3.2. Rpnieciskie procesi ............................................................................................ 86<br />
4.3.2.. SEG izmešu samazinšanas paskumi............................................................... 86<br />
4.3.3. Lauksaimniecba................................................................................................... 89<br />
4.3.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecba............................................................... 93<br />
4.3.4.. CO 2 piesaistes palielinšanas paskumi............................................................ 93<br />
4.3.5. Atkritumu apsaimniekošana................................................................................. 97<br />
4.3.5.. CH 4 izmešu samazinšanas paskumi............................................................... 97<br />
4.4. Paskums, kas vairs nav spk................................................................................ 0<br />
5. PROGNOZES UN PASKUMU IEVIEŠANAS REZULTTI............................... 03<br />
5.. Prognozes................................................................................................................. 03<br />
5... Enertika............................................................................................................. 04<br />
5..2. Rpnieciskie procesi............................................................................................. 07<br />
5..3. Šdintju un citu produktu lietošana.................................................................. 08<br />
5..4. Lauksaimniecba................................................................................................... 08<br />
5..5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba............................................................... 09<br />
5..6. Atkritumu apsaimniekošana.................................................................................. 0<br />
5..7. Kopj form izteikto SEG izmešu prognoze....................................................... <br />
5.2. Paskumu ieviešanas kopjais rezultts................................................................... 2<br />
5.3. Metodoloija............................................................................................................ 3<br />
5.3.. Ilgtermia makroekonomisk prognoze................................................................ 3<br />
5.3.2. Enertika............................................................................................................. 4<br />
5.3.3. Transports.............................................................................................................. 5<br />
5.3.4. Rpniecba............................................................................................................ 5<br />
5.3.5. Lauksaimniecba................................................................................................... 6<br />
5.3.6. Zemes izmantošana un mežsaimniecba............................................................... 6<br />
6. KLIMATA PRMAIU IETEKME, JUTGUMA NOVRTJUMS UN<br />
PIELGOŠANS PASKUMI.................................................................................... 9<br />
6.. Klimata prmaiu ietekme....................................................................................... 9<br />
6.2. Jutguma novrtjums.............................................................................................. 20<br />
6.2.. Jras piekrastes apdraudts zonas....................................................................... 20<br />
6.2.2. Prmaias veetcij............................................................................................ 22<br />
6.3. Pielgošans paskumi............................................................................................ 23<br />
7. PTJUMI UN SISTEMTISKIE NOVROJUMI.................................................. 25<br />
7.. Politika un finansjums............................................................................................ 25<br />
7.2. Nacionlie un starptautiskie ptjumi....................................................................... 25<br />
7.2.. Klimata un klimata prmaiu ietekmes ptjumi.................................................. 25<br />
7.2.2. Ptjumi SEG izmešu samazinšanas tehnoloiju jom....................................... 27<br />
7.3. Sistemtiskie novrojumi......................................................................................... 28<br />
7.3.. Klimata novrojumi.............................................................................................. 28<br />
4
SATURS<br />
7.3.2. Jras lmea novrojumi....................................................................................... 28<br />
7.3.3. Ledus apstki Baltijas jr un Rgas lc.............................................................. 29<br />
7.3.4. Latvijas vides aentras datu bzes...................................................................... 29<br />
8. IZGLTBA, APMCBAS UN SABIEDRBAS VIDES APZIAS<br />
VEIDOŠANA................................................................................................................. 3<br />
8.. Galvenie politiskie ldzeki izgltbas, apmcbas un sabiedrbas vides apzias<br />
veidošanai........................................................................................................................ 3<br />
8.2. Pamatskolas, vidusskolas un augstk izgltba....................................................... 3<br />
8.3. Sabiedrbas informšanas paskumi........................................................................ 32<br />
8.4. Apmcbu programmas............................................................................................ 33<br />
8.5. Informcijas avoti.................................................................................................... 34<br />
8.6. Sabiedrisko un nevalstisko organizciju iesaistšans............................................. 34<br />
8.7. Piedalšans starptautiskos paskumos.................................................................... 34<br />
LITERATRA................................................................................................................ 37<br />
PIELIKUMI.................................................................................................................... 4<br />
5
TABULAS<br />
1.1. SEG izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad................................................................. 21<br />
2.1. Latvijas klimatiskais raksturojums............................................................................ 30<br />
2.2. Iedzvotju skaits Latvij 1990. un 1995. – 2000. gad............................................ 32<br />
2.3. Latvijas tautsaimniecbas nozaru patsvars IKP........................................................ 35<br />
2.4. Kurinm cenas (bez nodokiem).............................................................................. 37<br />
2.5. Kravu prvadjumi ar galvenajiem transporta veidiem............................................ 38<br />
2.6. Transporta ldzeku skaits gada beigs...................................................................... 38<br />
2.7. Cauruvadu transporta darbba.................................................................................. 38<br />
2.8. Daži Latvijas rpniecbas nozaru rdtji.................................................................. 39<br />
2.9. Latvijas dzvojamais fonds........................................................................................ 40<br />
2.10. Mežaudžu vecuma struktra Latvij....................................................................... 41<br />
2.11. Meža nozares produkcijas izlaide............................................................................ 42<br />
2.12. Klimata prmaiu rdtji Latvij 1990. un 1995. – 2000. gad............................. 44<br />
3.1. Kopjie CO 2 izmeši un piesaiste 1990. un 1995. – 2000. gad................................. 46<br />
3.2. Kopjie CH 4 izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad.................................................... <strong>49</strong><br />
3.3. Kopjie N 2 O izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad.................................................... 51<br />
3.4. NO x un CO izmeši zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektor 1990. un<br />
1995. – 2000. gad........................................................................................................... 54<br />
3.5. Sektoru patsvars kopj form izteikto SEG izmešu apjom 1990. – 1999. gad... 55<br />
4.1. Katru gadu ierkoto neatkargo HES skaits Latvij................................................... 62<br />
4.2. Koenercijas ce saražot siltumenerija............................................................... 65<br />
4.3. Naftas bzu skaits Latvij, kas atbilst vai neatbilst MK noteikumos nr.269<br />
mintajm prasbm daudzums........................................................................................ 78<br />
4.4. Ietaupts enerijas.................................................................................................... daudzums.<br />
80<br />
4.5. Enertikas sektora paskumu un politisko ldzeku kopsavilkums......................... 82<br />
4.6. Rpniecisko procesu paskumu un politisko ldzeku kopsavilkums....................... 88<br />
4.7. Lauksaimniecbas sektora paskumu un politisko ldzeku kopsavilkums............... 92<br />
4.8. Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora paskumu un politisko ldzeku<br />
kopsavilkums.................................................................................................................... 96<br />
4.9. Plnotais biogzes ražošanas apjoms 2001. – 2026. gad......................................... 98<br />
4.10. Ikgadjais minimlais izmešu samazinjums Liepjas izgztuv 2002. – 2012.<br />
gad.................................................................................................................................. 99<br />
4.11. Atkritumu apsaimniekošanas sektora paskumu un politisko ldzeku<br />
kopsavilkums........... ........................................................................................................ 100<br />
5.1. Makroekonomisko prognožu pamatrdtji 1990. – 2020. gad (vidjie ikgadjie<br />
perioda pieauguma tempi)................................................................................................ 103<br />
5.2. CO 2 , CH 4 , N 2 O un kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 1990. – 2020. gad.... 106<br />
5.3. CO 2 , HFC un SF 6 izmeši 1995. – 2020. gad............................................................ 108<br />
5.4. CH 4 , N 2 O un kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 1990. – 2020. gad............. 109<br />
5.5. CH 4 , N 2 O un CO 2 izmeši un piesaiste zemes izmantošanas un mežsaimniecbas<br />
sektor 1990. – 2020. gad............................................................................................... 110<br />
5.6. CH 4 izmeši atkritumu apsaimniekošanas nozar 1990. – 2020. gad...................... 110<br />
5.7. N 2 O un kopj form izteiktie tiešo SEG izmeši no atkritumu apsaimniekošanas<br />
sektora 1990. – 2020. gad............................................................................................... 110<br />
5.8. Nozaru patsvars kopj form izteikto SEG izmešu apjom 1990. – 2020. gad.... 111<br />
5.9. Paskumu radtais SEG izmešu samazinjums 2000. – 2020. gad.......................... 112<br />
7
ATT»LI, ∆ÃMISKIE SIMBOLI, FORMULAS<br />
5.10. Primr un gala enerijas patria prognoz izmantotie rdtji 1994. – 2019.<br />
gad................................................................................................................................... 114<br />
7.1. Latvijas vides aentras datu bzes........................................................................... 129<br />
Attli<br />
1.1. IKP dinamika un iedzvotju skaita izmaias 1995. – 2020. gad............................ 24<br />
1.2. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 2000. – 2020. gad.................................. 25<br />
2.1. Zemes lietojumveidi Latvij 2001. gada 1. janvr................................................... 29<br />
2.2. Mežu un lauksaimniecisko zemju platbas dinamika................................................ 30<br />
2.3. Iekšzemes kopprodukta dinamika............................................................................. 33<br />
2.4. Primro energoresursu patriš................................................................................. 36<br />
2.5. Enerijas gala patriš pa nozarm........................................................................... 36<br />
2.6. IKP un energoietilpbas indekss................................................................................ 37<br />
2.7. Mežaudžu vidj krja............................................................................................... 41<br />
2.8. Pirms ledus iešanas datums Gauj kopš 1920. gada................................................ 44<br />
3.1. CO 2 izmeši un piesaiste 1990. un 1995. – 2000. gad.............................................. 46<br />
3.2. CH 4 izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad.................................................................. <strong>49</strong><br />
3.3. N 2 O izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad.................................................................. 51<br />
3.4. Netiešie SEG un SO 2 izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad....................................... 53<br />
3.5. Kopj form izteiktie SEG izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad............................ 55<br />
3.6. Sektoru patsvars kopj form izteikto izmešu apjom 1990. un 1995. – 2000.<br />
gad.................................................................................................................................. 56<br />
5.1. IKP dinamika un iedzvotju skaita izmaias 1995. – 2020. gad............................ 104<br />
5.2. Primrs enerijas patriš 1999. – 2020. gad........................................................ 105<br />
5.3. Gala enerijas patriš 1999. – 2020. gad.............................................................. 105<br />
5.4. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši enertik 1990. – 2020. gad................ 107<br />
5.5. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši rpniecb 1990. – 2020. gad................ 108<br />
5.6. Tiešie SEG izmeši lauksaimniecb 2005. – 2020. gad........................................... 109<br />
5.7. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 1990. – 2020. gad.................................. 111<br />
5.8. Kopj form izteiktie SEG izmeši 2000. – 2020. gad........................................... 113<br />
6.1. Gada vidj gaisa temperatra Rg un Liepj........................................................ 119<br />
6.2. Jras dens lmeu izmaias Latvij......................................................................... 121<br />
6.3. Lapkoku un skujkoku patsvara dinamika................................................................. 123<br />
miskie simboli, formulas, sasinjumi<br />
C<br />
CH 4<br />
CO<br />
CO 2<br />
HFC<br />
N<br />
NH 3<br />
NMGOS<br />
N 2 O<br />
NO x<br />
PFC<br />
ogleklis<br />
metns<br />
ogleka oksds<br />
ogleka dioksds<br />
fluorogderaži<br />
slpeklis<br />
amonjaks<br />
nemetna rindas gaistošie organiskie savienojumi<br />
vienvrtg slpeka oksds<br />
slpeka oksdi<br />
perfluorogderaži<br />
8
M»RVIENÃBAS<br />
SF 6<br />
SO 2<br />
sra heksafluords<br />
sra dioksds<br />
Mrvienbas<br />
Gg gigagrams (10 9 gramu)<br />
GJ gigadžouls (10 9 džoulu)<br />
ha hektrs (10 4 m 2 )<br />
kg<br />
kilograms (10 3 gramu)<br />
km kilometrs (10 3 m)<br />
kWh kilovatstunda (10 3 vatstundu)<br />
m<br />
metrs<br />
MW megavats<br />
MWh megavatstunda<br />
nm 3 normlais kubikmetrs<br />
PJ<br />
petadžouls (10 15 džoulu)<br />
t<br />
tonna (10 3 kg)<br />
toe ton oil equivalent – tonna eas ekvivalenta<br />
tce ton coal equivalent – tonna ogu ekvivalenta<br />
USD<br />
LVL<br />
ASV dolrs<br />
lats<br />
Enerijas mrvienbu prveide<br />
GJ MWh toe tce Gcal<br />
GJ 1 0,28 0,024 0,034 0,24<br />
MWh 3,6 1 0,086 0,122 0,86<br />
toe 41,9 11,6 1 1,422 10<br />
tce 29,3 8,2 0,703 1 7,03<br />
Gcal 4,19 1,1 0,1 0,142 1<br />
9
SAÃSIN¬JUMI UN TULKOJUMI<br />
A/S – akciju sabiedrba<br />
acquis communautaire – ES likumdošanas aktu kopums<br />
AIJ – Activities Implemented Jointly – Kopstenošanas pilotprojekti<br />
ANO – Apvienoto Nciju Organizcija<br />
BKG – Biznesa konsultantu grupa<br />
BO – bezpeas organizcija<br />
BTS – Baltijas Terapeitiskais centrs<br />
CAE – Centrl un Austrumeiropa<br />
CCB – Coalition Clean Baltic – Koalcija par tru Baltijas jru<br />
CEN – European Committee for Standardization – Eiropas Standartizcijas komiteja<br />
CLICOM – CLImate COMputing – Klimata datorizts novrtjums<br />
CRF – Common Reporting Format – Kopjais atskaites formts<br />
CSDD – Ceu satiksmes drošbas direkcija<br />
CSP – LR Centrl statistikas prvalde<br />
CTI – Climate Technology Iniciative – Klimata tehnoloiju iniciatva<br />
DATI – Danish Agency of Trend and Industry – Dnijas Tirdzniecbas un rpniecbas<br />
aentra<br />
DPC – Danish Power Consult<br />
DTI – Danish Technological Institute – Dnijas Tehnoloiskais institts<br />
EAES – Environmentally Adapted Energy Systems – Videi draudzgas energosistmas<br />
ED – Enertikas departaments<br />
EEA – European Environmental Agency – Eiropas <strong>Vides</strong> aentra<br />
EEF – Enertikas un elektrotehnikas fakultte<br />
ELI – Efficient Lightning Iniciative – Efektva apgaismojuma iniciatva<br />
EM – Ekonomikas <strong>ministrija</strong><br />
EMAS – ES <strong>Vides</strong> prvaldbas un audita shma<br />
ERAB – Eiropas Rekonstrukcijas un attstbas banka<br />
ERP – Energoapgdes regulšanas padome<br />
ES – Eiropas Savienba<br />
ESCO – Energy Service Company – Energopakalpojumu firma<br />
ETSAP – Energy Technology Systems Analysis Programme – Enerijas tehnoloisko sistmu<br />
analzes programma<br />
FSC – Forest Stewardship Council – Meža uzraudzbas padome<br />
GEF – Global Environment Facility – Pasaules vides fonds<br />
GEWEX – Global Energy and Water Cycle Experiment – Globlais enerijas un dens cikla<br />
eksperiments<br />
GSP – globls sasilšanas potencils<br />
HES – hidroelektrostacija<br />
ICP – International Co-operation Programm – Starptautisk sadarbbas programma<br />
IEA – International Energy Agency – Starptautisk enertikas aentra<br />
IFC – International Finance Corporation – Starptautisk finansu korporcija<br />
IKP – iekšzemes kopprodukts<br />
IPCC – Intergovernmental Panel on Climate Change – Klimata prmaiu starpvaldbu<br />
padome<br />
ISO – International Organization for Standardization – Starptautisk standartizcijas<br />
organizcija<br />
10
SAÃSIN¬JUMI UN TULKOJUMI<br />
ISPA – Instrument for Structural Policies for Pre-accession – Pirmsiestšans strukturlais<br />
instruments<br />
JI – Joint Implementation – Kopstenošana<br />
KFS – kompakta flurescences spuldze<br />
LAA – Latvijas Attstbas aentra<br />
LAD – Lauku atbalsta dienests<br />
LFA – less-powered area – mazk labvlgs apvidus<br />
LLP – Laba lauksaimniecbas prakse<br />
LLU – Latvijas Lauksaimniecbas universitte<br />
LPPC – Latvijas Piesrojuma profilakses centrs<br />
LR – Latvijas Republika<br />
LU – Latvijas Universitte<br />
LZA – Latvijas Zintu akadmija<br />
LZP – Latvijas Zintnes padome<br />
MARKAL – Market Allocation<br />
MK – Ministru kabinets<br />
NOVEM – Netherlands Agency for Energy and Environment – Nderlandes <strong>Vides</strong> un<br />
enertikas aentra<br />
NVO – nevalstiska organizcija<br />
NVS – Neatkargo valstu savienba<br />
OECD – Organisation for Economic Co-operation and Development – Ekonomisks<br />
sadarbbas un attstbas organizcija<br />
OPET – Organisation of Promotion of Energy Technologies – Energotehnoloiju sekmšanas<br />
organizcija<br />
PCF – Prototype Carbon Fund – Ogleka samazinšanas fonds<br />
PEFC – Pan-European Forest Certification – Paneiropas meža sertifikcija<br />
PHARE – Poland and Hungary Action for the Restructuring of the Economy – Polijas un<br />
Ungrijas rcbas programma ekonomikas prveidei<br />
PROCEED – Programm of Cooperation on Energy Economy Development – Starptautiska<br />
sadarbbas programma energotaupbas attstbai<br />
PSO – Personnel Service Overseas – Holandes valdbas PSO programma<br />
PSRS – Padomju Socilistisko Republiku Savienba<br />
PTO – Pasaules tirdzniecbas organizcija<br />
RTU – Rgas Tehnisk universitte<br />
SAPARD – Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development – paš<br />
paldzbas programma lauksaimniecbai un lauku attstbai<br />
SCORE – Supporting the Cooperative Organization of Rational Energy use – Programma<br />
racionlai enerijas izmantošanai<br />
SEG – siltumncefekta gze<br />
SIA – sabiedrba ar ierobežotu atbildbu<br />
SIDA – Swedish International Development Program – Zviedrijas Starptautisk attstbas<br />
programma<br />
SM – Satiksmes <strong>ministrija</strong><br />
SPI – Sabiedrisks politikas institts<br />
STEM – Swedish National Energy Administration – Zviedrijas Nacionl enerijas<br />
administrcija<br />
TAI – tautas attstbas indekss<br />
TEC – termoelektrocentrle<br />
TR – trka ražošana<br />
UNDP – United Nations Development Programme – ANO Attstbas programma<br />
11
SAÃSIN¬JUMI UN TULKOJUMI<br />
UNEP – United Nations Environment Programme – ANO <strong>Vides</strong> programma<br />
UNESCO – United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization – ANO<br />
Izgltbas, zintnes un kultras organizcija<br />
UNFCCC – United Nations Framework Convention on Climate Change – Apvienoto Nciju<br />
Visprj Konvencija par klimata prmaim<br />
VAPP – <strong>Vides</strong> aizsardzbas politikas plns<br />
VARAM – <strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas <strong>ministrija</strong><br />
VARP – <strong>Vides</strong> aizsardzbas rcbas programma<br />
VAS – Valsts akciju sabiedrba<br />
VES – vja enerijas stacija<br />
VHMP – Valsts Hidrometeoroloijas prvalde<br />
VIF – <strong>Vides</strong> investciju fonds<br />
VIP – Valsts investciju programma<br />
VMD – Valsts Meža dienests<br />
VPS – <strong>Vides</strong> prvaldbas sistma<br />
VZD – Valsts Zemes dienests<br />
ZM – Zemkopbas <strong>ministrija</strong><br />
WCDMP – World Climate Data and Monitoring Programme – Pasaules klimata datu un<br />
monitoringa programma<br />
WCRP – World Climate Research Programme – Pasaules klimata izptes programma<br />
WMO – World Meteorological Organisation – Pasaules Meteoroloijas organizcija<br />
WWF – World Wide Fund for Nature – Pasaules Dabas fonds<br />
12
APZÃM»JUMI<br />
NA – nav aprints<br />
ND – nav datu<br />
NI – nav ietekmes<br />
13
IZPILDÃT¬JI<br />
LR TREŠ NACIONL ZIOJUMA ANO VISPRJS<br />
KONVENCIJAS “PAR KLIMATA PRMAIM” IETVAROS<br />
IZPILDTJU SARAKSTS<br />
Starpministriju darba grupa<br />
Vladimirs Makarovs<br />
Guntra Aistars<br />
Ingrda Apene<br />
Vairis Bergmanis<br />
Ilze Donia<br />
Agita Gancone<br />
Liene rmane<br />
Jnis Kleperis<br />
Valdis Krgers<br />
Sarmte Lucne<br />
Ruta Melngalve<br />
Andris Plaudis<br />
Juris Putriš<br />
Jnis Sietisons<br />
Imants Tiesnieks<br />
Marta Treilba<br />
Pteris Veis<br />
Juris Vilnis<br />
Maija Vimba<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas ministrs, darba grupas<br />
vadtjs<br />
Sabiedrisks politikas institta <strong>Vides</strong> un enertikas projektu vadtja<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas <strong>ministrija</strong>s <strong>Vides</strong><br />
aizsardzbas departamenta veck referente, ANO Visprjs<br />
konvencijas par klimata prmaim koordinatore<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas <strong>ministrija</strong>s <strong>Vides</strong><br />
aizsardzbas departamenta veckais referents<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas <strong>ministrija</strong>s <strong>Vides</strong><br />
aizsardzbas departamenta veck referente<br />
Latvijas <strong>Vides</strong> aentras Informcijas apstrdes nodaas darbiniece<br />
Zemkopbas <strong>ministrija</strong>s Meža politikas un stratijas departamenta<br />
veck referente<br />
Rgas Domes <strong>Vides</strong> departamenta Gaisa aizsardzbas nodaas<br />
galvenais specilists<br />
Latvijas Attstbas aentras Enertikas departamenta direktors<br />
Latvijas <strong>Vides</strong> aentras Informcijas apstrdes nodaas darbiniece<br />
Satiksmes <strong>ministrija</strong>s Ekoloijas nodaas veck referente<br />
Valsts Hidrometeoroloijas prvaldes vadtja vietnieks<br />
Rgas Domes <strong>Vides</strong> komitejas loceklis un <strong>Vides</strong> centra Agenda 2<br />
vadtjs<br />
Zemkopbas <strong>ministrija</strong>s Lauksaimniecbas nozaru un prstrdes<br />
attstbas departamenta Augkopbas nodaas vadtjs<br />
Finansu <strong>ministrija</strong>s Tautsaimniecbas analzes un fiskls politikas<br />
departamenta Ekonomisks ekspertzes nodaas vadtjs<br />
Valsts Hidrometeoroloijas prvaldes Meteoroloijas daas vadtja<br />
LR Centrls statistikas prvaldes Nozaru statistikas departamenta<br />
direktora vietnieks<br />
Zemkopbas <strong>ministrija</strong>s Lauksaimniecbas nozaru un prstrdes<br />
attstbas departamenta veckais referents<br />
Ekonomikas <strong>ministrija</strong>s Enertikas departamenta veck referente<br />
Eksperti<br />
Jnis Bisenieks<br />
Dagnija Blumberga<br />
irts Brasliš<br />
Dagmra Brutne<br />
Toms Grnfelds<br />
Juris Kreicbergs<br />
Rgas domes pašuma departamenta Meža fonda daas vadtjs<br />
Rgas Tehnisks universittes profesore<br />
Latvijas Universittes doktorants<br />
Projekta “Starptautisko konvenciju saistbu izpilde gaisa aizsardzb”<br />
eksperte<br />
Ekonomikas <strong>ministrija</strong>s Rpniecbas departamenta veckais referents<br />
Rgas Tehnisks universittes lektors<br />
15
IZPILDÃT¬JI<br />
Gunta Pie<br />
Jnis Reis<br />
Valdis Segliš<br />
Ekonomikas <strong>ministrija</strong>s Makroekonomisks analzes un prognožu<br />
nodaas vadtja<br />
Latvijas Attstbas aentras Enertikas departamenta sektora<br />
vadtjs<br />
SIA "eoPlus" vadošais ptnieks<br />
Darba grupa<br />
Marika Blumberga<br />
Linda Leja<br />
Dace Lodzia<br />
Projekta “Starptautisko konvenciju saistbu izpilde gaisa aizsardzb”<br />
tehnisk darbiniece<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas <strong>ministrija</strong>s <strong>Vides</strong><br />
aizsardzbas departamenta veck referente<br />
Projekta “Starptautisko konvenciju saistbu izpilde gaisa aizsardzb”<br />
koordinatore<br />
Darba grupa izsaka vislielko pateicbu par paldzbu 3. nacionl ziojuma tapšanas proces<br />
Armandam Binovskim, Mrtiam Gedroviam, Ilonai Jepsenai, Jnim Julikam, Aivaram<br />
Jurjnam, Mrim Laiviam, Aigaram Lapiam, Liesmai Lapsai, Rutai Pazderei, Ilzei Puriai,<br />
Intai Rozenšteinei, Agnesei Štrodahai, Aigaram Valdšanai, Kristnai Veidemanei.<br />
16
IEVADS<br />
Latvija piedals globlo klimata prmaiu samazinšanas proces un ldz ar daudzm<br />
citm pasaules valstm parakstjusi Apvienoto Nciju Organizcijas Visprjo konvenciju par<br />
klimata prmaim (Konvenciju) 1992. gada jnij Riodežaneiro ANO konferenc par vidi un<br />
attstbu. T stjs spk 1994. gada 21. mart. Latvijas Republikas Saeima Konvenciju<br />
ratificja 1995. gada 23. februr, un kopš 1995. gada 23. marta Latvija ir kuvusi par<br />
Konvencijas dalbvalsti, tdjdi uzemdams pildt virkni starptautisku saistbu.<br />
Konvencijas mris ir sasniegt siltumncefekta gzu (SEG) koncentrcijas stabilizciju<br />
atmosfr td lmen, kas novrstu bstamu antropognu iejaukšanos klimata sistm. SEG ir<br />
ts gan dabisks, gan antropogns (cilvku radts) atmosfras gzveida sastvdaas, kas<br />
absorb un reemit infrasarkano starojumu. Ts ir ogleka dioksds (CO 2 ), metns (CH 4 ),<br />
vienvrtg slpeka oksds (N 2 O), fluorogderaži (HFC), perfluorogleki (PFC), sra<br />
heksafluords (SF 6 ), k ar ogleka oksds (CO), slpeka oksdi (NO x ) un nemetna gaistošie<br />
organiskie savienojumi (NMGOS). Atbilstoši Klimata konvencijas 1997. gada 11. decembra<br />
Kioto Protokolam, Latvijai individuli vai kopg rcb ar citu valsti jpank, ka<br />
antropognie CO 2 , CH 4 , N 2 O, HFC, PFC un SF 6 izmeši, izteikti kopj form, laika posm no<br />
2008. ldz 2012. gadam bs 8% zem 1990. gada izmešu lmea.<br />
Saska ar Konvenciju, dalbvalstm, t.sk. Latvijai, katru gadu Lgumsldzju pušu<br />
Konferencei ir jsniedz prskats par SEG izmešiem un to piesaisti valst. Katru trešo gadu<br />
Latvijai ir jsagatavo nacionlais ziojums, kur jdod informcija ne tikai par SEG izmešiem<br />
un to piesaisti, bet ar par Konvencijas saistbu stenošanas lab veiktiem un iecertiem<br />
politikas paskumiem.<br />
Zintnisko ptjumu rezultt ir konstatts antropogno SEG koncentrcijas<br />
pieaugums atmosfr, kura rezultt var rasties reionlas un globlas klimata prmaias.<br />
SEG koncentrciju palielinšans izraisa Zemes virsmas un atmosfras papildu sasilšanu un<br />
negatvi ietekm klimatu. Atbilstoši Starpvaldbu klimata prmaiu padomes (IPCC)<br />
Trešajam ziojumam, vidj Zemes virsmas temperatra 20. gadsimt palielinjusies par<br />
0,6±0,2 ºC [14].<br />
Kopš 1750. gada CO 2 koncentrcija atmosfr ir palielinjusies par 31%, CH 4<br />
koncentrcija – par 151%, N 2 O koncentrcija – par 17%, un šs koncentrcijas joprojm<br />
palielins. Pdjo 20 gadu laik apmram ¾ antropogno CO 2 izmešu atmosfr ir radušies<br />
fosil kurinm dedzinšanas rezultt. Pašreiz okens un sauszeme kop piesaista apmram<br />
pusi antropogno CO 2 izmešu. Saldzinot ar 1980-tiem gadiem, ikgadjais CH 4 koncentrcijas<br />
pieaugums 1990-tos gados samazinjies. Nedaudz vairk k puse pašreizjo CH 4 izmešu ir<br />
antropognas izcelsmes (piemram, kurinm dedzinšana, mjlopi, sadzves atkritumu<br />
izgztuves). Turklt, palielinoties CH 4 izmešu daudzumam, palielins ar CO koncentrcija<br />
atmosfr. Apmram trešdaa pašreizjo N 2 O izmešu ir antropognas izcelsmes (piemram,<br />
lauksaimniecisks augsnes, organiskais mslojums, misk rpniecba).<br />
Pc 1991. gada Latvij sks preja uz tirgus ekonomiku. Šis process izraisja<br />
ievrojamas izmaias viss tautsaimniecbas nozars. T rezultt kopš 1990. gada ir<br />
samazinjušies SEG izmeši.<br />
Pirmais Nacionlais ziojums tika izstrdts un iesniegts UNFCCC 1995. gad, kur<br />
bija dots pilngs SEG izmešu prskats tikai bzes – 1990. gadam. Kopš t laika prskati tiek<br />
sastdti ik gadu, un tie kuvuši preczki. Pirmaj ziojum tika prognozts, ka ekonomikas<br />
lejupsldes d izmeši 2000. gad neprsniegs 1990. gada lmeni, pat ja netiks veikti paši<br />
paskumi to samazinšanai. Savukrt jau Otraj Nacionlaj ziojum, kurš tika sagatavots<br />
1998. gad, tika prognozts, ka strauj ekonomikas attstba rads pakpenisku izmešu apjoma<br />
pieaugumu. Bzes scenrij tika prognozts, ka 2010. gad izmešu apjoms vartu bt 15-25%<br />
17
IEVADS<br />
zem 1990. gada lmea, bet, stenojot scenriju “ar paskumiem”, SEG izmešu apjoms laika<br />
posm no 2008. gada ldz 2012. gadam vartu bt 35-40% zem 1990. gada lmea.<br />
Trešaj Nacionlaj ziojum informcija par SEG izmešiem un piesaisti sniegta laika<br />
posmam no 1995. ldz 2000. gadam, k ar saldzinjumam doti dati par 1990. gadu, pieemot<br />
tos par atskaites punktu. Jatzm, ka laika posmam no 1990. ldz 1997. gadam SEG izmeši<br />
nav prrinti pc jaun IPCC kopj atskaites formta, kas apgrtinja datu pilngu analzi<br />
un saldzinšanu. Jaunks prognozes liecina, ka SEG izmeši 2010. gad, stenojot Bzes<br />
scenriju, bs 45% zem 1990. gada lmea, bet scenrija “ar paskumiem” stenošanas<br />
gadjum SEG izmešu apjoms bs 51% zem 1990. gada lmea. Ttad Latvija vars izpildt<br />
savas starptautisks saistbas.<br />
Trešais Nacionlais ziojums vienkopus apvieno informciju gan par valsts politisko<br />
struktru, gan par Latvijas klimata svrstbm, k ar par ekonomisks attstbas patnbm un<br />
tautsaimniecbas nozaru attstbas virzbu. Ziojum dots ar visprgs ieskats ikgadjo SEG<br />
izmešu prskata rezulttos 1990. gadam un laika posmam no 1995. ldz 2000.gadam,<br />
atzmjot, ka 2000. gada dati ir provizoriski. Informcija par jaunkajiem politiskajiem<br />
ldzekiem un paskumiem SEG izmešu samazinšanas jom Latvij ir apkopota 4. noda,<br />
sniedzot ieskatu gan par starptautiskajm finansilajm atbalsta programmm, gan ar par<br />
pdjos 3 gados realiztajiem, uzsktajiem, k ar tuvk nkotn plnotajiem paskumiem<br />
katr SEG izmešus radošaj nozar. Lai novrttu SEG izmešu un piesaistes tendences<br />
nkotn, emot vr pašreizjo ekonomikas un socils attstbas lmeni, k ar stenots un<br />
apstiprints politikas un paskumus, katrai nozarei tika sagatavotas atsevišas prognozes,<br />
kuras dotas 5. noda. Nkamaj noda ir apkopota informcija par klimata prmaiu ietekmi<br />
uz vidi, jutguma novrtjums un pielgošans paskumi, savukrt 7. noda ir sniegts<br />
prskats par pdjos gados veiktajiem ptjumiem un novrojumiem klimata prmaiu<br />
novrtšan un novršan. <strong>Vides</strong> problmu risinjuma efektivitte ir tieši atkarga no šaj<br />
proces iesaistto cilvku zinšanu lmea, izpratnes par atbildbu un iespjm dot savu<br />
ieguldjumu globlo klimata prmaiu novršan, td 8. noda vienkopus ir koncentrta<br />
informcija par vism izgltbas iestdm, par organizcijm un par programmm Latvij,<br />
kuras inform sabiedrbu par šm problmm.<br />
18
KOPSAVILKUMS<br />
1. KOPSAVILKUMS<br />
1.1. Visprgas zias par Latvijas Republiku<br />
1<br />
Latvijas teritorija aizem 64 589 km 2 . 44,4% no kopjs teritorijas ir meža zeme un<br />
39% lauksaimniecb izmantojam zeme. Latvija atrodas mren klimata josl, kur aktv<br />
ciklonu darbba nosaka straujas laikapstku maias (190-200 dienas gad). Gada vidjais<br />
nokrišu daudzums ir 600-700 mm, gada vidj temperatra ir +7,7°C (2000. gad). Latvijas<br />
galvenie dergie izraktei ir mls, dolomts, smilts, grants, kaakmens, ipšakmens, k ar<br />
jlkdra.<br />
Latvija ir neatkarga demokrtiska parlamentra republika. Saeimas ievlts valsts<br />
prezidents aicina Ministru prezidentu, kurš sastda Ministru kabinetu, kas japstiprina<br />
Saeimai. Ministru kabinets izvirztos mrus realiz ar 2 ministriju paldzbu.<br />
Latvij ir 578 pašvaldbas, un ts teritorija sastv no 48 pagasta un 68 pilstm, kas<br />
apvienoti 26 rajonos. Rajonos, pagastos un pilsts ir vltas pašvaldbas.<br />
2000. gada skum Latvij dzvoja 2,38 milj. cilvku, ts galvaspilst Rg – 32,2%<br />
no kopj iedzvotju skaita valst, un vidjais iedzvotju blvums bija 36,8 cilvki uz km².<br />
Iedzvotju dzves lmea zi, pc UNDP izstrdt TAI vrtbas, Latvija 2000. gad<br />
ierindota 63. viet pasaul. IKP uz vienu iedzvotju 2000. gad bija tikai 29% no ES vidj.<br />
2000. gada beigs reistrtais bezdarba lmenis bija 7,8% no ekonomiski aktvajiem<br />
iedzvotjiem, bet relais bezdarba lmenis bija aptuveni 3-14%.<br />
Kopš 90. gadu vidus Latvij pieaug ekonomisk aktivitte un uzlabojas iedzvotju<br />
materilais stvoklis. Laika period no 995. gada ldz 2000. gadam IKP ir palielinjies par<br />
25,6% jeb gad vidji par 3,8%, bet strdjošo bruto darba alga šaj period pieaugusi no 70<br />
ldz 247 ASV dolriem. Pdjos divos gados izaugsme Latvij ir bijusi straujk Baltijas<br />
valsts un 2000. gad ar ES kandidtvalstu vid.<br />
Kopš neatkarbas atgšanas stabili pieaug rjs tirdzniecbas apjomi ar ES valstm, un<br />
šobrd jau aptuveni 60% no Latvijas eksporta un importa ir saistmi ar šm valstm.<br />
2000. gad Latvij pamat bija pabeigta apstrdes un ieguves rpniecbas, gzes<br />
apgdes, bvniecbas, zvejniecbas, lauksaimniecbas un mežsaimniecbas uzmumu<br />
privatizcija. Privt sektora patsvars kopj pievienotaj vrtb 2000. gad bija 68% un taj<br />
bija nodarbinti 7,4% no kopj nodarbinto iedzvotju skaita.<br />
Ekonomisks izaugsmes potenci vislabk raksturo investciju pieaugums. Laika period<br />
no 995. ldz 2000. gadam ts vidji katru gadu pieaugušas par 8,8%.<br />
Pc 990. gada Latvijas tautsaimniecb ir notikušas btiskas strukturlas izmaias.<br />
Ievrojami pieaudzis pakalpojumu nozaru patsvars. 990. gada iekšzemes kopprodukt<br />
pakalpojumu nozares veidoja 32% no IKP, 995. gad 56%, bet 999. gad jau 68%. Strauji<br />
ir attstjušs tdas pakalpojumu nozares k tirdzniecba, finansu pakalpojumi, daždi<br />
komercpakalpojumi, k ar sadzves pakalpojumi. Ts visas ir ts nozares, kurm padomju<br />
laikos netika pievrsta uzmanba un to attstba tika pat bremzta. Tikai atbrvojot privto<br />
iniciatvu, šs nozares varja skt nopietni attstties. Latvijas ekonomik relatvi liels ir<br />
transporta un sakaru pakalpojumu patsvars (5% 999. gad), jo tranztpakalpojumi ir<br />
btisks eksporta ienkumu postenis.<br />
Energoapgdes sektor Latvij izmanto gan vietjos (koksni, kdru, hidroresursus,<br />
vju), gan ar importtos energoresursus (naftas produktus, dabasgzi, akmeogles). 1991.-<br />
993. gad, krtoties nacionlajam kopproduktam un kopjam enerijas patriam,<br />
energoietilpba jeb enerijas patriš uz IKP vienbu strauji pieauga, bet kopš 994. gada<br />
energoietilpba samazins.<br />
Latvijas izdevgais eogrfiskais stvoklis, izvietojums pie Baltijas jras,<br />
19
KOPSAVILKUMS<br />
1<br />
neaizsalstošs<br />
jras ostas (Ventspils, Liepja), dzelzceu un autoceu tkls, gzes un naftas<br />
produktu cauruvadi rada labas iespjas multimodlas transporta sistmas attstbai. Lielk<br />
daa kravu prvadjumu ir tranzta un starptautiskie, un nozmgkais transporta veids Latvij<br />
ir autotransports.<br />
Pc krzes, ko Latvij devidesmito gadu skum izraisja preja uz tirgus attiecbm,<br />
996. gad rpniecisks ražošanas apjomi ska pakpeniski pieaugt. Apstrdes rpniecbas<br />
patsvars IKP 996. gad bija 20,9%, 997. – 22,2%, 1998. – 17,9%, 1999. – 15,3%, 2000. –<br />
4,5%. Tomr tas pašlaik ir tikai apmram 40% no 990. gada lmea, kad rpniecba bija<br />
ekonomikas vadoš nozare. Viens no svargkajiem rpniecbas sektoriem ir prtikas<br />
rpniecba, kuras produkcijas ražošana veido nedaudz vairk k ¼ dau no rpniecbas<br />
pievienots vrtbas; tai seko kokapstrdes un viegls rpniecbas nozares.<br />
Visdinamiskk tautsaimniecbas nozare ir bvniecba – pdjo 5 gadu laik veikto<br />
bvdarbu apjoms pieaudzis 2 reizes (faktiskajs cens). 2000. gad bvniecba deva 6,8% no<br />
IKP. Pašreiz šaj nozar strd ~6,5% no tautsaimniecb nodarbintajiem un vl ~3% ar<br />
bvniecbu saistts nozars.<br />
Kopš 997. gada 2000. bija pirmais gads, kad lauksaimniecisks ražošanas apjomi<br />
saldzinjum ar iepriekšjo gadu palielinjs (par 3,9%). No 99. ldz 996. gadam<br />
lauksaimniecisk ražošana sašaurinjs vidji par 2 procentiem gad. Viens no galvenajiem<br />
lauksaimniecbas atpalicbas iemesliem ir zemais ražošanas specializcijas un tehnoloijas<br />
lmenis, kas kav ražošanas efektivittes kpumu un ldz ar to izdevumu samazinšanos uz<br />
produkcijas vienbu.<br />
Latvijas meži un taj esošie koksnes resursi ir viena no galvenajm valsts<br />
nacionlajm bagtbm. Kopjais krjas pieaugums gad ir 6,5 milj.m 3 . 2000. gad<br />
eksportts meža nozares produkcijas kopapjoms veidoja 43,2 % no Latvijas kopj preu<br />
eksporta.<br />
Atkritumi ir viena no Latvijas vides aizsardzbas nopietnkajm problmm. 998.<br />
gad Latvij darbojs vairk nek 500 sadzves atkritumu izgztuves, un parasti ts ir slikti<br />
plnotas un aprkotas. Tikai 50-60% no radto atkritumu daudzuma tiek savkti un nogdti<br />
atkritumu izgztuvs.<br />
Saimniecisks lejupsldes d pc 990. gada samazinjs ar visu veidu dabas resursu<br />
izmantošana, rpniecisko atkritumu daudzums, minerlmslu un pesticdu lietošana<br />
lauksaimniecb, dens un gaisa piesrojums. T paša iemesla d samazinjs ar SEG<br />
izmeši, kuri rodas fosil kurinm sadegšanas proces. Atbilstoši Klimata konvencijas 997.<br />
gada . decembra Kioto protokolam, Latvijai individuli vai kopg rcb ar citu valsti<br />
jpank, ka antropognie CO 2 , CH 4 , N 2 O, HFC, PFC un SF 6 izmeši, izteikti kopj form,<br />
laika posm no 2008. ldz 202. gadam btu 8% zem 990. gada izmešu lmea. Spriežot pc<br />
pašreizjm tendencm, Latvijai šds mris ir sasniedzams. Tomr ekonomisks attstbas<br />
pieauguma tempi var bt straujki, nek pieemts programmatiskajos dokumentos. Td<br />
gadjum ekonomikas attstba, pieaugoš iedzvotju mobilitte kombincij ar zemu<br />
energoefektivitti enertik, rpniecb, un mjsaimniecbas sektor, rads CO 2 izmešu<br />
pieaugumu. Tpc oti svargi ir realizt energoefektivittes paaugstinšanas paskumus un<br />
veicint vietjo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, k ar palielint SEG piesaisti<br />
biomasai fotosintzes proces.<br />
20
KOPSAVILKUMS<br />
1.2. Prskats par antropogno siltumncefekta gzu izmešiem un<br />
piesaisti<br />
1<br />
Prskat iekautas tiešs SEG (CO 2 , CH 4 , N 2 O un SF 6 ) un netiešs SEG (NO x , CO,<br />
NMGOS) un SO 2 laika posm no 995. ldz 2000. gadam. Saldzinjumam doti ar 990. gada<br />
dati, jo tie ir pieemti par atskaites punktu, nosakot Latvijas starptautisks saistbas SEG<br />
izmešu samazinšanai (skat. .. tabulu).<br />
SEG izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad, Gg<br />
1.1. tabula<br />
SEG 1990 1995 1996 1997 1998 1999 2000<br />
CO 2 23527 10145 9550 8619 8287 7545 7100<br />
CH 4 196 101 95 104 125 124 124<br />
N 2 O 11 4 4 4 4 4 4<br />
NO x 102 42 35 45 43 41 38<br />
CO 513 454 193 372 344 328 283<br />
NMGOS 179 64 48 74 67 114 96<br />
SO 2 119 59 59 44 40 33 18<br />
Galvenais CO 2 izmešu avots 999. gad bija fosil kurinm sadedzinšana 97,9%<br />
apmr, tai skait enerijas sektors – 4,3%; apstrdes rpniecba un bvniecba – 15,2%;<br />
transports – 27,7%, citas nozares (lauksaimniecba, mežsaimniecba u.c.) – 13%, bet<br />
transporta un sadales zudumi – 0,8%. Prjie antropognie CO 2 izmešu avoti ir rpnieciskie<br />
procesi ,4%, un lauksaimniecisko zemju apsaimniekošana un kaošana. 999. gad meži<br />
Latvij piesaistja -5321,71 Gg CO 2 , kas bija par 5278,29 Gg mazk nek iepriekšjos gados<br />
(-0 600 Gg), savukrt 236,89 Gg CO 2 tika emitts atmosfr.<br />
Antropognie CH 4 izmeši 999. gad bija 23,62 Gg. Galvenie CH 4 izmešu avoti<br />
Latvij ir cieto atkritumu izgztuves un mjlopu gremošanas procesi. Citi btiskkie CH 4<br />
izmešu avoti ir noplde no dabasgzes cauruvadu sistmm un kurinm (koksnes)<br />
dedzinšana.<br />
999. gad N 2 O izmeši bija 4,0 Gg, no kura lielko dau (84,2%) sastdja izmeši no<br />
lauksaimnieciskajm zemm. Prjie N 2 O izmešu avoti ir transports un biomasas, šidro un<br />
prjo cieto kurinmo sadedzinšana enerijas konversijas un rpniecbas sektoros, meža<br />
ciršanas atlikumu dedzinšana mež (on-site) un kanalizcijas sistmu notekdei.<br />
Enertikas sektors bija galvenais netiešo SEG un SO 2 izmešu avots 999. gad.<br />
Turklt transports emitja 59,9% no visiem NO x un 45,5% no CO izmešiem. Gaistoš<br />
kurinm nopld no naftas produktiem uzskaitti tikai benzna zudumi sadales un patria<br />
proces, tas ir NMGOS izmeši šaj sektor ir 3,9% no visa enertikas sektora. Attiecb uz<br />
SO 2 izmešiem, enertika bija lielkais izmešu avots un emitja 99,7% no kopjiem<br />
izmešiem.<br />
Rpniecbas sektors bija lielkais NMGOS radtjs 999. gad (57,2%). Kopjie<br />
NMGOS izmeši no rpniecbas sektora bija 65,3 Gg, no tiem minerlo produktu ražošana<br />
dod 95,7%, prtikas rpniecba – 4,3%, bet trauda ražošana – 0,03% izmešu. Netiešo SEG<br />
izmeši rodas ar no krsu lietošanas un no meža ciršanas atlikumu dedzinšanas mež.<br />
21
KOPSAVILKUMS<br />
1<br />
1.3.<br />
Politika un paskumi<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas politiku Latvij nosaka Deklarcija par Ministru kabineta iecerto<br />
darbbu un gatavošans pievienoties Eiropas Savienbai. Šo politiku realiz VARAM. 995.<br />
gad tika apstiprints <strong>Vides</strong> aizsardzbas politikas plns Latvijai, kuru izmanto k<br />
pamatdokumentu visiem paskumiem vides sektor.<br />
1997. – 998. gad VARAM vadb pirmo reizi tika izstrdts klimata prmaiu<br />
samazinšanas politikas plns, kurš patlaban tiek papildints. Politikas pln ir iestrdti<br />
ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim Kioto protokola mri un prasbas.<br />
Latvija ir parakstjusi Klimata konvencijas 997. gada . decembra Kioto protokolu.<br />
Tas paredz trs mehnismus SEG izmešu samazinšanai, no kuriem divi ir piemrojami<br />
Latvij papildus finansu resursu piesaistei – kopstenošanas projekti un izmešu tirdzniecba.<br />
Kopstenošanas pilotprojekti, kas ir kopstenošanas projektu pilotfze, ir viens no veidiem, k<br />
Latvij tiek ieviestas enertikas sektora attstbas programmas. Ldz šim kopstenošanas<br />
pilotprojekti ir realizti sadarbb ar Zviedriju, Vciju un Nderlandi.<br />
Latvija ir noslgusi lgumu ar Pasaules bankas Ogleka samazinšanas fondu, kurš<br />
paredz t finansilu dalbu projekt par Liepjas atkritumu poligon iegts biogzes<br />
izmantošanu.<br />
Sadarbb ar Pasaules vides fondu Latvij tiek stenoti šdi projekti klimata prmaiu<br />
samazinšanas jom:<br />
1. Getliu atkritumu poligona modernizcijas projekts;<br />
2. Efektva apgaismojuma programma;<br />
3. Reionl Baltijas enerijas vja programma;<br />
4. Projekts “Ekonomiski izdevga koksnes atlikumu izmantošana LR pašvaldbu<br />
apkures sistms”.<br />
Ar klimata prmaiu samazinšanu saisttiem projektiem Latvijai ir pieejami ar<br />
Eiropas Savienbas fondi – PHARE, SAPARD un ISPA.<br />
Klimata prmaiu samazinšanas jom Latvija ir iesaistjusies ar Eiropas Kopienas<br />
OPET programm, PSO programm, SCORE programm, k ar sadarbojas ar Dnijas un<br />
Zviedrijas valdbm.<br />
emot vr, ka saska ar valdbas politiku enertikas sektora priorittes, kuras<br />
attiecas uz klimata prmaiu samazinšanas jomu, ir energoefektivittes paaugstinšana un<br />
energotaupba, atjaunojamo energoresursu izmantošana un jaunu, ekoloiski pieemamu<br />
elektrostaciju celtniecba, ieskaitot koenercijas stacijas, skk analizti šdi paskumi:<br />
• enertisks koksnes plaška izmantošana centraliztai siltumenerijas ražošanai;<br />
• mazo HES atjaunošana;<br />
• vja enerijas izmantošana;<br />
• biodzedegviela k iekšdedzes dzinja degviela mazas jaudas koenercijas iekrts<br />
(un/vai transport);<br />
• koenercijas plaška izmantošana;<br />
• centralizts siltumapgdes rehabilitcija;<br />
• pašvaldbas kreditšanas fonda projekti;<br />
• energoefektivittes paaugstinšana Latvijas piena prstrdes uzmumos;<br />
• energoefektivittes paaugstinšana maizes ceptuvs Latvij;<br />
• ku siltumefektivittes uzlabošanas programma;<br />
• siltuma zudumu samazinšana ks;<br />
• biodegvielas izmantošana autotransport;<br />
• sabiedrisk transporta sistmas uzlabošana;<br />
• velotransporta attstba;<br />
22
KOPSAVILKUMS<br />
• tehnisks apskates staciju celtniecba;<br />
• jaunu automobiu tipa apstiprinjuma prasbu ieviešana.<br />
Atseviši aplkoti tdi starptautiski paskumi enertikas nozar k Dnijas <strong>Vides</strong> un<br />
enertikas sektora programmas atbalsttais projekts “Efektva enerijas izmantošana iestds<br />
Latvij”, k ar projekts “Ekonomiski izdevga koksnes atkritumu izmantošana LR pašvaldbu<br />
apkures sistms” un efektva apgaismojuma programma.<br />
Bez mintajiem paskumiem CO 2 izmešu samazinšanai, tiek stenoti ar paskumi<br />
kurinm gaistošo vielu nopldes samazinšanai no naftas produktu uzglabšanas un<br />
cauruvadu sistmm.<br />
Saska ar Latvijas rpniecbas attstbas pamatnostdnm pašlaik rpniecbas nozar<br />
Latvij ir divas priorittes:<br />
• rpniecbai labvlgas vides nodrošinšana;<br />
• efektvas un konkurtspjgas rpniecbas nozaru struktras izveide, k ar uz augstm<br />
tehnoloijm balstto nozaru attstba, k to paredz Nacionl inovciju koncepcija.<br />
Paskumi SEG izmešu samazinšanai rpniecb šobrd galvenokrt ir saistti ar<br />
tehnoloisko procesu energoefektivittes paaugstinšanu un materilu otrreizju izmantošanu,<br />
k ar vides prvaldbas sistmas un trkas ražošanas ieviešanu saska ar ISO 400<br />
prasbm. Tpc skk aplkoti šdi divi paskumi:<br />
• vides prvaldbas sistmas un trkas ražošanas ieviešana Latvijas farmaceitiskaj<br />
rpniecb;<br />
• vides prvaldbas sistmas un trkas ražošanas ieviešana Latvijas miskaj<br />
rpniecb.<br />
Lauksaimniecbas un ts nozaru attstbas programmas pamati nosaka šdus nozares<br />
attstbas pamatuzdevumus:<br />
• valsts iedzvotju nodrošinšana ar kvalitatvu prtiku no vietjiem lauksaimniecbas<br />
produktiem;<br />
• konkurtspjgu ienkumu nodrošinšana lauksaimniecb strdjošiem;<br />
• racionla dabas resursa – zemes – izmantošana.<br />
emot vr, ka Latvijai tuvkajos gados svargkie bs paskumi, izpildot labas<br />
lauksaimniecbas prakses nosacjumus, k ar paskumi, kas nodrošins Latvijas iestšanos<br />
ES, pašreizjos apstkos lauksaimniecbas sektor paši paskumi SEG izmešu<br />
samazinšanai netiek plnoti. Zemk uzskaitti daži no paskumiem, kuri ietekms SEG<br />
izmešus:<br />
• Lauku attstbas programma;<br />
• SAPARD lauku attstbas programma;<br />
• laba lauksaimniecbas prakse;<br />
• dzvnieku izcelsmes atkritumu prstrde.<br />
Ilgtspjga meža apsaimniekošana, emot vr meža ekosistmu lomu vietjos un<br />
globlos procesos, koksnes resursu neprtrauktas pieejambas nodrošinšanu, koksnes resursu<br />
izmantojambas paaugstinšanu, paši koksnes atlikumu izmantošanu, ir btiski CO 2 izmešu<br />
samazinšanas un piesaistes palielinšanas politikas priekšnosacjumi Latvij. Tie ir iestrdti<br />
Latvijas Meža politik, kur noteikto principu ievrošana autu palielint meža zemju<br />
patsvaru ldz 48-52% no Latvijas teritorijas turpmko 20-25 gadu laik un atbilstoši palielint<br />
CO 2 piesaisti. Šaj kontekst aplkoti sekojoši klimata prmaiu samazinšanas paskumi:<br />
• neizmantojams lauksaimniecbas zemes mrtiecga apmežošana;<br />
• mežaudžu produktivittes palielinšana.<br />
Latvij atkritumu apsaimniekošanu regul vairki politiskie dokumenti, k Valsts<br />
stratija atkritumu apsaimniekošanai, apsaimniekošanas programma “500-“ u.c. Tajos k<br />
galvenie prioritrie mri tiek minti:<br />
1<br />
23
KOPSAVILKUMS<br />
1<br />
•<br />
atkritumu ražošanas samazinšana rašans viet un to bstambas samazinšana;<br />
• atkritumu prstrde;<br />
• atkritumos esošo, atkrtoti izmantojamo materilu un enerijas iegšana;<br />
• neprstrdjamo un enerijas ieguvei neizmantojamo atkritumu, k ar enerijas<br />
ieguves atkritumu droša apglabšana.<br />
Minto mru stenošanu veicina vairki likumi – likums "Par dabas resursu nodokli",<br />
Atkritumu apsaimniekošanas likums, likums “Par piesrojumu”, MK noteikumi “Sadzves<br />
atkritumu poligonu ierkošanas, apsaimniekošanas un slgšanas noteikumi” u.c. Klimata<br />
prmaiu samazinšanas kontekst aplkoti šdi paskumi:<br />
• atkritumu prstrde;<br />
• biogzes ražošana.<br />
1.4. Prognozes un paskumu ieviešanas rezultti<br />
Šs nodaas mris ir novrtt SEG izmešu un piesaistes tendences nkotn, emot<br />
vr pašreizjo ekonomikas un socils attstbas lmeni, stenots un apstiprints politikas<br />
un paskumus. Nosakot paskumu saistbu ar SEG izmešiem, tika aprinta tikai to ietekme<br />
uz tiešajm SEG – CO 2 , CH 4 , N 2 O, HFC un SF 6 .<br />
Saska ar IPCC nordjumiem nacionlo ziojumu sagatavošanai šaj noda skk<br />
aprakstts viens attstbas scenrijs – scenrijs “ar paskumiem” un saldzinjumam dots ar<br />
bzes scenrijs. Scenrija “ar paskumiem” pamat ir ilgtermia makroekonomisk prognoze<br />
laika posmam no 2000. ldz 2020. gadam (skat. .. attlu).<br />
400<br />
IKP<br />
Iedzvotji<br />
300<br />
%<br />
200<br />
100<br />
0<br />
1995 2000 2005 2010 2015 2020<br />
.. attls. IKP dinamika un iedzvotju skaita izmaias 995. – 2020. gad (995 = 00)<br />
Pamatojoties uz ilgtermia makroekonomisko prognozi, sagatavoti nozaru attstbas<br />
scenriji. Tajos emti vr atseviši paskumi, kuri aprakstti noda “Politika un paskumi”.<br />
SEG izmešu samazinšana nav šo paskumu primrais mris, bet gan tikai blakusefekts,<br />
tpc daudzos gadjumos nav iespjams novrtt to radto SEG izmešu samazinjumu.<br />
Prognoztais paskumu ieviešanas SEG izmešu samazinjums pakpeniski pieaug no 438,94<br />
Gg 2005. gad ldz 763,62 Gg 2020. gad.<br />
Saldzinjumam dots ar SEG izmešu bzes scenrijs. Bzes scenrija SEG izmešu<br />
aprini balsts uz piemumu, ka netiek stenots neviens no 4.3. noda mintajiem<br />
24
KOPSAVILKUMS<br />
paskumiem un energoresursu patria struktr palielins ogu, kdras un naftas produktu<br />
patsvars.<br />
K rda SEG izmešu prognozes (skat. .2. attlu), Latvija vars izpildt savas<br />
starptautisks saistbas, kuras uzliek Kioto protokols, ar nosacjumu, ka saglabsies plnotie<br />
tautsaimniecbas attstbas tempi.<br />
SEG izmešu prognožu apriniem tika izmantots IPCC kopjais atskaites formts.<br />
Atbilstoši tam tika prognozti pamatdati katr nozar, emot vr 4. noda apraksttos<br />
paskumus. Enertikas nozares prognožu sagatavošanai ir izmatots optimizcijas modelis<br />
MARKAL, bet prjs nozars prognozes ir balsttas galvenokrt uz ekspertu viedokli un<br />
nozaru plniem.<br />
1<br />
30 30000<br />
Scenrijs<br />
Scenrijs<br />
"ar<br />
"ar<br />
paskumiem"<br />
paskumiem"<br />
Kioto<br />
Kioto<br />
mris<br />
mris<br />
Bzes<br />
Bzes<br />
scenrijs<br />
scenrijs<br />
25 25000<br />
20 000<br />
15 000<br />
10 000<br />
5 000<br />
-<br />
2000 20052010 2010 20152020<br />
2020<br />
.2. attls. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 2000. – 2020. gad, Gg CO 2 ekv.<br />
1.5. Klimata prmaiu ietekme, jutguma novrtjums un<br />
pielgošans paskumi<br />
Latvij, tpat k daudzviet citur, ir vrojama gaisa temperatras paaugstinšans un<br />
20. gs. otr pus ar nokrišu pieaugums. Gada vidjs temperatras kpums pdjos 100<br />
gados Rg ir ap ºC. Daa š kras pieauguma ir saistta ar pilstvides efektu. rpilstas<br />
apstkos Latvij šaj paš laika posm temperatra ir pieaugusi vidji par 0,5ºC. Gada<br />
temperatru svrstbas samazins, un ts kst izldzintkas (seviši ziem un pavasar).<br />
Specilisti uzskata, ka nkotn siltumncas efekta ietekm sasinsies sniega segas periods,<br />
pagarinsies augu veetcijas periods, upm veidosies citda caurtece un izmainsies nokrišu<br />
sadaljums.<br />
Globls sasilšanas izraist temperatras paaugstinšans veicina arktisko un<br />
antarktisko ledju kušanu, k ar termisko dens izplešanos, un tas izraisa dens lmea<br />
celšanos Pasaules oken. Šs pardbas sekas bs izjtamas ar Latvij.<br />
eogrfiskais stvoklis nosaka Latvijas jutgumu pret laika apstkiem un jras dens<br />
lmea izmaim pasaules oken. Baltijas jr un Rgas lc dens lmea svrstbas ir<br />
25
KOPSAVILKUMS<br />
1<br />
atkargas<br />
galvenokrt no vja radtiem uzpldiem un atpldiem caur Zunda jras šaurumu.<br />
Spcgu vtru laik krasta josl, seviši los, dens masu sadzinumi var sasniegt pat 2-2,3 m<br />
augstumu, k tas bija 969. gada rudens viesuvtras laik. Konstatts, ka atklt Baltijas<br />
jras piekrast Kurzemes rietumos denslmea celšans pdjo 00 gadu laik neprsniedz<br />
10-15 cm.<br />
Ja mints pardbas ir pareizi novrttas un šs tendences saglabsies ar turpmk, tad<br />
Rgas la zemkaj piekrastes josl gruntsdens lmenis vartu celties aptuveni par 50-70 cm.<br />
Palielinsies pldu draudi lielo upju (Lielupe, Daugava, Gauja) lejteu rajonos. Gruntsdens<br />
lmea celšans nopietnas problmas var sagdt piekrastes apbvto teritoriju iedzvotjiem<br />
zemkajs viets, kur augstums virs jras lmea ir 0,7-2 m. Ir iespjama šo teritoriju<br />
prpurvošans, pagrabu un pagrabstvu applšana, k ar zinmas ku pamatu deformcijas.<br />
dens lmea izmaias ir viens no iemesliem, kpc palielins krastu noskalošans intensitte<br />
Baltijas jras piekrast. Latvijas piekrast nozmgkie krastu erozijas procesi notiek apmram<br />
130-40 km gar posm. Visintensvk tas novrojams Kurzemes rietumu piekrast (Berntu<br />
un Jrkalnes apkrtn), kur gada laik krasts atkpies pat par 20-30 metriem. oti apdraudta<br />
ir ar Rgas la rietumu piekraste, kur vsturiski apbve koncentrjusies zvejnieku ciemos.<br />
Ptjumos konstatts, ka augu sabiedrbas visum kst nestabilkas, agresvi izplats<br />
daudzas svešzemju sugas. Galvenie sugu migrcijas cei Latvij ir Baltijas jras piekraste un<br />
upju (seviši Daugavas) ielejas. Svešzemju sugas ienkšanai paši nozmgi ir ar autocei,<br />
dzelzcei un jras ostas. Naturalizjušs svešs sugas clušs galvenokrt no Dienvidu un<br />
Dienvidaustrumu Eiropas, Tuvajiem Austrumiem un Amerikas. Ldz ar to mains floras<br />
eogrfisko elementu struktra: samazins boreotemperto un palielins submeridionlo un<br />
meridionlo sugu patsvars.<br />
Jatzm, ka maingie ekonomiskie, tehnoloiskie, socilie un politiskie apstki ir<br />
radjuši daudz lielkas prmaias Latvijas veetcij nek varbtjs prmaias klimatiskajos<br />
apstkos.<br />
Latvija problmu par klimata prmaiu ietekmi uz vidi un tautsaimniecbu ir<br />
apzinjusi, bet ldz galam t vl nav izptta. Jras piekrastes apdraudtajs zons btu jveic<br />
specili ptjumi, lai noteiktu iespjamo izmaiu apmrus un sekotu tiem. Šie dati btu jem<br />
vr visu lmeu teritoriju plnojumos, lai paredztu un laikus novrstu materilo vrtbu<br />
zaudjumus.<br />
Lauksaimniecba un mežsaimniecba ir tautsaimniecbas nozares, kuras ir visjutgks<br />
pret klimata prmaim. Ilglaicgas prmaias ekosistms izraisa ražguma izmaias, kas<br />
ietekm šs nozares. Prognozjot klimata izmaias, btu jstrd pie politikas un stratijas,<br />
kas paredztu pielgošanos šm prmaim.<br />
1.6. Ptjumi un sistemtiskie novrojumi<br />
Ptjumi un programmas, kuru tematiku vartu attiecint uz klimatu un klimata<br />
prmaim, šo prmaiu samazinšanas iespjm, k ar klimata prmaiu ietekmi uz<br />
ekoloiskm un socili ekonomiskm sistmm, Latvij tiek veikti augstskols, zintniski<br />
ptnieciskajos instittos, ministrijs un aentrs, valsts vides institcijs, zintniski<br />
ptniecisks un konsultatvs firms un nevalstiskajs organizcijs.<br />
Ptjumu finansjums ir oti ierobežots, un tas nk no valsts budžeta ldzekiem, Valsts<br />
investciju programmas, Latvijas <strong>Vides</strong> aizsardzbas fonda, k ar no daždu Latvijas<br />
uzmumu ldzekiem, no starptautiskm programmm un projektiem.<br />
K konvencijas par Pasaules Meteoroloijas organizciju dalbvalsts, Latvija ir<br />
iesaistjusies vairku starptautisku programmu un projektu izpild saistb ar laika apstku un<br />
klimata novrošanu.<br />
26
KOPSAVILKUMS<br />
Latvijas jras krasta procesu ptjumi tiek veikti LU eogrfijas un zemes zintu<br />
fakultt un VHMP, vides dinamikas izraists prmaias Latvijas veetcij tiek pttas ar<br />
LU eogrfijas un zemes zintu fakultt, kur 998. gad tika izveidota Bioeogrfijas<br />
laboratorija. Savukrt, ar mežsaimniecbu saistts problmas tiek pttas Latvijas Valsts<br />
Mežzintnes institt “Silava” un LLU Meža fakultt. Nozmga loma dabas un vides<br />
monitoringa stenošan, zintnisko ptjumu veikšan, k ar sabiedrbas izgltošanas un<br />
informšanas darba veikšan ir Latvijas aizsargjamm teritorijm.<br />
SEG izmešu samazinšanas tehnoloiju jom LZP regulri finans daždus zintniski<br />
ptnieciskos darbus, kuri tieši vai netieši risina SEG izmešu samazinšanas tehnoloiskos<br />
aspektus. Šdu izptes darbu tematika galvenokrt ir saistta ar tehnoloiju vai sistmu<br />
darbbas optimizciju. 998. – 2000. gad Latvij VARAM vadb tika veikts kopgs<br />
Latvijas–Nderlandes projekts "Par politiku un paskumiem siltumncefekta gzu izmešu<br />
mazinšanai un piesaistes palielinšanai Latvij".<br />
Latvij jau vairkus gadus notiek daždi vides ptniecbas projekti, kuru rezulttu<br />
analz tiek apskatti ar globls klimata prmaias izraisošie cloi. Pie tdiem projektiem<br />
minami Baltijas jras projekts, projekts “Gaisa ptnieku tmeklis”, starptautiskais GLOBE<br />
projekts, k ar projekts “Skolu tkls ilgtspjgai attstbai”, kura ietvaros tiek analiztas skolu<br />
un pašvaldbu iespjas ilgtspjgas attstbas principu ieviešanai vietj lmen.<br />
Pasaules laika apstku izptes programmas ietvaros meteoroloiskie novrojumi<br />
Latvij tiek veikti 22 stacijs. Tiek noteikts galvenais atmosfras fiziklais stvoklis piezemes<br />
sln, k ar zemes virsmu raksturojošie elementi: gaisa temperatra, gaisa mitrums, vja<br />
virziens un trums, atmosfras spiediens, meteoroloisk redzamba, mkoainums,<br />
atmosfras nokriši, sniega segas raksturlielumi, atmosfras pardbas, augsnes virskrtas<br />
stvoklis un temperatra. Jras lmea novrojumi tiek veikti 7 posteos Rgas jras la<br />
piekrast un 3 posteos Baltijas jras austrumu piekrast.<br />
Latvijas vides aentra test vides kvalitti, nosaka š darba metodisko vadbu Latvij,<br />
izveido vides kvalittes analžu metodiku kopumu un vienotu vides datu informatvo sistmu.<br />
1<br />
1.7. Izgltba, apmcbas un sabiedrbas vides apzias veidošana<br />
Lai veicintu koordintas un efektvas vides izgltbas un sazias sistmas attstbu<br />
Latvij un Orhusas konvencijas prasbu ievrošanu, 998.–2000. gad izstrdta <strong>Vides</strong><br />
sazias un izgltbas stratija un Rcbas programma. Šo vides politikas dokumentu mris ir<br />
nodrošint sabiedrbas informtbu un izpratni par vides likumsakarbm, problmm un to<br />
risinšanas iespjm, ar globls klimata prmaias izraisošajm darbbm, k ar veicint<br />
daždu sabiedrbas mrgrupu sadarbbu ar vidi saisttu lmumu pieemšan un videi<br />
draudzgas sabiedrbas apzias attstb.<br />
LR Izgltbas un zintnes <strong>ministrija</strong>s apstiprints <strong>Vides</strong> izgltbas vadlnijas nosaka<br />
vides izgltbu k starppriekšmetu tmu un nepieciešambu integrt vides izgltbu citu mcbu<br />
priekšmetu satur. Ar PHARE programmas atbalstu 2000. gad tika izdotas M.Vakerneidžela<br />
un V.Rsa grmata “Msu ekoloiskais pdas nospiedums” un B.Davina grmata “Apkure<br />
privtmjs”. Kopš 997./998. gada skols notiek ikgadjas projektu nedas, kurs skolni<br />
gatavo projektu darbus, tostarp ar par enerijas taupšanu iespjm skols, alternatvajiem<br />
transporta veidiem u.c. ar globlajm klimata prmaim saisttm tmm.<br />
<strong>Vides</strong> izgltbai vidj profesionlaj izgltb ierdta nozmga vieta, nosakot, ka<br />
kurss “<strong>Vides</strong> zinbas” 20 stundu apjom ir obligtais minimums ikvienam vidjo<br />
profesionlo skolu audzknim. Latvijas izgltbas un zintnes <strong>ministrija</strong>s dati liecina, ka vides<br />
izgltbu iespjams iegt etrs profesionls izgltbas mcbu iestds.<br />
Kopš 992. gada Latvij tiek stenotas bakalauru, inženieru, maistru un doktorantu<br />
27
KOPSAVILKUMS<br />
1<br />
apmcbu<br />
programmas dažds vides zintnes un prvaldes specializcijs. Latvijas trs<br />
lielko augstskolu – Rgas Tehnisks universittes, Latvijas Lauksaimniecbas universittes<br />
un Latvijas Universittes – apmcbu programms ietverti studiju priekšmeti, kas atklj un<br />
analiz ietekmi uz klimata prmaim.<br />
Sabiedrbas informšanas akcijas tiek realiztas gan ar valstisku struktrvienbu, gan<br />
ar ar sabiedrisku un nevalstisku vides organizciju paldzbu. Informcijas akcijas un<br />
kampaas notiek ar daždu sadarbbas programmu ietvaros. Ts galvenokrt saisttas ar jaunu<br />
videi draudzgu tehnoloiju sekmšanu un ieviešanu.<br />
Attstoties uzmju un daždo asociciju starptautiskajai profesionlai un biznesa<br />
sadarbbai, Latvij ienk modernas tehnoloijas un pieredze, k ar arvien vairk tiek<br />
pielietotas daždas vides prvaldbas shmas, iegti kvalittes, vadbas, produkcijas darbbas<br />
u.c. sertifikti.<br />
Klimata izmaiu jautjumi un problmas ietvertas ar daždu kvalifikcijas celšanas<br />
un pcdiploma apmcbu programms. Nderlandes un Latvijas sadarbbas SCORE<br />
programmas ietvaros stenota apmcbu programma Latgales pašvaldbm, izveidots enerijas<br />
izmantošanas efektivittes paaugstinšanas projektu atbalsta centrs Latgal, veicinta<br />
sadarbba starp Latgales un Nderlandes pašvaldbm, k ar sagatavotas trs rokasgrmatas.<br />
Pieeju vides informcijai, ar informcijai par globls klimata prmaias izraisošajm<br />
darbbm Latvij nodrošina plašsazias ldzeki, internets, NVO un starptautisko organizciju<br />
aktivittes, atsevišu programmu, kurs risinti ar vides problmm saistti jautjumi,<br />
realizšana un IPCC informatvo materilu tulkošana un izplatšana.<br />
Pdjos gados NVO ieem arvien nozmgku lomu sabiedrbas aktivizšan un<br />
iesaistšan lmumu pieemšan, k ar videi draudzgas rcbas un dzvesveida<br />
popularizšan. Tieši nevalstisks organizcijas regulri aktualiz vides informciju un<br />
pievrš tai plaškas sabiedrbas uzmanbu, rkojot akcijas, mtius, kampaas u.c. atraktvus<br />
uzmanbas piesaistšanas veidus. 200. gada skum NVO SPI ar Sorosa fonda finansilu<br />
atbalstu uzska ptjumu “Mjoku energoefektivitte Latvijas klimata politik”. Ar Latvijas<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas fonda finansilu atbalstu <strong>Vides</strong> aizsardzbas klubs jau vairkus gadus<br />
sagatavo un izdod specializtu žurnlu “<strong>Vides</strong> Vstis”, kur tiek skarta gan globl vides<br />
tematika, gan skaidrotas visdaždks vietjs vides aizsardzbas problmas un veicinti videi<br />
draudzgas rcbas modei. Latvij aktvi darbojas ar tdu starptautisko vides nevalstisko<br />
organizciju prstvniecbas k WWF un CCB, kas realiz projektus nenoplicinoš lauku<br />
attstb un mežsaimniecb. K viens no svargkajiem starptautiskajiem projektiem ir jmin<br />
realiztais NVO sadarbbas projekts starp Latvijas Zao bibliotku, Polijas Ekoloisko klubu<br />
un Ungrijas Nacionlo dabas aizsardzbas biedrbu, kura mris bija neatkargi analizt<br />
valstu aktivittes AIJ ietvaros, k ar analizt CAE lomu un iespjas klimata politikas<br />
starptautiskajs saruns Hg 2000. gada novembr.<br />
28
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2. VISPRGAS ZIAS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2.1. eogrfiskais raksturojums un klimats<br />
Latvija atrodas Austrumeiropas ldzenuma mal pie Baltijas jras starp 55 o 40' un<br />
58 o 05' ziemeu platuma un no 20 o 58' ldz 28 o 4' austrumu garuma. Kopjais Latvijas<br />
sauszemes robežas garums ir 368 km, bet krasta lnijas garums ir <strong>49</strong>4 km. Ziemeos Latvija<br />
robežojas ar Igauniju, dienvidos ar Lietuvu un Baltkrieviju un austrumos – ar Krieviju.<br />
Teritorija kopum aizem 64 589 km 2 . Ts garums ziemeu – dienvidu virzien ir 20<br />
km, platums rietumu – austrumu virzien – 450 km. Vidjais augstums virs jras lmea ir 87<br />
m un augstk virsotne ir Gaizikalns (3,6 m v.j.l.) [47].<br />
Latvijas teritorij sastopas divas mežu zonas. No dienvidiem ienk lapu koku meži, no<br />
ziemeiem nk borelo mežu elementi – priežu un egu traudzes. Tas nosaka koku sugu<br />
daždbu, k ar lielu mistroto audžu patsvaru vai kopum bioloisko daudzveidbu. Meža<br />
ekosistma ir Latvijas vides nozmgk sastvdaa. Latvij ir liela meža augšanas apstku<br />
tipu daudzveidba, kur meži uz sausm minerlaugsnm – 57%, uz slapjm minerlaugsnm<br />
– %, uz slapjm kdras augsnm – %, uz nosusintm minerlaugsnm – %, uz<br />
nosusintm kdras augsnm – 0%. Galvens koku sugas ir priede, egle, brzs. Zemes<br />
lietojumveidi pardti 2.. attl.<br />
2<br />
,8%<br />
3,3%<br />
4,2%<br />
38,5%<br />
7,8%<br />
44,4%<br />
Meža zemes<br />
Lauksaimniecisks zemes<br />
Purvi<br />
Iekšzemes dei<br />
Krmi<br />
Citas zemes<br />
2.. attls. Zemes lietojumveidi Latvij 200. gada . janvr [47]<br />
20. gs. meža zemju platbu mai skaidri iezmjs cieši savstarpji saisttas<br />
tendences: no gadsimta skuma pakpeniski ir samazinjusies lauksaimniecb izmantojamo<br />
zemju (trumi un zlji) platba, bet palielinjusies meža zemju platba (skat. 2.2. attlu).<br />
29
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2<br />
Mežainums, %<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
0<br />
0<br />
900 920 940 960 980 2000<br />
Gads<br />
Lauksaimniecbas zemes, %<br />
70<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
0<br />
0<br />
900 920 940 960 980 2000<br />
Gads<br />
2.2. attls. Mežu un lauksaimniecisko zemju platbas dinamika [3]<br />
Uz 200. gada . janvri meža zemes aizem 2 868 tkst. ha jeb 44,4% no valsts<br />
teritorijas. Sagaidms, ka tuvkaj nkotn mežainums Latvij bs 50-55%, ko nodrošins<br />
lauksaimniecbai un citdai izmantošanai nevajadzgo zemju apmežošana.<br />
Latvija nav bagta ar dergiem izrakteiem. Vislielk nozme ir bvmaterilu<br />
rpniecb un lauksaimniecb izmantojamiem dergiem izrakteiem – mlam, dolomtam,<br />
smiltij, grantij, kaakmenim, ipšakmenim. Latvij ir ievrojami jlkdras krjumi.<br />
Astodesmitajos gados veiktie seismisks izptes darbi Baltijas jras šelf liecina, ka<br />
atsevišs pazemes struktrs iespjama naftas uzkršans. Daa šo struktru ir Latvijai<br />
piederošaj šelfa da.<br />
Latvij izdala kontinentlo austrumu dau un piejras zonu. Baltijas jras un Atlantijas<br />
okena tuvums nosaka aktvu ciklonu darbbu un izteiktu laika apstku maiu 90–200<br />
dienas gad. Latvijas klimatiskais raksturojums dots 2.. tabul.<br />
2.. tabula<br />
Latvijas klimatiskais raksturojums <br />
Liepja Rga Daugavpils Alksne<br />
Vidj gaisa temperatra (ºC)<br />
Janvris -3,0 -4,7 -6,7 -7,6<br />
Jlijs 6,4 6,9 6,9 6,<br />
Gaisa temperatras vidj diennakts amplitda<br />
(ºC)<br />
Janvris 5,2 5,3 6,2 5,4<br />
Jlijs 6,8 9,2 0,7 9,5<br />
Vidjais relatvais gaisa mitrums (%)<br />
Janvris 85 85 85 87<br />
Jlijs 80 76 75 75<br />
Vidjais nokrišu daudzums (mm)<br />
Gads 690 636 634 69<br />
Sauskais mnesis 3 25 27 32<br />
Mitrkais mnesis 83 79 83 85<br />
Gada vidjais vja trums 0 m augstum (m/s) 5,3 4,4 3,2 2,7<br />
Vidjais saules spdšanas ilgums gad (stundas) 853 757 674 679<br />
Novrojumu periods 96. – 990. gads. Liepja – Baltijas jras piekrastes stacija; Rga – Valsts galvaspilsta<br />
Rgas la piekrast; Daugavpils – kontinenta stacija Latvijas galjos dienvidaustrumos; Alksne – kontinenta<br />
stacija augstien Latvijas austrumos. Avots: VHMP.<br />
30
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2.2. Valsts politisk sistma<br />
2.2.1. Politisk iekrta<br />
Latvija ir neatkarga demokrtiska parlamentra republika. Augstk valsts politisk<br />
vara Latvij pieder Saeimai (parlamentam). Ts loceki tiek ievlti visprjs visu 18 gadu<br />
vecumu sasniegušo pilsou vlšans pc proporcionls prstvniecbas principa, balsojot<br />
par partiju sarakstiem. Saeim ir 100 deputti. Saeima uz etriem gadiem ievl Latvijas<br />
Valsts prezidentu. 1999. gad par Latvijas Valsts prezidenti ievlta Vaira Ve-Freiberga.<br />
Saeimas ievltais Valsts prezidents aicina Ministru prezidentu, kurš sastda Ministru<br />
kabinetu, kas japstiprina Saeimai. Neskatoties uz 5% balsu robežu, kura ir jprsniedz<br />
jebkurai partijai, lai iegtu prstvbu Saeim, kopš 1991. gada izveidots valdbas parasti ir<br />
bijušas vairkpartiju koalcijas valdbas. Pdjs, 1998. gada visprjs vlšans jaunaj<br />
Saeim vietas ieguva sešas partijas. Ministru kabinets izvirztos mrus realiz ar ministriju<br />
paldzbu. To uzdevums ir izstrdt attiecgo nozaru stratiju un veidot politiku stratijas<br />
stenošanai. 2000. gad pastvja 12 <strong>ministrija</strong>s:<br />
• Aizsardzbas <strong>ministrija</strong>,<br />
• rlietu <strong>ministrija</strong>,<br />
• Ekonomikas <strong>ministrija</strong>,<br />
• Finansu <strong>ministrija</strong>,<br />
• Iekšlietu <strong>ministrija</strong>,<br />
• Izgltbas un zintnes <strong>ministrija</strong>,<br />
• Kultras <strong>ministrija</strong>,<br />
• Labkljbas <strong>ministrija</strong>,<br />
• Satiksmes <strong>ministrija</strong>,<br />
• Tieslietu <strong>ministrija</strong>,<br />
• <strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas <strong>ministrija</strong>,<br />
• Zemkopbas <strong>ministrija</strong>.<br />
Ministru kabineta sastv ir divi pašo uzdevumu ministri – valsts reformu liets un<br />
sadarbbai ar starptautiskajm finansu institcijm.<br />
2<br />
2.2.2. Administratvi teritorilais iedaljums<br />
Satversme (Latvijas konstitcija) nosaka, ka Latvijas valsts teritoriju starptautisko<br />
lgumu noteikts robežs veido Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales novadi. Tau<br />
tiem nav administratvs teritorijas nozmes. Pc Latvijas pašreizjs struktras pastv divu<br />
veidu pašvaldbas:<br />
• vietjs (pilstu, novadu un pagastu) pašvaldbas;<br />
• rajonu pašvaldbas.<br />
2001. gad Latvij pastv 552 vietj lmea pašvaldbas, tai skait 473 pagasti, 7<br />
novadi, 65 pilstas, k ar 7 republikas pilstas, kas veic ar rajonu funkcijas. Prjs 5<br />
Latvijas pilstas darbojas k teritorilas vienbas atsevišu novadu ietvaros. Vietj lmea<br />
pašvaldbas ir apvienotas 26 rajonos. Pilsts, novados un pagastos ir vltas pašvaldbas, bet<br />
rajona pašvaldbs tiek iekauti vietjo pašvaldbu deleti prstvji. Abi pašvaldbu lmei<br />
darbojas patstvgi savas likum noteikts kompetences ietvaros. LR likums “Par<br />
pašvaldbm” reglament Latvijas pašvaldbu darbbas visprgos noteikumus un ekonomisko<br />
pamatu, pašvaldbu kompetenci, izpildvaras tiesbas un atbildbu.<br />
31
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2.3. Socil attstba<br />
2<br />
2000. gada skum Latvij dzvoja 2,38 milj. cilvku, ts galvaspilst Rg – 32,2%<br />
no kopj iedzvotju skaita valst (skat. 2.2. tabulu). Vidjais iedzvotju blvums Latvij bija<br />
36,8 cilvki uz km².<br />
2.2. tabula<br />
Iedzvotju skaits Latvij 990. un 995. – 2000. gad, tkst., gada skum [47]<br />
Iedzvotju skaits:<br />
kop, tai skait<br />
- pilsts<br />
- laukos<br />
990 995 996 997 998 999 2000<br />
2667,9<br />
848,9<br />
89,0<br />
2<strong>49</strong>9,3<br />
727,0<br />
772,3<br />
2468,<br />
703,0<br />
765,<br />
2443,4<br />
688,4<br />
755,0<br />
2<strong>49</strong>,2<br />
67,7<br />
747,5<br />
2397,5<br />
654,3<br />
743,2<br />
2375,3<br />
624,6<br />
750,7<br />
Iedzvotju dzves lmea zi, pc ANO Attstbas programmas (UNDP) izstrdt<br />
tautas attstbas indeksa (TAI 2 ) vrtbas, Latvija 2000. gad ierindota 63. viet pasaul (998.<br />
gad – 92.viet, 999. gad – 74.viet). Lai ar iepriekšj gad palielinjs tautsaimniecb<br />
nodarbinto darba samaksa, pensijas un mjsaimniecbu rcb esošie ienkumi, tomr<br />
iedzvotju dzves lmenis joprojm ir zems. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzvotju,<br />
rints pirktspjas parittes vienbs pc Eurostat datiem, 2000. gad bija tikai 29% no Eiropas<br />
Savienbas (ES) vidj.<br />
Demogrfiskie rdtji valst ir vieni no nelabvlgkajiem Eirop. Iedzvotju skaits<br />
valst turpina samazinties un, pc tautas skaitšanas provizoriskajiem datiem, 2000. gada 3.<br />
mart bija 2375,3 tkst., par 29 tkst. cilvku jeb 0,9% mazks saldzinjum ar 989. gada<br />
tautas skaitšanas datiem. 2000. gada laik iedzvotju skaits Latvij samazinjs par 9,2<br />
tkst. cilvku.<br />
Vidjais paredzamais jaundzimušo mža ilgums 2000. gad bija 70,7 gadi (vriešiem –<br />
64,9 gadi, sievietm – 76,0), kas ir ievrojami zemks nek ES dalbvalsts un ir viens no<br />
zemkajiem rdtjiem ES kandidtvalstu vid. Tomr šis rdtjs ir augstks nek 990. gad<br />
un ievrojami clies kopš 994. gada, kad tas bija tikai 66,4 gadi (vriešiem – 60,7 gadi,<br />
sievietm – 72,9).<br />
Izgltbas sistmas prveide valst nodrošinja pozitvas prmaias: veikta izgltbas<br />
depolitizcija, radtas izgltbas izvles iespjas, likvidts valsts monopols izgltb, pankta<br />
izgltbas prvaldes decentralizcija. Tautas skaitšanas dati liecina, ka saldzinjum ar 989.<br />
gadu personu ar augstko izgltbu patsvars 2000. gada marta beigs bija palielinjies par 2<br />
procentiem, ar vidjo profesionlo izgltbu – par 2,2 procentiem. Last un rakstt nepratju<br />
skaits samazinjies vairk nek 2 reizes 3 .<br />
Lai gan pieaug ekonomisk aktivitte, nodarbinto iedzvotju skaits 2000. gada laik<br />
btb nav mainjies un ir palicis 999. gada lmen (038 tkst. cilvku). Aktula problma ir<br />
augstais bezdarba lmenis. 998. gada otraj pus un 999. gada pirmaj pus Krievijas krzes<br />
ietekm daudzos Latvijas uzmumos ncs atlaist strdjošos. Visaugstkais bezdarba<br />
lmenis bija 999. gada aprl, bet, skot ar maiju, bezdarbs samazins. 2000. gad tas<br />
turpinja samazinties, un gada beigs reistrtais bezdarba lmenis bija 7,8% no ekonomiski<br />
aktvajiem iedzvotjiem. Tomr reli bezdarba lmenis bija krietni augstks (pc<br />
Starptautisks darba organizcijas metodoloijas CSP veiktajiem apriniem, kas balsts uz<br />
2 TAI aprints, balstoties uz vidjo mža ilgumu, izgltbas lmeni un pc pirktspjas parittes principa noteikt rel iekšzemes<br />
kopprodukta uz iedzvotju. Tomr, k atzst paši TAI rdtju izstrdtji, tas vl nav pilngs dzves kvalittes raksturotjs.<br />
3 Saska ar tautas skaitšanas programmu uz jautjumu par izgltbas lmeni bija jsniedz atbildes personm no 7 gadu vecuma.<br />
32
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
darbaspka apsekojumiem; 2000. gad tas bija 3,2%). Šd lmen – aptuveni 3-4% –<br />
relais bezdarbs turas jau vairkus gadus.<br />
2.4. Ekonomisk attstba<br />
2.4.. Visprgas zias<br />
Kopš 90. gadu vidus Latvij pieaug ekonomisk aktivitte un uzlabojas iedzvotju<br />
materilais stvoklis. Laika period no 995. gada ldz 2000. gadam IKP ir palielinjies par<br />
25,6% jeb gad vidji par 3,8%, bet strdjošo bruto darba alga šaj period pieauga no 70<br />
ldz 247 ASV dolriem.<br />
paši veiksmga attstba bija vrojama 996. un 997. gad, kad IKP pieauguma<br />
tempi bija attiecgi 3,3 un 8,6%. Pieaugumu galvenokrt nodrošinja apstrdes rpniecbas<br />
strauj attstba, kuras izlaide šaj period pieauga par 39 procentiem.<br />
Tpat k daudzs cits valsts 998. gada otraj pus un 999. gada skum<br />
ekonomisk krze Krievij ietekmja ar Latvijas tautsaimniecbas attstbu: samazinjs<br />
Latvijas preu eksports, grtbs nonca atsevišas komercbankas, budžeta iemumu apjoms<br />
atpalika no plnot un pieauga bezdarbs. Tomr ir jatzm, ka šs krzes izraisto rpniecbas<br />
un lauksaimniecbas ražošanas kritumu kompensja augsts aktivittes lmenis bvniecb un<br />
vairks pakalpojumu nozars. Ražošanas apjomi turpinja pieaugt ar tajs rpniecbas<br />
nozars, kuras pamat ir orienttas uz Rietumu tirgu (koksnes un koka izstrdjumu, metlu<br />
un aprbu ražošana). Tdjdi ar 998. un 999. gad IKP turpinja pieaugt, lai ar<br />
izaugsmes tempi bija pieticgki – attiecgi 3,9% un ,% (skat. 2.3. attlu).<br />
2000. gad IKP pieauga par 6,6%, kas liecina, ka Latvija ir prvarjusi rjo apstku<br />
radts grtbas. Ar 200. gads ir iescies cergi. IKP 200. gada . ceturksn saldzinjum ar<br />
iepriekšj gada attiecgo periodu pieauga par 8,2 procentiem.<br />
Pdjos divus gadus izaugsme Latvij ir bijusi straujk Baltijas valsts un 2000. gad<br />
ar ES kandidtvalstu vid.<br />
2<br />
30<br />
Latvija<br />
20<br />
ES kandidtvalstis*<br />
ES<br />
0<br />
00<br />
995 996 997 998 999 2000<br />
* 0 Centrleiropas un Austrumeiropas kandidtvalstis<br />
2.3. attls. Iekšzemes kopprodukta dinamika (995 = 00)<br />
33
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2<br />
rj tirdzniecba<br />
Latvija steno samr liberlu tirdzniecbas politiku. Vispasaules globalizcijas un<br />
ekonomisks konverences apstkos Latvijas tirdzniecbas politika tiek balstta uz starpvalstu<br />
divpusjm un daudzpusjm lgumattiecbm un tiek emta vr ES tirdzniecbas politika.<br />
Tirdzniecbas attiecbas ar valstij svargkajiem partneriem nodrošina divpusjie un trspusjie<br />
preferencilie lgumi. Tlka Latvijas rjs tirdzniecbas liberalizcija ir saistta ar Latvijas<br />
rpolitikas priorittm – iestšanos ES un dalbu Pasaules tirdzniecbas organizcij (PTO).<br />
Galvenais Latvijas tirdzniecbas partneris ir ES. Kopš neatkarbas atgšanas rjs<br />
tirdzniecbas apjomi ar ES valstm stabili pieaug, un šobrd jau aptuveni 60% no Latvijas<br />
eksporta un importa ir saistmi ar šm valstm.<br />
Privatizcija<br />
Latvijas valdba par privatizcijas mri izvirzja konkurtspjgu privto uzmumu<br />
veidošanu, prdodot privatizjamo uzmumu akciju vairkumu stratiskajiem investoriem.<br />
2000. gad Latvij pamat bija pabeigta apstrdes un ieguves rpniecbas, gzes apgdes,<br />
bvniecbas, zvejniecbas, lauksaimniecbas un mežsaimniecbas uzmumu privatizcija.<br />
Privt sektora patsvars kopj pievienotaj vrtb 2000. gad bija 68%, un taj bija<br />
nodarbinti 7,4% no kopj nodarbinto iedzvotju skaita. Privt sektora attstbu Latvijas<br />
tautsaimniecb ir nozmgi ietekmjušas rvalstu tiešs investcijas privatiztajos uzmumos<br />
[76].<br />
Investcijas<br />
Ekonomisks izaugsmes potenci vislabk raksturo investciju pieaugums. Laika period<br />
no 995. gada ldz 2000. gadam ts vidji katru gadu pieauga par 8,8%. Tik strauju<br />
investciju kpumu sekmja vairki faktori: rvalstu investciju iepldums, galvenokrt sakar<br />
ar privatizcijas procesa norisi, kredtu procentu likmju pazeminšans un banku sektora<br />
stabilizšans, kopjo ekonomisko aktivitšu pieaugums un pozitvo nkotnes paredzjumu<br />
veidošans u.c. Pateicoties straujajam investciju pieaugumam, kopj pamatkapitla<br />
veidošanas patsvars IKP ir sasniedzis 25%. Ar turpmkajos gados var sagaidt, ka<br />
investcijas bs augst lmen.<br />
Lai ar privatizcijas process pamat ir beidzies, rvalstu investoru interese ieguldt<br />
Latvij ir liela. 2000. gad rvalstu investcijas pieauga par 22% un bija 5,7% no IKP.<br />
Kopš 995. gada valsts investcijas Latvij tiek ieguldtas, realizjot Valsts investciju<br />
programmu (VIP). VIP ietver infrastruktras investciju projektus, kas tiek finansti no valstij<br />
pieejamiem finansu avotiem – valsts budžeta, garanttiem kredtiem, dvinjumiem, projekta<br />
stenotju pašu resursiem. Pašreiz VIP prioritrie sektori ir satiksmes, enertikas un vides<br />
aizsardzbas bzes infrastruktras sakrtošanas objekti.<br />
Latvija un Eiropas Savienba<br />
Latvijas turpmk attstba nav širama no globalizcijas un liberalizcijas procesiem,<br />
integršans pasaules ekonomik un katr zi ar ES. 2000. gada februr Latvijas Saeima<br />
apstiprinja Stratiju integrcijai Eiropas Savienb. Ts uzdevums ir sekmt vienotu valsts<br />
institciju un sabiedrbas izpratni un darbbu ES jautjumos. Stratija paredz vienotu<br />
integrcijas procesa plnošanu un piedv lmumu pieemšanas parametrus ES politikas<br />
jautjumos. Šaj dokument ir formulti priekšnosacjumi, lai valsts sekmgi iesttos ES, un<br />
paša uzmanba ir pievrsta tdiem stratiski svargiem integrcijas darbbas virzieniem k<br />
sabiedrbas integrcija, ekonomisk integrcija, nozaru, vides un reionl attstba,<br />
labkljba, tieslietas, kultra un izgltba un citiem virzieniem [76].<br />
Eiropas Komisijas krtj Progresa ziojum par Latviju ir pozitvi novrtts<br />
padartais integrcijas jom 2000. gad. Šobrd norit Nacionl attstbas plna izstrde, kurš<br />
34
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
noteiks Latvijas attstbas priorittes, saistot ts ar Latvijas valsts un Eiropas Savienb<br />
pieejamiem finansu resursiem.<br />
2.4.2. Tautsaimniecbas nozaru struktra un dinamika<br />
Pc 990. gada Latvijas tautsaimniecb ir notikušas btiskas strukturlas izmaias.<br />
Ievrojami pieaudzis pakalpojumu nozaru patsvars. 990. gada iekšzemes kopprodukt<br />
pakalpojumu nozares veidoja 32% no IKP, 995. gad 56%, bet 999. gad jau 68% (skat.<br />
2.3. tabulu). Strauji ir attstjušs tdas pakalpojumu nozares k tirdzniecba, finansu<br />
pakalpojumi, daždi komercpakalpojumi, k ar sadzves pakalpojumi. Ts visas ir ts<br />
nozares, kurm padomju laikos netika pievrsta uzmanba un to attstba tika pat bremzta.<br />
Tikai atbrvojot privto iniciatvu, šs nozares varja skt nopietni attstties. Latvijas<br />
ekonomik relatvi liels ir transporta un sakaru pakalpojumu patsvars (5% 999. gad), jo<br />
tranztpakalpojumi ir btisks eksporta ienkumu postenis.<br />
2<br />
Latvijas tautsaimniecbas nozaru patsvars IKP, %<br />
2.3. tabula<br />
990 995 2000<br />
Iekšzemes kopprodukts 00,0 00,0 00,0<br />
Preu ražošanas nozares 68, 44,0 29,8<br />
- lauksaimniecba ) 2,9 0,8 4,5<br />
- rpniecba 2) 36,5 28, 8,5<br />
- bvniecba 9,7 5, 6,8<br />
Pakalpojumi 3,9 56,0 70,2<br />
- tirdzniecba 3) 6,8 2,4 9,3<br />
- transports un sakari 0,9 6,0 6,2<br />
- finansu pakalpojumi ,7 5,6 4,9<br />
- prjie pakalpojumi 2,5 22,0 29,8<br />
) ieskaitot mežsaimniecbu, medniecbu un zvejniecbu<br />
ieskaitot elektroeneriju, gzes un dens apgdi<br />
3) ieskaitot viesncas un restornus<br />
Enertika<br />
Enertikas sektora attstbas aktualittes ir likumdošanas sakrtošana, energoapgdes<br />
drošba, enertikas uzmumu privatizcija un prstrukturšana, k ar energoefektivittes<br />
paaugstinšana.<br />
Latvij energoapgdes sektor izmanto gan vietjos (koksni, kdru, hidroresursus,<br />
vju), gan ar importtos energoresursus (naftas produktus, dabasgzi, akmeogles). Primro<br />
energoresursu patriš Latvij 995.–999. gad pardts 2.4. attl.<br />
35
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2<br />
PJ<br />
90<br />
80<br />
70<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
0<br />
0<br />
Ogles Naftas produkti, degakmens ea Dabasgze<br />
Prjie cietie kurinmie<br />
Elektrba (HES, vjš & imp.)<br />
995 996 997 998 999 2000<br />
Gads<br />
2.4. attls. Primro energoresursu patriš, PJ [20, 77]<br />
2000. gad elektroeneriju valst ražoja VAS “Latvenergo” liels elektrostacijas –<br />
Daugavas kaskdes HES un TEC (66,8%), k ar rpniecbas uzmumu siltumelektrostacijas<br />
(2,6%), mazs HES (0,33%) un vja elektrostacijas (0,07%). Prj elektroenerija tika<br />
importta. Lielkie elektroenerijas patrtji ir rpniecba (~34%) un mjsaimniecbas<br />
(~23%) [78].<br />
Pdjo 2-3 gadu laik pieprasjums pc elektroenerijas ir stabilizjies un ir vidji 6,0-<br />
6,3 GWh gad. Elektroenerijas imports ir tieši atkargs no Daugavas caurteces. Sakar ar<br />
zemo nokrišu lmeni un attiecgi mazo hidroelektrostaciju izstrdi Latvij ražot<br />
elektroenerija 2000. gad nodrošinja 70% no pieprasjuma [76].<br />
Siltumapgde Latvij tiek nodrošinta ar centraliztajm, vietjm vai individulajm<br />
siltumapgdes sistmm. Centraliztaj siltumapgd ir raksturgs dabasgzes un koksnes<br />
izmantošanas pieaugums. Vietj siltumapgd galvenais kurinm avots ir koksne (malka,<br />
šelda). Siltumenerijas patriš 999./2000. gada apkures sezon ir samazinjies, un tas<br />
izskaidrojams galvenokrt ar paaugstintu vidjo gaisa temperatru [77].<br />
Enerijas galapatriš pa nozarm Latvij 995.-2000. gad pardts 2.5. attl.<br />
70<br />
Rpniecba Transports Mjsaimniecba Lauksaimniecba Citi<br />
PJ<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
0<br />
0<br />
995 996 997 998 999 2000<br />
Gads<br />
2.5. attls. Enerijas galapatriš pa nozarm, PJ [32]<br />
36
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
99.–993. gad, krtoties nacionlajam kopproduktam un kopjam enerijas<br />
patriam, energoietilpba jeb enerijas patriš uz IKP vienbu strauji pieauga, bet kopš<br />
994. gada energoietilpba samazins (skat. 2.6. attlu).<br />
,4<br />
IKP<br />
Energoietilpba<br />
2<br />
,2<br />
<br />
0,8<br />
0,6<br />
0,4<br />
0,2<br />
0<br />
990 99 992 993 994 995 996 997 998 2000<br />
Gads<br />
2.6. attls. IKP un energoietilpbas indekss 4 (990 = ) [66]<br />
Energoresursu cens, ko nosaka brvais tirgus, nav vrojamas btiskas izmaias.<br />
Izmums ir mazuta cena, kas btiski paaugstinjs 2000. gad (skat. 2.4. tabulu).<br />
Kurinm cenas (bez nodokiem) [6]<br />
2.4. tabula<br />
Nosaukums Mrvienba 998 999 2000<br />
Dabasgze Ls/000 m 3 60 60 60<br />
Mazuts (NVS) Latvij Ls/t 40 44 7<br />
Mazuts Eirop Ls/t 77 8 86<br />
Ogles (NVS) Latvij Ls/t 35 35 36<br />
Ogles pasaules tirg Ls/t 29 30 3<br />
Frzkdra (W=40%) Ls/t 8,5 8,8 9,2<br />
Gabalkdra (W=33%) Ls/t 9,9 0, 0,4<br />
Koksne ) (W=50%) Ls/t 6,7 6,7 7<br />
Dzedegviela Ls/t 43 29 42<br />
Elektroenerijas imp. Ls/MWh 4,75 4,75 5,3<br />
) Koksnes cena veidojas no daždu koksnes resursu (malkas, šeldas, koksnes atlikumu u.c.) cenm [28]<br />
4 Enerijas patriš dalts uz IKP vienbu.<br />
37
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2<br />
Transports<br />
Latvijas izdevgais eogrfiskais stvoklis, izvietojums pie Baltijas jras,<br />
neaizsalstošs jras ostas (Ventspils, Liepja), dzelzceu un autoceu tkls, gzes un naftas<br />
produktu vadi rada labas iespjas multimodlas transporta sistmas attstbai Latvij. Lielk<br />
daa kravu prvadjumu ir tranzta un starptautiskie, un nozmgkais transporta veids ir<br />
autotransports. Kravu prvadjumi galvenajos transporta veidos ir apkopoti 2.5. tabul.<br />
Kravu prvadjumi ar galvenajiem transporta veidiem, tkst. t [64]<br />
2.5. tabula<br />
Transporta veids 990 995 996 997 998 999 2000<br />
Dzelzcea 84 28840 35264 409 37857 33208 3643<br />
dens ) 2806 0587 0063 7699 - - -<br />
Automobiu 20620 25026 29<strong>49</strong>9 2569 33765 3340 329<br />
Avicijas 5 5 3 8 7 5 4<br />
)<br />
Skot ar 998. gadu, Latvijas kravu kui reistrti zem rvalstu karogiem, un to kravu prvadjumi Latvij<br />
netiek uzskaitti<br />
Transporta ldzeku skaits Latvij dots 2.6. tabul.<br />
Transporta ldzeku skaits gada beigs [64]<br />
2.6. tabula<br />
Transportldzeka veids 990 995 996 997 998 999 2000<br />
Kui ) ND 37 32 297 305 287 27<br />
Kravas automobii, tkst. 60 68,7 72,9 76,8 84,9 90,2 97,<br />
Autobusi, tkst. 2) ,7 6,5 7,3 8,6 ,5 ,6 ,5<br />
Vieglie automobii, tkst. 282,7 33,8 379,9 43,8 482,7 525,6 556,8<br />
Trolejbusi 46 348 336 39 32 34 306<br />
Tramvaju vagoni 402 358 355 3<strong>49</strong> 339 336 336<br />
Valsts dzelzcea transporta<br />
ldzeki:<br />
Lokomotves<br />
Motorvagoni<br />
484<br />
265<br />
3<strong>49</strong><br />
246<br />
322<br />
277<br />
308<br />
27<br />
288<br />
200<br />
270<br />
92<br />
248<br />
8<br />
Gaisa kui ar dzinju ND 74 75 68 7 74 72<br />
) Latvijas Kuu reistr reistrtie kui, kuru tonnža ir 00 un vairk bruto reistra tonnas<br />
2)<br />
Ldz 997. gadam – ieskaitot visus mikroautobusus, 998. gad – ieskaitot tikai tos mikroautobusus, kuri tiek<br />
reistrti k autobusi pasažieru prvadšanai<br />
Dabasgzes apgdes sistmu Latvij veido 223 km maistrlo vadu un 3 93 km<br />
sadales vadu. Dabasgze tiek importta no Krievijas un iesknta Inukalna pazemes krtuv,<br />
kuras kopj ietilpba ir 4 miljardi m 3 (aktvais apjoms – ,855 miljardi m 3 ). Cauruvadu<br />
transporta darbba Latvij (ieskaitot tranztu) pardta 2.7. tabul.<br />
Transportta nafta pa maistrlo naftas vadu,<br />
milj. t<br />
Cauruvadu transporta darbba [64]<br />
2.7. tabula<br />
995 996 997 998 999 2000<br />
5,2 8,0 9,6 20,9 8,0 2,0<br />
38
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
Transportti naftas produkti pa maistrlo<br />
naftas produktu vadu, milj. t<br />
2,9 2,7 3,0 3,2 3,6 3,5<br />
Transportta gze pa maistrlajiem gzes<br />
vadiem, mljrd. m 3 3, 3,4 2,8 3,7 3,6 3,9<br />
Rpniecba<br />
Rpniecbai ir noteicoša loma valsts ekonomikas izaugsm. Pc krzes, ko Latvij<br />
devidesmito gadu skum izraisja preja uz tirgus attiecbm, 996. gad ražošanas apjomi<br />
ska pakpeniski pieaugt. Apstrdes rpniecbas patsvars IKP 996. gad bija 20,9%, 997. –<br />
22,2%, 998. – 7,9%, 999. – 5,3%, 2000. – 4,5%. Tomr tas pašlaik sastda tikai<br />
apmram 40% no 990. gada lmea, kad rpniecba bija Latvijas ekonomikas vadoš nozare.<br />
2.8. tabul ir doti daži Latvijas rpniecbas nozaru rdtji Ekonomikas <strong>ministrija</strong>s vrtjum.<br />
2<br />
Pavisam<br />
Prtikas rpniecba<br />
Viegl rpniecba<br />
Kokapstrde<br />
Papra ražošana un izdevjdarbba<br />
misk rpniecba<br />
Prjo nemetlisko minerlu<br />
izstrdjumu ražošana<br />
Metlu un metlu izstrdjumu<br />
ražošana<br />
Mašnu un iekrtu ražošana<br />
Prjs rpniecbas nozares<br />
Daži Latvijas rpniecbas nozaru rdtji, % [78] 5<br />
2.8. tabula<br />
Rpniecbas pievienots vrtbas<br />
struktra<br />
Eksporta patsvars<br />
produkcijas izlaid<br />
996 997 998 999 2000 2000<br />
00 00 00 00 00<br />
52<br />
40,3 37,3 35,4 32, 27,5<br />
20<br />
,5 ,5 ,8 2,5 4,2<br />
86<br />
9, 3,2 4,7 7,6 9,7<br />
73<br />
6,4 5,7 6,6 7,0 7,9<br />
8<br />
6,8 6,9 6,2 4,4 3,0<br />
57<br />
2,5<br />
4,5<br />
5,0<br />
3,6<br />
2,9<br />
,4<br />
7,7<br />
3,4<br />
Prtikas rpniecba ir lielk Latvijas rpniecbas apakšnozare. Ts produkcijas<br />
ražošana veido nedaudz vairk k ¼ dau no rpniecbas pievienots vrtbas. Valst ir<br />
apmram 400 daždu prtikas ražošanas uzmumu, kas btiski ietekm visu lauksaimniecbu<br />
un ts atbalstu kopum. Prstrdes modernizcija tiks atbalstta no ES SAPARD programmas<br />
fondiem Latvijas Lauku attstbas plna ietvaros. Kokapstrdes rpniecb, kas ir otra lielk<br />
rpniecbas nozare Latvij, pieaug kokmaterilu apstrdes pakpe. Galvens kokapstrdes<br />
nozares Latvij ir kokzšana un saplkšu, koksnes pltu un mbeu ražošana. Viegls<br />
rpniecbas nozarei 2000. gad izdevs palielint ražošanas izlaidi saldzinjum ar<br />
999. gadu: tekstilrpniecb – par 9,2%, aprbu ražošan – par 2,8% [78].<br />
Viena no Latvijas rpniecbas attstbas pamatproblmm ir eksportspjgu produktu<br />
ar augstu pievienoto vrtbu ražošanas attstba. emot vr, ka Latvija ir saldzinoši trcga<br />
attiecb uz dabas un energoresursiem (izemot koksni), k perspektvas un veicinmas btu<br />
uzskatmas ts rpniecbas nozares, kurs pievienoto vrtbu nodrošina kvalificti specilisti,<br />
zintniskais potencils un moderno tehnoloiju izmantošana. Pie tdm btu pieskaitmas<br />
virkne nozaru, kurm pašlaik vl ir relatvi neliels patsvars kopj pievienot vrtb, bet ir<br />
labas attstbas iespjas nkotn, piemram, informcijas tehnoloijas, mijas un farmcijas<br />
3,6<br />
0,7<br />
7,7<br />
3,3<br />
3,8<br />
2,4<br />
6,6<br />
3,5<br />
4,3<br />
0,7<br />
8,5<br />
4,<br />
29<br />
79<br />
78<br />
72<br />
5 2.8. tabul nozaru pievienots vrtbas struktra nav nordta par 990. un 995. gadu, jo nozaru struktra par<br />
šiem gadiem tika rinta pc produkcijas apjoma faktiskajs cens, kas atširas no pievienots vrtbas<br />
struktras.<br />
39
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
apakšnozares, biotehnoloijas, materilu tehnoloijas u.c. Liels attstbas potencils ir<br />
kokapstrdes nozarei, kur vl nav izmantotas visas iespjas paaugstint pievienoto vrtbu un<br />
ienkumus no eksporta uz pilngkas koksnes apstrdes rina.<br />
2<br />
Bvniecba<br />
Bvniecba ir viena no visdinamiskkajm Latvijas tautsaimniecbas nozarm. Pdjo<br />
5 gadu laik vien veikto bvdarbu apjoms pieaudzis 2 reizes (faktiskajs cens). 2000. gad<br />
bvniecba deva 6,8% no IKP. Pašreiz šaj nozar strd ~6,5% no tautsaimniecb<br />
nodarbintajiem un vl ~3% ar bvniecbu saistts nozars.<br />
Latvij vairk nek 70% no kopj saražot siltumenerijas daudzuma tiek patrts<br />
dzvojams un publisks ks. 2000. gad Latvij bija 347 dzvojam mja, no tm 93%<br />
sabiedriskaj sektor. Gandrz /3 mjoku fonda patlaban ir lielpaneu dzvojams mjas,<br />
kuras bvtas pc 958. gada. Šo ku norobežojošo konstrukciju siltumizolcijas spja ir<br />
zema. Atbilstoši pašreizjm Latvijas bvnormatvu prasbm papildu siltinšana vajadzga<br />
gandrz vism dzvojamm un publiskajm km, tau tas prasa lielus ieguldjumus.<br />
2000. gada skum Latvijas dzvojam fonda apjoms bija 53,4 milj. m 2 , un t<br />
izvietojuma sadaljums pilsts un laukos dots 2.9. tabul.<br />
2.9. tabula<br />
Latvijas dzvojamais fonds, milj.m 2 kopjs platbas (uz attiecg gada . janvri) []<br />
Viss dzvojamais fonds<br />
Vidji uz vienu iedzvotju<br />
Pilstu dzvojamais fonds<br />
Vidji uz vienu pilstas iedzvotju<br />
Lauku dzvojamais fonds<br />
Vidji uz vienu lauku iedzvotju<br />
990 995 996 997 998 999 2000<br />
52,9 52,7 52,8 53,0 53,2 53,4 53,4<br />
9,8 2, 2,3 2,5 2,8 22,0 22,6<br />
33,8 34, 34,3 34,4 34,6 34,7 34,7<br />
7,9 9,8 20,0 20,3 20,5 20,8 2,5<br />
9, 8,6 8,5 8,6 8,6 8,7 8,7<br />
24,5 24, 24, 24,4 24,6 24,8 25,0<br />
Lauksaimniecba<br />
Kopš 997. gada 2000. bija pirmais gads, kad lauksaimniecisks ražošanas apjomi<br />
saldzinjum ar iepriekšjo gadu ir palielinjušies (par 3,9%). No 99. ldz 996. gadam<br />
lauksaimniecisk ražošana ik gadu samazinjs vidji par 2 procentiem. Viens no<br />
galvenajiem lauksaimniecbas atpalicbas iemesliem ir zemais ražošanas specializcijas un<br />
tehnoloijas lmenis, kas kav ražošanas efektivittes kpumu un ldz ar to izdevumu<br />
samazinšanos uz produkcijas vienbu. Produkcijas kvalittes lmenis dažkrt neatbilst ES<br />
standartiem; tas samazina lauksaimniecbas produkcijas konkurtspju k iekšj, t rj<br />
tirg. Latvijas lauksaimniecbas produkcijas ražošan pdjos gados dominja augkopba.<br />
Tau 2000. gad situcija mainjs. Saražots produkcijas vrtba (faktiskajs cens)<br />
augkopb saldzinjum ar 999. gadu palielinjs tikai par %, bet lopkopb – par 0%.<br />
Ldz ar to lopkopbas patsvars lauksaimniecbas kopj produkcijas vrtb sasniedza 5,5%<br />
[78].<br />
Iepriekšjos gados, samazinoties ražošanai lauksaimniecb, iestrdto minerlmslu<br />
daudzums samazinjies par 90%, pesticdu lietošana par 88%. Lielfermu skaitam<br />
samazinoties vidji 2,7–3 reizes, samazins ar organisk mslojuma ražošana un ldz ar to ar<br />
organisko mslu lietošanas apjoms un lauksaimniecbas radtais vides piesrojums.<br />
Neskatoties uz to, ka kopjais piesrojuma lmenis ir zems, atsevišs viets ir nozmgi<br />
punktveida piesrojuma avoti, piemram, bijušs lielfermas, minerlmslu noliktavas u.c.<br />
Ldz ar zemes pašnieku un lietotju maiu un lauksaimniecisks ražošanas samazinšanos,<br />
lielas platbas lauksaimniecb izmantojams zemes ir palikušas neapstrdtas un pamestas.<br />
Konstatta prmrga nezu savairošans 44 tkst. ha (6,2% no apsekots platbas),<br />
40
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
aizaugšana ar krmiem 2,5 tkst. ha (0,93%); 203 gadjumos zemes apsaimniekotji neveic<br />
saimniecisks darbbas rezultt radušos bojto lauksaimniecbas zemju rekultivciju ~400 ha<br />
platb; samazinoties augšu kaošanai, negatvi tiek ietekmta augsnes kvalitte.<br />
Ir pardjusies vl viena problma – ražošanas koncentršans noteikts viets<br />
(apvidos, reionos), kur, pieaugot ražošanas apjomiem, koncentrjas lielk daa ražošanas un<br />
prstrdes jaudas. T k Latvijas lauku teritorija ir mazapdzvota un t ir stipri atkarga no<br />
lauksaimniecisks ražošanas, Latvijas nacionl atbalsta shms tiks emts vr atbalsta<br />
reionls diferencicijas princips, k to paredz acquis communautaire. Mazk labvlgu<br />
apvidu (LFA) statusu paredz pieširt visai Latvijas lauku teritorijai, izemot Rgas reionu un<br />
pilstas. Atbalsta paskumi ietver valsts atbalstu ES kvalittes prasbm atbilstošas<br />
produkcijas ražošanai, bet attiecb uz vidi – galvenokrt lauksaimniecb izmantojamo, tau<br />
maz piemroto zemju apmežošanu, bioloisks lauksaimniecbas atbalstu, saimniecbu<br />
specializciju un mehanizciju, lauku ekonomisko aktivitšu daždošanu.<br />
2<br />
Meža nozare<br />
Latvijas meži un taj esošie koksnes resursi ir viena no galvenajm valsts<br />
nacionlajm bagtbm. Mežaudžu kopj krja 2000. gad ir 546 milj. m 3 . Ikgadjais krjas<br />
pieaugums – 6,5 milj. m 3 , izmantojamais krjas pieaugums, emot vr meža<br />
apsaimniekošanas ierobežojumus dabas aizsardzbas nolk, ir 3,2 milj. m 3 gad [34]. Meža<br />
platbu pieauguma (skatt 2.2 attlu) un ldzšinjs meža apsaimniekošanas prakses rezultt<br />
kopj mežaudžu krja pdjo desmit gadu laik ir palielinjusies par 7 % 6 .<br />
Mežsaimniecbas prakse, kas pagjušaj gadsimt galvenokrt bija vrsta uz mežaudžu<br />
produktivittes palielinšanu, ir btiski palielinjusi mežaudžu vidjo krju. Mežaudžu vidj<br />
krja attlota 2.7. attl.<br />
250<br />
Krja, m 3 /ha<br />
200<br />
50<br />
00<br />
50<br />
0<br />
930 940 950 960 970 980 990 2000<br />
2.7. attls. Mežaudžu vidj krja [3]<br />
Latvij domin 50 – 90 gadus vecas skuju koku un 40 – 60 gadus vecas mksto lapu<br />
koku, galvenokrt brzu, audzes. Mežaudžu vecuma struktra Latvij pardta 2.0. tabul.<br />
Mežaudžu vecumstruktra Latvij, %<br />
Vecumklase, gadi Skuju koki Mkstie lapu koki Cietie lapu koki<br />
– 0 4,3 4,0 6,4<br />
– 20 5,5 5,4 9,9<br />
2 – 30 6,7 7,9 7,<br />
3 – 40 7,5 3,9 8,0<br />
2.0. tabula<br />
6 Avots: CSP<br />
41
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2<br />
4 – 50 6,8 8,6 8,7<br />
5 – 60 0,2 9,3 0,9<br />
6 – 70 ,3 2,5 8,9<br />
7 – 80 ,5 9, 8,2<br />
8 – 90 ,4 5,9 8,3<br />
9 – 00 8,8 2,4 6,9<br />
0 – 0 5,9 0,7 5,4<br />
- 20 3,6 0,2 2,8<br />
Vairk par 20 6,5 0, 8,5<br />
Kop 00 00 00<br />
Procentulie rdtji iegti, izmantojot Valsts meža dienesta datus par mežaudžu<br />
aizemto platbu hektros.<br />
Saska ar Valsts zemes dienesta datiem, Latvijas mežus pc pašuma tiesbm 2000.<br />
gad iedala sekojoši: valsts meži – ,43 milj. ha (<strong>49</strong>,9%), privtie meži – ,23 milj. ha<br />
(42,9%); prjie meži – 0,20 milj. ha (7,2%). Pašlaik turpins zemes reforma un ldz ar to<br />
mains privto mežu pašnieku skaits.<br />
Ikgadjie mežizstrdes apjomi laika posm no 992. ldz 2000. gadam pieauguši no 4<br />
milj.m 3 ldz milj.m 3 . Tas saistms ar meža zemju un meža produktivittes pieaugumu, k<br />
ar ar zemes reformas laik fizisko personu atgtajos mežu pašumos pieaugošajm<br />
saimnieciskajm aktivittm. Neraugoties uz pieaugošo ciršanas apjomu, 2000. gad nocirsts<br />
ne vairk k 67 % no ikgadj krjas pieauguma. Valsts mežos iegstams koksnes apjoms ir<br />
stabils, galvenais iemesls ir ar likumu tieši regultais maksimli pieaujamais izcrtams<br />
koksnes apjoms galvenaj cirt. Gan privtajos, gan ar valsts mežos ciršanas apjomus regul<br />
ar netieši, nosakot mežaudžu ciršanas vecumu, k ar tiek aizliegta galven cirte, ja<br />
mežaudzes netiek atjaunotas normatvajos aktos noteikt krtb.<br />
Apmram 34% izcirsts meža platbas Latvij tiek atjaunoti mkslgi. Ldz 50.gadu<br />
vidum galvenokrt izmantoja daždus sšanas pamienus, pc tam, attstoties kokaudztavu<br />
saimniecbai un ietvarstdu ražošanai, domin stdts kultras. Mkslgi atjaunoto meža<br />
platbu patsvars samazins, tdjdi tiek emti vr ekonomiskie un ekoloiskie faktori.<br />
2000. gad eksportts meža nozares produkcijas kopapjoms veidoja 43,2% no<br />
Latvijas kopj eksporta. Latvijas meža nozares produkcijas izlaides dinamika pardta 2..<br />
tabul. Vissvargkais no jaunajiem investciju projektiem nozar ir jaunas celulozes rpncas<br />
projekts. Plnots, ka rpnca ražos 600 000 tonnu balintas skuju un lapu koku celulozes<br />
gad, un rpncas celtniecba vartu tikt uzskta 2003. gad.<br />
Meža nozares produkcijas izlaide, tkst. m 3 [34]<br />
2.. tabula<br />
994 995 996 997 998 999 2000<br />
Zmaterili 200 ) 300 800 2700 3200 3640 4030<br />
Saplksnis 65 73 03 20 50 55 56<br />
Kokskaidu pltnes 92 30 43 <strong>49</strong> 5 29 02<br />
Kokšiedras plate 28 23 23 27 26 24 7<br />
Paprs un kartons (tkst. t) ND 7 8 5 5 9 24<br />
) Šie dati ir aptuveni, avots: ZM<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Atkritumi ir viena no Latvijas vides aizsardzbas nopietnkajm problmm. 998.<br />
gad Latvij darbojs vairk nek 500 sadzves atkritumu izgztuves. Parasti ts ir slikti<br />
plnotas un aprkotas. Kopjais atkritumu daudzums gad ir 600-700 tkstoši tonnu, ieskaitot<br />
42
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
apmram 500 tkstošus tonnu mjsaimniecbas atkritumu. Tikai 50-60% no radto atkritumu<br />
daudzuma tiek savkti un nogdti atkritumu izgztuvs. Atkritumu apglabšanas vietas rada<br />
apkrtjs teritorijas deu, gaisa un augsnes piesrojumu.<br />
997. gad izstrdt stratija sadzves atkritumu apsaimniekošanai Latvij nosaka<br />
atkritumu apsaimniekošanas sektora problmu risinšanu k neatliekamu nacionla lmea<br />
uzdevumu. Atkritumu apsaimniekošanas stratijas realizšana ir noteikta k prioritra joma<br />
valsts finansil atbalsta sniegšanai vides aizsardzbas sektor. Stratijas ieviešana balstta uz<br />
dokumentu “Nacionlo sadzves atkritumu apsaimniekošanas programmu 500-“. Šie<br />
dokumenti skk apskatti .pielikum.<br />
Sadzves atkritumu prstrdes iespjas Latvij ir oti ierobežotas. Lai atkritumus<br />
vartu prstrdt un izmantot k izejvielu, vispirms nepieciešama to širošana. Patlaban<br />
uzskti tikai daži nelieli pilotprojekti atkritumu širošanai Rg, Jelgav un Valmier.<br />
Rgas pilstas atkritumu izgztuv “Getlii” no atkritumiem tiek širots kartons, stikla<br />
tara, melnais un krsainais metls, polietilns – šs vielas tiek prestas un nodotas prstrdei.<br />
Prstrdei “Getlios” tiek nodoti tikai aptuveni 2% no kopj atkritumu daudzuma.<br />
Centraliztas sadzves atkritumu apsaimniekošanas sistmas izveide un reionlo<br />
atkritumu poligonu ierkošana, k to paredz stratija un programma “500-“, nodrošins<br />
apstkus ar efektvai atkritumu izmantošanai enerijas ieguv. Pagaidm atkritumu<br />
izmantošana enerijas ieguv ir paredzta Rgas un Liepjas atkritumu izgztuvs.<br />
2<br />
2.5. Faktori, kas ietekm SEG izmešus Latvij<br />
Saimniecisks lejupsldes d pc 990. gada samazinjs ar visu veidu dabas resursu<br />
izmantošana, rpniecisko atkritumu daudzums, minerlmslu un pesticdu lietošana<br />
lauksaimniecb, dens un gaisa piesrojums. T paša iemesla d samazinjs ar SEG<br />
izmeši, kuri rodas fosil kurinm sadegšanas proces (skat. 2.2. tabulu).<br />
Lai novrttu minto apstku korelciju ar SEG izmešu apjoma izmaim, tika<br />
izveidota klimata prmaiu indikatoru jeb rdtju kopa. Šo darbu koordinja Baltijas <strong>Vides</strong><br />
forums, gatavojot Otro Baltijas vides stvoka prskatu. Rdtji tika atlasti, izmantojot<br />
Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcijas (OECD) izstrdto un Eiropas <strong>Vides</strong><br />
aentras (EEA) papildinto metodi. T k klimata prmaiu rdtju izvl piedaljs<br />
eksperti no vism trim Baltijas valstm, tie ir universli un saldzinmi. Šdi rdtji paldz<br />
novrtt vides uzlabojumus un dod iespju prognozt un novrtt vides politikas rezulttus.<br />
K rdtji, kuri raksturo SEG izmešu izraistjus, ir izvlti tautsaimniecbas energoproduktivitte,<br />
kas parda primro energoresursu daudzumu, kas nepieciešams, lai saražotu<br />
vienu IKP vienbu, un enerijas patria nozaru struktra. Savukrt, primro energoresursu<br />
struktra parda, cik lielu dau no tiem sastda kurinmie, kuri rada SEG izmešus. Fosil<br />
kurinm dedzinšana ir galvenais SEG izmešu avots, turpret atomenerija,<br />
hidroelektroenerija, vja un saules enerijas, k ar enerija, ko iegst no biomasas<br />
sadedzinšanas, tieši neietekm SEG izmešu palielinšanos. Tpc šis rdtjs atspoguo<br />
ekonomiskos apsvrumus, kurus ietekm degvielas cenas, atsevišu energoresursu pieejamba<br />
un pastvoš energoresursu piedvjuma struktra.<br />
T k Latvij enertik plaši tiek izmatota koksne, hidroelektroenerija, k ar<br />
importt elektroenerija, tad saldzinjum ar citm Eiropas valstm fosil kurinm<br />
patsvars Latvijas energoresursu patri ir mazs (skat. 2.4.2. nodau). Turpret enerijas<br />
produktivitte ir diezgan zema, kaut ar tai ir tendence palielinties (skat. 2.2. tabulu).<br />
43
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2<br />
Klimata prmaiu rdtji Latvij 990. un 995. – 2000. gad [] 7<br />
2.2. tabula<br />
Rdtjs 990 995 996 997 998 999 2000<br />
Enerijas patriš, GJ/iedz. ND 7,85 73,25 77,35 73,55 68,03 64,90<br />
Enerijas produktivitte, LVL/TJ ND 2,52 2,86 4,48 5,00 6,24 8,96<br />
Kopjie CO 2 izmeši, milj.t 23,70 ,80 0,70 ,90 8,40 7,39 7,00<br />
CO 2 izmeši, t/iedz. 8,87 4,67 4,28 4,80 3,42 3,03 2,95<br />
CO 2 izmeši, t/IKP vienbu ) ND 0,0050 0,0044 0,0045 0,003 0,0027 0,0024<br />
) IKP 995.g. faktiskajs cens, LVL<br />
CO 2 izmeši, kas rodas fosil kurinm sadegšanas proces, ir nozmgkais rdtjs,<br />
kurš raksturo cilvka darbbas radto spriedzi uz pasaules klimatu. Attiecinot šo rdtju pret<br />
iedzvotju skaitu un IKP, iegst tautsaimniecbas SEG ietilpbu.<br />
Rdtjs, kurš vislabk raksturo klimata prmaias Latvij, ir ledus iešanas datums<br />
ups. Lai gan šis rdtjs ir atkargs ar no dabiskm svrstbm, piemram, saules aktivittes,<br />
tas prliecinoši pierda, ka 20. gadsimt ledus iešanai ups ir tendence skties agrk (skatt<br />
2.8. attlu) [].<br />
Pirms ledus iešanas datums<br />
29-Mai<br />
29-Apr<br />
30-Mar<br />
29-Feb<br />
30-Jan<br />
3-Dec<br />
-Dec<br />
920 930 940 950 960 970 980 990 2000<br />
Gads<br />
2.8. attls. Pirms ledus iešanas datums Gauj kopš 920. gada []<br />
Atbilstoši Klimata konvencijas 997. gada . decembra Kioto Protokolam, Latvijai<br />
individuli vai kopg rcb ar citu valsti jpank, ka antropognie CO 2 , CH 4 , N 2 O, HFC,<br />
PFC un SF 6 izmeši, izteikti kopj form, laika posm no 2008. ldz 202. gadam btu 8%<br />
zem 990. gada izmešu lmea. Spriežot pc pašreizjm tendencm, Latvijai šds mris ir<br />
sasniedzams. Tomr ekonomisks attstbas pieauguma tempi var bt straujki, nek pieemts<br />
programmatiskajos dokumentos. Td gadjum ekonomikas attstba, pieaugoš iedzvotju<br />
mobilitte kombincij ar zemu energoefektivitti enertik, rpniecb un mjsaimniecbas<br />
sektor, rads CO 2 izmešu pieaugumu. Tpc oti svargi ir realizt energoefektivittes<br />
paaugstinšanas paskumus un veicint vietjo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, k<br />
ar palielint SEG piesaisti biomasai fotosintzes proces.<br />
7 Rdtji par 999. un 2000. gadu aprinti pc “2nd Baltic State of the Environment Report” [] aprakstts<br />
metodoloijas.<br />
44<br />
44
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
3. PRSKATS PAR ANTROPOGNO SILTUMNCEFEKTA<br />
GZU IZMEŠIEM UN PIESAISTI<br />
Noda sniegta informcija par SEG izmešiem un piesaisti Latvij laika posm no<br />
995. ldz 2000. gadam. Saldzinjumam doti ar 990. gada dati, jo tie ir pieemti par<br />
atskaites punktu, nosakot Latvijas starptautisks saistbas SEG izmešu samazinšanai. SEG<br />
izmešu dati par laika posmu no 990. ldz 999. gadam emti no LR ikgadjiem prskatiem<br />
ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim ietvaros, bet 2000. gada dati ir<br />
provizoriski.<br />
Ikgadjo prskatu par antropogno siltumncefekta gzu izmešiem un piesaisti gatavo<br />
Latvijas <strong>Vides</strong> aentra, kas ir VARAM pakautb esoša civiliestde, kura atbilstoši savai<br />
kompetencei steno valsts politiku vides, t.sk. dabas aizsardzbas, informcijas nodrošinjuma<br />
jom. Latvijas <strong>Vides</strong> aentras uzdevums ir izveidot un uzturt Latvijas vides datu<br />
informatvo sistmu, veidot datu bzes par dens izmantošanu un piesrojumu, dens<br />
attršanas iekrtm, gaisa piesrojumu, bstamiem atkritumiem un atkritumu izgztuvm,<br />
aizsargjamiem augiem un dzvniekiem, paši aizsargjamo dabas teritoriju un objektu<br />
kadastru un apkopot radicijas monitoringa datus.<br />
Šaj noda, k ar ceturtaj un piektaj noda, aplkoto tautsaimniecbas sektoru<br />
klasifikcija un numercija atbilst Klimata prmaiu starpvaldbu padomes (IPCC) kopjam<br />
atskaites formtam (common reporting format – CRF), kurš apstiprints UNFCCC 999. gada<br />
5. sesijas dalbvalstu konferenc.<br />
Prskat iekautas tiešs SEG (CO 2 , CH 4 , N 2 O) un netiešs SEG (NO x , CO, NMGOS)<br />
un SO 2 . Halognogderaži (HFC un PFC) atskaites period Latvij netika ražoti, td<br />
ziojum nav atspoguoti to izmeši. 999. gada prskat ir uzrdti sra heksafluorda (SF 6 )<br />
potencilie izmeši no elektriskajm iekrtm – 0,09 Gg CO 2 ekvivalentu, bet tie nav iekauti<br />
kopjo izmešu ekvivalentu aprinos.<br />
SEG izmešu aprinos izmantoti 996. gada IPCC uzlabotie metodiskie nordjumi,<br />
nacionl datu bze, kopjais atskaites formts un CSP publikciju un datu bzu dati. Lai<br />
aprintu izmešus no transporta sektora, bez IPCC metodiskajiem nordjumiem tiek<br />
izmantota ar CSP 994. gad veikt aptauja par transportldzeku procentulo iedaljumu.<br />
Saska ar metodisko nordjumu prasbm, ikgadjs prskata kopsavilkuma tabulas<br />
par 990. un 995.–2000. gadu pievienotas 2. pielikum. Jatzm, ka laika posmam no 990.<br />
ldz 997. gadam SEG izmeši nav prrinti pc IPCC kopj atskaites formta. Par šiem<br />
gadiem izmeši ir aprinti nacionlaj datu bz, bet CRF izmeši ir apkopoti tikai<br />
kopsavilkuma un trenda tabuls, ldz ar to iespjama datu atširba uz noapaošanas rina.<br />
Noda aplkoti ar kopj form izteiktie CO 2 , CH 4 un N 2 O izmeši CO 2 ekvivalentos, kas<br />
aprinti, emot vr to globl sasilšanas potencila (GSP) koeficientus 00 gadu<br />
periodam.<br />
T k Latvij izmantojam augšu klasifikcija neatbilst IPCC metodiskajos<br />
nordjumos noteiktajm prasbm, SEG izmešu aprinos nav iekauti CO 2 izmeši un<br />
piesaiste augsn. Tpat prskat nav iekauti SEG izmeši no starptautiskajm degvielas<br />
novietnm [35].<br />
2<br />
3<br />
45
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
3.1. CO 2 izmeši un piesaiste<br />
3<br />
Galvenais CO 2 izmešu avots 1999. gad bija fosil kurinm sadedzinšana 97,9%<br />
apmr, tai skait enerijas sektors – 41,3%; apstrdes rpniecba un bvniecba – 15,2%;<br />
transports – 27,7%, citas nozares (lauksaimniecba, mežsaimniecba u.c.) – 13%, bet<br />
transporta un sadales zudumi – 0,8%.<br />
Prjie CO 2 antropogno izmešu avoti ir rpnieciskie procesi (1,4%) un<br />
lauksaimniecisko zemju apsaimniekošana un kaošana. CO 2 piesaiste notiek, zaajiem<br />
augiem uzemot CO 2 atmosfras fotosintzes proces. 1999. gad meži Latvij piesaistja -<br />
5321,71 Gg CO 2 , kas bija par 5278,29 Gg mazk nek iepriekšjos gados (-10 600 Gg),<br />
savukrt 2316,89 Gg CO 2 tika emitts atmosfr (skatt 3.1. attlu).<br />
Mežaudžu krjas apjoma izmaias 1990. un 1995.–1998. gadam emtas no Otr<br />
Nacionl ziojuma aprintajiem rezulttiem. Neto CO 2 izmeši un piesaiste šiem gadiem ir<br />
prrinta pc CRF.<br />
25000<br />
20000<br />
Kopjie CO2 izmeši bez piesaistes<br />
Kopjie CO2 izmeši ar piesaisti<br />
Gg<br />
15000<br />
10000<br />
5000<br />
0<br />
-5000<br />
1990 19951996 1997 1998 1999 2000<br />
Gads<br />
3.1. attls. CO 2 izmeši un piesaiste 1990. un 1995. – 2000. gad<br />
Detaliztks CO 2 izmešu un piesaistes iedaljums dots 3.1. tabul.<br />
Kopjie CO 2 izmeši un piesaiste 1990. un 1995. – 2000. gad<br />
3.1. tabula<br />
Izmeši/piesaiste, Gg<br />
Ekonomisks darbbas sektori<br />
990 995 996 997 998 999 2000<br />
. Enertika 22964,29 10017,90 9364,12 8465,21 8050,97 7384,78 6999,20<br />
A. Kurinm sadedzinšana 22964,29 10017,90 9364,12 8465,21 8050,97 7384,78 6999,20<br />
1. Enerijas ražošana 8288,17 4542,83 3901,56 3819,17 3543,18 3116,00 2895,00<br />
46
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
2. Apstrdes rpniecba un<br />
bvniecba<br />
2682,76 038,33 74,27 242,94 275,28 46,2 055,00<br />
3. Transports 60,22 748,79 6,92 278,37 226,22 2087,00 2088,00<br />
4. Citas nozares* 5956,92 2558,42 3053,56 63,73 047,79 978,37 90,00<br />
5. Citi** 25,22 29,52 55,82 6,00 58,50 57,20 60,20<br />
2. Rpnieciskie procesi 562,9 27,40 85,38 53,50 236,4 60,66 00,86<br />
A. Minerlie produkti 562,9 27,40 85,38 53,50 236,4 60,66 00,86<br />
5. Zemes izmantošana un<br />
-0825,58 -0483,55 -0<strong>49</strong>6,38 -0508,48 -0508,48 -5228,55 -4290,9<br />
mežsaimniecba<br />
A. Mežaudžu krjas apjoma<br />
-0960 -0600 -0600 -0600 -0600 -532,7 -4384,88<br />
izmaias<br />
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsn 34,42 6,45 03,62 9,52 92,52 93,6 94,69<br />
Kopjie CO 2 izmeši, bez zemes<br />
23527,20 045,30 95<strong>49</strong>,50 868,7 8287, 7545,44 700,06<br />
izmantošanas un mežsaimniecbas<br />
Kopjie CO 2 izmeši, ar zemes<br />
270,62 -338,25 -946,88 -889,77 -222,37 236,89 2809,87<br />
izmantošanu un mežsaimniecbu<br />
* Lauksaimniecba, mežsaimniecba, zivsaimniecba, mjsaimniecbas, tirdzniecba, pakalpojumi<br />
** Transporta un sadales zudumi<br />
2<br />
3<br />
3... Enertika (A,B)<br />
CO 2 izmeši no kurinm sadedzinšanas aprinti, balstoties uz apstiprinto<br />
energoresursu bilanu datiem par daždu veidu kurinm patriu un izmantojot metodiskajos<br />
nordjumos dotos izmešu faktorus. Izmeši no centralizts siltumenerijas ražošanas<br />
termoelektrocentrls un katlumjs uzskaitti enerijas ražošanas un prvades sektor.<br />
Atširb no 998. gada 999. gad enertikas sektora izmešu aprinos tika izmantota gan<br />
nozaru metode (sector approach), gan atsauces metode (reference approach). Nozaru metode<br />
galvenokrt balsts uz kurinm patriu dažds nozars. Izmantojot šs metodes, ir<br />
iespjama aprinto CO 2 izmešu kontrole sektor. Pieaujam atširba starp pielietotajm<br />
metodm nedrkst prsniegt 2%, kas ir iespjama datu statistisko noviržu d (skat. 2.<br />
pielikumu).<br />
998. un 999. gad enertikas sektor zem apstrdes rpniecbas un bvniecbas<br />
tika ietverti CO 2 izmeši no dzelzs un trauda ražošanas.<br />
K liecina ikgadjo prskatu dati, CO 2 izmeši no enertikas sektora samazins. To<br />
nosaka ziemas vidjs temperatras samazinšans, kurinm struktras izmaias, k ar<br />
veiktie energoefektivittes paskumi.<br />
K jau iepriekš tika mints, laika periodam no 990. ldz 997. gadam izmeši<br />
enertikas sektor nav prrinti CRF formt. 2. pielikum ir apkopoti izmešu dati<br />
enertikas sektor par attiecgajiem gadiem no nacionls datu bzes, ldz ar to iespjamas<br />
datu neprecizittes uz noapaošanas rina.<br />
3..2. Rpnieciskie procesi (2A)<br />
Latvijas rpniecb CO 2 izmeši, kas nav saistti ar enertiku, rodas cementa<br />
starpprodukta klinkera un kau ražošan.<br />
CO 2 izmešu svrstbas no rpnieciskajiem procesiem nosaka cementa un kau<br />
ražošanas apjomu nevienmrgums. Piemram, saldzinjum ar 998. gadu 999. gad kaa<br />
ražošana ir samazinjusies apmram 5 reizes.<br />
47
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
3..3. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5A,D)<br />
3<br />
Latvij meža zemju platbas palielins, vienlaicgi pieaugot ar ciršanas apjomiem.<br />
999. un 2000. gad ikgadjais meža ciršanas apjoms bija apmram divas reizes lielks<br />
saldzinjum ar 90. gadu pirmo pusi (skat. 3. pielikumu). Tagad tas ir aptuveni 60% no<br />
ikgadj koksnes krjas pieauguma.<br />
SEG izmešu aprini mežsaimniecbas sektor veikti, izmantojot statistikas datus,<br />
mežsaimniecbas eksperta informciju un viedokli. Rinot CO 2 piesaisti zemes izmantošanas<br />
un mežsaimniecbas sektor, emta vr apsaimniekoto mežu platba, no jauna apmežots<br />
platbas, izcirtumi un nepabeigtie apmežojumi, k ar krmju platba. Turpret, pamatojoties<br />
uz IPCC metodiskajiem nordjumiem, no rezervtu platbas netiek aprinta CO 2 piesaiste<br />
un tdjdi ts nav iekautas SEG aprinos. Krjas pieaugums apsaimniekotajos mežos,<br />
krmju platbs, izcirtumos un nepabeigtos apmežojumos, k ar no jauna apmežotajs<br />
platbs dots 3. pielikuma 3. tabul. Prejai no stumbru tilpuma uz kopjs biomasas tilpumu<br />
pieemts ekspansijas koeficients ,9, k tas noteikts IPCC metodiskajos nordjumos [22].<br />
CO 2 izmeši tiek rinti ar no lauksaimniecbas zemm, kas tiek intensvi<br />
apsaimniekotas – meliortas, mehanizti apstrdtas, mslotas un kaotas. emot vr, ka<br />
laika posm no 995. ldz 999. gadam šo zemju platba samazinjs, ar CO 2 izmeši no tm<br />
ir samazinjušies.<br />
K redzams 3.. tabul, CO 2 izmeši no augsnes 997. un 998. gad saldzinjum ar<br />
iepriekšjiem gadiem ir samazinjušies, bet no 999. gada CO 2 izmešiem ir tendence pieaugt.<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektor no 990. gada ldz 998. gadam,<br />
izemot 990. un 995. gadu, nav aprinti CO 2 izmeši un piesaiste atkarb no ikgadjm<br />
mežaudžu krjas apjoma izmaim. Aprins veikts divos posmos – laika posmam no 990.<br />
ldz 994. gadam (-0 960 Gg) un laika posmam no 995. ldz 998. gadam (-0 600 Gg).<br />
Ldz ar to CRF ir prrinti tikai neto CO 2 izmeši un piesaiste (skatt 2. pielikumu). Skot ar<br />
999. gadu, CO 2 izmeši un piesaiste atkarb no mežaudžu krjas apjoma izmaim tiek<br />
aprinti ikgadji, izmantojot CRF.<br />
48
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
3.2. CH 4 izmeši<br />
Galvenie metna (CH 4 ) izmešu avoti Latvij ir cieto atkritumu izgztuves un mjlopu<br />
gremošanas procesi. Citi btiskkie CH 4 izmešu avoti ir noplde no dabasgzes cauruvadu<br />
sistmm un biomasas dedzinšana. Kopjie CH 4 izmeši 990. un 995.–2000. gadam<br />
pardti 3.2. attl un 3.2. tabul. Apriniem izmantoti 996. gada IPCC uzlabotie<br />
metodiskie nordjumi un izmešu faktori.<br />
2<br />
200<br />
50<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecba<br />
Lauksaimniecba<br />
Enertika<br />
3<br />
Gg<br />
00<br />
50<br />
0<br />
990 995 996 997 998 999 2000<br />
Gads<br />
3.2. attls. CH 4 izmeši 990. un 995. – 2000. gad<br />
Kopjie CH 4 izmeši 990. un 995. – 2000. gad<br />
3.2. tabula<br />
Ekonomisks darbbas sektori<br />
Izmeši, Gg<br />
990 995 996 997 998 999 2000<br />
. Enertika 63,69 29,0 25,04 35,0 33,8 24,50 25,20<br />
A. Kurinm sadedzinšana 0,45 7,5 6,26 2,06 ,22 9,57 7,52<br />
. Enerijas ražošana 0,66 0,36 0,37 0,50 0,45 0,3 0,39<br />
2. Apstrdes rpniecba un bvniecba 0,22 0,7 0,05 0,9 0,2 0,27 0,27<br />
3. Transports ,43 0,38 0,32 0,<strong>49</strong> 0,48 0,47 0,42<br />
4. Citas nozares* 8,5 6,60 5,5 0,87 0,09 8,53 6,44<br />
B. Kurinm gaistošie izmeši 53,24 2,60 8,78 23,04 22,59 4,93 7,68<br />
2. Naftas produkti un dabasgze 53,24 2,60 8,78 23,04 22,59 4,93 7,68<br />
4. Lauksaimniecba ,27 44,64 4,86 39,9 35,86 3,35 30,64<br />
A. Mjlopu gremošanas procesi 97,96 39,32 37,09 34,72 3,67 27,52 26,9<br />
B. Organisk mslojuma izmantošana 3,3 5,32 4,77 4,47 4,20 3,83 3,73<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba ,6 2 2 2 2 3,64 3,7<br />
<strong>49</strong>
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
B. Meža zemju transformcija ,6 2 2 2 2 3,64 3,7<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana 9,39 25,60 26,8 27,5 53,9 64,4 64,23<br />
A. Cieto atkritumu izgztuves 9,39 25,60 26,8 27,5 40,2 58, 59,87<br />
B. Notekdeu apstrde 2,99 6,03 4,36<br />
CH 4 izmeši, kop 95,96 0,34 95,08 03,80 24,87 23,62 23,77<br />
* Lauksaimniecba, mežsaimniecba, zivsaimniecba, mjsaimniecbas, tirdzniecba, pakalpojumi<br />
3.2.. Enertika (A)<br />
3<br />
Galvenais CH 4 izmešu avots enertik ir koksnes dedzinšana. CH 4 veidojas,<br />
nepilngi sadegot ogderažiem, kas ir kurinm sastv. Šdi apstki visbiežk veidojas<br />
iedzvotju izmantots neliels kurtuvs, k ar kurinmo dedzinot atklt vid. CH 4 izmeši no<br />
dabasgzes cauruvadiem laika posm no 990. ldz 998. gadam ir rinti, balstoties uz<br />
valst patrto dabasgzes daudzumu un izmešu faktoru pieemot 0,5 Gg/PJ [22]. Turpret,<br />
emot vr ekspertu vrtjumu, 999. gad izmešu faktors tika samazints ldz 0,34 Gg/PJ<br />
[22]. Dati par gaistošajiem izmešiem no Inukalna pazemes gzes krtuves iegti no<br />
ikgadjiem prskatiem “Nr.2-Gaiss”, bet izmeši no maistrlajiem gzes, naftas un naftas<br />
produktu vadiem nav aprinti datu trkuma d.<br />
3.2.2. Lauksaimniecba (4A,B)<br />
CH 4 rodas atgremotjdzvnieku zarnu trakt k normla gremošanas procesa<br />
blakusprodukts, k ar izdals, mjlopu msliem sadaloties anaerobos apstkos. 3.2. tabul<br />
redzams, ka lauksaimniecbas nozar metna izmeši katru gadu samazins. T iemesls ir lopu<br />
skaita samazinšans.<br />
3.2.3. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5B)<br />
CH 4 izmeši šaj sektor rodas, sadedzinot meža ciršanas atliekas uz vietas (on-site).<br />
Skku informciju skatt 3.4.4. punkt.<br />
3.2.4. Atkritumu apsaimniekošana (6A)<br />
CH 4 izdals cieto atkritumu izgztuvs, anaerobos apstkos sadaloties atkritumu<br />
organiski nordmai daai.<br />
999. gad CH 4 izmeši rinti ar notekdeu apstrdes apakšnozar, kur dati iegti<br />
no ikgadjm atskaitm “Nr.2-dens”. Jatzm, ka Latvij notekdei no rpniecbas un<br />
mjsaimniecbas sektora nav izdalti atseviši, td aprinos izmantoti dati par kombintiem<br />
(rpniecbas un mjsaimniecbas) notekdeiem.<br />
Ldz 998. gadam CH 4 korekcijas faktors apsaimniekotajm atkritumu izgztuvm<br />
bija 0,6 un neapsaimniekotajm – 0,6, jo pc ekspertu vrtjuma IPCC metodiskajos<br />
nordjumos noteiktie izmešu faktori neatbilda Latvijas apstkiem. Tau kopš 998. gada tiek<br />
izmantoti IPCC metodiskajos nordjumos pieejamie izmešu faktori – attiecgi un 0,6.<br />
Tpc CH 4 izmeši 998.–2000. gados saldzinjum ar 995. gadu pieauga apmram divas<br />
reizes (skatt 3.2. tabulu).<br />
50
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
3.3. N 2 O izmeši<br />
Galvenais N 2 O izmešu avots Latvij ir lauksaimniecbas zemes, kuras 1999. gad<br />
emitja 84,2% no visiem N 2 O izmešiem (skatt 3.3. attlu un 3.3 tabulu). Prjie N 2 O izmešu<br />
avoti ir transports un biomasas, šidro un prjo cieto kurinmo sadedzinšana enerijas<br />
konversijas un rpniecbas sektoros, meža ciršanas atlikumu dedzinšana mež (on-site) un<br />
kanalizcijas sistmu notekdei.<br />
2<br />
10<br />
8<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecba<br />
Lauksaimniecba<br />
Šdintju un citu produktu lietošana<br />
Enertika<br />
3<br />
Gg<br />
6<br />
4<br />
2<br />
0<br />
1990 19951996 1997 1998 1999 2000<br />
Gads<br />
3.3. attls. N 2 O izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad<br />
Kopjie N 2 O izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad<br />
3.3. tabula<br />
0 ,0<br />
0<br />
Ekonomisks darbbas sektori<br />
Izmeši, Gg<br />
990 995 996 997 998 999 2000<br />
. Enertika ,05 0,26 0,38 0,4 0,38 0,34 0,32<br />
A. Kurinm sadedzinšana 1,05 0,26 0,38 0,41 0,38 0,34 0,32<br />
1. Enerijas ražošana 0,10 0,06 0,06 0,07 0,06 0,04 0,05<br />
2. Apstrdes rpniecba un bvniecba 0,02 0,01 0,003 0,02 0,03 0,03 0,03<br />
3. Transports 0,86 0,12 0,25 0,17 0,16 0,15 0,15<br />
4. Citas nozares* 0,08 0,08 0,08 0,14 0,13 0,10 0,09<br />
3. Šdintju un citu produktu lietošana 0,0 <br />
D. Citi ** 0,01 0,01<br />
4. Lauksaimniecba 9,67 3,22 3,3 3,6 3,36 3,39 3,53<br />
B. Organisk mslojuma izmantošana 0,57 0,<strong>49</strong> 0,<strong>49</strong><br />
D. Lauksaimniecisks augsnes 9,67 3,22 3,13 3,16 2,78 2,90 3,04<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba 0,0 ,0 4 0,04 0,04 0,04 0,03 0,03<br />
51
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
B. Meža zemju transformcija 0,0 0,04 0,04 0,04 0,04 0,03 0,03<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana 0,27 0,25 0,25 0,25 0,25 0,25 0,24<br />
B. Notekdeu apstrde 0,27 0,25 0,25 0,25 0,25 0,25 0,24<br />
N 2 O izmeši, kop ,00 3,75 3,77 3,83 4,00 4,0 4,2<br />
* Lauksaimniecba, mežsaimniecba, zivsaimniecba, mjsaimniecbas, tirdzniecba, pakalpojumi<br />
** N 2 O lietošana anestzij<br />
3.3.. Enertika (A)<br />
3<br />
Galvenais N 2 O izmešu avots enertikas sektor ir transports un kurinm<br />
dedzinšana enerijas prveides un rpniecbas sektoros (skat. 3.3. tabulu).<br />
3.3.2. Šdintju un citu produktu lietošana (3)<br />
Viengie SEG izmeši šaj nozar ir N 2 O no smieklu gzes, ko izmanto anestzij. SEG<br />
izmešus no šs nozares ska rint no 999. gada (skat. 3.3. tabulu).<br />
3.3.3. Lauksaimniecba (4B,D)<br />
Latvij N 2 O izmeši lauksaimniecb tiek uzskaitti no organisk mslojuma<br />
izmantošanas un lauksaimniecbas augsnm. Aprinos ir emts vr eksperta vrtjums, ka<br />
kultivtas organiskas (ar slpekli bagts) augsnes Latvij sastda 7% no kopjs<br />
lauksaimniecb izmantojams zemes. Saldzinjum ar iepriekšjiem gadiem 999. un 2000.<br />
gad pieauga tr slpeka daudzums no minerlmsliem, kas iestrdti lauksaimniecbas<br />
augsns, attiecgi 9 un 23 tkst. tonnu.<br />
Saldzinot 990. un 999. gada N 2 O izmešus lauksaimniecbas nozar, redzams, ka tie<br />
samazinjušies par 60% (skat. 3.3. tabulu). Tas saistms ar lauksaimniecisks ražošanas<br />
samazinšanos. Izmešu apriniem izmantoti dati no CSP, bet izmešu koeficienti emti no<br />
IPCC metodiskajiem nordjumiem.<br />
Tpat k enertikas sektors, ar lauksaimniecbas sektors nav prrints CRF laika<br />
posmam no 990. ldz 997. gadam. Šim aprinu periodam tika izmantoti dati no nacionls<br />
datu bzes, kuri atspoguoti CRF kopsavilkuma tabuls.<br />
3.3.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5B)<br />
Dedzinot ciršanas atliekas mež, rodas ar N 2 O izmeši (skk skat. 3.4. punktu). 999.<br />
un 2000. gad saldzinjum ar iepriekšjiem gadiem N 2 O izmeši pieauga (skat. 3.3. tabulu),<br />
kas izskaidrojams ar ciršanas apjomu pieaugumu, k rezultt palielinjs ar dedzinmo<br />
ciršanas atlieku daudzums.<br />
3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana (6B)<br />
Neliels daudzums N 2 O izdals, kanalizcijas sistmu notekdeiem nonkot<br />
denstilps. Aprinos izmantots ikgadjais protena patriš 0, kg uz iedzvotju dien jeb<br />
52
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
40,15 kg uz iedzvotju gad, kurš emts no 1991. gad veikts aptaujas rezulttiem.<br />
Aprintie izmeši doti 3.3. tabul.<br />
3.4. Netiešie SEG un SO 2 izmeši<br />
K jau iepriekš tika mints, pie netiešajiem SEG izmešiem tiek skaitti slpeka oksdi<br />
(NO x ), ogleka oksds (CO) un nemetna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS). SO 2<br />
nav SEG, tau, bdams sulftu aerosolu veidotjs atmosfr, tas atstj ietekmi uz klimatu.<br />
3.4. attl ir doti gan netiešo SEG, gan ar SO 2 izmešu daudzums 1990. gad un laika posmam<br />
no 1995. ldz 2000. gadam.<br />
450<br />
Kopjie NOx izmeši<br />
Kopjie CO izmeši<br />
Kopjie NMGOS izmeši<br />
Kopjie SO2 izmeši<br />
2<br />
3<br />
300<br />
Gg<br />
150<br />
0<br />
1990 19951996 1997 1998 1999 2000<br />
Gads<br />
3.4. attls. Netiešie SEG un SO 2 izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad<br />
Netiešo SEG un SO 2 izmešu daudzums pa sektoriem laika posm no 1990. ldz 2000.<br />
gadam pardts 2. pielikum. Turpmk dota skka informcija par netiešo SEG un SO 2<br />
izmešiem katr sektor.<br />
3.4.1. Enertika (1A,B)<br />
Enertikas sektors bija galvenais netiešo SEG un SO 2 izmešu avots 1999. gad.<br />
Transports emitja 60% no visiem NO x un 45,5% no CO izmešiem. Kurinm gaistošo vielu<br />
nopld no naftas produktiem uzskaitti tikai benzna zudumi sadales un patria proces, tas<br />
ir, NMGOS izmeši šaj sektor ir 3,9% no visa enertikas sektora. Attiecb uz SO 2<br />
izmešiem, enertika bija lielkais izmešu avots un emitja 99,7% no kopjiem izmešiem.<br />
3.4.2. Rpnieciskie procesi (2A,C,D)<br />
Rpniecbas sektors bija lielkais NMGOS avots 1999. gad (57,2%). Ja saldzina ar<br />
iepriekšjiem gadiem, NMGOS izmeši ir pieauguši oti btiski. Kopjie NMGOS izmeši no<br />
53
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
rpniecbas sektora bija 65,3 Gg, no tiem minerlo produktu ražošana dod 95,7%, prtikas<br />
rpniecba – 4,3%, bet trauda ražošana – 0,03% izmešu.<br />
999. gad, aprinot NMGOS, kas rodas no ceu asfaltšanas, nebija iespjams iegt<br />
informciju par jaunasfaltto ceu garumu. Td apriniem tika izmantoti dati par saražoto<br />
asfalta daudzumu. Aprini veikti pc IPCC rokasgrmat aprakstts metodes.<br />
Nelielu dau no prjiem netiešajiem SEG (NO x , CO) un SO 2 izmešiem dod trauda<br />
ražošana.<br />
3.4.3. Šdintju un citu produktu lietošana (3)<br />
3<br />
Pc 999. gada prskata datiem, neliela daa 6,60 Gg (5,8%) NMGOS izmešu radušies<br />
no krsu lietošanas.<br />
3.4.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5B)<br />
CH 4 , N 2 O, CO un NO x izmešus aprina no zaru un galotu dedzinšanas mež uz<br />
vietas. Pieemts, ka ap 5% no koka kopjs biomasas sastda zari un galotnes, bet pc<br />
nociršanas pusi no tiem atstj mež, savukrt prjos sadedzina uz vietas vai izmanto k<br />
enertisko koksni. Eksperta viedoklis šaj jautjum bija šds: laika posm no 995. gada<br />
ldz 999. gadam apmram /3 no mintajiem 50% izmantoja k kurinmo, bet prjo<br />
sadedzinja uz vietas (skat. 4. pielikumu).<br />
Rinot netiešo SEG izmešus, tiek emts vr ikgadjais biomasas daudzums, ko<br />
sadedzina uz vietas, un oksidts frakcijas daas (skat. 4. pielikumu). Vidjais sausas koksnes<br />
blvums pieemts 0,5 t sausnas/m 3 un C saturs pieemts 0,5 t/t sausnas. Izmešu faktori netiešo<br />
SEG apriniem emti no IPCC metodiskajiem nordjumiem.<br />
NO x un CO izmeši zemes izmantošanas un mežsaimniecbs sektor par attiecgajiem<br />
gadiem doti 3.4. tabul.<br />
3.4. tabula<br />
NO x un CO izmeši zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektor 990. un 995. – 2000.<br />
gad, Gg<br />
Izmeši 990 995 996 997 998 999 2000<br />
NO x 0,39 0,5 0,5 0,5 0,5 0,86 0,88<br />
CO 4 7,5 7,50 7,50 7,50 3,82 32,45<br />
3.4. tabul redzams, ka 999. un 2000. gad vrojams straujš netiešo SEG izmešu, kas<br />
izskaidrojams ar meža ciršanas apjomu pieaugumu un ciršanas atlieku dedzinšanu.<br />
54
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
3.5. SEG izmešu uzskaite kopj form<br />
CO 2 , CH 4 un N 2 O izmešus var izteikt kopj form CO 2 ekvivalentos, emot vr to<br />
GSP koeficientus 00 gadu periodam (attiecgi , 2 un 30).<br />
Gg CO2 ekviv.<br />
35000<br />
30000<br />
25000<br />
20000<br />
5000<br />
N2O<br />
CH4<br />
CO2<br />
2<br />
3<br />
0000<br />
5000<br />
0<br />
990 995 996 997 998 999 2000<br />
Gads<br />
3.5. attls. Kopj form izteiktie SEG izmeši 990. un 995. – 2000. gad<br />
K redzams 3.5. attl, kopj form izteiktie SEG izmeši 999. gad saldzinjum ar<br />
995. gadu ir samazinjušies par 6,8%. Tas galvenokrt saistms ar CO 2 izmešu<br />
samazinšanos (par 27%), turpret N 2 O un CH 4 izmeši pieauguši attiecgi par 7 un 28%. Tas<br />
nozm, ka ir mainjusies tiešo SEG izmešu struktra. 995. gad CO 2 izmeši bija 75,8%,<br />
999. gad tikai 66,3% no kopjiem tiešajiem SEG izmešiem. Turpret N 2 O un CH 4 izmešu<br />
patsvars ir palielinjies attiecgi no 8,6% uz ,05% un no 5,6% uz 22,6%.<br />
3.5. tabula<br />
Sektoru patsvars kopj form izteikto SEG izmešu apjom 990. un 995. – 2000. gad, % <br />
Gads<br />
SEG izmeši,<br />
Rpnieciskie<br />
Atkritumu<br />
Enertika Transports Lauksaimniecba<br />
Gg CO 2 ekv. procesi<br />
apsaimniekošana<br />
990 3053,7* 59, 20,3 ,8 7,2 ,6<br />
995 3434,35* 66,4 3,2 4,4 5<br />
996 275,37* 65,4 3,4 ,5 4,6 5,<br />
997 986,66* 59, 8,6 ,3 5 6<br />
998 248,63 55, 8,2 2 4,7 0<br />
999 383,66 5,6 8,9 ,5 5,3 2,7<br />
2000 0977,88 50, 9,7 5,9 3,3<br />
* No 990. ldz 997. gadam izmeši nav rinti CRF formt, td iespjamas ekv. atširbas uz noapaošanas<br />
rina 2. pielikum<br />
Avots: Latvijas <strong>Vides</strong> aentra.<br />
55
P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO<br />
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI<br />
Aplkojot SEG izmešu nozaru struktru (skatt 3.5. tabulu), var secint, ka laika<br />
posm no 995. ldz 999. gadam par 4 procentiem samazinjies enertikas sektora<br />
patsvars, bet pieauga transporta un atkritumu apsaimniekošanas patsvars. Lauksaimniecbas<br />
un rpniecisko procesu izmeši saglabjs praktiski nemaings proporcijs.<br />
3<br />
Gg CO 2 ekviv.<br />
35000<br />
30000<br />
25000<br />
20000<br />
5000<br />
0000<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Lauksaimniecba<br />
Rpnieciskie procesi<br />
Enertika<br />
5000<br />
0<br />
990 995 996 997 998 999 2000<br />
Gads<br />
3.6. attls. Sektoru patsvars kopj form izteikto izmešu apjom 990. un 995. – 2000.<br />
gad<br />
K redzams 3.6. attl, izmeši no lauksaimniecbas, rpniecbas un enertikas<br />
sektoriem samazins, turpret no atkritumu apsaimniekošanas sektora pieaug. K jau iepriekš<br />
tika mints, tas skaidrojams ar faktu, ka, skot izmantot jaunos izmešu faktorus atkritumu<br />
apsaimniekošanas sektoram, izmešu daudzums no 998. ldz 2000. gadam, saldzinot ar 995.<br />
gadu, palielinjs apmram divas reizes.<br />
56
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4. POLITIKA UN PASKUMI<br />
4.1. Klimata politika k Latvijas ilgtspjgas attstbas stratijas<br />
sastvdaa<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas politikas priorittes Latvij nosaka Deklarcija par Ministru<br />
kabineta iecerto darbbu un gatavošans pievienoties Eiropas Savienbai.<br />
Latvijas valdba deklarcij par Ministru kabineta iecerto darbbu ir apmusies<br />
turpint iepriekšjo valdbu uzsktos darbus. Ts mris ir pankt patrintu valsts attstbu,<br />
lai makroekonomisko rdtju uzlabojums atspoguotos katra Latvijas iedzvotja labkljbas<br />
lmea paaugstinjum.<br />
Lai sasniegtu valdbas noteiktos mrus vides aizsardzbas jom, paša uzmanba tiek<br />
pievrsta investciju projektiem sadzves atkritumu, dzeram dens un pilstu notekdeu<br />
jom; bstamo atkritumu izncinšanas un galgs apstrdes sistmas izveidošan; vides<br />
projektu izstrdes un realizcijas veicinšanai privtaj sektor; integrtas pieejas<br />
piesrojuma novršanai un kontrolei stenošanai; atkritumu apsaimniekošanai un<br />
iepakojumam; bioloisks daudzveidbas Nacionls programmas ieviešanai; vides<br />
aizsardzbas monitoringa sistmas tlkai attstbai atbilstoši ES nosacjumiem; vides<br />
izgltbas un sazias programmas attstbai [7].<br />
999. gada ES Pievienošans partnerba vides jom k priorittes izvirza vides acquis<br />
communautaire premšanas pabeigšanu konkrtm direktvm gaisa, atkritumu, trokša,<br />
dens, misko vielu, dabas aizsardzbas, aizsardzbas pret radiciju un integrt piesrojuma<br />
un galveno rpniecisko risku joms [4].<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas politiku Latvij realiz VARAM. 995. gad tika apstiprints<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas politikas plns Latvijai (VAPP), kurš kalpo par pamatu <strong>Vides</strong> aizsardzbas<br />
rcbas programmai (VARP) un Investciju programmm vides sektor.<br />
Lai stenotu vides politiku, VARAM rcb ir šdi ekonomiskie instrumenti:<br />
. Dabas resursu nodoklis;<br />
2. Dabas resursu nodoka atlaides;<br />
3. Latvijas <strong>Vides</strong> aizsardzbas fonda investcijas;<br />
4. <strong>Vides</strong> investciju fonda investcijas [69].<br />
K redzams, klimata prmaiu problmas nav vides aizsardzbas prioritšu sarakst,<br />
tomr atseviši paskumi gaisa aizsardzbas jom neapšaubmi ietekm ar SEG izmešus.<br />
997.–998. gad VARAM vadb pirmo reizi tika izstrdts klimata prmaiu<br />
samazinšanas politikas plns, kurš pašreiz tiek papildints. Politikas pln ir iestrdti ANO<br />
Visprjs konvencijas par klimata prmaim Kioto protokola mri un prasbas, tai skait<br />
SEG izmešu lmea samazinjums 2008.–202. gad ldz 92% no 990. gada lmea.<br />
Jautjumus, kas saistti ar klimata prmaim, risina VARAM, Latvijas <strong>Vides</strong><br />
Aentra, Valsts Hidrometeoroloijas prvalde (VHMP), Ekonomikas <strong>ministrija</strong>, Finansu<br />
<strong>ministrija</strong> un Latvijas Attstbas aentras enertikas departaments (LAA ED) [4].<br />
Nozmgkie pdjos gados izstrdtie dokumenti, kas saistmi ar klimata politiku un<br />
ilgtspjgu attstbu Latvij, apkopoti . pielikum.<br />
2<br />
4<br />
4.2. Starptautisk sadarbba siltumncefekta gzu izmešu<br />
samazinšanas jom<br />
Kopš devidesmito gadu skuma Latvija aktvi darbojas starptautiskaj vides<br />
aizsardzbas un ar SEG izmešu samazinšanas jom. Latvijas prstvji regulri piedals<br />
57
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
dažds ANO un ts organizciju, OECD, ES un Eiropas Komisijas struktru, Pasaules un<br />
Eiropas finansu organizciju, Baltijas vides foruma, ES neformlo organizciju, k ar<br />
starptautisko vides konvenciju darba grupu sanksms. Ar šo organizciju tehnisku un/vai<br />
finansilu atbalstu Latvij tiek stenoti projekti, kas virzti uz ES prasbm atbilstošas<br />
likumdošanas un atsevišu ekonomikas nozaru infrastruktras attstšanu, efektivittes<br />
paaugstinšanu enerijas ražošanas un patria sektoros, atkritumu daudzuma samazinšanu<br />
u.c. Zemk uzskaittas dažas starptautisks organizcijas, programmas un nozmgkie<br />
starptautiskie projekti, kuru darbba vartu samazint SEG izmešus Latvij (skat. ar .<br />
pielikumu).<br />
4<br />
Kopstenošanas pilotprojekti (AIJ)<br />
Latvija ir parakstjusi Klimata konvencijas 997. gada . decembra Kioto protokolu.<br />
Tas paredz trs mehnismus SEG izmešu samazinšanai, no kuriem divi ir piemrojami<br />
Latvij papildus finansu resursu piesaistei – kopstenošanas projekti un izmešu tirdzniecba.<br />
Kopstenošanas pilotprojekti (AIJ), kas ir kopstenošanas projektu (JI) pilotfze, ir<br />
viens no veidiem, k Latvij tiek ieviestas enertikas sektora attstbas programmas. Ldz<br />
šim kopstenošanas pilotprojekti ir realizti sadarbb ar Zviedriju, Vciju un Nderlandi šds<br />
joms:<br />
• jaunu atjaunojams enerijas avotu radšana, izmantojot vja eneriju un biomasu<br />
(6 projekti);<br />
• videi piemrota kurinm racionla izmantošana nelielas jaudas koenercijas<br />
stacijs (2 projekti);<br />
• efektivittes uzlabošana enerijas prvad, rekonstrujot centralizts<br />
siltumapgdes tklus (5 projekti);<br />
• enerijas gala patria efektivittes uzlabošana, siltinot sabiedrisks kas un<br />
ieviešot siltuma patria regulšanu (4 projekti).<br />
Labkie kopstenošanas projekti Latvij vartu bt starpnozaru projekti – enertika,<br />
rpniecba, lauksaimniecba.<br />
Latvij ieviešamo kopstenošanas pilotprojektu monitoringu šodien pilnb veic<br />
valstis, kas dod ldzekus projektu ieviešanai. Šo problmu pta ar Latvijas inženieri un<br />
profesori no Rgas Tehnisks universittes un no neatkargs inžnierkonsultantu firmas<br />
“Ekodoma” [0].<br />
Pasaules bankas Ogleka samazinšanas fonds (PCF)<br />
Pasaules bankas Ogleka samazinšanas fonds ska savu darbbu 2000. gad. Fonds<br />
saem finansjumu no dalbvalstu valdbm un privtiem uzmumiem. Fonda mris – ar<br />
projektu starpniecbu iegt pieredzi Kioto klimata politikas mehnismu ieviešanai. PCF<br />
pašlaik jau darbojas, un ir akceptti vairki projekti, ar Liepjas projekts par atkritumu<br />
poligon iegts biogzes izmantošanu (skat. 4.3.5.. nodau).<br />
Pasaules vides fonds (GEF)<br />
GEF ir neatkarga starptautiska finansu institcija, kuras aktivittes steno UNDP,<br />
UNEP un Pasaules banka. GEF piedv papildu finansjumu tds joms k daždu<br />
ekosistmu bioloisks daudzveidbas saglabšana, klimata prmaiu samazinšana,<br />
starptautisko deu aizsardzba un ozona sla aizsardzba. GEF, kam Latvija ir<br />
pievienojusies 994. gad, Latvij daji finans etrus projektus mintajs joms:<br />
. Getliu atkritumu poligona modernizcijas projektu;<br />
2. Efektva apgaismojuma programmu (ELI);<br />
3. Reionlo Baltijas enerijas vja programmu;<br />
58
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4. Projektu “Ekonomiski izdevga koksnes atkritumu izmantošana LR pašvaldbu<br />
apkures sistms”.<br />
ES programmas<br />
Pastv vairkas ES programmas, kas vartu nodrošint finansu ldzekus ar klimata<br />
prmaiu samazinšanu saisttiem projektiem Latvij – PHARE, SAPARD un ISPA.<br />
Pašlaik PHARE programmas ietvaros ES sadarbojas ar 4 partnervalstm – Albniju,<br />
Bosniju un Hercogovinu, Bulgriju, Horvtiju, ehiju, Igauniju, Maedoniju, Ungriju,<br />
Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumniju, Slovkiju un Slovniju. Šis finansilais atbalsts paredzts<br />
centralizts sistmas ekonomiskai un politiskai prstrukturizcijai, lai paldztu valstm ar<br />
prejas ekonomisko un politisko sistmu integrties gan ES, gan vis pasaul. Pc tam kad<br />
desmit no agrkajm PHARE atbalsta samjm izteica vlmi pievienoties ES, atbalsta<br />
priorittes tika nedaudz maintas. Tagad ts orienttas uz kandidtvalstu administratvo spju<br />
uzlabošanu, lai ieviestu ES likumdošanu, un infrastruktras attstšanu, lai t tuvotos ES<br />
valstu lmenim. Latvijai šis finansilais atbalsts ir pieejams kopš 994. gada.<br />
Skot ar 2000. gadu, ldz valsts pievienošans brdim ES PHARE programmu<br />
papildins divas jaunas atbalsta programmas – SAPARD un ISPA. Programmu mris ir<br />
uzlabot ekonomisko situciju kandidtvalsts un sagatavot potencils dalbvalstis Strukturlo<br />
programmu ieviešanai, attstot administratvo spju un likumdošanu. Šda veida atbalsts<br />
paredzts ldz kandidtvalsts pievienošans brdim ES. Pc tam valsts bs tiesga izmantot<br />
atbalstu Strukturlo fondu ietvaros tpat k citas ES dalbvalstis.<br />
ISPA fonda mris ir finansili atbalstt nkotnes dalbvalstu paskumus transporta un<br />
vides aizsardzbas sektoros, tdjdi paldzot tm izpildt likumdošanas prasbas vides<br />
aizsardzbas jom.<br />
SAPARD fonda prioritrs atbalsta sfras ir tirgus efektivittes paaugstinšana,<br />
kvalittes un veselbas standartu uzlabošanas paskumi, kas sekmtu jaunu darbavietu<br />
radšanu. SAPARD programm, tpat k ES Strukturlo fondu finansšan, tiek izmantots<br />
papildintbas princips. Tas nozm, ka ES sedz 75 % no sabiedrisk atbalsta, bet dalbvalsts –<br />
atlikušos 25 %, pie kam dalbvalsts nedrkst samazint iepriekšjos izdevumus ldzgiem<br />
paskumiem uz ES finansjuma rina.<br />
2<br />
4<br />
OPET tklojums<br />
Eiropas Kopienas OPET (Organisation of Promotion of Energy Technologies)<br />
programmas ietvaros (998.–2002.) veikta un turpins jaunu tehnoloiju ieviešanas<br />
veicinšana un informcijas izplatšana gan atjaunojamo energoresursu, gan racionlas<br />
enerijas izmantošanas jom. OPET tklojums aptver visu Eiropu, k ar zijas, Amerikas un<br />
frikas kontinenta valstis.<br />
PSO programma<br />
Kopš 996. gada Latvij turpins sadarbba starp Latvijas un Holandes firmm<br />
Holandes valdbas PSO (Personnel Service Overseas) programmas ietvaros. Pašlaik Latvij<br />
jau ir realizti etri PSO programmas etapi:<br />
• .etaps un 2.etaps norisinjs PSO pirms programmas “Tras un energoefektvas<br />
tehnoloijas prtikas rpniecb Latvij” ietvaros, kad tika nodibinta abu valstu<br />
konsultantu sadarbba, k ar norisinjs darbs prtikas uzmumos, izstrdjot biznesa<br />
plnus un uzstdot jaunas iekrtas.<br />
• Nkamais programmas posms tika stenots Ludz, uzceot jaunu katlu mju, kur k<br />
kurinmo izmanto koksnes atlikumus.<br />
59
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
• PSO programmas 4.etapa ietvaros Ludz tika stenots energoefektivittes un komforta<br />
lmea paaugstinšanas projekts, kura rezultt tika veikti energoefektivittes paskumi<br />
trijs Ludzas pilstas ks.<br />
4<br />
SCORE programma Latvij<br />
SCORE programma ir Nderlandes valdbas iniciatva energoekonomijas problmu<br />
risinšanai gala patrtju lmen. K pirms trs valstis, kurs prbaudja SCORE<br />
programmas koncepciju, bija izvltas Latvija, Polija un Ungrija. Latvij programma tika<br />
stenota laika posm no 997. gada ldz 2000. gadam. SCORE programmas realizciju no<br />
Nderlandes puses nodrošinja Nderlandes <strong>Vides</strong> un enertikas aentra (NOVEM), bet<br />
partneris Latvij bija “<strong>Vides</strong> projekti”. SCORE programmas ietvaros “<strong>Vides</strong> projekti” veica<br />
paskumu stratijas izstrdšanu un konkrtu projektu sagatavošanu un ieviešanu, k ar<br />
rezulttu monitoringu.<br />
SCORE programmai bija šdi galvenie darbbas virzieni:<br />
• demonstrcijas projektu izvle un realizcija;<br />
• energoekonomijas kampaa;<br />
• institucionlie paskumi (metodiku izstrde, datu bzes veidošana un citi).<br />
Dnijas Enertikas aentra<br />
Kopš 994. gada Dnijas Enertikas aentra ir vadjusi vairkas paldzbas<br />
programmas enertikas attstbas sektor Centrleiropas un Austrumeiropas valsts, tai skait<br />
ar Latvij. Ldz šim Enertikas sektora programma Latvij tika virzta uz sistmas izveidi<br />
un sadarbbas uzskšanu, k ar apmcbu un izgltbu daždos lmeos gan kop ar varas<br />
institcijm, gan organizcijm, k ar daždm firmm. Šda veida projekti turpinsies, bet<br />
jaunaj “Enertikas sektora programm 200.–2003. gadam” ir noteikti papildus jauni<br />
atbalsta virzieni:<br />
. Atjaunojamie energoresursi;<br />
2. Centralizt siltumapgde un koenercijas stacijas;<br />
3. Enerijas taupba pie gala patrtja [5].<br />
Sadarbba ar Zviedrijas valdbu<br />
Zviedrijas valdbas EAES Programmu (Environmentally Adapted Energy Systems in<br />
Baltic States and Eastern European countries) steno Zviedrijas Energoadministrcija STEM.<br />
T tika uzskta vienlaicgi trs Baltijas valsts. Programma tika realizta k AIJ pilotfze. Tika<br />
stenoti energoefektivittes projekti (katlu mjs, siltuma tklos un ks). EAES programmas<br />
stenošanas finansjums tika diferencts:<br />
• konsultantu pakalpojumus sedza Zviedrijas valdbas grants;<br />
• tehnoloijm tika izsniegti kredti ar atvieglotiem nosacjumiem.<br />
Programmas stenošanas rezultt Latvija ieguva pieredzi:<br />
) energoefektvu projektu tehniski ekonomisk pamatojuma stenošan (~40 projektu<br />
pieteikumu) un to vadbas izveid;<br />
2) projektu realizcij (24 projekti samuši kredtus);<br />
3) kopstenošanas projektu ekspertz un monitoring;<br />
4) jaunu projektu pieteikšan.<br />
4.3. Uz siltumncefekta gzu izmešu samazinšanu vrsts politikas<br />
un paskumu apskats<br />
SEG izmešu samazinšana Latvij nav politikas un paskumu primrais mris, bet<br />
60
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
gan tikai blakusefekts. Tas nozm, ka Latvij vl nav izstrdta un akceptta Rcbas<br />
programma SEG izmešu samazinšanai.<br />
Šaj noda sniegts uz SEG izmešu samazinšanu vrsts politikas un svargko<br />
paskumu apskats. Politika un paskumi grupti atbilstoši sektoru piederbai un tlk –<br />
atbilstoši konkrtai SEG. Tiek dots katra paskuma nosaukums un ss pašreizjs situcijas<br />
apraksts, k ar gaita, kdu paredz attiecgie stratiskie dokumenti vai projektu scenriji;<br />
kvantitatvs vai kvalitatvs paskuma efektivittes novrtjums (ekonomisko aktivitšu un/vai<br />
SEG izmešu/piesaistes izmaias); ss lietots aprinu metodikas apraksts. Informcija par<br />
paskumiem atbilstoši IPCC nordjumiem [20], apkopota 4.5., 4.6., 4.7., 4.8. un 4.. tabul.<br />
2<br />
4.3.. Enertika ()<br />
999. gad enertikas sektors emitja apmram 70,3% no kopj SEG izmešu<br />
daudzuma Latvij, no tiem 39,2% deva enerijas ražošana un prvade, 4,5% – apstrdes<br />
rpniecba un bvniecba, 26,8% – transports, 4,9% – citas nozares (skat. 2. pielikumu).<br />
Saska ar valdbas politiku enertikas sektor prioritri ir šdi paskumi, ko vartu<br />
attiecint uz klimata prmaiu samazinšanas jomu:<br />
• energoefektivittes paaugstinšana un energotaupba;<br />
• atjaunojamo energoresursu izmantošana;<br />
• jaunu, ekoloiski pieemamu elektrostaciju celtniecba, ieskaitot koenercijas<br />
stacijas.<br />
Šs problmas ir analiztas pdjos gados izstrdts vairks ar energoapgdes vai<br />
patria problmm saistts programms un projektos, k ar to risinšanu veicina vairki<br />
likumi – “Enertikas likums”, likums “Par dabas resursu nodokli”, likums “Par akczes<br />
nodokli naftas produktiem” un citi dokumenti (skat. . pielikumu).<br />
4<br />
4.3... CO 2 izmešu samazinšanas politikas un paskumi<br />
999. gad CO 2 izmeši sastdja apmram 92,3% no visiem enertikas sektora<br />
emittajiem SEG izmešiem.<br />
Enerijas ražošana un prvade (A)<br />
Politika: Atjaunojamo energoresursu izmantošana enerijas ražošanas un prvades sektor<br />
Pašlaik atjaunojamie energoresursi 2000. gada Latvijas enerijas bilanc veido 28,8%.<br />
Zemk apskatti nozmgkie paskumi šs politikas realizcijai klimata prmaiu<br />
samazinšanas kontekst.<br />
• Enertisks koksnes plaška izmantošana centraliztai siltumenerijas ražošanai<br />
Projekta apraksts<br />
Koksne ir nozmgkais vietjais kurinmais Latvij. Prsvar tiek izmantota malka,<br />
kuru iegst no izcirsts apakoksnes, un daa no koksnes atlikumiem. Koksne tiek izmantota<br />
gan centraliztaj, gan vietj, k ar individulaj siltumapgd. Pašreiz koksnes resursu<br />
izmantošanas apjoms Latvij gandrz izsme izmantojamo koksnes resursu potencilu (47,7<br />
PJ/gad), un tas ir augstks nek ieteicamais apjoms (37,9 PJ/gad). Šobrd nav iespjams<br />
nodrošint pilngu koksnes atlikumu izmantošanu siltumapgd koksnes atlikumu<br />
piegdtjam neizdevgo ekonomisko apstku d [6]. Ts patsvars 2000. gada Latvijas<br />
kopj primro energoresursu bilanc bija 22,2 %.<br />
Mris<br />
Koksne saglabs nozmgu vietu Latvijas kurinm bilanc, bet, ja netiks samazints<br />
61
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
izmantotais malkas daudzums un palielinta mazefektvs koksnes, koksnes atlikumu un<br />
šeldas izmantošana, k ar efektvku katlu iekrtu izmantošana ar augstiem lietderbas<br />
koeficientiem, tas veicins koksnes resursu samazinšanos Latvij.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Ar koksni kurinms katlu mjas ir mazki piesrojuma avoti nek mazuta vai ogu<br />
katlu mjas. Ar koksni apkurinmo katlu mju galvenie izmeši ir NO x un CO, bet CO 2 izmeši<br />
tiek pieldzinti 0. Š iemesla d malkas un koksnes prpalikumu izmantošana ir ar videi<br />
pozitvu efektu [28].<br />
Veids<br />
Kurinm nomaias projekti (ar koksnes izmantošanu) ir gan ekonomiski, gan<br />
ekoloiski, gan socioekonomiski pamatoti.<br />
Statuss<br />
Pirmie moderns tehnoloijas šeldas katlu mju projekti Latvij tika realizti 993.<br />
gad Mlpil (Dnijas valdbas dvinjums) un Balvos (Zviedrijas valdbas EAES<br />
programmas ietvaros). Patlaban Latvij ir 26 koksnes katlu mjas .<br />
stenotjs<br />
Pašvaldbas.<br />
Finansjums<br />
Zviedrijas valdbas EAES programmas 4 projekti ir ar zemiem kredta procentiem<br />
(5...8%). Pašreiz šda veida projekti tiek turpinti ar Valsts Investciju programmas atbalstu,<br />
Ziemevalstu Investcijas bankas, Energoefektivittes fonda u.c. aizdevumiem.<br />
• Mazo HES atjaunošana<br />
Paskuma apraksts<br />
Kopš devidesmito gadu skuma Latvij uzskts aktvs reionli nozmgu mazo HES<br />
atjaunošanas darbs, k ar aprkojuma ražošana mazo HES vajadzbm. Ldz 200. gada<br />
pirmajiem 6 mnešiem mazo HES kopj uzstdt jauda bija 3,9 MW. 2000. gad mazajs<br />
HES saražotais elektroenerijas daudzums bija 0,43% no kopjs saražots elektroenerijas<br />
valst [78]. Mazo HES apgstamais potencils šobrd tiek vrtts 0,8 PJ.<br />
Šobrd pc VAS “LATVENERGO” datiem darbojas 89 mazs HES, bet tuvkajos<br />
gados to skaits vartu prsniegt simtu (skat. 4.. tabulu).<br />
Katru gadu ierkoto neatkargo HES skaits Latvij 2<br />
Gads Skaits Kopj jauda, kW<br />
995 6 447<br />
996 9 75<br />
997 5 367<br />
998 4 347<br />
999 20 552<br />
2000 8 2690<br />
200 (janvris–maijs) 7 34<br />
Kop 89 692<br />
Celtniecbai pieteikts HES 74 889<br />
4.. tabula<br />
Avots: CSP<br />
2 HES, kas nepieder VAS “LATVENERGO”<br />
62
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Mazo HES bvniecbai jbt ldzsvarotai ar zivju resursu saglabšanas un dabas<br />
aizsardzbas prasbm. Mazie HES var veicint reionlo attstbu un piesaista investcijas, it<br />
paši, ja tie iekaujas trisma un zvejniecbas, tai skait makšeršanas, attstbas plnos [9].<br />
Mris<br />
Palielint atjaunojamo energoresursu patsvaru kopj energoresursu bilanc.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Hidroenerijas potencila izmantošana, kas dod iespju ražot elektroeneriju, ir ar<br />
nulle SEG izmešiem.<br />
Veids<br />
Likumdošan ir noteikts atbalsts mazajm HES, kuru jauda neprsniedz 2 MW un<br />
ekspluatcija uzskta ldz 2003. gada . janvrim, ieprkot to saražoto elektroenerijas<br />
prpalikumu par divkršu tarifu.<br />
Statuss<br />
Patlaban Latvij darbojas 89 neatkargs hidroelektrostacijas.<br />
stenotjs<br />
Akciju sabiedrbas.<br />
Finansjums<br />
Komercbanku kredti un akciju sabiedrbu kapitls.<br />
• Vja enerijas izmantošana<br />
Paskuma apraksts<br />
Kopš devidesmito gadu skuma Latvij tiek atjaunota vja izmantošana enertikas<br />
vajadzbm, premot pasaules progresvos sasniegumus un tehnoloijas šaj jom. Pašlaik<br />
vja enerija Latvij tiek izmantota nelielos apjomos un pc 2000. gada Latvijas<br />
elektroenerijas bilances ir tikai 0,07% 3 . Eksperti uzskata, ka vja teortiskais potencils<br />
Latvij svrsts starp 0,6-4,6 PJ [6]. Tau da teritorijas, kur tehniski btu iespjams uzstdt<br />
vja enerijas stacijas (VES), ir spk daždi saimniecisko darbbu ierobežojoši likumi, un<br />
var prognozt, ka teortiskais potencils samazins par ~20% [6].<br />
Ldz 2000. gadam lielks VES Latvij bija 2 Ainažu vja stacijas ar eneratoru<br />
kopjo uzstdto jaudu ,2 MW, Ventspils rajona Užavas pagasta VES ar jaudu MW un<br />
Kurzem a/s ”Kursa” piederošais vja enerators ar jaudu 50 kW, k ar vl 0 nelielas<br />
jaudas vja agregti [6]. Licences vja elektrostaciju celtniecbai ldz 2002. gada beigm ar<br />
jaudu, lielku par MW, papildus ir ieguvuši vl 3 uzmumu, un to kopj prognozt<br />
jauda sasniedz 24,3 MW 4 .<br />
Iegstot finansjumu no GEF, UNDP 999. gad uzska projektu “Reionl Baltijas<br />
vja enerijas programma”, kas ir pdjo gadu laik jaunkais un plaškais ptjums par vja<br />
enerijas iespjm Latvij. Projekta gait tiek sastdti prskati par vja enerijas situciju un<br />
iespjm Latvij no politisk, ekonomisk, likumdošanas, meteoroloisk, enertisk, vides<br />
aizsardzbas un reionl aspekta, k ar tiek veikti vja parametru mrjumi izvlts viets.<br />
Mris<br />
Palielint atjaunojamo energoresursu patsvaru kopj energoresursu bilanc.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Vja enerijas izmantošana rada nulles SEG izmešus.<br />
Veids<br />
Vja staciju bvniecba ir socioekonomiski un ekoloiski pamatota.<br />
Statuss<br />
Ainažu VES tika uzstdta 995. gad, Užavas un Kursas VES 999. gad. VES<br />
celtniecba turpins.<br />
2<br />
4<br />
3 Avots: LAA ED<br />
4 Avots: ERP<br />
63
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
stenotjs<br />
Ainažu vja stacijas celtniecbu stenoja VAS “LATVENERGO”, prjo staciju<br />
celtniecbu pilnveidoja citas akciju sabiedrbas.<br />
Finansjums<br />
Ainažu VES subsidja Vcijas Federl valdba (60%) un VAS “LATVENERGO”<br />
(40%). Savukrt Užavas vja stacijas bvei izmantoja <strong>Vides</strong> investciju fonda kredtu.<br />
Turpmko projektu finansšanai tiek izmantoti kredti vai akciju sabiedrbu kapitls.<br />
4<br />
• Biodzedegviela k iekšdedzes dzinja degviela mazas jaudas koenercijas iekrts<br />
(un/vai transport)<br />
Paskuma apraksts<br />
Kaut ar Latvij biodzedegviela netiek vl izmantota, jau tagad Latvijas laukos tiek<br />
sekmgi audzts rapsis un ražota rapšu ea. emot vr rapšu sjumu prognozjamo<br />
pieaugumu, var sagaidt, ka biodzea ražošanas attstbas tempi Latvij vartu bt šdi: 2002.<br />
gad tiks saražotas 20,9 tkst. t, 2005. gad – 3,4 tkst. t, 200. gad attiecgi 60,7 tkst.<br />
tonnas biodzedegvielas. Specilisti paredz, ka bs nepieciešams Latvijas valdbas atbalsts,<br />
lai valst attsttos š nozare un tiktu nodrošinta biodzea konkurtspja ar fosils<br />
dzedegvielas cenm [8]. Biodzedegviela var tikt izmantota dzedegvielas viet transport<br />
un/vai mazas jaudas koenercijas stacijs [24].<br />
SIA “Delta – Rga” Valmieras rajona Naukšnos plno uzskt biodzedegvielas<br />
ražošanu no rapša eas un spirta, un paredzts, ka pirmaj darbbas gad tiks saražotas 2 500<br />
tonnas degvielas, prstrdjot 7 500 tonnas rapša sklu.<br />
Mris<br />
Biodzedegvielas ražošana un izmantošana Latvij ldz 200. gadam ir paredzta<br />
saska ar izstrdto nacionlo programmu “Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvij”,<br />
kur viens no galvenajiem prioritrajiem uzdevumiem ir biodzea ražošanas organizšana<br />
dzea motoriem 40% apjom no lauksaimniecb izmantojams dzedegvielas.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
K galvens priekšrocbas biodzedegvielas izmantošanai min to, ka ts lietošanas<br />
gadjum rodas nulles CO 2 izmeši un mazks apkrtjs vides piesrojums ar sra oksdiem<br />
saldzinjum ar fosilo dzedegvielu.<br />
Veids<br />
Socioekonomiska rakstura projekts, jo paredzts, ka, ražojot biodzedegvielu Latvij,<br />
tas labvlgi ietekms ar lauksaimniecbu, k ar tiks radtas jaunas darba vietas.<br />
Statuss<br />
Projektu Naukšnos ir paredzts uzskt jau 200. gada ruden.<br />
stenotjs<br />
Projekta stenotjs ir SIA “Delta – Rga”.<br />
Finansjums<br />
Projektu pilnb finans SIA “Delta – Rga”.<br />
Politika: Paaugstint efektivitti enerijas ražošanas un prvades sektor<br />
Zemk apskatti nozmgkie paskumi šs politikas realizcijai klimata prmaiu<br />
samazinšanas kontekst.<br />
K piemri enerijas ražošanas un prvades efektivittes paaugstinšanai vis Latvij<br />
ir minti tikai daži no paskumiem: centralizts siltumapgdes projekts Rg, k ar<br />
realiztie projekti 3 Latvijas pašvaldbs.<br />
64
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
• Koenercijas plaška izmantošana<br />
Paskuma apraksts<br />
Koenercijas stacijas auj vienlaicgi ražot gan siltumu, gan elektroeneriju, tdjdi<br />
daudz efektvk izmantot kurinmo (par 20-30% vairk, nek ražojot tikai siltumeneriju vai<br />
elektroeneriju), un atrisint pilstu ekoloisks problmas, sldzot mazs, neefektvs un bez<br />
attršanas iekrtm darbojošs apkures katlu mjas [37].<br />
Pieaugot energoresursu cenai, ekonomiski pamatotas ir lielas un vidjas jaudas (virs<br />
0 MW) katlu mju prbves par koenercijas stacijm pilsts, kur ir pietiekoši koncentrta<br />
siltuma slodze un attstta centralizt siltumapgde. Latvij ir uzstdtas 4 firmu daždu<br />
jaudu koenercijas stacijas, k ar licences koenercijas staciju celtniecbai ieguvuši vl 7<br />
uzmumi. Pc uzmju intereses par licenu saemšanas krtbu koenercijas stacijm var<br />
spriest, ka turpmk koenercijas staciju skaits vartu pieaugt 5 . 4.2. tabul apkopoti dati par<br />
saražoto siltumenerijas daudzumu koenercijas stacijs.<br />
Gads<br />
Koenercijas ce saražot siltumenerija<br />
Kopjais saražotais<br />
siltumenerijas<br />
daudzums, toe<br />
Koenercijas ce<br />
saražot siltumenerija,<br />
toe<br />
4.2. tabula<br />
% no kopj saražot<br />
daudzuma<br />
koenercijas ce<br />
996 32,4 <strong>49</strong>,7 3,98<br />
997 ,8 39,0 35,7<br />
998 024, 342,3 33,42<br />
999 864,6 33,6 38,35<br />
2000 76,3 285, 37,45<br />
Avots: Centrl Statistikas prvalde<br />
2<br />
4<br />
Mris<br />
Efektvka kurinm izmantošana, vienlaicgi ražojot siltumu un elektroeneriju.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Galvenokrt samazins CO 2 izmeši.<br />
Veids<br />
Ekonomiski un socioekonomiski pamatoti projekti.<br />
Statuss<br />
Pdjos trs gados uzbvtas 5 mazas un nelielas jaudas koenercijas stacijas (ldz 5<br />
MW) Gulben, Bausk, Jkabpil, Ogr un Rg.<br />
stenotjs<br />
Pašvaldbas un energoservisa (ESCO) firmas.<br />
Finansjums<br />
Komercbanku kredti un stenotja paša ldzeki.<br />
.ielikums. Lietot metodika<br />
Veikta elektroenerijas un siltumenerijas ražošanas, k ar importa datu regresijas<br />
analze, emot vr kurinm veidus, to patrius un avotu efektivitti. Apriniem izmantot<br />
metodika aprakstta ekspertu sldzien par divu mazo koenercijas staciju (dažos un<br />
Lielvrd) kopstenošanas projektu pilotfzi. T auj aprint SEG izmešu vrtbas bzes<br />
scenrijam, kurš pieemts par atskaites punktu.<br />
5 Avots: ERP<br />
65
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
• Rgas centralizts siltumapgdes rehabilitcijas projekts<br />
Paskuma apraksts<br />
997. gad Pasaules banka un Zviedrijas Starptautisks attstbas aentra piema<br />
Latvijas puses uzaicinjumu atbalstt prioritrus uzlabojumus Rgas siltumapgdes sistm, un<br />
tika parakstts lgums ar SIDA un Zviedrijas konsultantfirmu “FVB” par Rgas centralizts<br />
siltumapgdes rehabilitcijas projekta izstrdi.<br />
Rgas centralizts siltumapgdes rehabilitcijas projekts paredz paaugstint kurinm<br />
izmantošanas efektivitti, pazemint kaitgo izmešu, ar SEG lmeni un samazint<br />
ekspluatcijas izmaksas. Rehabilitcijas programma ietver ar centrlo siltummezglu<br />
likvidciju un modernu individulo siltummezglu izbvi ks, k ar siltumtklu daju<br />
nomaiu [28]. Zemk aplkoti 2 projekti:<br />
) katlu mju efektivittes paaugstinšana;<br />
2) energoapgdes sistmas darbbas uzlabošana 6 .<br />
4<br />
Projekts nr. apraksts<br />
Patlaban a/s “Rgas Siltums” apkalpo 40 Rgas pašvaldbas ciet kurinm katlu<br />
mjas. Šo katlu mju lietderbas koeficients ir aptuveni 50%, td 9 no tm tiks pievienotas<br />
centraliztai siltumapgdei, bet prjs – nomaintas uz gzes kurinmo, lai paaugstintu<br />
siltumenerijas ražošanas efektivitti. Gzes kurinm izmantošana auj palielint lietderbas<br />
koeficientu aptuveni par 0%, k ar auj samazint kaitgo izmešu daudzumu.<br />
Projekta mris<br />
Samazint SEG izmešus no vietjm katlu mjm un uzstdt tajs videi draudzgas<br />
energotehnoloijas.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Š projekta realizcija auj samazint CO 2 izmešus.<br />
Veids<br />
Ekonomisks un ekoloisks.<br />
Statuss<br />
Projekts uzskts 999. gad un plnots pabeigt 2002. gad.<br />
stenotjs<br />
A/S “Rgas Siltums”.<br />
Finansjums<br />
Bankas kredts.<br />
Projekta nr.2 apraksts<br />
A/S “Rgas Siltums” veic energoapgdes sistmas darbbas uzlabošanas paskumus,<br />
lielu vrbu pievršot zudumu samazinšanai siltumenerijas prvad. Kopš 996. gada<br />
kopum nomainti 25 km siltumtklu, tai skait 37 km izbvti bezkanla tehnoloij,<br />
izmantojot rpnieciski izoltas caurules, kas apgdtas ar pašu signalizcijas sistmu,<br />
tdjdi aujot tri un preczi konstatt trases bojjuma vietu, samazinot siltumnesja nopldi.<br />
997. gad Rg tika pabeigta siltumenerijas skaittju uzstdšana un tagad tiek ierkoti<br />
jauni, automatizti individuli siltummezgli katr k, kas dod 0-5% siltumenerijas<br />
ietaupjumu (moderniztus siltummezglus paredzts uzstdt Rg viss ks ldz 2005.<br />
gadam).<br />
Projekta mris<br />
Paaugstint Rgas siltumapgdes sistmas energoefektivitti.<br />
6 Avots: a/s “Rgas Siltums”<br />
66
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Š projekta realizcija auj samazint CO 2 izmešus. Plnotais siltuma zudumu<br />
samazinjums 5 gadu laik, veicot augstk mintos paskumus, ir 359 60 MWh.<br />
Veids<br />
Ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Projekts uzskts 997. gad un to plnots pabeigt 2005. gad.<br />
stenotjs<br />
A/S “Rgas Siltums”.<br />
Finansjums<br />
Bankas kredts un a/s “Rgas Siltums” neto ienkumu ldzeki.<br />
• Pašvaldbas kreditšanas fonda projekti<br />
Paskuma apraksts<br />
Situcija Latvijas pašvaldbs vl joprojm ir sarežta. Pdjo gadu laik<br />
uzmgks no tm jau ir realizjušas daždus efektivittes paaugstinšanas paskumus<br />
savos siltumapgdes uzmumos, lai samazintu gan zudumus siltumtrass un ks, gan ar<br />
kurinm patriu vai ar nomainot kurinmo un prejot uz videi draudzgku. Zudumi<br />
siltumtrass dažviet sasniedz pat 30%, bet k galvenais kurinmais dažs pašvaldbs tiek<br />
izmantotas ogles, kuras tiek sadedzintas iekrts ar zemiem lietderbas koeficientiem, k ar<br />
ir viens no kaitgkajiem kurinmajiem.<br />
Pašvaldbas kreditšanas fonds tika izveidots Ekonomikas <strong>ministrija</strong>s uzdevum, lai<br />
vadtu kredta izsniegšanu 34 pašvaldbu projektiem, no kuriem 3 bija saistti ar enertikas<br />
sektoru. T k visi projekti ir stenoti, Pašvaldbas kreditšanas fonds ir pabeidzis savu<br />
darbbu un ir likvidts.<br />
Projekta mris<br />
Viens no galvenajiem enertikas projektu mriem bija uzlabot siltumapgdes<br />
sistmas darbbu, k ar dažos projektos pankt efektvu ku siltinšanu un enerijas patria<br />
radiklu samazinjumu.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
3 projektu rezultt panktais CO 2 izmešu samazinjums ir 22,9 Gg CO 2 ekv.<br />
Aprins balsts uz CO 2 izmešu starpbu pirmsprojekta un pcprojekta stadij. Bzes<br />
scenrijs tika aprints, izejot no pašvaldbu datiem par kurinm patriu un lietderbas<br />
koeficientiem pirmsprojekta stadij. Pcprojekta stadij lielkaj da projektu tika izmantota<br />
enertisk koksne ar nulles CO 2 izmešiem. Atsevišos gadjumos veikti CO 2 izmešu<br />
aprini, izmantojot kurinmo pc rekonstrukcijas.<br />
Veids<br />
Projekti ir ekonomiski un socioekonomiski pamatoti.<br />
Statuss<br />
Projekti tika stenoti laika posm no 997. ldz 2000. gadam.<br />
stenotjs<br />
Pašvaldbas.<br />
Finansjums<br />
Finansjumu veidoja no Pasaules Bankas emtie kredti.<br />
2<br />
4<br />
Apstrdes rpniecba un bvniecba (A2)<br />
Politika: Paaugstint energoresursu izmantošanas efektivitti rpniecb<br />
Zemk apskatti nozmgkie paskumi šs politikas realizcijai klimata prmaiu<br />
samazinšanas kontekst. K piemri energoefektivittes paaugstinšanai apstrdes<br />
rpniecbas sektor ir doti projekti piena prstrdes uzmumos un maizes ceptuvs.<br />
67
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
• Energoefektivittes paaugstinšana Latvijas piena prstrdes uzmumos<br />
Paskuma apraksts<br />
Energoresursu patria audits Latvijas piena prstrdes uzmumos 996. un 997.<br />
gad Nderlandes valdbas programmas “Trs tehnoloijas un enerijas taupba Latvijas<br />
prtikas rpniecb” ietvaros va iegt informciju par pašreizjo situciju šajos uzmumos.<br />
Piena prstrdes uzmumi eneriju patr tehnoloiskm vajadzbm, k ar siltuma un<br />
karst dens ražošanai. Tika aprints, ka energoietilpbas rdtjs (enerijas patriš uz<br />
saražots produkcijas vienbu) ir ,4 GJ/t, un tas ir gandrz trs reizes lielks par attiecgo<br />
rdtju Dnij – 0,5 GJ/t. K galvenie iemesli tiek minti neadekvta energovadba un<br />
novecojušs zemas efektivittes tehnoloisks iekrtas.<br />
Par analzes mra grupu tika izvlti etri Latvijas piena prstrdes uzmumi. Katr<br />
no tiem ir vietj katlu mja, kur k kurinmo izmanto mazutu. Tika pieemts, ka, skot ar<br />
2000. gadu, enerijas patriš uz produkcijas vienbu ik gadu samazinsies par 3% [24].<br />
Mris<br />
Lai novrttu energoefektivittes paaugstinšanas paskumus prtikas prstrdes<br />
rpnc, tika izvlts pilotprojekts piena prstrdes rpniecb a/s “Limbažu piens”,<br />
apzinoties, ka efektivittes paaugstinšana piena prstrdes uzmumos ir obligts<br />
priekšnoteikums Latvijas preu konkurtspjas saglabšanai ES tirg.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Projekta laik tika noteikts, ka paskumam ir samr augstas SEG izmešu<br />
samazinšanas izmaksas, un kumulatvais izmešu samazinjums laik no 2000. ldz 2020.<br />
gadam ir 92 CO 2 ekv.<br />
Lietot metodika (skat. 2.ielikumu)<br />
Veids<br />
Ekonomiski pamatoti projekti, jo dod iespju paaugstint uzmuma konkurtspju.<br />
Statuss<br />
Paskums norisinjs no 996. ldz 997. gadam. Šobrd citi piena prstrdes<br />
uzmumi realiz ldzgus projektus.<br />
stenotjs<br />
Projekta realiztji bija eksperti no Latvijas un Nderlandes, kuri veica energoauditu<br />
Nderlandes valdbas programmas “Tras tehnoloijas un enerijas taupba Latvijas prtikas<br />
rpniecb” ietvaros. Pašlaik energoefektivittes projektus steno paši uzmumi.<br />
Finansjums<br />
Projektu “Limbažu Pien” finansja, izmantojot komercbankas kredtu un Nderlandes<br />
valdbas dvinjumu. Vlkie projekti tiek finansti no komercbanku kredtiem un investoru<br />
privtkapitla.<br />
2.ielikums. Lietot metodika<br />
Lietots atsevišu tehnoloisko procesu detalizts novrtjums (bottom-up pieeja) un<br />
ekspertu viedoklis k analzes instruments. Apriniem izmantota darb “The economics of<br />
Greenhouse Gas Limitation. Technical Guidelines” aprakstt metodika, saska ar kuru tiek<br />
novrttas konkrto tehnoloisko procesu ieviešanas izmaksas un ieguvumi. T auj aprint<br />
katra paskuma ikgadjos SEG izmešus laika posm no 2000. ldz 2020. gadam, kumulatvs<br />
izmešu vrtbas 2000., 2005., 200., 205. un 2020. gadam, k ar attiecgs tiešs izmaksas.<br />
Aprintie lielumi saldzinti ar attiecgiem lielumiem bzes scenrij, neemot vr visu<br />
analizjamo paskumu iespjams mijiedarbbas.<br />
68
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
• Energoefektivittes paaugstinšana maizes ceptuvs Latvij<br />
Paskuma apraksts<br />
Latvij darbojas ap 90 daždu maizes ceptuvju, kuros enerijas patriš uz saražots<br />
produkcijas vienbu ir augsts. Tas saistts ar to, ka uzmumos tiek darbintas novecojušas<br />
tehnoloijas, samazinjušies saražots produkcijas apjomi un energovadbai netiek pievrsta<br />
pietiekama uzmanba. Sadarbb ar holandiešu un du specilistiem tika veikti energoauditi<br />
2 maizes cepšanas uzmumos un ierosints uzskt energosaimniecbas sakrtošanu. Maizes<br />
ceptuvs tika veikti šdi energoefektivittes paskumi:<br />
) izveidota uzmumu energovadbas sistma;<br />
2) nomaintas maizes ceptuvju krsnis;<br />
3) uzstdtas iekrtas tehnoloisk procesa energoefektivittes paaugstinšanai;<br />
4) rekonstrutas katlu mjas;<br />
5) samazinti siltuma zudumi no cauruvadiem, krsnm un km.<br />
Mris<br />
Maizes ceptuvju konkurtspjas paaugstinšana, samazinot energoietilpbu uz<br />
produkcijas vienbu.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Daždo energoefektivittes paskumu stenošana maizes ceptuvs deva nelielu CO 2 ,<br />
NO x un CO samazinjumu.<br />
Veids<br />
Ekonomiski projekti, jo enerijas patria samazinjums dod iespju ietaupt<br />
ldzekus.<br />
Statuss<br />
Projekti turpins. Pirmie paskumi tika stenoti 997. gad (Ventspils maizes ceptuv)<br />
un 998. gad (Jelgavas maizes ceptuv), bet 200. gad kredtu saems Tukuma maizes<br />
ceptuve.<br />
stenotjs<br />
Projekti sks Nderlandes valdbas PSO programmas un Dnijas Enertikas<br />
aentras programmas ietvaros. Šobrd maizes cepšanas uzmumi turpina pašu spkiem<br />
realizt abos projektos izstrdts idejas.<br />
Finansjums<br />
Kredti no komercbankm, <strong>Vides</strong> investciju fonda, Energoefektivittes fonda un<br />
citiem finansu avotiem.<br />
2<br />
4<br />
Politika: Paaugstint energoresursu izmantošanas efektivitti bvniecb<br />
Energoefektivittes paaugstinšanas problma ks Latvij ir kuvusi par valsts<br />
mroga uzdevumu. Lai to realiztu, nepieciešams veikt normatvu izstrdi, kas saistti ar ku<br />
energoauditšanu un sertificšanu, siltumenerijas uzskaiti, ku siltumtehniku u.c. [9].<br />
Latvij, tpat k cits Centrls un Austrumeiropas valsts, energoefektivitte ir 2-5<br />
reizes zemka nek ES valsts. ~70% no kopj saražot siltumenerijas daudzuma Latvij<br />
tiek patrti dzvojams un publisks ks. Mjsaimniecbas sektor enerijas patriš laik<br />
no 990. ldz 995. gadam ir pat mazliet palielinjies, un tagad tas ir lielkais enerijas<br />
galapatrtjs. Rietumu pieredze rda, ka ldz pat 70% no kopj enerijas efektivittes<br />
potencila var sasniegt tieši galapatrtju lmen. Tpc viens no labkajiem veidiem, k<br />
samazint Latvijas SEG izmešu apjomu, ir uzlabot energoefektivitti dzvojams un publisks<br />
ks 7 .<br />
Tlk apskatti nozmgkie paskumi šs politikas realizcijai klimata prmaiu<br />
samazinšanas kontekst.<br />
7 Avots: VARAM Bvniecbas departaments, SPI<br />
69
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
• ku siltumefektivittes uzlabošanas programma<br />
Paskuma apraksts<br />
Bvniecbas nacionl programma ir Valdbas veicamo paskumu kopums<br />
bvniecbas nozar, kuru stenošana ir btiski nepieciešama Latvijas tautsaimniecbas<br />
attstbai – dzvojamo, publisko ku bvniecb un bvizstrdjumu ražošan. K viena no<br />
apakšprogrammm Programm ir iekauta “ku siltumefektivittes uzlabošanas programma”.<br />
T ietver esošs situcijas raksturojumu, preciz enertisko resursu taupšanas iespjas ks,<br />
t.sk. publiskajs un dzvojams ks, aplko nepieciešamos finansilos resursus ku<br />
siltumefektivittes paaugstinšanai un šo ieguldjumu atmaksšans laiku.<br />
Mris<br />
Programmas “ku siltumefektivittes uzlabošanas programma” mris ir apzint<br />
visprjo stvokli valst ku siltumnoturbas zi, sniegt informciju par ku siltinšanas<br />
efektivitti un iespjm, k ar par veicamajiem paskumiem situcijas optimizšanai.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Pc valsts un pašvaldbu publisko ku siltinšanas tajs tiks ietaupta siltumenerija<br />
2048 GWh/gad, ievrojami samazinsies apkures izmaksas, kas nodrošins valsts un<br />
pašvaldbu budžeta ldzeku ekonomiju par ~35 milj.Ls/gad jau septtaj gad pc<br />
siltinšanas 8 .<br />
Veids<br />
Programma ir informatvs, ptniecisks un izgltojošs materils, ko vars izmantot<br />
reguljošu funkciju veikšanai siltumenerijas patria samazinšan.<br />
Statuss<br />
“ku siltumefektivittes uzlabošanas programmu” plnots iesniegt MK 200. gada<br />
4.ceturksn k Bvniecbas nacionls programmas apakšprogrammu.<br />
stenotjs<br />
VARAM Bvniecbas departaments, Ekonomikas <strong>ministrija</strong>s Enertikas<br />
departaments, pašvaldbas un privtpersonas.<br />
Finansjums<br />
Normatvo aktu izstrdei atvlti ldzeki no valsts budžeta 9 .<br />
• Siltuma zudumu samazinšana ks<br />
Pdjos gados Latvij jau realizti vairki ku energoefektivittes paaugstinšanas<br />
projekti, un btiskkie no tiem ir:<br />
) Pasaules Bankas finanstais “Izgltbas sistmas attstbas projekts”;<br />
2) SCORE programmas demonstrcijas projekti;<br />
3) Zviedrijas valdbas STEM programmas ietvaros realiztie energoefektivittes<br />
uzlabošanas demonstrcijas projekti;<br />
4) PSO Programmas “Energoefektivitte ks Latvij” pilotprojekti.<br />
Projekta nr. apraksts<br />
Pasaules Bankas finanstais Izgltbas sistmas attstbas projekts auj uzskt<br />
nozmgas prmaias Latvijas izgltbas nozar, veicot ku renovcijas un energoefektivittes<br />
paaugstinšanas paskumus 6 izgltbas iestds Latvij. Projekts tika ieteikts, apzinoties,<br />
ka Latvijas skols ku apkures un apgaismošanas izmaksas uz skolnu ir vairk nek divas<br />
reizes lielkas nek ES valsts ar ldzgiem klimatiskajiem apstkiem. Projekts ir iedalts 4<br />
krts, un 200. gad tika pabeigta .krta.<br />
8 Avots: VARAM Bvniecbas departaments<br />
9 Avots: VARAM Bvniecbas departaments<br />
70
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Mris<br />
Projekta mris ir uzskt nozmgas prmaias izgltbas sektor, palielinot izmaksu<br />
efektivitti 6 izgltbas iestds.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Izgltbas sistmas attstbas projekta eksperts ir noteicis, ka . krtas 25 apakšprojektu<br />
realizcijas gadjum CO 2 samazinjuma aprint prognoze uz aprina nosacjumiem ir<br />
86,58 Gg CO 2 ekv. Nkamajs krts realizto apakšprojektu ietekme uz SEG nav noteikta.<br />
Veids<br />
Ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Paredztais projekta realizcijas laiks ir no 999. ldz 2003. gadam.<br />
stenotjs<br />
Projekta stenošanas plnu izstrdja Izgltbas un zintnes <strong>ministrija</strong>, savukrt<br />
projektus realiz projekta pašvaldba, kuras przi ir esoš izgltbas iestde.<br />
Finansjums<br />
Kredts no Pasaules Bankas un pašvaldbu ldzeki.<br />
Projekta nr.2 apraksts<br />
Energoefektivittes paaugstinšana ir pankama trs lmeos: enerijas ražošan, ts<br />
prvad un sadal. SCORE programma ir vrsta uz energoefektivittes problmu risinšanu<br />
tieši gala patrtju lmen. emot vr Latvijas enerijas patria struktru, gala patrtjs ir<br />
oti nozmgs posms energoefektivittes paaugstinšan.<br />
SCORE programma sadarbb ar VARAM Bvniecbas departamentu izraudzjs 8<br />
energoefektivittes paaugstinšanas demonstrcijas projektus skols, dzvojamajs ks un<br />
ražošanas uzmumos. Pc darbu veikšanas viss telps uzlabojies komforta lmenis.<br />
Mris<br />
SCORE programmas mris ir vrsts uz energoekonomijas problmu risinšanu<br />
patrtju lmen, k ar pardt demonstrcijas projektu ekonomisko un tehnisko lietderbu un<br />
sekmt šdu projektu veikšanu ar nkotn.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Projekta stenošanas rezultt tika samazinti siltuma zudumi, k ar siltuma patriš<br />
un izmantot kurinm daudzums, bet netika aprinta paskuma ietekme uz SEG.<br />
Veids<br />
Ekonomisks un informatvs.<br />
Statuss<br />
SCORE programma Latvij darbu uzska 997. gad un tika pabeigta 2000. gada 30.<br />
jnij.<br />
stenotjs<br />
Demonstrcijas projektu stenotji bija ku pašnieki, bet pašvaldbu<br />
energoefektivittes paaugstinšanas plnus izstrdja pašvaldbas.<br />
Finansjums<br />
SCORE programmas realizciju no Nderlandes puses nodrošinja NOVEM un<br />
piešra dvinjumu /3 apmr no projekta izmaksm, katram projektam atvlot ne vairk k<br />
5 000 Ls. Prjo dau finansja projekta stenotji.<br />
2<br />
4<br />
Projekta nr.3 apraksts<br />
Zviedrijas valdbas STEM programmas ietvaros realizti trs sabiedrisko ku<br />
energoefektivittes uzlabošanas demonstrcijas projekti [3]. Pc ku apsekošanas un<br />
inženiertehniskajiem un ekonomiskajiem apriniem tika stenota jumta siltinšana, dens–<br />
71
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
dens siltummaia uzstdšana, siltuma mezgla izveide, logu blvšana, durvju rekonstrukcija,<br />
k ar citi paskumi.<br />
Mris<br />
Demonstrt publisko ku energoefektivittes paaugstinšanas paskumu iespjas<br />
Latvij.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Aprintais energopatria samazinjums gad apmram 40%, potencilais CO 2<br />
izmešu samazinjums – apmram 360 t/gad.<br />
Veids<br />
Ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Projekts tika uzskts 995. gad un pabeigts 998. gad.<br />
stenotjs<br />
Saldus un Jelgavas pašvaldbas.<br />
Finansjums<br />
Komercbankas kredts uz atvieglotiem nosacjumiem.<br />
Projekta nr.4 apraksts<br />
Nderlandes valdbas PSO programmas “Energoefektivitte ks Latvij” ietvaros tika<br />
stenots pilotprojekts Ludz, kurš ilustrja paskumus, ko nepieciešams veikt, lai realiztu<br />
ldzgus projektus.<br />
Pilotprojekt ietverti Ludzas pilstas ku energoefektivittes paaugstinšanas<br />
paskumi, tos stenojot divs dzvojams daudzdzvoku mjs un Ludzas imnzijas k.<br />
Pieredze un atzinumi, kuri tika iegti pilotprojekta stenošanas laik, nkotn dos<br />
iespju izvairties no nepilnbm un kmm nkamo energoefektivittes projektu laik, tos<br />
atkrtojot ldzgs ks. Šis projekts ieskicjis sous un idejas ku energoefektivittes<br />
paskumu realizcijas modelim Latvij [9].<br />
Mris<br />
PSO programmas mris ir energoefektivittes paaugstinšana ks, k ar samazint<br />
videi kaitgo izmešu daudzumu, samazinot enerijas patriu [9].<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Energoefektivittes projektu rezultt tika samazinti siltuma zudumi, k ar siltuma<br />
patriš un izmantot kurinm daudzums, bet netika aprinta paskuma ietekme uz SEG.<br />
Veids<br />
Ekonomisks, informatvs, socils.<br />
Statuss<br />
Projekts tika uzskts 999. gad septembr un pabeigts 2000. gad decembr.<br />
stenotjs<br />
Programmu vadja holandiešu uzmums TEBODIN un taj piedaljs Ludzas<br />
pašvaldba, Nderlandes un Latvijas konsultanti.<br />
Finansjums<br />
PSO programmas dvinjums, k ar banku kredti. imnzijas kai tika izmantots<br />
Pasaules Bankas kredts un pašvaldbas ldzeki.<br />
Transports (A3)<br />
Transporta sektora galvenos mrus un virzienus nosaka daždi politiskie dokumenti,<br />
k piemram, Transporta attstbas nacionl programma, likums “Par akczes nodokli”,<br />
Velotransporta attstbas valsts programma u.c. dokumenti (skat. .pielikumu).<br />
Transporta attstbas nacionlaj programm k galvenie uz SEG izmešu<br />
samazinšanu vrstie mri ir šdi:<br />
72
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
•<br />
•<br />
•<br />
satiksmes tkla nodrošinšana un transporta veidu sasaistšana;<br />
videi draudzgas transporta sistmas veidošana un bstamo kravu prvadšanas<br />
pilnveidošana;<br />
ar ES prasbm un standartiem harmoniztas transporta likumdošanas sistmas<br />
izveidošana un institucionlo noteikumu sistmu pilnveidošana.<br />
Zemk apskatti nozmgkie paskumi CO 2 izmešu samazinšanai transporta sektor.<br />
K piemri no visas Latvijas ir minti divi paskumi: sabiedrisk transporta sistmas<br />
uzlabošan Rg un velotransporta attstba.<br />
Politika: Ierobežot vieglo automobiu izmantošanu pilsts<br />
• Sabiedrisk transporta sistmas uzlabošana Rg<br />
Paskuma apraksts<br />
Rg strauji palielins autotransporta ldzeku skaits pilstas iels – pdjos desmit<br />
gados reistrto automašnu skaits vidji pieaug par 7-9% gad, tpat palielins ielu mals<br />
stvošo autotransporta ldzeku skaits, kas vienlaicgi samazina ielu caurlaidbu pilstas<br />
centrlaj da. T rezultt palielins autotransporta radtais piesrojums. K viens no<br />
btiskkajiem normatvajiem aktiem satiksmes uzlabošanas jautjumos ir 999. gad<br />
izstrdt un ar Rgas domes lmumu apstiprint Rgas satiksmes koncepcija 999.-2003.<br />
gadam.<br />
No 990. gada ldz 995. gadam praktiski netika atjaunoti sabiedrisk transporta<br />
ldzeki. Šobrd ir nomainti apmram treš daa autobusu. No 200. gada augusta Rg jaunie<br />
autobusi paredzti ar EURO 3 standartam atbilstošiem motoriem, kaut ar Latvij šdas<br />
prasbas paredztas ieviest no 2003. gada.<br />
Lielkaj da no pilstas centra ielm ir vai nu aizliegta automobiu apstšans, vai<br />
izveidotas maksas stvvietas, pieskaojot cenu lmeni pieprasjumam, k ar ievrojami<br />
samazints stvvietu mekljošo automobiu skaits pilstas centr un arvien vairk<br />
autovadtju atstj automobili rpus centra zonas un izmanto sabiedrisko transportu.<br />
Mris<br />
Viens no Rgas satiksmes koncepcij izvirztajiem mriem ir pilstas pasažieriem<br />
rtas, drošas un integrtas sabiedrisk transporta sistmas nodrošinšana, nosakot sabiedrisko<br />
transportu k prioritti attiecb pret prjiem transporta ldzekiem pilstas centrls daas<br />
iels. Vienlaicgi tam jkst konkurtspjgam ar vieglajm automašnm, ko var nodrošint<br />
sniegt pakalpojuma kvalitte – trums, drošums, regularitte, biežums un rtums.<br />
Sabiedriskajam transportam ir jbt videi draudzgam [57].<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Attstot pilst elektrisk sabiedrisk transporta tklu, tiktu samazints CO, CO 2 ,<br />
slpeka oksdu un gaistošo ogderaža izmešu daudzums pilstas centrlaj da par 5-<br />
20%. Augstkas klases autobusu ieviešana samazins NO x izmešus.<br />
Veids<br />
Informatvs, socioekonomiska rakstura paskums, jo pieaug komforta lmenis.<br />
Statuss<br />
Paskums ir uzskts.<br />
stenotjs<br />
Rgas dome.<br />
Finansjums<br />
Rgas dome, ES projekti un kredti, divpusjas sadarbbas lgumi.<br />
2<br />
4<br />
73
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
• Velotransporta attstba<br />
Paskuma apraksts<br />
Velotransports k transporta veids kopj satiksmes apjom šodien ir oti niecgs. To<br />
pamat izmanto atptai un sportam, jo pašreizj satiksmes plsm no drošbas viedoka tas ir<br />
stipri apdraudts. Pdjos 0 gados netika izveidoti jauni velotransporta infrastruktras<br />
elementi, un viengais velotransporta celiš ir bijis Imanta–Jrmala, kurš vl joprojm tiek<br />
izmantots, bet t uzturšana netiek veikta regulri.<br />
2000. gad LR Satiksmes ministrij tika apstiprinta “Velotransporta attstbas valsts<br />
programma”, tdjdi radot pamatu velotransporta k alternatv transporta veida attstbai.<br />
Ar Rg ir izstrdta velotransporta attstbas programma, kas ir Rgas satiksmes koncepcijas<br />
atseviša sastvdaa un ir tieši saistta ar Rgas pilstas attstbas plnu un Rgas pilstas vides<br />
stratiju.<br />
Rgas pilst tiek realizts pirmais velocelia pilotprojekts: Imanta–Vanšu tilts<br />
(Vecrga).<br />
Mris<br />
Velotransporta attstbas programmas galvenais mris ir iekaut velotransportu kopj<br />
Rgas transporta sistm, k ilgtspjgu, citiem transporta ldzekiem ldzvrtgu, drošu un<br />
videi un cilvka veselbai draudzgu transporta ldzekli [68].<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Attstoties velotransportam, samazintos to cilvku skaits, kuri izmanto<br />
autotransportu, lai noktu darb pilstas centr, attiecgi samazintos autotransporta radts<br />
izpldes gzes. Rg tiek prognozts, ka autotransporta radts izpldes gzes samazinsies<br />
par 5-8% 0 .<br />
Veids<br />
Ekonomisks un informatvs.<br />
Statuss<br />
Pirmais pilotprojekts ir jau ieviešanas fz, un tas tiks nodots ekspluatcij 200. gada<br />
septembr. Nkamie velocelii tiek plnoti Centrs–Brvdabas muzejs, Centrs–Mežaparks. Ir<br />
sagatavots kopprojekts ar Dnijas Satiksmes ministriju par velomaršrutu tkla izveidi pilstas<br />
centrlaj da. Tas ir divu gadu projekts, kurš tiks pabeigts 2002. gad.<br />
stenotjs<br />
Rgas dome.<br />
Finansjums<br />
Rgas dome, Dnijas Satiksmes <strong>ministrija</strong>.<br />
4.3..2. Prjo SEG izmešu samazinšanas politikas un paskumi<br />
T k CO 2 izmeši sastdja vairk nek 90% no visiem enertikas sektora<br />
emittajiem izmešiem, tie ir izdalti atseviši, bet prjs SEG – CH 4 , N 2 O, CO, NO x un<br />
NMGOS – ir apkopotas šaj noda.<br />
Zemk apskatti SEG izmešu samazinšanas paskumi un politikas transporta sektor<br />
un kurinm gaistošo vielu nopldes sektor.<br />
Transports (A3)<br />
Šaj sada ir apskatti paskumi, kas galvenokrt saistti ar CO, NO x , NMGOS<br />
izmešu samazinjumu. Daži no zemk mintajiem paskumiem ir vrsti ar uz CO 2 izmešu<br />
samazinšanu, bet šajos gadjumos primrais nav CO 2 samazinjums. Paskumu, kuru mris<br />
ir samazint CO 2 izmešus transporta sektor, apraksti doti 4.3... noda.<br />
0 Avots: Rgas dome<br />
74
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Politika: Ieviest tehnoloiskus paskumus SEG izmešu samazinšanai<br />
• Biodegvielas izmantošana autotransport<br />
Paskuma apraksts<br />
Latols (benzna-etilspirta maisjums tilpuma proporcijs 95:5) tika lietots Latvij<br />
trsdesmitajos gados, un daži eksperimenti tiek turpinti ar pašlaik. Latola ražošana un<br />
izmantošana Latvij ldz 200. gadam notiks saska ar izstrdto nacionlo programmu<br />
“Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvij” [8].<br />
Valdba ir atbalstjusi valsts galvojuma izsniegšanu SIA “Jaunpagasts Plus” projekta<br />
“Kompleksa graudu prstrde degvielas un prtikas etilspirt” stenošanai, kas tiks veikts<br />
sadarbb ar ASV firmu “Katzen International, Inc.”.<br />
Bioetanola ražotnes uzcelšana autu attstties graudkopbai. Rpncai btu<br />
nepieciešami aptuveni 07 000 tonnu graudu gad, papildus tiktu apstrdti 32 000 hektru<br />
zemes. K blakusprodukts rpnc tiktu saražotas ar 3 000 tonnas augstvrtgas lopbarbas<br />
piedevas. Valsts ir noteikusi ar atvieglojumus: skot ar 2003. gada . janvri, benznu, kuram<br />
ir pievienots etanols, apliek ar mazku nodoku likmi nek benznu, kuram nav pievienots<br />
etanols. Latvij degvielas etanola ražošana ir enertiski izdevga.<br />
Mris<br />
Projekta mris ir, izveidojot etilspirta rpncu ar jaudu 4 milj.l gad, no kuras 29,4<br />
milj.l bs degvielas etanols, bet 2 milj.l prtikas etanols, attstt biodegvielu ražošanu<br />
Latvij, kas pozitvi ietekmtu lauksaimniecbu un visas valsts ekonomisko attstbu kopum,<br />
k ar uzlabotu ekoloisko situciju valst.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
ASV Enertikas departamenta Nacionl laboratorija 977. gad secinja, ka etanola<br />
izmantošana samazina SEG izmešus par 33-46% saldzinjum ar tradicionlo benznu. ASV<br />
atjaunojams degvielas asocicija norda, ka etanola lietošana transporta degviels samazina<br />
kaitgo vielu izmešus: CO – par 25%, NMGOS par 2%, NO x – par 3% [8].<br />
Veids<br />
Ekonomisks un socioeknomisks, jo uzmum un saisttajs nozars tiktu radts<br />
apmram 6 000 ldz 7 000 jaunu darba vietu.<br />
Statuss<br />
Tiek plnots, ka jaun rpnca vartu uzskt darbu 2003. gad.<br />
stenotjs<br />
Projekta realiztjs ir SIA “Jaunpagasts Plus” sadarbb ar ASV firmu “Katzen<br />
International, Inc.”.<br />
Finansjums<br />
Patlaban vl nav skaidrs, vai projekts iegs Valsts galvojumu kredtam, kas veido 80%<br />
no kopjs summas. Atlikušo dau paredzts segt no SIA “Jaunpagasts Plus” ldzekiem, k<br />
ar no daždiem fondiem (PHARE, SAPARD u.c.).<br />
2<br />
4<br />
Politika: Transporta tehnisk stvoka stingrka kontrole<br />
• Tehnisks apskates staciju celtniecba<br />
Paskuma apraksts<br />
Patlaban uz Latvijas ceiem satiksm piedals daudz transportldzeku ar lielu vidjo<br />
vecumu, kuru konstrukcijas un tehniskais stvoklis prasa regulru un pastiprintu prbaudi.<br />
Kopš 995. gada ieviesta jauna transportldzeku tehnisk stvoka novrtšanas sistma, kas<br />
btiski samazinjusi transportldzeku ar neapmierinošu tehnisko stvokli kltbtni satiksm<br />
[2].<br />
Latvij tiks ieviesti ES normatviem atbilstoši tehniskie standarti, bet, emot vr<br />
Latvijas autoparka struktras patnbas un nolietojumu, k ar pastvošos degvielas standartus,<br />
visu ES direktvu ieviešana vartu jtami apgrtint tautsaimniecbas funkcionšanu un<br />
75
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
attstbu, td ES tehnisko prasbu ieviešana Latvij notiks pakpeniski – nosakot<br />
diferenctus prejas posmus. Izmešu prasbas lietotiem transporta ldzekiem pagaidm vl<br />
tikai nedaudz atširas no ES direktvu prasbm. Dzemotoru dmainbas koeficients ldz<br />
200. gada beigm atauts par 0,5 lielks nek ES, jo tikai pdjos divos gados visas<br />
transportldzeku apskates stacijas aprkotas ar dmmriem, un ES prasbu pilna ieviešana<br />
btu radjusi prk strauju preju. Sakar ar degvielas standartu neatbilstbu ES standartiem<br />
ldz standartu saskaošanai ar katalizatoriem aprkoto automobiu pašnieki tiek tikai brdinti,<br />
ja izpldes gzes neatbilst ES prasbm automobiiem ar katalizatoriem, piemrojot normas,<br />
kuras paredztas automobiiem bez katalizatoriem.<br />
Pašlaik Latvij ir 30 transportldzeku tehnisks apskates vietas, kas aprkotas ar<br />
izpldes gzu kontroles sistmm dzirksteaizdedzes, t ar kompresijas aizdedzes motoru<br />
atgzu kontrolei.<br />
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktvas 2000/30/EC<br />
“Komerctransporta tehnisk stvoka prbaude uz ceiem” prasbm ar Latvij paredzts ar<br />
2003. gadu ieviest transportldzeku tehnisk stvoka kontroli, t.sk. izpldes gzu kontroli, uz<br />
ceiem.<br />
Mris<br />
Automobiu tehnisk stvoka kontroles kvalittes uzlabošana, attstot tehnisks<br />
apskates staciju celtniecbu [63].<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Ekspertu novrtjums ir tds: kontroles pastiprinšana samazinjusi degvielas patriu<br />
un atbilstoši CO 2 izmešus par 3-5%, ieviešot ES prasbas automobiiem ar katalizatoriem,<br />
NO x izmeši samazinsies vismaz par 3-5%, lielku samazinjumu pankot, palielinot<br />
automobiu ar katalizatoriem skaitu.<br />
Veids<br />
Paskums ir ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Šis paskums tika uzskts jau 995. gad, un to plnots pabeigt 2004. gad.<br />
stenotjs<br />
CSDD.<br />
Finansjums<br />
Tehnisks apskates staciju tkla izveide un modernizcija tiek finansta no<br />
iemumiem par CSDD veiktajiem pakalpojumiem un privtfirmm, ar kurm, veidojot<br />
kopuzmumus, izveidota daa no jaunajiem tehnisks kontroles centriem.<br />
• Jaunu automobiu tipa apstiprinjuma prasbu ieviešana<br />
Paskuma apraksts<br />
Visiem jauniem automobiiem, kuri tiek reistrti Latvij laika period no 999. gada<br />
. oktobra ldz 200. gada . janvrim, pakpeniski tika ieviesta automobiu tipa<br />
apstiprinjuma procedra atbilstoši ES direktvm. Prasbas izmešiem tiek pakpeniski<br />
pieldzintas ES direktvm. Sakar ar degvielas standartu neatbilstbu ES standartiem, jauns<br />
ES direktvu prasbu ieviešana ir nedaudz aizkavta. T EURO 3 prasbu ieviešana pagaidm<br />
atlikta ldz 2003. gada skumam. Tipa apstiprinjuma procedras ieviešana apstdinjusi<br />
novecojušas konstrukcijas un videi mazk draudzgu jaunu automobiu ievešanu Latvij.<br />
Mris<br />
Automobiu tehnisk stvoka uzlabošana, paaugstinot prasbas jauniem<br />
automobiiem.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Ieviešot ES prasbas jaunajiem automobiiem, NO x izmeši samazins vairk par 30%<br />
saldzinjum ar periodu bez prasbm, jo prasbu ieviešana nozm izmantot automobius<br />
76
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
tikai ar izpldes gzu neitralizatoriem. T k paredzta pilna ES standartu ieviešana, vlkos<br />
gados samazinšana atbilds ES standartu izmaim.<br />
Veids<br />
Ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Šis paskums tika uzsaukts jau 999. gad un plnots pabeigt 2003. gad.<br />
stenotjs<br />
CSDD.<br />
Finansjums<br />
Finansts no iemumiem par CSDD veiktajiem pakalpojumiem.<br />
Politika: Videi draudzgas transporta sistmas veidošana<br />
Paskuma apraksts<br />
Pašlaik msu valsts transporta infrastruktra, transporta ldzeki un kravu<br />
prvadšanas procesi neatbilst attsttajs valsts pieemtajiem vides kvalittes normatviem.<br />
Par to liecina Latvij novrot gaisa kvalittes pasliktinšans un trokša palielinšans<br />
viets, kur ir intensva transporta kustba. Lai risintu šs un citas problmas, Satiksmes<br />
<strong>ministrija</strong> ir izstrdjusi Transporta attstbas nacionlo programmu.<br />
Mris<br />
Viens no Transporta attstbas nacionls programmas mriem ir plnveidga, videi<br />
draudzgas transporta sistmas veidošana, sabalansjot transporta pieejambu ekonomiskajai<br />
un socilajai attstbai ar vides iespjm un izturbu. K galvenie paskumu kompleksi ir<br />
izvirzti videi draudzgas transporta infrastruktras attstba, transporta veidu un kravu plsmu<br />
regulšana un optimizcija.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Apakšprogrammas realizcijas rezultt samazinsies transporta radt negatv<br />
ietekme uz vidi un cilvka veselbu. Ir paredzts, ka samazinsies gaisa piesrojums ar NO x ,<br />
CO 2 , CO un gaistošiem organiskiem savienojumiem [63].<br />
Veids<br />
Socioekonomisks, jo uzlabosies vides kvalitte, tiks radtas darba vietas transport.<br />
Statuss<br />
Uzskts.<br />
stenotjs<br />
Satiksmes <strong>ministrija</strong> un ts pakautb esošs iestdes.<br />
Finansjums<br />
Valsts subsdijas.<br />
2<br />
4<br />
Kurinm gaistošo vielu noplde (B2b)<br />
• Kurinm gaistošo vielu nopldes samazinšana no naftas produktu uzglabšanas<br />
Paskuma apraksts<br />
MK ir izdevis noteikumus nr.269 “Par vides kvalittes normatviem degvielas uzpildes<br />
stacijm, naftas bzm un prvietojamajm cisternm”, kuros ir noteikti vides kvalittes<br />
normatvi un vides aizsardzbas prasbas, ekspluatjot degvielas uzpildes stacijas, naftas bzes<br />
un prvietojams cisternas, k ar valsts institciju un uzmumu pienkumus šo noteikumu<br />
izpildei.<br />
Patreizjais naftas bzu skaits Latvij, k ar to, cik no tm atbilst augstk mintajiem<br />
noteikumiem, ir dots 4.3. tabul.<br />
77
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4.3. tabula<br />
Naftas bzu skaits Latvij, kas atbilst vai neatbilst MK noteikumos nr.269 mintajm<br />
prasbm<br />
Vidjais degvielas<br />
apjoms<br />
(tonnas/gad)<br />
Naftas bzu skaits,<br />
kas atbilst<br />
noteikumos nr.269<br />
mintajm prasbm<br />
Naftas bzu skaits, kuriem ir<br />
jievieš noteikumos nr.269<br />
mints prasbas (gads, ldz<br />
kuram tas ir jizdara)<br />
Kopjais<br />
naftas bzu<br />
skaits<br />
Lielks nek 50000 2 4 (2003) 6<br />
25000-50000 0 (2004) <br />
Mazks nek 25000 2 42 (2009) 44<br />
Kop 5 56 6<br />
4<br />
K redzams 4.4. tabul, tikai 5 no 6 naftas bzm ir aprkotas atbilstoši MK<br />
noteikumiem nr. 269. Ar tikai 47 no 65 benzntankiem atbilst šiem noteikumiem.<br />
Mris<br />
Viens no mriem ir noteikt krtbu, kd vism naftas bzm Latvij, kuras<br />
uzbvtas ldz 2000. gada . martam, ir jievieš tvaika savkšanas un prstrdes iekrtas.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Gaistošie organiskie savienojumi.<br />
Veids<br />
Ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Ir noteikts, ka naftas bzm, kuru degvielas apjoms ir lielks par 50 tkst. tonnu<br />
gad, tvaika savkšanas un prstrdes iekrtas ir jievieš ldz 2002. gada . janvrim, savukrt<br />
naftas bzm, kuru apjoms ir lielks par 25 tkst. tonnm gad, ldz 2004. gada . janvrim un<br />
naftas bzm, kuru apjoms ir mazks par 25 tkst. tonnm gad, ldz 2009. gada . janvrim.<br />
stenotjs<br />
Naftas bzes pašnieks.<br />
Finansjums<br />
Iekrtu uzstdšanu finans naftas bzes pašnieks.<br />
• Dabasgzes nopldes samazinšana no cauruvadu sistmm<br />
Paskuma apraksts<br />
Kopjo dabasgzes apgdes sistmu Latvij veido transporta (maistrlo) gzes vadu<br />
sistma, Inukalna pazemes gzes krtuve un sadales gzes apgdes sistma.<br />
Dabasgzes izmeši vid rodas šdu iemeslu d:<br />
• veicot gzes vadu piepildšanu ar gzi;<br />
• veicot remontdarbus un tehnoloisk aprkojuma nomaiu;<br />
• veicot tehnoloisk aprkojuma apkopes;<br />
• no nopldm caur gzes sistmas neblvumiem;<br />
• gzes vadu, iekrtu bojjumu rezultt.<br />
Laika period no 995.–200. gadam a/s “Latvijas Gze” ir jau stenojusi un<br />
finansjusi daudzus paskumus metna izmešu samazinšanai, un daži no tiem ir:<br />
• ar tlvadbas sistmu transporta (maistrlo) gzes vadu sistm tiek nodrošinta<br />
krnu darbba gzes vada bojjuma gadjum, k ar tiek veikta plnot gzes<br />
regulšanas staciju modernizcija;<br />
• Inukalna pazemes gzes krtuv veikta plnot starpkolonu gzes nopldes<br />
lieluma mazinšana un tiek stenota plnveida noslgieru nomaia;<br />
78
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
• iegdti un noplžu meklšan sadales gzes apgdes sistm tiek lietoti<br />
augstjtgi gzes indikatori.<br />
Mris<br />
A/S “Latvijas Gze” plnotie paskumi ir saistti ar pieemto “Plnoto investciju<br />
programmu 2002.–2005. gadam”, kur paredzts turpint gzes apgdes sistmas<br />
modernizcijas un rekonstrukcijas procesu, k rezultt samazinsies CH 4 izmeši vid.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
CH 4 izmeši laika posm no 995. ldz 2000. gadam bija 2 808 tonnas, tai skait no<br />
Inukalna pazemes gzes krtuves 2 580 tonnas.<br />
Veids<br />
Ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Paskumi metna nopldes samazinšanai ir jau uzskti un turpins.<br />
stenotjs<br />
A/S “Latvijas Gze”.<br />
Finansjums<br />
A/S “Latvijas Gze” ldzeki.<br />
4.3..3. Starptautiskie paskumi<br />
2<br />
4<br />
Šaj noda apkopota informcija par starptautiskajiem paskumiem Latvij, kuru<br />
finansjumu veido tikai rvalstu dvinjumi. K piemri ir doti trs paskumi: Dnijas <strong>Vides</strong><br />
un enertikas sektora programmas atbalsttais projekts “Efektva enerijas izmantošana<br />
iestds Latvij, k ar divi GEF finanstie projekti: “Ekonomiski izdevga koksnes atlikumu<br />
izmantošana LR pašvaldbu apkures sistms” un “Efektva apgaismojuma programma”.<br />
Dnijas <strong>Vides</strong> un enertikas sektora programmas atbalsttais projekts “Efektva enerijas<br />
izmantošana iestds Latvij”<br />
Paskuma apraksts<br />
Pdjo gadu laik Latvijas dzvojamo mju sektor kopum ir noticis krass enerijas<br />
izmaksu kpums, kas ir sarežjis pašu ku, k ar enerijas ražošanas un sadales sistmu<br />
rekonstrukcijai vai ekspluatcijai nepieciešamo kapitlieguldjumu piesaisti. Enerijas cenas<br />
Latvij nkamajos gados tuvinsies pasaules tirgus cenm, kas stvokli izmaksu jom par<br />
patrto eneriju sarežs vl vairk. Tpc šdos apstkos ir oti svargi k neatliekamu<br />
uzdevumu risint jautjumu par ldzeku ieguldšanu enerijas taupšanas paskumos.<br />
998.–999. gad realiztaj projekt tika iekautas 4 mcbu iestdes, kurs tika<br />
veikts energosaimniecbas audits, k ar enerijas taupbas standartpaskumi un monitorings<br />
(sistemtiska enerijas patria reistrcija apkures sezonas laik). Paralli tam tika<br />
sagatavota ar “Enerijas taupbas rokasgrmata”, k ar rkoti seminri sabiedrbas<br />
informšan.<br />
Mris<br />
Projekta mris ir uzlabot energoefektivitti iestds un samazint ietekmi uz vidi<br />
vietj, reionl un globl mrog.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Projekta rezultt siltumeneriju izdevs ietaupt robežs no 6 ldz 6%,<br />
elektroeneriju no 6 ldz 36%. 4.4. tabul pardts ietaupts enerijas daudzums katr no 4<br />
iestdm [8].<br />
79
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Ietaupts enerijas daudzums<br />
Vieta<br />
Ietaupt<br />
siltumenerija<br />
Ietaupt<br />
elektroenerija<br />
Summrais<br />
ietaupjums<br />
MWh % kWh % MWh %<br />
Antuži 384 3 7000 6 393 29<br />
Suntaži 309 6 76000 36 3385 8<br />
Kalupe 352 30 40000 28 392 30<br />
Naujene 648 6 28000 25 676 58<br />
4.4. tabula<br />
4<br />
Veids<br />
Ekonomiska un informatva rakstura projekts.<br />
Statuss<br />
Pabeigts 2000. gada jnij.<br />
stenotjs<br />
Projekts tika realizts cieš sadarbb starp Dnijas un Latvijas partneriem gan no<br />
Dnijas Enertikas aentras un Dnijas Tehnoloijas institta, gan no Latvijas enertikas<br />
aentras un Fizikli Enertisk institta Enerijas efektivittes centra, k ar no firmm<br />
“Dansk Energi Management A/S” un SIA “Nams” un citiem specilistiem.<br />
Finansjums<br />
Projekta stenošanai tika izmantots Dnijas valdbas dvinjums.<br />
Ekonomiski izdevga koksnes atlikumu izmantošana LR pašvaldbu apkures sistms<br />
Paskuma apraksts<br />
Jauns katlu mjas celtniecbas projekts Ludz tapa ar Nderlandes valdbas aentras<br />
Senter International atbalstu PSO programmas ietvaros. Ar mazutu kurints vecs katlu<br />
mjas viet tika uzbvta jauna, kur par kurinmo tiek izmantoti koksnes atlikumi.<br />
Balstoties uz š pilotprojekta bzi, tika nolemts, ka ir nepieciešams veicint ldzgu<br />
projektu plašu izplatbu Latvij, kas tiktu pankta, novršot tehnisks, juridisks,<br />
institucionls/organizatorisks, ekonomisks, informatvs un finansu barjeras uz ts<br />
pieredzes un informcijas pamata, kas gta pirmaj paraugprojekt Ludz.<br />
Mris<br />
Pc veiksmgi realizt jauns katlu mjas celtniecbas projekta, tika noteikts GEF<br />
projekta mris – palielint Ludzas pašvaldbas administratvo kapacitti un turpint ldzgu<br />
projektu stenošanu Latvij.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
CO 2 samazinjums ldz 200. gada jnijam ir bijis 5 000 t (5 Gg CO 2 ekv). Plnotais<br />
vidjais CO 2 izmešu samazinjums gad bs 2 000 t CO 2 (2 Gg CO 2 ekv).<br />
Veids<br />
Ekonomisks un informatvs.<br />
Statuss<br />
Katlu mjas celtniecba uzskta 2000. gad, un ts nodošana paredzta 200. gada<br />
ruden. Projekta turpinjums aizsks 200. gada februr, un to plnots pabeigt ldz 2003.<br />
gada 3. decembrim.<br />
stenotjs<br />
Katlu mjas celtniecbu vadja Holandes energo uzmums “Essent”. GEF finanst<br />
projekta tlko attstbu uzticts virzt BO valsts SIA “<strong>Vides</strong> projekti”.<br />
Finansjums<br />
Katlu mjas celtniecbu finansja Holandes energo uzmums “Essent”. Projekta<br />
turpmko attstbu finans GEF.<br />
80
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Efektva apgaismojuma programma<br />
Paskuma apraksts<br />
Latvij maz pazstamas ir modernas apgaismojuma tehnoloijas. Ekonomisks<br />
spuldzes tr 4 ldz 5 reizes mazk enerijas nek parasts. Tau ts ir drgas un lnm tiek<br />
ieviestas gan dzvojam un sabiedriskaj, gan komercilaj sektor. Tpc Latvij tiek<br />
realizta starptautiska programma “Efektva apgaismojuma iniciatva” (ELI), kura risina šdas<br />
problmas:<br />
) ielu apgaismojuma efektivittes paaugstinšana;<br />
2) apgaismojuma efektivittes paaugstinšana dzvojam sektor;<br />
3) starptautisko apgaismojuma standartu un normu ieviešana;<br />
4) efektva apgaismojuma apmcbas programmas;<br />
5) energopakalpojumu (ESCO) firmu izveide efektva apgaismojuma ieviešanai.<br />
Mris<br />
Samazint apgaismojuma ietekmi uz klimata prmaim, prveidojot modernu<br />
apgaismojuma tehnoloiju tirgu Latvij.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
•<br />
ELI programm prognozts divu veidu CO 2 samazinjums:<br />
tiešais samazinjums 2 722 t CO 2 ELI programmas izpildes laik (ldz 2002. gada<br />
martam);<br />
netiešais samazinjums 47 684 t CO 2 pcprogrammas stadij (ldz 200. gadam) [2].<br />
•<br />
Lietot metodika (skatt 3. ielikumu)<br />
Veids<br />
Ekonomisks (dažos konkrtos projektos), socioekonomisks un ekoloiski pamatots<br />
projekts.<br />
Statuss<br />
ELI Programma Latvij sks 2000. gada mart un beigsies 2002. gada mart.<br />
stenotjs<br />
ELI programmu septis pasaules valsts vada Starptautisk finansu korporcija (IFC)<br />
un Eirop koordin Dnijas konsultantu firma “Danish Power Consult” (DPC). Latvij<br />
programmu realiz inženierkonsultantu firma “Ekodoma”.<br />
Finansjums<br />
ELI programmu finans GEF.<br />
2<br />
4<br />
3. ielikums. Lietot metodika<br />
SEG izmešu samazinjuma prognozes aprins veikts, izmantojot vienotu metodiku<br />
ELI programmas septis dalbvalsts. Aprinu model izmantoti oficili statistikas dati un<br />
piemumi, kuri balsts uz ekspertu pieredzi. Prognoze veikta diviem laika periodiem:<br />
•<br />
•<br />
ELI programmas izpildes laik noteikts tiešais CO 2 samazinjums;<br />
0 gadu periodam kopš ELI programmas skuma izvrtts netiešais CO 2<br />
samazinjums.<br />
81
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
4.5. tabula<br />
Enertikas sektora paskumu un politikas ldzeku kopsavilkums<br />
Aprintais SEG izmešu<br />
samazinjums, Gg CO2<br />
ekv.<br />
Statuss stenotji<br />
Paskuma<br />
veids<br />
Paskum<br />
ietekmt<br />
SEG<br />
Paskuma nosaukums Mris<br />
995 2000 2005<br />
U Pašvaldbas NA NA NA<br />
Enerijas ražošana un prvade (A)<br />
Politika: Atjaunojamo energoresursu izmantošana enerijas ražošanas un prvades sektor<br />
Enertisks koksnes<br />
Palielint centraliztai siltumenerijas<br />
ražošanai izmantojams koksnes<br />
patsvaru kurinm bilanc<br />
plaška izmantošana<br />
centraliztai siltumenerijas<br />
ražošanai<br />
Ekonomisks U Uzmumi NA NA NA<br />
CO2, N2O,<br />
NOx, CO<br />
Mazo HES atjaunošana Palielint atjaunojamo energoresursu<br />
patsvaru kopj energoresursu bilanc<br />
U Uzmumi NA NA NA<br />
CO2, N2O<br />
NOx, CO<br />
Vja enerijas izmantošana Palielint atjaunojamo energoresursu<br />
patsvaru kopj energoresursu bilanc<br />
U Uzmumi NI NI +3,9*<br />
CO2 Ekonomisks,<br />
socioekonomisks<br />
Socioekonomisks<br />
Socioekonomisks<br />
CO2, CO,<br />
SO2<br />
Biodzea ražošanas organizšana dzea<br />
motoriem 40% apjom no<br />
lauksaimniecb izmantojams<br />
dzedegvielas<br />
Biodzelis k iekšdedzes<br />
dzinja degviela mazas<br />
jaudas koenercijas iekrts<br />
(un/vai transport)<br />
Politika: Paaugstint efektivitti enerijas ražošanas un prvades sektor<br />
NA NA NA<br />
U Pašvaldbas<br />
vai<br />
uzmumi<br />
CO2 Ekonomisks,<br />
socioekonomisks<br />
Efektvka kurinm izmantošana,<br />
vienlaicgi ražojot siltumu un<br />
elektroeneriju<br />
Koenercijas plaška<br />
izmantošana<br />
Ekonomisks U Pašvaldbas NI NA NA<br />
CO2, N2O,<br />
NOx, CO<br />
Projekts nr. – vietjs katlu mjs<br />
uzstdt videi draudzgas<br />
energotehnoloijas<br />
Projekts nr.2 – paaugstint Rgas<br />
siltumapgdes sistmas energoefektivitti<br />
Rgas centralizts<br />
siltumapgdes rehabilitcijas<br />
projekts<br />
I Pašvaldbas NI -22,9 -22,9<br />
CO2 Ekonomisks,<br />
socioekonomisks<br />
Uzlabot siltumapgdes sistmas darbbu,<br />
k ar dažos projektos pankt efektvu<br />
ku siltinšanu un enerijas patria<br />
radiklu samazinjumu<br />
Pašvaldbas kreditšanas<br />
fonda projekti<br />
82
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Aprintais SEG izmešu<br />
samazinjums, Gg CO2<br />
ekv.<br />
Statuss stenotji<br />
Paskuma<br />
veids<br />
Paskuma nosaukums Mris<br />
995 2000 2005<br />
Paskum<br />
ietekmt<br />
SEG<br />
CO2, N2O Ekonomisks U Uzmumi NI -0,4 -2,2<br />
Ekonomisks U Uzmumi NI NA NA<br />
Apstrdes rpniecba un bvniecba (A2)<br />
Politika: Paaugstint energoresursu izmantošanas efektivitti rpniecb<br />
Energoefektivittes<br />
paaugstinšana Latvijas<br />
piena prstrdes uzmumos<br />
Novrtt energoefektivittes<br />
paaugstinšanas paskumus prtikas<br />
prstrdes rpniecb<br />
CO2, N2O,<br />
NOx, CO<br />
Energoefektivittes<br />
paaugstinšana maizes<br />
ceptuvs Latvij<br />
Maizes ceptuvju konkurtspjas<br />
paaugstinšana, samazinot<br />
energoietilpbu uz produkcijas vienbu.<br />
NI NI NA<br />
P VARAM<br />
Bvniec.<br />
depart., EM<br />
Enertikas<br />
depart. u.c.<br />
Informatvs,<br />
ptniecisks,<br />
izgltojošs<br />
Politika: Paaugstint energoresursu izmantošanas efektivitti bvniecb<br />
ku siltumefektivittes<br />
uzlabošanas programma<br />
CO2, N2O,<br />
NOx, CO<br />
Apzint visprjo stvokli valst ku<br />
siltumnoturbas zi, sniegt informciju<br />
par ku siltinšanas efektivitti un<br />
iespjm, k ar par veicamajiem<br />
paskumiem situcijas optimizšanai<br />
NI -86,6 NA<br />
Ekonomisks U IZM un<br />
pašvaldbas<br />
CO2, N2O,<br />
NOx, CO<br />
NI NA NA<br />
Siltuma zudumu<br />
samazinšana ks. Projekts<br />
nr. Izgltbas sistmas<br />
attstbas projekts<br />
Uzskt nozmgas prmaias izgltbas<br />
sektor, palielinot izmaksu efektivitti<br />
izgltbas iestds<br />
I ku<br />
pašnieki<br />
Ekonomisks,<br />
informatvs<br />
CO2, N2O,<br />
NOx, CO<br />
Projekts nr.2 997.-998.<br />
gada SCORE demonstrcijas<br />
projekti<br />
Energoekonomijas problmu risinšana<br />
patrtju lmen<br />
CO2 Ekonomisks I Pašvaldbas NI -0,36 -0,36<br />
Ekonomisks I Pašvaldbas NI NA NA<br />
CO2, N2O,<br />
NOx, CO<br />
2<br />
Projekts nr.3 Zviedrijas<br />
valdbas STEM programmas<br />
ietvaros realiztie<br />
energoefektivittes<br />
uzlabošanas demonstrcijas<br />
projekti<br />
Projekts nr.4 PSO<br />
programmas<br />
“Energoefektivitte ks<br />
Latvij” pilotprojekti<br />
Demonstrt publisko ku<br />
energoefektivittes paaugstinšanas<br />
paskumu iespjas Latvij<br />
Energoefektivittes paaugstinšana ks,<br />
k ar videi kaitgo izmešu daudzuma<br />
samazinšana, samazinot enerijas<br />
patriu<br />
4<br />
83
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
Aprintais SEG izmešu<br />
samazinjums, Gg CO2<br />
ekv.<br />
Paskuma nosaukums Mris<br />
Transporta sektors (A3)<br />
Politika: Ierobežot vieglo automobiu izmantošanu pilsts<br />
Sabiedrisk transporta Nodrošint pasažieriem rtu, drošu un<br />
sistmas uzlabošana integrtu sabiedrisk transporta sistmu<br />
Statuss stenotji<br />
Paskuma<br />
veids<br />
995 2000 2005<br />
Paskum<br />
ietekmt<br />
SEG<br />
Velotransporta attstba Iekaut velotransportu kopj Rgas<br />
transporta sistm<br />
U Rgas dome NI NA NA<br />
Informatvs,<br />
socioekonomisks<br />
CO2, N2O,<br />
NOx<br />
U Rgas dome NI NA NA<br />
Ekonomisks<br />
informatvs<br />
Politika: Ieviest tehnoloiskus paskumus SEG izmešu samazinšanai<br />
Biodegvielas izmantošana<br />
autotransport<br />
CO, CO2,<br />
N2O, NOx<br />
P Uzmumi NI NI NA<br />
CO,<br />
NMGOS,<br />
NOx<br />
Attstt biodegvielas ražošanu Latvij,<br />
uzlabojot stvokli lauksaimniecb, k ar<br />
ekoloisko situciju<br />
Politika: Transporta tehnisk stvoka stingrka kontrole<br />
Tehnisks apskates staciju<br />
CO2, CO, Ekonomisks U CSDD NI NA NA<br />
NOx<br />
NOx Ekonomisks U CSDD NI NA NA<br />
NI NA NA<br />
U SM un ts<br />
pakautb<br />
esošs<br />
iestdes<br />
celtniecba<br />
Ekonomisks,<br />
socioekonomisks<br />
Socioekonomisks<br />
Jaunu automobiu tipa<br />
apstiprinjuma prasbu<br />
ieviešana<br />
Uzlabot automobiu tehnisk stvoka<br />
kontroles kvalitti<br />
Uzlabot automobiu tehnisko stvokli,<br />
paaugstinot prasbas jauniem<br />
automobiiem<br />
NOx, CO<br />
un<br />
NMGOS<br />
Politika: Videi draudzgas transporta sistmas veidošana<br />
Videi draudzgas transporta Veidot plnveidgu, videi draudzgu<br />
sistmas veidošana<br />
transporta sistmu, sabalansjot<br />
transporta pieejambu un ekonomiskajai<br />
un socilajai attstbai ar vides iespjm<br />
un izturbu<br />
NI NA NA<br />
Kurinm gaistošo vielu noplde (B2b)<br />
Kurinm gaistošo vielu Mris ir noteikt krtbu, kd vism<br />
nopldes samazinšana no naftas bzm Latvij, ir jievieš tvaika<br />
naftas produktu uzglabšanas savkšanas un prstrdes iekrtas<br />
U Naftas bzes<br />
pašnieks<br />
NMGOS Ekonomisks,<br />
likumdošanas<br />
Dabasgzes nopldes<br />
samazinšana no cauruvadu<br />
sistmm<br />
NI NA NA<br />
A/S “Latvijas Gze” mris ir turpint<br />
gzes apgdes sistmas modernizcijas<br />
un rekonstrukcijas procesu, kura rezultt<br />
samazinsies metna izmeši vid<br />
CH4 Ekonomisks U A/S<br />
“Latvijas<br />
Gze”<br />
84
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Aprintais SEG izmešu<br />
samazinjums, Gg CO2<br />
ekv.<br />
Statuss stenotji<br />
Paskuma<br />
veids<br />
Paskum<br />
ietekmt<br />
SEG<br />
Paskuma nosaukums Mris<br />
995 2000 2005<br />
NI NA NA<br />
I Dnijas un<br />
Latvijas<br />
specilisti<br />
Ekonomisks,<br />
informatvs<br />
CO2, N2O,<br />
CO, NOx<br />
Uzlabot energoefektivitti iestds un<br />
samazint ietekmi uz vidi vietj,<br />
reionl un globl mrog<br />
Starptautiskie paskumi<br />
Dnijas <strong>Vides</strong> un enertikas<br />
sektora programmas<br />
atbalsttais projekts<br />
“Efektva enerijas<br />
izmantošana iestds<br />
Latvij”<br />
NI NI -2<br />
U “Essent” un<br />
“<strong>Vides</strong><br />
projekti”<br />
CO2 Ekonomisks,<br />
informatvs<br />
Attstt Ludzas pašvaldbas potencila<br />
attstbu un turpint ldzgu projektu<br />
attstbu Latvij<br />
Ekonomiski izdevga<br />
koksnes atlikumu<br />
izmantošana LR pašvaldbu<br />
apkures sistms<br />
NI NI -4,6<br />
U DPC,<br />
Ekodoma<br />
CO2 Ekonomisks,<br />
socioekonomisks<br />
Samazint apgaismojuma ietekmi uz<br />
klimata prmaim, prveidojot modernu<br />
apgaismojuma tehnoloiju tirgu Latvij<br />
Efektva apgaismojuma<br />
programma<br />
Paskaidrojumi:<br />
I – ieviests, U – uzskts, P – plnots<br />
NA – paskuma ietekme nav aprinta<br />
NI – paskumam nav ietekmes<br />
* SEG izmešu pieaugums izskaidrojams ar to, ka, uzskot intensvu zemes apsaimniekošanu, vairs nenotiek ogleka uzkršans augsn<br />
2<br />
4<br />
85
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4.3.2. Rpnieciskie procesi (2)<br />
Nozmgkie SEG izmešu avoti Latvijas rpniecb ir cementa un kau, trauda,<br />
asfalta, k ar misko un farmaceitisko prepartu ražošana. Daa informcijas par ražošanas<br />
apjomiem rpniecbas sektor ir konfidencila, td var aprint tikai sektora kopjos SEG<br />
izmešu apjomus (skat. 2. pielikumu).<br />
Saska ar Latvijas rpniecbas attstbas pamatnostdnm [45] pašlaik rpniecbas<br />
politik Latvij tiek izdalti divi prioritrie virzieni:<br />
• rpniecbai labvlgas vides nodrošinšana;<br />
• efektvas un konkurtspjgas rpniecbas nozaru struktras izveide, k ar uz augstm<br />
tehnoloijm balstto nozaru attstba, k to paredz Nacionl inovciju koncepcija<br />
[54].<br />
Paskumi SEG izmešu samazinšanai šaj sektor Latvij šobrd galvenokrt saistti ar<br />
tehnoloisko procesu energoefektivittes paaugstinšanu un materilu otrreizju izmantošanu.<br />
4<br />
4.3.2.. SEG izmešu samazinšanas paskumi<br />
Politika: <strong>Vides</strong> prvaldbas sistmas un trkas ražošanas ieviešana saska ar ISO 400<br />
prasbm<br />
Dnijas Tirdzniecbas un rpniecbas aentra (DATI) finans programmu “<strong>Vides</strong><br />
prvaldba Austrumeirop”, kas paredzta vides prvaldbas sistmas (VPS) uzlabošanai.<br />
“<strong>Vides</strong> prvaldba Austrumeirop” ir plaša programma, kur ietilpst vairki atseviši vides<br />
prvaldbas sistmas projekti dažds rpniecbas nozars. Šobrd Latvij ir realizti projekti<br />
prtikas rpniecb un farmaceitiskaj rpniecb un uzskti miskaj rpniecb un metlu<br />
ražošan un apstrd. Paredzts, ka pakpeniski VPS tiks ieviesta ar cits rpniecbas<br />
nozars. Uzmumiem, kas piedals projektos, ir iespja saemt starptautisko ISO 4 000<br />
sertifiktu. Jaun Eiropas Savienbas <strong>Vides</strong> prvaldbas un audita shma (EMAS) stsies<br />
spk 200. gad. Lai reistrtos EMAS, nepieciešama ISO 4 00 bzta VPS [72].<br />
VPS mris ir uzmuma vides izpildjuma rdtju prvalde, kontrole un<br />
neprtraukta pilnveidošana. VPS ir gan resursu (izejmaterilu, imikliju, kurinm u.c.), gan<br />
izmešu (notekdeu, gaisa, atkritumu u.c.) prvaldbas sistma. VPS ir efektvs ldzeklis, k<br />
apvienot biznesa un vides intereses.<br />
Trka ražošana (TR) ir VPS integrta daa, kuras pamatprincips ir piesrojuma<br />
novršana t rašans avot. TR tiek ieviesta ar labu saimniekošanas praksi, nelielm<br />
tehniskm izmaim procesos un produktos, k ar lielkm investcijm trks tehnoloijs,<br />
produktos un/vai labkajs pieejamajs tehnoloijs.<br />
Zemk apskatti piemri šs politikas realizcijai klimata prmaiu samazinšanas<br />
kontekst.<br />
• <strong>Vides</strong> prvaldbas sistmas un trkas ražošanas ieviešana Latvijas farmaceitiskaj<br />
rpniecb<br />
Paskuma apraksts<br />
<strong>Vides</strong> aspektus/ietekmi uz vidi farmaceitiskaj rpniecb var apkopot šdi [73]:<br />
• aktvo vielu ražošana un apstrde;<br />
• relatvi liels reaentu, t.sk. šdintju, patriš;<br />
• relatvi liels pildvielu patriš;<br />
• saldzinjum ar izejvielu patriu neliels gala produktu daudzums;<br />
• izmešu veidu un sastva daudzveidba;<br />
• relatvi liels bstamo atkritumu daudzums.<br />
86
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Projekt piedaljs šdi Latvijas uzmumi: “Olainfarm”, “Grindeks”, Rgas<br />
Farmaceitisk fabrika, Valsts Asinsdonoru centrs un Baltijas Terapeitiskais serviss (BTS), no<br />
kuriem tikai “Olainfarm” 200. gada februr sama ISO 4 00 sertifiktu, bet prjie<br />
uzmumi (izemot BTS) plno sertifiktu iegt 200.–2002. gad.<br />
Mris<br />
Uzmumu mris ir integrt VPS prjs vadbas sistms (kvalittes, darba drošbas<br />
un veselbas aizsardzbas).<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Novrsta slpeka oksda noplde (a/s “Olainfarm”); enerijas patria samazinjums<br />
~58000 kWh/gad, elektroenerijas patria samazinjums ~8000 kWh/gad (a/s<br />
“Grindeks”).<br />
Veids<br />
Brvprtgs, jo ISO sertifikts nav obligts, ekonomisks, informatvs.<br />
Statuss<br />
Projekts tika stenots laik no 999. gada apra ldz 200. gada februrim.<br />
stenotjs<br />
Projekta organizators ir Dnijas Tehnoloiskais institts (DTI), bet praktisko atbalstu<br />
sniedza Latvijas Piesrojuma profilakses centrs (LPPC).<br />
Finansjums<br />
Projektu finansja DATI.<br />
2<br />
4<br />
• <strong>Vides</strong> prvaldbas sistmas un trkas ražošanas ieviešana Latvijas miskaj<br />
rpniecb<br />
Paskuma apraksts<br />
Pc Dnijas Tirdzniecbas un Rpniecbas aentras uzaicinjuma Dnijas uzmums<br />
“RAMBØL” ir izstrdjis pieteikumu projektam “misk rpniecba/Latvija”. Projekt<br />
paredzta VPS ieviešana dažos sekojoša profila misks rpniecbas uzmumos Latvij:<br />
• misko reaktvu ražošana;<br />
• pesticdu un agromisko prepartu ražošana;<br />
• krsu, šdintju u.c. ražošana;<br />
• ziepju, tršanas ldzeku, smaržu u.c. ražošana;<br />
• citu misko savienojumu, ar sinttisko šiedru ražošana.<br />
Mris<br />
Š projekta mris ir integrt VPS 4-6 Latvijas misks rpniecbas uzmumos, k<br />
ar pankt, ka vismaz viens no uzmumiem iegst ISO 4 00 sertifiktu vai reistrjas<br />
EMAS.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Paskuma ietekme uz SEG vl nav novrtta.<br />
Veids<br />
Brvprtgs, jo ISO sertifikts nav obligts, ekonomisks, informatvs.<br />
Statuss<br />
Projekt ir izsludinta uzmumu pieteikšans, un paredzts, ka tas ilgs 2 gadus.<br />
stenotjs<br />
“RAMBØL” ir izvljies divus sadarbbas partnerus Latvij – Biznesa konsultantu<br />
grupa (BKG) un LPPC, kas attiecgi paldzs atrisint biznesa jautjumus un ar vidi saistts<br />
problmas.<br />
Finansjums<br />
Projektu finans DATI.<br />
87
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4.6. tabula<br />
Aprintais SEG izmešu<br />
samazinjums, Gg CO2<br />
ekv.<br />
4<br />
Rpniecisko procesu paskumu un politisko ldzeku kopsavilkums<br />
Statuss stenotjs<br />
995 2000 2005<br />
Paskuma<br />
veids<br />
Paskum<br />
ietekmt<br />
SEG<br />
Paskuma nosaukums Mris<br />
misk rpniecba (2B)<br />
Politika: <strong>Vides</strong> prvaldbas sistmas (VPS) un trkas ražošanas ieviešana saska ar ISO 400 prasbm<br />
I Uzmumu<br />
vadba<br />
Brvprtgs,<br />
ekonomisks,<br />
informatvs<br />
CO2, N2O,<br />
CH4<br />
NI NA NA<br />
Integrt VPS ar prjm vadbas<br />
sistmm (kvalittes, darba drošbas un<br />
veselbas aizsardzbas)<br />
VPS un TR ieviešana<br />
Latvijas farmaceitiskaj<br />
rpniecb<br />
P Uzmumu<br />
vadba<br />
NI NI NA<br />
Brvprtgs,<br />
ekonomisks,<br />
informatvs<br />
Integrt VPS 4-6 Latvijas misks<br />
rpniecbas uzmumos, k ar pankt,<br />
ka vismaz viens no uzmumiem iegs<br />
ISO 400 sertifiktu vai reistrsies<br />
EMAS<br />
VPS un TR ieviešana<br />
Latvijas miskaj<br />
rpniecb<br />
Paskaidrojumi:<br />
I – ieviests, U – uzskts, P – plnots<br />
NA – paskuma ietekme nav aprinta<br />
NI – paskumam nav ietekmes<br />
88
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4.3.3. Lauksaimniecba (4)<br />
999. gad lauksaimniecbas sektors emitja ap 5% no kopj SEG izmešu<br />
daudzuma Latvij, tai skait 7,9% deva izmeši no lauksaimnieciskajm augsnm (skat. 2.<br />
pielikumu).<br />
Nozares politikas un stratijas pamatus Latvij nosaka vairki tiesiskie dokumenti:<br />
• Lauksaimniecbas likums;<br />
• Lauksaimniecbas attstbas koncepcija;<br />
• Lauksaimniecbas un ts nozaru attstbas programmu pamati;<br />
• Lauksaimniecbas attstbas gada programma.<br />
Tajos noteiktie lauksaimniecbas attstbas pamatuzdevumi ir:<br />
• valsts iedzvotju nodrošinšana ar kvalitatvu prtiku no vietjiem lauksaimniecbas<br />
produktiem;<br />
• konkurtspjgu ienkumu nodrošinšana lauksaimniecb strdjošiem;<br />
• racionla dabas resursa – zemes – izmantošana [52].<br />
Pašreizjos apstkos Latvij netiek plnoti paši paskumi SEG izmešu samazinšanai<br />
lauksaimniecbas sektor. Tuvkajos gados prioritrie paskumi lauksaimniecbas sektor ir<br />
izpildt labas lauksaimniecbas prakses nosacjumus un nodrošint Latvijas iestšanos ES.<br />
2<br />
4<br />
• Lauku attstbas programma<br />
Programmas apraksts<br />
Latvijas valdba ir skusi lauku attstbas programmas ieviešanu, kuru Saeima<br />
akceptja 998. gada jnij. Taj noteiktais Latvijas lauksaimniecbas nozares pamatmris ir<br />
nodrošint efektvu lauksaimniecbas ražošanu, kas btu spjga integrties Eiropas Kopj<br />
tirg ldz ar iestšanos ES un ražotu ES normm atbilstošu augstas kvalittes produkciju.<br />
Programma paredz finansilu atbalstu lauku attstbai. Atbalsta pieširšanas juridiskais pamats<br />
ir MK apstiprint “Lauksaimniecbas subsdiju valsts programma 200. gadam”. T k<br />
ekonomisks iespjas veicint lauksaimniecbu kopum ir ierobežotas, ir izdaltas tdas<br />
prioritrs lauksaimniecbas nozares k piensaimniecba, graudkopba, ckkopba, augu un<br />
drzeu ražošana [77].<br />
Mris<br />
Prioritrajs lauksaimniecbas nozars 200. gad subsdijas tiek pieširtas ar mri<br />
uzlabot slaucamo govju un cku ganmpulku ražbu un daji palielint graudaugu un lauka<br />
drzeu audztju ražošanas iemumus, veicint segto platbu racionlu izmantošanu,<br />
kompenst enerijas sadrdzinjumu segtajs platbs un nodrošint iekšj tirgus<br />
pieprasjumu pc Latvij audztiem drzeiem [44].<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Subsdiju programmas realizcijas rezultt vartu nedaudz palielinties lopu skaits,<br />
ldz ar to nedaudz pieaugtu CH 4 izmešu daudzums, kas rodas atgremotjdzvnieku zarnu<br />
trakt un izdals mjlopu msliem sadaloties anaerobos apstkos.<br />
N 2 O izmeši no organisk un sinttisk mslojuma izmantošanas un<br />
lauksaimnieciskajm augsnm ar vartu palielinties.<br />
Veids<br />
Paskums ir ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Lauksaimniecbas subsdiju programma tiek apstiprinta katram gadam.<br />
Lauksaimniecbas subsdiju valsts programma 200. gadam tika apstiprinta 2000. gada 27.<br />
decembr.<br />
89
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
stenotjs<br />
Paskumu kopumu koordin valsts institcijas un pašprvaldes organizcijas, bet<br />
steno lauksaimniecbas produkcijas ražotji.<br />
Finansjums<br />
Programmas mru sasniegšanai no LR valsts budžeta tiek subsidti 20-30% no<br />
projekta izmaksm, prjo dau sedz subsdiju samji no pašu ldzekiem vai kredta.<br />
4<br />
• SAPARD lauku attstbas programma<br />
Programmas apraksts<br />
Nkotn par nozmgko lauku attstbas atbalstam var kt ES pirmsiestšans<br />
programma SAPARD (Special Accession Programme for Agriculture and Rural<br />
Development). Šs programmas ietvaros tiks finansti projekti šds joms [39]:<br />
• investcijas lauksaimniecbas uzmumos (zemes iercba, lauksaimniecbas tehnikas<br />
iekrtu un bvju modernizcija, lauksaimniecbas zemju apmežošana);<br />
• lauku infrastruktras uzlabošana;<br />
• vidi saudzjošas lauksaimniecbas metodes (bioloisk daudzveidba un lauku ainavas<br />
saglabšana, bioloisk lauksaimniecba);<br />
• lauksaimniecbas un zivsaimniecbas produktu prstrdes un mrketinga uzlabošana;<br />
• lauku ekonomikas daždošana, veicinot alternatvos ienkuma avotus;<br />
• apmcbas pilnveidošana.<br />
Mris<br />
Programmas visprjie mri ir sekojoši:<br />
• ar lauksaimniecbu saistts ES likumdošanas kopuma (acquis communautaire) ieviešana;<br />
• konkurtspjga un ilgtspjga lauksaimniecba, spcgi attstti un ilgtspjgi lauki,<br />
daudzveidbas bagta un ilgtspjga lauku vide [39].<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Paskuma stenošanas rezultt vartu pieaugt CH 4 un N 2 O izmeši un palielinties<br />
CO 2 piesaiste lauksaimniecbas zemju apmežošanas rezultt (skat. 4.3.4. nodau).<br />
Veids<br />
Paskums ir ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Plnots, ka pirmie projekti tiks izvrtti SAPARD ldzfinansjuma saemšanai, skot<br />
ar 200. gada oktobri. <br />
stenotjs<br />
Paskumu administr Lauku atbalsta dienests (LAD) un steno lauksaimniecbas<br />
produkcijas ražotji.<br />
Finansjums<br />
Ldzfinansšanas princips paredz, ka 47% no projekta izmaksm segs projekta<br />
stenotjs, 40% finanss SAPARD un atlikušos 3% segs no LR valsts subsdijm<br />
lauksaimniecbai.<br />
• Laba lauksaimniecbas prakse<br />
Paskuma apraksts<br />
Laba lauksaimniecbas prakse (LLP) aptver galvens lauksaimniecisks darbbas<br />
sfras, kuras var radt dens, gaisa vai augsnes piesrojumu un sniedz padomus, kurus<br />
ievrojot, piesrojumu ir iespjams novrst vai vismaz samazint.<br />
Mris<br />
Labas lauksaimniecbas prakses mri ir:<br />
Avots: LR Zemkopbas <strong>ministrija</strong><br />
90
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
• samazint saimniecisks darbbas negatvo ietekmi uz vidi, novrst dabas<br />
pamatresursu – zemes, dens, augu, dzvnieku, lauku ainavas – noplicinšanu,<br />
neracionlu izmantošanu;<br />
• lauksaimnieciskaj ražošan ievrot Eiropas un cits attsttajs valsts pieemtos<br />
noteikumus, lai Latvij ražotai produkcijai nebtu šršu rj tirg, bet tristiem<br />
btu pievilcga Latvijas lauku vide [29].<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
N 2 O izmeši no organisk mslojuma izmantošanas un lauksaimnieciskajm augsnm<br />
vartu samazinties, uzlabojot to iestrdšanas metodes.<br />
Veids<br />
LLP nosacjumi ir rekomendcijas, kuru ievrošana ir brvprtga.<br />
Statuss<br />
Paskuma stenošana ir uzskta. Labas lauksaimniecbas prakses saimniecbm tiek<br />
pieširtas subsdijas 2 .<br />
stenotjs<br />
Paskuma stenotji ir lauksaimniecbas produkcijas ražotji (galvenokrt zemnieku<br />
saimniecbas).<br />
Finansjums<br />
Lauksaimniecbas produkcijas ražotji.<br />
2<br />
4<br />
• Dzvnieku izcelsmes atkritumu prstrde<br />
Paskuma apraksts<br />
Attiecb uz vides aizsardzbu btisks paskums lauksaimniecb ir plnot augsta un<br />
zema riska dzvnieku izcelsmes atkritumu prstrdes uzmuma celtniecba. T celtniecbas<br />
kopjs izmaksas, ieskaitot 3 atkritumu savkšanas centrus, uzmuma celtniecbu, iekrtas<br />
un transporta ldzekus, sastda 7-0 miljonus latu.<br />
Mris<br />
Augsta un zema riska dzvnieku izcelsmes atkritumu prstrdes uzmuma celtniecba<br />
ir nepieciešama, lai stenotu Eiropas Savienbas prasbas.<br />
Paskum ietekmtais SEG<br />
Paskuma stenošanas rezultt CO 2 izmeši vartu pieaugt.<br />
Veids<br />
Reguljošs un ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Patreiz notiek paskuma stenošanai nepieciešamo likumdošanas grozjumu<br />
novrtšana.<br />
stenotjs<br />
Vl nav zinms.<br />
Finansjums<br />
Nav zinms.<br />
2 Avots: LR Zemkopbas <strong>ministrija</strong><br />
91
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
4.7. tabula<br />
Lauksaimniecbas sektora paskumu un politisko ldzeku kopsavilkums<br />
Aprintais SEG izmešu<br />
samazinjums, Gg CO2<br />
ekv.<br />
Statuss stenotjs<br />
Paskuma<br />
veids<br />
Paskum<br />
ietekmt<br />
SEG<br />
Paskuma nosaukums Mris<br />
995 2000 2005<br />
NI NA NA<br />
CH4, N2O Ekonomisks U Valsts<br />
institcijas,<br />
pašprvaldes<br />
org.,<br />
lauksaimniecbas<br />
produkcijas<br />
ražotji<br />
Uzlabot slaucamo govju un cku<br />
ganmpulku ražbu un daji palielint<br />
graudaugu un lauka drzeu audztju<br />
ražošanas iemumus, veicint segto<br />
platbu racionlu izmantošanu, kompenst<br />
enerijas sadrdzinjumu segtajs platbs<br />
un nodrošint iekšj tirgus pieprasjumu<br />
pc Latvij audztiem drzeiem<br />
Lauksaimniecba (4)<br />
Lauku attstbas<br />
programma<br />
NA NA NA<br />
Ekonomisks P LAD un<br />
lauksaimniecbas<br />
produkcijas<br />
ražotji<br />
CH4, N2O,<br />
CO2<br />
Ieviest ar lauksaimniecbu saisttu<br />
likumdošanas kopumu (acquis<br />
SAPARD lauku<br />
attstbas programma<br />
communautaire), k ar izveidot<br />
konkurtspjgu un ilgtspjgu<br />
lauksaimniecbu, spcgi attsttus un<br />
ilgtspjgus laukus, daudzveidbas bagtu<br />
un ilgtspjgu lauku vidi<br />
N2O Brvprtgs U Lauksaimniecbas<br />
produkcijas<br />
ražotji<br />
NI NA NA<br />
CO2 Reguljošs, P Nav zinms NA NA NA<br />
ekonomisks<br />
Samazint saimniecisks darbbas negatvo<br />
ietekmi uz vidi, k ar ievrot Eiropas un<br />
cits attsttaj valsts pieemtos<br />
noteikumus<br />
Laba lauksaimniecbas<br />
prakse<br />
Uzcelt augsta un zema riska dzvnieku<br />
izcelsmes atkritumu prstrdes uzmumu<br />
Dzvnieku izcelsmes<br />
atkritumu prstrde<br />
Paskaidrojumi:<br />
I – ieviests, U – uzskts, P – plnots<br />
NA – paskuma ietekme nav aprinta<br />
NI – paskumam nav ietekmes<br />
92
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4.3.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5)<br />
Ilgtspjga meža apsaimniekošana, emot vr meža ekosistmu lomu vietjos un<br />
globlos procesos, koksnes resursu neprtrauktas pieejambas nodrošinšanu, koksnes resursu<br />
izmantojambas paaugstinšanu, paši koksnes atlikumu izmantošanu, ir btiski CO 2 izmešu<br />
samazinšanas un piesaistes palielinšanas politikas priekšnosacjumi Latvij.<br />
Ilgtspjgas meža apsaimniekošanas pamatprincipi ir analizti vairks pdjos gados<br />
izstrdts programms un projektos, k ar to stenošanu nosaka Meža likums un tam<br />
pakrtotie MK noteikumi (skat.. pielikumu).<br />
2<br />
4.3.4.. CO 2 piesaistes palielinšanas paskumi<br />
Pirmaj Nacionl ziojum aprint ikgadj CO 2 piesaiste 990. gad bija 0 960<br />
Gg, bet 999. gad Latvijas meži piesaistja 532,7 Gg CO 2 . K redzams, neto CO 2 piesaiste<br />
ir samazinjusies 2 reizes. Tas saistms galvenokrt ar ciršanas apjomu pieaugumu, k ar ar<br />
to, ka laika posmam no 990. ldz 997. gadam SEG izmeši nav prrinti pc IPCC kopj<br />
atskaites formta, k tas aprints, skot no 999. gada.<br />
Mežaudžu krjas apjoma izmaias (5A)<br />
Politika: Meža un meža zemju ilgtspjga apsaimniekošana<br />
Latvijas meža politikas kontekst “ilgtspjga” apsaimniekošana nozm meža un<br />
meža zemes izmantošanu td veid, lai saglabtos to bioloisk daudzveidba, produktivitte,<br />
atjaunošans spja, vitalitte un potencil spja veikt nozmgas ekoloisks, ekonomisks<br />
un socils funkcijas tagad un nkotn. Mint politika paredz šdus galvenos principus<br />
attiecb uz mežu un meža zemm:<br />
• noteikt meža zemes transformcijas ierobežojumus;<br />
• veicint lauksaimniecb un citdi neizmantoto zemju apmežošanu, izmantojot valsts<br />
rcb esošos stimulšanas mehnismus [40].<br />
Šo principu ievrošana autu palielint meža zemju patsvaru ldz 48-52% no Latvijas<br />
teritorijas turpmko 20-25 gadu laik un atbilstoši palielint CO 2 piesaisti.<br />
Mris<br />
• nodrošint esošs meža platbas nesamazinšanos, nosakot meža zemes<br />
transformcijas ierobežojumus;<br />
• nodrošint meža zemju ražbas un vrtbas saglabšanu un paaugstinšanu;<br />
• veicint lauksaimnieciski un citdi neizmantojamo zemju apmežošanu, izmantojot<br />
valsts rcb esošos veicinšanas mehnismus [40].<br />
Veids<br />
Meža politika tiek stenota ar normatvo aktu paldzbu.<br />
Statuss<br />
Meža politika akceptta MK 998. gada 28. aprl un pašreiz ir uzskta ts stenošana.<br />
stenotjs<br />
Zemkopbas <strong>ministrija</strong><br />
4<br />
Tlk apskatti nozmgkie paskumi meža politikas realizcijai klimata prmaiu<br />
samazinšanas kontekst.<br />
93
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
• Neizmantojams lauksaimniecbas zemes mrtiecga apmežošana<br />
Paskuma apraksts<br />
Sakar ar 990. gad uzskto zemes reformu pdjos gados Latvij ir samazinjušs<br />
apstrdtas lauksaimniecbas zemes platbas, un ldz 2020. gadam vartu bt ap 580 tkst. ha<br />
nekoptu, dabiski aizaugošu zemju [25]. Laba iespja lietdergi izmantot lauksaimniecb<br />
neizmantojams zemes ir to mrtiecga apmežošana, t nodrošinot ar izejvielm<br />
kokapstrdes rpniecbu, celulozes ražošanu, enertiku. Saska ar spk esošo likumdošanu<br />
par apmežotajm platbm nav jmaks nekustam pašuma nodoklis, kamr ts ir jaunaudzes<br />
vecum (skat. . pielikumu). Valsts paldzba zemju apmežošanai nav paredzta.<br />
Analzei izvlts lauksaimniecb neizmantojams zemes ar kopjo platbu 7 000 ha<br />
apmežošanas projekts, kas tiks realizts SAPARD programmas ietvaros. Analzes rezultti<br />
emti no ptjuma [25].<br />
emot vr lauksaimniecisks ražošanas ierobežots iespjas Latvij, šis projekts<br />
vartu bt laba alternatva zemes izmantošanai, it paši, ja ir pieejamas rvalstu investcijas un<br />
valsts subsdijas. No jauna apmežoto platbu ietekme uz bioloisko daudzveidbu nav zinma,<br />
tau t vartu bt pozitva, jo tiek nodrošinta dzvesvieta savvaas dzvniekiem, putniem,<br />
kukaiiem. Pilngk š projekta ekonomiskos, socilos un ekoloiskos ieguvumus vartu<br />
izvrtt piln mežaudžu rotcijas period, t.i., 80 – 00 gados.<br />
Paskuma mris<br />
Mris ir veicint lauksaimniecb un citdi neizmantoto zemju racionlu<br />
izmantošanu, tdjdi palielinot ar mežu apklts platbas.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Aprints, ka laika posm no 2000.–2006. gadam paskuma realizšanas rezultt<br />
tiks piesaistti 300 Gg CO 2 [39].<br />
Lietot metodika (skat. 2.ielikumu)<br />
Veids<br />
Brvprtgs.<br />
Statuss<br />
Paskums ir uzskts, un tiek plnots ar turpint SAPARD programmas ietvaros.<br />
stenotjs<br />
stenotji ir zemes pašnieki un lietotji.<br />
Finansjums<br />
Pašreiz š paskuma finanstji ir paši zemes pašnieki un lietotji, bet nkotn ir<br />
plnots atbalstt ar ar SAPARD ldzekiem.<br />
• Mežaudžu produktivittes palielinšana<br />
Paskuma apraksts<br />
Ilglaicgas mežsaimniecbas praks tiek izmantotas vairums mežkopbas metožu<br />
mežaudžu produktivittes celšanai. Nozmgks no tm ir meža atjaunošana, kopšanas cirtes,<br />
meža selekcijas paskumi, meliorcija un citi paskumi.<br />
Meža politika un Meža likums nosaka, ka meža pašnieka pienkums ir pc mežaudzes<br />
nociršanas to atjaunot. Latvij mežu platbas vairums gadjumos ir spjgas atjaunoties<br />
dabiski, tomr gan valsts interess, gan pašnieka interess ir mežu atjaunot iespjami sk<br />
laika period un kvalitt, lai meža platbas neprtraukti ražotu koksni, jo šdai rcbai ir gan<br />
ekonomiska, gan ekoloiska nozme.<br />
Meža kopšanas ciršu uzdevums ir izveidot ekoloiski stabilas un produktvas<br />
mežaudzes, kas pilda ar vides aizsardzbas funkcijas. Viens no kopšanas ciršu mriem ir celt<br />
mežaudžu ražbu.<br />
Meža selekcijas uzdevums ir celt mežu produktivitti. Pdjos gados priežu kultras<br />
tiek ierkotas tikai ar selekciontu sklu materilu, un saska ar zintnieku ptjumiem tas<br />
94
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
nodrošina priežu audžu produktivittes kpumu par 0-20%. Latvij šobrd aktula ir kuvusi<br />
brza sklu selekcija. Saska ar Somij veiktajiem ptjumiem no selekciontm sklm<br />
audztiem kokiem pieaugums ir par 26% lielks. Ar selekciontu brzu stdiem var atjaunot<br />
izcirtumus, neizmantojams lauksaimniecbas zemes, k ar veidot traudzgs brzu<br />
plantcijas.<br />
Meža meliorcija Latvijas apstkos, kur daudz slapjo augšu tipu, ir viens no<br />
efektvkajiem meža ražbas celšanas paskumiem. Apmierinoši nosusints platbs vidji<br />
iegst 3,4 m 3 /ha pieauguma gad. Nosusinšanas ietekm iegtais papildus koksnes<br />
pieaugums valsts mežos astodesmitajos gados bija miljons m 3 gad. Šobrd ekonomisku<br />
un politisku iemeslu d meliorcijas darbi ir gandrz prtraukti. Tomr plnots, ka nkotn<br />
meliorcijas darbi vartu atskties, jo liels platbs ir nepieciešama meliorcijas iekrtu<br />
atjaunošana un meža ceu bve. Tas izriet ar no VAS “Latvijas valsts meži” mežsaimniecbu<br />
meža apsaimniekošanas plniem, kas tiek sagatavoti desmit gadu periodam.<br />
Iepriekš apraksttie mežsaimnieciskie paskumi, k ar citi paskumi ir veicinjuši<br />
mežaudžu vidjs krjas palielinšanos uz ha vairk k divas reizes pdj gadsimta laik un<br />
šim procesam pie mrtiecgas meža apsaimniekošanas ir tendence turpinties.<br />
Mris<br />
Paskuma mris ir palielint mežaudžu produktivitti.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Papildus CO 2 piesaiste un C zudumu samazinšana meža sektor.<br />
Veids<br />
Paskums ir ekonomisks un likumdošanas.<br />
Statuss<br />
Paskums ir uzskts.<br />
stenotjs<br />
Zemes pašnieki un tiesiskie valdtji.<br />
Finansjums<br />
Zemes pašnieki un tiesiskie valdtji, valsts (nodoku atlaides par meža atjaunošanu<br />
un jaunaudzm).<br />
2<br />
4<br />
95
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
4.8. tabula<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora paskumu un politisko ldzeku kopsavilkums<br />
Aprintais SEG izmešu<br />
samazinjums, Gg CO2<br />
ekv.<br />
Statuss stenotjs<br />
Paskuma<br />
veids<br />
Paskum<br />
ietekmt<br />
SEG<br />
Paskuma nosaukums Mris<br />
995 2000 2005<br />
NI +2,7* -7,8<br />
CO2 Brvprtgs U Zemes<br />
pašnieki un<br />
lietotji<br />
Mežaudžu krjas apjoma izmaias (5A)<br />
Politika: Meža un meža zemju ilgtspjga apsaimniekošana<br />
Neizmantojams<br />
Veicint lauksaimniecb un citdi<br />
lauksaimniecbas zemes neizmantoto zemju racionlu<br />
mrtiecga apmežošana izmantošanu, tdjdi palielinot ar mežu<br />
apklts platbas<br />
NI NA NA<br />
U Zemes<br />
pašnieki un<br />
tiesiskie<br />
valdtji<br />
Palielint mežaudžu produktivitti CO2 Ekonomisks,<br />
likumdošanas<br />
Mežaudžu produktivittes<br />
palielinšana<br />
Paskaidrojumi:<br />
I – ieviests, U – uzskts, P – plnots<br />
NA – paskuma ietekme nav aprinta<br />
NI – paskumam nav ietekmes<br />
* CO2 piesaistes samazinjums 2000. gad izskaidrojams ar to, ka nenotiek neizmantoto lauksaimniecisko zemju dabiska apmežošana, bet mrtiecg<br />
apmežošana ir tikko uzskta<br />
96
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4.3.5. Atkritumu apsaimniekošana (6)<br />
999. gad atkritumu apsaimniekošana emitja gandrz 2,5% no kopj SEG izmešu<br />
daudzuma Latvij, no kuriem lielko dau – 0,7% – deva cieto sadzves atkritumu izgztuves<br />
(skat. 2. pielikumu).<br />
Atkritumu apsaimniekošanas prioritrie mri ir:<br />
• atkritumu ražošanas samazinšana rašans viet un to bstambas samazinšana;<br />
• atkritumu prstrde;<br />
• atkritumos esošo, atkrtoti izmantojamo materilu un enerijas iegšana;<br />
• neprstrdjamo un enerijas ieguvei neizmantojamo atkritumu, k ar enerijas<br />
ieguves atkritumu droša apglabšana.<br />
Šie mri ir izcelti vairks pdjos gados izstrdts programms un projektos,<br />
piemram, Valsts stratij sadzves atkritumu apsaimniekošanai Latvij (997-200),<br />
Nacionlaj sadzves atkritumu apsaimniekošanas programm “500-“ u.c. Minto mru<br />
stenošanu veicina vairki likumi – likums "Par dabas resursu nodokli", Atkritumu<br />
apsaimniekošanas likums, likums “Par piesrojumu”, MK 2000. gada 9. februra noteikumi<br />
nr.56 “Sadzves atkritumu poligonu ierkošanas, apsaimniekošanas un slgšanas noteikumi”<br />
u.c. (skat. . pielikumu).<br />
Eiropas valsts samr lielu dau – 25-75% no mjsaimniecbas atkritumiem –<br />
sadedzina [6]. Ar Latvij veikti izptes darbi, kuru rezultt aprints, ka skotnji btu<br />
iespjams sadedzint 20-25% no mjsaimniecbas un rpniecbas atkritumiem, k ar<br />
potencilais CH 4 izmešu samazinjums btu 87 Gg CO 2 ekv [24]. Tomr tuvko 20 gadu<br />
laik atkritumu sadedzinšana enerijas ieguvei netiek prognozta augsto izmaksu un<br />
iedzvotju zems makstspjas d, tpc šaj ziojum tuvk netiek apskatta.<br />
2<br />
4<br />
4.3.5.. CH 4 izmešu samazinšanas paskumi<br />
999. gad CH 4 izmeši sastdja ap 94,8% no visiem atkritumu apsaimniekošanas<br />
emittajiem SEG izmešiem (skat. 2. pielikumu).<br />
Sadzves atkritumu izgztuves (6A)<br />
Politika: Atkritumu daudzuma samazinšana izgztuvs<br />
Atkritumu daudzuma samazinšana un atkritumu prstrde ir viens no sadzves<br />
atkritumu apsaimniekošanas stratijas galvenajiem uzdevumiem. Stratijas ieviešana ir<br />
balstta uz “Nacionlo sadzves atkritumu apsaimniekošanas programmu 500-“, ko MK<br />
piema 998. gad.<br />
• Atkritumu prstrde<br />
Paskuma apraksts<br />
Sadzves atkritumu prstrdes iespjas Latvij ir oti ierobežotas. Lai atkritumus<br />
vartu prstrdt un izmantot k izejvielu, vispirms nepieciešama to širošana. Patlaban<br />
uzskti tikai daži nelieli pilotprojekti atkritumu širošanai Rg, Jelgav, Valmier un Liepj.<br />
Rgas pilstas atkritumu izgztuv “Getlii” no atkritumiem tiek širots kartons, stikla<br />
tara, melnais un krsainais metls, polietilns – šs vielas tiek vlk prestas un nodotas<br />
prstrdei. Prstrdei “Getlios” tiek nodoti tikai aptuveni 2% no kopj atkritumu daudzuma.<br />
200. gada mart Valmier tika izveidots pirmais atkritumu pieemšanas – širošanas<br />
laukums Vidzem, kur tiek široti stikls, plastmasa, makulatra, metls, riepas un citi<br />
materili [59].<br />
97
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
Latvij ir iespjama un tiek attstta stikla un ciets plastmasas trauku (iesaiojuma<br />
materilu), polietilna izstrdjumu, papra un makulatras, mašnu riepu, metllžu u.c.<br />
materilu prstrde [70].<br />
Mris<br />
Paskuma mris ir atkritumu daudzuma samazinšana izgztuvs.<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
CH 4 izmešu daudzuma samazinšanai nozmga ir papra atkritumu prstrde, jo<br />
bioloiski sadalm daa papr ir ap 72% no kopjs masas [6].<br />
Veids<br />
Ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Projekts ir uzskts.<br />
stenotjs<br />
Akciju sabiedrbas.<br />
Finansjums<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzbas fonds organiz atkltus konkursus valsts subsdiju saemšanai<br />
uzmjsabiedrbm, kas nodarbojas ar videi kaitgu preu vai produktu prstrdi. Subsdiju<br />
apjoms tiek noteikts pc MK noteikumos noteikts krtbas. Ar atkritumu apsaimniekošanas<br />
uzmumi finans širotu atkritumu savkšanu.<br />
• Biogzes ražošana<br />
Paskuma apraksts<br />
Viena no iespjm prstrdt organiski nordmos atkritumus ir biogzes ražošana.<br />
Biogzi var izmantot k enerijas avotu tieš veid (siltuma un elektrbas ražošanai) vai ar to<br />
var prdot citiem lietotjiem (pc attršanas). Pašreizjie biogzes ieguves apjomi Latvij ir<br />
aptuveni ,776 miljoni m 3 gad, potencil ražošanas jauda – 70 miljoni m 3 gad [7]. Zemk<br />
ir aplkoti divi projekti:<br />
) Rgas atkritumu poligona “Getlii” modernizcijas projekts [6];<br />
2) atkritumu apsaimniekošanas projekts Liepj.<br />
Projekts nr. Rgas atkritumu poligona “Getlii” modernizcijas projekts<br />
Mris<br />
Projekt paredzts no atkritumiem iegt biogzi un to tlk izmantot elektroenerijas<br />
ražošanai. Paredzts uzstdt piecus eneratorus, katru ar jaudu MW. Pirmais enerators<br />
darbu vartu skt 2002. gada mart. 4.9. tabul pardts plnotais biogzes ražošanas apjoms<br />
no 200. ldz 2027. gadam, tau, t k projekt ir notikusi aizkavšans, projekta realizcijas<br />
termii ir pagarinti aptuveni par gadu 3 .<br />
Plnotais biogzes ražošanas apjoms 200. – 2026. gad [6]<br />
4.9. tabula<br />
Gads Gze no poligona,<br />
milj. nm 3<br />
Gze no enertiskajm<br />
šnm, milj. nm 3<br />
Kopj gzes<br />
ražošana, milj. nm 3<br />
200 20,88 0 20,88<br />
2005 2,99 24,25 37,24<br />
200 7,70 26,45 34,5<br />
205 4,86 26,45 3,3<br />
2020 3,23 26,45 29,68<br />
2025 0 26,45 26,45<br />
3 Avots: SIA “Getlii-Eko”, [6]<br />
98
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Potencilais CH 4 izmešu samazinjums 2005. gad ir 268,4 Gg CO 2 ekv.<br />
Veids<br />
Paskums ir ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Projekts tika uzskts 997. gad, un to plnots pabeigt 2004. gad.<br />
stenotjs<br />
Paskumu steno SIA “Getlii-Eko”.<br />
Finansjums<br />
Kopjs projekta izmaksas ir 4,5 miljoni latu, no kuriem dau sedz Pasaules Bankas<br />
aizdevums [6].<br />
Projekts nr.2 Atkritumu apsaimniekošanas projekts Liepj<br />
Mris<br />
Projekta gait paredzts izveidot msdienu prasbm atbilstošu atkritumu<br />
apsaimniekošanas sistmu, kur tiks pievrsta uzmanba maksimlai iegts biogzes<br />
izmantošanai, gruntsdeu aizsardzbai, atkritumu širošanai u.c. problmm. No atkritumiem<br />
iegto biogzi izmantos elektroenerijas ražošanai. Paredzts uzstdt divus eneratorus ar<br />
kopjo jaudu ,3 MW [6].<br />
Paskum ietekmt SEG<br />
Plnotais minimlais izmešu samazinjums no 2002. gada ldz 202. gadam ir 387,93<br />
Gg CO 2 ekv. 2005. gad plnotais minimlais izmešu samazinjums ir 35,57 Gg CO 2 ekv.<br />
Veids<br />
Paskums ir ekonomisks.<br />
Statuss<br />
Projekts uzskts 2000. gad, to plnots pabeigt ldz 2006. gadam.<br />
stenotjs<br />
SIA “Liepja RAS”.<br />
Finansjums<br />
Šaj projekt ldzekus iegulds PCF (skat. 4.2.nod.). Visprjs projekta izmaksas ir<br />
aptuveni 6,970 milj. USD. Sagaidmais PCF finansjums šaj projekt – 2,220 milj. USD,<br />
kas ir 23% no kopjs investciju summas. PCF un Latvijas Republikas noslgtais lgums<br />
paredz prdot PCF minimlo izmešu samazinjumu (05,8 tkst. tonnu ogleka ekvivalentu)<br />
par 2,477 milj. USD. Ikgadjais minimlais izmešu samazinjums dots 4.0. tabul.<br />
2<br />
4<br />
4.0. tabula<br />
Ikgadjais minimlais izmešu samazinjums Liepjas izgztuv 2002. – 202. gad<br />
Gads<br />
Plnotais minimlais izmešu<br />
samazinjums, t C ekvivalentu<br />
2002 4 800 7,6<br />
2005 9 700 35,57<br />
200 00 40,7<br />
Plnotais minimlais izmešu<br />
samazinjums, Gg CO 2 ekv*<br />
202 300 4,43<br />
*p rejas koeficients no tonn m C ekvivalentu uz t CO ir 3,67<br />
2<br />
99
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4<br />
4.. tabula<br />
Atkritumu apsaimniekošanas sektora paskumu un politisko ldzeku kopsavilkums<br />
Aprintais SEG izmešu<br />
samazinjums, Gg CO2<br />
ekv.<br />
Statuss stenotjs<br />
Paskuma<br />
veids<br />
Paskum<br />
ietekmt<br />
SEG<br />
Paskuma nosaukums Mris<br />
995 2000 2005<br />
CH4 Ekonomisks U Uzmumi NA NA NA<br />
Cieto atkritumu izgztuves (6A)<br />
Politika: Atkritumu daudzuma samazinšana izgztuvs<br />
Atkritumu prstrde Samazint sadzves atkritumu<br />
daudzumu izgztuvs<br />
NI NI -268,4<br />
CH4 Ekonomisks U SIA<br />
“Getlii-<br />
Eko”<br />
No atkritumiem iegt biogzi un to<br />
tlk izmantot elektroenerijas<br />
ražošanai<br />
Biogzes ražošana Projekts<br />
nr. Rgas atkritumu<br />
poligona “Getlii”<br />
modernizcijas projekts<br />
NI NI -35,57<br />
CH4 Ekonomisks U SIA<br />
“Liepjas<br />
RAS”<br />
Izveidot msdienu prasbm atbilstošu<br />
atkritumu apsaimniekošanas sistmu,<br />
k ar iegto biogzi izmantot<br />
elektroenerijas ražošanai<br />
Projekts nr.2 Atkritumu<br />
apsaimniekošanas projekts<br />
Liepj<br />
Paskaidrojumi:<br />
I – ieviests, U – uzskts, P – plnots<br />
NA – paskuma ietekme nav aprinta<br />
NI – paskumam nav ietekmes<br />
100
POLITIKA UN PAS¬KUMI<br />
4.4. Paskums, kas vairs nav spk<br />
Energoresursu patria analzes un kontroles sistmas ieviešana: siltuma skaittju,<br />
daudztarifu elektrbas skaittju un gzes skaittju uzstdšana<br />
Šs paskums, kas tika mints Otraj Nacionlaj ziojum, 200. gad ir jau ieviests.<br />
2<br />
4<br />
101
102
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
5. PROGNOZES UN PASKUMU IEVIEŠANAS REZULTTI<br />
Šs nodaas mris ir novrtt SEG izmešu un piesaistes tendences nkotn, emot<br />
vr pašreizjo ekonomisks un socils attstbas lmeni, stenots un apstiprints politikas<br />
un paskumus. Nosakot paskumu saistbu ar SEG izmešiem, tika aprinta tikai to ietekme<br />
uz tiešajm SEG – CO 2 , CH 4 , N 2 O, HFC un SF 6 .<br />
5.1. Prognozes<br />
2<br />
Saska ar IPCC nordjumiem nacionlo ziojumu sagatavošanai, šaj noda skk<br />
aprakstts viens attstbas scenrijs – scenrijs “ar paskumiem”, un saldzinjumam dots ar<br />
bzes scenrijs. Scenrija “ar paskumiem” pamat ir ilgtermia makroekonomisk prognoze<br />
laika posmam no 2000. ldz 2020. gadam (skat. 5.1. tabulu un 5.1. attlu). Š prognoze ir<br />
pamats turpmks attstbas un SEG izmešu modelšanai galvenajs ekonomisks darbbas<br />
nozars.<br />
5.1. tabula<br />
Makroekonomisko prognožu pamatrdtji 1996. – 2020. gad, % (vidjie ikgadjie perioda<br />
pieauguma tempi)<br />
Rdtjs 996-2000 200-2005 2006-200 20-205 206-2020<br />
Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi 4,7 5,4 5,2 6,0 5,4<br />
Privt patria pieauguma tempi 6,4 5,5 5,5 5,5 5,5<br />
Apjomu izmaias, t.sk.<br />
- lauksaimniecba -1,2 2,5 4,2 4,5 4,2<br />
- rpniecba 4,6 5,8 4,5 5,2 4,6<br />
- pakalpojumi 5,8 5,5 5,7 6,5 5,9<br />
Gada vidjais iedzvotju skaits, tkst.<br />
perioda pdj gad<br />
2373 2343 2290 2200 2165<br />
5<br />
Ilgtermia makroekonomisk prognoze sastdta, balstoties uz EM izstrdtajm<br />
ilgtermia makroekonomiskajm prognozm, kuras iegtas, izmantojot strukturlo<br />
makroekonomisko modeli (skk skat. 5.3.1. nodau). Model izmantoti šdi piemumi:<br />
1. Attiecb uz tautsaimniecbas iekšjs izaugsmes kapacitti:<br />
• veidojas uzmjdarbbai pievilcga vide, kas raksturojas ar jtamiem<br />
uzlabojumiem infrastruktr, sakrtotu un stabilu likumdošanu, konkurtspjgu<br />
nodoku sistmu;<br />
• veidojas konkurtspjga nozaru struktra – paaugstins produktivittes lmenis k<br />
tradicionlajs, t jaunajs tautsaimniecbas nozars, pieaugošs augsto tehnoloiju<br />
nozaru patsvars ekonomik;<br />
• ir sabalansta reionl attstba, bezdarba lmenis tuvs dabiskajam (apmram 5%),<br />
sabiedrb valda socil saskaa;<br />
• pastv efektva vides aizsardzbas sistma.<br />
2. Attiecb uz rjo vidi:<br />
• pasaules ekonomika attsts vienmrgiem tempiem – nav izteiktu recesijas<br />
periodu;<br />
• Latvija iestjas ES ne vlk par 2010. gadu;<br />
• vidji ES ekonomisks izaugsmes tempi pcpaplašinšans period;<br />
103
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
4<br />
5<br />
• stabila politiski ekonomisk situcija Krievij, t ir stabils tirdzniecbas partneris.<br />
Makroekonomisks proporcijas šda attstbas scenrija gadjum var raksturot šdi:<br />
• vidji augsti IKP pieauguma tempi (perioda pirmaj pus – 5-6% ik gadu, otraj pus<br />
– 3-5%). Ikgadjie pieauguma tempi perioda otraj pus samazins, jo, pieaugot IKP<br />
lmenim, dabiski jnotiek pieauguma tempu izldzinšanai ar attstto valstu<br />
potencilajiem pieauguma tempiem;<br />
• bezdarba samazinšans ldz dabiskam lmenim notiek 15 gadu laik;<br />
• perioda pirmajos 5 gados jrins ar diezgan ievrojamu budžeta izdevumu<br />
palielinjumu, kas var radt budžeta defictu. Šis apstklis ir viens no galvenajiem š<br />
scenrija riska momentiem, kas var ietekmt t konsekventu realizciju. Prvarot šo<br />
posmu, valsts finanses pakpeniski stabilizsies;<br />
• straujš eksporta pieaugums, bet taj paš laik nepieciešams investcijas un budžeta deficts<br />
palielina pieprasjumu pc importa. Tpc perioda skum tekoš konta deficta<br />
samazinjums nebs straujš, bet tam nevajadztu izraist maksjuma bilances nestabilitti, jo<br />
realiztie uzmjdarbbas vides uzlabošanas paskumi un labvlg ekonomisk attstba<br />
rads Latvijai papildu iespjas piesaistt rvalstu kapitlu, galvenokrt pardu neradošo<br />
plsmu veid. Jau pc 7-8 gadiem tekoš konta deficts var skt samazinties diezgan<br />
jtami iekšjo uzkrjumu pieauguma d;<br />
• infrastruktras uzlabošanas paskumi nodrošins ražošanas vienmrgku izvietojumu<br />
valst, btiski mazinot socils un ekonomisks problmas, kas saisttas ar vairku<br />
reionu zemm ekonomiskajm aktivittm;<br />
• savlaicga pievršans socilo problmu risinšanai palielins Latvijas konkurtspju<br />
darba spka piesaist, it paši svargi tas bs pciestšans period ES brva<br />
darbaspka kustbas apstkos;<br />
• augsto tehnoloiju nozaru patsvara pieaugums ekonomik mazins risku intensifict<br />
resursus noplicinošs nozares.<br />
400<br />
IKP<br />
Iedzvotji<br />
300<br />
%<br />
200<br />
100<br />
0<br />
19952000 20052010 20152020<br />
5.1. attls. IKP dinamika un iedzvotju skaita izmaias (1995 = 100) 1995. – 2020. gad<br />
5... Enertika ( A,B)<br />
Enertikas nozares attstbas prognozes apriniem izmantots optimizcijas modelis<br />
MARKAL (skku aprakstu skat. 5.3.2. noda). Enerijas pieprasjums ir tieši saistts ar<br />
104
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
ekonomisko attstbu, un, prognozjot t pieaugumu, izmantota ilgtermia makroekonomisk<br />
prognoze. Modelšanas rezultti ir apkopoti 5.2. un 5.3. attl.<br />
200<br />
ogles, kokss kdra naftas produkti, degakmens ea<br />
dabasgze koksne prjie atjaunojamie resursi<br />
elektroenerijas imports<br />
2<br />
150<br />
PJ<br />
100<br />
50<br />
-<br />
1999 20052010 20152020<br />
5.2. attls. Primrais enerijas patriš 1999. – 2020. gad<br />
5<br />
ogles, kokss kdra naftas produkti, degakmens ea<br />
dabasgze koksne prjie atjaunojamie resursi<br />
siltumenerija<br />
elektroenerija<br />
150<br />
PJ<br />
100<br />
50<br />
-<br />
1999 20052010 20152020<br />
5.3. attls. Gala enerijas patriš 1999. – 2020. gad<br />
<br />
<br />
<br />
Enertikas scenrij “ar paskumiem” ietverti šdi paskumi (skat. 4.3.1. nodau):<br />
enertisks koksnes plaška izmantošana centraliztai siltumenerijas ražošanai;<br />
mazo HES atjaunošana;<br />
vja enerijas izmantošana;<br />
105
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
4<br />
5<br />
• biodzedegviela k iekšdedzes dzinja degviela mazas jaudas koenercijas iekrts<br />
(un/vai transport);<br />
• koenercijas plaška izmantošana;<br />
• centralizts siltumapgdes rehabilitcija;<br />
• energoefektivittes paaugstinšana Latvijas piena prstrdes uzmumos;<br />
• siltuma zudumu samazinšana ks;<br />
• ekonomiski izdevga koksnes atlikumu izmantošana LR pašvaldbu apkures sistms;<br />
• efektva apgaismojuma programma.<br />
Prognozes degvielas patriam transport balsttas uz degvielas patria statistikas<br />
datiem 1990.–2000. gadam un pastvošajm tendencm transport Latvij. Lai gan degvielas<br />
patria statistika aptuveni atbilst tendencm transport, jatzm, ka šo gadu laik ievrojami<br />
mainjusies uzmjdarbbas vide un attiecgi ar uzskaite un statistika, kas apgrtina daždos<br />
laika periodos iegto datu saldzinšanu. Automobiu skaita izmaiai lietots nevis reistrto<br />
automobiu skaits, jo liela daa nelietoto automobiu netiek noemta no uzskaites, bet gan<br />
automobiu skaits, kuri izgjuši tehnisko prbaudi un kuriem veikta civiltiesisks atbildbas<br />
apdrošinšana. K rda statistikas dati, kopjais enerijas patria pieaugums ir mazks par<br />
transporta ldzeku rel skaita pieaugumu, kas laika posm no 1998. gada ldz 2001. gadam ir<br />
bijis vidji 4,5 % gad (iepriekšjos gados netika veikta šdu datu uzskaite), jo klt nkušie<br />
transporta ldzeki ir ievrojami ekonomiskki. T k autotransporta degvielas izlietojuma<br />
vidjs efektivittes rdtju uzlabošans tiek vrtta no 1,5% ldz 2,5% gad, enerijas<br />
patria pieaugumu, ja strauji nemains ekonomikas procesi, var novrtt ap 2,5% gad.<br />
Dzelzcea transport sakar ar prvadjumu apjomu krišanos pdjos gados<br />
samazinjies enerijas patriš. Pc ekspertu vrtjuma, prvadjumu apjoms pieaugs.<br />
Aprinos izmantots ikgadjais enerijas patria pieaugums 3%.<br />
Gaisa transporta statistikas dati ir visai svrstgi. Izmantots piesardzgs pieauguma<br />
novrtjums – 2% gad. Prognožu sadaljum pa atsevišiem degvielas veidiem ievrotas<br />
pašreizjs tendences transport.<br />
Scenrij “ar paskumiem” ietverti šdi paskumi un politikas transporta nozar (skat.<br />
4.3.1. nodau):<br />
• biodegvielas izmantošana autotransport;<br />
• sabiedrisk transporta sistmas uzlabošana;<br />
• velotransporta attstba;<br />
• tehnisko apskašu staciju celtniecba;<br />
• jaunu automobiu tipa apstiprinjuma prasbu ieviešana;<br />
• videi draudzgas transporta sistmas veidošana.<br />
emot par pamatu enerijas primr un gala patria prognozes, aprinta tiešo SEG<br />
izmešu prognoze enertikas sektor. Aprini veikti, izmantojot IPCC uzlabotos metodiskos<br />
nordjumus [22]. CO 2 , CH 4 , N 2 O un kopj form izteikto SEG izmešu prognozes dotas 5.2.<br />
tabul un 5.4. attl.<br />
5.2. tabula<br />
CO 2 , CH 4 , N 2 O un kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 1990. – 2020. gad, Gg<br />
20 990 995 2000 2005 200 5 2020<br />
CO 2 22964,29 10017,90 6999,20 8767,95 9241,26 9886,12 11185,65<br />
CH 4 63,69 29,10 25,20 26,07 27,97 30,25 31,64<br />
N 2 O 1,05 0,26 0,32 0,39 0,42 0,44 0,48<br />
Tiešs SEG kop, Gg CO 2 ekv. 24628,24 10710,30 7627,90 9436,32 9958,83 10657,77 11998,89<br />
106
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
25000<br />
20000<br />
2<br />
15000<br />
10000<br />
5000<br />
0<br />
1990 19952000 20052010 20152020<br />
5.4. attls. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši enertik 1990. – 2020. gad, Gg CO 2<br />
ekv.<br />
5<br />
5..2. Rpnieciskie procesi (2 A,C,D)<br />
Lai aprintu tiešo SEG izmešus no rpnieciskajiem procesiem, tika prognozts to<br />
preu ražošanas apjoms, kuru ražošanas vai patria proces rodas SEG izmeši, k tas<br />
noteikts IPCC metodiskajos nordjumos SEG izmešu aprinam no rpnieciskajiem<br />
procesiem (skat. 5.3.4. nodau).<br />
Rpniecbas nozares scenrij “ar paskumiem” tika emti vr energoefektivittes<br />
paaugstinšanas paskumi piena prstrdes uzmumos un maizncs (skat. 5.1.1. nodau),<br />
tau datu trkuma d netika iekauti paskumi vides prvaldbas sistmu un trkas ražošanas<br />
ieviešanai farmaceitiskaj un miskaj rpniecb (skat. 4.3.2. nodau). CO 2 izmešu prognoze<br />
dota 5.3. tabul.<br />
HFC izmešu prognoze no rpnieciskajiem procesiem<br />
Uz rpniecbas nozari pc IPCC metodiskajiem nordjumiem attiecas ar HFC izmeši,<br />
kas rodas daždu saldjamo iekrtu ražošanas proces, jo HFC izmanto k pildjumu šajs<br />
iekrts. T k Latvij šs iekrtas netiek ražotas, tad tika aprinti tikai potencilie izmeši<br />
no importtajm saldjamm iekrtm (skat. 5.3. tabulu).<br />
SF 6 izmešu prognoze no rpnieciskajiem procesiem<br />
SF 6 (elegze) Latvij tiek izmantota VAS “LATVENERGO” augstsprieguma sadales<br />
iekrts. Ldz 2010. gadam uzmums plno nomaint visas augstsprieguma sadales iekrtas,<br />
kuras izgatavotas bijušaj PSRS, ar modernm elegzi pildtm iekrtm. Tpc paredzams,<br />
ka ldz 2010. gadam elegzes daudzums palielinsies par 500 kg gad, bet no 2010. gada<br />
pieaugums vairs nebs tik straujš, jo paredzts pakpeniski nomaint vakuumsldžus.<br />
Potencilie SF 6 izmeši doti 5.3. tabul.<br />
107
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
CO 2 , HFC un SF 6 izmeši 1995. – 2020. gad<br />
5.3. tabula<br />
995 2000 2005 200 20 5 2020<br />
CO 2 , Gg 127,40 100,86 105,85 116,82 128,28 141,24<br />
HFC, kg NA NA NA 2287 8500 9200<br />
SF 6, kg NA 0,86 1,61 2,36 2,89 3,19<br />
Kop, Gg CO 2 ekv. 127,40 100,88 105,89 119,85 139,40 153,28<br />
Kopj form izteikto tiešo SEG izmešu prognoze no rpnieciskajiem procesiem dota<br />
5.5. attl.<br />
600<br />
4<br />
500<br />
400<br />
5<br />
300<br />
200<br />
100<br />
0<br />
1990 19952000 20052010 20152020<br />
5.5. attls. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši rpniecb 1990. – 2020. gad, Gg CO 2<br />
ekv.<br />
5..3. Šdintju un citu produktu lietošana (3)<br />
Šaj nozar viengie tiešie SEG izmeši ir N 2 O no smieklu gzes, ko izmanto<br />
anestzij. Prognozšan pieemts, ka smieklu gzes imports saglabsies iepriekšjo gadu<br />
lmen – apmram 10 t gad.<br />
5..4. Lauksaimniecba (4 A,B,D)<br />
Lai aprintu CH 4 un N 2 O izmešu prognozes lauksaimniecb, izmantota tda pati<br />
metode k rpniecb, t.i., tika prognozta to lauksaimniecbas preu ražošana, no kurm tiek<br />
rinti SEG izmeši lauksaimniecb (skat. 3. pielikumu). Šajs prognozs emta vr<br />
lauksaimniecbas sektora attstba, ja tiks stenota lauku attstbas un SAPARD lauku attstbas<br />
programma, k ar ievroti labas lauksaimniecbas prakses nosacjumi.<br />
108
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
T k šiem paskumiem ir citi mri un ietekme uz SEG ir tikai blakusefekts,<br />
paskumi lauksaimniecb nav emti vr, nosakot paskumu ieviešanas kopjo rezulttu.<br />
CH 4 , N 2 O un kopj form izteikts izmešu prognozes apkopotas 5.4. tabul un 5.6. attl.<br />
5.4. tabula<br />
CH 4 , N 2 O un kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 1990. – 2020. gad<br />
990 995 2000 2005 200 20 5 2020<br />
CH 4 , Gg 111,27 44,64 30,64 28,89 30,6 32,88 35,15<br />
N 2 O, Gg 9,67 3,22 3,53 3,78 4,4 4,64 5,16<br />
Tiešs SEG kop, Gg CO 2 ekv. 5334,7 1933,95 1737,17 1778,<strong>49</strong> 2006,6 2128,88 2337,75<br />
2<br />
6000<br />
5000<br />
4000<br />
3000<br />
2000<br />
5<br />
1000<br />
0<br />
1990 19952000 20052010 20152020<br />
5.6. attls. Tiešie SEG izmeši lauksaimniecb 1990. – 2020. gad, Gg CO 2 ekv.<br />
5..5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5 A,B,D)<br />
Ir prognozts, ka apsaimniekoto mežu platba no 2005. ldz 2020. gadam pieaugs,<br />
savukrt ikgadj mežu ciršana 2005. un 2010. gad samazinsies, bet pc 2010. gada t atkal<br />
pieaugs. Tpc nkotn ikgadj CO 2 piesaiste pieaugs, kaut ar 1999. un 2000. gad t<br />
samazinjs. Tas skaidrojams ar to, ka 1990. gad nocirstais koksnes apjoms bija divas reizes<br />
mazks nek 1999. un 2000. gad (skat. 4. pielikumu), jo 90. gadu skums bija<br />
tautsaimniecbas visprjas depresijas periods un š iemesla d rdtju saldzinšana ar šo<br />
periodu nav korekta. Prognoz pieemts, ka nkotn š tendence neturpinsies.<br />
Scenrij “ar paskumiem” zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektor emti<br />
vr šdi paskumi (skat. 4.3.4. nodau):<br />
• neizmantojams lauksaimniecbas zemes mrtiecga apmežošana;<br />
• mežaudžu produktivittes palielinšana.<br />
Tiešo SEG izmešu un CO 2 piesaistes prognozes apkopotas 5.5. tabul.<br />
109
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
5.5. tabula<br />
CH 4 , N 2 O un CO 2 izmeši un piesaiste zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektor 1990.<br />
– 2020. gad, Gg<br />
200 20 990 995 2000 2005 5 2020<br />
CH 4 1,6 2 3,71 2,99 3,24 3,59 3,71<br />
N 2 O 0,011 0,014 0,03 0,02 0,02 0,02 0,03<br />
Neto CO 2 izmeši,<br />
t.sk.:<br />
-10825,58 -10483,55 -4290,19 -9602,96 -9664 -9919,54 -11939,7<br />
mežaudžu krjas<br />
apjoma izmaias<br />
-10960 -10600 -4384,88 -9720,99 -9791,01 -10052,26 -12072,59<br />
CO 2 izmeši un<br />
piesaiste augsn<br />
134,42 116,45 94,69 118,03 127,01 132,72 132,89<br />
Tiešo SEG izmeši un<br />
CO 2 piesaiste, Gg<br />
CO 2 ekv.<br />
-10788,57 -10437,21 -4204,57 -9533,66 -9589,14 -9836,71 -11854,04<br />
4<br />
5<br />
5..6. Atkritumu apsaimniekošana (6 A,B)<br />
Tiešo SEG izmešu apriniem atkritumu apsaimniekošanas sektor atkritumu<br />
daudzums pieemts nemaings: 250 kg uz vienu iedzvotju gad. Iedzvotju skaita prognoze<br />
emta no ilgtermia makroekonomisks prognozes (skat. 5.1. tabulu). Prognozs ar<br />
pieemts, ka 2015. un 2020. gad vairs nebs neapsaimniekotu izgztuvju, jo visi atkritumi<br />
tiks apglabti atkritumu poligonos.<br />
Atkritumu apsaimniekošanas sektor scenrij “ar paskumiem” emta vr tikai<br />
biogzes ražošana (skat. 4.3.5. nodau). Lai novrttu ar biogzes ražošanu saistto CH 4<br />
izmešu samazinjumu, kopjo aprinto CH 4 izmešu summ atkritumu apsaimniekošanas<br />
nozar nav ietverts tas gzes daudzums, kas tiks izmantots enertik.<br />
5.6. tabula<br />
CH 4 izmeši atkritumu apsaimniekošanas nozar 1990. – 2020. gad, Gg<br />
990 995 2000 2005 200 20 5 2020<br />
Aprintie CH 4 izmeši 19,39 25,60 64,23 46,62 44,99 43,18 52,75<br />
CH 4 izmantots enertik 0 0 0 14,22 14,13 11,34 10,69<br />
CH 4 izmeši 19,39 25,60 64,23 32,40 30,86 31,84 42,06<br />
5.6. tabul dotais CH 4 izmešu pieaugums 2000. gad saistts ar aprinu metodoloijas<br />
maiu (skk skat. 3.4.2. nodau).<br />
T k biogzes ieguve no atkritumiem neietekm N 2 O izmešus, prognoztie N 2 O<br />
izmeši atkritumu apsaimniekošanas nozar ir atkargi tikai no iedzvotju skaita izmaim<br />
(skat. 5.7. tabulu).<br />
5.7. tabula<br />
N 2 O un kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši no atkritumu apsaimniekošanas sektora<br />
1990. – 2020. gad<br />
990 995 2000 2005 200 20 5 2020<br />
N 2 O, Gg 0,27 0,25 0,24 0,23 0,23 0,22 0,22<br />
Tiešs SEG kop, Gg CO 2 ekv. <strong>49</strong>1,1 615,1 1423,11 753,10 718,99 737,46 951,00<br />
110
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
5.1.7. Kopj form izteikto SEG izmešu prognoze<br />
5.7. attl doti CO 2 , CH 4 un N 2 O izmeši tautsaimniecbas attstbas scenrijam “ar<br />
paskumiem” laika posm no 1990. ldz 2020. gadam, izteikti kopj form, emot vr to<br />
GSP koeficientus 100 gadu periodam.<br />
Kopjie izmeši bez mežsaimniecbas Kopjie izmeši ar mežsaimniecbu Kioto mris<br />
2<br />
35000<br />
30000<br />
25000<br />
20000<br />
15000<br />
10000<br />
5000<br />
0<br />
1990 19952000 20052010 20152020<br />
5<br />
5.7. attls. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 1990. – 2020. gad, Gg CO 2 ekv.<br />
Ja aplkojam tiešo SEG izmešu sadaljumu pa nozarm (skat. 5.8. tabulu), redzam, ka<br />
enertikas patsvars pieaugs no 70% 2000. gad ldz 77,5% 2020. gad, bet rpniecbas<br />
patsvars saglabsies nemaings – aptuveni 1%. Lauksaimniecbas patsvars samazinsies no<br />
15,9% 2000. gad ldz 15,1% 2020. gad, bet atkritumu apsaimniekošanas sektora – no 13,1%<br />
2000. gad ldz 6,1 % 2020. gad.<br />
5.8. tabula<br />
Nozaru patsvars kopj form izteikto SEG izmešu apjom 1990. – 2020. gad, %<br />
1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020<br />
Enertika 79,30 79,80 69,47 77,67 77,68 77,51 77,25<br />
Rpnieciskie procesi 1,80 0,90 0,92 0,87 0,94 1,01 0,99<br />
Šdintju un citu produktu lietošana 0,00 0,00 0,03 0,03 0,02 0,02 0,02<br />
Lauksaimniecba 17,20 14,40 15,82 14,66 15,17 15,50 15,06<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecba 0,10 0,30 0,79 0,57 0,58 0,59 0,56<br />
Atkritumu apsaimniekošana 1,60 4,60 12,97 6,20 5,61 5,37 6,12<br />
Kop (bez CO 2 no zemes izmantošanas un<br />
mežsaimniecbas)<br />
100 100 100 100 100 100 100<br />
111
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
5.2. Paskumu ieviešanas kopjais rezultts<br />
SEG izmešu samazinšana nav “Politika un paskumi” noda aprakstto paskumu<br />
primrais mris, bet gan tikai blakusefekts. Tpc nozaru attstbas scenrijos tika emti vr<br />
tikai tie paskumi, kuru ietekmi uz SEG bija iespjams novrtt. emot vr, ka lielk daa<br />
paskumu ietekm CO 2 izmešus, visu paskumu ietekme izteikta CO 2 ekvivalentos. Ziojum<br />
nav aprinta paskumu ietekme uz netiešajm SEG – CO, NO x , NMGOS un SO 2 .<br />
Paskumu ieviešanas kopjais rezultts tika aprints k visu paskumu rezulttu summa<br />
(skat. 5.9. tabulu).<br />
4<br />
5<br />
5.9. tabula<br />
Paskumu radtais SEG izmešu samazinjums 2000. – 2020. gad, Gg CO 2 ekv.<br />
20 Paskums 2000 2005 200 5 2020<br />
Enerijas prveide -20,26 -2,56 -20,48 -22,84 -25,44<br />
Biodzelis k iekšdedzes dzinja degviela mazas<br />
jaudas koenercijas iekrts<br />
NI 3,9 NA NA NA<br />
Pašvaldbas kreditšanas fonda projekti -22,9 -22,9 -16 -16 -16<br />
Energoefektivittes celšana Latvijas prtikas<br />
prstrdes uzmumos<br />
-0,4* -2,2* -4,12* -6,48* -9,08*<br />
Siltuma zudumu samazinšana ks -186,96 -0,36 -0,36 -0,36 -0,36<br />
Transports -94,37 -48,72 -234,8 -486,9<br />
Biodegvielas izmantošana autotransport NI -23,59 -54,08 -78,06 -1<strong>49</strong>,82<br />
Sabiedrisk transporta sistmas uzlabošana NA -11,80 -27,04 -46,84 -112,37<br />
Velotransporta attstba NA NA NA -15,61 -18,73<br />
Tehnisks apskates staciju celtniecba NA -47,19 -40,56 -31,22 -18,73<br />
Videi draudzgas transporta sistmas veidošana NA -11,80 -27,04 -62,45 -187,28<br />
Starptautiskie projekti -6,6 -2 -2 -2<br />
Ekonomiski izdevga koksnes atlikumu<br />
izmantošana LR pašvaldbu apkures sistms<br />
NI -12 -12 -12 -12<br />
Efektva apgaismojuma programma NA -4,59 -9,24 NA NA<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecba 2,7 -7,8 -4,78 -4,78 -4,78<br />
Neizmantojams lauksaimniecbas zemes<br />
mrtiecga apmežošana<br />
2,7 -7,8 -14,78* -14,78* -14,78*<br />
Atkritumu apsaimniekošana -298,62 -296,73 -238,4 -224,<strong>49</strong><br />
Biogzes ražošana NI -298,62 -296,73 -238,14 -224,<strong>49</strong><br />
Kopjais SEG izmešu samazinjums -207,56 -438,94 -50,95 -52,94 -763,62<br />
* Avots: [25]<br />
Saldzinjumam dots ar SEG izmešu bzes scenrijs. Bzes scenrija SEG izmešu<br />
aprini balsts uz piemumu, ka netiek stenots neviens no 4.3. noda mintajiem<br />
paskumiem un energoresursu patria struktr palielins ogu, kdras un naftas produktu<br />
patsvars. Aprinu rezultti un Kioto mris doti 5.8. attl.<br />
112
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
30 000<br />
Scenrijs "ar paskumiem" Kioto mris Bzes scenrijs<br />
25 000<br />
20 000<br />
2<br />
15 000<br />
10 000<br />
5 000<br />
-<br />
2000 20052010 20152020<br />
5.8. attls. Kopj form izteiktie SEG izmeši 2000. – 2020. gad, Gg CO 2 ekv.<br />
Kioto protokol paredztie SEG izmešu griesti ir 92% no 1990. gada lmea jeb 28<br />
569,9 Gg CO 2 ekv. K redzams 5.8. attl, SEG izmeši bzes scenrij 2010. gad bs 45%<br />
zem 1990. gada lmea, bet scenrij “ar paskumiem” – 51% zem 1990. gada lmea. Tas<br />
nozm, ka Latvija vars izpildt savas starptautisks saistbas, kuras uzliek ANO Visprjs<br />
konvencijas par klimata prmaim Kioto protokols, ar gadjum, ja netiktu stenots neviens<br />
paskums. Šeit jatzm, ka SEG izmešu prognoze vartu btiski mainties, ja Latvij tiks<br />
uzcelta celulozes rpnca. Lmumu par rpncas celtniecbu saska ar a/s “Baltic Pulp”<br />
akcionru lgumu plnots pieemt ldz 2002. gada 31. decembrim. Tpat izmeši btiski<br />
palielinsies, ja Latvij tiks attstta kda jauna energoietilpga rpniecbas nozare.<br />
5<br />
5.3. Metodoloija<br />
SEG izmešu prognožu apriniem scenrijam “ar paskumiem” izmantots IPCC<br />
kopjais atskaites formts. Atbilstoši tam tika prognozti izmešu daudzumi katr nozar,<br />
emot vr 4. noda apraksttos paskumus. T k katr nozar prognozm tika izmantotas<br />
daždas aprinu metodikas, zemk dots katras metodes ss apraksts.<br />
5.3.. Ilgtermia makroekonomisk prognoze<br />
Ilgtermia makroekonomisk prognoze balsts uz EM izstrdtm ilgtermia<br />
makroekonomiskajm prognozm, kuras iegtas, izmantojot strukturlo makroekonomisko<br />
modeli. Makroekonomiskaj model ir etri galvenie bloki, kas ir saistti sav starp: ražošana<br />
(pievienot vrtba pa agregtm nozarm), IKP izlietojums (privtais un valsts patriš,<br />
investcijas, neto eksports), rjais sektors (preu un pakalpojumu eksports un imports) un<br />
nodarbintba (nodarbintba un bezdarbs).<br />
Atbilstoši etriem attstbas scenrijiem EM ir izstrdtas etras makroekonomisks<br />
prognozes. Ts ir veidotas, vadoties no divu attstbas pamatnosacjumu tendencm.<br />
113
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
Izaugsmes nosacjumus var iedalt divs galvenajs grups: viena ir saistta ar<br />
tautsaimniecbas iekšjo izaugsmes kapacitti un otra – ar rjiem apstkiem.<br />
Tautsaimniecbas iekšj izaugsmes kapacitte ir atkarga no t, cik veiksmga ir valsts<br />
ekonomisk politika un cik konsekventi t tiek realizta, lai:<br />
• veidotu ekonomikas funkcionšanai labvlgus nosacjumus;<br />
• stimultu efektvas un konkurtspjgas nozaru struktras izveidošanu;<br />
• mazintu socili ekonomisks disproporcijas un riskus.<br />
Savukrt rj vide nosaka, kd mr Latvija var izmantot savu iekšjo potencilu.<br />
To var raksturot ar šdiem apstkiem:<br />
• kda bs globlo attstbas procesu daba, vai bs vienmrga izaugsme bez dziiem<br />
globliem finansu un ekonomiskiem satricinjumiem;<br />
• kda bs Latvijas integrcijas pakpe Eirop un ES, cik harmoniski attstsies pati ES<br />
pc paplašinšans;<br />
• k veidosies politisk un ekonomisk situcija Krievij, vai bs valsts ekonomisk<br />
izaugsme.<br />
4<br />
5<br />
5.3.2. Enertika<br />
MARKAL ir dinamisks liners programmšanas modelis, ko izmanto elastgai<br />
valsts enertikas sistmas optimizšanai. Tas tika izveidots, lai vartu novrtt enertikas<br />
sistmu mijiedarbbu ar vidi. Modelis tika radts Starptautisks enerijas aentras<br />
(International Energy Agency – IEA) projekta “Enerijas tehnoloisko sistmu analzes<br />
programma” (Energy Technology Systems Analysis Progrmme – ETSAP) ietvaros.<br />
MARKAL ir tehnoloiski orientts augšupejošs (bottom-up) modelis, kur tiek<br />
aplkota gan apgde ar energoresursiem, gan to pieprasjums. Ar MARKAL ir iespjams<br />
modelt enerijas nesju plsmu enertikas sistm. MARKAL izvlas optimlko<br />
enertikas sistmas struktru katr laika posm, minimizjot izmaksas un emot vr<br />
daždus ierobežojumus.<br />
Galvenie modelšanas piemumi ir:<br />
• rints dinamisko dajo ldzsvaru enerijas tehnoloiju tirgum 9 periodiem,<br />
minimiztas tiešs izmaksas (investcijas, maings un pastvgs izmaksas);<br />
• perioda ilgums 5 gadi;<br />
• apskatmais laika posms ir 45 gadi;<br />
• periodi centrti 1994, 1999, 2004, …, 2034;<br />
• diskontšanas likme ir 7%;<br />
• nav ierobežots kurinm imports un investcijas;<br />
• ir uzlikti ierobežojumi elektroenerijas importam.<br />
Energoresursu cenu un lietderg enerijas pieprasjuma piemumi ir apkopoti 5.10.<br />
tabul, bet modelšanas rezultti – 3. pielikum.<br />
5.10. tabula<br />
Primr un gala enerijas patria prognoz izmantotie rdtji 1994. – 2019. gad<br />
994 999 2004 2009 204 209<br />
Lietdergs enerijas patria ikgadjais pieaugums, % ND -5,9% 1,4% 1,5% 1,7% 1,7%<br />
Elastba (% patria pieaugums/ % IKP pieaugums) ND -1,85 0,25 0,28 0,30 0,30<br />
Energoietilpba, MJ/USD1993 62,1 39,2 32,0 26,7 21,9 18,2<br />
Enerijas resursu cenas USD1994/GJ:<br />
114
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
994 999 2004 2009 204 209<br />
Benzns ND 6,08 6,29 6,55 6,74 6,85<br />
Dzedegviela ND 4,38 4,81 5,04 5,26 5,48<br />
Sašidrint gze ND 3,74 4,11 4,31 4,50 4,89<br />
Mazuts ND 2,82 3,32 3,59 4,04 4,20<br />
Dabasgze ND 2,62 2,91 3,15 3,37 3,60<br />
Frzkdra ND 2,38 2,46 2,73 2,89 3,03<br />
Gabalkdra ND 2,51 2,38 2,66 3,11 2,85<br />
Ogles ND 1,94 1,94 1,94 1,94 1,94<br />
Koksne ND 0,96 1,01 1,06 1,11 1,15<br />
2<br />
5.3.3. Transports<br />
Prognozes degvielas patriam transport balsttas uz statistikas datiem par degvielas<br />
patriu un pastvošajm tendencm transporta sektor Latvij. Tika summtas prognozes<br />
atseviši katram transporta veidam (autotransports, dzelzcea, gaisa, dens, cauruvadu<br />
transports) un daždm degvielm (benzns, dzedegviela, reaktv degviela, sašidrint<br />
gze, dabasgze, biodegviela), novrtjot ikgadj patria izmaias. Pc ekspertu vrtjuma<br />
patreiz ne visa transport patrt degviela tiek uzskaitta k transporta degviela, jo tai ir<br />
augstki nodoki, td, pilnveidojoties nodoku iekasšanai un degvielas uzskaitei, izmešu<br />
pieaugums transport vartu bt straujks. Šie lielumi netika ietverti prognozs, jo lielai daai<br />
neuzskaitts transporta degvielas nordts cits pielietošanas veids. Enerijas patria<br />
izmais ietverta ar degvielas izmantošanas efektivittes palielinšans.<br />
5<br />
5.3.4. Rpniecba<br />
Katram no prognozjamajiem rpniecbas produkcijas veidiem ir sava specifika un<br />
atširga situcija, td, izstrdjot prognozes par katru atsevišo produktu grupu,<br />
prognozšanas metodika un pieeja katrai produktu grupai bija individula. Visprg veid<br />
prognozšana katr no produktu grupm notika šdos etapos:<br />
• informcijas un statistikas datu vkšana;<br />
• objekta kvalitatva analze;<br />
• piemrotks prognozšanas metodes un/vai modea izvle;<br />
• ilgtermia prognozes iegšana.<br />
emot vr prejas periodu ekonomik pc Latvijas valstisks neatkarbas atgšanas,<br />
vairumam no ptmajiem rpniecbas produktiem nav pietiekoši stabilas statistisks bzes, uz<br />
kuras pamata vartu pielietot statistisks prognozšanas metodes (trenda modeus). Tpc<br />
prsvar gadjumu tika lietota ekspertu novrtjuma metode, par ekspertiem katr konkrt<br />
gadjum pieaicinot personas, kas orientjas konkrtaj nozar (uzmumu prstvjus, nozaru<br />
asociciju prstvjus, biznesa konsultantus, kuri ir strdjuši ar attiecgs nozares<br />
uzmumiem, k ar Latvijas Attstbas aentras un Ekonomikas <strong>ministrija</strong>s specilistus).<br />
HFC potencilo izmešu prognozšan tika izmantota Latvijas muitas statistikas<br />
informcija par ievestajm saldšanas iekrtm laika posm no 1995. ldz 2000. gadam.<br />
Saska ar piegdtju un iekrtu apkalpotju aptaujas rezulttiem, iekrtu garantijas laiks ir<br />
no 12 ldz 15 gadiem. Tpc pieemts, ka, skot no iekrtas darbbas 11. ldz 13. gadam,<br />
iespjama HFC tehnoloisk noplde, bet 14. gad iekrta tiek likvidta. Iespjamie HFC<br />
izmeši iekrtu darbbas pdjos 3 gados ir no 0,4 ldz 3%, bet likvidšanas (reenercijas)<br />
proces – no 15 ldz 30% atkarb no iekrtas veida.<br />
115
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
Potencilo SF 6 izmešu prognoze balsts uz augstsprieguma iekrtu piegdtju<br />
sniegtajm garantijm, ka SF 6 (elegzes) noplde neprsniedz 0,03% no kopj izmantot<br />
daudzuma.<br />
5.3.5. Lauksaimniecba<br />
Prognozei (skat. 3. pielikumu) izmantoti dati no Latvijas iestšans ES sarunu<br />
oficils nostjas (pozcijas dokumenta) 7.sadaas “Lauksaimniecba”, kur definti<br />
maksimli sasniedzamie kvotjams produkcijas ražošanas apjomi, k ar skaitliski novrtjot<br />
pieauguma trendu iespjams izmaias (ekspertu sldziens).<br />
5.3.6. Zemes izmantošana un mežsaimniecba<br />
4<br />
5<br />
Prognozes zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektor (skat. 3. pielikumu)<br />
sagatavotas, balstoties uz Latvijas Valsts Mežzintnes institt “Silava” izstrdtajiem<br />
modeiem, datu bzi “Meža fonds” un ekspertu viedokli. Prognozšan izmantoti šdi<br />
galvenie piemumi:<br />
• Paredzams, ka 2020. gad meža zemju platba pieaugs ldz 3,4 milj. ha un valdošo<br />
koku sugu sadaljums btiski nemainsies. Ar krmju platba btiski nemainsies, bet<br />
izcirtumu un nepabeigto apmežojumu platbas palielinsies sakar ar meža zemju un<br />
meža izmantošanas apjomu (meža ciršanas apjomu) palielinšanos.<br />
• Ikgadjs (tekošs) koksnes krjas pieauguma prognozes aprintas proporcionli<br />
meža platbas pieaugumam un sugu sastvam. Krmju koksnes pieaugums pieemts<br />
1 m 3 /ha gad. Latvijas meža vidjais (svrts ar valdošs koku sugas aizemto platbu)<br />
tekošais krjas pieaugums pašreiz ir 6,2 m 3 / ha gad, bet kop pa visu Latvijas meža<br />
teritoriju gad pieaug par 16,5 miljoniem m 3 koksnes.<br />
• Paredzams, ka nkotn ikgadjais meža dabiskais atmirums samazinsies sakar ar<br />
meža kopšanas ciršu savlaicgu un pietiekoši intensvu izpildi.<br />
• Kopj mežaudžu krja emta no meža inventarizcijas [65] materiliem, bet<br />
prognozes veiktas proporcionli meža platbas pieaugumam, pieemot, ka meža ražba<br />
turpmkajos 20 gados saglabsies pašreizj lmen.<br />
• Ikgadjais maksimli pieaujamais meža ciršanas apjoms aprints, izmantojot datu<br />
bzi “Meža fonds” un universlu algoritmu, kas piemrojams jebkurai mežaudžu<br />
vecuma struktrai. Š algoritma pamat ir ilgtspjgas un nenoplicinošas<br />
mežsaimniecbas princips. Pieaujamo ciršanas apjomu aprinšanas metodoloija<br />
pamatojas uz klasisko principu par neprtrauktu, vienmrgu un nesamazintu meža<br />
izmantošanu. Tas nozm, ka maksimli pieaujamais ciršanas apjoms nedrkst bt<br />
lielks par maksimli iespjamo izmantošanas apjomu, k ar prsniegt to robežu, aiz<br />
kuras turpmkajos periodos ciršanas apjoms samazinsies saldzinjum ar pašreizjo.<br />
Atbilstoši IPCC metodiskajiem nordjumiem, CO 2 piesaistes aprinos nav jem<br />
vr ts aizsargjamo mežu platbas, kurs ir aizliegta jebkda saimniecisk darbba. Tpc<br />
atseviši tika sagatavota aizsargjamo mežu platbas prognoze. Pamatpiemumi<br />
aizsargjamo mežu platbas prognozei:<br />
• Pašlaik notiek dabas vrtbu inventarizcija valst un ts rezultt, atbilstoši dabas<br />
ekspertu prognozm, palielinsies paši aizsargjamo dabas teritoriju platba. Ir<br />
paredzams, ka palielinsies ar stingra režma zonu platba, kurs noteikts<br />
mežsaimniecisks darbbas aizliegums.<br />
116
PROGNOZES UN PAS¬KUMU IEVIEÿANAS REZULT¬TI<br />
• Atbilstoši mežsaimniecbas sertifikcijas standartu (FSC un PEFC) prasbm aptuveni<br />
7% no katras mežsaimniecbas ir jsaglab dabiskie meža biotopi. Lielkaj da no<br />
šiem biotopiem bs aizliegta jebkda mežsaimniecisk darbba. Š sertifikcijas<br />
standarta ieviešana ir brvprtga, un var prognozt, ka aizsargjamo dabgo mežu<br />
biotopu platba pamazm tuvosies idelo 7% lmenim.<br />
2<br />
5<br />
117
4<br />
118
KLIMATA P¬RMAI–U IETEKME, JUTÃGUMA NOV»RT»JUMS<br />
UN PIEL¬GOÿAN¬S PAS¬KUMI<br />
6. KLIMATA PRMAIU IETEKME, JUTGUMA<br />
NOVRTJUMS UN PIELGOŠANS PASKUMI<br />
6.1. Klimata prmaiu ietekme<br />
Klimatisko rdtju (gaisa temperatras, nokrišu summas, vja, gaisa mitruma, sniega<br />
segas, mkoainuma, radicijas bilances u.c.) sezonlo, k ar ilggadgo svrstbu dinamikas<br />
izpte ir btiska globls sasilšanas ietekmes noteikšanai [58].<br />
Tiešos klimata prmaiu rdtjus Latvij var iegt no meteoroloiskajiem un<br />
hidroloiskajiem novrojumiem, ko veic VHMP. VHMP novrojumi liecina, ka Latvij ir<br />
vrojama gaisa temperatras paaugstinšans un 20. gadsimta otr pus ar nokrišu<br />
pieaugums. Gada vidjs temperatras kpums pdjos 100 gados Rg ir ap 1ºC. Daa š<br />
kras pieauguma ir saistta ar pilstvides efektu. rpilstas apstkos Latvij šaj paš laika<br />
posm temperatra ir pieaugusi vidji par 0,5ºC. Gada temperatru svrstbas samazins, un<br />
ts kst izldzintkas (seviši ziem un pavasar) [31]. 6.1. attl pardta gada vidj gaisa<br />
temperatra Rg un Liepj pdjo 100 gadu laik.<br />
2<br />
9<br />
8<br />
o C<br />
7<br />
6<br />
5<br />
4<br />
1880 1890 1900 1910 1920 1930 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000<br />
Gads<br />
6<br />
9<br />
8<br />
o C<br />
7<br />
6<br />
5<br />
4<br />
1890 1900 1910 1920 1930 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000<br />
Gads<br />
6.1. attls. Gada vidj gaisa temperatra Rg un Liepj<br />
119
KLIMATA P¬RMAI–U IETEKME, JUTÃGUMA NOV»RT»JUMS<br />
UN PIEL¬GOÿAN¬S PAS¬KUMI<br />
4<br />
6<br />
VHMP rcb esošo datu ptjumu rezultti liecina, ka Latvijas teritorij ir konstattas<br />
hidroloisko rdtju (caurplduma izmaias denstecs un dens lmea izmaias<br />
denstilps) gan sezonls, gan ilglaicgs izmaias. Klimata izmaiu novrtšanas kontekst<br />
jatzm, ka upju caurplduma maias Latvij tiek pttas jau vairk nek 150 gadus, jo<br />
Latvij ir senas virszemes deu un noteces regulšanas tradcijas.<br />
Interpretjot konstatts meteoroloisko un hidroloisko rdtju izmaias globlo<br />
klimata izmaiu kontekst, ir nepieciešami detalizti temperatras un nokrišu novrojumos<br />
iegto datu ticambas un nodrošinjuma ptjumi. Tpc ldzšinjie novrtjumi ir atzstami<br />
par orientjošiem.<br />
Klimata izmaias var apstiprint vai noliegt ar vairki desmiti netiešo novrojumu.<br />
Pie tdiem pieder jras, dens teu un denstilpju krastu procesu novrojumi, mežu<br />
veetcijas dinamikas novrojumi, rdtji, kas raksturo lauksaimniecbas un zvejniecbas<br />
attstbu.<br />
Klimata izmaiu konstatšanai ldzs tiešiem un netiešiem rdtjiem oti plaši<br />
izmanto integrtos rdtjus, kas raksturo gan tiešas klimatisko faktoru ietekmes rezulttus,<br />
gan vides reakciju uz prmaim. Latvij piemroti un ar ilglaicgu novrojumu datiem<br />
nodrošinti ir pazemes deu lmeu un misk sastva novrojumi, dendrohronoloija,<br />
antropoloisks liecbas par cilvku piemrošanos vides apstkiem, augšu veidošans un<br />
eomisko procesi novrojumi augsns un to cilmiežos [58].<br />
Specilisti uzskata, ka nkotn siltumncas efekta ietekm sasinsies sniega segas<br />
periods, pagarinsies augu veetcijas periods, upm veidosies citda caurtece, izmainsies<br />
nokrišu sadaljums. Globls sasilšanas izraist temperatras paaugstinšans veicina<br />
arktisko un antarktisko ledju kušanu, k ar termisko dens izplešanos, un tas izraisa dens<br />
lmea celšanos Pasaules oken. Šs pardbas sekas bs izjtamas ar Latvij. Ar prognozto<br />
straujo vidjs temperatras celšanos par 4-5°C Baltijas reion sagaidmas ievrojamas<br />
reionlas laika apstku izmaias. Pieaugs vtru biežums un spks, ldz ar to sagaidmi<br />
btiski postjumi piekrast. Vtru izraists denslmea izmaias (1-3 m) Latvijas jras<br />
piekrast nkotn bs galvenais riska faktors [58].<br />
6.2. Jutguma novrtjums<br />
6.2.. Jras piekrastes izmaias<br />
Latvijas jras piekrastes kopjais garums ir <strong>49</strong>4 km [47]. To galvenokrt veido<br />
smilšaini liedagi un kpas. Retk ir sastopami ar granti, oiem vai laukakmeiem klti liedagi,<br />
oti reti – stvkrasti. Posmos, kur veidojas smilšu akumulcija, aiz pludmales veidojas 1-4 m<br />
augstas priekškpas, ar raksturgu veetciju. Aiz tm seko pelko kpu josla un tlk –<br />
mežainas jrmalas kpas, kurs domin priežu meži. Starpkpu ieplaks veidojas pavu,<br />
krmju, pat zemo purvu augu sabiedrbas. Tlk no jras kps sastopama sauso pavu un<br />
priežu mežu veetcija [9].<br />
eogrfiskais stvoklis nosaka Latvijas jutgumu pret laika apstkiem un jras dens<br />
lmea izmaim pasaules oken. Baltijas jr un Rgas lc denslmea svrstbas ir<br />
atkargas galvenokrt no vja radtiem uzpldiem un atpldiem caur Zunda jras šaurumu.<br />
Spcgu vtru laik krasta josl, seviši los, dens masu sadzinumi var sasniegt pat 2-2,3 m<br />
augstumu, k tas bija 1969. gada rudens viesuvtras laik.<br />
Latvijas jras krasta procesu ptjumi tiek veikti LU eogrfijas un zemes zintu<br />
fakultt un VHMP. Konstatts, ka atklt Baltijas jras piekrast Kurzemes rietumos<br />
denslmea celšans pdjo 100 gadu laik neprsniedz 10-15 cm. Straujka lmea celšans<br />
iezmjs Rgas la dienvidu da laika posm no 1875. gada ldz 2000. gadam, tau to<br />
nosaka lokli faktori – zemes garozas iegrimšana, pazemes deu izsknšana un jras dens<br />
120
KLIMATA P¬RMAI–U IETEKME, JUTÃGUMA NOV»RT»JUMS<br />
UN PIEL¬GOÿAN¬S PAS¬KUMI<br />
masu sadzinumi spcgu ziemerietumu vju ietekm [58]. Baltijas jras un Rgas la krast<br />
ierkoto VHMP staciju (Liepja, Ventspils, Kolka, Daugavgrva, Salacgrva) dens lmea<br />
novrojumu dati pardti 6.2. attl.<br />
cm (virs postea<br />
nulles)<br />
530<br />
520<br />
510<br />
500<br />
<strong>49</strong>0<br />
480<br />
Gada vidjais denslmenis. SALACGRVA<br />
1929 1934 1939 1944 19<strong>49</strong> 1954 1959 1964 1969 1974 1979 1984 1989 1994 1999<br />
2<br />
Gada vidjais denslmenis. DAUGAVGRVA<br />
cm (virs postea<br />
nulles)<br />
540<br />
520<br />
500<br />
480<br />
460<br />
1875188518951905191519251935194519 51965197519851995<br />
Gada vidjais denslmenis. KOLKA<br />
cm (virs postea<br />
nulles)<br />
520<br />
510<br />
500<br />
<strong>49</strong>0<br />
480<br />
1884 1894 1904 1914 1924 1934 1944 1954 1964 1974 1984 1994<br />
Gada vidjais denslmenis. LIEPJA<br />
6<br />
cm (virs postea<br />
nulles)<br />
520<br />
510<br />
500<br />
<strong>49</strong>0<br />
480<br />
470<br />
18651875188518951905191519251935194519 51965197519851995<br />
Gada vidjais denslmenis. VENTSPILS<br />
cm (virs postea<br />
nulles)<br />
530<br />
510<br />
<strong>49</strong>0<br />
470<br />
1873 1883 1893 1903 1913 1923 1933 1943 1953 1963 1973 1983 1993<br />
6.2. attls. Jras dens lmeu izmaias Latvij 1<br />
Ja mints pardbas ir pareizi novrttas un šs tendences saglabsies ar turpmk, tad<br />
Rgas la zemkaj piekrastes josl gruntsdens lmenis vartu celties aptuveni par 50-70 cm.<br />
1 Avots: VHMP<br />
121
4<br />
6<br />
KLIMATA P¬RMAI–U IETEKME, JUTÃGUMA NOV»RT»JUMS<br />
UN PIEL¬GOÿAN¬S PAS¬KUMI<br />
Palielinsies pldu draudi lielo upju (Lielupe, Daugava, Gauja) lejteu rajonos. Gruntsdens<br />
lmea celšans nopietnas problmas var sagdt piekrastes apbvto teritoriju iedzvotjiem<br />
zemkajs viets, kur augstums virs jras lmea ir 0,7-2 m. Ir iespjama šo teritoriju<br />
prpurvošans, pagrabu un pagrabstvu applšana, k ar zinmas ku pamatu deformcijas.<br />
dens lmea izmaias ir viens no iemesliem, kpc palielins krastu noskalošans<br />
intensitte Baltijas jras piekrast. Latvijas piekrast nozmgkie krastu erozijas procesi<br />
notiek apmram 130-140 km gar posm. Visintensvk tas novrojams Kurzemes rietumu<br />
piekrast (Berntu un Jrkalnes apkrtn), kur gada laik krasts atkpies pat par 20-30<br />
metriem. oti apdraudta ir ar Rgas la rietumu piekraste, kur vsturiski apbve<br />
koncentrjusies zvejnieku ciemos [58].<br />
Novrojumi rda, ka pdjo 50-60 gadu laik ap 30% no Latvijas krasta joslas<br />
kopgaruma vidjais noskalot pamatkrasta platums sasniedza 30-50 m, bet maksimlais –<br />
100-200 m. 20. gadsimta 80.-90. gados krasta noskalošanas trumi pieauga 2-5 reizes. Pdjs<br />
desmitgades spcgo ziemas vtru laik Papes–Berntu, Liepjas–Šdes apkrtn vairkus<br />
kilometrus garos posmos noskalots mežu un pavu joslas platums sasniedza 40-50 m. Vairk<br />
nek 60% no Latvijas krasta lnijas kopgaruma ir vtru erozijas apdraudti. Balstoties uz<br />
mintajiem konstatjumiem un piemumiem, tiek prognozts [58]:<br />
• Jras krasta noskalošanas galveno riska zonu izvietojumu nkotn noteiks tieši vja<br />
virziens spcgo vtru laik, to ilgums, biežums un dens masu sadzinumi krasta zon.<br />
• Klimatam kstot siltkam, pieaugs dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vju izraisto<br />
vtru gadjumu skaits. Applšanas un noskalošanas riskam tiks pakauta atklts<br />
Baltijas jras krasta zona no Nidas ldz Ovšiem un Rgas la Kurzemes piekraste.<br />
rkrtgi spcgu un ilgstošu ziemerietumu vtru gadjumos noskalošanai, iespjams,<br />
bs pakauta visa Latvijas jras krasta josla.<br />
• Krasta noskalošanas paaugstinta riska zon nonks ap 100-150 dzvojams mjas,<br />
saimniecbas kas, cei, kapstas, bkas un citas bves. Krastu noskalošana ietekms<br />
skaitliski vairk nampašumu posm no Kolkas ldz Jrmalai.<br />
• Tuvko 40-50 gadu laik noskalot pamatkrasta platums vietm sasniegs 100-300 m.<br />
Tiks zaudtas ievrojamas krasta kpu priežu mežu, dabisko pavu un lauksaimniecb<br />
izmantojamo zemju platbas.<br />
6.2.2. Prmaias veetcij<br />
Pašlaik Latvij veetcija intensvi prveidojas, galvenokrt gaisa nosdumu, klimata<br />
un zemes lietošanas maias ietekm. Prmaias Latvijas veetcij tiek pttas LU<br />
eogrfijas un zemes zintu fakultt un Latvijas Valsts Mežzintnes institt “Silava”.<br />
Ptjumos konstatts, ka augu sabiedrbas visum kst nestabilkas un agresvi izplats<br />
daudzas svešzemju sugas [30, 31]. Latvijas flor ir aptuveni 1700 vaskulro augu sugu, no<br />
kurm gandrz treš daa ir svešzemju sugas, kas izplatjušs cilvku saimniecisks darbbas<br />
ietekm. Galvenie sugu migrcijas cei Latvij ir Baltijas jras piekraste un upju (seviši<br />
Daugavas) ielejas. Svešzemju sugas ienkšanai paši nozmgi ir ar autocei, dzelzcei un<br />
jras ostas. Naturalizjušs svešs sugas clušs galvenokrt no Dienvidu un<br />
Dienvidaustrumu Eiropas, Tuvajiem Austrumiem un Amerikas.<br />
Ldz ar to mains floras eogrfisko elementu struktra: samazins boreotemperto un<br />
palielins submeridionlo un meridionlo sugu patsvars. Novrojamas ar Latvijas mežu<br />
kokaugu sastva izmaias. Pazemins skujkoku, seviši priedes (borelo mežu elements)<br />
patsvars, bet pieaug platlapju sugu – ozola, oša, kavas, gobas (nemorlie meža elementi) un<br />
sekundro lapu koku patsvars (skat. 6.3. attlu).<br />
122
KLIMATA P¬RMAI–U IETEKME, JUTÃGUMA NOV»RT»JUMS<br />
UN PIEL¬GOÿAN¬S PAS¬KUMI<br />
Pašlaik Latvij priežu audzes ir noturgas tikai smilšains un nabadzgs augsns, k<br />
ar slapjs oligotrofs kdras augsns. Šie fakti liecina par makroeogrfisks veetcijas<br />
struktru (biomi, veetcijas zonas) pakpenisku prvietošanos no dienvidiem uz ziemeiem.<br />
Neskatoties uz prmaim veetcij, krjas pieauguma tendence Latvij pdjos 60 gados ir<br />
pozitva un stabila (skat. 2.7. attlu). Klimata prmaias – nokrišu daudzuma un gada vidjs<br />
gaisa temperatras pieaugums, paaugstintais CO 2 saturs gais – ir faktori, kas veicina meža<br />
trku augšanu. Taj paš laik vartu paredzt kaitku postjumu, meža slimbu un meža<br />
ugunsgrku riska pieaugumu, k ar meža ekosistmas stabilittes samazinšanos.<br />
Jatzm, ka maingie ekonomiskie, tehnoloiskie, socilie un politiskie apstki ir<br />
radjuši daudz lielkas prmaias Latvijas veetcij nek varbtjs prmaias klimatiskajos<br />
apstkos.<br />
Jau vairkus gadsimtus saimniecisk darbba (meža izmantošana, meža atjaunošana,<br />
meliorcija, meža ugunsgrki) btiski iespaido mežus, to sugu sastvu, uzbvi un izvietojumu<br />
valsts teritorij. Pašlaik Latvij valdoš koku suga ir priede, tau bez mrtiecgas kultru<br />
veidošanas ts izplatba btu daudz mazka, jo priedes dabisk atjaunošans Latvij ir<br />
ierobežota.<br />
Meža meliorcija Latvijas apstkos ir viens no efektvkajiem meža ražbas celšanas<br />
paskumiem: kokaudzes produktivitte nosusintos mežos pieaug 2-4 reizes. Pc meliorcijas<br />
mež btiski mains ekoloiskie apstki – uzlabojas augsnes aercija, notiek intensva<br />
zemsegas un kdras mineralizšans. Diezgan strauji mains ar sugu sastvs, seviši meža<br />
zemsedz.<br />
Saus laik meži cieš meždegs. Pdjos gados meža ugunsgrku skaits ir pieaudzis,<br />
bet vien meždeg izdegus platba samazins. Atkailinoties minerlaugsnei, rodas labvlgi<br />
apstki atjaunoties skujkokiem, seviši priedei.<br />
2<br />
Lapkoku patsvars,%<br />
50<br />
45<br />
40<br />
35<br />
30<br />
25<br />
20<br />
15<br />
10<br />
5<br />
0<br />
1920 1940 1960 1980 2000<br />
Gads<br />
Skujkoku patsvars,%<br />
90<br />
80<br />
70<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
1920 1940 1960 1980 2000<br />
Gads<br />
6<br />
6.3. attls. Lapkoku un skujkoku patsvara dinamika [31]<br />
6.3. Pielgošans paskumi<br />
Latvija problmu par klimata prmaiu ietekmi uz vidi un tautsaimniecbu ir<br />
apzinjusi, bet ldz galam t vl nav izptta.<br />
Monitorings un zintne var veidot priekšnoteikumus piemrošans paskumu izstrdei<br />
un ieviešanai. Bioloisks daudzveidbas nacionlaj programm secints, ka, novrojot<br />
procesus dab un uzkrjot informciju, k ar ptot atsevišas indiktorsugas vai ekosistmas,<br />
ir iespjams pamatot daždu vides aizsardzbas paskumu nepieciešambu, izmaint nozaru<br />
attstbas politikas, izstrdt atbilstošus tiesbu aktus un ekonomiskos ldzekus [9].<br />
123
4<br />
6<br />
KLIMATA P¬RMAI–U IETEKME, JUTÃGUMA NOV»RT»JUMS<br />
UN PIEL¬GOÿAN¬S PAS¬KUMI<br />
Jras piekrastes apdraudtajs zons btu jveic specili ptjumi, lai noteiktu<br />
iespjamo izmaiu apmrus un sekotu tiem. Šie dati btu jem vr visu lmeu teritoriju<br />
plnojumos, lai paredztu un laikus novrstu materilo vrtbu zaudjumus.<br />
Pašlaik Aizsargjoslu likums (skat. 1.pielikumu) piekrastes aizsardzbai Latvij nosaka<br />
300 m platu krasta kpu aizsargjoslu Baltijas jras un Rgas la piekrast un 5 km platu<br />
ierobežotas saimniecisks darbbas joslu. Piekrasts dabas vrtbu saglabšanai ir izveidotas<br />
vairkas paši aizsargjamas dabas teritorijas (Slteres nacionlais parks, emeru nacionlais<br />
parks, Ziemevidzemes biosfras rezervts, vairki dabas liegumi un dabas parki). Kpu<br />
smiltji tiek nostiprinti ar paši izturgu augu stdjumiem.<br />
Lauksaimniecba un mežsaimniecba ir tautsaimniecbas nozares, kuras ir visjutgks<br />
pret klimata prmaim. Ilglaicgas prmaias ekosistms izraisa ražguma izmaias, kas<br />
ietekm šs nozares. Prognozjot klimata izmaias, btu jstrd pie politikas un stratijas,<br />
kas paredztu pielgošanos šm prmaim. Mrtiecgi jstrd pie jaunu kultraugu širu<br />
veidošanas un to audzšanas tehnoloiju uzlabošanas. Ar mežsaimniecb, plnojot plantciju<br />
mežu ierkošanu un apmežošanu, jvads no mežu monitoringa rezulttiem. Zintnieki<br />
uzskata, ka mežsaimniecbai vairk jorientjas uz lapu koku un egu audzm, paredzot, ka<br />
priežu audzšana bs perspektva un ekonomiski izdevga tikai nabadzgs augsns [31].<br />
Attiecgi jpielgo ar kokapstrdes nozare.<br />
Bioloisks daudzveidbas nacionls programmas paskumu daa paredz izstrdt<br />
ilgtspjgas mežsaimniecbas rcbas plnu, sekot svešzemju sugu izplatbai mežos un veicint<br />
ekspansvo sugu apkarošanu, k ar veikt virkni citu paskumu bioloisks daudzveidbas<br />
saglabšanai [9].<br />
K rda pcleduslaikmeta eoloiskie, paši palinoloiskie, ptjumi, Latvijas<br />
veetcija ir mainjusies, mainoties klimatam, un šs dabgs izmaias ir uzlkojamas par<br />
likumsakargm [16]. Var pieemt, ka laika period, kad klimata izmaias notiek straujk,<br />
ekosistmas ir jutgkas pret daždiem blakus faktoriem. Pašlaik zintnieku uzdevums btu<br />
izvrtt, vai un k cilvku saimniecisk darbba katalz kdas cilvkiem un dabai kaitgas un<br />
bstamas izmaias. Tas autu maint gan nozaru attstbas politiku, gan ekonomiskos un<br />
juridiskos instrumentus valst, lai Latvijas tautsaimniecba un iedzvotji vartu laikus<br />
pielgoties klimata izmaim.<br />
Latvijas ieguldjums starptautiskajs aktivitts, kas vrstas uz ilgtspjgas attstbas<br />
veicinšanu, dabas daudzveidbas saglabšanu, klimata prmaiu ietekmes novrtjumu un<br />
pielgošans paskumu izstrdi, ir šds:<br />
• Ldzdalba starptautisks konvencijs (“Par klimata prmaim”, Riodežaneiro, 1992,<br />
“Par bioloisko daudzveidbu”, Riodežaneiro, 1992, “Par Eiropas savvaas augu,<br />
dzvnieku un to dabisko dzvotu saglabšanu”, Berne, 1979, “Par savvaas dzvnieku<br />
migrjošo sugu saglabšanu”, Bonna, 1979, “Par mitrju aizsardzbu”, Ramsre, 1975<br />
u.c.);<br />
• Ldzdalba Klimata prmaiu starpvaldbu padom (IPCC);<br />
• Ldzdalba Pasaules laika apstku izptes programm (World Weather Watch<br />
programme) u.c. programms (skat. 7. nodau).<br />
124
P»TÃJUMI UN SISTEM¬TISKIE NOV»ROJUMI<br />
7. PTJUMI UN SISTEMTISKIE NOVROJUMI<br />
7.1. Politika un finansjums<br />
Klimata un klimata prmaiu ptjumi, vides sazias un izgltbas problmas un to<br />
nozme Latvij atspoguota daždos dokumentos: <strong>Vides</strong> aizsardzbas politikas pln Latvijai,<br />
<strong>Vides</strong> sazias un izgltbas stratij un rcbas programm, nacionlos normatvos aktos. Tie<br />
ir svargi, lai pildtu starptautisks saistbas un integrtos Eiropas Savienb.<br />
Ptjumi un programmas, kuru tematiku vartu attiecint uz klimatu un klimata<br />
prmaim, šo prmaiu samazinšanas iespjm, k ar klimata prmaiu ietekmi uz<br />
ekoloiskm un socili ekonomiskm sistmm, Latvij tiek veikti dažds organizcijs:<br />
• augstskols: Latvijas Universitt (LU), Rgas Tehniskaj universitt (RTU), Latvijas<br />
Lauksaimniecbas universitt (LLU);<br />
• zintniski ptnieciskajos instittos, piemram, Latvijas Valsts Mežzintnes institt<br />
“Silava”, Valsts Meža inventarizcijas institt, Fizikli enertiskaj institt,<br />
Mikrobioloijas un biotehnoloijas institt un citos;<br />
• ministrijs un aentrs: <strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas ministrij, Latvijas<br />
Attstbas aentr, Latvijas <strong>Vides</strong> aentr;<br />
• valsts vides institcijs: “<strong>Vides</strong> projekti”, VHMP;<br />
• zintniski ptniecisks un konsultatvs firms;<br />
• nevalstisks organizcijs.<br />
Liela daa ptjumu, kas saistti ar klimata un klimata prmaiu problmm Latvij ir<br />
nacionlo vai starptautisko izptes, vai monitoringa programmu sastvdaa. Ptjumu<br />
finansjums ir oti ierobežots, un tas nk no daždiem avotiem:<br />
• no iekšjiem resursiem valst: valsts budžeta ldzekiem (Latvijas Zintnes padomes<br />
granti), Valsts investciju programmas, Latvijas <strong>Vides</strong> aizsardzbas fonda, k ar no<br />
daždu Latvijas uzmumu ldzekiem, piemram, no VAS “LATVENERGO”<br />
budžeta;<br />
• no starptautiskm programmm un projektiem: PHARE programmas finanstie<br />
projekti, kopstenošanas projektu pilotfzes aktivitšu finansjumi ekspertzes un<br />
monitoringa, k ar tklojuma izveidei, starpvalstu programmas, piemram,<br />
Nderlandes un Latvijas ietekmes uz klimata prmaim samazinjuma izptes<br />
programma.<br />
2<br />
7<br />
7.2. Nacionlie un starptautiskie zintniskie ptjumi<br />
7.2.. Klimata un klimata prmaiu ietekmes ptjumi<br />
K konvencijas par Pasaules Meteoroloijas organizciju (WMO) dalbvalsts Latvija<br />
ir iesaistjusies vairku starptautisku programmu un projektu izpild saistb ar laika apstku<br />
un klimata novrošanu. WMO galven programma globlai meteoroloisko, hidroloisko un<br />
ar tiem saistto datu un informcijas apkopošanai, apstrdei un apmaiai ir Pasaules laika<br />
apstku izptes programma (World Weather Watch programme). T sastv no Globls<br />
novrojumu sistmas (Global Observing System), Globls telekomunikciju sistmas<br />
(Global Telekommunication System) un Globls datu apstrdes sistmas (Global Data –<br />
processing system). Programmas mris ir nodrošint WMO dalbvalstis, k ar starptautisko<br />
vides organizciju programmas un projektus ar datiem un informciju par novrotajiem un<br />
125
P»TÃJUMI UN SISTEM¬TISKIE NOV»ROJUMI<br />
4<br />
7<br />
gaidmajiem laika apstkiem. Pasaules laika apstku izptes programma sniedz ar<br />
pamatinformciju globlo klimata prmaiu ptjumiem. Latvija piedals šaj programm ar<br />
nacionlaj novrojumu tkl veikto meteoroloisko, okeanoloisko un ar tiem saistto<br />
novrojumu rezulttiem (skat. 7.3. nodau).<br />
BALTEX (Baltic Sea Experiment) projekt, kas tika uzskts 1992. gad, piedals<br />
ptnieciskie institti, universittes un nacionlie dienesti no 10 Baltijas jras baseina valstm.<br />
Projekts iekaujas Pasaules klimata izptes programmas WCRP (World Climate Research<br />
Programme) specils apakšprogrammas GEWEX (Global Energy and Water Cycle<br />
Experiment) risinmo jautjumu kontekst. Pamatprogramma, kas ir veicama projekta<br />
sekmgai realizcijai, ietver mrjumu un sateltu informcijas apkopošanu, esošo datu kopu<br />
sekundro analzi, vienotas datu bzes izveidošanu, skaitliskos eksperimentus un savienoto<br />
modelšanu, k ar procesa ptjumus, iekaujot lauka eksperimentus. Latvijas uzdevums šaj<br />
programm ir hidrometeoroloisko datu apkopošana un vienotas datu bzes veidošana.<br />
Latvijas jras krasta procesu ptjumi tiek veikti LU eogrfijas un zemes zintu<br />
fakultt un VHMP. Viens no tiem, piemram, ir Latvijas Zintnes padomes finanstais<br />
ptjums “Jras piekrastes procesi un to antropogns izmaias” (The Marine Coastal<br />
Processes and Their Anthropogenic Changes).<br />
Starptautiskie ptjumi:<br />
• PHARE finanstais projekts “Integrtais piekrastes apsaimniekošanas projekts”,<br />
VARAM, 1999.–2000.;<br />
• Latvijas un Dnijas sadarbbas projekts “Papes-Jrkalnes apsaimniekošanas plns”,<br />
VARAM, 1999.–2000.<br />
<strong>Vides</strong> dinamikas izraists prmaias Latvijas veetcij tiek pttas LU eogrfijas<br />
un zemes zintu fakultt, kur 1998. gad tika izveidota Bioeogrfijas laboratorija [31].<br />
Pašlaik bioeogrfija ir viena no perspektvkajm dabas eogrfijas nozarm. Liel mr to<br />
nosaka biotas strauj migrcija neldzsvarot vid un pagaidm grti prognozjama šs<br />
mainbas ietekme uz cilvka dzves telpu. Šs globls problmas ir oti svargas ar Latvijai,<br />
un tas stimulja Bioeogrfijas laboratorijas izveidi LU eogrfijas un zemes zintu<br />
fakultt.<br />
Ar mežsaimniecbu saistts problmas tiek pttas Latvijas Valsts Mežzintnes<br />
institt “Silava” un LLU Meža fakultt. Ptjumi ietver mežu ekoloiju, mežu ieaudzšanu<br />
un entiku, mežu atjaunošanas un kopšanas efektivitti, mežu monitoringu, meža politiku un<br />
ekonomiku u.c. Daži no Latvijas Zintnes padomes finanstiem ptjumiem un programmm:<br />
• Par biocenotiskajiem parametriem – Biocenotic Parameters as Indicators of the Long-<br />
Term Changes of Ecosystem's State (LU, Bioloijas institts);<br />
• Par Latvijas veetcijas ekoloiju un eogrfiju – The Ecology and Geography of the<br />
Vegetation of Latvia: Classification and Dynamics of Plant Communities and Biotopes<br />
(LU);<br />
• Par aspektiem lauksaimniecbas zemju apmežošanai – Geographical and Ecological<br />
Aspects of the Transformation of Agricultural Lands to Forest Land Use (LU);<br />
• Par mežsaimniecb izmantojamiem modeiem – Theoretical Models of Multifunctional<br />
Ecological Forestry (Meža zintnes institts “Silava”).<br />
Starptautiskie ptjumi un programmas:<br />
• PHARE finanstais projekts “Institucionlais atbalsts privtajai mežsaimniecbai<br />
Latvij”;<br />
• Jaakko Pöyry Consulting AB kop ar Latvijas projekta grupu izstrdtie Latvijas<br />
ilgtspjgu mežsaimniecbu veicinošie projekti: “Meža aizsardzbas sistmas<br />
pilnveidošanas projekts” un “Meža biotopu inventarizcijas projekts”;<br />
• Reionl mežu monitoringa programma – ICP Forest Regional Monitoring Program.<br />
Latvija programm piedals kopš 1990. gada; programmas galvenie uzdevumi:<br />
126
P»TÃJUMI UN SISTEM¬TISKIE NOV»ROJUMI<br />
novrot prmaias meža ekosistms, sekot dominjošiem trendiem un identifict<br />
galvenos faktorus, kas tos ietekm;<br />
• Integrta monitoringa integrta sadarbbas programma – Integrated Cooperative<br />
Program on Integrated Monitoring;<br />
• Tiek veikti gaisa piesrojuma ietekmes novrojumi uz ekosistmm Rucav un<br />
Tauren.<br />
Latvijas aizsargjams teritorijas ir nozmgas dabas un vides monitoringa, zintnisko<br />
ptjumu un sabiedrbas izgltošanas un informšanas darba veikšanai. Pašlaik Latvij ir<br />
noteiktas 246 paši aizsargjamas dabas teritorijas, kas aizem 8,7% no teritorijas. Atseviši<br />
jmin 1990. gad izveidotais Ziemevidzemes biosfras rezervts, kurš aizem 475 326 ha un<br />
ir izveidots reiona ilgtspjgas attstbas veicinšanai un dabas un kultrvsturisko vrtbu<br />
saglabšanai. 1997. gad UNESCO programmas “Cilvks un biosfra” padome tam piešra<br />
starptautiskas nozmes Biosfras rezervta statusu. Informcija par paši aizsargjamm dabas<br />
teritorijm Latvij ir pieejama Latvijas <strong>Vides</strong> aentras mjas lap [<strong>49</strong>].<br />
2<br />
7.2.2. Ptjumi SEG izmešu samazinšanas tehnoloiju jom<br />
Latvijas Zintnes padome (LZP) regulri finans daždus zintniski ptnieciskos<br />
darbus, kuri tieši vai netieši risina SEG izmešu samazinšanas tehnoloiskos aspektus. Šdu<br />
izptes darbu tematika galvenokrt ir saistta ar tehnoloiju (k viena elementa) vai sistmu<br />
(k elementu kopu) darbbas optimizciju. Piemram, LZP 2000. un 2001. gada ptniecbas<br />
programm tika iekauti šdi izptes darbi:<br />
• Latvijas siltuma enerijas ražošanas un izmantošanas sistmu optimizcija;<br />
• Latvijas transporta sistmas optimizcija.<br />
Savukrt, LZP zintniskie granti katru gadu tiek pieširti specifisku tehnoloisko<br />
procesu un iekrtu, kuras saisttas ar klimata prmaiu ietekmes samazinšanu, darbbu<br />
izptei. To stenošan btisku ieguldjumu dod Latvijas lielks tehnisks augstskolas – RTU<br />
Enertikas un elektrotehnikas, mijas tehnoloijas, Mehnikas un Bvniecbas fakultšu<br />
profesori un zintnieki.<br />
RTU Enertikas un elektrotehnikas fakultte (EEF) plaši sadarbojas ar VAS<br />
“LATVENERGO”, kurš ir galvenais elektroenerijas ražotjs un piegdtjs Latvij. 2001.<br />
gad VAS “LATVENERGO” ir pastjis EEF zintniekiem izpti lgumdarba<br />
“Elektroenertisko sistmu un objektu intelektuls vadbas metodes izstrde un SEG<br />
izmešu samazinjuma optimizcija” ietvaros piecu gadu garum.<br />
1998.–2000. gad Latvij VARAM vadb tika veikts kopgs Latvijas–Nderlandes<br />
projekts “Par politiku un paskumiem siltumncefekta gzu izmešu mazinšanai un piesaistes<br />
palielinšanai Latvij” [24, 25]. Šo darbu finansja Nderlandes valdba, bet izstrdja<br />
VARAM pieaicintie eksperti un Nderlandes ptnieki. Projekt izstrdti ekonomikas<br />
sektoru “inerces” (business-as-usual) tipa bzes scenriji 2000. ldz 2020. gadam. Katr no<br />
tiem dots ss patreizj stvoka raksturojums un ekonomisks attstbas prioritrie virzieni, k<br />
ar SEG izmešu prognozes. SEG izmešu samazinšanas paskumi analizti, balstoties uz<br />
atsevišu tehnoloisko procesu detaliztu novrtjumu (bottom-up) pieeju. Katram<br />
paskumam aprintas ieviešanas izmaksas, SEG izmeši un citi parametri, un šie lielumi<br />
saldzinti ar attiecgiem lielumiem bzes scenrij.<br />
Latvij jau vairkus gadus notiek daždi vides ptniecbas projekti, kuru rezulttu<br />
analz tiek apskatti ar globls klimata prmaias izraisošie cloi. Pie tdiem projektiem<br />
minami Baltijas jras projekts (koordin Izgltbas un zintnes <strong>ministrija</strong> sadarbb ar<br />
UNESCO), projekts “Gaisa ptnieku tmeklis” (koordin LU Ekoloiskais centrs),<br />
starptautiskais GLOBE projekts, k ar projekts “Skolu tkls ilgtspjgai attstbai” (koordin<br />
7<br />
127
P»TÃJUMI UN SISTEM¬TISKIE NOV»ROJUMI<br />
Brnu <strong>Vides</strong> skola), kura ietvaros tiek analiztas skolu un pašvaldbu iespjas ilgtspjgas<br />
attstbas principu ieviešanai vietj lmen.<br />
LU Mikrobioloijas un biotehnoloijas institts, RTU un LLU 1999. gad turpinja<br />
darbu pie kopgas ptniecbas programmas “Biodegvielu ražošanas tehnoloija un ts<br />
ieviešanas iespjas Latvij”.<br />
7.3. Sistemtiskie novrojumi<br />
7.3.. Klimata novrojumi<br />
4<br />
7<br />
Pasaules laika apstku izptes programmas ietvaros meteoroloiskie novrojumi<br />
Latvij tiek veikti 22 stacijs. Tiek noteikts galvenais atmosfras fiziklais stvoklis piezemes<br />
sln, k ar zemes virsmu raksturojošie elementi: gaisa temperatra, gaisa mitrums, vja<br />
virziens un trums, atmosfras spiediens, meteoroloisk redzamba, mkoainums,<br />
atmosfras nokriši, sniega segas raksturlielumi, atmosfras pardbas, augsnes virskrtas<br />
stvoklis un temperatra. Novrojumi tiek veikti visu diennakti. Ik pc katrm trijm<br />
stundm, ekstrmu situciju gadjum – nekavjoši – informcija par tiem tiek prraidta<br />
VHMP un ar Globls telekomunikciju sistmas starpniecbu citm WMO dalbvalstm.<br />
Papildus staciju novrojumiem 60 posteos tiek veikti atmosfras nokrišu un sniega segas<br />
novrojumi.<br />
Informciju par atmosfras augstko slu (vidji ldz 25 km augstumam) fiziklajiem<br />
raksturlielumiem – gaisa temperatru un mitrumu, atmosfras spiedienu, vja virzienu un<br />
trumu – sniedz Rgas meteoroloiskaj stacij veiktie t.s. aeroloiskie (atmosfras<br />
zondšanas) novrojumi. Ar šo novrojumu rezultti tiek prraidti VHMP un ar Globls<br />
telekomunikciju sistmas starpniecbu citm WMO dalbvalstm. Izmantojot šo informciju,<br />
tiek konstatta un ptta atmosfras veidojumu – ciklonu un anticiklonu – izveidošans un<br />
prvietošans un veidotas laika prognozes, plnoti optimli, droši un ekonomiski lidmašnu<br />
lidojumi. Ar specilas zondes paldzbu var veikt ar atmosfras radioaktivittes lmea<br />
mrjumus, ja tiek saemta informcija par radioaktvo vielu avrijas nopldi.<br />
Pasaules Klimata datu un monitoringa programmas (World Climate Data and<br />
Monitoring Programme) apakšprojekta CLICOM – Klimata datorizts novrtjums (CLImate<br />
COMputing) – ietvaros Latvijas novrojumu tkl veikto ilggadjo meteoroloisko<br />
novrojumu rezultti tiek apkopoti CLICOM datu apkopošanas un apstrdes sistm.<br />
CLICOM sistma darbojas ap 150 WMO dalbvalstu meteoroloiskajos dienestos, nodrošinot<br />
datoriztu vienota formta meteoroloisko datu apmaias un izlietošanas iespjambu.<br />
Elektroniskaj datu bz tiek apkopoti iegtie dati no vairkiem novrojumu punktiem 100<br />
gadu laik. Šie novrojumi sniedz informciju par galvenajm Latvijas klimata raksturlielumu<br />
tendencm.<br />
7.3.2. Jras lmea novrojumi<br />
Baltijas jras lmea novrojumi Latvijas piekrast skti 1841. gad Daugavgrv,<br />
izmantojot dens lmea mrlatu. Vlk novrojumi ar dens lmea mrlatm skti Liepj<br />
1865. gad, Ventspil 1873. gad un Kolk 1884. gad. Patlaban jras lmea novrojumi tiek<br />
veikti 7 posteos Rgas jras la piekrast (Salacgrv, Skult, Daugavgrv, Jrmal,<br />
Mrsrag, Roj, Kolk) un 3 posteos Baltijas jras austrumu piekrast (Ventspil, Pvilost,<br />
Liepj) (skat. 6.2. attlu). Kopš 1946. gada vis Latvijas teritorij jras lmenis tiek skaitots<br />
virs Kronštates mrkrts nulles atzmes t sauktaj Baltijas sistm.<br />
128
P»TÃJUMI UN SISTEM¬TISKIE NOV»ROJUMI<br />
Visi jras lmeu novrojumi tabulu veid glabjas VHMP. Periodam no 1961. ldz<br />
2000. gadam izveidota jras lmea novrojumu datu banka. Posteiem Skult, Daugavgrv,<br />
Jrmal (RGS) un Liepj sastdtas rokasgrmatas “dens lmeu novrojumi Baltijas jras<br />
Latvijas piekrast 1961.–1990. gadam”. Rokasgrmats ievietoti vidjie diennakts, mneša,<br />
gada maksimlie un minimlie dens lmeu lielumi, k ar ekstremlie un standarta novirzes<br />
lielumi. Gada vidjo denslmeu apriniem pielietots linerais trends ar attiecgu<br />
viendojumu. Šs rokasgrmatas ir fundamentls VHMP izdevums un palgldzeklis plašam<br />
tautsaimniecbas un zintnisko organizciju lokam.<br />
2<br />
7.3.3. Ledus apstki Baltijas jr un Rgas lc<br />
Baltijas valstu sadarbba projekt Baltic Ice Meeting balsts uz vienot Baltijas jras<br />
ledus koda lietojumu un ledus novrojumu datu apmaiu, kas nodrošintu Baltijas jras<br />
navigciju ziemas apstkos.<br />
Ledus sega vai ar ledu klt platba noteikt laik ir viens no galvenajiem rdtjiem,<br />
kas raksturo ledus apstkus jr. Ledus apstki Baltijas jr un Rgas lc gadu no gada<br />
ievrojami atširas. VHMP ir pieejami dati par maksimlo ikgadjo ledus segu Baltijas jr<br />
atkarb no 5 iespjamiem ziemas apstku tipiem (seviši maigs, maigs, vidjs, bargs, seviši<br />
bargs).<br />
7.3.4. Latvijas <strong>Vides</strong> aentras datu bzes<br />
Latvijas <strong>Vides</strong> aentra test vides kvalitti, uzemas š darba metodisko vadbu<br />
Latvij, izveido vides kvalittes analžu metodiku kopumu un vienotu vides datu informatvo<br />
sistmu.<br />
<strong>Vides</strong> aentras INTERNET mjas lap ir dots esošo datu bzu apraksts (skat. 7.1.<br />
tabulu), kopsavilkuma tabulas un tematisks kartes par cilvka radto slodzi vid. Lai saemtu<br />
detaliztku informciju, ir jiesniedz pieprasjums.<br />
Latvijas <strong>Vides</strong> aentras datu bzes [<strong>49</strong>]<br />
7.1. tabula<br />
Datu bzes<br />
Uzkrt informcija<br />
dens aizsardzba • Valsts statistikas prskats “2-dens” (par dens emšanu,<br />
izmantošanu, novadšanu vid un paliekošo piesrojumu)<br />
• dens lietošanas ataujas<br />
• Ezeru pases<br />
Atmosfras aizsardzba • Valsts statistikas prskats par gaisa aizsardzbu “Nr.2-Gaiss”<br />
• Siltumncefektu izraisošs gzes<br />
Sauszemes ekosistmas • Aizsargjamo augu sugas<br />
• Valsts statistikas prskats par bstamo vielu atkritumu<br />
izmešiem “Nr.3-BA”<br />
• paši aizsargjams dabas teritorijas<br />
Telpisks datu bzes • Latvijas digitl pamatkarte (Mrogs 1:500 000)<br />
• Olaines digitl pamatkarte (Mrogs 1:10 000)<br />
• Latvijas digitl pamatkarte (Mrogs 1:200 000) (bez<br />
izplatšanas tiesbm!)<br />
• Latvijas digitl augšu karte (Mrogs 1:400 000)<br />
7<br />
129
P»TÃJUMI UN SISTEM¬TISKIE NOV»ROJUMI<br />
• CORINE LAND COVER digitl karte (Mrogs 1:100 000)<br />
• Tematisks kartes par slodzi uz apkrtjo vidi 1998. gad<br />
(Mrogs 1:2 000 000)<br />
Citas datu bzes • Reionlo vides prvalžu atskaites, avriju un uzmumu<br />
darbbas ierobežošanas gadjumu uzskaite<br />
• Latvijas dens baseini<br />
• Valsts statistikas prskats par misko vielu un produktu<br />
lietošanu “Nr.4-KP”<br />
On-line datu bzes • Integrts vides informcijas meklšana par uzmumiem<br />
• dens informatv sistma<br />
• Gaisa informatv sistma<br />
• paši aizsargjamo teritoriju informatv sistma<br />
• Bstamo atkritumu informatv sistma<br />
• Dabas resursu nodoka informatv sistma<br />
• Meta datu informatv sistma<br />
4<br />
7<br />
130
IZGLÃTÃBA, APM¬CÃBAS<br />
UN SABIEDRÃBAS VIDES APZI–AS VEIDOÿANA<br />
8. IZGLTBA, APMCBAS UN SABIEDRBAS VIDES<br />
APZIAS VEIDOŠANA<br />
8.1. Galvenie politiskie ldzeki izgltbas, apmcbas un sabiedrbas<br />
vides apzias veidošanai<br />
<strong>Vides</strong> problmu risinjuma efektivitte ir tieši atkarga no šaj proces iesaistto<br />
cilvku zinšanu lmea, izpratnes par atbildbu un iespjm dot savu ieguldjumu globlo<br />
klimata prmaiu novršan, izpratnes par to, ka globlo klimata prmaiu problmas var<br />
aktualizties nkotn, tpc ts japzins un par tm jdom jau šodien. Galvenie sabiedrbas<br />
vides apzias veidošanas ldzeki ir vides izgltba un pieeja informcijai.<br />
Lai veicintu koordintas un efektvas vides izgltbas un sazias sistmas attstbu<br />
Latvij un Orhusas konvencijas [4] prasbu ievrošanu, 1998.–2000. gad izstrdta <strong>Vides</strong><br />
sazias un izgltbas stratija un Rcbas programma [75]. Šo vides politikas dokumentu<br />
mris ir nodrošint sabiedrbas informtbu un izpratni par vides likumsakarbm,<br />
problmm un to risinšanas iespjm, ar par globls klimata prmaias izraisošajm<br />
darbbm, k ar veicint daždu sabiedrbas mrgrupu sadarbbu ar vidi saisttu lmumu<br />
pieemšan un videi draudzgas sabiedrbas apzias attstb. Izvirzt mra sasniegšanai<br />
plnotas konkrtas rcbas, veicinot vides informcijas aprites efektivizšanu, vides izgltbas<br />
attstšanu formu un satura daudzveidb formlaj un neformlaj izgltb, sabiedrbas un<br />
katra indivda ldzdalbas veicinšanu ar vidi saisttu lmumu sagatavošan un pieemšan, k<br />
ar videi draudzgu rcbu un jaunu uzvedbas modeu veidošanu. <strong>Vides</strong> sazias un izgltbas<br />
galvens mrgrupas klasifictas šdi:<br />
• valsts prvaldes institcijas;<br />
• pašvaldbas un to prstvniecbas organizcijas;<br />
• iedzvotji;<br />
• uzmjdarbbas organizcijas;<br />
• sabiedrisks organizcijas;<br />
• plašsazias ldzeki;<br />
• sabiedrbas izgltbas organizcijas;<br />
• zintne un tehnoloijas, augstks izgltbas iestdes.<br />
2<br />
8.2. Pamatskolas, vidusskolas un augstk izgltba<br />
<strong>Vides</strong> izgltbas realizciju pamatskol un vidusskol nosaka LR Izgltbas un zintnes<br />
<strong>ministrija</strong>s apstiprints <strong>Vides</strong> izgltbas vadlnijas, nosakot vides izgltbu k starppriekšmetu<br />
tmu un nepieciešambu integrt vides izgltbu citu mcbu priekšmetu satur. Btiska<br />
nozme ir mcbu proces izmantojamajiem ldzekiem. Attstoties informcijas tehnoloijm<br />
un svešvalodu zinšanm, skols arvien vairk pieaug interneta tkl iegstamo materilu<br />
izmantojamba. Ar PHARE programmas atbalstu 2000. gad tika iztulkotas, izdotas un viss<br />
skols izplattas M. Vakerneidžela un V. Rsa grmata “Msu ekoloiskais pdas<br />
nospiedums”, kas izmantojama k metodika vietjo un globlo vides procesu, k ar to<br />
savstarpjs saistbas analzei, un B. Davina grmata “Apkure privtmjs”, piedvjot<br />
risinjumus un alternatvas videi draudzgas apkures veidošanai.<br />
Kopš 1997./1998. gada ikgadji skols notiek projektu nedas, kurs skolni<br />
individuli vai kolektvi gatavo projektu darbus, tostarp ar par enerijas taupšanas iespjm<br />
8<br />
131
4<br />
IZGLÃTÃBA, APM¬CÃBAS<br />
UN SABIEDRÃBAS VIDES APZI–AS VEIDOÿANA<br />
skols, alternatvajiem transporta veidiem u.c. ar globlajm klimata prmaim saisttm<br />
tmm.<br />
<strong>Vides</strong> projektu olimpides Latvij notiek kopš 1995. gada, un ts organiz Izgltbas<br />
un zintnes <strong>ministrija</strong> sadarbb ar VARAM. Lai gan prsvar izvlts projektu darbu tmas<br />
skar tuvko vidi, ts problmas un iespjamos risinjumus, tomr, nereti analizjot vietjs<br />
vides problmas, skolni nk pie secinjumiem, ka ts izraisjušas globls vides problmas<br />
un labk izprot principa “Dom globli, rkojies lokli!” dziko jgu.<br />
VAS “LATVENERGO” jau vairkus gadus pc krtas rko ikgadjos starpskolu<br />
konkursus “Vatiš”, kur viens no galvenajiem jautjumiem ir enerijas racionla<br />
izmantošana un to saistba ar vides piesrojuma samazinjumu.<br />
<strong>Vides</strong> izgltbai vidj profesionlaj izgltb ierdta nozmga vieta, nosakot, ka<br />
kurss “<strong>Vides</strong> zinbas” 120 stundu apjom ir obligtais minimums ikvienam vidjo<br />
profesionlo skolu audzknim. Daa no apmcbu kursa apskata ar globls klimata<br />
prmaias un ar to saistts prmaias vid.<br />
Izgltbas un zintnes <strong>ministrija</strong>s dati liecina, ka vides izgltbu iespjams iegt etrs<br />
profesionls izgltbas mcbu iestds: Olaines Mehnikas un tehnoloijas koledž,<br />
Kazdangas, Višu un Valsts Priekuu lauksaimniecbas tehnikumos.<br />
Kopš 1992. gada Latvij tiek stenotas bakalauru, inženieru, maistru un doktorantu<br />
apmcbu programmas dažds vides zintnes un prvaldes specializcijs. Šobrd aktvi<br />
iesaistjušs un klimata prmaiu problmm velttas studiju programmas ir – LU <strong>Vides</strong><br />
zintnes un prvaldes studiju institt, mijas fakultt, eogrfijas un zemes zintu<br />
fakultt, RTU Enertikas un elektrotehnikas fakultt un mijas tehnoloijas fakultt,<br />
LLU Lauku inženieru fakultt un Tehniskaj fakultt. Bakalauru un maistratras kursu<br />
ietvaros iekautas sadaas par globlajm klimata prmaim, analizjot to ietekmi gan uz<br />
vietjiem vides procesiem, gan ar globl mrog.<br />
8.3. Sabiedrbas informšanas paskumi<br />
8<br />
Sabiedrbas informšanas akcijas tiek realiztas gan ar valstisku struktrvienbu, gan<br />
ar ar sabiedrisku un nevalstisku vides organizciju paldzbu. Pdjo loma ir btiskka. Ts<br />
rko akcijas, mtius, kampaas u.c. atraktvus uzmanbas piesaistšanas veidus (skat. 8.6. un<br />
8.7. sadau).<br />
Informcijas akcijas un kampaas tiek realiztas ar daždu sadarbbas programmu<br />
ietvaros. Ts galvenokrt saisttas ar jaunu videi draudzgu tehnoloiju sekmšanu un<br />
ieviešanu. Trs pdjs informcijas akcijas Latvij, kuras ir saisttas ar jaunm<br />
energotehnoloijm un ietekmes uz klimata prmaim samazinjumu, ir šdas:<br />
• Nderlandes un Latvijas sadarbbas SCORE programmas ietvaros stenota<br />
energoekonomijas kampaa, kuras ietvaros aptaujti iedzvotji, izzinta to attieksme<br />
un zinšanas par daždiem enerijas taupšanas veidiem, sagatavots buklets “K taupt<br />
eneriju un naudu” un “Energoekonomijas avze”, k ar stenota energoekonomijas<br />
neda skols “Gaismas krjkaste”. Energoekonomijas kampaa realizta ar mri<br />
radt interesi iedzvotjos par racionlu enerijas izmantošanu, sniegt informciju par<br />
eneriju un ts taupšanas iespjm, radt motivciju un iesaistt iedzvotjus<br />
energoekonomijas aktivitšu veikšan. Kampaas ietvaros tiek realizta dotciju<br />
programma Latvijas nevalstiskajm organizcijm, sižetu un mcbu filmas<br />
“Megavatenis” sagatavošana sadarbb ar <strong>Vides</strong> filmu studiju. Sagatavotie sižeti raidti<br />
LTV 1 programmas raidjum “<strong>Vides</strong> fakti”, k ar stenots projekts vidusskolniem<br />
“Saprtga enerijas izmantošana” sadarbb ar Brnu vides skolu.<br />
• Dnijas un Latvijas sadarbbas programmas ietvaros stenota informcijas kampaa<br />
132
IZGLÃTÃBA, APM¬CÃBAS<br />
UN SABIEDRÃBAS VIDES APZI–AS VEIDOÿANA<br />
par mjsaimniecbas elektroiekrtu energoefektivittes marjumu un sagatavots<br />
buklets iedzvotjiem.<br />
• ELI programmas ietvaros tiek realiztas kompakto flurescento spuldžu (KFS) akcijas<br />
dzvojam sektor daždos Latvijas pagastos un pilsts. Sagatavoti informcijas<br />
stendi, bukleti, dokumentu pakete un instrukcijas pašvaldbm. Akciju laik tiek<br />
organiztas “Gaismas dienas” un KFS prdošana par pazemintm cenm. KFS akcija<br />
stenota ar mri samazint SEG izmešu daudzumu un ietekmi uz globlo klimatu.<br />
8.4. Apmcbu programmas<br />
2<br />
Klimata prmaiu problmas iekautas dažds apmcbu programms gan atsevišu<br />
kursu veid, gan k tmas studiju programms.<br />
Latvijas trs lielko augstskolu apmcbu programms ietverti studiju priekšmeti, kas<br />
atklj un analiz ietekmi uz klimata prmaim:<br />
• tieši – piemram, RTU EEF bakalauru un maistrantu mcbu programm iekauts<br />
studiju priekšmets “Klimata tehnoloijas”<br />
• netieši – piemram, LLU Tehnisks fakulttes Lauksaimniecbas enertikas<br />
institta mcbu programm ir ietverts studiju priekšmets “Alternatv enertika<br />
un energoekonomika” , savukrt RTU EEF – “Alternatvie energoavoti”. LU un<br />
RTU daždu fakultšu studentiem ir iespja iepazties ar vides prvaldbas<br />
sistmm un kvalittes standartiem gan vairku studiju priekšmetu apguves laik,<br />
gan ar neliela kursa laik.<br />
Attstoties uzmju un daždo asociciju starptautiskajai profesionlai un biznesa<br />
sadarbbai, Latvij ienk modernas tehnoloijas un pieredze, k ar arvien vairk tiek lietotas<br />
daždas vides prvaldbas shmas, iegti kvalittes, vadbas, produkcijas darbbas u.c.<br />
sertifikti, piemram, vides kvalittes standarti ISO 14 000, vides prvaldes un audita shmas,<br />
ekosertificšana, ekoetišana utml., tdjdi veicinot trku ražošanu, resursus un<br />
energoefektivitti. Sadarbb ar rvalstu partneriem, k ar ar VARAM un PHARE<br />
programmas finansilu atbalstu, LPPC realizjis vairkus apmcbas kursus un seminrus par<br />
videi draudzgu uzmjdarbbu, enerijas un citu resursu taupbu un efektvu izmantošanu.<br />
2000. gada stenots Reionl vides centra Centrlai un Austrumeiropai (CAE) un LPPC<br />
projekts par vairku Daugavpils uzmumu izvrtšanu un rekomendciju sagatavošanu<br />
ražošanas procesa efektivizšanai un resursu racionlai izmantošanai.<br />
Klimata prmaiu jautjumi un problmas ietvertas ar daždu kvalifikcijas celšanas<br />
un pcdiploma apmcbas programms. Piemram, EK OPET programmas ietvaros izveidots<br />
<strong>Vides</strong> un enertikas institts, kur regulri tiek izklstti un analizti procesi pasaul un<br />
valst, kas saistti ar SEG izmešiem un to samazinjumu. Savukrt, RTU izveidots<br />
“Ilgtspjgas attstbas centrs”, kur sadarbb ar Alborgas universitti (Dnija) PROCEED<br />
(Programm of Cooperation on Energy Economy Development) programmas ietvaros<br />
organizti pirmie kursi pašvaldbu specilistiem (klimata tehnoloiju aspekti aizma pusi no<br />
kopj 120 stundu apmcbu kursa).<br />
Nderlandes un Latvijas sadarbbas SCORE programmas ietvaros stenota apmcbas<br />
programma Latgales pašvaldbm, enerijas izmantošanas efektivittes paaugstinšanas<br />
projektu atbalsta centra izveidošana Latgal, veicinta sadarbba starp Latgales un<br />
Nderlandes pašvaldbm, k ar sagatavotas trs rokasgrmatas “Projektu sagatavošanas<br />
rokasgrmata energoefektivittes paaugstinšanai pašvaldbs”, “Politikas plnošanas<br />
rokasgrmata energoefektivittes paaugstinšanai pašvaldbs” un “Sabiedrisko attiecbu<br />
plnošanas rokasgrmata energoefektivittes paaugstinšanai pašvaldbs”.<br />
8<br />
133
IZGLÃTÃBA, APM¬CÃBAS<br />
UN SABIEDRÃBAS VIDES APZI–AS VEIDOÿANA<br />
8.5. Informcijas avoti<br />
4<br />
Pieeju vides informcijai, ar informcijai par globls klimata prmaias izraisošajm<br />
darbbm Latvij nodrošina plašsazias ldzeki, internets, nevalstisks organizcijas (NVO)<br />
un starptautisko organizciju aktivittes, atsevišu programmu, kurs risinti ar vides<br />
problmm saistti jautjumi, realizšana un IPCC informatvo materilu tulkošana un<br />
izplatšana.<br />
Informcija par globlajm klimata prmaim ir atrodama visprgajos plašsazias<br />
ldzekos nacionl un reionl lmen – radio, televzij, pres, ziu aentru sagatavotaj<br />
informcij. Bez tam Latvij ir vairki specializtie valstiskie un nevalstiskie vides<br />
informatori – <strong>Vides</strong> filmu studija un žurnls “<strong>Vides</strong> vstis”, kuros atrodama gan skaidrojoša,<br />
gan ar nereti sensacionla informcija par globlajm klimata prmaim. Prsvar tie ir<br />
prststi vai atreferjumi no citu valstu zintniskajiem vai lietiši informatva un izklaidjoša<br />
satura izdevumiem.<br />
Pdjos gados, strauji attstoties informcijas tehnoloijm, pilnveidojas mjas lapas<br />
un datu bzes, kurs atrodama informcija par globlo klimata prmaiu izraisošajiem<br />
faktoriem. K nozmgks minamas <strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas <strong>ministrija</strong>s<br />
(http://www.varam.gov.lv), Latvijas <strong>Vides</strong> aentras (http://www.vdc.lv), Valsts<br />
Hidrometeoroloijas prvaldes (http://www.meteo.lv) mjas lapas.<br />
8.6. Sabiedrisko un nevalstisko organizciju iesaistšans<br />
8<br />
Pdjos gados NVO ieem arvien nozmgku lomu sabiedrbas aktivizšan un<br />
iesaistšan lmumu pieemšan, k ar videi draudzgas rcbas un dzvesveida<br />
popularizšan. Tieši NVO regulri aktualiz vides informciju un pievrš tai plaškas<br />
sabiedrbas uzmanbu, rkojot akcijas, mtius, kampaas u.c. atraktvus uzmanbas<br />
piesaistšanas veidus. K viena no td akcijm bija NVO Centra apmcbu programma<br />
“Vietj vide globl kontekst”, kuras pamat bija divu dienu laik rkoti vides un<br />
enertikas seminri ar pašu sadau par klimata prmaim un politiku piecs Latvijas<br />
pilsts. Ar Latvijas <strong>Vides</strong> aizsardzbas fonda finansilu atbalstu <strong>Vides</strong> aizsardzbas klubs jau<br />
vairkus gadus sagatavo un izdod specializtu žurnlu “<strong>Vides</strong> Vstis”, kur tiek skarta gan<br />
globl vides tematika, gan skaidrotas visdaždks vietjs vides aizsardzbas problmas un<br />
veicinti videi draudzgas rcbas modei.<br />
2001. gada skum neatkarg NVO Sabiedrisks politikas institts (SPI) ar Sorosa<br />
fonda finansilu atbalstu uzska ptjumu “Mjoku energoefektivitte Latvijas klimata<br />
politik”. Ptjuma ietvaros paredzts apkopot ne tikai izptes rezulttus un ieteikumus, bet ar<br />
organizt informcijas kampau “Latvijas brvprtgie energoefektivittei”, kuras laik NVO<br />
paldzs pensionriem un maznodrošintajm imenm Rzekn, Smilten un Madon siltint<br />
logus un durvis, tdjdi ar piesaistot sabiedrbas uzmanbu šiem jautjumiem.<br />
Nevalstisks organizcijas veic ar plašu sadarbbu starptautisko programmu ietvaros<br />
(skat. 8.7. sadau).<br />
8.7. Piedalšans starptautiskos paskumos<br />
Latvij aktvi darbojas ar tdu starptautisko vides NVO prstvniecbas, k Pasaules<br />
Dabas fonds (WWF) un Koalcija par tru Baltijas jru (CCB), kas realiz projektus<br />
nenoplicinoš lauku attstb un mežsaimniecb.<br />
134
IZGLÃTÃBA, APM¬CÃBAS<br />
UN SABIEDRÃBAS VIDES APZI–AS VEIDOÿANA<br />
2000. gad tika realizts starptautisks NVO sadarbbas projekts starp Latvijas Zao<br />
bibliotku, Polijas Ekoloisko klubu un Ungrijas Nacionlo dabas aizsardzbas biedrbu.<br />
Projektu finansja Reionlais vides centrs CAE un NVO centra papilddotciju programma.<br />
Projekta mris bija neatkargi analizt valstu aktivittes AIJ paskumu ietvaros, k ar<br />
analizt CAE lomu un iespjas klimata politikas starptautiskajs saruns Hg 2000. gada<br />
novembr. Projekta rezultti un secinjumi tika apspriesti katras valsts klimata politikas<br />
forum, kur piedaljs prstvji no valsts institcijm, uzmumiem un nevalstiskm<br />
organizcijm, tdjdi veicinot viedoku apmaiu un informcijas skaidrošanu.<br />
Kopš 1997. gada Latvij tiek stenota Nderlandes un Latvijas sadarbbas programma<br />
SCORE, kas ietver visdaždks aktivittes enerijas efektvai izmantošanai un sabiedrbas<br />
izgltotbas paaugstinšanai par šiem jautjumiem. 1997.–1998. gada SCORE programmas<br />
ietvaros realizti astoi energoefektivittes paaugstinšanas demonstrcijas projekti skols,<br />
dzvojamajs ks un ražošanas uzmumos. Savukrt, SCORE programmas ietvaros 1998.–<br />
2000. gad sagatavota ku renovcijas programma, veicot daždus demonstrcijas projektus<br />
un sagatavojot rokasgrmatu “ku siltumefektivittes paaugstinšana”. Par SCORE<br />
programmas ietvaros stenotajm informcijas akcijm un apmcbm izklstts augstk (skat.<br />
8.3. un 8.4. sadaas).<br />
Kopš 1999. gada Latvij ienkusi Starptautiska Efektva apgaismojuma iniciatva,<br />
kuras galvenais mris ir ietekmes samazinjums uz globlo klimatu (detaliztku izklstu<br />
skat. 4.3.1.3. sada). ELI programma jvrt k sabiedrbas klimata apzias veidošanas<br />
programma.<br />
EK OPET tkojum (taj iesaistjušs 56 organizcijas pasaul) iesaistjies ar OPET<br />
Latvija birojs, kura aktivittes tieši un netieši saisttas ar klimata tehnoloiju sekmšanu.<br />
Latvijas valstisks un sabiedrisks organizcijas iesaistjušs starptautiskaj<br />
programm “Klimata tehnoloiju iniciatva” (Climate Technology Initiative – CTI), kura<br />
organiz apmcbu kursus, informciju apmaiu un klimata projektu konkursus.<br />
Vairkas Latvijas pašvaldbas aktvi strd pie Local Agenda 21 izstrdes un<br />
ieviešanas. Rgas pilstai ir izstrdta “Rgas vides stratija” un izveidots Rgas <strong>Vides</strong> centrs<br />
“Agenda 21”. Ar vairkas citas Latvijas pašvaldbas strd pie vides aizsardzbas rcbas<br />
programmm, k ar ilgtspjgas attstbas rcbas plnu un indikatoru izstrdes. 2000. gad ar<br />
PHARE programmas atbalstu realizta tlmcbas programma “Local Agenda 21<br />
koordinatoru apmcba”.<br />
2<br />
8<br />
135
136
LITERAT⁄RA<br />
1. 2 nd Baltic State of the Environment Report. Baltic Environmental Forum. Riga, 2000.<br />
2. Aistara G. Kopgi veicamie paskumi Latvij: teorija, prakse, ieteikumi. Za bibliotka,<br />
2000.<br />
3. Analysis of Energy Efficiency Aspects in Latvia. Baltic Energy Efficiency Group. Riga,<br />
1999.<br />
4. ANO Ekonomisks komisijas 1998. gada 25. jnija Orhusas konvencija “Par pieeju<br />
informcijai, sabiedrbas ldzdalbu lmumu pieemšan un pieeju tiesu varai vides<br />
jautjumos”. Populr versija.<br />
5. Apvienoto Nciju Visprj konvencija par klimata prmaim. Apvienoto Nciju<br />
Organizcija, 1992. gada 9. maijs.<br />
6. Atjaunojamo energoresursu programma. Noslguma ziojums. PHARE, 2000.<br />
7. Biodegvielu ražošana un pielietošana Latvij. LR Nacionls programmas projekts. LR<br />
Zemkopbas <strong>ministrija</strong>. Rga, 1996.<br />
8. Biodegvielas ražošanas un pielietošana Latvij. LR Nacionl programma. LR<br />
Zemkopbas <strong>ministrija</strong>. Rga, 2000.<br />
9. Bioloisks daudzveidbas nacionl programma. LR VARAM. Rga, 2000.<br />
10. Blumberga D., Blumberga A., Kass I. The experiences of AIJ Projects in Latvia /Book:<br />
“Reports on AIJ projects and contributions to the discussion of the Kyoto mechanisms”<br />
published by Federal Ministry of Environment, Nature Conservation and Nuclear Safety<br />
and Science Center North Rhine-Westphalia, 1999, Page 47-52.<br />
11. Bvniecbas nacionl programma (2000.-2010.). Projekts. LR VARAM. Rga, 1999.<br />
12. Ceu satiksmes drošbas nacionl programma. CSDD.<br />
13. Climate Change 1995. The Science of Climate Change. IPCC, WMO, UNEP, 1996.<br />
14. Climate Change 2001: The Scientific Basis. Cambridge, 2001.<br />
15. Danish Assistance to Central and Eastern Europe. Programme 2001 for the Energy Sector.<br />
Danish Energy Agency, 2000.<br />
16. Dailns I. Kvartra periods un t nogulumi Latvij. Rga, 1961.108 lpp.<br />
17. Deklarcija par Ministru Kabineta iecerto darbbu, LR Ministru Kabinets, 2000,<br />
http://www.mk.gov.lv/lat/ministrukabinets/dokumenti/deksadal/<br />
18. Efektva enerijas izmantošana iestds Latvij. Dansk Energi Management A/S, projekta<br />
nr. 2136/054-970600 noslguma atskaite. 2000.<br />
19. ku siltumefektivittes paaugstinšana Ludz. Rga, 2001.<br />
20. Guidelines for the Preparation of National Communications by Parties included in Annex<br />
I to the Convention, Part II: UNFCCC Reporting Guidelines on National<br />
Communications. United Nations, 1999.<br />
21. IFC/GEF Efficient Lighting Initiative (ELI)/ Latvia Appraisal Report. March. 2000.<br />
22. IPCC 1996 Revised Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories.<br />
23. Izgltbas sistmas attstbas projekts. Projekta pieteikums valsts investciju programmai.<br />
Izgltbas un zintnes <strong>ministrija</strong>, 1999.<br />
24. K samazint klimata prmaias. II daa. Politiskie ldzeki un paskumi siltumncefekta<br />
gzu izmešu samazinšanai Latvij. Rpniecba, lauksaimniecba un atkritumu<br />
saimniecba. Projekta gala ziojuma kopsavilkums. LR VARAM. Rga, 2000.<br />
25. K samazint klimata izmaias. Kopsavilkums ptjumam “Dažu politisko ldzeku un<br />
paskumu novrtjums enertikas un mežsaimniecbas sektoros”. LR VARAM. Rga,<br />
1998.<br />
26. Klimata prmaiu samazinšanas politikas plns Latvijai. VARAM. Rga, 1998.<br />
27. Koksnes izmantošana Latvijas enertik. ERAB. 1995.<br />
2<br />
137
LITERAT⁄RA<br />
4<br />
28. Kurinm un enerijas struktrpolitika. Noslguma atskaites projekts. PHARE. 1999.<br />
29. Labas lauksaimniecbas prakses nosacjumi Latvij. Jelgava, 1999.<br />
30. Laiviš M., Environmental changes related dynamics of the number of sites of rare<br />
indigenous and exotic plant species in Latvia. Baltic Forestry 1997, vol.3, no.2.<br />
31. Laiviš M. Latvijas borelo priežu mežu sinantropizcija un eitrofikcija. Latvijas<br />
Veetcija 1. Rga, 1998.<br />
32. Latvia Energy Review. Energy Department of Ministry of Economics of the Republic of<br />
Latvia.1999.<br />
33. Latvia Forestry Sector Masterplan. Final Report. State Forest Service, Latvia; Swedforest<br />
International AB, Sweden, January 1995.<br />
34. Latvia’s Forest Sector. State Forest Service. Riga, 1999.<br />
35. Latvian National Inventory report for 1998 and 1999 years. Latvian Environmental<br />
Agency, 2000.<br />
36. Latvijas dabas enciklopdija. "Latvijas enciklopdija". Rga, 1995.<br />
37. Latvijas enertikas nacionl programma. PHARE. Rga, 1997.<br />
38. Latvijas integrcija Eiropas Savienb. Ptjumu programmas “Ekonomiskie, kultras un<br />
socilie aspekti Latvijas integrcijai Eiropas Savienb” rezultti”. BO SIA “Zintu<br />
akadmijas Ekonomikas institts”. Rga, 2000.<br />
39. Latvijas lauku attstbas plns Eiropas savienbas pirmsiestšans paskumiem<br />
lauksaimniecbas un lauku attstbai (SAPARD) 2000.-2006.g. Eiropas Komisijas<br />
Lauksaimniecbas enerldirektorts.<br />
40. Latvijas meža politika. Valsts meža dienests, 1999.<br />
41. Latvijas Nacionl programma integrcijai Eiropas Savienb 2000,<br />
http://www.eib.lv/www/owa/frame_lat<br />
42. Latvijas Republikas Nacionlais ziojums Apvienoto Nciju konvencijas "Par klimata<br />
prmaim" ietvaros. Rga, 1995.<br />
43. Latvijas Republikas otrais Nacionlais ziojums Apvienoto Nciju Visprjs konvencijas<br />
"Par klimata prmaim" ietvaros. LR VARAM. Rga, 1998.<br />
44. LR Zemkopbas <strong>ministrija</strong>s rkojums Nr. 27 “Par valsts atbalstu Eiropas Savienbas<br />
kvalittes prasbm atbilstošas produkcijas ražošanai”. 2001. gada 26. janvris.<br />
45. Latvijas rpniecbas attstbas pamatnostdnes. LR Ekonomikas <strong>ministrija</strong>. Rga, 2000.<br />
46. Latvijas sadzves atkritumu apsaimniekošanas stratija (1998-2010). VARAM. Rga,<br />
1997.<br />
47. Latvijas statistikas gadagrmata 2000. Latvijas Republikas Centrl statistikas prvalde.<br />
Rga, 2000.<br />
48. Latvijas veetcija 1. Rga, 1999.<br />
<strong>49</strong>. Latvijas <strong>Vides</strong> aentras mjas lapa, http://www.vdc.lv/dati<br />
50. Lauksaimniecbas subsdiju izmantošanas koncepcija un programmas pamatojums 1998. –<br />
2002. gadam. LR Zemkopbas <strong>ministrija</strong>. 1997.<br />
51. Lauksaimniecbas subsdiju valsts programma 2001. gadam. LR MK.<br />
52. Lauksaimniecbas un ts nozaru attstbas programmas pamati. LR Zemkopbas <strong>ministrija</strong>,<br />
1998.<br />
53. Likumprojekts “Iepakojuma likums”. VARAM, 2001.<br />
54. Nacionl inovciju koncepcija (akceptta MK 27.02.01.).<br />
55. Review of the implementation of Commitments and of other provisions of the<br />
Convention. FCCC/CP/1999/7.<br />
56. Rgas attstbas plns 1995.-2005.<br />
57. Rgas satiksmes koncepcija 1999.-2003.gadam. Rgas Dome, 2000.<br />
58. Segliš V. Latvijas piekrastes zonas jtguma indikatori un iepriekšjos gados ievkto<br />
datu apkopojums. Rga, 2001.<br />
138
LITERAT⁄RA<br />
59. SIA BO “ZAAO” mjas lapa, www.zaao.apollo.lv<br />
60. The Economics of Greenhouse Gas Limitation. Technical Guidelines. Draft, UNEP<br />
Collaborating Center on Energy and Environment, Riso National Laboratory, February<br />
1998.<br />
61. The technical project for the rehabilitation and continued operations of the Riga city solid<br />
waste disposal site "Getlii". Document of the World Bank, November 1997.<br />
62. Transporta attstbas nacionl programma (1996.-2010.). LR Satiksmes <strong>ministrija</strong>. Rga,<br />
1995.<br />
63. Transporta attstbas nacionl programma 2000-2006. LR Satiksmes <strong>ministrija</strong>, 2000.<br />
64. Transports un sakari. Statistikas datu krjums. Latvijas Republikas Centrl statistikas<br />
prvalde. Rga, 2001.<br />
65. UN-ECE/FAO Temperate and Boreal Forest Resources Assessment 2000 (for LATVIA).<br />
66. Valsts energoefektivittes stratija. Koncepcijas projekts. LR Ekonomikas <strong>ministrija</strong>,<br />
2000.<br />
67. Veikto energoekonomijas paskumu novrtjums. VARAM Bvniecbas departaments,<br />
VARAM BO VU “<strong>Vides</strong> Projekti” SCORE demonstrcijas projekti. 2000.<br />
68. Velotransporta attstbas programma Rgas pilstai. Rgas Dome, 2000.<br />
69. <strong>Vides</strong> aizsardzbas politika Latvij. VARAM, 1999.<br />
70. <strong>Vides</strong> aizsardzbas politikas plns Latvijai. Rga, 1995.<br />
71. <strong>Vides</strong> aizsardzbas rcbas programma. VARAM, 1996.<br />
72. <strong>Vides</strong> prvaldba Austrumeirop, http://www.vps.lv<br />
73. <strong>Vides</strong> prvaldbas sistmu ieviešanas praktisk pieredze un rezultti Latvijas<br />
farmaceitiskaj rpniecb. Danish Technological Institute, Latvijas Piesrojuma<br />
profilakses centrs, Latvijas Attstbas aentra.<br />
74. <strong>Vides</strong> rdtji Latvij 1999.gad. Statistikas bietens. LR Centrl statistikas prvalde,<br />
Rga, 2000.<br />
75. <strong>Vides</strong> sazias un izgltbas stratija un rcbas programma, VARAM.<br />
76. Ziojums par Latvijas tautsaimniecbas attstbu. Latvijas Republikas Ekonomikas<br />
<strong>ministrija</strong>. Rga, 2000.gada jnijs.<br />
77. Ziojums par Latvijas tautsaimniecbas attstbu. Latvijas Republikas Ekonomikas<br />
<strong>ministrija</strong>. Rga, 2000.gada decembris.<br />
78. Ziojums par Latvijas tautsaimniecbas attstbu, Latvijas Republikas Ekonomikas<br />
<strong>ministrija</strong>, Rga, 2001. gada jnijs.<br />
2<br />
139
4<br />
140
PIELIKUMI<br />
1. pielikums<br />
Nozīmīgākie pēdējos gados izstrādātie LR likumi, MK noteikumi, programmas un<br />
projekti, kas saistāmi ar siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu<br />
Nosaukums<br />
Īss raksturojums<br />
Vispārējie un vairāksektoru politiskie līdzekļi un pasākumi<br />
Likums “Par vides<br />
aizsardzību”(pieņemts<br />
06.08.1991.)<br />
Grozījumi likumā “Par<br />
vides aizsardzību”<br />
(pieņemti 20.06.2000.)<br />
Likums “Par<br />
piesārņojumu” (pieņemts<br />
15.03.2001.)<br />
Likums "Par dabas resursu<br />
nodokli" (pieņemts<br />
14.09.1995.)<br />
Grozījumi likumā “Par<br />
dabas resursu nodokli”<br />
(pieņemti 06.04.2000.)<br />
Likums “Par īpaši<br />
Likuma galvenie uzdevumi ir nodrošināt šādus faktorus:<br />
• cilvēkiem kvalitatīvu dzīves vidi;<br />
• dabas genofonda, biotopu un ainavu daudzveidības<br />
saglabāšanu;<br />
• ekosistēmu saglabāšanos un attīstību;<br />
• dabas resursu racionālu izmantošanu.<br />
Paredz nodrošināt vides aizsardzības prasību iekļaušanu citas<br />
nozares regulējošos normatīvajos aktos, koncepcijās, plānos,<br />
programmās; paredz nodrošināt sabiedrības līdzdalību vides<br />
aizsardzības principu ievērošanā un vides politikas īstenošanā, kā<br />
arī nodrošināt sabiedrībai iespēju brīvi saņemt informāciju.<br />
Likuma mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma nodarīto<br />
kaitējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai, īpašumam un videi,<br />
novērst kaitējuma radītās sekas, kā arī:<br />
• novērst piesārņojuma rašanos, vai, ja tas nav iespējams,<br />
samazināt emisiju augsnē, ūdenī un gaisā;<br />
• novērst, vai, ja tas nav iespējams, samazināt neatjaunojamo<br />
dabas resursu un enerģijas izmantošanu;<br />
• novērst vai, ja tas nav iespējams, samazināt atkritumu<br />
radīšanu;<br />
• nodrošināt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu<br />
apzināšanu valsts teritorijā un to reģistrāciju;<br />
• noteikt pasākumus piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu<br />
izpētei un sanācijai;<br />
• noteikt personas, kuras sedz ar piesārņotu un potenciāli<br />
piesārņotu vietu izpēti un sanāciju saistītos izdevumus.<br />
Likuma "Par dabas resursu nodokli" un MK noteikumu "Likuma<br />
"Par dabas resursu nodokli" piemērošanas kārtība" mērķis ir<br />
ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu, samazināt<br />
vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt<br />
jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kā arī veidot vides<br />
aizsardzības pasākumu finansiālu nodrošinājumu.<br />
Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu ir paaugstinātas, pie kam<br />
nodokļu likmes ir noteiktas katrai emisijas tonnai, neatkarīgi no<br />
kurināmā veida:<br />
• nebīstamie izmeši (cietās daļiņas) – 4,00 Ls/t;<br />
• vidēji bīstamie izmeši (CO) – 5,50 Ls/t;<br />
• bīstamie izmeši (SO 2 , NO x ) – 13,0 Ls/t;<br />
• īpaši bīstamie izmeši (V 2 O 5 ) – 820,0 Ls/t.<br />
Pašlaik ar nodokli netiek aplikti CO 2 izmeši, taču sagaidāms, ka<br />
nākotnē šāds nodoklis tiks piemērots.<br />
Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka:<br />
2<br />
141
PIELIKUMI<br />
4<br />
aizsargājamām dabas<br />
teritorijām” (pieņemts<br />
02.03.1993.)<br />
Likums “Par ietekmes uz<br />
vidi novērtējumu”<br />
(pieņemts 14.10.1998.)<br />
“Aizsargjoslu likums”<br />
(pieņemts 05.02.1997.)<br />
MK noteikumi nr.356<br />
“Likuma “Par dabas<br />
resursu nodokli” atsevišķu<br />
normu piemērošanas<br />
kārtība” (pieņemti<br />
10.10.2000.)<br />
MK noteikumi nr.219<br />
“Noteikumi par gaisa<br />
kvalitāti” (pieņemti<br />
15.06.1999.)<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības<br />
politikas plāns Latvijai.<br />
VARAM, 1995.<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības rīcības<br />
programma. VARAM,<br />
1996.<br />
• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus;<br />
• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un<br />
pastāvēšanas nodrošinājumu;<br />
• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa<br />
kontroles un uzskaites principus.<br />
Likuma objekti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas –<br />
ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā<br />
un tiek veidotas, lai:<br />
• aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību;<br />
• nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību.<br />
Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, piemēram, dabas rezervāti,<br />
nacionālie parki, dabas liegumi ir plašas teritorijas, kurās tiek<br />
nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība un kam raksturīga<br />
cilvēka darbības maz pārveidota daba un biotopu daudzveidība.<br />
Likuma mērķis ir novērst vai mazināt fizisko un juridisko personu<br />
paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Likumā doti<br />
ietekmes novērtējuma principi un uzskaitīti objekti, kuru ietekmes<br />
novērtējums ir nepieciešams.<br />
“Aizsargjoslu likums” nosaka:<br />
• aizsargjoslu veidus un to funkcijas;<br />
• aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus;<br />
• aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību;<br />
• saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.<br />
Likums cita starpā nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus<br />
un aizliegumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā un<br />
kāpu aizsargjoslā. To galvenais uzdevums ir samazināt vai<br />
novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz šiem<br />
objektiem.<br />
Nosaka dabas resursu lietošanu un piesārņojošo vielu limitu,<br />
nodokļa aprēķina un samaksas kārtību, kā arī kārtību, kādā<br />
nodokļa maksātājs var saņemt nodokļa atlaidi un kādā daļēji<br />
atmaksājami nodokļa maksājumi par videi kaitīgu preču un<br />
produktu patērēšanu.<br />
Noteikumu mērķis ir noteikt nacionālos vides kvalitātes<br />
normatīvus attiecībā uz gaisa kvalitāti, kā arī gaisa piesārņojuma<br />
novērtēšanas kārtību un gaisa aizsardzības pasākumus, lai<br />
izvairītos no gaisa piesārņojuma kaitīgās ietekmes uz cilvēka<br />
veselību vai vidi, novērstu vai mazinātu to. Gaisa kvalitātes<br />
normatīvi tiek noteikti sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, slāpekļa<br />
dioksīdam, putekļiem (cietajām daļiņām), svinam un ozonam.<br />
Pirmais nacionālais stratēģiskais dokuments Latvijas vides<br />
aizsardzības vēsturē, kurā formulēti vides aizsardzības politikas<br />
mērķi tuvākajiem gadu desmitiem, stratēģijas izstrādāšanā<br />
ievērotie principi, kā arī uzskaitīti līdzekļi, kas piemēroti<br />
stratēģijas ieviešanai.<br />
Programmā tiek aplūkota konkrētu problēmu risināšana: vides<br />
problēmu risināšana, vides aizsardzības politisko līdzekļu<br />
ieviešana un vides aizsardzības priekšnoteikumu radīšana (vides<br />
142
PIELIKUMI<br />
Latvijas–Nīderlandes<br />
projekts "Kā samazināt<br />
klimata pārmaiņas” (1. un<br />
2.daļa). VARAM, 1998.–<br />
2000.<br />
Klimata pārmaiņu<br />
samazināšanas politikas<br />
plāns Latvijai. VARAM,<br />
1998.<br />
Bioloģiskās daudzveidības<br />
nacionālā programma.<br />
VARAM, 2000.<br />
"Enerģētikas likums"<br />
(pieņemts 03.09.1998.)<br />
Grozījumi Enerģētikas<br />
likumā (pieņemti<br />
10.05.2001.)<br />
monitorings, zinātniskie pētījumi, sabiedrības vides apziņas<br />
veidošana).<br />
Šobrīd jaunākais pētījums Latvijā saistībā ar klimata pārmaiņu<br />
samazināšanu, kurā analizēti pasākumi un politiskie līdzekļi SEG<br />
izmešu samazināšanai Latvijā. Darbu veica Latvijas speciālistu<br />
grupa VARAM vadībā, to finansēja Nīderlandes Celtniecības,<br />
telpas plānošanas un vides <strong>ministrija</strong>.<br />
Plāna mērķi: klimata politikai jānodrošina ilgtspējīga attīstība; tai<br />
jābūt integrētai visu tautsaimniecības nozaru stratēģiskajos plānos,<br />
likumdošanā un sabiedrības apziņā; tai jāveicina cilvēku sapratne<br />
par nepieciešamību un iespējām novērst globālo sasilšanu, kā arī<br />
par sekām, ja tas netiks darīts.<br />
Programmas uzdevums ir veicināt dabas resursu ilgtspējīgu<br />
izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, vadīt dabas aizsardzības<br />
darbu no valdības līmeņa līdz pašvaldībām un iedzīvotājiem,<br />
nodrošināt starptautisko saistību izpildi, palīdzēt ārvalstu un<br />
vietējiem uzņēmējiem saskatīt prioritātes investīcijām.<br />
Politiskie līdzekļi un pasākumi enerģētikas sektorā<br />
Enerģijas ražošana un pārvade (1A1)<br />
Likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības infrastruktūru,<br />
kas aptver energoresursu ieguvi, izmantošanu un dažāda veida<br />
enerģijas ražošanu, iegādi, pārveidi, sadali, piegādi enerģijas<br />
lietotājiem un energoresursu patēriņu.<br />
Enerģētikas likums cita starpā ietver nosacījumus, kas veicina<br />
vietējo un atjaunojamo energoresursu attīstību:<br />
• pienākumu iepirkt elektroenerģiju, kas ražota no<br />
atjaunojamiem energoresursiem, ievērojot noteikto ražotāja<br />
jaudas ierobežojumu;<br />
• paaugstinātas elektroenerģijas iepirkuma cenas dažādiem<br />
atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu veidiem;<br />
• atjaunojamo energoresursu atbalstam nav paredzētas valsts<br />
tiešās subsīdijas. Minimālo iepirkuma cenu finansē<br />
elektroapgādes uzņēmumi, palielinot vidējo elektroenerģijas<br />
realizācijas tarifu.<br />
Likums reglamentē arī gāzes apgādes un siltumapgādes sistēmas.<br />
Nosaka enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu<br />
efektīvu tehnoloģiju izmantošanu; nosaka no atjaunojamajiem<br />
resursiem ražotās elektroenerģijas jaudu uzstādīšanas un<br />
iepirkšanas noteikumus; nosaka, ka ēku un būvju īpašniekiem ir<br />
tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, taču<br />
atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas vai<br />
pieslēgšanās pie tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem<br />
šīs sistēmas lietotājiem.<br />
Kurināmā un enerģijas Projektā izvērtēts pašreizējo Latvijā pieejamo modeļu<br />
struktūrpolitika. PHARE,<br />
1999.<br />
programmnodrošinājums, analizētas agrāk izstrādātās enerģētikas<br />
programmas, likumdošanas dokumenti un tehniskie dati (enerģijas<br />
bilance, elektroapgāde un siltumapgāde). Aprakstīta modelēšana –<br />
bāzes scenārijs un scenāriji ar dažādiem pamatpieņēmumiem.<br />
Noslēgumā doti ieteikumi valsts kurināmā struktūrpolitikai.<br />
Atjaunojamo energoresursu Projekta mērķis ir sagatavot vidēja un ilgtermiņa stratēģiju un<br />
2<br />
143
PIELIKUMI<br />
4<br />
programma. PHARE,<br />
2000.<br />
Latvijas enerģētikas<br />
nacionālā programma.<br />
PHARE, Ekonomikas<br />
<strong>ministrija</strong>, 1997.<br />
Valsts energoefektivitātes<br />
stratēģija. Ekonomikas<br />
<strong>ministrija</strong>. 2000.<br />
Biodegvielas ražošana un<br />
pielietošana Latvijā. LR<br />
Nacionālā programma.<br />
Zemkopības <strong>ministrija</strong>,<br />
2000.<br />
Koksnes izmantošana<br />
Latvijas enerģētikā. ERAB,<br />
1995.<br />
Latvijas būvnormatīvs<br />
LBN 003-01<br />
“Būvklimatoloģija”<br />
Latvijas būvnormatīvs<br />
LBN 002-01<br />
“Norobežojošo<br />
konstrukciju<br />
siltumtehnika”<br />
Latvijas būvnormatīvs<br />
LBN 231-01 “Ēku apkure<br />
un ventilācija”<br />
Eiropas standartizācijas<br />
organizācijas CEN<br />
harmonizēto EN 13160<br />
sērijas standartu adaptācija<br />
LBN-421 “Ēku<br />
energoaudits”<br />
darbības plānu atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstībai<br />
Latvijā. Tika noteikts Latvijas atjaunojamo energoresursu<br />
potenciāls un tā izmantošanas apstākļi; raksturotas starptautiskās<br />
saistības, kuras ietekmē atjaunojamo energoresursu izmantošanu;<br />
apkopotas starptautiskās finansu programmas, kas ietver<br />
atjaunojamo energoresursu projektu finansēšanu; izvērtēta Latvijas<br />
situācija un likumdošana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu<br />
izmantošanu salīdzinājumā ar ES mērķiem un likumdošanu;<br />
izstrādāta atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstības<br />
stratēģija un darbības plāns laika periodam līdz 2010. gadam un<br />
sniegti priekšlikumi šīs stratēģijas īstenošanai.<br />
Programma tika izstrādāta 1996.–1997. gadā un 1997. gada<br />
septembrī MK konceptuāli apstiprināta. Tā nosaka pasākumu<br />
kompleksu Latvijas Republikas stabilai nodrošināšanai ar<br />
energoresursiem patērētāju prasībām atbilstošā kvantitātē un<br />
kvalitātē un pēc iespējas mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi.<br />
Paredzēts, ka programma tiek pārskatīta ik pēc 5 gadiem.<br />
Stratēģija izstrādāta Ekonomikas ministrijā, un tās mērķis ir<br />
noteikt pasākumu kopu energoefektivitātes paaugstināšanai, lai<br />
līdz 2010. gadam panāktu primārās enerģijas patēriņa<br />
samazinājumu uz nacionālā kopprodukta vienību par 25%.<br />
Programmā analizētas biodīzeļa ražošanas iespējas no rapšu eļļas,<br />
latola kā benzīna un etanola maisījuma, kā arī biogāzes ieguve no<br />
ražošanas un sadzīves atkritumiem. Programma noskaidro un<br />
analizē šo pasākumu ietekmi uz sociālo sfēru, ekoloģiju un<br />
makroekonomikas rādītājiem.<br />
ERAB finansētajā pētījumā, kuru 1994.–1995.g. izstrādāja Jaakko<br />
Pöyry darba grupa, analizēta enerģētiskās koksnes, arī<br />
kokapstrādes uzņēmumu ražošanas atlikumu, izmantošana, cenas,<br />
centralizētās siltumapgādes katlu māju konversija darbam ar<br />
koksni.<br />
Apstrādes rūpniecība un būvniecība (1A2)<br />
Noteiks Latvijas apstākļiem atbilstošus ēku projektēšanai<br />
nepieciešamos klimatiskos parametrus. Būvnormatīvs izstrādāts<br />
atbilstoši WMO pieņemtajām ilggadīgo novērojumu rezultātu<br />
apstrādes metodikām.<br />
Noteiks ar CEN standartiem harmonizētu ēku norobežojošo<br />
konstrukciju siltumtehniskās projektēšanas metodes. Salīdzinot ar<br />
pašreiz piemērojamiem tehniskajiem normatīviem, prasības pret<br />
norobežojošo konstrukciju siltumpretestību tiks paaugstinātas<br />
vidēji par 20%.<br />
Noteiks ar CEN standartiem harmonizētu ēku apkures un<br />
ventilācijas sistēmu projektēšanas principus.<br />
Ieviesīs Eiropas Būvizstrādājumu direktīvas 89/106 noteiktās<br />
siltumizolācijas materiālu atbilstības novērtēšanas metodes un<br />
atbilstības apliecināšanas procedūras.<br />
Paredzēts izstrādāt šo normatīvu, lai noteiktu ēku<br />
energoauditēšanas kārtību.<br />
144
PIELIKUMI<br />
LR Arhitektūras un<br />
celtniecības <strong>ministrija</strong>s<br />
pavēle nr.68 “Par ēku<br />
norobežojošo konstrukciju<br />
siltumpretestības<br />
palielināšanu” (pieņemta<br />
12.09.1991.)<br />
MK noteikumi nr.142. par<br />
Latvijas būvnormatīvu<br />
LBN 006-00 “Būtiskās<br />
prasības būvēm” (pieņemti<br />
27.03.2001.)<br />
Izglītības sistēmas<br />
attīstības projekts.<br />
Izglītības un zinātnes<br />
<strong>ministrija</strong>, 1999.<br />
Būvniecības nacionālā<br />
programma (2000.–2010.).<br />
Projekts. VARAM, 1999.<br />
Likums “Par akcīzes<br />
nodokli” (pieņemts<br />
25.11.1999.)<br />
Likums “Par akcīzes<br />
nodokli naftas produktiem”<br />
(pieņemts 13.11.1997.) ar<br />
vairākkārtīgiem<br />
grozījumiem<br />
Noteiktas minimālās ēku norobežojošo konstrukciju<br />
siltumpretestības vērtības, kuras jāievēro, būvējot jaunas ēkas vai<br />
rekonstruējot vecās. Šajos normatīvos konstrukciju un logu<br />
siltumtehniskās prasības tika paaugstinātas 3-5 reizes.<br />
Nosaka, ka būves un to apsildīšanas un ventilācijas iekārtas būvē<br />
tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu<br />
iespējami mazs, ņemot vērā būves atrašanās vietas klimatiskos<br />
apstākļus un iedzīvotāju prasības.<br />
Projektu paredzēts realizēt 1999.–2003. gadā, to finansiāli atbalsta<br />
Pasaules Banka un Japāna. Projekta uzdevums, cita starpā, ir<br />
samazināt skolu uzturēšanas izdevumus, uzsākot skolu<br />
optimizāciju un vienlaikus veicot energoefektivitātes<br />
paaugstināšanas pasākumus.<br />
Programmā apskatīta būvniecība un mājokļu attīstība, mājokļu un<br />
publisko ēku siltumnoturības paaugstināšana, būvizstrādājumu<br />
ražošana, to testēšana un sertificēšana.<br />
Transports (1A3)<br />
Nosaka, ka ar akcīzes nodokli apliekami ir vieglie automobiļi un<br />
motocikli. Gan vieglajiem automobiļiem, gan motocikliem nodokli<br />
aprēķina pēc šādām likmēm:<br />
• par automobiļa un motocikla vecumu:<br />
o līdz 10 gadiem – 10 LVL/gadā;<br />
o līdz 20 gadiem – 20 LVL/gadā;<br />
• par automobiļa motora cilindru darba tilpuma katru<br />
kubikcentimetru, kas tiek noteikts atkarībā no šī motora<br />
cilindra darba kopējā tilpuma;<br />
• par motocikla motora cilindru darba tilpuma katru<br />
kubikcentimetru – 0,03 LVL.<br />
Likums nosaka nodokļu likmes dažādiem naftas produktiem<br />
(galvenokārt tas attiecas uz mazutu, jo dīzeļdegvielas<br />
izmantošanas apjoms ir mazs). Likuma pamatā ir divi mērķi –<br />
valsts ienākumu palielināšana un kaitīgo izmešu samazināšana<br />
atmosfērā. Apliekot ar nodokli naftas produktus, ko izmanto kā<br />
kurināmo, mērķis ir samazināt to izmantošanu, aizstājot ar<br />
dabasgāzi vai vietējo kurināmo.<br />
Likums nosaka, ka degvielai ar spirta piedevu nodoklis ir par 0,02<br />
LVL/litrā mazāks.<br />
Saskaņā ar šo likumu akcīzes nodoklis mazutam sākot ar 2003.<br />
gada 1. janvāri noteikts 7 LVL/t. Pārejas periodā mazutam tiek<br />
piemērotas sekojošas nodokļu likmes:<br />
• līdz 2000. gada 31. decembrim – 4 LVL;<br />
• ar 2001. gada1. janvāri – 5 LVL;<br />
• ar 2002. gada 1. janvāri – 6 LVL.<br />
2<br />
145
PIELIKUMI<br />
4<br />
Saskaņā ar likumu “Par<br />
akcīzes nodokli naftas<br />
produktiem” izdoti:<br />
- MK noteikumi nr.399<br />
“Kārtība, kādā<br />
atmaksājams akcīzes<br />
nodoklis par naftas<br />
produktiem, ja degvieleļļu,<br />
tā aizstājējproduktus un<br />
komponentus izmanto par<br />
kurināmo”(pieņemti<br />
30.11.1999.);<br />
- MK noteikumi nr.140<br />
“Kārtība, kādā<br />
lauksaimniecības<br />
produkcijas ražotājiem<br />
atmaksājams akcīzes<br />
nodoklis par dīzeļdegvielu<br />
(gāzeļļu) (pieņemti<br />
20.03.2001.)<br />
MK noteikumi nr.154<br />
“Noteikumi par stacionāru<br />
gaisa piesārņojuma avotu<br />
radītu gaisa piesārņojošo<br />
vielu emisijas novērtēšanu,<br />
novērtēšanu, ierobežošanu<br />
un kontroli” (pieņemti<br />
25.04.2000.)<br />
Likums par Jumta līgumu<br />
starpvalstu naftas un gāzes<br />
transporta sistēmu<br />
dibināšanas<br />
organizacionālai struktūrai<br />
(pieņemts 15.03.2001.)<br />
MK noteikumi nr.74<br />
“Prasības degvielas<br />
uzpildes staciju<br />
tehnoloģiskajām iekārtām<br />
un iekārtu tehniskās<br />
uzraudzības kārtība”<br />
(pieņemti 20.02.2001.)<br />
MK noteikumi nr.241<br />
“Noteikumi par degvielas<br />
kvalitātes vides<br />
normatīviem” (pieņemti<br />
07.07.1998.)<br />
MK noteikumi nr.332<br />
“Noteikumi par benzīna un<br />
dīzeļdegvielas atbilstības<br />
ievērošanu” (pieņemti<br />
Noteikumi ietver nosacījumus un kārtību tam, kā siltumražotāji un<br />
lauksaimniecības produkcijas ražotāji var saņemt atpakaļ<br />
samaksāto akcīzes nodokli. Daļu šī nodokļa paredzēts novirzīt<br />
atjaunojamo energoresursu attīstības veicināšanai.<br />
Nosaka stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisa<br />
piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanas, novēršanas,<br />
ierobežošanas un kontroles kārtību.<br />
Cita starpā līgums nosaka kārtību starpvalstu naftas un gāzes<br />
transporta sistēmu rehabilitācijai un būvniecībai.<br />
Nosaka prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām<br />
iekārtām, kā arī to uzraudzīšanas kārtību, lai neradītu draudus<br />
cilvēku dzīvībai un apkārtējai videi.<br />
Nosaka degvielas kvalitātes vides normatīvus un prasības<br />
degvielas atbilstības novērtēšanas institūciju pilnveidošanai, lai<br />
nodrošinātu vides kvalitātes un patērētāju aizsardzību.<br />
Nosaka kvalitātes prasības Latvijas tirgū piedāvātajam benzīnam<br />
un dīzeļdegvielai, kas paredzēti iekšdedzes dzinēju ar kompresijas<br />
aizdedzi darbināšanai, kā arī nosaka tirgus uzraudzības institūcijas,<br />
degvielas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.<br />
146
PIELIKUMI<br />
26.09.2000.)<br />
Satiksmes <strong>ministrija</strong>s<br />
noteikumi nr.2 “Noteikumi<br />
par transportlīdzekļu<br />
tehnisko stāvokli un valsts<br />
tehnisko apskati” (pieņemti<br />
04.02.2000.) un to<br />
grozījumi – Noteikumi nr.4<br />
(pieņemti 15.01.2001.)<br />
Transporta attīstības<br />
nacionālā programma<br />
(2000-2006.). Satiksmes<br />
<strong>ministrija</strong>, 2000.<br />
MK noteikumi nr.29, 30,<br />
31, 32, 33, kuros tiek<br />
noteikta mājsaimniecības<br />
ledusskapju, krāšņu, veļas<br />
mazgājamo mašīnu u.c.<br />
iekārtu marķēšanas kārtība<br />
(pieņemti 23.01.2001.)<br />
Latvijas rūpniecības<br />
pamatnostādnes.<br />
Ekonomikas <strong>ministrija</strong>,<br />
2001.<br />
Nacionālā inovāciju<br />
koncepcija. Akceptēta MK<br />
27.02.2001.<br />
<strong>Vides</strong> pārvaldība<br />
Austrumeiropā. DATI.<br />
<strong>Vides</strong> pārvaldības sistēmu<br />
ieviešanas praktiskā<br />
pieredze un rezultāti<br />
Latvijas farmaceitiskajā<br />
rūpniecībā. LPPC, DTI,<br />
LAA, 2001.<br />
Cita starpā reglamentē motoru atgāzu saturu.<br />
Transporta attīstības nacionālā programma ir kompleksa<br />
ilgtermiņa programma. Tā nosaka transporta attīstības problēmas<br />
un mērķus, kā arī stratēģiskos un taktiskos līdzekļus to<br />
sasniegšanai. Transporta programmas veiksmīgas izpildes<br />
rezultātā tiks radīti apstākļi un priekšnoteikumi, lai transports arī<br />
turpmāk efektīvi sekmētu valsts ekonomikas izaugsmi, sabiedrības<br />
labklājības augšupeju un sabiedrības mobilitāti.<br />
Mājsaimniecības sektors (1A4)<br />
Noteikumi nosaka, ka etiķetē jādod informācija par<br />
elektroenerģijas, citu enerģijas veidu un nozīmīgāko resursu<br />
patēriņu, kā arī cita informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu<br />
iekārtas enerģijas vai citu nozīmīgāko resursu patēriņu.<br />
Politiskie līdzekļi un pasākumi rūpniecības sektorā<br />
Rūpniecības attīstības pamatnostādņu mērķis ir principā noteikt<br />
valdības ekonomisko politiku rūpniecības konkurētspējas<br />
palielināšanai un noteikt šī mērķa īstenošanas vidēja termiņa<br />
prioritātes.<br />
Koncepcijas mērķis ir sekmēt inovācijām atvērtas ekonomikas<br />
veidošanos Latvijā.<br />
DATI finansē programmu “<strong>Vides</strong> pārvaldība Austrumeiropā”, kas<br />
paredzēta VPS uzlabošanai. “<strong>Vides</strong> pārvaldība Austrumeiropā” ir<br />
plaša programma, kurā ietilpst vairāki atsevišķi vides pārvaldības<br />
sistēmas projekti dažādās rūpniecības nozarēs. Uzņēmumiem, kas<br />
piedalās projektā, ir iespēja saņemt starptautisko ISO 14004<br />
sertifikātu.<br />
Bukleta mērķis ir informēt par priekšnoteikumiem, kādi ir<br />
nepieciešami, lai ieviestu VPS saskaņā ar ISO 14001 prasībām, kā<br />
arī lai demonstrētu tīrākas ražošanas iespējas farmaceitiskajā<br />
rūpniecībā ar reāliem piemēriem no projektā “VPS Latvijas<br />
farmaceitiskajā rūpniecībā” iesaistītajiem uzņēmumiem.<br />
Politiskie līdzekļi un pasākumi lauksaimniecības sektorā<br />
“Lauksaimniecības likums” Likumā noteikts valsts atbalsts lauksaimniecībai, kas nevar būt<br />
(pieņemts 13.11.1996.) mazāks par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem.<br />
Likums paredz subsīdijas lauksaimnieciski neizmantoto zemju<br />
apmežošanai un meža kokaudzētavu modernizācijai.<br />
Lauksaimniecības subsīdiju Saskaņā ar programmu lauksaimniecības attīstības mērķis ir<br />
2<br />
147
PIELIKUMI<br />
4<br />
efektīvas lauksaimniecības izveidošana, kas spētu integrēties<br />
vienotajā Eiropas tirgū, ražojot produkciju, kas savu kvalitatīvo<br />
rādītāju ziņā atbilstu ES un pasaules prasībām. Definēts atbalsts<br />
šādos galvenajos virzienos:<br />
• augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana;<br />
• lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes attīstība un tehniskā<br />
modernizācija;<br />
• netradicionālo nozaru un lauku vides atbalsts;<br />
• ciltsdarba un sēklkopības attīstība;<br />
• augstas kvalitātes augkopības produkcijas ražošana pārstrādei.<br />
Programma izstrādāta, lai tālāk attīstītu un veicinātu valstī<br />
pieņemtās lauksaimniecības attīstības politiskās nostādnes un<br />
noteiktu nepieciešamos rīcības pasākumus to īstenošanai.<br />
Dokuments aptver lauksaimnieciskās ražošanas un<br />
lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares.<br />
Izstrādāti Dānijas–Latvijas kopprojektā, ko finansēja Dānijas<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības aģentūra, LR Zemkopības <strong>ministrija</strong> un<br />
Latvijas <strong>Vides</strong> aizsardzības fonds. Mērķis – samazināt<br />
saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi, novērst dabas<br />
pamatresursu noplicināšanu, neracionālu izmantošanu;<br />
lauksaimnieciskajā ražošanā ievērot Eiropas un citās attīstītajās<br />
valstīs pieņemtos noteikumus, lai Latvijā ražotai produkcijai<br />
nebūtu šķēršļu ārējā tirgū, bet tūristiem būtu pievilcīga mūsu lauku<br />
vide.<br />
Politiskie līdzekļi un pasākumi zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā<br />
izmantošanas koncepcija<br />
un programmas<br />
pamatojums 1998.–2002.<br />
gadam. Zemkopības<br />
<strong>ministrija</strong>, 1997.<br />
Lauksaimniecības un tās<br />
nozaru attīstības<br />
programmas pamati.<br />
Zemkopības <strong>ministrija</strong>,<br />
1998.<br />
Labas lauksaimniecības<br />
prakses nosacījumi Latvijā.<br />
LLU, 1999.<br />
Likums “Par nekustamā<br />
īpašuma nodokli”<br />
(pieņemts 04.06.1997.)<br />
Likums “Par iedzīvotāju<br />
ienākuma nodokli”<br />
(pieņemts 11.05.1993.)<br />
“Meža likums” (pieņemts<br />
24.02.2000.)<br />
MK noteikumi nr. 135<br />
“Kārtība, kādā ar<br />
nekustamā īpašuma<br />
nodokli neapliek zemi,<br />
kuru aizņem jaunaudzes un<br />
apmežojumi jaunaudžu<br />
vecumā” (pieņemti 20. 03.<br />
Likums nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek MK<br />
noteiktajā kārtībā (skat. MK noteikumi nr. 135) zemi, kuru aizņem<br />
jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā.<br />
Likums nosaka, ka, ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas<br />
ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas<br />
atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus.<br />
Likuma objekts ir mežs un meža zeme. Tā mērķis ir regulēt visu<br />
Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiem meža<br />
īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas<br />
tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības<br />
patstāvību un nosakot vienādus pienākumus. Likums regulē<br />
tiesības uzturēties mežā, koku ciršanu, meža nekoksnes vērtību<br />
izmantošanu, jautājumus par meža reproduktīvo materiālu, meža<br />
atjaunošanu un ieaudzēšanu, meža aizsardzību, dabas aizsardzību<br />
mežā, meža apsaimniekošanas plāna izstrādi, ciršanas<br />
apliecinājuma izsniegšanu, meža zemes transformāciju un meža<br />
valsts pārvaldi, kā arī nosaka atbildību par meža apsaimniekošanas<br />
un izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem.<br />
MK noteikumi nosaka, ka jaunaudzes ir mežaudzes, kuras ir<br />
atzītas par atjaunotām vai ieaudzētām un kurās valdošās koku<br />
sugas koku vecums nepārsniedz skuju kokiem un cietajiem lapu<br />
kokiem – 40 gadu, mīkstajiem lapu kokiem (izņemot baltalksni) –<br />
20 gadu un baltalksnim – 10 gadu, kā arī nosaka kārtību, kādā ar<br />
nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aizņem<br />
jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā.<br />
148
PIELIKUMI<br />
2001.)<br />
MK noteikumi nr.94<br />
“Meža zemes<br />
transformācijas kārtība”<br />
(pieņemti 27.02.2001.)<br />
MK noteikumi nr.110<br />
“Zinātniskās izpētes mežu<br />
apsaimniekošanas kārtība”<br />
(06.03.2001.)<br />
MK noteikumi nr.108<br />
“Meža ieaudzēšanas un<br />
plantāciju mežu<br />
noteikumi” (pieņemti<br />
06.03.2001.)<br />
MK noteikumi nr.212<br />
“Meža monitoringa<br />
veikšanas kārtība”<br />
(pieņemti 22.05.2001.)<br />
MK noteikumi nr.372<br />
“Noteikumi par koku<br />
ciršanu meža zemēs”<br />
(pieņemti 24.10.2000.)<br />
MK rīkojums nr. 117 “Par<br />
koku ciršanas maksimālo<br />
apjomu 2001.-2005.<br />
gadam” (pieņemts<br />
28.02.2001.)<br />
Nosaka meža zemes transformācijas nosacījumus un meža zemes<br />
transformācijas atļauju saņemšanas kārtību, kā arī valstij nodarīto<br />
zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību par dabiskās<br />
meža vides iznīcināšanu transformācijas dēļ.<br />
Nosaka, ka zinātniskās izpētes meži ir mežu teritorijas, kurās<br />
dažādos laikposmos ierīkoti ilglaicīgas zinātniskās izpētes objekti<br />
– mežkopības, meža selekcijas un ģenētikas, integrālā meža<br />
monitoringa parauglaukumi vai citi objekti. Šie meži tiek<br />
apsaimniekoti saskaņā ar zinātniskās izpētes mežu<br />
apsaimniekošanas programmu, ko izstrādā VMD Meža pētīšanas<br />
stacija.<br />
Cita starpā nosaka kārtību, kādā ieaudzē plantāciju mežus zemēs,<br />
kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var transformēt meža<br />
zemēs.<br />
Nosaka kārtību, kādā veic mežā augošo koku veselības stāvokļa<br />
pārmaiņu novērtējumu dažādu meža stāvokli ietekmējošu faktoru<br />
iedarbības dēļ, kā arī meža ekosistēmas stāvokļa un tā pārmaiņu<br />
novērtējumu gaisa piesārņojuma un citu meža stāvokli<br />
ietekmējošu faktoru iedarbības dēļ.<br />
Noteikumi nosaka:<br />
• galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus;<br />
• kailcirtes maksimālo platību vai platumu;<br />
• kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu;<br />
• slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību;<br />
• cirsmu (mežaudzes vai tās daļas, kurā tiek veikta vai plānota<br />
koku ciršana) izveidošanas kārtību;<br />
• koku ciršanas kārtību ārkārtas situācijās.<br />
Cita starpā šie noteikumi nosaka, ka līdz 2001. gada 30. jūnijam ir<br />
aizliegta:<br />
• galvenā cirte aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku<br />
sugu meža biotopos (dabiskās mežu teritorijas, kuras apdzīvo<br />
apdraudētas, izzūdošas vai retas augu un dzīvnieku sugas);<br />
• kailcirte ģenētiskajos rezervātos (augstvērtīgas dabiskās<br />
izcelsmes mežaudzes koku sugu ģenētiskās daudzveidības un<br />
genofonda saglabāšanai);<br />
• kailcirte zinātnisko pētījumu objektos, ja pētījumu programmā<br />
nav noteikts citādi (meži, kuros ir ilglaicīgi zinātniskās izpētes<br />
objekti, kuri atrodas ārpus zinātniskās izpētes mežiem);<br />
• kailcirte audzēs ar izciliem kokiem (audzes, kurās pēc<br />
noteiktiem kritērijiem izdalīti izcilie koki veģetatīvai<br />
pavairošanai, lai ierīkotu sēklu plantāciju).<br />
Nosaka koku ciršanas maksimālo apjomu 2001.–2005. gadam<br />
valsts mežos saskaņā ar Meža likuma 45. pantu.<br />
2<br />
1<strong>49</strong>
PIELIKUMI<br />
4<br />
Latvijas meža politika.<br />
Valsts meža dienests, 1999.<br />
Latvia Forestry Sector<br />
Masterplan. State Forest<br />
Service, Latvia; Swedforest<br />
International AB, Sweden,<br />
1995.<br />
PHARE finansētais<br />
projekts “Institucionālais<br />
atbalsts privātajai<br />
mežsaimniecībai Latvijā”.<br />
(12.1998. – 07.2000.)<br />
“Atkritumu<br />
apsaimniekošanas likums”<br />
(pieņemts 14.12.2000.)<br />
MK noteikumi nr.56<br />
“Sadzīves atkritumu<br />
poligonu ierīkošanas,<br />
apsaimniekošanas un<br />
slēgšanas noteikumi”<br />
(pieņemti 08.02.2000.)<br />
Jaunajā meža politikas dokumentā ir iestrādāta ilgtspējīgas meža<br />
apsaimniekošanas definīcija. Saskaņā ar šo definīciju mežiem ir<br />
jāpilda ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas. Klimata<br />
pārmaiņu kontekstā meža politika nosaka uzdevumus visām šīm<br />
jomām.<br />
Plānu izstrādājuši VMD speciālisti kopā ar Zviedrijas ekspertiem<br />
no Swedforest International AB 1995. gadā. Projektu finansēja<br />
Zviedrijas valdība. Māsterplāns ietver virkni rekomendāciju meža<br />
nozares tālākai attīstībai – meža apsaimniekošanā, vides<br />
aizsardzībā, ar mežu saistīto rūpniecības nozaru attīstībā, iekšējā<br />
un ārējā tirgus attīstībā.<br />
Demonstrāciju projektu izveidošana, sēklu inspekcijas<br />
laboratorijas aprīkošana, sēklu kontroles laboratorijas speciālistu<br />
apmācība, sēklu materiāla sertifikācija atbilstoši ES prasībām,<br />
apmācība lauku ainavu plānošanā.<br />
Politiskie līdzekļi un pasākumi atkritumu apsaimniekošanas sektorā<br />
Likuma mērķis ir noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai<br />
aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personīgo<br />
mantu.<br />
Valsts stratēģija sadzīves<br />
atkritumu<br />
apsaimniekošanai Latvijā<br />
(1997.-2010.). VARAM,<br />
1997.<br />
Nosaka poligonu ierīkošanas kārtību. Pirms poligona būvniecības<br />
jāsagatavo tehniski ekonomiskais pamatojums, kurā cita starpā<br />
ietverama informācija par apglabāšanai pieņemamo sadzīves<br />
atkritumu daudzumu un sastāvu, poligonā paredzamām vides<br />
aizsardzības inženierbūvēm, kā arī nosaka atkritumu pieņemšanas,<br />
apstrādes un apglabāšanas zonu ierīkošanas noteikumus.<br />
Noteikumi paredz, ka poligona darbības laiks ir vismaz 20 gadu,<br />
nosaka tā slēgšanas kārtību, kā arī paredz vides stāvokļa<br />
monitoringu pēc poligona slēgšanas.<br />
Stratēģijas un programmas ietvaros ar atkritumu apsaimniekošanas<br />
sektoru saistītie mērķi ir sakārtoti šādā prioritārajā secībā:<br />
• atkritumu ražošanas samazināšana;<br />
• saražoto atkritumu apjomu un bīstamības samazināšana;<br />
• saražoto atkritumu maksimāli iespējama otrreizēja<br />
izmantošana;<br />
• atkritumu, kas neder otrreizējai izmantošanai, izmantošana<br />
enerģijas ieguvei;<br />
• atkritumu, kas neder ne otrreizējai izmantošanai, ne enerģijas<br />
ieguvei, kā arī to atkritumu, kas paliek pēc enerģijas ieguves,<br />
droša apglabāšana.<br />
Programma “500-“ paredz koncepciju, ka sadzīves atkritumu<br />
apsaimniekošanas reformu rezultātā izveidojama reģionāla<br />
atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kuras sastāvā ir aptuveni 10-<br />
12 sadzīves atkritumu poligoni. Tas radītu apstākļus arī efektīvai<br />
atkritumu izmantošanai enerģētikā.<br />
150
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 1.B SEG izmešu ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1990<br />
SEG izmešu un piesaistes CO 2 CO 2 CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) SF 6 NO x CO NMGOS SO 2<br />
kategorijas izmeši piesaiste<br />
P A P A P A<br />
(Gg)<br />
CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
(Gg)<br />
Kopjie nacionlie izmeši un piesaiste 23 527,20 -10 825,58 195,96 11,01 ND ND ND ND ND ND 102,41 512,50 178,77 119,33<br />
1. Enertika 22 964,29 63,69 1,05 102,02 <strong>49</strong>8,50 87,32 118,01<br />
A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2)<br />
Nozaru pieeja (2) 22 964,29 10,451,05 102,02 <strong>49</strong>8,50 82,70 118,01<br />
B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND 53,24 ND ND ND 4,62 ND<br />
2. Rpnieciskie procesi 562,91 NA NA ND ND ND ND ND ND NA/ND NA/ND 60,56 1,32<br />
3. Šdintju un citu produktu lietošana NA ND 30,90<br />
4. Lauksaimniecba NA NA 111,27 9,67 NA/ND NA/ND NA/ND NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba<br />
(3)<br />
NA/ND (3) -10 825,58 1,60 0,01 0,39 14,00 NA NA<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND 19,39 0,27 NA/ND NA/ND NA/ND NA/ND<br />
7. Citi NA NA NA NA ND ND ND ND ND ND NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaas:<br />
Starptautisks degvielas novietnes ND ND ND ND ND ND ND<br />
Avicija ND ND ND ND ND ND ND<br />
Kuniecba ND ND ND ND ND ND ND<br />
Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzinšanas 1 302,00<br />
P = Potencilie izmeši, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktiskie izmeši, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs<br />
HFC un PFC izmeši ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.<br />
(1)<br />
Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.<br />
(2)<br />
Kopjais CO 2 izmešu un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" izmeši (izmeši - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nu<br />
tikai CO 2 izmešus, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet izmeši ar (+) zmi.<br />
(3)<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprints, jo nav datu<br />
IC - ietverts cit nozar<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazk par nulli<br />
CRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm<br />
2<br />
151
PIELIKUMI<br />
KOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta izmeši<br />
(Lapaspuse 1 no 1)<br />
2.pielikums<br />
Latvija<br />
1990<br />
4<br />
(1)<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2<br />
CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 Kopā<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
Kopā (Neto izmeši) (1) 12 701,62 4 115,14 3 411,86 NDNDND20 228,62<br />
1. Enerģētika 22 964,29 1 337,51 326,74 24 628,54<br />
A. Kurināmā sadedzināšana (Nozaru pieeja) 22 964,29 219,47 326,74 23 510,50<br />
1. Enerģijas ražošana un pārvade 8 288,17 13,86 30,69 8 332,72<br />
2. Apstrādes rūpniecība un būvniecība 2 682,76 4,54 5,58 2 692,88<br />
3. Transports 6 011,22 29,93 266,60 6 307,75<br />
4. Citas nozares 5 956,92 171,15 23,87 6 151,94<br />
5. Citi 25,22 NA NA 25,22<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 1 118,04 ND 1 118,04<br />
1. Cietais kurināmais ND ND ND ND<br />
2. Naftas produkti un dabasgāze ND 1 118,04 ND 1 118,04<br />
2. Rūpnieciskie procesi 562,91 NA NA ND ND ND 562,91<br />
A. Minerālie produkti 562,91 NA NA 562,91<br />
B. Ķīmiskā rūpniecība NA NA NA ND ND ND ND/NA<br />
C. Metālu ražošana NA/IC NA NA ND ND ND/NA/IC<br />
D. Citu produktu ražošana NA NA<br />
E. Halogēnoglekļa un SF 6 ražošana ND ND ND ND<br />
F. Halogēnoglekļa un SF 6 patēriņš ND ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA NDND/NA<br />
4. Lauksaimniecība NA 2 336,75 2 998,01 5 334,76<br />
A. Mājlopu gremošanas procesi 2 057,24 2 057,24<br />
B. Organiskā mēslojuma izmantošana 279,51 ND 279,51<br />
C. Rīsu audzēšana NA NA<br />
D. Lauksaimnieciskās augsnes NA 2 998,01 2 998,01<br />
E. Savannas izdegšana NA NA NA<br />
F. Lauksaimniecības atkritumu sadedzināšana ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība -10 825,58 33,60 3,41 -10 788,57<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND407,27 83,70 <strong>49</strong>0,97<br />
A. Cieto atkritumu izgāztuves NA 407,27 407,27<br />
B. Notekūdeņu apstrāde ND 83,70 83,70<br />
C. Atkritumu sadedzināšana ND ND ND ND<br />
D. Citi NA NA NA NA<br />
7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NA<br />
0,00<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes NDNDND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND NDND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 1 302,00 1 302,00<br />
(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora ailē ir sniegta informācija par CO 2<br />
bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Neto CO 2 CH 4 N 2 O Summārie<br />
izmeši piesaiste izmeši /<br />
izmeši<br />
piesaiste<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecība<br />
A. Mežaudžu krājas apjoma izmaiņas NA -10 960,00<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
-10 960,00 -10 960,00<br />
B. Meža zemju transformācija ND ND 33,60 3,41 37,01<br />
C. Neapsaimniekotā zeme ND ND ND ND<br />
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsnē 134,42 NA 134,42 134,42<br />
E. Citi NA NA NA NA NA NA<br />
Kopējie CO 2 ekvivalenta izmeši no zemes izmantošanas un mežsaimniecības 134,42 -10 960,00 -10 825,58 33,60 3,41 -10 788,57<br />
Kopējie CO 2<br />
Kopējie CO 2<br />
(a)<br />
(a)<br />
31 017,19<br />
20 228,62<br />
(a) Informācija šajās ailēs ir nepieciešama, lai varētu veikt datu salīdzinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusēm ir atšķirīgas metodes, kā paziņot par izmešiem un piesaisti no<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora.<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
IC - ietverts citā nozarē<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
152
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 1.B SEG izmešu īss pārskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1995<br />
SEG izmešu un piesaistes CO 2 CO 2<br />
CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) SF 6 NO x CO NMGOS SO 2<br />
kategorijas izmeši piesaiste<br />
P A P A P A<br />
(Gg)<br />
CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
(Gg)<br />
Kopējie nacionālie izmeši un piesaiste 10 145,30 -10 483,55 101,34 3,75 ND ND ND ND ND ND 42,30 453,67 64,02 59,18<br />
1. Enerģētika 10 017,90 29,10 0,26 41,80 436,17 48,71 59,07<br />
A. Kurināmā sadedzināšana Atsauces pieeja (2)<br />
Nozaru pieeja (2) 10 017,90 7,50 0,26 41,80 436,17 46,56 59,07<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 21,60 ND ND ND 2,14 ND<br />
2. Rūpnieciskie procesi 127,40 NA NA ND ND ND ND ND ND NA/ND 0,00 9,22 0,11<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA ND 6,09<br />
4. Lauksaimniecība NA NA 44,64 3,22 NA/ND NA/ND NA/ND NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība (3)<br />
NA/ND (3) -10 483,55 2,00 0,01 0,50 17,50 NA NA<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND 25,60 0,25 NA/ND NA/ND NA/ND NA/ND<br />
7. Citi NA NA NA NA ND ND ND ND ND ND NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 1 882,00<br />
A = Faktiskie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
P = Potenciālie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
HFC un PFC izmeši ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par sīkāk sadalitiem HFC un PFC<br />
(1)<br />
Pārbaudes vajadzībām valstis tika lūgtas iesniegt aprēķinu rezultātus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespējams, kopējiem nacionālajiem aprēķiniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabulā ir iekļauti tikai vienas pieejas aprēķinu rezultāti.<br />
(2)<br />
Kopējais CO 2 izmešu un CO 2 piesaistes novērtējums nav sniegts vienā ailē. Tika noteikti CO 2 "neto" izmeši (izmeši - piesaistes) un tabulas attiecīgajās ailēs sniegts tikai viens no skaitļiem, kas apraksta vai nu<br />
tikai CO 2 izmešus, vai arī tikai CO 2 piesaisti. Tabulās piesaiste norādīta ar (-) zīmi, bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
(3)<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
2<br />
153
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta izmeši<br />
Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1995<br />
4<br />
(1)<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2<br />
CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 Kopā<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
Kopā (Neto izmeši) (1) -338,25 2 128,12 1 161,26 ND ND ND 2 951,13<br />
1. Enerģētika 10 017,90 611,08 81,53 10 710,51<br />
A. Kurināmā sadedzināšana (Nozaru pieeja) 10 017,90 157,48 81,53 10 256,91<br />
1. Enerģijas ražošana un pārvade 4 542,83 7,46 17,98 4 568,27<br />
2. Apstrādes rūpniecība un būvniecība 1 038,33 3,<strong>49</strong> 4,34 1 046,16<br />
3. Transports 1 748,79 7,88 33,17 1 789,84<br />
4. Citas nozares 2 558,42 138,66 26,04 2 723,12<br />
5. Citi 129,52 NA NA 129,52<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 453,60 ND 453,60<br />
1. Cietais kurināmais ND ND ND ND<br />
2. Naftas produkti un dabasgāze ND 453,60 ND 453,60<br />
2. Rūpnieciskie procesi 127,40 NA NA ND ND ND 127,40<br />
A. Minerālie produkti 127,40 NA NA 127,40<br />
B. Ķīmiskā rūpniecība NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
C. Metālu ražošana NA/IC NA NA ND ND NA/IC/ND<br />
D. Citu produktu ražošana NA NA<br />
E. Halogēnoglekļa un SF 6 ražošana ND ND ND ND<br />
F. Halogēnoglekļa un SF 6 patēriņš ND ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA ND NA/ND<br />
4. Lauksaimniecība NA 937,42 996,65 1 934,07<br />
A. Mājlopu gremošanas procesi 825,62 825,62<br />
B. Organiskā mēslojuma izmantošana 111,80 ND 111,80<br />
C. Rīsu audzēšana NA NA<br />
D. Lauksaimnieciskās augsnes NA 996,65 996,65<br />
E. Savannas izdegšana NA NA NA<br />
F. Lauksaimniecības atkritumu sadedzināšana ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība -10 483,55 42,00 4,34 -10 437,21<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana 0,00 537,62 78,74 616,36<br />
A. Cieto atkritumu izgāztuves NA 537,62 537,62<br />
B. Notekūdeņu apstrāde NA 78,7478,74<br />
C. Atkritumu sadedzināšana ND ND ND ND<br />
D. Citi NA NA NA NA<br />
7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 1 882,00 1 882,00<br />
(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora ailē ir sniegta informācija par CO 2<br />
bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Neto CO 2 CH 4 N 2 O Summārie<br />
izmeši piesaiste izmeši /<br />
izmeši<br />
piesaiste<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecība<br />
A. Mežaudžu krājas apjoma izmaiņas NA -10 600,00<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
-10 600,00 -10 600,00<br />
B. Meža zemju transformācija ND ND 42,00 4,34 46,34<br />
C. Lauksaimniecībā neizmantotā zeme ND ND ND ND<br />
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsnē 116,45 NA 116,45 116,45<br />
E. Citi NA NA NA NA NA NA<br />
Kopējie CO 2 ekvivalenta izmeši no zemes izmantošanas un mežsaimniecības 116,45 -10 600,00 -10 483,55 42,00 4,34 -10 437,21<br />
Kopējie CO 2<br />
Kopējie CO 2<br />
(a)<br />
(a)<br />
13 388,34<br />
2 951,13<br />
(a) Informācija šajās ailēs ir nepieciešama, lai varētu veikt datu salīdzinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusēm ir atšķirīgas metodes, kā paziņot par izmešiem un piesaisti no<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora.<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
IC - ietverts citā nozarē<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
154
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 1.B SEG izmešu īss pārskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1996<br />
SEG izmešu un piesaistes CO 2 CO 2 CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) SF 6 NO x CO NMGOS SO 2<br />
kategorijas izmeši piesaiste<br />
P A P A P A<br />
(Gg)<br />
CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
(Gg)<br />
Kopējie nacionālie izmeši un piesaiste 9 5<strong>49</strong>,50 -10 <strong>49</strong>6,38 95,08 3,77 ND ND ND ND ND ND 35,32 193,08 48,28 58,89<br />
1. Enerģētika 9 364,12 25,04 0,38 34,82 175,58 26,72 58,75<br />
A. Kurināmā sadedzināšana Atsauces pieeja (2)<br />
Nozaru pieeja (2) 9 364,12 6,26 0,38 34,82 175,58 25,48 58,75<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 18,78 ND ND ND 1,23 ND<br />
2. Rūpnieciskie procesi 185,38 NA NA ND ND ND ND ND ND NA/ND 0,00 14,76 0,14<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA ND 6,80<br />
4. Lauksaimniecība NA NA 41,86 3,13 NA/ND NA/ND NA/ND NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība (3)<br />
NA/ND (3) -10 <strong>49</strong>6,38 2,00 0,01 0,50 17,50 NA NA<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND 26,18 0,25 NA/ND NA/ND NA/ND NA/ND<br />
7. Citi NA NA NA NA ND ND ND ND ND ND NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 1 511,00<br />
A = Faktiskie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
P = Potenciālie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
HFC un PFC izmeši ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par sīkāk sadalītiem HFC un PFC izmešiem ir norādīti CRF 2(II).tabulā.<br />
(1)<br />
Pārbaudes vajadzībām valstis tika lūgtas iesniegt aprēķinu rezultātus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespējams, kopējiem nacionālajiem aprēķiniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabulā ir iekļauti tikai vienas pieejas aprēķinu rezultāti.<br />
(2)<br />
Kopējais CO 2 izmešu un CO 2 piesaistes novērtējums nav sniegts vienā ailē. Tika noteikti CO 2<br />
tikai CO 2 izmešus, vai arī tikai CO 2 piesaisti. Tabulās piesaiste norādīta ar (-) zīmi, bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
(3)<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
2<br />
155
PIELIKUMI<br />
KOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta izmeši<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1996<br />
Latvija<br />
2.pielikums<br />
4<br />
(1)<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2<br />
CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 Kopā<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
Kopā (Neto izmeši) (1) -946,88 1 996,58 1 169,01 ND ND ND 2 218,71<br />
1. Enerģētika 9 364,12 525,76 117,<strong>49</strong> 10 007,37<br />
A. Kurināmā sadedzināšana (Nozaru pieeja) 9 364,12 131,48 117,<strong>49</strong> 9 613,09<br />
1. Enerģijas ražošana un pārvade 3 901,56 7,83 17,98 3 927,37<br />
2. Apstrādes rūpniecība un būvniecība 741,27 1,13 0,93 743,33<br />
3. Transports 1 611,92 6,80 76,88 1 695,60<br />
4. Citas nozares 3 053,56 115,71 21,70 3 190,97<br />
5. Citi 55,82 0,00 0,00 55,82<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši 0,00 394,28 0,00 394,28<br />
1. Cietais kurināmais ND 0,00 0,00 0,00<br />
2. Naftas produkti un dabasgāze ND 394,28 0,00 394,28<br />
2. Rūpnieciskie procesi 185,38 NA NA ND ND ND 185,38<br />
A. Minerālie produkti 185,38 NA NA 185,38<br />
B. Ķīmiskā rūpniecība NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
C. Metālu ražošana NA/IC NA NA ND ND NA/IC/ND<br />
D. Citu produktu ražošana NA NA<br />
E. Halogēnoglekļa un SF 6 ražošana ND ND ND ND<br />
F. Halogēnoglekļa un SF 6 patēriņš ND ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA ND NA/ND<br />
4. Lauksaimniecība NA 879,04 969,06 1 848,10<br />
A. Mājlopu gremošanas procesi 778,81 778,81<br />
B. Organiskā mēslojuma izmantošana 100,23 ND 100,23<br />
C. Rīsu audzēšana NA NA<br />
D. Lauksaimnieciskās augsnes NA 969,06 969,06<br />
E. Savannas izdegšana NA NA NA<br />
F. Lauksaimniecības atkritumu sadedzināšana ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība -10 <strong>49</strong>6,38 42,00 4,34 -10 450,04<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 5<strong>49</strong>,78 78,12 627,90<br />
A. Cieto atkritumu izgāztuves NA 5<strong>49</strong>,78 5<strong>49</strong>,78<br />
B. Notekūdeņu apstrāde ND 78,12 78,12<br />
C. Atkritumu sadedzināšana ND ND ND ND<br />
D. Citi NA NA NA NA<br />
7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 1 511,00 1 511,00<br />
(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora ailē ir sniegta informācija par CO 2<br />
bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Neto CO 2 CH 4 N 2 O Summārie<br />
izmeši piesaiste izmeši /<br />
izmeši<br />
piesaiste<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecība<br />
A. Mežaudžu krājas apjoma izmaiņas NA -10 600,00<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
-10 600,00 -10 600,00<br />
B. Meža zemju transformācija ND ND 42,00 4,34 46,34<br />
C. Lauksaimniecībā neizmantotā zeme ND ND ND ND<br />
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsnē 103,62 NA 103,62 103,62<br />
E. Citi NA NA NA NA NA NA<br />
Kopējie CO 2 ekvivalenta izmeši no zemes izmantošanas un mežsaimniecības 103,62 -10 600,00 -10 <strong>49</strong>6,38 42,00 4,34 -10 450,04<br />
Kopējie CO 2<br />
Kopējie CO 2<br />
(a)<br />
(a)<br />
12 668,75<br />
2 218,71<br />
(a) Informācija šajās ailēs ir nepieciešama, lai varētu veikt datu salīdzinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusēm ir atšķirīgas metodes, kā paziņot par izmešiem un piesaisti no<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora.<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
IC - ietverts citā nozarē<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
156
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 1.B SEG izmešu īss pārskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1997<br />
SEG izmešu un piesaistes CO 2 CO 2 CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) SF 6 NO x CO NMGOS SO 2<br />
kategorijas izmeši piesaiste<br />
P A P A P A<br />
(Gg)<br />
CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
(Gg)<br />
Kopējie nacionālie izmeši un piesaiste 8 618,71 -10 508,48 103,80 3,83 ND ND ND ND ND ND 44,85 371,95 73,99 44,14<br />
1. Enerģētika 8 465,21 35,10 0,41 44,35 354,45 50,22 44,07<br />
A. Kurināmā sadedzināšana Atsauces pieeja (2)<br />
Nozaru pieeja (2) 8 465,21 12,06 0,41 44,35 354,45 48,39 44,07<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 23,04 ND ND ND 1,83 ND<br />
2. Rūpnieciskie procesi 153,50 NA NA ND ND ND ND ND ND NA/ND 0,00 15,73 0,07<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA ND 8,05<br />
4. Lauksaimniecība NA NO 39,19 3,16 NA/ND NA/ND NA/ND NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība (3)<br />
NA/ND (3) -10 508,48 2,00 0,01 0,50 17,50 NA NA<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND 27,510,25 NA/ND NA/ND NA/ND NA/ND<br />
7. Citi NA NA NA NA ND ND ND ND ND ND NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 4 197,00<br />
A = Faktiskie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
P = Potenciālie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
HFC un PFC izmeši ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par sīkāk sadalītiem HFC un PFC izmešiem ir norādīti CRF 2(II).tabulā.<br />
Pārbaudes vajadzībām valstis tika lūgtas iesniegt aprēķinu rezultātus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespējams, kopējiem nacionālajiem aprēķiniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabulā ir iekļauti tikai vienas pieejas aprēķinu rezultāti.<br />
(1)<br />
(2)<br />
Kopējais CO 2 izmešu un CO 2 piesaistes novērtējums nav sniegts vienā ailē. Tika noteikti CO 2 "neto" izmeši (izmeši - piesaistes) un tabulas attiecīgajās ailēs sniegts tikai viens no skaitļiem, kas apraksta vai nu<br />
tikai CO 2 izmešus, vai arī tikai CO 2 piesaisti. Tabulās piesaiste norādīta ar (-) zīmi, bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
(3)<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
2<br />
157
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta izmeši<br />
Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1997<br />
4<br />
(1)<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2<br />
CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 Kopā<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
Kopā (Neto izmeši) (1) -1 889,77 2 179,74 1 187,92 NDNDND1 477,89<br />
1. Enerģētika 8 465,21 737,06 125,55 9 327,81<br />
A. Kurināmā sadedzināšana (Nozaru pieeja) 8 465,21 253,16 125,55 8 843,91<br />
1. Enerģijas ražošana un pārvade 3 819,17 10,54 22,32 3 852,03<br />
2. Apstrādes rūpniecība un būvniecība 1 242,94 3,93 6,82 1 253,68<br />
3. Transports 2 178,37 10,33 53,94 2 242,64<br />
4. Citas nozares 1 163,73 228,35 42,47 1 434,56<br />
5. Citi 61,00 NA NA 61,00<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 483,90 ND 483,90<br />
1. Cietais kurināmais ND ND ND NA<br />
2. Naftas produkti un dabasgāze ND 483,90 ND 483,90<br />
2. Rūpnieciskie procesi 153,50 NA NA NDNDND153,50<br />
A. Minerālie produkti 153,50 NA NA 153,50<br />
B. Ķīmiskā rūpniecība NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
C. Metālu ražošana NA/IC NA NA ND ND NA/IC/ND<br />
D. Citu produktu ražošana NA NA<br />
E. Halogēnoglekļa un SF 6 ražošana ND ND ND ND<br />
F. Halogēnoglekļa un SF 6 patēriņš ND ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA NDNA/ND<br />
4. Lauksaimniecība NA 823,01 980,53 1 803,54<br />
A. Mājlopu gremošanas procesi 729,10 729,10<br />
B. Organiskā mēslojuma izmantošana 93,91 ND 93,91<br />
C. Rīsu audzēšana NA NA<br />
D. Lauksaimnieciskās augsnes NA 980,53 980,53<br />
E. Savannas izdegšana NA NA NA<br />
F. Lauksaimniecības atkritumu sadedzināšana ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība -10 508,48 42,00 4,34 -10 462,14<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND577,67 77,50 655,17<br />
A. Cieto atkritumu izgāztuves NA 577,67 577,67<br />
B. Notekūdeņu apstrāde ND 77,50 77,50<br />
C. Atkritumu sadedzināšana ND ND ND ND<br />
D. Citi NA NA NA NA<br />
7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes NDNDND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 4 197,00 4 197,00<br />
(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora ailē ir sniegta informācija par CO 2<br />
bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Neto CO 2 CH 4 N 2 O Summārie<br />
izmeši piesaiste izmeši /<br />
izmeši<br />
piesaiste<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecība<br />
A. Mežaudžu krājas apjoma izmaiņas NA -10 600,00<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
-10 600,00 -10 600,00<br />
B. Meža zemju transformācija ND ND 42,00 4,34 46,34<br />
C. Lauksaimniecībā neizmantotā zeme ND ND ND ND<br />
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsnē 91,52 NA 91,52 91,52<br />
E. Citi NA NA NA NA NA NA<br />
Kopējie CO 2 ekvivalenta izmeši no zemes izmantošanas un mežsaimniecības 91,52 -10 600,00 -10 508,48 42,00 4,34 -10 462,14<br />
Kopējie CO 2<br />
Kopējie CO 2<br />
(a)<br />
(a)<br />
11 940,03<br />
1 477,89<br />
(a) Informācija šajās ailēs ir nepieciešama, lai varētu veikt datu salīdzinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusēm ir atšķirīgas metodes, kā paziņot par izmešiem un piesaisti no<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora.<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
IC - ietverts citā nozarē<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
158
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 1.B SEG izmešu īss pārskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1998<br />
SEG izmešu un piesaistes CO 2 CO 2 CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) SF 6 NO x CO NMGOS SO 2<br />
kategorijas izmeši piesaiste<br />
P A P A P A<br />
(Gg)<br />
CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
(Gg)<br />
Kopējie nacionālie izmeši un piesaiste 8 287,11 -10 508,48 124,87 4,00 ND ND ND ND ND ND 42,87 343,51 67,16 40,12<br />
1. Enerģētika 8 050,9733,81 0,38 42,35 326,01 46,05 39,99<br />
A. Kurināmā sadedzināšana Atsauces pieeja (2)<br />
Nozaru pieeja (2) 8 050,97 11,22 0,38 42,35 326,01 44,36 39,99<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 22,59 ND ND ND 1,69 ND<br />
2. Rūpnieciskie procesi 236,14 NA NA ND ND ND ND ND ND 0,02 0,00 15,81 0,13<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA ND 5,30<br />
4. Lauksaimniecība NA NA 35,86 3,36 NA/ND NA/ND NA/ND NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība (3)<br />
NA/ND (3) -10 508,48 2,00 0,01 0,50 17,50 NA NA<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND 53,19 0,25 NA/ND NA/ND NA/ND NA/ND<br />
7. Citi NA NA NA NA ND ND ND ND ND ND NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 4 061,00<br />
A = Faktiskie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
P = Potenciālie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
HFC un PFC izmeši ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par sīkāk sadalītiem HFC un PFC izmešiem ir norādīti CRF 2(II).tabulā.<br />
Pārbaudes vajadzībām valstis tika lūgtas iesniegt aprēķinu rezultātus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespējams, kopējiem nacionālajiem aprēķiniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabulā ir iekļauti tikai vienas pieejas aprēķinu rezultāti.<br />
(1)<br />
(2)<br />
Kopējais CO 2 izmešu un CO 2 piesaistes novērtējums nav sniegts vienā ailē. Tika noteikti CO 2 "neto" izmeši (izmeši - piesaistes) un tabulas attiecīgajās ailēs sniegts tikai viens no skaitļiem, kas apraksta vai nu<br />
tikai CO 2 izmešus, vai arī tikai CO 2 piesaisti. Tabulās piesaiste norādīta ar (-) zīmi, bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
(3)<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
2<br />
159
PIELIKUMI<br />
KOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta izmeši<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1998<br />
Latvija<br />
2.pielikums<br />
4<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2<br />
(1)<br />
CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 Kopā<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
Kopā (Neto izmeši) (1) -2 221,37 2 622,24 1 239,28 NDNDND1 640,14<br />
1. Enerģētika 8 050,97 710,09 117,63 8 878,69<br />
A. Kurināmā sadedzināšana (Nozaru pieeja) 8 050,97 235,70 117,63 8 404,30<br />
1. Enerģijas ražošana un pārvade 3 543,18 9,41 19,84 3 572,43<br />
2. Apstrādes rūpniecība un būvniecība 1 275,28 4,43 8,06 1 287,77<br />
3. Transports 2 126,22 9,98 48,05 2 184,25<br />
4. Citas nozares 1 047,79 211,89 41,68 1 301,36<br />
5. Citi 58,50 NA NA 58,50<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 474,39 ND 474,39<br />
1. Cietais kurināmais ND ND ND ND<br />
2. Naftas produkti un dabasgāze ND 474,39 ND 474,39<br />
2. Rūpnieciskie procesi 236,14 NA NA NDNDND236,14<br />
A. Minerālie produkti 236,14 NA NA 236,14<br />
B. Ķīmiskā rūpniecība NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
C. Metālu ražošana NA/IC NA NA ND ND NA/IC/ND<br />
D. Citu produktu ražošana NA NA<br />
E. Halogēnoglekļa un SF 6 ražošana ND ND ND ND<br />
F. Halogēnoglekļa un SF 6 patēriņš ND ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA NDNA/ND<br />
4. Lauksaimniecība NA 753,10 1 040,98 1 794,08<br />
A. Mājlopu gremošanas procesi 664,99 664,99<br />
B. Organiskā mēslojuma izmantošana 88,12 177,94 266,06<br />
C. Rīsu audzēšana NA NA<br />
D. Lauksaimnieciskās augsnes NA 863,04 863,04<br />
E. Savannas izdegšana NA NA NA<br />
F. Lauksaimniecības atkritumu sadedzināšana ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība -10 508,48 42,00 4,34 -10 462,14<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND1 117,04 76,33 1 193,36<br />
A. Cieto atkritumu izgāztuves NA 1 117,04 1 117,04<br />
B. Notekūdeņu apstrāde ND 76,33 76,33<br />
C. Atkritumu sadedzināšana ND ND ND ND<br />
D. Citi NA NA NA NA<br />
7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes NDNDND ND<br />
Aviācija ND 0,00 ND ND<br />
Kuģniecība ND 0,00 ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND 0,00 ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 4 061,00 4 061,00<br />
(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora ailē ir sniegta informācija par CO 2<br />
bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Neto CO 2 CH 4 N 2 O Summārie<br />
izmeši piesaiste izmeši /<br />
izmeši<br />
piesaiste<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecība<br />
A. Mežaudžu krājas apjoma izmaiņas NA -10 600,00<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
-10 600,00 -10 600,00<br />
B. Meža zemju transformācija ND ND 42,00 4,34 46,34<br />
C. Lauksaimniecībā neizmantotā zeme ND ND ND ND<br />
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsnē 91,52 NA 91,52 91,52<br />
E. Citi NA NA NA NA NA NA<br />
Kopējie CO 2 ekvivalenta izmeši no zemes izmantošanas un mežsaimniecības 91,52 -10 600,00 -10 508,48 42,00 4,34 -10 462,14<br />
Kopējie CO 2<br />
Kopējie CO 2<br />
(a)<br />
(a)<br />
12 102,28<br />
1 640,14<br />
(a) Informācija šajās ailēs ir nepieciešama, lai varētu veikt datu salīdzinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusēm ir atšķirīgas metodes, kā paziņot par izmešiem un piesaisti no<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora.<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
IC - ietverts citā nozarē<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
160
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 1.B SEG izmešu īss pārskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1999<br />
SEG izmešu un piesaistes CO 2 CO 2 CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) SF 6 NO x CO NMGOS SO 2<br />
kategorijas izmeši piesaiste<br />
P A P A P A<br />
(Gg)<br />
CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
(Gg)<br />
Kopējie nacionālie izmeši un piesaiste 7 545,44 -5 228,55 123,62 4,01 ND ND ND ND 0,09 ND 40,74 327,66 113,80 33,38<br />
1. Enerģētika 7 384,78 24,50 0,34 39,86 295,84 42,09 33,27<br />
A. Kurināmā sadedzināšana Atsauces pieeja (2) 7 379,11<br />
Nozaru pieeja (2) 7 384,78 9,57 0,34 39,86 295,84 40,45 33,27<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 14,93 ND ND ND 1,64 ND<br />
2. Rūpnieciskie procesi 160,66 NA NA ND ND ND ND 0,09 ND 0,02 0,00 65,11 0,11<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA 0,01 6,60<br />
4. Lauksaimniecība NA NA 31,35 3,39 NA/ND NA/ND NA/ND NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība (3)<br />
NA/ND (3) -5 228,55 3,64 0,03 0,86 31,82 NA NA<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND 64,14 0,25 NA/ND NA/ND NA/ND NA/ND<br />
7. Citi NA NA NA NA ND ND ND ND ND ND NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 3 547,00<br />
A = Faktiskie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
P = Potenciālie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
HFC un PFC izmeši ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par sīkāk sadalītiem HFC un PFC izmešiem ir norādīti CRF 2(II).tabulā.<br />
Pārbaudes vajadzībām valstis tika lūgtas iesniegt aprēķinu rezultātus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespējams, kopējiem nacionālajiem aprēķiniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabulā ir iekļauti tikai vienas pieejas aprēķinu rezultāti.<br />
(1)<br />
(2)<br />
Kopējais CO 2 izmešu un CO 2 piesaistes novērtējums nav sniegts vienā ailē. Tika noteikti CO 2 "neto" izmeši (izmeši - piesaistes) un tabulas attiecīgajās ailēs sniegts tikai viens no skaitļiem, kas apraksta vai nu<br />
tikai CO 2 izmešus, vai arī tikai CO 2 piesaisti. Tabulās piesaiste norādīta ar (-) zīmi, bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
(3)<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
2<br />
161
PIELIKUMI<br />
KOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta izmeši<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 1999<br />
Latvija<br />
2.pielikums<br />
4<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2<br />
(1)<br />
CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 Kopā<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
Kopā (Neto izmeši) (1) 2 316,89 2 595,92 1 242,30 NDNDND6 155,11<br />
1. Enerģētika 7 384,78 514,46 104,29 8 003,52<br />
A. Kurināmā sadedzināšana (Nozaru pieeja) 7 384,78 200,96 104,29 7 690,02<br />
1. Enerģijas ražošana un pārvade 3 116,00 6,41 13,77 3 136,17<br />
2. Apstrādes rūpniecība un būvniecība 1 146,21 5,64 10,<strong>49</strong> 1 162,33<br />
3. Transports 2 087,00 9,79 47,74 2 144,53<br />
4. Citas nozares 978,37 179,13 32,29 1 189,79<br />
5. Citi 57,20 NA NA 57,20<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 313,50 ND 313,50<br />
1. Cietais kurināmais ND ND ND ND<br />
2. Naftas produkti un dabasgāze ND 313,50 ND 313,50<br />
2. Rūpnieciskie procesi 160,66 NA NA NDNDND160,66<br />
A. Minerālie produkti 160,66 NA NA 160,66<br />
B. Ķīmiskā rūpniecība NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
C. Metālu ražošana NA/IC NA NA ND ND NA/ND/IC<br />
D. Citu produktu ražošana NA NA<br />
E. Halogēnoglekļa un SF 6 ražošana ND ND ND ND<br />
F. Halogēnoglekļa un SF 6 patēriņš ND ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA 4,28 4,28<br />
4. Lauksaimniecība NA 658,27 1 0<strong>49</strong>,66 1 707,93<br />
A. Mājlopu gremošanas procesi 577,91 577,91<br />
B. Organiskā mēslojuma izmantošana 80,36 151,90 232,26<br />
C. Rīsu audzēšana NA NA<br />
D. Lauksaimnieciskās augsnes NA 897,76 897,76<br />
E. Savannas izdegšana NA NA NA<br />
F. Lauksaimniecības atkritumu sadedzināšana ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība -5 228,55 76,36 7,75 -5 144,44<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND1 346,85 76,33 1 423,17<br />
A. Cieto atkritumu izgāztuves NA 1 220,32 1 220,32<br />
B. Notekūdeņu apstrāde 126,53 76,33 202,85<br />
C. Atkritumu sadedzināšana ND ND ND ND<br />
D. Citi NA NA NA NA<br />
7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes NDNDND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 3 547,00 3 547,00<br />
(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora ailē ir sniegta informācija par CO 2<br />
bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Neto CO 2 CH 4 N 2 O Summārie<br />
izmeši piesaiste izmeši /<br />
izmeši<br />
piesaiste<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecība<br />
A. Mežaudžu krājas apjoma izmaiņas NA -5 321,71<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
-5 321,71 -5 321,71<br />
B. Meža zemju transformācija ND ND 76,36 7,75 84,11<br />
C. Lauksaimniecībā neizmantotā zeme ND ND ND ND<br />
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsnē 93,16 NA 93,16 93,16<br />
E. Citi NA NA NA NA NA NA<br />
Kopējie CO 2 ekvivalenta izmeši no zemes izmantošanas un mežsaimniecības 93,16 -5 321,71 -5 228,55 76,36 7,75 -5 144,44<br />
Kopējie CO 2<br />
Kopējie CO 2<br />
(a)<br />
(a)<br />
11 299,56<br />
6 155,11<br />
(a) Informācija šajās ailēs ir nepieciešama, lai varētu veikt datu salīdzinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusēm ir atšķirīgas metodes, kā paziņot par izmešiem un piesaisti no<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora.<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
IC - ietverts citā nozarē<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
162
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
KOPSAVILKUMS 1.B SEG izmešu īss pārskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 2000<br />
SEG izmešu un piesaistes CO 2 CO 2 CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) SF 6 NO x CO NMGOS SO 2<br />
kategorijas izmeši piesaiste<br />
P A P A P A<br />
(Gg)<br />
CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
(Gg)<br />
Kopējie nacionālie izmeši un piesaiste 7 100,06 -4 290,19 123,77 4,12 ND ND ND ND 0,02 ND 37,88 283,18 95,97 18,<strong>49</strong><br />
1. Enerģētika 6 999,2025,2 0,32 36,98 250,73 35,77 18,41<br />
A. Kurināmā sadedzināšana Atsauces pieeja (2) 7 182,73<br />
Nozaru pieeja (2) 6 999,20 7,52 0,32 36,98 250,73 34,35 18,41<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 17,68 ND ND ND 1,42 ND<br />
2. Rūpnieciskie procesi 100,86 NA NA ND ND ND ND 0,02 ND 0,02 0,00 54,40 0,08<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA 0,01 NA NA 5,80NA<br />
4. Lauksaimniecība NA NA 30,64 3,53 NA/ND NA/ND NA/ND NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība (3)<br />
NA/ND (3) -4 290,19 3,71 0,03 0,88 32,45 NA NA<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND 64,23 0,24 NA/ND NA/ND NA/ND NA/ND<br />
7. Citi NA NA NA NA ND ND ND ND ND ND NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 2 543,00<br />
A = Faktiskie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
P = Potenciālie izmeši, aprēķināti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlīnijās<br />
HFC un PFC izmeši ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par sīkāk sadalītiem HFC un PFC izmešiem ir norādīti CRF 2(II).tabulā.<br />
(1)<br />
Pārbaudes vajadzībām valstis tika lūgtas iesniegt aprēķinu rezultātus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespējams, kopējiem nacionālajiem aprēķiniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabulā ir iekļauti tikai vienas pieejas aprēķinu rez<br />
(2)<br />
Kopējais CO 2 izmešu un CO 2 piesaistes novērtējums nav sniegts vienā ailē. Tika noteikti CO 2 "neto" izmeši (izmeši - piesaistes) un tabulas attiecīgajās ailēs sniegts tikai viens no skaitļiem, kas apraksta vai nu<br />
tikai CO 2 izmešus, vai arī tikai CO 2 piesaisti. Tabulās piesaiste norādīta ar (-) zīmi, bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
(3)<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
2<br />
163
PIELIKUMI<br />
KOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta izmeši<br />
(Lapaspuse 1 no 1) 2000<br />
Latvija<br />
2.pielikums<br />
4<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2<br />
(1)<br />
CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 Kopā<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
Kopā (Neto izmeši) (1) 2 809,87 2 599,25 1 278,56 ND ND 0,02 6 687,71<br />
1. Enerģētika 6 999,20 529,10 99,61 7 627,90<br />
A. Kurināmā sadedzināšana (Nozaru pieeja) 6 999,20 157,82 99,61 7 256,62<br />
1. Enerģijas ražošana un pārvade 2 895,00 8,13 16,66 2 919,79<br />
2. Apstrādes rūpniecība un būvniecība 1 055,00 5,63 9,92 1 070,55<br />
3. Transports 2 088,00 8,86 46,42 2 143,28<br />
4. Citas nozares 901,00 135,21 26,60 1 062,81<br />
5. Citi 60,20 NA NA 60,20<br />
B. Kurināmā gaistošo vielu izmeši ND 371,28 ND 371,28<br />
1. Cietais kurināmais ND ND ND ND<br />
2. Naftas produkti un dabasgāze ND 371,28 ND 371,28<br />
2. Rūpnieciskie procesi 100,86 NA NA ND ND 0,02 100,88<br />
A. Minerālie produkti 100,86 NA NA 100,86<br />
B. Ķīmiskā rūpniecība NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
C. Metālu ražošana NA/IC NA NA ND ND NA/IC/ND<br />
D. Citu produktu ražošana NA NA<br />
E. Halogēnoglekļa un SF 6 ražošana ND ND ND ND<br />
F. Halogēnoglekļa un SF 6 patēriņš ND ND 0,02 0,02<br />
G. Citi NA NA NA ND ND ND NA/ND<br />
3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana NA 3,21 3,21<br />
4. Lauksaimniecība NA 643,45 1 093,72 1 737,17<br />
A. Mājlopu gremošanas procesi 565,11 565,11<br />
B. Organiskā mēslojuma izmantošana 78,34 151,50 229,85<br />
C. Rīsu audzēšana NA NA<br />
D. Lauksaimnieciskās augsnes NA 942,22 942,22<br />
E. Savannas izdegšana NA NA NA<br />
F. Lauksaimniecības atkritumu sadedzināšana ND ND ND<br />
G. Citi NA NA NA<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecība -4 290,19 77,87 7,75 -4 204,57<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana NA/ND 1 348,83 74,28 1 423,11<br />
A. Cieto atkritumu izgāztuves NA 1 257,27 1 257,27<br />
B. Notekūdeņu apstrāde 91,56 74,28 165,84<br />
C. Atkritumu sadedzināšana ND ND ND ND<br />
D. Citi NA NA NA NA<br />
7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NA<br />
Memoranduma sadaļas:<br />
Starptautiskās degvielas novietnes ND ND ND ND<br />
Aviācija ND ND ND ND<br />
Kuģniecība ND ND ND ND<br />
Daudzpusējā ekspluatācija ND ND ND ND<br />
CO 2 izmeši no biomasas sadedzināšanas 2 543,00 2 543,00<br />
(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora ailē ir sniegta informācija par CO 2<br />
bet izmeši ar (+) zīmi.<br />
SEG izmešu un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Neto CO 2 CH 4 N 2 O Summārie<br />
izmeši piesaiste izmeši /<br />
izmeši<br />
piesaiste<br />
Zemes izmantošana un mežsaimniecība<br />
A. Mežaudžu krājas apjoma izmaiņas NA -4 384,88<br />
CO 2 ekvivalents (Gg )<br />
-4 384,88 -4 384,88<br />
B. Meža zemju transformācija ND ND 77,87 7,7585,62<br />
C. Lauksaimniecībā neizmantotā zeme ND ND ND ND<br />
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsnē 94,69 NA 94,69 94,69<br />
E. Citi NA NA NA NA NA NA<br />
Kopējie CO 2 ekvivalenta izmeši no zemes izmantošanas un mežsaimniecības 94,69 -4 384,88 -4 290,19 77,87 7,75-4 204,57<br />
Kopējie CO 2<br />
Kopējie CO 2<br />
(a)<br />
(a)<br />
10 892,28<br />
6 687,71<br />
(a) Informācija šajās ailēs ir nepieciešama, lai varētu veikt datu salīdzinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusēm ir atšķirīgas metodes, kā paziņot par izmešiem un piesaisti no<br />
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora.<br />
Indikatori:<br />
ND - nav aprēķināts, jo nav datu<br />
IC - ietverts citā nozarē<br />
NA - nav sastopams<br />
0,00 - mazāk par nulli<br />
CRF pārskata informācijas iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma dalībvalstīm<br />
164
PIELIKUMI<br />
2.pielikums<br />
IZMEŠU KOPSAVILKUMS Latvija<br />
SILTUMNCEFEKTA GZES IZMEŠI<br />
Bzes gads () 990 99 992 993 994 995 996 997 998 999 2000<br />
CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
Neto CO 2 izmeši/piesaiste 12 701,62 12 701,62 7 665,35 4 048,81 1 993,06 1 064,94 -338,25 -946,88 -1 889,77 -2 221,37 2 316,89 2 809,87<br />
CO 2 izmeši (bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas) (2) 23 527,20 23 527,20 18 <strong>49</strong>1,30 14 924,26 12 860,80 11 911,42 10 145,30 9 5<strong>49</strong>,50 8 618,71 8 287,11 7 545,44 7 100,06<br />
CH 4 4 115,14 4 115,14 4 016,96 3 333,23 2 386,57 2 086,22 2 128,12 1 996,58 2 179,74 2 622,24 2 595,92 2 599,25<br />
N 2 O 3 411,86 3 411,86 2 399,33 2 220,53 1 583,79 1 352,84 1 161,26 1 169,01 1 187,92 1 239,28 1 242,30 1 278,56<br />
HFCs ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND<br />
PFCs ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND<br />
SF 6 ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND 0,02<br />
Kop (ar neto CO 2 izmešiem/piesaisti) 20 228,62 20 228,62 4 08,65 9 602,57 5 963,4 4 504,00 2 95,3 2 28,7 477,89 640,5 6 55, 6 687,7<br />
Kop (bez CO 2 no zemes izmantošanas un mežsaimniecbas) (2) 3 054,20 3 054,20 24 907,60 20 478,0 6 83,6 5 350,48 3 434,68 2 75,09 986,37 2 48,63 383,66 0 977,90<br />
SEG IZMEŠU UN PIESAISTES Bzes gads () 990 99 992 993 994 995 996 997 998 999 2000<br />
KATEGORIJAS CO 2 ekvivalents (Gg)<br />
1. Enertika 24 628,54 24 628,54 19 310,<strong>49</strong> 15 712,73 13 585,75 12 416,88 10 710,51 10 007,37 9 327,81 8 878,70 8 003,52 7 627,90<br />
2. Rpnieciskie procesi 562,91 562,91 584,01 286,34 89,30 154,23 127,40 185,38 153,50 236,14 160,66 100,88<br />
3. Šdintju un citu produktu lietošana ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND 4,28 3,21<br />
4. Lauksaimniecba 5 334,76 5 334,76 4 418,17 3 870,53 2 533,50 2 139,23 1 934,07 1 848,10 1 803,54 1 794,08 1 707,93 1 737,17<br />
5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -10 788,57 -10 788,57 -10 788,94 -10 838,44 -10 830,74 -10 809,47 -10 437,21 -10 450,04 -10 462,14 -10 462,14 -5 144,44 -4 204,57<br />
6. Atkritumu apsaimniekošana <strong>49</strong>0,97 <strong>49</strong>0,97 557,92 571,40 585,60 603,14 616,36 627,90 655,17 1 193,36 1 423,17 1 423,11<br />
7. Citi NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA<br />
K bazes gads pieemts 1990. gads.<br />
Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par izmešiem un piesaisti no Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.<br />
(1)<br />
(2)<br />
CRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm<br />
2<br />
165
PIELIKUMI<br />
3. pielikums<br />
TIEŠO SEG IZMEŠU PROGNOŽU APRINOS IZMANTOTIE RDTJI<br />
4<br />
Enerijas bilance, PJ, 1994.-2020. gads<br />
1. tabula<br />
994 999 2005 200 20 5 2020<br />
Primrs enerijas patriš 204,7 63,30 68,5 77,55 9, 208,36<br />
Imports 192,55 154,29 142,83 152,83 168,80 185,19<br />
Ogles 12,61 3,58 6,67 10,01 14,39 21,63<br />
Kokss 0,23 0,32 0,35 0,39 0,43 0,47<br />
Degakmens ea - 0,<strong>49</strong> 5,85 3,16 2,11 0,12<br />
Mazuts 62,47 25,52 8,58 7,97 8,03 8,07<br />
Dzedegviela 26,67 18,40 21,13 23,17 25,68 28,52<br />
Benzns 19,83 14,74 13,72 15,51 17,54 19,91<br />
Sašidrint gze 2,28 1,78 2,25 2,35 2,58 2,94<br />
Dabasgze 34,71 41,86 50,11 52,32 57,60 64,42<br />
Koksne 24,22 38,25 34,11 35,94 38,26 37,01<br />
Elektrba 9,53 9,35 0,06 2,01 2,18 2,10<br />
Primro energoresursu ražošana 14,61 11,37 25,74 26,72 24,<strong>49</strong> 25,27<br />
Kdra 2,71 1,43 14,79 14,70 10,75 11,27<br />
Bioetanols - - 0,47 0,53 0,60 0,62<br />
Biogze - - 0,57 0,57 0,57 0,57<br />
Reeneratvie resursi 11,90 9,94 9,91 10,92 12,57 12,81<br />
Eksports 2,99 2,36 0,06 2,00 2,18 2,10<br />
Kdra - 0,05 - - - -<br />
Elektrba 2,99 2,31 0,06 2,00 2,18 2,10<br />
Prveides sektors 2,37 0,74 0,78 0,02 0,62 2,56<br />
Elektrostacijas - 0,01 0,38 0,38 0,38 0,38<br />
Biogze - - 0,57 0,57 0,57 0,57<br />
HES 11,90 9,93 9,90 9,90 11,32 11,42<br />
VES - 0,01 0,01 1,02 1,25 1,39<br />
Saražot elektroenerija -11,90 -9,93 -10,10 -11,11 -12,76 -13,00<br />
Koenercijas stacijas 5,22 5,41 8,40 7,80 8,58 10,70<br />
Ogles - - 3,77 2,77 3,74 6,17<br />
Kdra 1,96 1,00 12,50 11,23 10,65 11,17<br />
Degakmens ea - 0,06 5,71 3,04 1,99 -<br />
Mazuts 14,29 7,58 - - - -<br />
Dzedegviela - 0,01 - - - -<br />
Dabasgze 7,69 15,40 22,44 16,00 16,74 17,64<br />
Koksne - - 3,47 6,50 6,60 9,30<br />
Saražot elektroenerija -4,09 -4,86 -12,65 -13,31 -14,02 -16,16<br />
Saražotais siltums -14,63 -13,78 -26,84 -18,43 -17,12 -17,42<br />
Katlumjas 7,15 5,32 2,00 1,84 1,66 1,59<br />
Ogles 3,37 0,51 - - - -<br />
Kdra 0,41 0,11 - - - -<br />
Degakmens ea - 0,31 0,02 0,01 0,01 0,01<br />
Mazuts 26,37 9,34 0,59 0,59 0,58 0,57<br />
Dzedegvela 0,36 0,09 - - - -<br />
Sašidrint gze 0,01 - - - - -<br />
Dabasgze 10,65 11,33 10,90 11,08 11,24 11,41<br />
166
PIELIKUMI<br />
994 999 2005 200 20 5 2020<br />
Koksne 6,27 6,02 5,41 5,34 5,27 5,20<br />
Elektrba 0,04 0,02 - - - -<br />
Saražotais siltums -40,33 -22,41 -14,92 -15,18 -15,44 -15,60<br />
Enertika* 0,2 3,09 3,39 3,70 4, 4,48<br />
Kdra 0,03 0,12 0,09 0,09 0,10 0,10<br />
Mazuts - 0,73 0,82 0,89 0,99 1,08<br />
Dzedegviela 0,12 0,21 0,24 0,26 0,29 0,31<br />
Dabasgze - 0,64 0,71 0,78 0,86 0,94<br />
Koksne - 0,05 0,05 0,06 0,07 0,08<br />
Siltums - 0,34 0,38 0,41 0,46 0,50<br />
Elektrba 0,06 1,00 1,10 1,21 1,34 1,47<br />
Zudumi** ,75 3,53 3,66 0,78 9,57 0,00<br />
Elektrba 5,47 4,75 4,30 4,43 4,80 5,12<br />
Centralizt siltumapgde 6,18 7,77 8,14 4,92 3,18 3,05<br />
Dabasgze 0,10 1,01 1,22 1,43 1,59 1,83<br />
Gala enerijas patriš*** 79,83 35,94 40,67 53,05 66,8 8,20<br />
Ogles 9,24 3,07 2,90 7,24 10,65 15,46<br />
Kokss 0,23 0,32 0,35 0,39 0,43 0,47<br />
Kdra 0,31 0,15 2,20 3,38 - -<br />
Degakmens ea - 0,12 0,12 0,11 0,11 0,11<br />
Mazuts 21,81 7,87 7,17 6,<strong>49</strong> 6,46 6,42<br />
Dzedegviela 26,19 18,09 20,89 22,91 25,39 28,21<br />
Benzns 19,83 14,74 13,72 15,51 17,54 19,91<br />
Sašidrint gze 2,27 1,78 2,25 2,35 2,58 2,94<br />
Dabasgze 16,27 13,48 14,84 23,03 27,17 32,60<br />
Koksne 17,95 32,18 25,18 24,04 26,32 22,43<br />
Centralizt siltumapgde 48,77 28,08 33,23 28,28 28,92 29,46<br />
Elektrba 16,96 16,06 17,35 18,79 20,64 22,57<br />
Bioetanols - - 0,47 0,53 0,60 0,62<br />
Energoefektivitte - - 1,68 2,64 2,63 2,62<br />
Lauksaimniecba 0,8 4,6 4,36 4,63 5,05 5,48<br />
Ogles 0,56 0,09 0,09 0,09 0,10 0,11<br />
Kdra 0,05 - - - - -<br />
Mazuts 1,33 0,24 0,25 0,27 0,30 0,32<br />
Dzedegviela 5,33 1,74 1,82 1,93 2,11 2,29<br />
Benzns 0,30 0,04 0,05 0,05 0,05 0,06<br />
Sašidrint gze 0,01 - - - - -<br />
Dabasgze 0,73 0,50 0,53 0,56 0,61 0,66<br />
Koksne 1,23 0,83 0,87 0,92 1,01 1,09<br />
Centralizt siltumapgde 0,13 0,07 0,07 0,08 0,08 0,09<br />
Elektrba 1,14 0,65 0,68 0,73 0,79 0,86<br />
Pakalpojumi 44,59 27,30 28,45 32,8 36,65 39,95<br />
Ogles 2,77 1,96 1,03 2,84 3,26 3,66<br />
Kdra 0,11 0,03 - 3,38 - -<br />
Mazuts 5,94 0,81 0,75 0,69 0,63 0,57<br />
Dzedegviela 8,67 1,62 1,50 1,38 1,26 1,15<br />
Sašidrint gze - 0,10 0,10 0,17 0,28 0,54<br />
Dabasgze 1,37 1,85 1,75 2,99 5,06 10,02<br />
Koksne 3,79 9,06 8,09 7,42 10,59 6,77<br />
Centralizt siltumapgde 16,35 6,02 7,67 5,76 6,58 7,42<br />
Elektrba 5,59 5,85 6,32 6,94 7,76 8,60<br />
2<br />
167
PIELIKUMI<br />
4<br />
994 999 2005 200 20 5 2020<br />
Energoefektivitte - - 1,24 1,24 1,23 1,22<br />
Rpniecba 39,06 29,97 32,8 35,73 39,54 43,52<br />
Ogles 1,09 0,34 0,24 1,56 3,33 6,01<br />
Kokss 0,23 0,32 0,35 0,39 0,43 0,47<br />
Kdra 0,05 0,01 - - - -<br />
Degakmens ea - 0,12 0,12 0,11 0,11 0,11<br />
Mazuts 12,70 6,81 6,17 5,53 5,53 5,53<br />
Dzedegviela 1,58 1,28 1,23 1,18 1,18 1,18<br />
Sašidrint gze 0,06 0,09 0,09 0,09 0,17 0,21<br />
Dabasgze 9,76 8,14 7,88 7,38 9,39 10,04<br />
Koksne 1,93 6,88 6,42 6,08 5,27 5,28<br />
Siltums 5,51 1,11 4,86 7,45 7,54 7,<strong>49</strong><br />
Elektrba 6,15 4,87 5,45 5,96 6,59 7,20<br />
Mjsaimniecbas 54,63 45,39 44,62 46,29 47,23 48,53<br />
Ogles 4,82 0,68 1,54 2,75 3,96 5,68<br />
Kdra 0,10 0,11 2,20 - - -<br />
Mazuts 0,20 - - - - -<br />
Dzedegviela 1,81 - - - - -<br />
Sašidrint gze 2,14 1,32 1,10 1,01 0,91 0,81<br />
Dabasgze 4,36 2,86 4,61 12,02 12,01 11,77<br />
Koksne 11,00 15,41 9,80 9,62 9,45 9,29<br />
Centralizt siltumapgde 26,78 20,88 20,63 14,99 14,72 14,46<br />
Elektrba 3,42 4,13 4,30 4,50 4,78 5,12<br />
Reeneratvie resursi - - - - - -<br />
Energoefektivitte - - 0,44 1,40 1,40 1,40<br />
Transports 30,74 29,2 32, 36,23 40,97 46,34<br />
Gaisa transports 0,67 1,26 1,22 1,34 1,48 1,64<br />
Avicijas degviela 0,67 1,26 1,22 1,34 1,48 1,64<br />
Autotransports 25,66 24,09 26,90 30,42 34,42 38,94<br />
Benzns 19,53 14,70 13,67 15,46 17,<strong>49</strong> 19,85<br />
Dzedegviela 6,02 9,09 11,73 13,27 15,01 16,98<br />
Sašidrint gze 0,06 0,27 0,96 1,08 1,22 1,38<br />
Sašidrint dabasgze 0,05 0,03 0,07 0,08 0,10 0,11<br />
Bioetanols - - 0,47 0,53 0,60 0,62<br />
Dzelzceš un pilstas sabiedriskais transports 2,12 3,12 3,56 4,10 4,73 5,45<br />
Dzedegviela 1,46 2,69 3,11 3,60 4,18 4,84<br />
Elektrba 0,66 0,43 0,45 0,50 0,55 0,61<br />
Jras transports 2,29 0,42 0,28 0,21 0,17 0,13<br />
Mazuts 1,64 0,01 - - - -<br />
Dzedegviela 0,65 0,41 0,28 0,21 0,17 0,13<br />
Cauruvadu transports - 0,23 0,15 0,16 0,17 0,18<br />
Dabasgze - 0,10 - - - -<br />
Elektrba - 0,13 0,15 0,16 0,17 0,18<br />
* iekauts enerijas sektor patrtais (NACE 10, 23, 40).<br />
** zudumos ar iekauts elektroenerijas patriš elektrostacijs, tehnoloiskais patriš prvades tklos.<br />
*** nav pieskaitta enerijas efektivitte.<br />
168
PIELIKUMI<br />
2. tabula<br />
Atsevišu lauksaimniecbas produkcijas veidu ražošana 2000. – 2020. gad<br />
Rdtjs 2000 2005 200 20 5 2020<br />
Lauksaimniecb izmantojam zeme,<br />
tkst.ha<br />
2484,9 2484,8 2484,6 2484,5 2484,3<br />
Augkopba<br />
Iestrdtie N minerlmsli attiecg gada<br />
ražai (prrinot 100% barbas vielu), 23,0 31,1 39,6 47,2 58,3<br />
tkst. t<br />
Uz 1 ha sjumu kopplatbas, kg 26 32 37 41 45<br />
Kaot platba (ha) 3090,9 3160 3190,3 3230 3340,3<br />
Atsevišu graudaugu kultru kopraža<br />
(kltssvar), tkst.t<br />
923,6 1125 1350 1740 2004<br />
Graudaugi 918,98 1119,38 1343,25 1731,30 1993,98<br />
Pkšaugi 4,62 5,63 6,75 8,70 10,02<br />
Lopkopba<br />
Liellopi, tkst. 366,7 340 370 410 450<br />
Ckas, tkst. 393,5 380 395 410 420<br />
Aitas, tkst. 28,6 35 40 45 50<br />
Kazas, tkst. 10,4 15 20 22 25<br />
Zirgi, tkst. 15,7 20 21 22 23<br />
Putni, tkst. 3104,6 3200 3300 3350 3400<br />
2<br />
Atseviši mežsaimniecbas rdtji 1995. – 2020. gad<br />
3. tabula<br />
20 Rdtjs 995 2000 2005 200 5 2020<br />
Apsaimniekotie meži, tkst.ha 2882 2888 3010 3140 3270 3400<br />
No jauna apmežots platbas, tkst.ha 125 4 122 130 130 130<br />
paši aizsargjamie meži, tkst.ha 52 13,6 15 20 21 23<br />
Krmju platba, tkst.ha NA 120 120 120 120 120<br />
Izcirtumi un nepabeigtie apmežojumi, tkst.ha NA 79 90 90 100 100<br />
Ikgadjais krjas pieaugums, m 3 /ha NA 6,2 6,2 6,2 6,2 6,2<br />
Ikgadjais krjas pieaugums, milj.m 3 NA 16,53 17,23 17,99 18,75 19,51<br />
Kopj mežaudžu krja, milj.m 3 NA 545* 524 547 569 592<br />
Ikgadj meža ciršana (likvidais apjoms) 6,89 11 8,8 9,6 10,6 11<br />
Ikgadjais meža dabiskais atmirums (stumbru tilpums) 2,8 3,0 3,0 3,0 2,6 1,8<br />
* CO 2 piesaistes aprinos izmantotais kopjais mežaudžu krjas apjoms ir 503 milj.m 3<br />
169
PIELIKUMI<br />
4. pielikums<br />
1. tabula<br />
Dati, kas izmantoti CO 2 piesaistes apriniem mežsaimniecbas sektor<br />
Rdtjs 990 995 999 2000<br />
Ikgadj meža ciršana (likvidais apjoms),<br />
milj.m 3 5,76 6,89 10,7 11<br />
Ikgadjais meža dabiskais atmirums<br />
(stumbru tilpums), milj.m 3 3,0 2,8 3,0 3,0<br />
Meža zemes, t.sk. 2751 2830 2676 2888<br />
lapu koki, tkst/ha NA NA 1123,7 1155<br />
skuju koki, tkst/ha NA NA 1552,35 1733<br />
No jauna apmežots platbas, tkst. ha 143 112 NA 4<br />
paši aizsargjamie meži, tkst.ha 52 52 52 52<br />
4<br />
Nemeža zemes, t.sk.<br />
krmju platba, tkst.ha NA NA 118 120<br />
izcirtumi un nepabeigtie<br />
NA NA 1<strong>49</strong> 79<br />
apmežojumi (meža zems), tkst.ha<br />
Ikgadjais C piesaistes pieaugums, Gg 6540 6810 8078,28 8011,18<br />
Ikgadjais C piesaistes zudums, Gg 3550 3920 6626,9 6815,3<br />
Ikgadj C piesaiste, Gg 2990 2890 1451,37 1195,88<br />
Ikgadj CO 2 piesaiste, Gg 10960 10600 5321,71 4384,88<br />
2. tabula<br />
Dati, kas izmantoti CH 4 , N 2 O un netiešo SEG izmešu apriniem mežsaimniecbas sektor<br />
Rdtjs 990 995 999 2000<br />
Ikgadjais biomasas daudzums,<br />
ko sadedzina uz vietas, milj.m 3 0,47 0,56 1,01 1,03<br />
Oksidts frakcijas daa 2 0,9 0,9 0,9 0,9<br />
Ikgadjais uz vietas oksidts<br />
biomasas daudzums, milj.m 3 0,42 0,50 0,91 0,93<br />
Ikgadjie C zudumi, milj. t 0,10 0,125 0,23 0,23<br />
1 Avots: [42]<br />
2 Avots: [22]<br />
170
171
4<br />
Iespiests SIA ´Jelgavas Tipogr‚fijaª, 2002<br />
© Makets un dizains: Egils VÏtols<br />
172
Change language