pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
KOPSAVILKUMS<br />
1.2. Prskats par antropogno siltumncefekta gzu izmešiem un<br />
piesaisti<br />
1<br />
Prskat iekautas tiešs SEG (CO 2 , CH 4 , N 2 O un SF 6 ) un netiešs SEG (NO x , CO,<br />
NMGOS) un SO 2 laika posm no 995. ldz 2000. gadam. Saldzinjumam doti ar 990. gada<br />
dati, jo tie ir pieemti par atskaites punktu, nosakot Latvijas starptautisks saistbas SEG<br />
izmešu samazinšanai (skat. .. tabulu).<br />
SEG izmeši 1990. un 1995. – 2000. gad, Gg<br />
1.1. tabula<br />
SEG 1990 1995 1996 1997 1998 1999 2000<br />
CO 2 23527 10145 9550 8619 8287 7545 7100<br />
CH 4 196 101 95 104 125 124 124<br />
N 2 O 11 4 4 4 4 4 4<br />
NO x 102 42 35 45 43 41 38<br />
CO 513 454 193 372 344 328 283<br />
NMGOS 179 64 48 74 67 114 96<br />
SO 2 119 59 59 44 40 33 18<br />
Galvenais CO 2 izmešu avots 999. gad bija fosil kurinm sadedzinšana 97,9%<br />
apmr, tai skait enerijas sektors – 4,3%; apstrdes rpniecba un bvniecba – 15,2%;<br />
transports – 27,7%, citas nozares (lauksaimniecba, mežsaimniecba u.c.) – 13%, bet<br />
transporta un sadales zudumi – 0,8%. Prjie antropognie CO 2 izmešu avoti ir rpnieciskie<br />
procesi ,4%, un lauksaimniecisko zemju apsaimniekošana un kaošana. 999. gad meži<br />
Latvij piesaistja -5321,71 Gg CO 2 , kas bija par 5278,29 Gg mazk nek iepriekšjos gados<br />
(-0 600 Gg), savukrt 236,89 Gg CO 2 tika emitts atmosfr.<br />
Antropognie CH 4 izmeši 999. gad bija 23,62 Gg. Galvenie CH 4 izmešu avoti<br />
Latvij ir cieto atkritumu izgztuves un mjlopu gremošanas procesi. Citi btiskkie CH 4<br />
izmešu avoti ir noplde no dabasgzes cauruvadu sistmm un kurinm (koksnes)<br />
dedzinšana.<br />
999. gad N 2 O izmeši bija 4,0 Gg, no kura lielko dau (84,2%) sastdja izmeši no<br />
lauksaimnieciskajm zemm. Prjie N 2 O izmešu avoti ir transports un biomasas, šidro un<br />
prjo cieto kurinmo sadedzinšana enerijas konversijas un rpniecbas sektoros, meža<br />
ciršanas atlikumu dedzinšana mež (on-site) un kanalizcijas sistmu notekdei.<br />
Enertikas sektors bija galvenais netiešo SEG un SO 2 izmešu avots 999. gad.<br />
Turklt transports emitja 59,9% no visiem NO x un 45,5% no CO izmešiem. Gaistoš<br />
kurinm nopld no naftas produktiem uzskaitti tikai benzna zudumi sadales un patria<br />
proces, tas ir NMGOS izmeši šaj sektor ir 3,9% no visa enertikas sektora. Attiecb uz<br />
SO 2 izmešiem, enertika bija lielkais izmešu avots un emitja 99,7% no kopjiem<br />
izmešiem.<br />
Rpniecbas sektors bija lielkais NMGOS radtjs 999. gad (57,2%). Kopjie<br />
NMGOS izmeši no rpniecbas sektora bija 65,3 Gg, no tiem minerlo produktu ražošana<br />
dod 95,7%, prtikas rpniecba – 4,3%, bet trauda ražošana – 0,03% izmešu. Netiešo SEG<br />
izmeši rodas ar no krsu lietošanas un no meža ciršanas atlikumu dedzinšanas mež.<br />
21