pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija

KOPSAVILKUMS
1. KOPSAVILKUMS
1.1. Visprgas zias par Latvijas Republiku
1
Latvijas teritorija aizem 64 589 km 2 . 44,4% no kopjs teritorijas ir meža zeme un
39% lauksaimniecb izmantojam zeme. Latvija atrodas mren klimata josl, kur aktv
ciklonu darbba nosaka straujas laikapstku maias (190-200 dienas gad). Gada vidjais
nokrišu daudzums ir 600-700 mm, gada vidj temperatra ir +7,7°C (2000. gad). Latvijas
galvenie dergie izraktei ir mls, dolomts, smilts, grants, kaakmens, ipšakmens, k ar
jlkdra.
Latvija ir neatkarga demokrtiska parlamentra republika. Saeimas ievlts valsts
prezidents aicina Ministru prezidentu, kurš sastda Ministru kabinetu, kas japstiprina
Saeimai. Ministru kabinets izvirztos mrus realiz ar 2 ministriju paldzbu.
Latvij ir 578 pašvaldbas, un ts teritorija sastv no 48 pagasta un 68 pilstm, kas
apvienoti 26 rajonos. Rajonos, pagastos un pilsts ir vltas pašvaldbas.
2000. gada skum Latvij dzvoja 2,38 milj. cilvku, ts galvaspilst Rg – 32,2%
no kopj iedzvotju skaita valst, un vidjais iedzvotju blvums bija 36,8 cilvki uz km².
Iedzvotju dzves lmea zi, pc UNDP izstrdt TAI vrtbas, Latvija 2000. gad
ierindota 63. viet pasaul. IKP uz vienu iedzvotju 2000. gad bija tikai 29% no ES vidj.
2000. gada beigs reistrtais bezdarba lmenis bija 7,8% no ekonomiski aktvajiem
iedzvotjiem, bet relais bezdarba lmenis bija aptuveni 3-14%.
Kopš 90. gadu vidus Latvij pieaug ekonomisk aktivitte un uzlabojas iedzvotju
materilais stvoklis. Laika period no 995. gada ldz 2000. gadam IKP ir palielinjies par
25,6% jeb gad vidji par 3,8%, bet strdjošo bruto darba alga šaj period pieaugusi no 70
ldz 247 ASV dolriem. Pdjos divos gados izaugsme Latvij ir bijusi straujk Baltijas
valsts un 2000. gad ar ES kandidtvalstu vid.
Kopš neatkarbas atgšanas stabili pieaug rjs tirdzniecbas apjomi ar ES valstm, un
šobrd jau aptuveni 60% no Latvijas eksporta un importa ir saistmi ar šm valstm.
2000. gad Latvij pamat bija pabeigta apstrdes un ieguves rpniecbas, gzes
apgdes, bvniecbas, zvejniecbas, lauksaimniecbas un mežsaimniecbas uzmumu
privatizcija. Privt sektora patsvars kopj pievienotaj vrtb 2000. gad bija 68% un taj
bija nodarbinti 7,4% no kopj nodarbinto iedzvotju skaita.
Ekonomisks izaugsmes potenci vislabk raksturo investciju pieaugums. Laika period
no 995. ldz 2000. gadam ts vidji katru gadu pieaugušas par 8,8%.
Pc 990. gada Latvijas tautsaimniecb ir notikušas btiskas strukturlas izmaias.
Ievrojami pieaudzis pakalpojumu nozaru patsvars. 990. gada iekšzemes kopprodukt
pakalpojumu nozares veidoja 32% no IKP, 995. gad 56%, bet 999. gad jau 68%. Strauji
ir attstjušs tdas pakalpojumu nozares k tirdzniecba, finansu pakalpojumi, daždi
komercpakalpojumi, k ar sadzves pakalpojumi. Ts visas ir ts nozares, kurm padomju
laikos netika pievrsta uzmanba un to attstba tika pat bremzta. Tikai atbrvojot privto
iniciatvu, šs nozares varja skt nopietni attstties. Latvijas ekonomik relatvi liels ir
transporta un sakaru pakalpojumu patsvars (5% 999. gad), jo tranztpakalpojumi ir
btisks eksporta ienkumu postenis.
Energoapgdes sektor Latvij izmanto gan vietjos (koksni, kdru, hidroresursus,
vju), gan ar importtos energoresursus (naftas produktus, dabasgzi, akmeogles). 1991.-
993. gad, krtoties nacionlajam kopproduktam un kopjam enerijas patriam,
energoietilpba jeb enerijas patriš uz IKP vienbu strauji pieauga, bet kopš 994. gada
energoietilpba samazins.
Latvijas izdevgais eogrfiskais stvoklis, izvietojums pie Baltijas jras,
19