pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
2.2. Valsts politisk sistma<br />
2.2.1. Politisk iekrta<br />
Latvija ir neatkarga demokrtiska parlamentra republika. Augstk valsts politisk<br />
vara Latvij pieder Saeimai (parlamentam). Ts loceki tiek ievlti visprjs visu 18 gadu<br />
vecumu sasniegušo pilsou vlšans pc proporcionls prstvniecbas principa, balsojot<br />
par partiju sarakstiem. Saeim ir 100 deputti. Saeima uz etriem gadiem ievl Latvijas<br />
Valsts prezidentu. 1999. gad par Latvijas Valsts prezidenti ievlta Vaira Ve-Freiberga.<br />
Saeimas ievltais Valsts prezidents aicina Ministru prezidentu, kurš sastda Ministru<br />
kabinetu, kas japstiprina Saeimai. Neskatoties uz 5% balsu robežu, kura ir jprsniedz<br />
jebkurai partijai, lai iegtu prstvbu Saeim, kopš 1991. gada izveidots valdbas parasti ir<br />
bijušas vairkpartiju koalcijas valdbas. Pdjs, 1998. gada visprjs vlšans jaunaj<br />
Saeim vietas ieguva sešas partijas. Ministru kabinets izvirztos mrus realiz ar ministriju<br />
paldzbu. To uzdevums ir izstrdt attiecgo nozaru stratiju un veidot politiku stratijas<br />
stenošanai. 2000. gad pastvja 12 <strong>ministrija</strong>s:<br />
• Aizsardzbas <strong>ministrija</strong>,<br />
• rlietu <strong>ministrija</strong>,<br />
• Ekonomikas <strong>ministrija</strong>,<br />
• Finansu <strong>ministrija</strong>,<br />
• Iekšlietu <strong>ministrija</strong>,<br />
• Izgltbas un zintnes <strong>ministrija</strong>,<br />
• Kultras <strong>ministrija</strong>,<br />
• Labkljbas <strong>ministrija</strong>,<br />
• Satiksmes <strong>ministrija</strong>,<br />
• Tieslietu <strong>ministrija</strong>,<br />
• <strong>Vides</strong> aizsardzbas un reionls attstbas <strong>ministrija</strong>,<br />
• Zemkopbas <strong>ministrija</strong>.<br />
Ministru kabineta sastv ir divi pašo uzdevumu ministri – valsts reformu liets un<br />
sadarbbai ar starptautiskajm finansu institcijm.<br />
2<br />
2.2.2. Administratvi teritorilais iedaljums<br />
Satversme (Latvijas konstitcija) nosaka, ka Latvijas valsts teritoriju starptautisko<br />
lgumu noteikts robežs veido Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales novadi. Tau<br />
tiem nav administratvs teritorijas nozmes. Pc Latvijas pašreizjs struktras pastv divu<br />
veidu pašvaldbas:<br />
• vietjs (pilstu, novadu un pagastu) pašvaldbas;<br />
• rajonu pašvaldbas.<br />
2001. gad Latvij pastv 552 vietj lmea pašvaldbas, tai skait 473 pagasti, 7<br />
novadi, 65 pilstas, k ar 7 republikas pilstas, kas veic ar rajonu funkcijas. Prjs 5<br />
Latvijas pilstas darbojas k teritorilas vienbas atsevišu novadu ietvaros. Vietj lmea<br />
pašvaldbas ir apvienotas 26 rajonos. Pilsts, novados un pagastos ir vltas pašvaldbas, bet<br />
rajona pašvaldbs tiek iekauti vietjo pašvaldbu deleti prstvji. Abi pašvaldbu lmei<br />
darbojas patstvgi savas likum noteikts kompetences ietvaros. LR likums “Par<br />
pašvaldbm” reglament Latvijas pašvaldbu darbbas visprgos noteikumus un ekonomisko<br />
pamatu, pašvaldbu kompetenci, izpildvaras tiesbas un atbildbu.<br />
31