pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija

IEVADS
Latvija piedals globlo klimata prmaiu samazinšanas proces un ldz ar daudzm
citm pasaules valstm parakstjusi Apvienoto Nciju Organizcijas Visprjo konvenciju par
klimata prmaim (Konvenciju) 1992. gada jnij Riodežaneiro ANO konferenc par vidi un
attstbu. T stjs spk 1994. gada 21. mart. Latvijas Republikas Saeima Konvenciju
ratificja 1995. gada 23. februr, un kopš 1995. gada 23. marta Latvija ir kuvusi par
Konvencijas dalbvalsti, tdjdi uzemdams pildt virkni starptautisku saistbu.
Konvencijas mris ir sasniegt siltumncefekta gzu (SEG) koncentrcijas stabilizciju
atmosfr td lmen, kas novrstu bstamu antropognu iejaukšanos klimata sistm. SEG ir
ts gan dabisks, gan antropogns (cilvku radts) atmosfras gzveida sastvdaas, kas
absorb un reemit infrasarkano starojumu. Ts ir ogleka dioksds (CO 2 ), metns (CH 4 ),
vienvrtg slpeka oksds (N 2 O), fluorogderaži (HFC), perfluorogleki (PFC), sra
heksafluords (SF 6 ), k ar ogleka oksds (CO), slpeka oksdi (NO x ) un nemetna gaistošie
organiskie savienojumi (NMGOS). Atbilstoši Klimata konvencijas 1997. gada 11. decembra
Kioto Protokolam, Latvijai individuli vai kopg rcb ar citu valsti jpank, ka
antropognie CO 2 , CH 4 , N 2 O, HFC, PFC un SF 6 izmeši, izteikti kopj form, laika posm no
2008. ldz 2012. gadam bs 8% zem 1990. gada izmešu lmea.
Saska ar Konvenciju, dalbvalstm, t.sk. Latvijai, katru gadu Lgumsldzju pušu
Konferencei ir jsniedz prskats par SEG izmešiem un to piesaisti valst. Katru trešo gadu
Latvijai ir jsagatavo nacionlais ziojums, kur jdod informcija ne tikai par SEG izmešiem
un to piesaisti, bet ar par Konvencijas saistbu stenošanas lab veiktiem un iecertiem
politikas paskumiem.
Zintnisko ptjumu rezultt ir konstatts antropogno SEG koncentrcijas
pieaugums atmosfr, kura rezultt var rasties reionlas un globlas klimata prmaias.
SEG koncentrciju palielinšans izraisa Zemes virsmas un atmosfras papildu sasilšanu un
negatvi ietekm klimatu. Atbilstoši Starpvaldbu klimata prmaiu padomes (IPCC)
Trešajam ziojumam, vidj Zemes virsmas temperatra 20. gadsimt palielinjusies par
0,6±0,2 ºC [14].
Kopš 1750. gada CO 2 koncentrcija atmosfr ir palielinjusies par 31%, CH 4
koncentrcija – par 151%, N 2 O koncentrcija – par 17%, un šs koncentrcijas joprojm
palielins. Pdjo 20 gadu laik apmram ¾ antropogno CO 2 izmešu atmosfr ir radušies
fosil kurinm dedzinšanas rezultt. Pašreiz okens un sauszeme kop piesaista apmram
pusi antropogno CO 2 izmešu. Saldzinot ar 1980-tiem gadiem, ikgadjais CH 4 koncentrcijas
pieaugums 1990-tos gados samazinjies. Nedaudz vairk k puse pašreizjo CH 4 izmešu ir
antropognas izcelsmes (piemram, kurinm dedzinšana, mjlopi, sadzves atkritumu
izgztuves). Turklt, palielinoties CH 4 izmešu daudzumam, palielins ar CO koncentrcija
atmosfr. Apmram trešdaa pašreizjo N 2 O izmešu ir antropognas izcelsmes (piemram,
lauksaimniecisks augsnes, organiskais mslojums, misk rpniecba).
Pc 1991. gada Latvij sks preja uz tirgus ekonomiku. Šis process izraisja
ievrojamas izmaias viss tautsaimniecbas nozars. T rezultt kopš 1990. gada ir
samazinjušies SEG izmeši.
Pirmais Nacionlais ziojums tika izstrdts un iesniegts UNFCCC 1995. gad, kur
bija dots pilngs SEG izmešu prskats tikai bzes – 1990. gadam. Kopš t laika prskati tiek
sastdti ik gadu, un tie kuvuši preczki. Pirmaj ziojum tika prognozts, ka ekonomikas
lejupsldes d izmeši 2000. gad neprsniegs 1990. gada lmeni, pat ja netiks veikti paši
paskumi to samazinšanai. Savukrt jau Otraj Nacionlaj ziojum, kurš tika sagatavots
1998. gad, tika prognozts, ka strauj ekonomikas attstba rads pakpenisku izmešu apjoma
pieaugumu. Bzes scenrij tika prognozts, ka 2010. gad izmešu apjoms vartu bt 15-25%
17