800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>800+</strong> "Ūdensapgāde <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
attīrīšana Latvijas mazpilsētās"
1 IEVADS<br />
1.1 Ievads<br />
1.2 Mērķi<br />
2 ŪDENS APGĀDES UN NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS SISTĒMAS EIROPĀ<br />
2.1 Ievads<br />
2.2 Ūdens piesārņojuma samazināšanas stratēģija Eiropā<br />
2.2.1 Ievads<br />
2.2.2 Noteiktie emisiju limiti izplūdēs<br />
2.2.3 Piesārņojuma samazināšana, vadoties pēc ūdens kvalitātes mērķiem<br />
2.2.4 Eiropas Savienības direktīvas<br />
2.3 Dūņu izvietošanas <strong>un</strong> izmantošanas veidi Eiropā<br />
2.4 Ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas metodes Zviedrijā <strong>un</strong> Lielbritānijā<br />
2.4.1 Ievads<br />
2.4.2 Zviedrija<br />
2.4.3 Lielbritānija<br />
3 UZTVEROŠO ŪDENSTILPJU VIDES APSKATS<br />
3.1 Ūdens kvalitātes datu pieejamība, saturs <strong>un</strong> ticamība<br />
3.1.1 Pamatojums<br />
3.1.2 Ūdens kvalitātes datu pieejamība<br />
3.1.3 Ūdens kvalitātes datu saturs<br />
3.1.4 Ūdens kvalitātes datu ticamība<br />
3.2 Pamatapstākļi - upes, ezeri <strong>un</strong> piekrastes ūdeņi<br />
3.2.1 Plūsma <strong>un</strong> ūdens kvalitāte<br />
3.2.2 Izkliedētas noteces ietekme<br />
3.2.3 Pašattīrīšanās spējas<br />
3.2.4 Pārrobežu piesārņojums Latvijā<br />
3.3 Ūdens kvalitātes mērķi<br />
3.3.1 Īstermiņa uzdevumi<br />
3.3.2 Ilgtermiņa uzdevumi<br />
3.4 <strong>Vides</strong> uzlabošanas prioritātes<br />
3.4.1 Latvijas vides politika<br />
3.4.2 Ūdens kvalitātes uzlabošanas kritēriji<br />
3.5 Piesārņojuma slodzes samazināšanas iespējas uztverošajās ūdenstilpēs<br />
3.6 Pasākumi vides <strong>un</strong> veselības uzlabošanai<br />
3.7 Prasības pēc ietekmes uz vidi novērtējuma<br />
3.7.1 Vispārējās prasības<br />
3.7.2 Potenciālā ietekme uz vidi<br />
3.7.3 Potenciālā būvdarbu ietekme<br />
3.7.4 Negatīvās ietekmes uz vidi mazināšana<br />
3.8 Rekomendācijas turpmākajam darbam<br />
3.8.1 Dati par ūdens kvalitāti<br />
3.8.2 Citi uzlabojumi<br />
4 KANALIZĀCIJAS SISTĒMAS - NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA, DŪŅU IZVIETOŠANA UN<br />
IZMANTOŠANA<br />
4.1 Ievads<br />
4.2 Notekūdeņu attīrīšana - esošā situācija<br />
4.2.1 Ievads<br />
4.2.2 Mehāniskā attīrīšana<br />
4.2.3 Bioloģiskā attīrīšana<br />
4.3 Notekūdeņu attīrīšanas ierīces - priekšlikumi uzlabojumiem<br />
4.3.1 Attīrīšanas mērķi<br />
4.3.2 Ekspluatācijas uzlabojumi<br />
4.3.3 Esošo pamatlīdzekļu atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> nomaiņa<br />
4.3.4 Ja<strong>un</strong>as ierīces (risinājumi ar viszemākajām izmaksām)
4.4 Nekanalizētas teritorijas - esošā situācija<br />
4.5 Nekanalizētas teritorijas - priekšlikumi uzlabojumiem<br />
4.6 Kanalizācijas sistēmas - esošā situācija<br />
4.7 Kanalizācijas sistēmas - priekšlikumi uzlabojumiem<br />
4.7.1 Ja<strong>un</strong>as kanalizācijas sistēmas<br />
4.7.2 Kanalizācijas sistēmu atja<strong>un</strong>ošana<br />
4.7.3 Sūkņu staciju atja<strong>un</strong>ošana<br />
4.7.4 Ja<strong>un</strong>as sūkņu stacijas<br />
4.7.5 Kanalizācijas sistēmu ekspluatācija<br />
4.8 Dūņu izvietošana <strong>un</strong> izmantošana - esošā situācija<br />
4.9 Dūņu izvietošana <strong>un</strong> izmantošana - priekšlikumi uzlabojumiem<br />
4.10 Projektu ietekme<br />
5 PĀRSKATS PAR ŪDENS APGĀDI<br />
5.1 Esošā situācija<br />
5.1.1 Ievads<br />
5.1.2 Ūdens ieguves avoti<br />
5.1.3 Ūdens kvalitāte <strong>un</strong> attīrīšana<br />
5.1.4 Ūdens sadale<br />
5.2 Priekšlikumi ūdens apgādes sistēmu uzlabošanai<br />
5.2.1 Ūdens apgādes mērķi<br />
5.2.2 Ūdens ieguves avoti<br />
5.2.3 Ūdens kvalitāte <strong>un</strong> tīrīšana<br />
5.2.4 Ūdens sadale.<br />
5.3 Projektu ietekme<br />
6 RŪPNIECISKĀ PRODUKCIJA ŪDENSSAIMNIECĪBAI<br />
6.1 Iespējas Latvijā<br />
6.2 Eksporta perspektīvas<br />
6.3 Citi sektori<br />
7 PAŠREIZĒJIE INSTITUCIONĀLIE APSTĀKĻI<br />
7.1 Ievads<br />
7.1.1 Metodoloģija<br />
7.1.2 Vietējā vara<br />
7.1.3 Nacionālie vides mērķi<br />
7.1.4 Kvalitātes regulators<br />
7.2 Institucionālais raksturojums<br />
7.2.1 Piemērs<br />
7.2.2 Apkalpoto iedzīvotāju skaits<br />
7.2.3 Vietējās pārvaldes iestādes<br />
7.2.4 Stratēģija <strong>un</strong> investīciju plānošana<br />
7.2.5 Ieņēmumi no vides nodokļiem<br />
7.2.6 Ūdens apgāde<br />
7.2.7 Kanalizācijas pakalpojumi<br />
7.2.8 Maksātspēja<br />
7.2.9 Cilvēku resursi<br />
7.3 Priekšnoteikumi dalībai programmā<br />
7.3.1 Noteikumi<br />
7.3.2 Stratēģijas izstrāde<br />
7.3.3 Resursu pārvalde<br />
7.3.4 Pašvaldību finanses<br />
7.3.5 Investīciju finansēšana <strong>un</strong> resursu pieejamība<br />
7.3.6 Iestāžu vadība<br />
8. INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA<br />
8.1 Vispārīgi jautājumi <strong>un</strong> palīdzība<br />
8.1.1 Jautājumu kopsavilkums<br />
8.1.2 Palīdzības formas<br />
8.1.3 Vietējo pašvaldību reorganizācija
8.1.4 Vispārīga informācija <strong>un</strong> palīdzība<br />
8.1.5 Stratēģiskā plānošana<br />
8.1.6 Uzskaite <strong>un</strong> finansu pārvalde<br />
8.1.7 Īpašuma tiesības uz aktīviem<br />
8.1.8 Pārvaldes attiecību piemērošana<br />
8.1.9 Tehniskā <strong>un</strong> administratīvā kompetence<br />
8.2 Speciāla palīdzība atsevišķām pašvaldībām<br />
8.2.1 Specifiski padomi <strong>un</strong> atbalsts<br />
8.2.2 Stratēģiskā plānošana<br />
8.2.3 Finansu pārvalde<br />
8.2.4 Īpašuma tiesības uz aktīviem<br />
8.2.5 Pārvaldes attiecības starp pašvaldību <strong>un</strong> pakalpojumu uzņēmumu<br />
8.2.6 Cilvēkresursu attīstība<br />
8.3 Programmas īstenošana<br />
8.3.1 Īstenošanas mehānisms<br />
8.3.2 Vadības komiteja<br />
8.3.3 Programmas vadības vienība<br />
8.3.4 Vispārējai palīdzībai nepieciešamie speciālisti<br />
8.3.5 Specifiskai palīdzībai vietējām pašvaldībām nepieciešamie speciālisti<br />
9 FINANSIĀLĀ UN EKONOMISKĀ SISTĒMA<br />
9.1 Ievads<br />
9.2 Finansu analīze<br />
9.2.1 Situācijas izpēte<br />
9.2.2 Mērķi<br />
9.2.3 Pakalpojumu līmeņa noteikšana<br />
9.2.4 Plānošana<br />
9.2.5 Institucionālā attīstība<br />
9.2.6 Izmaksu analīze<br />
9.2.7 Ienākumi - tarifu izpēte <strong>un</strong> struktūra<br />
9.2.8 Finansu modelis<br />
9.2.9 Finansu piesaistīšana<br />
9.3 Ekonomiskā analīze <strong>un</strong> subsīdiju gadījumi<br />
9.3.1 Sabiedrības <strong>un</strong> privātie mērķi<br />
9.3.2 Neierēķinātās izmaksas<br />
9.3.3 Tirgus deformācijas<br />
9.3.4 Subsīdiju radītās sekas<br />
9.4 Finansu <strong>un</strong> ekonomiskie ieteikumi<br />
10 INVESTĪCIJU STRATĒĢIJA<br />
10.1 Ievads<br />
10.1.1 Pamatinformācija<br />
10.1.2 Stratēģijas mērķi<br />
10.2 Organizācija<br />
10.3 Projektu tipi<br />
10.4 Demonstrācijas projekti<br />
10.4.1 Demonstrācijas projektu nepieciešmība<br />
10.4.2 Uzdevumi<br />
10.5 Esošās aktivitātes<br />
10.5.1 Pamatinformācija<br />
10.5.2 Projekti 1997. gadam<br />
10.5.4 Organizācija<br />
10.6 Visaptverošo uzlabojumu projekti<br />
10.7 Sistēmu veidojošie projekti<br />
10.8 Sateces baseina projekti<br />
10.9 Projektu atlases metode<br />
10.9.1 Ievads<br />
10.9.2.Metodoloģija<br />
10.10 Seminārs
11 INVESTĪCIJU STRATĒĢIJAS FINANSĒJUMS<br />
11.1 Finansējums<br />
11.2 Nepieciešamība pēc finansējuma <strong>un</strong> resursi<br />
11.3 Finansu organizācijas<br />
11.4 Kapitāla apjoms<br />
11.5 Investīciju projekti<br />
11.6 Programma
1. IEVADS<br />
1.1 Ievads<br />
Šis ziņojums atspoguļo darbu, kas tika veikts 1996. gada martā, aprīlī <strong>un</strong> maijā, saistībā ar<br />
Darba uzsākšanas ziņojumā (izdots 1996.gada martā) aprakstītajiem uzdevumiem Nr.2 <strong>un</strong><br />
Nr.3. Tā mērķis ir radīt stratēģijas priekšlikumus ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmu<br />
uzlabošanai Latvijas vidējās <strong>un</strong> mazajās pilsētās projekta 2., 3. <strong>un</strong> 4. fāzē.<br />
Ir sagatavotas divas šī ziņojuma versijas - angļu valodā <strong>un</strong> latviskajā tulkojumā. Angliskā<br />
versija ir noteicošā.<br />
Investīciju stratēģija ir izstrādāta veicot:<br />
• citur adaptēto stratēģiju analīzi <strong>un</strong> to novērtējumu attiecībā uz pielietojamību Latvijā;<br />
• Latvijas ūdenstilpju vides novērtējumu saistībā ar pašreizējo situāciju, kā arī ar<br />
nākotnes mērķiem;<br />
• notekūdeņu attīrīšanas <strong>un</strong> dūņu izvietošanas (izlietošanas) metožu apskatu, gan<br />
saistībā ar pašreizējo situāciju, gan ar nākotnes iespējām to uzlabot;<br />
• ūdens apgādes sistēmu apskatu gan saistībā ar pašreizējo situāciju, gan ar nākotnes<br />
iespējām to uzlabot;<br />
• institucionālo apskatu centrālā <strong>un</strong> reģionālā līmenī;<br />
• semināru <strong>un</strong> īsu apmācību kursu organizēšanu, lai panāktu ieinteresēto pušu<br />
līdzdalību stratēģijas izstrādāšanā;<br />
• ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas datu bāžu izveidošanu, kas palīdzētu stratēģijas<br />
ieviešanā.<br />
Stratēģijas sagatavošanā izmantotā informācija, kas attiecas uz esošajām ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
kanalizācijas ierīcēm, pamatā ņemta no divām datu bāzēm, kas izveidotas 1. uzdevuma<br />
izpildes laikā. Šīs datu bāzes izdalītas visām Reģionālajām vides pārvaldēm (RVP) <strong>un</strong><br />
regulāri tiks atja<strong>un</strong>otas <strong>un</strong> papildinātas.<br />
Bija svarīgi iekļaut lēmumu pieņemšanas procesos visas stratēģijas izstrādāšanā<br />
ieinteresētās puses, <strong>un</strong> tas tika panākts, pirmkārt, pateicoties izveidotajai projekta<br />
organizācijas sistēmai. Lai nodrošinātu veiksmīgu, profesionālu <strong>un</strong> adekvātu projekta <strong>800+</strong>,<br />
kā arī katras ar to saistītas paralēlas darbības realizāciju <strong>un</strong> kontroli, tika izveidota šāda<br />
struktūra:<br />
• Vadības grupa;<br />
• Darba grupa;<br />
• Realizācijas grupa;<br />
• Kodolgrupa.<br />
Sīkāka informācija par to atrodama iepriekšminētajā Darba uzsākšanas ziņojumā.<br />
Otrkārt, būtisku ieguldījumu stratēģijas izstrādāšanā deva arī 28. <strong>un</strong> 29. maijā notikušais<br />
seminārs, kurā dalībnieki izvirzīja savas idejas, pēc tam tās apsprieda <strong>un</strong> papildināja, lai<br />
panāktu savstarpēju vienošanos.<br />
1.2 Mērķi<br />
Stratēģija ir izstrādāta kā līdzeklis, lai sasniegtu vispārējo mērķi - uzlabot ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
kanalizācijas ierīces Latvijā. Tā ir sagatavota, ņemot vērā <strong>800+</strong> projekta uzdevumā noteiktos<br />
mērķus, kā arī Latvijas valdības <strong>un</strong>, konkrēti, <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības<br />
<strong>ministrija</strong>s agrāko darbību.
Stratēģijas mērķi (ņemti no uzdevuma) turpmāk apkopoti zem diviem virsrakstiem - “<strong>Vides</strong> <strong>un</strong><br />
tehniskie mērķi” <strong>un</strong> “Pārvalde <strong>un</strong> institucionālie mērķi”.<br />
<strong>Vides</strong> <strong>un</strong> tehniskie mērķi<br />
• uzlabot ūdens kvalitāti Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī <strong>un</strong> citās ūdenstilpēs, samazinot<br />
piesārņojuma slodzi, kas rodas no vidēju <strong>un</strong> mazu pilsētu neattīrītu notekūdeņu<br />
izplūdēm;<br />
• palīdzēt vispārējā Latvijas vidēju <strong>un</strong> mazu pilsētu ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
sistēmu uzlabošanā;<br />
• noteikt notekūdeņu attīrīšanas ierīču tehniskās projektēšanas stratēģiju, ņemot vērā<br />
alternatīvo tehnoloģiju pielietošanu ar mērķi sasniegt zemākās izmaksas;<br />
• noteikt prioritāros investīciju projektus iekļaušanai VIP.<br />
Pārvaldes <strong>un</strong> institucionālie mērķi<br />
• nodrošināt projekta ilgtspēju, atbilstību nacionālām prioritātēm <strong>un</strong> to papildināšanu,<br />
ietverot vides attīstību Latvijā;<br />
• nodrošināt agrāko projektu, piemēram, Bauskas studijas <strong>un</strong> Liepājas projekta<br />
turpinājumu;<br />
• sasniegt projektā iesaistīto pušu koncensusu par rekomendēto stratēģiju;<br />
• uzlabot vides pārvaldes spēju Latvijā;<br />
• identificēt labāko pieeju institucionālo pārvaldes shēmu radīšanai;<br />
• identificēt <strong>un</strong> radīt ja<strong>un</strong>us ekonomiskos <strong>un</strong> likumdošanas līdzekļus, lai vadītu ūdens<br />
<strong>un</strong> notekūdeņu sistēmas Latvijā, ieskaitot monitoringa sistēmas attīstību;<br />
• identificēt fondus <strong>un</strong> resursus, kas nepieciešami, lai realizētu ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
kanalizācijas attīstības shēmas Latvijā.<br />
Papildus iepriekšminētajam, stratēģija ir izstrādāta ņemot vērā:<br />
a) Nacionālā vides politikas plānā (NVPP) definēto nacionālo stratēģiju, kura nosaka šādas<br />
prioritātes, kam jāpievērš uzmanība:<br />
• Nopietni draudi cilvēku veselībai, piem., zemas kvalitātes dzeramais ūdens.<br />
• Neatgriezeniskas izmaiņas ekosistēmās, ar īpašu uzsvaru uz bioloģiskās<br />
daudzveidības samazināšanos, ainavu degradāciju, piem., ko izraisa eitrofikācija,<br />
ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās <strong>un</strong> pārrobežu piesārņojums.<br />
• Latvijas starptautiskie līgumi <strong>un</strong> saistības uzlabot vides kvalitāti, piem., HELCOM <strong>un</strong><br />
ES.<br />
b) Valsts investīciju programma, kuras būtiski p<strong>un</strong>kti, kas attiecas uz projektu <strong>800+</strong>, ir:<br />
• esošās ūdens apgādes sistēmas saglabāšana, notekūdeņu attīrīšana <strong>un</strong><br />
infrastruktūra, tās darbības uzlabošana;<br />
• ja<strong>un</strong>u ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas ierīču būvniecība teritorijās, kur<br />
zemai vides kvalitātei ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselību;<br />
• ūdeņu kvalitātes <strong>un</strong> pārvaldes monitoringa, <strong>un</strong> informācijas sistēmas attīstība.<br />
c) tālāk minētie mērķi, kas tika identificēti maijā notikušajā divu dienu seminārā:<br />
• novērst ūdens resursu izšķērdēšanu;<br />
• finansu <strong>un</strong> citu resursu efektīva izmantošana.<br />
Tas arī saistās ar atbilstošiem notiekošiem <strong>un</strong> plānotiem projektiem, ieskaitot:
• ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu kanalizācijas projektus, kas uzskaitīti 1. ziņojuma 1.1<br />
tabulā <strong>un</strong> šī ziņojuma 10.3 tabulā;<br />
• Zviedrijas - Latvijas projekts <strong>Vides</strong> likumdošanas harmonizāciju Latvijā;<br />
• Savienoto Valstu VAA projektu “Baltijas Republiku vides monitoringa novērtējums”;<br />
• ražošanas <strong>un</strong> citu tipu notekūdeņu pieslēgšanas politiku kom<strong>un</strong>ālām notekūdeņu<br />
attīrīšanas sistēmām;<br />
• ūdens atļauju projektu;<br />
• Latvijas ūdens apgādes atja<strong>un</strong>ošanas <strong>un</strong> paplašināšanas tehniskos aspektus;<br />
• <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> Pašvaldību kreditēšanas fondu.<br />
Sīkāka informācija par stratēģijas mērķiem sniegta 10.1.2 nodaļā.<br />
2.1 Ievads<br />
2. ŪDENS APGĀDES UN NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS SISTĒMAS EIROPĀ<br />
Latvija, atbilstoši <strong>Vides</strong> aizsardzības politikas plānā (VAPP) noteiktajām prioritātēm, virzās uz<br />
integrāciju Eiropā, <strong>un</strong> viens solis šajā virzienā ir ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas<br />
ierīču uzlabošana ar eventuālo mērķi sasniegt standartus, kas noteikti dažādās ES direktīvās<br />
<strong>un</strong> Helsinku konvencijās (HELCOM).<br />
Šī nodaļa apskata dažādus ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu sistēmu ekspluatācijas aspektus Eiropā, tai<br />
skaitā:<br />
• Eiropā pieņemto ūdens piesārņojuma samazināšanas stratēģiju;<br />
• ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas metodes Lielbritānijā <strong>un</strong> Zviedrijā.<br />
Informācija tiek sniegta, lai ļautu Latvijas lēmumu pieņēmējiem apsvērt valsts stratēģijas<br />
attīstību plašākā Eiropas kontekstā, lai nodrošinātu, ka šajā agrīnajā stadijā pieņemtie lēmumi<br />
ir saistīti ar ilgtermiņa mērķiem, par kuriem r<strong>un</strong>āts iepriekš.<br />
Uz ziņojuma bāzes daži Eiropas prakses elementi varētu būt pieņemami <strong>un</strong> pielāgojami<br />
Latvijā, tie arī sīkāk tiks apskatīti nākošajās nodaļās.<br />
Kā minēts 1.2 nodaļā, ar <strong>800+</strong> projektu ir cieši saistīts paralēls projekts, kas vērsts uz vides<br />
likumdošanas harmonizāciju Latvijā. Nobeigumā tā rekomendācijām jābūt saskaņotām ar šajā<br />
projektā izstrādāto stratēģiju.<br />
2.2 Ūdens piesārņojuma samazināšanas stratēģija Eiropā<br />
2.2.1 Ievads<br />
Ūdens piesārņojuma samazināšanu ir iepējams veikt, vadoties pēc dažādām stratēģijām.<br />
Eiropas Savienības valstīs lieto divas galvenās stratēģijas, <strong>un</strong> tās ir:<br />
• noteikti emisiju limiti izplūdēm;<br />
• piesārņojuma samazināšana, nosakot upju.ūdens kvalitātes mērķus.<br />
Fiksētas emisijas izplūdēm vairāk tiek lietotas Eiropas kontinentā, savukārt Lielbritānija dod<br />
priekšroku ūdens piesārņojumu samazināšanai, nosakot upju ūdens piesārņojuma<br />
samazināšanai, nosakot upju ūdens kvalitātes mērķus <strong>un</strong> standartus. Tomēr, katrā gadījumā,<br />
pamatsistēma tiek pakārtota vairākām Eiropas Savienības direktīvām, kas nosaka<br />
piesārņojuma robežu konkrētiem mērķiem lietojamam ūdenim (piem., virszemes ūdenim, ko<br />
lieto dzeramā ūdens ņemšanai).
2.2.2 Noteiktie emisiju limiti izplūdēs<br />
''Noteikto emisiju'' metode piesārņojuma samazināšanai vismaz pirmajā mirklī šķiet pievilcīga<br />
ar to, ka tā atrisina vienu no galvenajām problēmām ūdens piesārņojuma samazināšanā - tā ir<br />
taisnīga pret visiem piesārņotājiem. Diviem uzņēmumiem ar līdzīgiem ražošanas procesiem<br />
jābūt vienādiem limitiem izplūdēs, <strong>un</strong> tādēļ tiem tiek arī prasīts investēt līdzīgu naudas<br />
daudzumu ūdens piesārņojuma novēršanas procesos <strong>un</strong> tehnoloģijās.<br />
Tomēr sistēmas trūkums ir tas, ka tā nenovērtē uztverošo ūdenstilpju spēju asimilēt<br />
piesārņojumu. Tādēļ ražošanas uzņēmumam, kas izlaiž notekūdeņus platā upes grīvā, ir<br />
iespējams darboties pēc tādiem pašiem noteikumiem (standartiem), kā līdzīgam<br />
uzņēmumam, kas atrodas pie mazas upes. Šī situācija neizbēgami novestu pie tā, ka<br />
uzņēmumam, kas atrodas pie grīvas, būs nevajadzīgi stingri limiti izplūdei, <strong>un</strong> tas tērēs vairāk<br />
naudas piesārņojuma samazināšanai nekā tas ir nepieciešams, lai aizsargātu ūdens kvalitāti<br />
uztverošajā ūdenstilpē. Šī situācija daļēji var tikt ilustrēta, apskatot suspendēto vielu<br />
koncentrācijas divu iepriekš apskatītīto uzņēmumu izplūdēs. Prasības samazināt suspendēto<br />
vielu izplūdi grīvā varētu būt zemas vai nebūt vispār, jo grīvas ūdens jau satur daudz<br />
suspendētās vielas, tai pat laikā šo vielu samazināšana upju augštecēs, kur piesārņojot var<br />
tikt sabojātas zivju nārsta vietas, bieži ir izšķiroša.<br />
2.2.3 Piesārņojuma samazināšana, vadoties pēc ūdens kvalitātes mērķiem<br />
Piesārņojuma samazināšana, vadoties pēc ūdens kvalitātes mērķiem, kā tas tiek praktizēts<br />
Lielbritānijā, ietver vairākas fāzes pirms izplūdes atļauju noteikšanas:<br />
Vienošanās par likumīgu upes lietošanu<br />
Konsultējoties ar visām ieinteresētajām pusēm, katra atsevišķa upes posma izmantotājiem ir<br />
svarīgi vienoties par likumīgu pašreizējo vai potenciālo upes ūdens lietošanas veidu sarakstu.<br />
Lietošanas veidi var būt, piemēram,:<br />
• upes ūdens ņemšana lauksaimniecības vajadzībām;<br />
• upes ūdens lietošana lašu zvejniecībā;<br />
• upes ūdens izmantošana atpūtas vajadzībām;<br />
• vietējā apdzīvotā vieta upi lieto “vispārējām ērtībām” (tas nozīmē, ka ūdens ir<br />
piemērots, lai upes krasti varētu tikt izmantoti upmalas pastaigām, piknikiem utt.).<br />
Šajā stadijā ir svarīgi izveidot visaptverošu pašreizējā <strong>un</strong> vēlamā (nākotnes) upes<br />
pielietojuma sarakstu, konsultējoties ar iepējami vairākām interešu grupām.<br />
Upes ūdens kvalitātes mērķu noteikšana<br />
Pēc visaptveroša upes pielietojuma saraksta radīšanas ir svarīgi noteikt vienu vai vairākus<br />
upes kvalitātes mērķus katram noteiktam upes posmam. Veicot šo uzdevumu, ir svarīgi ņemt<br />
vērā dažādus faktorus. Protams, būs svarīgs ūdenstilpes pašreizējais stāvoklis, jo būs<br />
nepieciešami resursi, lai sasniegtu vēlamās izmaiņas ūdens kvalitātē. Izvirzot mērķus, ir<br />
svarīgi, lai tie būtu reāli, sasniedzami <strong>un</strong> lai katram būtu pārliecība, ka prasītais stāvoklis tiks<br />
sasniegts.<br />
Katrs mērķis atbilst vienam iepriekš nodefinētam pielietojumam <strong>un</strong> tam var būt savs<br />
īstenošanas laika grafiks. Piemēram, zemas kvalitātes upei, kas nākotnē paredzēta kā<br />
dzeramā ūdens avots, var tikt noteikti šādi mērķi:<br />
• upe būs piemērota zemas kvalitātes ūdens ņemšanai rūpnieciskām vajadzībām līdz<br />
2000.gada 1.janvārim;<br />
• upe būs piemērota dzeramā ūdens ņemšanai no 2000.gada 1.janvāra.
Attiecībā uz mērķu noteikšanu, jāatzīmē svarīgs moments - ir ļoti iespējams, ka upes ūdens<br />
kvalitāte noteiktā posmā ir daudz labāka nekā nepieciešams, lai sasniegtu vēlamos kvalitātes<br />
mērķus. Šajā gadījumā ir svarīgi izlemt, vai ir politiski pieņemami ļaut upes ūdens kvalitātei<br />
pasliktināties, tādejādi ietaupot naudu, kuru labāk izmantot ūdens kvalitātes uzlabošanai citā<br />
vietā.<br />
Upes ūdens kvalitātes standartu noteikšana<br />
Katram noteiktajam ūdens kvalitātes mērķim jānosaka ūdens kvalitātes standartu kopas. Tie<br />
būs fizikāli, ķīmiski <strong>un</strong> mikrobioloģiski ūdens kvalitātes standarti, kas, ja tiks sasniegti,<br />
nodrošinās upes ūdens atbilstību nospraustajam mērķim. Piemēram, upēm, kurām<br />
nosprausts mērķis būt lašupēm, būs zema kopējā slāpekļa koncentrācijas robeža, jo tas ir<br />
toksisks zivīm.<br />
Ja standarti tiek noteikti līmenī, kas ir vai nu par stingru (ierobežo attīstību) vai par vāju (var<br />
nenovest pie ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanas), tad ir svarīgi, lai tie balstītos uz pēdējiem<br />
pieejamajiem zinātnes sasniegumiem, <strong>un</strong>, ja nepieciešams, tajos tiktu iekļauta atbilstoša<br />
kļūdas robeža. Piemēroti limiti atrodami zinātniskā literatūrā par toksiskuma līmeņiem, ja augu<br />
vai dzīvnieku sugu aizsardzība ir ūdens kvalitātes mērķu daļa, vai arī no empīriskiem<br />
pierādījumiem par piesārņota ūdens lietošanas sekām (piem., mikrobioloģisko sugu augsta<br />
koncentrācija kā sekas lauksaimniecības sējumu laistīšanai).<br />
Izplūdes limitu noteikšana<br />
Ja ir noteikti pieļaujamā piesārņojuma parametri katrā upes posmā, tad, zinot izplūdes<br />
lielumu, upes caurplūdi <strong>un</strong> koncentrāciju virs izplūdes, ir relatīvi viegli aprēķināt katra izplūdē<br />
pieļaujamā parametra maksimālo robežu (koncentrāciju).<br />
Šai piesārņojuma regulēšanas metodei ir tā priekšrocība, ka pieļaujamās kļūdas robežās tiek<br />
pieprasīts tikai nepieciešamais piesārņojuma daudzuma samazinājums. Ja kaut kāda iemesla<br />
dēļ upes ūdens kvalitātei tiek izvirzīti zemas pakāpes mērķi (piemēram, ūdens nedrīkst kļūt<br />
nepatīkams vai smakojošs), tad nauda netiek lieki tērēta papildus piesārņojuma<br />
samazināšanai.<br />
Vēl viena kvalitātes mērķu metodes priekšrocība ir tā, ka var tikt izmantota maksimālā<br />
ūdenstilpes asimilējošā kapacitāte (spēja asimilēt piesārņojumu), līdz iepriekš noteiktie ūdens<br />
kvalitātes standarti netiek pārkāpti. Piesārņotājam, kas atrodas pie grīvas, kur atšķaidījums ir<br />
liels, tiek atļauts izlaist ūdenī piesārņojumu lielākās koncentrācijās nekā līdzīgam<br />
piesārņotājam pie mazas upes. Kaut arī pirmajā skatījumā tas šķiet netaisnīgi attiecībā pret<br />
piesārņotāju, kas atrodas pie mazās upes, tas tomēr nozīmē piesārņojuma samazināšanu<br />
līdz pieņemtajam līmenim, <strong>un</strong> tiek taupīti resursi.<br />
Potenciāls šīs piesārņojuma samazināšanas trūkums ir fakts, ka līdzīgi piesārņotāji, kā jau<br />
tika minēts, var būt ar pilnīgi citādiem izplūdes limitiem, kas atkarīgi no piesārņotāju<br />
novietojuma upes sateces baseina teritorijā. Šī situācija, lai arī optimizēta attiecībā uz upes<br />
kvalitātes mērķiem katrā konkrētajā vietā, no piesārņotāju viedokļa var tikt uzskatīta par<br />
konkurenci ierobežojošu, jo kompānijām ar līdzīgu ražošanu var būt ļoti atšķirīgi finansiālie<br />
izdevumi piesārņojuma samazināšanai, kas rezultātā var ietekmēt preču vai pakalpojumu<br />
cenas.<br />
2.2.4 Eiropas Savienības direktīvas<br />
Eiropas Savienības dalībvalstīm to nacionālās piesārņojuma samazināšanas sistēmas ir<br />
jāpakārto vairākām direktīvām, kuru mērķis ir kontrolēt virszemes ūdeņu kvalitāti, kas noteikta<br />
konkrētiem lietošanas veidiem. Tipiskākie pielietojuma veidi, kam atbilst speciālas Eiropas<br />
Savienības direktīvas, ir:<br />
• virszemes ūdeņi, kas tiek lietoti dzeramā ūdens ņemšanai;
• virszemes ūdeņi, kam jābūt piemērotiem zivju dzīves apstākļiem;<br />
• virszemes ūdeņi, kam jābūt piemērotiem vēžveidīgo dzīves apstākļiem;<br />
• virszemes ūdeņi, kas plānoti kā cilvēku peldvietas.<br />
Šī piesārņojuma samazināšanas sistēma ir līdzīga iepriekš aprakstītajiem ūdens kvalitātes<br />
mērķiem. Tādēļ, lai arī kāda ir nacionālā piesārņojuma samazināšanas sistēma, Eiropas<br />
Savienības dalībvalsts kaut kādā mērā pielietos ūdens kvalitātes mērķu sistēmu, lai<br />
samazinātu tās ūdeņu piesārņošanu.<br />
2.3 Dūņu izvietošanas <strong>un</strong> izmantošanas veidi Eiropā<br />
Projekta uzdevumā dūņu izvietošana <strong>un</strong> izmantošana ir noteikta kā konkrēta Latvijas<br />
problēma, <strong>un</strong> tādēļ šajā nodaļā dota informācija, kas apraksta dūņu apsaimniekošanas<br />
stratēģiju, kas pieņemta Eiropā.<br />
Kā sekas ES Kom<strong>un</strong>ālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai 2005. gadā tiks radīts vismaz par<br />
50% vairāk dūņu, kas palielinās slodzi esošajām to apsaimniekošanas sistēmām. Lai arī<br />
dūņas tiek radītas kā notekūdeņu attīrīšanas blakusprodukts, to nozīme, kas daļēji saistīta ar<br />
to apsaimniekošanas izmaksām <strong>un</strong> iespaidu uz vidi, nevar tikt nenovērtēta.<br />
Galīgā izvietošana <strong>un</strong> izmantošana<br />
Eiropā tradicionāli lietotās metodes:<br />
• izgāztuve;<br />
• lauksaimniecība;<br />
• jūra (pilnīgi aizliegta);<br />
• sadedzināšana.<br />
ES atkritumu politika1 dod priekšroku atkārtotai izmantošanai, pretstatā izgāztuvei <strong>un</strong><br />
sadedzināšanai. Šajā ziņā vissvarīgākā ir dūņu izmantošana lauksaimniecībā, tādējādi gūstot<br />
konkrētu labumu. Neskatoties uz to, paredzams, ka daudzās industriālās valstīs pieaugs dūņu<br />
sadedzināšana. Īpaši tas notiks valstīs ar mazu lauksaimnieciski izmantojamo platību <strong>un</strong><br />
valstīs, kur ir spēcīga sabiedrības nepatika pret dūņām lauksaimniecībā. Šajā sakarā<br />
notekūdeņu dūņu izmantošana var tikt ierobežota, ja kvalitātes prasības netiek sasniegtas.<br />
Pat tur, kur prasības tiek apmierinātas, aizdomas, ka dūņas var saturēt bīstamas sastāvdaļas,<br />
radījušas daudzu fermeru pretestību pret notekūdeņu dūņu lietošanu.<br />
Noārdītu dūņu sausne parasti satur 50% organisku vielu, 3% organisko slāpekli, 0,4%<br />
amonija slāpekli <strong>un</strong> 2,5% fosforu. Tāpat dūņas satur smagos metālus <strong>un</strong> organisko<br />
piesārņojumu. Pēdējo divdesmit gadu laikā smago metālu koncentrācijas dūņās ir<br />
samazinājušās regulējošā spiediena, ražošanas sašaurināšanās, ražošanas procesu<br />
uzlabošanās <strong>un</strong> tīro tehnoloģiju rezultātā. ES direktīvas nosaka pieļaujamās smago metālu <strong>un</strong><br />
barības vielu koncentrācijas dūņās, kuras paredzēts izmantot lauksaimniecībā. Atsevišķas<br />
valstis izdod papildu noteikumus, kas, piemēram, dod norādījumus, kā vislabāk izlietot<br />
apstrādātas <strong>un</strong> neapstrādātas dūņas.<br />
Apstrāde<br />
Galvenie apstrādes mērķi ir dūņu stabilizācija <strong>un</strong> (vai) ūdens satura samazināšana dūņās,<br />
līdz ar to samazinot no ierīcēm transportējamo dūņu apjomu.<br />
Dūņu stabilizācija visvienkāršāk var tikt sasniegta vai nu anaerobu vai aerobu bioloģisko<br />
procesu rezultātā. Izsenis vispazīstamākā stabilizācijas metode ir anaerobā noārdīšana, kas<br />
parasti notiek apsildītā metāntenkā, kā rezultātā tiek ražots metāns, ko var atkārtoti izmantot.<br />
Anaerobs sadalīšanās process notiek arī zemākās temperatūrās, tad procesi ir daudz lēnāki.
Šajā gadījumā metāns nevar tikt izmantots. Tiek izmantota arī stabilizācija ar kaļķi <strong>un</strong><br />
kompostēšana.<br />
Pastāv vairākas dažādas tehnoloģijas dūņu blīvēšanai <strong>un</strong> atūdeņošanai, bet galvenā izvēle<br />
jāizdara starp mehānisko (piem. termiskā žāvēšana, preses <strong>un</strong> centrifūgas) <strong>un</strong> teritorijas<br />
atūdeņošanu, ieskaitot dūņu dīķus <strong>un</strong> atūdeņošanas laukus.<br />
Sīkāku informāciju par dūņu apsaimniekošanu Eiropā var atrast attiecīgos darbos2.<br />
2.4 Ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas metodes Zviedrijā <strong>un</strong> Lielbritānijā<br />
2.4.1 Ievads<br />
Tāpat kā piesārņojuma samazināšanu <strong>un</strong> dūņu apsaimniekošanu, interesanti ir arī apskatīt,<br />
kā Eiropā darbojas ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu sistēmas. Tā kā divi ārvalstu konsultanti,<br />
kas iesaistīti projekta <strong>800+</strong> investīciju stratēģijas izstrādāšanā, ir no Zviedrijas <strong>un</strong><br />
Lielbritānijas, turpmāk ziņojumā ir sniegti pārskati par šo divu valstu ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
notekūdeņu kanalizācijas praksi, <strong>un</strong> detalizēti tā izklāstīta B Pielikumā.<br />
2.4.2 Zviedrija<br />
a) Ievads<br />
Zviedrijā kom<strong>un</strong>ālās ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu atīrīšanas ierīces vairumā gadījumu ir<br />
pašvaldību īpašums, <strong>un</strong> pašvaldības tās arī ekspluatē, vai arī to dara sabiedrības īpašumā<br />
esoši uzņēmumi. Dažos gadījumos šie īpašnieki iesaista privātos uzņēmumus visa īpašuma<br />
vai tā daļas ekspluatācijā.<br />
Lieliem ražošanas uzņēmumiem bieži pieder pašiem savas ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
attīrīšanas ierīces, <strong>un</strong> piesārņojošām ražotnēm bieži tiek uzdots attīrīt to notekūdeņus pirms<br />
izvadīšanas ūdenstilpē vai veikt pirmsattīrīšanu pirms ievadīšanas kom<strong>un</strong>ālajā kanalizācijas<br />
tīklā.<br />
Lauku apvidos īpašumu saimnieki bieži paši darbina ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
attīrīšanas ierīces.<br />
b) Ūdens apgāde<br />
Zviedrija ir valsts ar milzīgām virszemes <strong>un</strong> pazemes ūdeņu rezervēm. Upes ziemeļos <strong>un</strong> lieli<br />
ezeri dienvidos veido lielus virszemes ūdens krājumus. Pazemes ūdeņi ir sastopami<br />
laukakmeņu krāvumos praktiski visā valsts teritorijā <strong>un</strong> pamatiežos Zviedrijas dienvidos.<br />
Kom<strong>un</strong>ālā ūdens apgāde apkalpo aptuveni 85% no iedzīvotājiem. Pārējo piegādi veido<br />
privātās ierīces.<br />
Aptuveni puse no Zviedrijā patērētā ūdens tiek ņemta no ezeriem <strong>un</strong> upēm. Tas daļēji<br />
attiecināms arī uz lielajām pilsētām. Otra puse tiek ņemta no pazemes ūdens avotiem (vai<br />
infiltrētiem gr<strong>un</strong>tsūdeņiem). Infiltrēto gr<strong>un</strong>tsūdeņu daļa kopējā dzeramā ūdens ražošanā<br />
pieaugusi pēdējo gadu laikā uz virszemes ūdeņu rēķina.<br />
Individuālais ūdens patēriņš ir ap 200 l/p,d (litri uz personu diennaktī). Patēriņš pakāpeniski<br />
pieaudzis sakarā ar augošo dzīves standartu. Tomēr tagad tas sācis samazināties sakarā ar<br />
ūdeni taupošu ierīču ieviešanu ēkās <strong>un</strong> ražošanā.<br />
Kom<strong>un</strong>ālo ūdens uzņēmumu <strong>un</strong> privāto aku ūdens kvalitātes standartus noteikusi Nacionālā<br />
pārtikas administrācija (National Food Administration). Papildus tam Zviedrija ir noteikusi<br />
savus kvalitātes standartus saistībā ar ES dzeramā ūdens standartiem.
Pēdējo desmit gadu laikā patērētāju interese par ūdens kvalitāti ir pieaugusi, <strong>un</strong> tas ir iemesls,<br />
kādēļ ķimikāliju patēriņš ūdens attīrīšanā ir samazinājies. Tas arī novedis pie pārejas no<br />
virszemes ūdens pie infiltrācijas gr<strong>un</strong>tsūdeņiem kā vēlamā ūdens avota.<br />
Virszemes ūdeņi galvenokārt jāattīra no krāsainības, humusa vielām (izmērāmas kā ĶSPMn)<br />
<strong>un</strong> duļķainības. Ūdens ņemšanas procesā tas plūst cauri redelēm. Ūdeņi ar zemu humusa<br />
vielu saturu parasti tiek attīrīti tikai ātrajos filtros. Kad humusa vielu saturs ir augsts, parasti<br />
attīrīšana tiek veikta ar lēnajiem filtriem vai ķīmisko nogulsnēšanu.<br />
Pietiekošas kvalitātes gr<strong>un</strong>tsūdens tiek padots bez attīrīšanas. Kad nepieciešams, tiek<br />
regulēts pH līmenis, <strong>un</strong> dažreiz pirms padeves tīklā ūdens tiek dezinficēts. Bieži ūdens ir<br />
jāattīra, lai samazinātu oglekļa dioksīdu, dzelzi vai (<strong>un</strong>) mangānu. Dažkārt gr<strong>un</strong>tsūdeņi<br />
jāapstrādā, lai samazinātu cietību.<br />
Kā jau minēts, pēdējā laikā sākts ieviest infiltrācijas gr<strong>un</strong>tsūdeņu sistēmas. Virsūdeņi pirms<br />
infiltrācijas parasti tiek attīrīti ar mikrofiltrāciju <strong>un</strong> ātro filtrāciju. Tad ūdens tiek iefiltrēts<br />
izveidotos smilšu filtros. Infiltrācijā noteik tālāka humusa <strong>un</strong> izšķīdušo vielu samazināšana.<br />
Pēc infiltrācijas ūdens kvalitāte pēc daudziem parametriem ir līdzīga gr<strong>un</strong>tsūdens kvalitātei.<br />
c) Notekūdeņu attīrīšana<br />
Sākotnēji notekūdeņu attīrīšanas standarti Zviedrijā tika noteikti, lai samazinātu vizuālo<br />
piesārņojumu. Pirmās notekūdeņu attīrīšanas ierīces tika apgādātas tikai ar mehāniskās<br />
attīrīšanas ierīcēm. Bioloģiskā attīrīšana tika ieviesta š.gs.50.gados, lai cīnītos ar skābekļa<br />
deficītu uztverošajās ūdenstilpēs.<br />
Lielai daļai Zviedrijas attīrīšanas ierīču izplūdes ir saldūdens ezeros, kur fosfors ir primārā<br />
limitējamā barības viela. Ar fosforu saturošu mazgāšanas līdzekļu parādīšanos 60.gados<br />
virszemes ūdeņu eitrofikācija kļuva par blīvi apdzīvotu teritoriju galveno problēmu. Kopš<br />
70.gadu sākuma fosfora ķīmiskā izgulsnēšana ir pieprasīta visās attīrīšanas stacijās<br />
neatkarīgi no uztverošās ūdenstilpes tipa, ar galveno noteikumu, ka fosfora koncentrācija<br />
izplūdē nedrīkst pārsniegt 0.5 mg/l, kas mērīts kā kopējais fosfors. Lai arī prasībās netiek<br />
ņemta vērā uztverošā ūdenstilpe, pamatā ir princips, ka fosfora koncentrācijai virszemes<br />
ūdeņos jābūt zem 0.025 mg/l.<br />
Līdz 80.gadu beigām slāpekļa ietekme uz Baltijas jūru ūdeņiem nebija pilnībā apzināta. Pēc<br />
Helsinku konvenciju (HELCOM) stāšanās spēkā attīrīšanas ierīcēm Baltijas jūras krastos vai<br />
to tuvumā (tās kopā apkalpo vairāk kā 30 000 personu) tagad ir jābūt aprīkotām ar ierīcēm<br />
slāpekļa redukcijai. Kopējā slāpekļa limits izplūdē ir 15 mg/l, <strong>un</strong> dažos apgabalos tiek noteikti<br />
arī amonija slāpekļa limiti. Fosfora limits ir samazināts līdz 0.3 mg/l.<br />
Piekrastes ūdeņiem neeksistē mērķi koncentrācijām, bet ir formulēti galvenie mērķi, ietverot<br />
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, skābekļa deficīta novēršanu izplūdēs <strong>un</strong> iespējas<br />
pastāvīgi <strong>un</strong> bez bīstamības peldēties <strong>un</strong> zvejot.<br />
Vispārpieņemtā attīrīšana<br />
Vairums tipisko notekūdeņu attīrīšanas ierīču Zviedrijā ir celtas mehāniskai, bioloģiskai <strong>un</strong><br />
ķīmiskai attīrīšanai. Pašos Zviedrijas ziemeļos ir grūti veikt bioloģisko attīrīšanu zemās<br />
temperatūras dēļ, <strong>un</strong> notekūdeņi dažkārt tiek attīrīti tikai ar ķīmisko nogulsnēšanu.<br />
Zviedrijā lietotie attīrīšanas veidi ietver:<br />
Mazās “pakešu” (kompleksās) attīrīšanas stacijas<br />
Notekūdeņu attīrīšana mazos ciemos, lauku viesnīcās utt. bieži tiek veikta, lietojot mazas<br />
pakešu (kompleksās) attīrīšanas stacijas, kas tiek celtas, izmantojot turn-key kontraktus (t.i.,
firma apņemas veikt visus uzraudzības, celtniecības <strong>un</strong> iekārtošanas darbus līdz pat ierīču<br />
nodošanai ekspluatācijā). Parasti šādas ierīces tiek lietotas 100 līdz 300 personām.<br />
Investīciju izmaksas ir relatīvi augstas mazākām vienībām <strong>un</strong> nav ekonomiskas lielākam<br />
iedzīvotāju skaitam.<br />
Pirmā turn-key attīrīšanas ierīču paaudze bija vienīgi lielo attīrīšanas staciju samazinātas<br />
kopijas. To darbība nebija droša, <strong>un</strong> turn-key ierīces ātri ieguva sliktu reputāciju. Šodien turnkey<br />
ierīces ir projektētas lielām plūsmas svārstībām, ir viegli darbināmas <strong>un</strong> drošas<br />
attīrīšanas rezultātu ziņā.<br />
Nostādināšanas dīķi<br />
Ķīmiskā nostādināšana atklātos dīķos kā notekūdeņu attīrīšanas metode ir ieguvusi<br />
popularitāti Zviedrijā dažu pēdējo desmitgadu laikā, <strong>un</strong> šodien dīķu skaits ir sasniedzis<br />
aptuveni 60. Pirmie nostādināšanas dīķi tika uzcelti, lai uzlabotu veco bioloģisko dīķu<br />
efektivitāti Zviedrijas ziemeļos.<br />
Infiltrācija<br />
Atklāta infiltrācija smiltīs ir visizplatītākā dabīgā attīrīšanas metode Zviedrijā. Metode tiek<br />
lietota atsevišķām mājām <strong>un</strong> apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu līdz 10'000.<br />
Nepieciešama ir pirmsattīrīšana ar nostādināšanu pirmējos nostādināšanas baseinos vai<br />
septiķos. Notekūdeņus var infiltrēt vai nu, iesūcot gr<strong>un</strong>tsūdeņos dabīgos smilšu slāņos, vai<br />
uzceltos smilšu filtros ar sekojošu izplūdi ūdenstilpē.<br />
Apūdeņošana<br />
Pārtikas graudaugu vai enerģijas ražošanai domātu vītolu plantāciju apūdeņošana Zviedrijā<br />
joprojām ir retums. Tās popularitāte aug, pateicoties pieaugošai interesei par attīrīšanas<br />
sistēmām, kuras veicina barības vielu atkārtotu izmantoanu.<br />
Mitrāji<br />
Mākslīgi radītie mitrāji notekūdeņu attīrīšanai vispirms tiek lietoti kā papildmetode tradicionālai<br />
attīrīšanai. Sakņu zonu (niedru lauku) <strong>un</strong> citas dabīgās sistēmas notekūdeņu attīrīšanai<br />
Zviedrijā tiek lietotas reti. Klimatiskie apstākļi padara niedru laukus nepielietojamus Zviedrijas<br />
vidus <strong>un</strong> ziemeļu daļā.<br />
Dūņu apstrāde<br />
Dūņu apstrāde tradicionālās attīrīšanas stacijās sastāv no pūdēšanas <strong>un</strong> atūdeņošanas vai,<br />
mazākās stacijās, no atūdeņošanas bez iepriekšējas pūdēšanas. Aerobā stabilizācija šodien<br />
netiek lietota pārāk augsto enerģijas izmaksu dēļ.<br />
Urīna atdalīšana<br />
Urīna atdalīšanas iemesls ir tas, ka kom<strong>un</strong>ālos notekūdeņos urīns satur ap 85% slāpekļa <strong>un</strong><br />
40% fosfora. Bez tam, svaigs urīns ir sterils <strong>un</strong> lielisks mēslošanas līdzeklis. Metode piesaista<br />
interesi <strong>un</strong> pirmām kārtām tiek lietota "eko-ciemos" (ciemati ar īpašu ekoloģiskās<br />
lauksaimniecības <strong>un</strong> saimniekošanas programmu) <strong>un</strong> mazās māju grupās.<br />
2.4.3 Lielbritānija<br />
a) Ievads<br />
Lielbritānija ietver Angliju, Velsu, Skotiju <strong>un</strong> Ziemeļīriju. Lielbritānijā ūdens industrija ir šādās<br />
formās:
Anglija <strong>un</strong> Velsa<br />
Ir desmit ūdens pakalpojumu kompānijas, kas ir privātas kompānijas uz akciju bāzes. Šo<br />
kompāniju (teritoriālās) robežas sakrīt ar upju sateces baseiniem, <strong>un</strong> tās ir atbildīgas par 75%<br />
no valsts ūdens apgādes <strong>un</strong> sadales <strong>un</strong> par visām kanalizācijas <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas<br />
f<strong>un</strong>kcijām. To struktūra veidojas no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (plc holding company),<br />
pamata (ūdens pakalpojumu) organizācijas <strong>un</strong> palīgorganizācijām. Pārējos 25% ūdens<br />
apgādes vajadzību nosedz 27 ūdens apgādes kompānijas.<br />
Ūdenssaimniecības kompānijām nepieciešama licence ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
pakalpojumu sniegšanai, <strong>un</strong> tās regulē Ūdens pakalpojumu birojs (OFWAT) <strong>un</strong> <strong>Vides</strong><br />
aizsardzības aģentūra (EPA). Lai saglabātu savas licences, tām jāizpilda Lielbritānijas <strong>un</strong><br />
Eiropas Savienības standarti.<br />
EPA ir atbildīga par piesārņojuma kontroli, ūdens resursu pārvaldi, dzeramā ūdens kvalitāti,<br />
zvejniecību, atpūtu, vides saglabāšanu, dažām navigācijas f<strong>un</strong>kcijām <strong>un</strong> aizsardzību pret<br />
plūdiem. To finansē ar maksājumiem par plūdu aizsardzību, ūdens ņemšanu <strong>un</strong> subsīdijām.<br />
OFWAT ir atbildīgs par ūdens industrijas ekonomisko regulēšanu <strong>un</strong> par ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
kanalizācijas pakalpojumu patērētāju interešu aizsardzību. Katrā no desmit ūdens<br />
pakalpojumu teritorijām ir Patērētāju pakalpojumu komiteja, kas uzrauga ūdens pakalpojumu<br />
<strong>un</strong> ūdens apgādes kompānijas.<br />
Skotija<br />
Par ūdens apgādi, notekūdeņu attīrīšanu <strong>un</strong> kanalizāciju ir atbildīgas trīs reģionālās<br />
ūdenssaimniecības institūcijas. Tās pilnīgi atrodas sabiedriskā īpašumā <strong>un</strong> ir dibinātas 1996.<br />
gada aprīlī, nomainot ūdens departamentus 12 reģionālās <strong>un</strong> salu padomēs.<br />
Skotijas <strong>Vides</strong> aizsardzības aģentūra regulē industriju līdzīgā veidā, kā EPA Anglijā <strong>un</strong> Velsā.<br />
Tā kā industrija atrodas sabiedriskajā īpašumā, nav nepieciešama atsevišķa organizācija<br />
ekonomiskai regulēšanai.<br />
Ziemeļīrija<br />
Ziemeļīrijas <strong>Vides</strong> departaments ir atbildīgs par visiem ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu pakalpojumiem.<br />
Tas ir Lielbritānijas valdības departaments. Tajā ir četras nodaļas, kam ir daudzf<strong>un</strong>kciju<br />
atbildība par ūdens apgādi, notekūdeņu attīrīšanu <strong>un</strong> kanlizāciju. Par vides stāvokļa<br />
relgulēšanu ir atbildīga <strong>Vides</strong> departamenta <strong>Vides</strong> aizsardzības nodaļa. Līdzīgi kā Skotijā,<br />
rūpniecībai, kas atrodas sabiedriskajā īpašumā, nav vajadzīga atsevišķa organizācija<br />
ekonomiskai regulēšanai.<br />
Finanses<br />
Maksājumi tiek iekasēti no ūdens apgādes, notekūdeņu attīrīšanas <strong>un</strong> novadīšanas<br />
patērētājiem <strong>un</strong> balstās uz piegādātā pakalpojuma izmaksām. Ražošanas uzņēmumi <strong>un</strong> citi<br />
lieli ūdens patērētāji maksā par patērēto tilpumu. Dažos apgabalos mērītāji ir uzstādīti visos<br />
namīpašumos, citos ir jaukta - mērītā <strong>un</strong> nemērītā piegāde.<br />
Ražošanas notekūdeņu izplūdes tīklā var tikt apliktas ar papildus maksājumiem, kas balstīti<br />
uz izplūdes tilpumu <strong>un</strong> koncentrāciju.<br />
b) Ūdens apgāde<br />
Aptuveni 99% no Lielbritānijas iedzīvotājiem ir iespēja izmantot centralizētu ūdens apgādi. Šī<br />
apgāde notiek gan no virszemes, gan pazemes ūdens avotiem. Ir aprēķināts, ka pašlaik tiek<br />
iegūts ap 20 000 miljonu litru ūdens diennaktī. 60% no tiem ir no virszemes avotiem.
Virszemes ūdeņu attīrīšanai pielietotā metode ir atkarīga no avota <strong>un</strong> neapstrādātā ūdens<br />
kvalitātes. Tipiskā zemienes virszemes ūdeņu attīrīšanas procesā varētu ietilpt:<br />
vai arī:<br />
• mikrofiltrācija, kurai seko dzidrināšana, gravitācijas filtrācija smilts ātrfiltros,<br />
granulētās aktivizētās ogles absorbcija <strong>un</strong> hlorēšana<br />
• filtrācija smilts ātrfiltros vai mikrofiltrācija, kurai seko filtrācija lēnajos smilts filtros.<br />
Augstienēs ūdens varētu tikt attīrīts, pievienojot koagulantus ar sekojošu dzidrināšanu,<br />
gravitācijas filtrāciju smilts ātrfiltros, gravitācijas filtrāciju pastiprinātajos smilts ātrfiltros <strong>un</strong><br />
hlorēšanu.<br />
Pazemes ūdeņi Lielbritānijā parasti ir tik labas kvalitātes, ka tiem nepieciešama vienīgi<br />
dezinfekcija. Ja ir vajadzīga papildus attīrīšana, tad pārsvarā tikai attiecībā uz dzelzi <strong>un</strong><br />
mangānu. Tomēr dažās teritorijās ir nepieciešama pazemes ūdeņu attīrīšana no nitrātiem <strong>un</strong><br />
organiskajiem piemaisījumiem.<br />
c) Notekūdeņu attīrīšana<br />
Aptuveni 94% no Lielbritānijas iedzīvotāju skaita ir pieslēgti pie kanalizācijas tīkliem. Savākto<br />
notekūdeņu attīrīšana tiek nodrošināta šādi:<br />
• 13% notekūdeņu nav attīrīti vai arī izplūst tikai caur restēm (lielāko tiesu šie<br />
notekūdeņi tiek izlaisti upēs, kas ietek jūrā);<br />
• 11% tiek attīrīti tikai mehāniski;<br />
• 63% nodrošināti ar mehānisko <strong>un</strong> bioloģisko attīrīšanu;<br />
• 13% nodrošināti ar mehānisko, bioloģisko <strong>un</strong> pēcattīrīšanu.<br />
Nepieciešamās attīrīšanas standarti ir atkarīgi no vides <strong>un</strong> juridiskiem nosacījumiem.<br />
Lielbritānijā ir spēkā Eiropas Savienības direktīvas. Principiāli nozīmīgākās no tām ir ES<br />
Direktīva “Par pilsētu notekūdeņu attīrīšanu” <strong>un</strong> Direktīva “Par peldvietu ūdeņu kvalitāti”.<br />
Pašlaik attiecīgajā sektorā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, lai sasniegtu šo direktīvu<br />
prasības atbilstoši noteiktam laika grafikam.<br />
Daudz dažādas tehnoloģijas tiek lietotas notekūdeņu attīrīšanai. Galvenie bioloģiskie procesi,<br />
kas tiek pielietoti, ietver aktīvās dūņas, bioloģiskos filtrus, bioloģiskos aerofiltrus. “Pakešu”<br />
(kompleksās) attīrīšanas ierīces parasti lieto mazu apdzīvotu vietu notekūdeņu attīrīšanai (t.i.<br />
mazāk par 2000 iedzīvotājiem).<br />
Kanalizācijas attīrīšanas ierīču dūņu izvietošana tiek stingri kontrolēta atbilstoši Lielbritānijas<br />
likumdošanai. To izvietošana izgāztuvju teritorijās tiek ierobežota pieejamu vietu trūkuma dēļ,<br />
<strong>un</strong> ja<strong>un</strong>ākā ES direktīva izvirzīs prasību pārtraukt dūņu izvietošanu jūrā. Tādejādi būs<br />
nepieciešams paplašināt dūņu izmantošanas iespējas lauksaimniecībā <strong>un</strong> to sadedzināšanu.<br />
Pašlaik Lielbritānijā veidojas aptuveni 1 milj. t dūņu sausnes katru gadu. Tās tiek izmantotas<br />
dažādos veidos šādās proporcijās:<br />
• zemnieku saimniecībās 52 %<br />
• jūrā 22 %<br />
• izgāztuvēs 11 %<br />
• sadedzināšana 9 %<br />
• citādi 6 %
3. UZTVEROŠO ŪDENSTILPJU VIDES APSKATS<br />
3.1 Ūdens kvalitātes datu pieejamība, saturs <strong>un</strong> ticamība<br />
3.1.1 Pamatojums<br />
Sešu lielāko Latvijas upju raksturojums dots 3.1 tabulā:<br />
3.1 tabula. Lielākās Latvijas upes<br />
Baseina platība Latvijā (km2)<br />
Kopējā platība (km2)<br />
Ietece Rīgas jūras līcī<br />
Daugava 24 700 87 900<br />
Lielupe 8800 17600<br />
Gauja 7790 8900<br />
Salaca 3310 3570<br />
Ietece atklātā jūrā<br />
Venta 7900 11800<br />
Irbe 2000<br />
Turklāt, kā redzams 3.1 tabulā, trijām no šīm upēm pieteku baseina platība ir lielāka par 2000<br />
km2.<br />
3.2 tabula. Lielāko upju lielās pietekas<br />
Baseina platība Latvijā (km2) Kopējā platība (km2)<br />
Aiviekste (Daugavas bas.) 9290<br />
Mēmele (Lielupes bas.) 2110 4050<br />
Abava (Ventas bas.) 2042<br />
Upe Veļikaja plūst austrumu virzienā uz Peipusa ezeru Krievijā <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijā.<br />
Latvija ir bagāta ar ezeriem, īpaši Vidzemes <strong>un</strong> Latgales augstienes. Tomēr, izņemot Rāznas,<br />
Rušona <strong>un</strong> Sivera ezerus, lielākie ezeri atrodas zemienēs. 3.3 tabulā uzrādīti lielākie ezeri<br />
valstī kopā ar to virszemes platību <strong>un</strong> 1993. - 1994. gadā noteikto vidējo fosfora koncentrāciju<br />
(mg/l). Fosfors ir ievērojams ezeru piesārņotājs, jo tas ir augu biogēnais elements <strong>un</strong> var<br />
izraisīt akcelerētu aļģu augšanu (aļģu ziedēšanu), kura savukārt rada anaerobu ūdens<br />
stāvokli (izšķīdušais skābeklis ūdenī līdzinās nullei), kā rezultātā iet bojā zivis.<br />
3.3 tabula. Lielākie Latvijas ezeri<br />
Ezers Virsmas platība (km2) Kopējais P ūdens krātuvē (mg/l)<br />
Lubāns 82.0 31<br />
Rāznas ez. 57.6 44<br />
Engures ez. 41.3<br />
Burtnieks 40.0 29<br />
Usmas ez. 38.9 16<br />
Liepājas ez. 37.1
Babītes ez. 25.5 54<br />
Rušons 23.7<br />
Sivers 17.6<br />
Ķīšezers 17.4 51<br />
Alūksnes ez. 15.9 35<br />
Domājams, ka daži ezeri ir piesārņoti (tas ir, Ķīšezers, Babītes ezers, respektīvi, netālu no<br />
Rīgas <strong>un</strong> Jūrmalas esošie), <strong>un</strong> ir zināms, ka paaugstinātas fosfora koncentrācijas ir atrastas<br />
lielākajā daļā no pētītajiem ezeriem, izņemot Usmas ezeru.<br />
3.1.2 Ūdens kvalitātes datu pieejamība<br />
Latvijā ir daudz organizāciju, kas vāc vides <strong>un</strong> ūdens kvalitātes datus, tai skaitā šādas:<br />
• <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>, kam pakļauta Latvijas<br />
Hidrometeoroloģijas pārvalde <strong>un</strong> <strong>Vides</strong> datu centrs;<br />
• Bioloģijas institūts;<br />
• Latvijas Zivsaimniecības izpētes institūts;<br />
• Nacionālais <strong>Vides</strong> veselības centrs;<br />
• <strong>Vides</strong> kvalitātes monitoringa laboratorija;<br />
• Iekšzemes ūdeņu problēmu laboratorija;<br />
• Jūras monitoringa centrs;<br />
• Latvijas Universitātes Hidroekoloģiskais institūts.<br />
Mērījumu veikšanas vietas visām iepriekšminētajām organizācijām ir redzamas 3.1 attēlā, kur<br />
uzrādītas arī citu organizāciju izmantotās paraugu ņemšanas vietas (piemēram, Rīgas Domes<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības pārvaldes ekoloģiskā laboratorija).<br />
Tas, ka daudz dažādas organizācijas atbild par vides datu vākšanas rezultātiem, neizbēgami<br />
rada datu dublēšanos, to koordinēšanas <strong>un</strong> salīdzināšanas grūtības. Vēlāk tas rada grūtības<br />
veikt sarežģītākas <strong>un</strong> dziļākas izpētes, kurām būtu nepieciešama datu apkopošana no<br />
dažādu nozaru visdažādākajiem informācijas avotiem. Šos faktus atklāja jau ASV <strong>Vides</strong><br />
aizsardzības aģentūra, kura 1995. gadā publicēja atskaiti ar nosaukumu “Baltijas Republikas,<br />
<strong>Vides</strong> monitoringa pārskata projekts, konstatētie fakti <strong>un</strong> rekomendācijas, Latvija”, kurā tika<br />
izteikta šāda piezīme:<br />
Iespēju robežās viss vides monitorings jākoordinē vienai <strong>ministrija</strong>i.<br />
Aizsākums tam jau ir, jo tagad Latvijas Hidrometeoroloģijas pārvalde ir <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong><br />
reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>s pakļautībā. Tomēr turpmākam progresam būtu nepieciešamas<br />
papildus izmaiņas, lai arī citas iepriekšminētās organizācijas sniegtu pārskatus <strong>Vides</strong><br />
aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>i.<br />
Tā rezultātā, ka vides dati ir izkaisīti starp daudz <strong>un</strong> dažādām organizācijām, šī projekta datu<br />
vākšanas process bija sarežģīts <strong>un</strong> darbietilpīgs. Pie tam, bieži vien radās neskaidrības, tieši<br />
kādās organizācijās kādi analītiskie rezultāti glabājas, tādejādi radot vēl papildus grūtības.<br />
3.1.3 Ūdens kvalitātes datu saturs<br />
Projekta grupai tika dota iespēja izmantot Hidrometeoroloģijas pārvaldes virszemes ūdeņu<br />
ķīmisko <strong>un</strong> bioloģisko analīžu rezultātus par 1992., 1993. <strong>un</strong> 1994. gadu. Šie dati atspoguļo<br />
visaptverošu analīžu programmu, kas domāta, lai savāktu informāciju no vissvarīgākajām<br />
Latvijas atklātajām ūdenstilpēm (kopā 122 p<strong>un</strong>kti). Īpaši ir atspoguļota šāda informācija:
• paraugu ņemšanas vietas augšpus <strong>un</strong> lejpus no lielākajām notekūdeņu izplūdes<br />
vietām;<br />
• paraugu ņemšanas vietas augšpus ezeriem <strong>un</strong> citās potenciāli jūtīgās vietās;<br />
• paraugu ņemšanas vietas Latvijas pierobežā, lai noteiktu no kaimiņvalstīm nākošā<br />
piesārņojuma ietekmi;<br />
• paraugu ņemšanas vietas, kur atklātā ūdens krātuve tiek izmantota ūdensapgādes<br />
vajadzībām.<br />
Hidrometeoroloģijas pārvaldes izmantoto hidroķīmisko <strong>un</strong> hidrobioloģisko paraugu<br />
ņemšanas vietu pilns uzskaitījums ir dots tabulā 3.1 (“profils” attiecas uz to vietu, kur<br />
tiek ņemts paraugs augšpus <strong>un</strong> lejpus kādas īpašas upei raksturīgas vietas,<br />
piemēram, notekūdeņu izplūdes).<br />
3.4 tabula - Hidrometeoroloģijas pārvaldes analīžu vietas<br />
Hidroķīmija<br />
Hidrobioloģija<br />
Baseins p<strong>un</strong>kts profils p<strong>un</strong>kts vērums<br />
Veļikajas upe 2 2 - -<br />
Salaca 5 8 1 2<br />
Gauja 7 12 1 2<br />
Daugava 23 40 6 13<br />
Lielupe 16 24 2 6<br />
Irbenes jūras šaurums 2 2 - -<br />
Venta 5 10 2 5<br />
Mazās upes, Baltijas jūra 4 7 2 4<br />
Piekrastes zona, Baltijas jūra 5 9 5 5<br />
Kopā 69 114 19 37<br />
Šāds paraugu ņemšanas p<strong>un</strong>ktu izvietojums ir samērā labs, jo atļauj veikt visaptverošas<br />
analīzes gan Latvijas upēs, gan galvenajās izplūžu vietās, kuras ietekmē ūdens kvalitāti.<br />
Tomēr, novērtējot esošo paraugu ņemšanas vietu izvietojumu, jāsecina, ka divās vietās vēl<br />
būtu nepieciešama papildus informācija:<br />
• ir ļoti maz paraugu ņemšanas vietu upēs, pirms tās šķērso Latvijas robežu <strong>un</strong> plūst uz<br />
kaimiņvalstīm - būtu vērts apsvērt paraugu ņemšanas vietu iekārtošanu uz<br />
nozīmīgākajām upēm, kuras plūst ārā no Latvijas, nodrošinoties ar savu informāciju<br />
salīdzināšanas <strong>un</strong> pretstatīšanas vajadzībām gadījumam, ja Latvija kādreiz tiktu<br />
apsūdzēta piesārņojuma eksportēšanā;<br />
• ir maz paraugu ņemšanas vietu, kur parādītos fona ūdens kvalitāte valstī - arī šis<br />
fakts tika atspoguļots ASV <strong>Vides</strong> aizsardzības aģentūras atskaitē par vides<br />
monitoringu Latvijā, kur tika rekomendēts optimizēt dabīgo ūdenstilpju kvalitātes tīklu;<br />
• lai uzlabotu atklāto ūdenstilpju kvalitātes monitoringa tīklu Latvijā, būtu jāpadomā par<br />
paraugu ņemšanas p<strong>un</strong>ktu izvietošanu, kā minēts iepriekš.<br />
3.1.4 Ūdens kvalitātes datu ticamība<br />
Ķīmiskie dati<br />
Hidrometeoroloģijas pārvaldes iegūtie ķīmiskās ūdens kvalitātes monitoringa dati atklāja<br />
šādus trūkumus <strong>un</strong> nepilnības:<br />
• piecu dienu bioloģiskā skābekļa patēriņš (BSP5) tiek mērīts mg/l ar divām zīmēm aiz<br />
komata, par spīti tam, ka nav iespējams izmērīt šo rādītāju ar tādu precizitāti;
• analītiskie ķīmiskie rezultāti bieži tiek uzrādīti kā nulle, <strong>un</strong> nevis kā vērtības, kas<br />
mazākas par iespējami nosakāmām - tā nav zinātniska pieeja, kā aprakstīt vielas<br />
koncentrāciju, kuru nav iespējams noteikt, bet kura ne vienmēr ir nulle;<br />
Papildus iepriekšminētajām problēmām, Hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, šķiet, ir daudz<br />
citu nopietnu problēmu, kas aprakstītas tālāk.<br />
Bioķīmiskā skābekļa patēriņa mērījumu rezultāti<br />
Vairums no BSP5 mērījumu rezultātiem Latvijā uzrādīti kā ļoti zemi, pat īsti nepārsniedzot 3<br />
mg/l. Tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā faktu, ka BSP5 vērtība 3 mg/l atspoguļo labāko Eiropas<br />
Savienības upju ūdens kvalitāti, kuru ūdeni lieto dzeramā ūdens apgādē - šādam ūdenim būtu<br />
nepieciešama tikai vienkārša fizikāla attīrīšana <strong>un</strong> dezinfekcija pirms padošanas ūdens<br />
apgādes sistēmā. Turklāt fakts, ka Hidrometeoroloģijas pārvalde nepielieto tā saukto “allyl<br />
thio-urea (ATU) modifikāciju” BSP noteikšanai, kam ir tendence uzrādīt zemākus rezultātus,<br />
neuzrādot skābekļa patēriņu amonija slāpekļa apgādei ar skābekli, liek apšaubīt pārvaldes<br />
rezultātus kā tādus, jo, pat nelietojot ATU, vērtībām varjadzētu būt augstākām.<br />
Plūsmas mērījumu korelācija<br />
Ķīmisko analīžu rezultāti atsevišķās upes daļās labi nesader ar dotajiem upes plūsmas<br />
datiem. Piemēram, 1993.gadā Lielupē lejpus no Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm<br />
plūsma svārstījās no 4.42 līdz 94.00 m3/s, t.i., otrā vērtība ir vairāk nekā divdesmit reižu<br />
lielāka. Tomēr lielākais vairums no mērītajiem analītiskajiem parametriem uzrāda nelielu<br />
atšķirību abos gadījumos, lai gan vidējā Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas ierīču plūsma ir 0.39<br />
m3/s, t.i., notekūdeņu daudzums, kam vajadzētu ietekmēt uztverošās ūdenstilpes rādītājus<br />
mazas caurteces gadījumā.<br />
Ir svarīgi apzināties, ka iepriekšminētie komentāri par Hidrometeoroloģijas pārvaldes<br />
sniegtajiem datiem ir radušies vienīgi pēc sākotnējas rezultātu apskates. Lai veiktu<br />
visaptverošāku analīzi, būtu nepieciešams pavadīt vairāk laika, pētot arī šādus jautājumus:<br />
• paraugu ņemšanas <strong>un</strong> uzglabāšanas metodi;<br />
• pielietotās laboratoriskās metodes, ieskaitot jebkādu izmantoto analītisko kvalitātes<br />
kontroli;<br />
• iegūtos datus (daudz detalizētāk, kā tas bija veikts šīs izpētes laikā).<br />
Iepriekš teiktais nozīmē, ka daudzi secinājumi par Latvijas upju ūdens kvalitāti <strong>un</strong> īpaši par<br />
notekūdeņu attīrīšanas ierīču ietekmi uz upēm ir balstīti uz citiem informācijas avotiem,<br />
tādiem kā speciālistu novērojumi <strong>un</strong> viedokļi, izplūdes atšķaidīšanās <strong>un</strong> daži acīmredzami<br />
fakti.<br />
Viens svarīgs informācijas avots, kas intensīvi tika izmantots visā šīs izpētes laikā, ir karte,<br />
kas sastādīta pēc VARAM pasūtījuma (attēls 3.2). Lielākā daļa šīs izpētes galveno<br />
secinājumu par atklāto ūdens krātuvju kvalitāti ir uzrakstīti, pamatojoties uz šo karti, jo cita<br />
ticama, šī ziņojuma uzrakstīšanai piemērota informācija programmas ietvaros nav bijusi<br />
pieejama.<br />
Bioloģiskie dati<br />
Hidrometeoroloģijas pārvaldē ir sagatavoti šādi hidrobioloģiskie pētījumi:<br />
• baktērijas - saprofītās <strong>un</strong> naftas produktus oksidējošās baktērijas tika novērotas pie<br />
regulējošā dambja Ķeguma hidroelektrostacijā <strong>un</strong> vietās, kas atrodas krasta tuvumā.<br />
Iekšzemes upēs paraugi baktēriju uzskaitīšanai netika ņemti;<br />
• hlorofils a, b <strong>un</strong> c - kvantitatīvās analīzes ir veiktas vienīgi piekrastes rajonos;
• fitoplanktons - uzskaitīšana <strong>un</strong> sugu identifikācija. Paraugi tika vākti piekrastes zonās<br />
<strong>un</strong> iekšzemes upēs piesārņojuma avotu tuvumā, pirmām kārtām pie apdzīvotām<br />
vietām augšpus <strong>un</strong> lejpus izplūdēm.<br />
Fitoplanktons tika vākts pie šādām pilsētām:<br />
3.5 tabula. Fitoplanktons<br />
Pilsēta Upes baseins Upe Piezīmes<br />
Salacgrīva Salaca Salaca Tuvu pie upes ietekas<br />
Mazsalaca Salaca Salaca<br />
Daugavpils Daugava Daugava<br />
Jēkabpils Daugava Daugava<br />
Valmiera Gauja Abuls<br />
Jelgava Lielupe Lielupe<br />
Kuldīga Venta Venta<br />
Dūkupji Bārta Bārta<br />
Speciāli Latvijas apstākļiem ir izveidota atskaites sistēma, kur saldūdens fitoplanktona sugām<br />
tiek piešķirti individuālie saprobie rādītāji (Cimdiņš et al,1995). Saskaņā ar<br />
Hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, paraugu ņemšanas vietu klasifikācijai šī sistēma nav<br />
pielietota.<br />
Paraugi tika vākti no 0.5 līdz 2 km lejpus izplūdes vietām. Raksturīgais plūsmas ātrums ir ap<br />
0.4 m/s, parasti tas pārsniedz 0.1 m/s. Tas nozīmē, ka transportēšanas laiks no izplūdes līdz<br />
paraugu ņemšanas vietai nepārsniedz dažas st<strong>un</strong>das. Fitoplanktons vairojas ar šūnu<br />
dalīšanos; kad apstākļi ir īpaši labvēlīgi, šūnas var dalīties divreiz dienā. Tādējādi izmaiņas<br />
sugu sastāvā, kas varētu rasties no izplūdes vietas līdz parauga ņemšanas vietai, ir niecīgas,<br />
<strong>un</strong> vides ietekmes novērtējums, kas balstīts uz augštecē <strong>un</strong> lejtecē ņemto paraugu atšķirību,<br />
var sniegt tikai nelielu informāciju par piesārņojuma ietekmi.<br />
Kas attiecas uz bentosa makrofa<strong>un</strong>as uzskaitīšanu <strong>un</strong> sugu identifikāciju, paraugi tika vākti<br />
gan piekrastes zonās, gan iekšzemes upēs. Paraugu vākšana ir veikta tādā pašā veidā, kā<br />
fitoplanktonam, t.i., augštecē <strong>un</strong> lejtecē no izplūdes vietas. 3.6 tabulā apskatītas paraugu<br />
vākšanas vietas:<br />
3.6 tabula. Bentosa makrofa<strong>un</strong>a<br />
Pilsēta Upes baseins Upe Piezīmes<br />
Salacgrīva Salaca Salaca Tuvu pie upes ietekas<br />
Salacgrīva Salaca Salaca Tuvu pie upes ietekas<br />
Mazsalaca Salaca Salaca<br />
Valmiera Gauja Abuls<br />
Daugavpils Daugava Daugava<br />
Jēkabpils Daugava Daugava<br />
Jelgava Lielupe Lielupe<br />
Kuldīga Venta Venta<br />
Dūkupji Bārta Bārta
Paraugi tika vākti arī pie Ķeguma hidroelektrostacijas regulējošā dambja <strong>un</strong> Lielajā Juglā<br />
netālu no Rīgas.<br />
Visi paraugi tiek ņemti ar gr<strong>un</strong>tssmēlēju no mīkstas gultnes <strong>un</strong> sijāti caur sietu, kam acu<br />
izmēriem 0.5 mm. Vairākumā gadījumu identifikācija notiek sugu līmenī - tas neattiecas uz<br />
Chironomids <strong>un</strong> Oligochaetes, kurus nosaka atsevišķi.<br />
Makrobentosa noteikšanai ir radīta Latvijas atskaites sistēma, kura ir līdzīga fitoplanktona<br />
noteikšanas sistēmai (Cimdiņš et al, 1995). Hidrometeoroloģijas pārvalde klasifikācijai lieto šo<br />
sistēmu papildus vēl vienai sistēmai, kur saprobitāte tiek klasificēta tikai pēc Oligochaetes<br />
skaita. Sugas, kurām nav dots saprobitātes indekss, nav iekļautas Hidrometeoroloģijas<br />
pārvaldes dotajās tabulās. Tādējādi atskaite var būt nepilnīga, piemēram, neuzrādot pilnīgu<br />
pārskatu par Plecoptera.<br />
Tā kā Latvijas saprobie rādītāji balstās uz sugām, tā ir “ekspertu” sistēma, kur dažu grupu<br />
noteikšanai nepieciešamas ievērojamas taksonomijas zināšanas. Ir arī dažas līdzīgas, bet<br />
vienkāršākas metodes. Šādu “pus-ekspertu” metožu piemēri ir angļu BMWP atskaites<br />
sistēmas (piem. Armitage et al,1983) <strong>un</strong> dāņu “Viborgas indekss” (Andersen et al,1984).<br />
Latvijā tika attīstīta ja<strong>un</strong>ākai vācu sistēmai līdzīga (Anon, 1989), kuras uzrādītos rezultātus<br />
varēja salīdzināt ar latviešu sistēmu (Anon, 1994).<br />
No praktiskā viedokļa “pus-ekspertu” sistēmām tiek dota priekšroka, jo tās ir samērā viegli<br />
apgūt <strong>un</strong> tās nav tik laikietilpīgas gan uz lauka, gan arī laboratorijā.<br />
3.2 Pamatapstākļi - upes, ezeri <strong>un</strong> piekrastes ūdeņi<br />
3.2.1 Plūsma <strong>un</strong> ūdens kvalitāte<br />
Pieejamo datu pārskats liecina, ka, vispārīgi ņemot, Latvijas upes nav ievērojami piesārņotas.<br />
Tam ir divi principiāli cēloņi:<br />
• daudzas upes plūsmas ziņā ir lielas, salīdzinot ar tajās ieplūstošo notekūdeņu<br />
daudzumu <strong>un</strong> citām piesārņojošām izplūdēm;<br />
• daudzas ģimeņu mājas Latvijā nav pievienotas pie ciematu kanalizācijas attīrīšanas<br />
ierīcēm, bet lieto notekūdeņu izsmeļamās bedres vai septiktenkus.<br />
Tomēr, atbilstoši attēlam 3.2, trīs Latvijas vislielākās upes (Gauja, Daugava <strong>un</strong> Lielupe) līdz<br />
noteiktai pakāpei ir piesārņotas ar saimnieciskajiem <strong>un</strong> rūpnieciskajiem notekūdeņiem;<br />
vissliktākie apstākļi ir vērojami Rīgas rajonā <strong>un</strong> Jūrmalā. “Karstie p<strong>un</strong>kti” vēl ir arī lejpus<br />
lielākajām pilsētām vai rūpnieciskiem uzņēmumiem, piem., pienotavām, kur notekūdeņi pēc<br />
dažādas attīrīšanas pakāpes izplūst vietējās upītēs.<br />
Skābeklis<br />
Visās Hidrometeoroloģijas pārvaldes paraugu ņemšanas vietās tiek mērīta skābekļa<br />
koncentrācija. Paraugi parasti tiek ņemti augšpus <strong>un</strong> lejpus nozīmīgākām izplūdes vietām. Kā<br />
jau noskaidrots iepriekš, ir grūti paredzēt, cik tālu aiz izplūdes vietas parādīsies viszemākā<br />
skābekļa koncentrācija, <strong>un</strong> šis p<strong>un</strong>kts mainās temperatūras <strong>un</strong> straumes ātruma ietekmē.<br />
Skābekļa koncentrācijas ir salīdzinoši augstas, <strong>un</strong> pat zemākās reģistrētās koncentrācijas, ar<br />
dažiem izņēmumiem, ir bijušas 5 mg/l.<br />
Desmit vietas ar viszemākajām skābekļa koncentrācijām 1993. <strong>un</strong> 1994. gadā ir uzskaitītas<br />
3.7 tabulā.
3.7 tabula. Zemākās reģistrētās skābekļa koncentrācijas 1993. <strong>un</strong> 1994. gadā<br />
1993 mg/l 1994 mg/l<br />
Lejpus Jelgavas 3,29 Lejpus Smiltenes 2,58<br />
Lejpus Preiļiem 4,67 Lejpus Balviem 4,04<br />
Lejpus Bauskas 4,82 Lejpus Valmieras 4,25<br />
Lejpus Lipšiem 6,15 Lejpus Olaines 4,60<br />
Lejpus Krāslavas 6,34 Lejpus Mazsalacas 4,78<br />
Lejpus Balviem 6,43 Lejpus Jēkabpils 4,85<br />
Augšpus Zaķiem 6,44 Jūrmalas estuārijā 4,85<br />
Lejpus Jēkabpils 6,51 Lejpus Preiļiem 5,00<br />
Lejpus Skaistkalnes 6,57 Lejpus Bauskas 5,08<br />
Augšpus Rēzeknes 6,69 Augšpus Mazsalacas 5,20<br />
Kaut gan kopumā zemākās skābekļa koncentrācijas ir atrastas lejpus izplūdēm, vairumā<br />
gadījumu augšpus izplūdēm atšķirības nav lielas. Laika periodā no 1993. līdz 1994. gadam<br />
vislielākais samazinājums no augšteces uz lejteci bija vērojams Smiltenē, kur minimālā<br />
koncentrācija lejpus izplūdes bija vidēji par 50 % zemāka nekā minimālā koncentrācija<br />
augšpus izplūdes. Diezgan liels samazinājums tika novērots arī Preiļos, Balvos <strong>un</strong> Valmierā,<br />
bet citās vietās tas nepārsniedza kādus 10% (skat. tabulu 3.8).<br />
3.8 tabula. Skābekļa samazināšanās paraugu ņemšanas vietās (% piesātinājuma) 1993. <strong>un</strong><br />
1994. gadā (Hidrometeoroloģijas pārvaldes dati)<br />
Pilsēta Vidēji 1993 1994<br />
Smiltene 45 16 74<br />
Preiļi 27 37 17<br />
Balvi 25 16 34<br />
Valmiera 25 16 34<br />
Salacgrīva 18 10 26<br />
Jēkabpils 15 11 18<br />
Dobele 14 5 23<br />
Aizpute 11 14 8<br />
Daugavpils 10 8 12<br />
Olaine 10 3 17<br />
Ogre 9 4 15<br />
Rūjiena 9 7 11<br />
Mazsalaca 7 6 8<br />
Jelgava 7 3 10<br />
Līvāni (18p) 5 5 6<br />
Kalnciems 5 4 6<br />
Cēsis 5 3 6<br />
Līvāni (20p) 4 3 6<br />
Krāslava 3 6 0<br />
Rēzekne -7 -18 4
Valmiera ir vienīgā vieta, kur nozīmīga skābekļa samazināšanās iespaido hidrobioloģiskos<br />
rezultātus, kas atspoguļojas ūdens piesārņojuma indeksa mērījumos.<br />
Smagie metāli <strong>un</strong> pesticīdi<br />
Smago metālu koncentrācijas Latvijas upju <strong>un</strong> ezeru nogulsnējumos parasti ir zemas (Kļaviņš<br />
et al, 1995). Netālu no Rīgas, Liepājas <strong>un</strong> Ventspils parādās paaugstinātas koncentrācijas,<br />
izņemot kadmiju, kas nesasniedz Zviedrijā definētās vidēji augstās koncentrācijas.<br />
Smago metālu koncentrācijas ūdenī ir mērītas dažās vietās1994.gadā - varš Misas upē (12<br />
mg/l), svins Daugavā (3.6 mg/l), cinks Bērzes upē (17 mg/l) <strong>un</strong> kadmijs Lielupē <strong>un</strong> Daugavā<br />
(0.25 - 1.0 mg/l).<br />
Pesticīdi ir analizēti upju ūdenī, ar maksimālo p,p DDE koncentrāciju 0,08 mg/l (Salacas upē),<br />
p,p DDT 0.24 mg/l (Daugavā), a-HCH 0,053 mg/l (Daugavā) <strong>un</strong> Lindane 0,03 mg/l (Maltas<br />
upē). Šie rādītāji stipri pārsniedz pesticīdu maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, kas<br />
saskaņā ar Latvijā pielietotajiem (COMECON) ūdens kvalitātes standartiem ir 0,001 mg/l.<br />
DDT Latvijā tika aizliegts septiņdesmitajos gados, bet to krājumi ir palikuši, <strong>un</strong> nelegāla<br />
izmantošana vēl turpinās.<br />
Augu biogēnie elementi <strong>un</strong> fitoplanktons<br />
Katrā paraugu ņemšanas vietā Hidrometeoroloģiskā pārvalde mēra arī divus galvenos ūdens<br />
vides biogēnos elementus - slāpekli <strong>un</strong> fosforu. Parasti netiek analizēts kopējais slāpeklis, bet<br />
gan neorganiskie nitrītu, nitrātu <strong>un</strong> amonija savienojumi. Nitrīts ir viela, kura pēc<br />
Hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem 1994. gadā visbiežāk ir pārsniegusi maksimāli<br />
pieļaujamo koncentrāciju (0.02 mg/l nitrīta). Fosfors tiek mērīts vienīgi kā kopējais fosfors, <strong>un</strong><br />
tā saturs galvenajās Latvijas upēs apkopots 3.9 tabulā.<br />
3.9 tabula. Kopējā fosfora koncentrācija (mg/l) galveno Latvijas upju grīvās 1994. gadā.<br />
Salaca 23<br />
Gauja 27<br />
Daugava 59<br />
Lielupe 52<br />
Venta 48<br />
Tebra (Saka) 41<br />
Slāpekļa koncentrācija parasti ir augsta, <strong>un</strong> fosfors šķiet vissvarīgākais faktors, kas ietekmē<br />
ūdensaugu veidošanos. Kopējā fosfora koncentrācija galvenajās upēs ir robežās no 20 - 60<br />
mg/l. Viszemākā noteiktā koncentrācija ir Salacā <strong>un</strong> visaugstākā - Daugavā. Augstākas<br />
koncentrācijas var būt upju pietekās, Tulijas upes augštecē no Zosēniem - ap 150 mg/l, <strong>un</strong><br />
Lēcupē pirms tās saplūšanas ar Mūsu - 250 mg/l. Kopējais fosfora līmenis virs 25 mg/l ir<br />
eitrofikācijas rādītājs, bet virs 50 mg/l - hipertrofijas rādītājs. Tādējādi biogēno elementu<br />
koncentrācijas ir augstas lielākajā Latvijas upju daļā, sevišķi Daugavā. Koncentrāciju<br />
izmaiņas ir nenozīmīgas no Baltkrievijas robežas līdz pat Rīgas jūras līcim.<br />
Fitoplanktona sugu klātbūtne upēs atspoguļo biogēno elementu līmeni. Tādējādi 1994.gadā<br />
zilzaļās aļģes netika atrastas Salacā, kur biogēno elementu koncentrācijas ir salīdzinoši<br />
zemas, <strong>un</strong> dominēja zaļās aļģes <strong>un</strong> diatoms. Zilzaļās aļģes - Oscillatoria spp - palaikam<br />
parādās Gaujā, jūlijā sastādot 55 % no kopējā daudzuma lejpus Valmieras. Vēl joprojām<br />
Oscillatoria augstās proporcijās ir atrodama Daugavā, kur ir sastopamas arī zilzaļās aļģes<br />
Anabaena spp.
Zilzaļās aļģes ir bieži sastopamas Ventā - Oscillatoria, Merismopedia, Gomphosphaeria, -<br />
sevišķi Kuldīgas apkārtnē, <strong>un</strong> Anabaena spp dažreiz parādās piekrastes zonās. Pretēji<br />
paredzējumiem, zilzaļās aļģes nav bieži sastopamas Lielupē, <strong>un</strong> zemi rādītāji ir arī Liepājas<br />
ezerā.<br />
Dažas zilzaļo aļģu sugas ir potenciāli toksiskas, piemēram, Anabaena, kura tika atrasta<br />
paraugos piekrastes zonā. Sugām, kuras atrodamas iekšzemes upēs, nevajadzētu būt<br />
toksiskām.<br />
Lokālas nozīmes problēmas<br />
Kaut arī daudzos Latvijas iekšzemes ūdenstilpju baseinos nav smagu piesārņojuma<br />
problēmu, tomēr ir teritorijas, kur lokālais piesārņojums ir problēma, sevišķi tas attiecas uz<br />
vietām, kur upēs tiek izlaisti neattīrīti vai daļēji attīrīti notekūdeņi <strong>un</strong> atšķaidīšanās pakāpe nav<br />
liela. Tādos gadījumos tur var būt tālāk minētās vai arī kādas citas problēmas:<br />
• sabiedrības veselības problēma, bērniem spēlējoties ūdenī;<br />
• sabiedrības veselības problēma, ko izraisa makšķerēšana <strong>un</strong> noķerto zivju lietošana<br />
uzturā;<br />
• vizuāla rakstura problēmas, ko izraisa upē izlaistais piesārņojums;<br />
• smakas problēmas, īpaši, ja izlaistais organiskais piesārņojums piesaista visu ūdenī<br />
esošo skābekli.<br />
Šādos gadījumos risku sabiedrības veselībai <strong>un</strong> citas piesārņojuma problēmas nepieciešams<br />
novērtēt detalizēti, lai noteiktu prioritātes <strong>un</strong> nepieciešamos uzlabojumus.<br />
Visaugstākā piesārņojuma koncentrācija parādās piekrastes rajonos plašu grīvu <strong>un</strong> ostu<br />
apkaimēs - Daugavas <strong>un</strong> Lielupes grīvas ar vislielāko skaitu saprofīto baktēriju (par<br />
iekšzemes upēm attiecīgās informācijas trūkst), smago metālu augstu koncentrāciju Liepājas<br />
ostas nogulsnējumos <strong>un</strong> vara <strong>un</strong> naftas produktu paaugstinātu līmeni dažās piekrastes zonās.<br />
Piesārņojums ir arī bijis par iemeslu pludmaļu slēgšanai - visos gadījumos koli baktēriju lielā<br />
skaita dēļ. Tomēr bakteriālais piesārņojums pludmalēs netālu no lielu attīrīšanas ierīču<br />
izplūdēm nav jāuzskata par izņēmumu. Neskaitot tos gadījumus, kad notekūdeņi tiek hlorēti,<br />
kas rada hlororganisko savienojumu veidošanās risku, izplūdes vietās vienmēr būs koli<br />
baktērijas, pat ja attīrīšanas ierīces strādā ļoti labi.<br />
3.2.2 Izkliedētas noteces ietekme<br />
Par izkliedētiem piesārņojuma avotiem nav daudz informācijas. Mākslīgo mēslojumu<br />
pielietošana kopš deviņdesmito gadu sākuma ir samazinājusies apmēram par 50 %, <strong>un</strong> tie<br />
vairs netiek izsmidzināti uz sasalušas zemes, kā tas notika Padomju Savienības laikā. Tomēr<br />
attiecīga slāpekļa <strong>un</strong> fosfora samazināšanās Latvijas upēs <strong>un</strong> Rīgas jūras līcī nav<br />
novērojama.<br />
3.2.3 Pašattīrīšanās spējas<br />
Tas fakts, ka daudzas Latvijas upes ir lielas, salīdzinot ar tajās ievadīto piesārņojuma<br />
daudzumu, norāda, ka lielās ūdenstilpes nav ļoti piesārņotas. Savienojumā ar upju lielo<br />
virsmas platību, kas veicina skābekļa piesaistīšanu no gaisa, tas palīdz attīstīt upju<br />
pašattīrīšanās spēju no ievadītā organiskā piesārņojuma. Tādējādi daudzās upēs valstī notiek<br />
dabiskais pašattīrīšanās process. Šis ir process, ko nepieciešams veicināt, vismaz uz īsu<br />
laiku, jo pašattīrīšanās spēju pieaugums Latvijas upēs savukārt ieekonomē attīrīšanas<br />
ierīcēm paredzētos līdzekļus.<br />
Fakts, ka dažās Latvijas upēs ir pieļaujams lielāks organiskā piesārņojuma daudzums,<br />
nenozīmē, ka šāda filozofija varētu būt attiecināma arī uz toksisko vai neorganisko
piesārņojumu. Šāda veida piesārņotāji var neatgriezeniski ietekmēt vidi, <strong>un</strong> tos būtu<br />
nepieciešams kontrolēt, kur vien iespējams.<br />
Biogēnie elementi, piemēram, var izraisīt intensīvu sakņaugu <strong>un</strong> aļģu augšanu. Iekšzemes<br />
ūdeņos fosfors parasti ir vissvarīgākais ierobežojošais biogēnais elements, <strong>un</strong> augu augšana<br />
pieaug proporcionāli fosfora koncentrācijas pieaugumam. Atšķirībā no slāpekļa, kas var daļēji<br />
tikt aizvadīts denitrifikācijas procesā, fosforu aizvadīt nevar, <strong>un</strong> tas arī nevar saistīties ar upes<br />
nosēdumiem, kā tas notiktu nepiesārņotā ezerā. Tādējādi izplūdušais fosfors tiek transportēts<br />
pa straumi uz leju.<br />
Tur, kur fosfors ir uzkrājies, pirmām kārtām, ezeros <strong>un</strong> Baltijas jūrā, tam ir ilgstoša ietekme, jo<br />
eitrofikācijas ūdeņi ar ierobežotu ūdens sajaukšanās pakāpi var palikt tādi ļoti ilgu laiku, par<br />
spīti visām pūlēm samazināt fosfora pieplūdi no ārienes. Tas notiek fosfora iekšējā<br />
piesārņojuma dēļ no nogulsnēm. Kad iekšējais piesārņojums ir liels, ezeru iespējams attīrīt<br />
tikai ar ļoti dārgām metodēm - bagarēšanu vai fosfora ķīmisko saistīšanu.<br />
Baltijas jūrā fosfora daudzums ir palielinājies kopš 50.gadiem. Augsta fosfora koncentrācija<br />
virsējos ūdens slāņos, iespējams, ir viens no cēloņiem toksisko zilzaļo aļģu ziedēšanai, kā arī<br />
skābekļa deficīta pieaugumam apakšējos ūdens slāņos. Arī slāpekļa koncentrācijas ir<br />
pieaugušas tajā pašā laika periodā. Lai novērstu trauslās <strong>un</strong> <strong>un</strong>ikālās ekosistēmas<br />
neatgriezenisku degradāciju, ir nepieciešams samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas<br />
jūrā.<br />
Toksiskie piesārņojumi ietver ļoti dažādas vielas. Dažas no tām nesadalās (piem. smagie<br />
metāli) <strong>un</strong> uzkrājas ūdens krātuvēs. Kad šādas vielas tiek izlaistas upē, gala rezultātā tās<br />
nonāk jūrā. Kaut gan to izplūdes daudzumi var būt mazi, uzkrāšanās process ar laiku var<br />
izraisīt bīstami augstu koncentrāciju veidošanos nogulsnēs <strong>un</strong> dzīvajos organismos.<br />
Viegli sadalošies toksiskie savienojumi pārsvarā var izraisīt lokālu efektu, kas ir līdzīgs BSP.<br />
Notekūdeņos dominējošākā toksiskā viela, kas sadalās, ir amonijs, kurš nejonizētā formā ir<br />
akūti toksisks gan zivīm, gan bezmugurkaulniekiem. Amonija proporcija, kas parādās anjona<br />
formā, pieaug kopā ar temperatūras <strong>un</strong> pH pieaugumu. Latvijas upēs pH parasti ir zem 8,5,<br />
<strong>un</strong> tāpēc amonija anjona koncenerācijai būtu jābūt salīdzinoši zemai.<br />
Būtu jāpatur prātā, ka nav iespējams paļauties uz pašattīrīšanās procesu, lai aizvadītu<br />
organisko piesārņojumu mazās upītēs, kur izplūdēm ir maza atšķaidīšanās iespēja. Jo mazāk<br />
būs veikta šādu gadījumu kontrole, jo lielāka iespējamība ūdenstilpei pārveidoties par<br />
anaerobu, nehigiēnisku <strong>un</strong> smakojošu. Upe šādos apstākļos kļūst neizmantojama, <strong>un</strong> būtu<br />
jāveic atbilstoša kontrole, lai novērstu šādu situāciju izveidošanos.<br />
3.2.4 Pārrobežu piesārņojums Latvijā<br />
Pamatā Latvija nesaņem nozīmīgu ūdens piesārņojumu no kaimiņvalstīm. Tomēr ir dažas<br />
vietas, kur Latvijas robežu šķērsojošās upes jau satur piesārņojumu, kā tas norādīts tālāk<br />
• Daugava, ietekot Latvijā no Baltkrievijas;<br />
• vairākas mazās upes Jelgavas rajonā, kuras ietek Latvijā no Lietuvas.<br />
Teritorijās, kur pāri robežai nākošais piesārņojums izraisa veselības vai vides problēmas vai<br />
kur šāds piesārņojums kavē ūdenstilpju atbilstību atbilstoši kvalitātes standartiem, ir<br />
nepieciešamas diskusijas ar kaimiņvalstīm par piesārņojuma ierobežošanu no šāda<br />
piesārņojuma avota. Tomēr šādas diskusijas <strong>un</strong> nepieciešamo pasākumu veikšana, lai<br />
kontrolētu piesārņojumu, visticamāk aizņems ilgāku laiku <strong>un</strong> varētu tikt uzskatīta par<br />
ilgtermiņa mērķi šāda piesārņojuma samazināšanā.
3.3 Ūdens kvalitātes mērķi<br />
3.3.1 Īstermiņa uzdevumi<br />
Pašlaik Latvijai pakāpeniski tiek piemērotas šādu trīs ES direktīvu prasības par upju ūdens<br />
kvalitātes standartiem:<br />
• “Saldūdens zivju” direktīva (78/659/EEC), kur norādīti to atklāto ūdens krātuvju<br />
kvalitātes standarti, kas ļauj izdzīvot lašveidīgajām <strong>un</strong> karpveidīgajām zivīm.<br />
• “Peldvietu ūdens” direktīva (76/160/EEC), kur norādīti peldēšanai piemēroto atklāto<br />
ūdens krātuvju standarti.<br />
• Direktīva “Par atklātām ūdens krātuvēm, kas domātas dzeramā ūdens apgādei”<br />
(75/440/EEC), kur norādīti trīs dažādi dzeramā ūdens apgādei paredzēto atklāto<br />
ūdens krātuvju tipu kvalitātes standarti.<br />
Papildus iepriekšminētajām, Latvijai pašlaik tiek piemērota arī Eiropas Savienības direktīva<br />
“Par ūdeni, ko patērē iedzīvotāji” (80/778/EEC), lai regulētu iedzīvotājiem padodamā dzeramā<br />
ūdens kvalitāti.<br />
Ziņojuma rakstīšanas laikā provizoriski tika izraudzītas upes, ezeri, strauti <strong>un</strong> piekrastes<br />
ūdeņi, kuriem varētu piemērot katru no šīm trim direktīvām saskaņā ar piesārņojuma<br />
kontroles metodi, kas pamatojas uz ūdens kvalitātes mērķiem <strong>un</strong> aprakstīta 2.2.3 nodaļā. Šīs<br />
ūdenstilpes detalizēti parādītas 3.3 attēlā, kur redzami lašveidīgajām (sarkanā krāsā) <strong>un</strong><br />
karpveidīgajām (bezkrāsaini) zivīm domātie ūdeņi, kā arī 3.4 atēlā, kurā redzami atpūtai<br />
domātie jeb rekreācijas ūdeņi (attēloti dzelteni) <strong>un</strong> dzeramā ūdens apgādei piemērotās upes<br />
(zilas). Pirms šī sistēma tiks oficiāli pieņemta Latvijā, Ministru Kabinetam būs jāizskata <strong>un</strong><br />
jāakceptē direktīvu piemērotība katrai ūdenskrātuvei.<br />
Latvijā ir jāievieš ūdens kvalitātes standartu sistēma atbilstoši pielietošanas mērķiem, jo tas ir<br />
galvenais solis ceļā uz pakāpenisku ūdenstilpju kvalitātes uzlabošanu valstī. Turpmāk tas<br />
ļautu prioritizēt ūdens kvalitātes uzlabojumus tā, lai līdzekļus varētu novirzīt uz<br />
visnepieciešamākajām vietām - tas ir, uz upju <strong>un</strong> ezeru daļām, kas neatbilst pieņemtajiem<br />
ūdens kvalitātes standartiem.<br />
3.3.2 Ilgtermiņa uzdevumi<br />
Tālākajā nākotnē, lai sekmētu turpmāko Latvijas integrāciju Eiropā, <strong>un</strong> sevišķi, Latvijai kļūstot<br />
par Eiropas Savienības locekli, tai būtu jāapspriež arī citu ES direktīvu piemērošana valstī:<br />
• Pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīva;<br />
• Bīstamo vielu direktīva;<br />
• Pazemes ūdeņu aizsardzības direktīva;<br />
• Par vides, īpaši augsnes, aizsardzību tajās vietās, kur NAI dūņas tiek izmantotas<br />
lauksaimniecbā;<br />
• paredzētā Integrētā piesārņojuma novēršanas <strong>un</strong> kontroles direktīva (IPPC), kuras<br />
uzdevums ir ierobežot lielu rūpniecisko piesārņojuma avotu ietekmi uz visu apkārtējo<br />
vidi.<br />
No iepriekšminētajām direktīvām Pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīva ir visatbilstošākā šai<br />
izpētei. Šī direktīva nosaka minimālos standartus dažāda lieluma notekūdeņu attīrīšanas<br />
ierīcēm <strong>un</strong> laika grafikus, kuros tie sasniedzami, izlaižot notekūdeņus kādā no tālāk minēto<br />
kategoriju atklātajām ūdens krātuvēm:<br />
• “normāla” atklāta ūdens krātuve (t.i., ūdens, kas neietilpst abās zemāk uzrādītajās<br />
kategorijās), kas iedalās saldūdenī, plašas upes grīvas <strong>un</strong> piekrastes ūdeņos.<br />
• “jūtīga” atklāta ūdens krātuve (t.i., ūdens, kuram pastāv piesārņojuma risks), kas<br />
iedalās saldūdenī, plašas upes grīvas <strong>un</strong> piekrastes ūdeņos.
• “mazāk jūtīga” atklāta ūdens krātuve (t.i., ūdens, kam ir relatīvi mazs piesārņojuma<br />
risks), kas iedalās plašas upes grīvas <strong>un</strong> piekrastes ūdeņos (saldūdenim nav<br />
iespējams piemērot apzīmējumu “mazāk jūtīgs”).<br />
Iepriekšminētās prasības būtu vērts paturēt prātā, jo Latvija darbojas abos virzienos - gan lai<br />
uzlabotu notekūdeņu attīrīšanu, gan arī lai veidotu ciešākus sakarus ar ES. Tas palīdzēs<br />
nodrošināt citu šāda veida standartu vieglāku piemērošanu nākotnē.<br />
3.4 <strong>Vides</strong> uzlabošanas prioritātes<br />
3.4.1 Latvijas vides politika<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības politikas plānā Latvijai izvirzīti šādi iIlgtermiņa vides aizsardzības politikas<br />
mērķi:<br />
• panākt vides kvalitātes būtisku uzlabošanos teritorijās, kur tā rada paaugstinātu risku<br />
cilvēka veselībai <strong>un</strong> ekosistēmu stabilitātei, vienlaikus nepieļaujot vides kvalitātes<br />
pasliktināšanos pārējā teritorijā;<br />
• saglabāt pašreizējo bioloģiskās daudzveidības līmeni <strong>un</strong> Latvijai raksturīgo ainavu;<br />
• dabas resursu ilgtspējīga izmantošana;<br />
• vides aizsardzības politikas integrācija visās nozarēs <strong>un</strong> dzīves sfērās<br />
(tautsaimniecībā kopumā <strong>un</strong> nozaru stratēģiskajos plānos, likumdošanā <strong>un</strong><br />
sabiedriskajā apziņā), valsts ilgtspējīgai attīstībai.<br />
Nākotnē vides aizsardzības uzlabošanas prioritātes izvirzīs Latvijas Nacionālā vides<br />
aizsardzības rīcības programma (VARP), kura pašreiz tiek izstrādāta. Tomēr ūdens vides<br />
aizsardzības prioritātes ir iespējams noteikt jau pirms šī dokumenta izstrādāšanas, <strong>un</strong> tās<br />
balstās uz <strong>ministrija</strong>s 1995. gada 2. maija paziņojumu:<br />
• esošo ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas sistēmu saglabāšana <strong>un</strong> to<br />
darbības uzlabošana;<br />
• ja<strong>un</strong>u ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas ierīču celtniecība rajonos ar<br />
negatīvu vides kvalitātes ietekmi uz cilvēku veselību <strong>un</strong> dabisko ekosistēmu;<br />
• starptautisko konvenciju <strong>un</strong> līgumu prasību izpildīšana;<br />
• monitoringa <strong>un</strong> informācijas sistēmas attīstīšana ūdens kvalitātes <strong>un</strong> pārvaldes jomā.<br />
3.4.2 Ūdens kvalitātes uzlabošanas kritēriji<br />
No vides aizsardzības politikas ir iespējams izdalīt prioritāšu sērijas kanalizācijas attīrīšanas<br />
ierīču uzlabošanai šīs izpētes ietvaros:<br />
• uzlabot ierīces, kur tās izraisa ievērojamu risku cilvēku veselībai;<br />
• uzlabot ierīces, kur tās izraisa ūdens piesārņojuma risku ekoloģiski nozīmīgās<br />
teritorijās;<br />
• uzlabot ierīces, kuras palīdzēs sasniegt noteiktu ūdens kvalitātes līmeni atbilstoši<br />
pielietošanas mērķim;<br />
• uzlabot ierīces, kuras ietekmē starptautisko konvenciju <strong>un</strong> līgumu noteiktās prasības;<br />
• uzlabot pārējās ierīces.<br />
Iepriekšminēto ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana ļaus realizēt Latvijas<br />
vides aizsardzības politikas prasības <strong>un</strong> novirzīt resursus uz tām vietām, kur tie visvairāk<br />
nepieciešami.<br />
3.5 Piesārņojuma slodzes samazināšanas iespējas uztverošajās ūdenstilpēs<br />
Darbības uztverošo ūdenstilpju piesārņojuma slodzes ierobežošanai ir jābalsta uz<br />
iepriekšminētajām vides uzlabošanas prioritātēm. Tādējādi, veselības aizsardzībai ir
visaugstākā prioritāte, kam seko uzlabojumi ekoloģiski nozīmīgās teritorijās, kur ir<br />
piesārņojuma risks. Latvijas Dabas liegumu <strong>un</strong> Nacionālo parku apraksts ir dots C pielikumā<br />
kopā ar īsu aprakstu par upju <strong>un</strong> ezeru ūdens kvalitātes ietekmi uz šīm teritorijām.<br />
Pamatojoties uz šīm divām iepriekšminētajām prioritātēm, vajadzētu izcelt upes, kas neatbilst<br />
tām noteiktajiem ūdens kvalitātes standartiem. To varētu izdarīt, turpinot noteikt prioritātes<br />
uzlabojumiem šādā veidā:<br />
• upes ūdens kvalitāte atbilstoši tās pielietojumam tiek uzskatīta par visaugstāko<br />
prioritāti, kas jāizceļ vispirms;<br />
• vispirms jāievieš uzlabojumi, kam nav vajadzīgi pārāk lieli ieguldījumi, bet kas<br />
labvēlīgi iespaido upes ūdens kvalitāti.<br />
Ja plāni upes ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir sastādīti, Latvija var īstenot savu vēlmi<br />
uzlabot ierīces- tas veicinātu starptautisko konvenciju <strong>un</strong> līgumu izpildi. Tas turklāt veicinās<br />
arī:<br />
• visu saimniecisko notekūdeņu attīrīšanu (apvedlīnijas pielietos vienīgi avāriju<br />
gadījumos);<br />
• 90 % BSP5 reducēšanu, maksimālo BSP5 vērtību 15 mg/l, maksimālo fosfora<br />
daudzumu 1,5 mg/l ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm, kas apkalpo 10000 <strong>un</strong><br />
vairāk iedzīvotāju;<br />
• lēmumu par slāpekļa samazināšanu izplūdēs.<br />
Skaidrs, ka, lai sasniegtu iepriekšminētos standartus, būs nepieciešami lieli ieguldījumi dažu<br />
Latvijas pilsētu <strong>un</strong> ciemu notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs. Tam nepieciešams laiks, bet, tā kā<br />
Latvija ir ratificējusi arī 1974. <strong>un</strong> 1992.gada Helsinku konvencijas, tad šī problēma ir beidzot<br />
jārisina.<br />
3.6 Pasākumi vides <strong>un</strong> veselības uzlabošanai<br />
Tā kā Latvijas upes kopumā nav stipri piesārņotas, jāveic tikai nedaudz pasākumi, lai<br />
ievērojami uzlabotu vides stāvokli. Izņēmums ir dažas noteiktas teritorijas (dažas no tām<br />
neietilpst šī projekta ietvaros, piemēram, Rīga, Liepāja <strong>un</strong> Daugavpils).<br />
Tomēr ir nepieciešami pasākumi, lai panāktu būtiskus uzlabojums nozarēs, kas attiecas uz<br />
cilvēka veselību <strong>un</strong> (vai) uzlabo upju ūdens kvalitāti, īpaši vietās, kur apstākļi ir nehigiēniski<br />
<strong>un</strong> estētiski nepieņemami. Kopumā šie uzlabojumi varētu būt šādi:<br />
• dzeramā ūdens cauruļvadu atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> rekonstrukcija, lai novērstu sūces <strong>un</strong><br />
dzeramā ūdens piesārņojumu;<br />
• vairāku dzīvojamo māju pieslēgšana kopējai dzeramā ūdens apgādes sistēmai;<br />
• kanalizācijas tīklu remonts <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošana;<br />
• notekūdeņu attīrīšanas ierīču uzlabošana;<br />
• attīrīšanas nodrošināšana neattīrītiem vai nepietiekoši attīrītiem notekūdeņiem;<br />
• vairāku dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētām notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm.<br />
Ir acīmredzams, ka gr<strong>un</strong>tsūdens, kas tiek lietots daudzu individuālo māju ūdens apgādē,<br />
daudzās vietās valstī ir mikrobioloģiski piesārņots. Šis piesārņojums, visticamāk, nāk no<br />
septiķiem <strong>un</strong> nehermētiskām izsmeļamām bedrēm, no kurām notekūdeņi ieplūst gr<strong>un</strong>tsūdenī.<br />
Daudzu iepriekšminēto uzlabojumu ieviešana palīdzēs kontrolēt šāda veida piesārņojumu <strong>un</strong><br />
tādējādi uzlabos daudzus cilvēku veselību veicinošus apstākļus, īpaši lauku rajonos.
3.7 Prasības pēc ietekmes uz vidi novērtējuma<br />
3.7.1 Vispārējās prasības<br />
Ir ļoti iespējams, ka lielai daļai projektu šīs izpētes laikā nebūs jāveic pilns ietekmes uz vidi<br />
novērtējums, bet būs nepieciešams individuāls vides pārskats. Norādījumus, kas attiecas uz<br />
šo tēmu, var atrast Pasaules Bankas darbības direktīvā 4.01, kura bankas politiku vides<br />
ietekmes novērtēšanā apraksta šādi:<br />
“Daudziem specifiskiem investīciju projektiem nav nepieciešams pilns ietekmes uz vidi<br />
novērtējums. Parasti šie projekti ir mazi, neatrodas apdraudētās vides teritorijās <strong>un</strong><br />
risina problēmas, kam ir šaura specifika, kas ir labi definētas <strong>un</strong> labi izprotamas”.<br />
Kopumā projekti notekūdeņu <strong>un</strong> ūdens attīrīšanas ierīču atja<strong>un</strong>ošanai atbilst iepriekšminētajai<br />
tēzei <strong>un</strong> neprasa pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu, kaut gan dažas vides stāvokļa analīzes<br />
ir nepieciešamas.<br />
3.7.2 Potenciālā ietekme uz vidi<br />
Ja neskaita celtniecības perioda neērtības, kas ir aprakstītas tālāk (skat. 3.7.3), ūdens <strong>un</strong><br />
notekūdeņu uzlabošanas shēmu vispārējā ietekme uz vidi bieži ir ļoti pozitīva. Tas ir redzams<br />
no dažiem šādiem piemēriem:<br />
• dzeramā ūdens cauruļvadu remontam <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošanai, lai novērstu sūces, ir<br />
labvēlīga ietekme uz vidi, jo, apstrādājot mazāku ūdens daudzumu, tiek ietaupīta<br />
enerģija <strong>un</strong> resursi. Būs novērsts arī ūdens apgādes sistēmu piesārņojums, kas bieži<br />
rodas, ja cauruļvados ir sūces - tādējādi tiks samazināts risks cilvēku veselībai;<br />
• dzeramā ūdens apgādes ierīkošana visās tajās mājās, kas līdz šim nebija pieslēgtas<br />
centrālai ūdens apgādes sistēmai, dos uzlabojumu visai sabiedrībai, jo šādu ierīču<br />
trūkums parasti ir saistīts ar veselības problēmām <strong>un</strong> slimībām;<br />
• kanalizācijas tīklu remonts <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošana galveno uzlabojumu dos videi, padarot<br />
mazāku neattīrīto notekūdeņu izplūžu iespējamību <strong>un</strong> tādējādi pasargājot virszemes<br />
<strong>un</strong> pazemes ūdeņus no šāda piesārņojuma avota. Tas fakts, ka neattīrītie notekūdeņi<br />
mazāk izplūdīs apkārtējā vidē, dos uzlabojumu arī sabiedrības veselībai;<br />
• notekūdeņu attīrīšanas ierīču atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas nodrošināšana<br />
nozīmē vides ilgtermiņa uzlabojumus, jo tā samazinās piesārņojuma slodzi Latvijas<br />
upēs <strong>un</strong> Baltijas jūrā. Šī piesārņojuma samazināšana uzlabos arī sabiedrības<br />
veselības aizsardzību, palīdzēs pasargāt Latvijas vides apdraudētās teritorijas <strong>un</strong><br />
palīdzēs Latvijas upēs sasniegt to ūdens kvalitātes mērķus;<br />
• lielāka ēku skaita pievienošana centralizētai notekūdeņu attīrīšanas sistēmai,<br />
izmantojot kanalizācijas tīklus, nozīmē, ka arvien mazāk patērētāju izmantos<br />
izsmeļamās bedres <strong>un</strong> septiķus, kas ļoti bieži nav hermētiski <strong>un</strong> kārtīgi neattīra<br />
notekūdeņus. Tas būs ievērojams vides uzlabojums, jo pazemes ūdeņi, strauti <strong>un</strong><br />
upes tiks mazāk piesārņoti <strong>un</strong> samazināsies arī grodu aku skaits, kuras plaši izmanto<br />
individuālo māju ūdensapgādei - tas būs ieguvums veselības aizsardzībā.<br />
Papildus iepriekšminētajam, eksistē iespējamais negatīvais ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas<br />
ierīču vizuālais iespaids; kā arī celtniecības darbu negatīvā ietekme uz ekoloģiski vērtīgiem<br />
reģioniem <strong>un</strong> potenciālā piesārņojuma problēmas, kas var rasties, ja celtniecība tiek veikta<br />
piesārņotā zemes gabalā.<br />
3.7.3 Potenciālā būvdarbu ietekme<br />
Labošanas, atja<strong>un</strong>ošanas <strong>un</strong> celtniecības darbi neizbēgami rada pagaidu vietēja mēroga<br />
negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, kuras lielums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, ieskaitot<br />
attālumu līdz dzīvojamai apbūvei, celtniecības perioda ilgumu, darba laiku <strong>un</strong> metodes. Īpaši<br />
tāda ietekme varētu būt troksnim <strong>un</strong> vibrācijām, putekļiem <strong>un</strong> smakām, virszemes <strong>un</strong>
pazemes ūdeņu piesārņojumam šķidro materiālu vai notekūdeņu noteču rezultātā, satiksmes<br />
<strong>un</strong> vietējā dzīves ritma izjaukšanai.<br />
3.7.4 Negatīvās ietekmes uz vidi mazināšana<br />
Tiklīdz ir zināmas projekta shēmas galvenās sastāvdaļas, ir jānolemj, vai attiecīgā projekta<br />
ietvaros jāveic pilns ietekmes uz vidi novērtējums vai arī tikai vienkārša vides analīze. Lai vai<br />
kāds ir rezultāts, tomēr ir svarīgi, ka jebkura izpēte tiecas identificēt visas negatīvās ietekmes<br />
uz vidi <strong>un</strong> rekomendē pasākumus šīs ietekmes mazināšanai. To var veikt, samazinot<br />
negatīvās ietekmes apjomu, darbības sfēru vai darbības laiku. Papildus tam būs jāņem vērā<br />
arī ekonomiska rakstura faktori, kas atbilst 9.nodaļā izklāstītajiem ieteikumiem.<br />
3.8 Rekomendācijas turpmākajam darbam<br />
3.8.1 Dati par ūdens kvalitāti<br />
Lai nākotnē Latvijas ūdens kvalitātes pārvaldei nodrošinātu apmierinošu <strong>un</strong> ticamu ūdens<br />
kvalitātes datu pieejamību, ir būtiski veikt paraugu ņemšanas <strong>un</strong> analītisko metožu pilnīgu<br />
pārbaudi (pārskatīšanu). Tādēļ projektam tiek rekomendēts izpētīt valsts ūdens kvalitātes<br />
datu vākšanas sistēmu <strong>un</strong> sniegt nepieciešamos ieteikumus. Īpaša uzmanība būtu jāveltī<br />
šādiem jautājumiem:<br />
• paraugu ņemšanas programmu veidošanās atkarībā no nepieciešamās informācijas;<br />
• paraugu ņemšanas vietas ķīmisko <strong>un</strong> bioloģisko datu vākšanai;<br />
• paraugu ņemšanas biežums atkarībā no pieejamiem resursiem;<br />
• saldūdens <strong>un</strong> jūras ūdens ķīmiskie <strong>un</strong> bioloģiskie parametri;<br />
• paraugu ņemšanas <strong>un</strong> uzglabāšanas metodes;<br />
• laboratorijās lietotās analītiskās metodes <strong>un</strong> uz lauka lietotās mērījumu tehnoloģijas;<br />
• pielietotās analītiskās metodes kvalitātes kontrolei.<br />
3.8.2 Citi uzlabojumi<br />
Tie nepieciešami vēl arī šādās nozarēs:<br />
• būtu jāuzlabo bioloģiskie dati, uzskaitot makrofa<strong>un</strong>as sugas, ne tikai uzrādot, ka<br />
tādas ir; būtu jānosaka fitoplanktons kā daļa no hidrobioloģiskā apraksta, ne tikai<br />
augšteces <strong>un</strong> lejteces novērtējums; jāuzskaita arī desmit visvairāk pārstāvētās<br />
fitoplanktona sugas, ne tikai uzrādot, ka tādas ir;<br />
• informācijas izplatīšanai ir svarīga nozīme gan sabiedrības ieinteresēšanai vides<br />
jomā, gan pasargāšanā no nepamatotām bažām; viegli saprotamas <strong>un</strong> lasāmas vides<br />
atskaites būtu pat jāuzskata par vienu no prioritātēm;<br />
• būtu jānolemj pielietot GIS (Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) izkliedētā<br />
piesārņojuma avotu ietekmes novērtēšanai, kas ir galvenais faktors, vērtējot<br />
paredzamo NAI rehabilitācijas ietekmi uz vidi;<br />
• galvenajās upēs būtu jāveic ūdens kvalitātes bioloģiskais monitorings augsta<br />
piesārņojuma pakāpes savlaicīgai konstatēšanai, piem., vācu “Dynamic Daphnia”, vai<br />
holandiešu gliemeņu novērošanas metode;<br />
• tā kā skābekļa minimālās koncentrācijas atrašanās vietu nevar precīzi noteikt, jo tā<br />
mainās līdz ar sezonu, temperatūru <strong>un</strong> straumes ātrumu, tad, lai nodrošinātu<br />
adekvātus rezultātus, makrofa<strong>un</strong>a būtu jāmēra dažādos p<strong>un</strong>ktos lejpus nozīmīgām<br />
izplūdes vietām.
4. KANALIZĀCIJAS SISTĒMAS - NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA,<br />
DŪŅU IZVIETOŠANA UN IZMANTOŠANA<br />
4.1 Ievads<br />
Latvijas kanalizācijas <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas ierīču kopējā pārskata pirmā daļa ir dota<br />
Inventarizācijas ziņojumā (2.ziņojums, 6.nodaļa). Šajā ziņojumā, sīkāk pētot esošos<br />
apstākļus, ir aprakstīta nākamā daļa.<br />
Pamatā ir izmantotas divas dažādas pieejas, apskatot:<br />
• tipiskās problēmas, kas raksturīgas visai valstij kopumā;<br />
• īpašās problēmas, kas noteiktas jau esošo projektu (piem., Cēsis) ietvaros <strong>un</strong><br />
iepriekš uzskaitītajās pilsētās, kuras detalizēti tika pētītas projekta 1.fāzes laikā.<br />
Galvenā uzmanība ir vērsta uz notekūdeņu attīrīšanu. Citas apskatītās tēmas ir nekanalizētās<br />
teritorijas, kanalizācijas sistēmas <strong>un</strong> dūņu apstrāde.<br />
Valsts kanalizācijas sistēmu novērtējums balstās uz kanalizācijas sistēmu datu bāzes doto<br />
informāciju, kas tika savākta projekta pirmajā posmā. Turpmāk izmantotā informācija tika<br />
iegūta, apmeklējot iepriekšminētās 22 pilsētas, kas uzskaitītas Tabulā 10.4. Pārskati par šiem<br />
apmeklējumiem ir doti šī ziņojuma 1. pielikumā.<br />
Galvenajām problēmām, kas tika noteiktas, ir piedāvāti risinājumi tipa projektu veidā. Tie var<br />
būt izmantojami realizācijai kā daļa no vispārējo uzlabojumu projektiem, vadoties no 10.<br />
nodaļā dotā apraksta, vai arī kā demonstrācijas (demonstrācijas) projekti. Tomēr jāņem vērā,<br />
ka noteiktās pilsētās var būt arī cita veida problēmas, kas dažādu iemeslu dēļ sastopamas<br />
tikai dažās vietās.<br />
4.2 Notekūdeņu attīrīšana - esošā situācija<br />
4.2.1 Ievads<br />
Kanalizācijas sistēmu datu bāzes pašreizējā informācija, kas satur apmēram 1100 ierakstu,<br />
atklāj, ka lielākais vairums no Latvijas notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm iedalāmas divās<br />
grupās:<br />
• pirmās pakāpes (mehāniskā) attīrīšana;<br />
• otrās pakāpes (bioloģiskā) attīrīšana.<br />
No pieejamajiem datu bāzes reģistriem redzams, ka 159 attīrīšanas ierīcesveic tikai<br />
mehānisko attīrīšanu <strong>un</strong> 805 - otrās pakāpes attīrīšanu. No tām attīrīšanas ierīcēm, kas veic<br />
bioloģisko attīrīšanu, 721 pielieto aktīvās dūņas.<br />
Attīrīšanas sistēmas ar aktivētajām dūņām Latvijā var iedalīt divos galvenajos tipos: “pakešu<br />
tipa” (kompleksās) ierīces, t.i. BIO-50, BIO-100, KU-200 utt. <strong>un</strong> pēc konkrēta pasūtījuma<br />
celtas lielākas attīrīšanas ierīces.<br />
Citas attīrīšanas tehnoloģijas, ieskaitot biofiltrus <strong>un</strong> bioloģiskos dīķus, Latvijā tiek pielietotas<br />
daudz retāk.<br />
Daudzos mazos ciematos kanalizācijas ierīces ir vienīgi izsmeļamo bedru vai septiķu veidā.<br />
Šī attīrīšanas forma ir aprakstīta tālāk, sadaļā “Nekanalizētās teritorijas”.<br />
Pamatojoties uz iepriekš teikto, galvenais uzsvars šajā atskaitē tiek likts uz mehāniskajām<br />
attīrīšanas ierīcēm <strong>un</strong> tām bioloģiskajām attīrīšanas ierīcēm, kuras izmanto aktīvās dūņas.
Saistībā ar šo attīrīšanas ierīču tipu 4.8 <strong>un</strong> 4.9 nodaļā ir apskatīts arī jautājums par aktivēto<br />
dūņu apstrādi.<br />
4.2.2 Mehāniskā attīrīšana<br />
Kā jau teikts iepriekš, dažās vietās notiek tikai mehāniskā attīrīšana. Rezultāti, kas pēc<br />
pieprasītajiem parametriem iegūti no datu bāzes par šāda tipa attīrīšanas ierīcēm, ir apkopoti<br />
tabulā 4.1.<br />
4.1 tabula. Mehāniskā attīrīšana<br />
Pieprasījuma parametri<br />
Rezultāti<br />
Attīrīšanas ierīču skaits 159<br />
Mazāk kā 2000 iedzīvotāju 128<br />
Ierīču skaits, kuras apkalpo<br />
no 2000 līdz 10000 iedz. 7<br />
vairāk kā 10000 iedz. -<br />
Hidrauliski pārslogoto attīrīšanas ierīču skaits 16<br />
Sliktā stāvoklī esošu attīrīšanas iekāu skaits 146<br />
Attīrītās izplūdes kvalitāte BSP7 mg/l 154<br />
Maksimālā noteiktā vērtība Tipiskā (vidējā) vērtība 441<br />
Minimālā noteiktā vērtība<br />
3.2<br />
Būtu jāpatur prātā, īpaši atsaucoties uz nodaļām 3.2.2 <strong>un</strong> 4.3.1, ka pilsētām ar iedzīvotāju<br />
skaitu mazāk nekā 2000 mehānisko attīrīšanu varētu uzskatīt par pietiekamu, sevišķi ar<br />
izplūdēm lielās upēs. Ne vienmēr ir nepieciešama vai par prioritāti uzskatāma tieši bioloģiskā<br />
attīrīšana. Pat pilsētās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000, īsā laika periodā var nejust<br />
nekādu uzlabojumu vides jomā no otrās pakāpes notekūdeņu attīrīšanas ieviešanas, <strong>un</strong><br />
pareizi darbojošās mehāniskās attīrīšanas ierīces, no prioritāšu noteikšanas viedokļa, var būt<br />
pilnīgi pieņemamas.<br />
Kaut gan mehānisko attīrīšanas ierīču darbība ir ierobežota, jo tās nenodrošina bioloģisku<br />
attīrīšanu, daudzas no šī ierīcēm nespēj pienācīgi darboties arī dažādu citu iemeslu dēļ.<br />
Daudzās ierīcēs ir ekspluatācijas problēmas, citām nepieciešams ēku <strong>un</strong> ietaišu remonts vai<br />
visu attīrīšanas ierīču rekonstrukcija. Galvenās problēmas ir apskatītas tālāk.<br />
Ekspluatācijas problēmas<br />
Šīs problēmas var iedalīt divās grupās:<br />
• ierīces, kuras nedarbojas;<br />
• ierīces, kuras darbojas, bet attīrīšana nav pietiekama.<br />
Parastie attīrīšanas ierīču nedarbošānās cēloņi ir ekspluatācijai nepieciešamo līdzekļu,<br />
pieredzējušu darbinieku <strong>un</strong> pietiekamas plūsmas (slodzes) trūkums.<br />
Visbiežāk sastopamie nepietiekami kvalitatīvas ierīču darbības cēloņi ir:<br />
• nostādinātāji netiek attīrīti no dūņām vai tīrīšana notiek pārāk reti;<br />
• darbiniekiem nav vajadzīgās pieredzes <strong>un</strong> zināšanu, <strong>un</strong> faktiski nav arī tehnoloģiskās<br />
ekspluatācijas instrukciju;<br />
• rūpnieciskie notekūdeņi netiek iepriekš attīrīti rūpnīcā, bet novadīti tieši uz attīrīšanas<br />
ierīcēm;<br />
• nav regulējošo ierīču lielu plūsmu izlīdzināšanai.
Attīrīšanas ierīču <strong>un</strong> iekārtu atja<strong>un</strong>ošana<br />
Daudzas attīrīšanas ierīces pienācīgi nedarbojas ēku <strong>un</strong> iekārtu sliktā stāvokļa dēļ. Parasti<br />
problēmas ir šādas:<br />
• mehānisko <strong>un</strong> elektrisko iekārtu darbības traucējumi;<br />
• konstrukciju sliktais stāvoklis;<br />
• mehānisko <strong>un</strong> elektrisko iekārtu, piemēram, dūņu novadīšanas <strong>un</strong> aerācijas iekārtu<br />
sliktais stāvoklis.<br />
Šo problēmu galvenais cēlonis ir sliktas kvalitātes materiālu <strong>un</strong> iekārtu pielietošana<br />
celtniecības laikā <strong>un</strong> plānoto ekspluatācijas izdevumu <strong>un</strong> investīciju trūkums ilgākam laika<br />
periodam.<br />
Ja<strong>un</strong>as ierīces<br />
Daudzos gadījumos būs nepieciešamība pēc ja<strong>un</strong>ām attīrīšanas ierīcēm. Tas būs<br />
nepieciešams šādos gadījumos:<br />
• ja centralizētai kanalizācijas sistēmai nav attīrīšanas ierīču;<br />
• ja esošā tehnoloģiskā shēma nav darbam piemērota;<br />
• ja hidrauliskā jauda nav pietiekama;<br />
• ja ierīces ir konstruktīvi nolietojušās.<br />
4.2.3 Bioloģiskā attīrīšana<br />
Lielākajai daļai bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ierīču tehnoloģiskā procesa pamatā ir<br />
aktīvo dūņu darbība.<br />
Kanalizācijas datu bāzes informācijas pārskatā, kas savākts, apmeklējot izvēlētās pilsētas,<br />
redzams (skat. 4.2 tabulu):<br />
4.2 tabula. Bioloģiskās attīrīšanas ierīces<br />
Pieprasījuma parametri<br />
Rezultāti<br />
Attīrīšanas ierīču skaits 721<br />
Mazāk kā 2000 iedzīvotāju 609<br />
Ierīču skaits, kuras apkalpo<br />
no 2000 līdz 10000 iedz. 30<br />
no 10000 līdz 15000 iedz. 10<br />
vairāk kā 15000 iedz. 8<br />
Pārslogoto attīrīšanas ierīču skaits 45<br />
Sliktā stāvoklī esošo attīrīšanas ierīču skaits 80<br />
Tipiskā (vidējā) vērtība 20<br />
Attīrītās izplūdes kvalitāte BSP7 mg/l Maksimālā noteiktā vērtība 570<br />
Minimālā noteiktā vērtība 1.45<br />
No datu bāzē esošajiem izplūdes paraugu rezultātiem redzams, ka daudzas no aktivēto dūņu<br />
iekārtām, aptuveni 268, nespēj nodrošināt Latvijā pieņemtos BSP standarta rādītājus <strong>un</strong>, ja<br />
tiktu pieņemtas atbilstošās ES direktīvas, arī to prasības izplūdei normālā ūdenī, resp. BSP5<br />
25 mg/l <strong>un</strong> 35 mg/l suspendētām vielām (SV), pamatojoties uz vietās ņemtajiem paraugiem<br />
<strong>un</strong> 95% atbilstību.
Ir daudz iemeslu tam, ka izplūdes neatbilst standartiem. Galvenie no tiem ir uzskaitīti<br />
turpmāk.<br />
Ekspluatācijas problēmas<br />
Līdzīgi kā mehāniskajās attīrīšanas ierīcēs, šīs problēmas var iedalīt divās grupās:<br />
• ierīces, kuras nedarbojas;<br />
• ierīces, kuras darbojas, bet attīrīšana nav pietiekama.<br />
Parastie ierīču nedarbošanās iemesli ir šādi:<br />
• līdzekļu trūkums ekspluatācijas vajadzībām;<br />
• pieredzējušu darbinieku trūkums;<br />
• nepietiekama slodze.<br />
Ierīču nepamierinošās darbības cēloņi parasti ir šādi:<br />
• ierīces nav pietiekami noslogotas;<br />
• nav attīrīšanas ierīču tehniskās dokumentācijas (tehnisko pasu), instrukciju, darba<br />
uzskaites žurnālu;<br />
• aerotenki tiek izmantoti kā nostādinātāji (nenotiek bioloģiskie attīrīšanas procesi);<br />
• nav stabilas elektrības padeves;<br />
• bioloģiskajam procesam nav pietiekama skābekļa daudzma;<br />
• trūkst pieredzējušu darbinieku (kā rezultātā attīrīšanas ierīces tiek ekspluatētas<br />
nepareizi, piemēram, peldošo dūņu daudzums aerotenkā nav optimālā līmenī, notiek<br />
nepilnīga dūņu izgulsnēšana ar augstu dūņu indeksu <strong>un</strong> nepilnīgu dūņu veidošanās<br />
procesu);<br />
• trūkst paraugu ņemšanas <strong>un</strong> datu monitoringa, piemēram, plūsmas mērījumu,<br />
izplūdes paraugu ņemšanas, peldošu dūņu daudzuma monitoringa, kas dotu iespēju<br />
pareizāk ekspluatēt attīrīšanas ierīces;<br />
• rūpnieciskie notekūdeņi netiek lokāli attīrīti pirms novadīšanas uz pilsētas attīrīšanas<br />
ierīcēm;<br />
• nav regulējošo ietaišu maksimālās slodzes uzņemšanai;<br />
• ierīces, piem., atklātie cauruļvadi, nav attiecīgi izolētas <strong>un</strong> ziemā caursalst.<br />
Attīrīšanas ierīču <strong>un</strong> iekārtu rehabilitācija<br />
Daudzas attīrīšanas ierīces nedarbojas apmierinoši ēku <strong>un</strong> ierīču sliktā stāvokļa dēļ. Parastās<br />
problēmas ir šādas:<br />
• iekārtu darbības traucējumi;<br />
• attīrīšanas ierīču konstrukciju sliktais stāvoklis;<br />
• mehānisko <strong>un</strong> elektrisko iekārtu neefektivitāte <strong>un</strong> sliktais stāvoklis, kas ir arī pamatā<br />
augstajām ekspluatācijas izmaksām;<br />
• elektriskās instalācijas sistēmas ir novecojušas <strong>un</strong> nedrošas.<br />
Šo problēmu galvenais cēlonis ir sliktas kvalitātes materiālu <strong>un</strong> iekārtu pielietošana<br />
celtniecības laikā <strong>un</strong> plānveidīgas ekspluatācijas <strong>un</strong> investīciju trūkums ilgākam laika<br />
periodam.<br />
Baltijas valstīs viens no visbiežāk pielietotajiem attīrīšanas ierīču veidiem mazos ciematos ir<br />
BIO <strong>un</strong> KU tipa ierīces. Tas ir rūpnieciski ražots aktīvo dūņu bloks. Sistēma sastāv no tērauda<br />
reaktora <strong>un</strong> nostādināšanas tilpnes. Aerāciju nodrošina perforētu tērauda cauruļu sistēma <strong>un</strong><br />
kompresors. Nostādināšanas tilpnē nogulsnējušās dūņas pašteces ceļā (recirkulācijas
process) nonāk reaktorā. Lielākā daļa no pārbaudīto reaktoru <strong>un</strong> iekārtu mehāniskajām <strong>un</strong><br />
elektriskajām daļām darbojas slikti.<br />
Vispārējs ieteikums ir aizvietot šīs BIO <strong>un</strong> KU attīrīšanas ierīces ar tādām, kuras mazāk<br />
ietekmē plūsmu <strong>un</strong> piesārņojuma svārstības <strong>un</strong> kuras dod stabilu <strong>un</strong> efektīvu attīrīšanas<br />
rezultātu ar augstu drošības pakāpi pie nelielām ekspluatācijas izmaksām. Tomēr ir atzīts, ka<br />
nav praktiski īsā laika periodā nomainīt daudz šādu ierīču. Tādēļ varētu iztikt ar dažiem ne tik<br />
dārgiem pasākumiem šo ierīču rekonstrukcijai.<br />
Ja<strong>un</strong>as ierīces<br />
Daudzos gadījumos būs nepieciešamība pēc ja<strong>un</strong>ām ierīcēm. Tas būs vajadzīgs, ja:<br />
• attīrīšanas ierīcēm jauda nav atbilstoša slodzei <strong>un</strong> plūsmai, lai nodrošinātu<br />
nepieciešamo izplūdes kvalitāti;<br />
• attīrīšanas ierīces savu laiku ir nokalpojušas; esošā tehnoloģiskā shēma nav darbam<br />
piemērota.<br />
4.3 Notekūdeņu attīrīšanas ierīces - priekšlikumi uzlabojumiem<br />
4.3.1 Attīrīšanas mērķi<br />
Latvijas notekūdeņu attīrīšanas ierīču uzlabojumu prioritātes ir izstrādātas 3.4 nodaļā <strong>un</strong><br />
svarīguma ziņā ir šādas:<br />
• to ierīču uzlabošana, kuras nopietni apdraud cilvēku veselību;<br />
• to ierīču uzlabošana, kuras varētu piesārņot ekoloģiski nozīmīgas teritorijas;<br />
• to ierīču uzlabošana, no kurām atkarīga upes ūdens nepieciešamās kvalitātes<br />
sasniegšana;<br />
• to ierīču uzlabošana, kuras ietekmē starptautisko konvenciju <strong>un</strong> saistību izpildi;<br />
• pārējo ierīču uzlabošana.<br />
Ir zināms, ka tuvākajā nākotnē tiks pieņemti ja<strong>un</strong>i noteikumi notekūdeņu izplūdei. To<br />
ieviešanā, saskaņā ar iepriekšminētajām prioritātēm, būs nepieciešams pakāpenība, kā arī<br />
finansējums nepieciešamo uzlabojumu veikšanai. Šajos ja<strong>un</strong>ajos noteikumos ņems vērā<br />
Latvijas HELCOM līguma saistības, <strong>un</strong>, ja Latvija pievienosies Eiropas Savienībai, būs<br />
jāievēro arī ES direktīvu prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanā. HELCOM prasības citu<br />
starpā ietver arī šādas:<br />
• visu saimniecisko notekūdeņu attīrīšanu (apvedlīnijas pielietojamas tikai avāriju<br />
gadījumos);<br />
• BSP5 samazināšana par 90 %, maksimālais BSP5 - 15 mg/l, maksimālais fosfors -<br />
1.5 mg/l attīrīšanas ierīcēm, kuru jauda pārsniedz 10 000 personekvivalentu;<br />
• slāpekļa satura samazināšana izplūdē.<br />
ES direktīvās prasības pilsētas notekūdeņu attīrīšanai balstās uz Latvijas ūdenskrātuvju<br />
iedalījumu normālos <strong>un</strong> jūtīgos ūdeņos. Tabulā 4.3 parādīts attīrīšanas minimālais līmenis.<br />
Standarti saistībā ar katru attīrīšanas līmeni ir doti tabulā 4.4.<br />
4.3 tabula. ES direktīvas “Par pilsētu notekūdeņu attīrīšanu” iedalījums<br />
Pilsētas<br />
personekvivalents<br />
Mazāk kā 2000<br />
Normālie ūdeņi<br />
Atbilstoša<br />
attīrīšana (*)<br />
Jūtīgie ūdeņi<br />
Atbilstoša attīrīšana (*)
No 2000 līdz 10000<br />
No 10 000 līdz 15000<br />
Lielāks par 15 000<br />
Otrās pakāpes<br />
attīrīšana (**)<br />
Otrās pakāpes<br />
attīrīšana<br />
Otrās pakāpes<br />
attīrīšana<br />
Otrās pakāpes attīrīšana (**)<br />
Stingrākas attīrīšanas prasības, ietverot<br />
biogēno elementu aizvadīšanu<br />
Stingrākas attīrīšanas prasības, ietverot<br />
biogēno elementu aizvadīšanu<br />
(*) Atbilstoša attīrīšana nozīmē pilsētas notekūdeņu attīrīšanu ar jebkādu tehnoloģisko<br />
procesu <strong>un</strong> (vai) apstrādes shēmu, kā rezultātā pēc izplūdes uztverošā ūdenstilpe spēj<br />
nodrošināt noteiktas kvalitātes ūdeni atbilstoši šai vai citām ES direktīvām.<br />
(**) Ja izplūde notiek piekrastes ūdeņos, nevis saldūdeņos vai plašās upes grīvās, attīrīšanas<br />
līmeni var samazināt līdz atbilstošās attīrīšanas prasībām.<br />
Ņemot vērā samērā noslēgto <strong>un</strong> seklo Baltijas jūras <strong>un</strong> Rīgas jūras līča vidi, ir noteikts, ka<br />
neviena ūdenskrātuve nav atbilstoša direktīvas iedalījumam “mazāk jūtīga”.<br />
4.4 tabula. ES direktīvas “Par pilsētu notekūdeņu attīrīšanu” standarti<br />
Attīrīšanas līmenis<br />
Atbilstoša attīrīšana<br />
Otrās pakāpes attīrīšana<br />
Stingrākas attīrīšanas<br />
prasības, ietverot biogēno<br />
elementu aizvadīšanu<br />
Izplūdes kvalitātes prasības<br />
Kā minēts iepriekš<br />
BSP5 25 mg/l <strong>un</strong> SV 35 mg/l; 95% atbilstība,<br />
pamatojoties uz ūdens paraugiem izplūdes vietās<br />
BSP5 25 mg/l <strong>un</strong> SV 35 mg/l; kopējais slāpeklis 15<br />
mg/l <strong>un</strong> fosfors 2 mg/l, 95% atbilstība, pamatojoties<br />
uz ūdens paraugiem izplūdes vietās<br />
ES Direktīva nosaka laiku, līdz kuram būtu jāsasniedz atbilstība šiem standartiem. Lielākam<br />
iedzīvotāju skaitam tas ir 2000. gads, mazākam - 2005. gads. Tādējādi var secināt, ka Latvijā<br />
uzmanība būtu jāvērš vispirms uz lielo apdzīvoto vietu izplūžu kvalitāti. Laiks, līdz kuram<br />
jāsasniedz atbilstība standartiem, būtu jāatspoguļo ūdens lietošanas atļauju stratēģijā. Piecu<br />
gadu starpību ar ES atbilstošajiem termiņiem varētu uzskatīt par reālu - tātad līdz 2005. -<br />
2010. gadam. Jāpatur prātā, ka ES direktīvās atspoguļotas minimālās pieļaujamās BSP, ĶSP,<br />
SV, slāpekļa <strong>un</strong> fosfora vērtības. Ilgākam laika periodam var uzstādīt stingrākus noteikumus,<br />
lai ūdens krātuves atbilstu noteiktajām prasībām atbilstoši 3. nodaļā minētajiem četriem<br />
ūdens kvalitātes mērķiem. Kā piemērs tam varētu būt upe, kur dzīvo laši, tādejādi izplūdē<br />
nepieciešams ierobežot amonija saturu.<br />
Lai sasniegtu atbilstību ES pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasībām visā valstī,<br />
nepieciešami lieli ieguldījumi. Tas nav sasniedzams īsā laika posmā, tāpēc pasākumu<br />
realizācija jāsadala pa gadiem. Turklāt ir iespējams, ka investīcijas katrā pilsētā būs<br />
jāsaskaņo ar nacionālajām prioritātēm, t.i., vispirms jāveic ekspluatācijas uzlabojumi, tad<br />
atja<strong>un</strong>ošanas darbs, pēc tam, kur nepieciešams, ja<strong>un</strong>u jaudu nodrošināšana. Visbeidzot var<br />
pievienot biogēno elementu attīrīšanas ierīces, kur tas ir vajadzīgs.<br />
Sīkākas HELCOM līguma <strong>un</strong> ES pilsētas notekūdeņu attīrīšanas direktīvas detaļas ir<br />
parādītas D pielikumā.<br />
Dažādu 4.2 nodaļā atspoguļoto parasti sastopamo problēmu risinājumi kopā ar piedāvāto<br />
iepriekšminēto metodoloģiju ir uzskaitīti tālāk šādās sadaļās:<br />
• ekspluatācijas uzlabojumi;<br />
• atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> rehabilitācija;<br />
• ja<strong>un</strong>as ierīces.
Risinājumi ir parādīti kā tipa projekti, apzīmējot tos Tips S1 utt., tāpat arī nepieciešamie esošo<br />
ierīču uzlabojumi ir tipveida daudzām Latvijas pilsētām. Ja būs pieejams finansējums, ir<br />
ieplānots, ka tas tiks realizēts šādi:<br />
• kā demonstrācijas projekti;<br />
• kā daļa no īstenojamiem visaptverošo uzlabojumu projektiem.<br />
Investīciju prioritizēšanas mehānisms kopā ar informāciju par projektu tipiem detalizētāk ir<br />
aplūkots 10. nodaļā.<br />
4.3.2 Ekspluatācijas uzlabojumi<br />
Kanalizācijas datu bāze liecina, ka ievērojams skaits attīrīšanas ierīču, kurām teorētiski jābūt<br />
ar pietiekamu attīrīšanas jaudu, līdz šim nav strādājušas atbilstoši savam potenciālam.<br />
Daudzos gadījumos, saskaņā ar nodaļā 4.3.1 norādītajām prioritātēm, pastāv vērā ņemamas<br />
iespējas ievērojami uzlabot ierīču darbību, veicot relatīvi lētus ekspluatācijas uzlabojumus.<br />
Tiek ieteikts vispirms veikt ierīces potenciāla novērtēšanu, uzlabojot tās darbību, ieviešot<br />
labākas ekspluatācijas metodes, <strong>un</strong> tikai tad ķerties pie dārgu atja<strong>un</strong>ošanas vai<br />
rekonstrukcijas darbu veikšanas. Tomēr iespējams, ka neizdodas pilnīgi atrisināt slikti<br />
strādājošu ierīču problēmas, tikai uzlabojot to ekspluatāciju. Tas var arī tikai daļēji uzlabot<br />
attīrīšanas ierīču darbību <strong>un</strong> kompensēt ar atja<strong>un</strong>ošanas darbiem vai ja<strong>un</strong>u ierīču celtniecību<br />
saistītos izdevumus. Uz ekspluatācijas problēmām vērstā projekta iniciatīva ir aprakstīta tālāk.<br />
Tipa projekts S1<br />
Šajā projektā ir ietverti nelieli salīdzinoši lēti pasākumi, kas veicinātu esošo notekūdeņu<br />
attīrīšanas ierīču darbības uzlabošanos. Risināmie jautājumi, kas būtu piemērojami katrai<br />
pilsētai <strong>un</strong> attīrīšanas ierīcēm, varētu būt šādi:<br />
• pārskats par attīrīšanas ierīču operatoru skaitu, to zināšanām <strong>un</strong> spējām, apmācību<br />
nepieciešamību, kā arī apmācību kursi, lai paaugstinātu viņu kvalifikāciju;<br />
• attīrīšanas tehnoloģiskā procesa darbības <strong>un</strong> kontroles pasākumu pārskats;<br />
• darbības uzskaites žurnālu ieviešana <strong>un</strong> ekspluatācijas instrukciju (reglamentu)<br />
izstrāde;<br />
• pasākumu ieviešana, lai uzlabotu procesa galveno aspektu kontroli, piemēram,<br />
darbības uzskaite, atbilstoša automatizācija, sajaucēju darbības monitorings <strong>un</strong><br />
kontrole, lieko dūņu, izšķīdušā skābekļa monitorings <strong>un</strong> kontrole, plūsmas mērījumi<br />
<strong>un</strong> paraugu ņemšanas process;<br />
• pārskata sagatavošana par rezerves daļu pieejamību regulāri plānotiem remonta<br />
darbiem <strong>un</strong> organizatoriski pasākumi to nodrošināšanai;<br />
• ikgadēju pārskatu sagatavošana <strong>un</strong> iesniegšana RVP.<br />
Šī tipa projekts būtu jāpielieto:<br />
• attīrīšanas ierīcēs, kas ir pieņemamā stāvoklī <strong>un</strong> darbojas ar projektēto jaudu;<br />
• attīrīšanas ierīcēs, kuru izplūde neatbilst noteiktajiem standartiem, bet to uzlabošana<br />
nav minama galveno prioritāšu skaitā.<br />
4.3.3 Esošo pamatlīdzekļu atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> nomaiņa<br />
Tajās vietās, kur jauda ir pietiekama, bet pašas ierīces ir sliktā stāvoklī, var būt uzdevums tās<br />
atja<strong>un</strong>ot. Turklāt dažās vietās, kur nepieciešama papildus attīrīšanas jauda, lētāks risinājums<br />
varētu būt saglabāt <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ot esošās ierīces kopā ar ja<strong>un</strong>ām attīrīšanas ierīcēm (paralēli vai<br />
pēc kārtas), nevis aizvietot vecās.<br />
Atja<strong>un</strong>ot var arī ierīces, kur īpaša problēma ir lielais enerģijas patēriņš.
Tipa projekts S2<br />
Tipa projektā S2 ir ietverts esošo attīrīšanas ierīču atja<strong>un</strong>ošanas plāns. Risināmie jautājumi<br />
šai gadījumā būtu šādi:<br />
• par iepriekšminētajām (tipa projektā S1) nozīmīgāku izmaiņu veikšana ierīču<br />
darbības uzlabošanai, piemēram, ja<strong>un</strong>u cauruļvadu, kameru, utt. izbūve;<br />
• attīrīšanas ietaišu konstrukciju atja<strong>un</strong>ošana līdz normālam stāvoklim, pagarinot to<br />
kalpošanas laiku;<br />
• ierīču mehānisko <strong>un</strong> elektrisko iekārtu nomainīšana <strong>un</strong> automatizācija, lai uzlabotu<br />
darbības efektivitāti, samazinātu enerģijas patēriņu <strong>un</strong> paaugstinātu drošības pakāpi.<br />
Šī tipa projekts būtu jāpielieto vietās, kur:<br />
• ir nepieciešamība samazināt enerģijas izmaksas;<br />
• ir parasti sastopamās Latvijai tipiskās ierīces, piemēram, BIO aktivēto dūņu<br />
attīrīšanas ierīces;<br />
• esošo ierīču atja<strong>un</strong>ošana ļaus sasniegt pieļaujamo izplūdes kvalitāti vai samazināt<br />
izmaksas citu pasākumu, piemēram, paplašināšanas vajadzībām;<br />
• balstoties uz diskonta naudas plūsmas analīzēm, attīrīšanas ierīču atja<strong>un</strong>ošanai ir<br />
salīdzinoši zemākas izmaksas nekā to aizvietošanai.<br />
Priekšlikumi BIO attīrīšanas ierīču atja<strong>un</strong>ošanai ir doti D pielikumā.<br />
4.3.4 Ja<strong>un</strong>as ierīces (risinājumi ar viszemākajām izmaksām)<br />
Ja<strong>un</strong>u attīrīšanas ierīču celtniecības prioritātes 800 + programmas ietvaros attiecas uz:<br />
• pilsētām, kurās ir centralizēta kanalizācijas sistēma, bet nav notekūdeņu attīrīšanas<br />
ierīču;<br />
• bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm tajās vietās, kur ir tikai mehāniskā<br />
attīrīšana;<br />
• bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm, kuras nepieciešams paplašināt;<br />
• vietām, kur nepieciešama mehānisko <strong>un</strong> bioloģisko attīrīšanas ierīču nomaiņa.<br />
Pēdējie trīs p<strong>un</strong>kti varētu tikt uzskatīti par prioritātēm tikai pēc tam, kad ir skaidri noteiktas<br />
vides aizsardzības nepieciešamības, kā norādīts 3. nodaļā.<br />
Tipa projekts S3<br />
Tipa projekts S3 ietver vairāku izmaksas ziņā efektīvu notekūdeņu attīrīšanas metožu<br />
ieviešanu. Tas būs vērsts uz mazām attīrīšanas ierīcēm, kas apkalpo iedzīvotāju skaitu<br />
(personekvivalentu) no 2000 līdz 5000 (mazās pilsētās vai lielāku pilsētu priekšpilsētās<br />
efektīvu izmaksu gadījumā), kur varētu izmēģināt Latvijā līdz šim nepielietotas attīrīšanas<br />
tehnoloģijas. Tās varētu būt šādas:<br />
• atklātā infiltrācija smiltīs dabīgā gr<strong>un</strong>tī vai mākslīgi konstruētā filtrējošā slānī;<br />
• nogulsnēšanas dīķi;<br />
• rūpnieciski ražotas kompaktas notekūdeņu attīrīšanas ierīces;<br />
• oksidācijas grāvji.<br />
Šīs attīrīšanas tehnoloģijas ir aprakstītas turpmāk. Sīkāka informācija dota D pielikumā.<br />
Izmaksas ziņā efektīvām maza mēroga notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm ir jābūt:<br />
• orientētām uz organisko vielu <strong>un</strong> suspendēto vielu attīrīšanu;
• izturīgām pret hidrauliskām <strong>un</strong> piesārņojuma izmaiņām;<br />
• piemērotām maza mēroga lietošanai;<br />
• ar nelieliem kapitālieguldījumiem;<br />
• ar zemiem ekspluatācijas <strong>un</strong> remontu izdevumiem;<br />
• piemērotām pašreizējam vietējās tehnoloģijas līmenim.<br />
Atklāta infiltrācija smiltīs<br />
Šī attīrīšanas metode ietver sevī atklātu notekūdeņu izplūdi smiltī vai smilts sanesumu gultnē.<br />
Šādu atklātu gultni ir viegli uzraudzīt <strong>un</strong> kontrolēt notekūdeņu sadalījumu. Kad filtrējošais<br />
smilts slānis ir piesātināts ar biogēnajiem elementiem, to viegli var aizvietot ar ja<strong>un</strong>u <strong>un</strong><br />
izmantot kā mēslojumu. Piesātinātība var rasties apmēram pēc 10 gadiem, <strong>un</strong> tā galvenokārt<br />
attiecas uz virsējo slāni.<br />
Atklāto infiltrāciju smiltīs pielieto apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 50 līdz 5000.<br />
Process balstās uz organisko vielu bioloģisko noārdīšanos <strong>un</strong> suspendēto vielu<br />
izgulsnēšanos, t.i., tā pati tehnoloģija, kas kontaktdzidrinātājos. Metode ir relatīvi nejūtīga pret<br />
plūsmas <strong>un</strong> piesārņojuma izmaiņām <strong>un</strong> ekspluatācijas izdevumi ir zemi. Attīrīšanas rezultāti ir<br />
atkarīgi no gr<strong>un</strong>ts īpašībām <strong>un</strong> aktīvā smilšu slāņa dziļuma. Organisko vielu attīrīšanas efekts<br />
ir apmēram 90 - 95% <strong>un</strong> fosfora attīrīšanas efekts ir 50 - 70%.<br />
Šādās infiltrācijas ierīcēs būtu jābūt vismaz diviem baseiniem. Baseinus noslogo vai nu<br />
paralēli vai arī pārmaiņus. Pēc iepriekšējas attīrīšanas notekūdeņus pārsūknē <strong>un</strong> caur<br />
sadales kameru izlaiž baseinos. Plūsmai jābūt ar tādu intensitāti, lai notekūdeņi izplūstu pa<br />
visu baseina virsmu. Lai izvairītosu no anaerobiem procesiem, jānodrošina baseinu<br />
vēdināšana ar ventilācijas cauruļu palīdzību.<br />
Atklāta infiltrācija smiltīs var notikt dabīgā gr<strong>un</strong>tī vai mākslīgi izveidotā filtrējošā slānī.<br />
Atklātu infiltrāciju smiltīs dabīgā gr<strong>un</strong>tī var izmantot, kad augsnes hidrauliskā kapacitāte ir<br />
pietiekama <strong>un</strong> nav konfliktu sakarā ar gr<strong>un</strong>tsūdeņu izmantošanu. Attālumam līdz<br />
gr<strong>un</strong>tsūdenim jābūt 3 - 4 m. Tad ūdens infiltrējas gr<strong>un</strong>tsūdenī caur smilšu slāni.<br />
Atklāto infiltrāciju smiltīs mākslīgi izveidotā filtrējošā slānī lieto, kad dabiskie gr<strong>un</strong>ts apstākļi<br />
nav piemēroti (māli vai citi noteikti nogulumu veidi) vai nepieciešams aizsargāt gr<strong>un</strong>tsūdeni.<br />
Šajā gadījumā baseina gultne ir domāta, lai aizsargātu gr<strong>un</strong>tsūdeņus no piesārņošanas, <strong>un</strong><br />
smilts pildījums var būt atvests no citas vietas. Ūdens izsūcas caur gultni <strong>un</strong> tiek savākts<br />
drenāžas caurulēs. Savākto ūdeni padod akā analīžu veikšanai pirms ielaišanas atklātā<br />
ūdens krātuvē vai novadīšanas uz pēcattīrīšanu. Ja gr<strong>un</strong>tsūdens līmenis ir augsts, baseinu<br />
var izbūvēt virs dabiskā zemes līmeņa.<br />
Nogulsnēšanas dīķi<br />
Kad atklātā infiltrācija smiltīs nav piemērota vai ir stingras prasības attiecībā uz fosfora saturu<br />
izplūdē, var pielietot nogulsnēšanas dīķus.<br />
Tos var raksturot kā oksidācijas dīķus, kur pievienotas nogulsnēšanās ķimikālijas. Platība,<br />
kas nepieciešama šāda tipa attīrīšanai, ir nedaudz lielāka nekā atklātajā infiltrācijā. Zviedrijā<br />
nogulsnēšanas dīķus lieto ciematos ar 200 līdz 6000 iedzīvotājiem. Dīķiem jābūt novietotiem<br />
vismaz 500 m attālumā no apdzīvotām vietām, lai izvairītos no nepatīkamām smakām <strong>un</strong><br />
insektiem.<br />
Nogulsnēšanas procesa rezultātā izplūdē ir zems fosfora <strong>un</strong> BSP līmenis, <strong>un</strong> process ir<br />
stabils visu gadu. Organisko vielu attīrīšanas efekts ir 70 līdz 80%, fosfora attīrīšanas efekts ir<br />
90%. Vēl viena priekšrocība ir zemās ekspluatācijas izmaksas. Kā nogulsnētājus var izmantot<br />
dzēstos kaļķus, alumīnija vai dzelzs sāļus. Nosēdināšanas procesā lietojot dzēstos kaļķus,<br />
efektīvi tiks iznīcinātas arī baktērijas. Dīķi jātīra no dūņām apmēram reizi piecos gados.
Baltijas valstīs notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs parasti ir oksidācijas dīķi. Taču tie nekad nav<br />
tīrīti <strong>un</strong> tāpēc nef<strong>un</strong>kcionē. Šos dīķus varētu samērā viegli pārveidot par nogulsnēšanas<br />
dīķiem.<br />
Mazas kompaktas kanalizācijas attīrīšanas ierīces<br />
Tirgū tiek piedāvātas daudzas dažāda veida mazas, kompaktas, rūpnieciski ražotas<br />
kanalizācijas attīrīšanas ierīces. Pamatā tajās notiek bioloģiskie procesi <strong>un</strong> ķīmiskā<br />
izgulsnēšana. Bioloģiskie procesi varētu būt piestiprinātas bioplēvītes tehnoloģija (t.i., pilienu<br />
filtri vai biorotori) vai aktivēto dūņu tehnoloģija (nepārtraukta vai secīga procesa tipa). Visi šie<br />
procesi ir piemēroti lietošanai kopā ar ķīmiskās nogulsnēšanas ierīcēm. Ir noskaidrots, ka<br />
attīrīšanas ierīces, kurās izmanto piestiprinātās bioplēvītes <strong>un</strong> secīga procesa reaktoru (SBR)<br />
tehnoloģiju, ir mazāk jūtīgas <strong>un</strong> vieglāk ekspluatējamas nekā vispārpieņemtās tāda paša<br />
lieluma nepārtraukta procesa aktivēto dūņu attīrīšanas ierīces.<br />
Mazas kompaktas notekūdeņu attīrīšanas ierīces parasti apkalpo apdzīvotas vietas ar<br />
iedzīvotāju skaitu no 10 līdz 2000. Parasti ir daudz grūtāk iegūt stabilus attīrīšanas rezultātus<br />
ar mazu kompaktu attīrīšanas ierīču nekā ar infiltrāciju <strong>un</strong> ķīmiskās nogulsnēšanas metodēm.<br />
Šādu attīrīšanas ierīču priekšrocība ir to izmantošanas iespējas vietās ar ierobežotu platību<br />
<strong>un</strong> samērā tuvu dzīvojamām mājām.<br />
Pēcattīrīšana<br />
Ja ir nepieciešams lielāks suspendēto vielu <strong>un</strong> biogēno elementu attīrīšanas efekts, to var<br />
sasniegt, lietojot iepriekšminētos procesus <strong>un</strong> pievienojot pēcattīrīšanu. Pēcattīrīšana varētu<br />
būt dīķu vai mākslīgi veidotu mitrāju veidā.<br />
Kombinēto metožu pielietošanas priekšrocība ir tā, ka visa attīrīšanas sistēma kļūst stabilāka.<br />
Dīķi <strong>un</strong> mitrāji ir nejūtīgi pret hidrauliskām <strong>un</strong> piesārņojuma izmaiņām, tiem ir laba baktēriju<br />
skaita samazināšanas spēja, lieliskas organisko vielu <strong>un</strong> fosfora attīrīšanas spējas <strong>un</strong><br />
iespējas nodrošināt arī denitrifikāciju.<br />
Jāuzsver, ka visām iepriekšminētajām tehnoloģijām nepieciešama kaut kāda veida<br />
iepriekšēja attīrīšana, lai nodrošinātu labu ierīču darbību <strong>un</strong> attīrīšanas rezultātus. Iepriekšējā<br />
attīrīšana varētu būt nostādināšanas (ieskaitot septiķus) vai atdalīšanas veidā (restes vai<br />
sieti), atkarībā no vietējiem apstākļiem <strong>un</strong> attīrīšanas ierīču lieluma.<br />
Pilsētām ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 5000 l- 10000 gandrīz vienmēr gan izmaksu, gan<br />
nepieciešamās platības <strong>un</strong> attīrīšanas rezultātu ziņā ir izdevīgāk celt vispārpieņemtas<br />
notekūdeņu attīrīšanas ierīces, izmantojot aktivēto dūņu vai piestiprināto bioplēvīšu<br />
tehnoloģiju, iespējams, kopā ar ķīmiskās nogulsnēšanas procesu. Turklāt pastāv arī procesi,<br />
kas aizņem maz vietas, piemēram, bioloģiskais aerācijas filtrācijas process ar plastmasas<br />
pildvirsmu (BAFF), kuru var izmantot, ja celtniecības vieta ir ierobežota. Tomēr pieprasījums<br />
pēc šāda tipa ierīcēm pagaidām ir neliels, <strong>un</strong> to ieviešana mazās <strong>un</strong> vidēja mēroga pilsētās<br />
nebūtu jāaplūko.<br />
Tipa projekts S4<br />
Tipa projektu S4 var izmantot lielākās attīrīšanas ierīcēs (kas apkalpo pilsētas ar iedzīvotāju<br />
skaitu lielāku par 5000). Piedāvātie procesi ir šādi:<br />
• nepārtraukts aktivēto dūņu process ar efektīvi darbojošos attīrīšanas ierīču <strong>un</strong><br />
modernu kontroles sistēmu izmantošanu;<br />
• secīga procesa reaktoru (SBR) aktivēto dūņu ierīces.<br />
Paturot prātā iepriekšminētās vides aizsardzības prioritātes, tipa projekts S4 varētu būt<br />
pielietots vietās, kur:
• pašreiz nav nekādu attīrīšanas ierīču;<br />
• esošās ierīces ir pārslogotas, <strong>un</strong> vides aizsardzībai ir nepieciešams nodrošināt<br />
attiecīgu notekūdeņu attīrīšanu;<br />
• esošās attīrīšanas ierīces savu laiku jau ir nokalpojušas <strong>un</strong> tāpēc ir jānomaina.<br />
Tāpat kā iepriekšminētajos procesos, ja nepieciešams, jānodrošina iepriekšēja attīrīšana.<br />
Lielākām attīrīšanas ierīcēm piemēroto procesu tehnoloģiju detalizētāks apraksts ir dots D<br />
pielikumā.<br />
4.4 Nekanalizētas teritorijas - esošā situācija<br />
Lielākajā daļā pilsētu <strong>un</strong> ciematu ir teritorijas, kas nav pieslēgtas kanalizācijas tīkliem. Katrā<br />
vietā situācija ir atšķirīga. Dažos ciematos kanalizācijas sistēmai ir pieslēgta tikai ļoti neliela<br />
daļa iedzīvotāju namu. Citās pilsētās <strong>un</strong> ciematos kanalizācijas sistēmai var būt pievienoti 70<br />
līdz 80 % no iedzīvotāju skaita. Nepieciešamība pēc centralizētiem kanalizācijas tīkliem,<br />
kuriem būtu pieslēgti visi iedzīvotāji, ir atkarīga no apdzīvotās vietas attīstības veida, t.i., vai<br />
tajā ir rūpniecības uzņēmumu, tirdzniecības pakalpojumu <strong>un</strong> iestāžu notekūdeņi vai tikai<br />
saimnieciskie notekūdeņi, kā arī no attīstības intensitātes.<br />
Rūpnieciskiem notekūdeņiem gandrīz vienmēr ir jābūt pievienotiem centralizētai kanalizācijas<br />
sistēmai vai arī tie ir jāattīra atbilstošās lokālās attīrīšanas ierīcēs.<br />
Sadzīves notekūdeņiem, ja tie nāk no apdzīvotām vietām ar nelielu iedzīvotāju blīvumu vai<br />
atrodas ārpus tām, bieži vispiemērotākais risinājums ir katrai saimniecībai savs septiķis vai<br />
izsmeļamā bedre, kurus regulāri izved uz attiecīgu šim nolūkam paredzētu vietu. Nelielām<br />
attālāku ēku (u.c. objektu) grupām varētu būt izdevīgi pielietot kopīgas ierīces, piemēram,<br />
lielāku septiķi vai nelielas “pakešu” tipa (kompleksas) attīrīšanas ierīces, tādas kā biorotors<br />
(rotating biological contractors).<br />
Tomēr, neskatoties uz iepriekšminēto, daudzās vietās rūpnieciskiem notekūdeņiem nav<br />
atbilstošu vietējo attīrīšanas ierīču <strong>un</strong> tie nav pieslēgti pie kopējā kanalizācijas tīkla. Tāpat arī<br />
saimnieciskie notekūdeņi netiek ievadīti kopējā kanalizācijā pat blīvi apdzīvotās vietās.<br />
Kanalizācijas ierīču trūkums šādās situācijās bieži vien rada šādas problēmas:<br />
• dzeramā ūdens piesārņojums, īpaši seklajās piemāju akās, kuras parasti tiek<br />
izmantotas tādās vietās, kas nav pieslēgtas kanalizācijas tīkliem;<br />
• sadzīves pakalpojumu zemais līmenis iedzīvotājiem, kuriem jāpaļaujas uz ļoti<br />
minimāliem sanitārajiem pasākumiem;<br />
• nepatīkamās smakas <strong>un</strong> insekti, īpaši vasaras periodos.<br />
Citas problēmas, kas saistītas ar septiķu <strong>un</strong> izsmeļamo bedru izmantošanu, ir šādas:<br />
• ierīču sliktais stāvoklis, kā rezultātā rodas noplūdes, kas piesārņo gr<strong>un</strong>ti;<br />
• problēmas, kas rodas piemērotu iztukšošanas iekārtu <strong>un</strong> transporta trūkuma dēļ;<br />
• piemērotas vietas trūkums atkritumu izvešanai.<br />
Lai atrisinātu šīs problēmas, ir vēlams izveidot kanalizācijas tīklus šo teritoriju apkalpošanai.<br />
Tomēr jāatzīst, ka šo risinājumu vairumā gadījumu nevarēs atļauties. Šādā situācijā, vismaz<br />
pagaidām, jādod slēdziens par nepieciešamajiem pasākumiem, lai veiktu uzlabojumus.
4.5 Nekanalizētas teritorijas - priekšlikumi uzlabojumiem<br />
Tipa projekts S5<br />
Šī projekta izmaksas varētu būt relatīvi zemas, <strong>un</strong>, piemērojot to esošajai situācijai katrā<br />
pilsētā, tas ietvertu:<br />
• detalizētu pārskatu par septiķu <strong>un</strong> izsmeļamo bedru konstrukciju;<br />
• ekspluatācijas pasākumu pārskatu (iztukšošanas biežums, izplūdes vieta, iekārtu<br />
piemērotība utt.);<br />
• attīrīšanas ierīču ekspluatācijas tehniskās <strong>un</strong> sanitārās prasības;<br />
• konstrukcijas uzlabojumus, ietverot attīrīšanas otro pakāpi;<br />
• ja<strong>un</strong>as septiķu <strong>un</strong> bedru iztukšošanas (izvešanas) ierīces (tankeri);<br />
• tankeru pieņemšanas ierīces attīrīšanas ierīcēs, ieskaitot priekšlikumus par<br />
uzglabāšanas (izlīdzināšanas) ierīcēm attīrīšanas ierīcēs, vai izgāztuvju uzlabojumus<br />
<strong>un</strong> kompostēšanas staciju ierīkošanu vietās, kur nav attīrīšanas ierīču (skat. tipa<br />
projektu 10);<br />
• novērtējumu ietekmei uz esošo attīrīšanas ierīču darbību <strong>un</strong> jaudu.<br />
Projekts būtu jārealizē šādās pilsētās:<br />
• (vai atsevišķās nozīmīgās teritorijās) kur nav kanalizācijas sistēmas, bet ir tikai<br />
septiķi;<br />
• kur ir noteikti zināms vai ir aizdomas, ka notekūdeņi piesārņo dzeramo ūdeni;<br />
• kur nevar atļauties izbūvēt vai paplašināt kanalizācijas tīklus;<br />
• kur ir pieejamas attīrīšanas ierīces ar pietiekamu jaudu papildus slodzes attīrīšanai,<br />
vai vietās, kur nepieciešami steidzīgi izgāztuvju uzlabojumi.<br />
4.6 Kanalizācijas sistēmas - esošā situācija<br />
Latvijas pilsētu <strong>un</strong> ciematu kanalizācijas sistēmas ir veidotas daudzu gadu laikā. Vecākās<br />
sistēmas pārsvarā ir jauktas, t.i., tajās tiek savākti gan kanalizācijas, gan lietus ūdeņi.<br />
Ja<strong>un</strong>ākas sistēmas, kas izbūvētas Padomju laikā, ir dalītas, t.i., ir izbūvētas atsevišķas<br />
sistēmas kanalizācijas <strong>un</strong> lietus ūdeņiem.<br />
Kanalizācijas sistēmām, kas izbūvētas nesen, parasti tikuši lietoti sliktas kvalitātes materiāli<br />
<strong>un</strong> tām nav pareizā krituma. Turklāt tās netiek pareizi uzturētas, t.i., pamatekspluatācijas<br />
trūkums (ieskaitot tīrīšanu), kā arī bieži aizsērējumi <strong>un</strong> citi avāriju gadījumi.<br />
Daudzās vietās ir arī hidrauliska rakstura problēmas. Tās bieži izraisa kanalizācijas<br />
pārplūšanu blakus akām <strong>un</strong> sūkņu stacijām <strong>un</strong> rada ūdenstilpju piesārņojumu. Turklāt<br />
nepareizais kritums ir iemesls mazajam ātrumam <strong>un</strong> cauruļvadu aizsērēšanai, kas savukārt<br />
izraisa sulfīdu <strong>un</strong> attiecīgo skābju veidošanos, <strong>un</strong> tās saēd cauruļu materiālu. Sīkāka<br />
informācija par sulfīdu problēmām ir dota Liepājas Ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas izpētes<br />
ziņojumā, kas rakstīts 1994. gadā.<br />
4.7 Kanalizācijas sistēmas - priekšlikumi uzlabojumiem<br />
4.7.1 Ja<strong>un</strong>as kanalizācijas sistēmas<br />
Tipa projekts S6<br />
Šī tipa projekts ietver ja<strong>un</strong>u kanalizācijas tīklu izbūvi. Plānojot ja<strong>un</strong>u kanalizācijas sistēmu<br />
izbūvi, būtu jāizmanto citi cauruļvadu materiāli, nevis dzelzsbetons, piemēram, keramika,<br />
GRP <strong>un</strong> uPVC. Materiālu izvēle, protams, ir atkarīga no ierīču darbības <strong>un</strong> gr<strong>un</strong>ts apstākļiem.<br />
Projekts būtu jārealizē pilsētās:
• kur ir zināms vai ir aizdomas, ka notekūdeņi piesārņo dzeramo ūdeni;<br />
• kur nav kanalizācijas sistēmas vai arī nozīmīgas teritorijas ir bez kanalizācijas, kur ir<br />
vienīgi septiķi vai izsmeļamās bedres;<br />
• kur ir pieejamas attīrīšanas ierīces ar pietiekamu jaudu papildus slodzes attīrīšanai,<br />
vai vietās, kur tiek plānots būvēt ja<strong>un</strong>as attīrīšanas ierīces.<br />
4.7.2 Kanalizācijas sistēmu atja<strong>un</strong>ošana<br />
Daudzās pilsētās esošās kanalizācijas sistēmas ir sliktā stāvoklī <strong>un</strong> tām nepieciešama<br />
atja<strong>un</strong>ošana, lai uzlabotu hidrauliskos rādītājus, samazinātu avāriju <strong>un</strong> aizsērējumu<br />
gadījumus <strong>un</strong> pagarinātu kanalizācijas tīkla kalpošanas laiku.<br />
Tipa projekts S7<br />
Šis projekts varētu ietvert:<br />
• TV inspekcijas iekārtu iegādi;<br />
• TV inspekcijas izpētes grupas nodibināšanu;<br />
• TV inspekcijas pētījumu programmas ieviešanu;<br />
• cauruļvadu stāvokļa novērtēšanu, lai varētu pamatot strukturālās atja<strong>un</strong>ošanas<br />
nepieciešamību;<br />
• hidraulisko prasību novērtēšanu (modelēšanas metožu izmantošanu, kur<br />
nepieciešams) <strong>un</strong> vajadzīgo papildus caurlaides spēju noteikšanu; <strong>un</strong><br />
• cauruļvadu atja<strong>un</strong>ošanu, lietojot piemērotas tehnoloģijas.<br />
Projekts būtu jārealizē šādās pilsētās:<br />
• kur notiek bieža kanalizācijas pārplūšana;<br />
• kur ir paredzams maģistrālā kolektora avārijas risks, kas varētu izraisīt vispārēju<br />
piesārņojumu vai biežus darbības traucējumus;<br />
• kur pastāv nopietni kanalizācijas tīklu darbības traucējumi, t.i., liels skaits aizsērējumu<br />
<strong>un</strong> avāriju.<br />
4.7.3 Sūkņu staciju atja<strong>un</strong>ošana<br />
Latvijas samērā līdzenā apvidus dēļ ir nepieciešams plaši izmantot sūkņu stacijas, lai<br />
nogādātu notekūdeņu plūsmu uz attīrīšanas ierīcēm. Sūkņu stacijas pamatā ir celtas <strong>un</strong><br />
darbojas pēc standarta principa “sausa aka - slapja aka”. Daudzas no šīm sūkņu stacijām ir<br />
sliktā stāvoklī. Vairumā gadījumu mehāniskā <strong>un</strong> elektriskā iekārta ir neefektīva. Dažām no<br />
sūkņu stacijām nav pietiekama hidrauliskā jauda.<br />
Tipa projekts S8<br />
Šī projekts ietver:<br />
• esošās sūkņu stacijas ēkas atja<strong>un</strong>ošanu (pārveidošanu);<br />
• atbilstošas ventilācijas iekārtas nodrošināšanu;<br />
• modernu <strong>un</strong> efektīvu sūkņu, motoru <strong>un</strong> automātisku kontrolierīču uzstādīšanu.<br />
Šis tipa projekts būtu jāievieš vietās, kur:<br />
• sūkņu stacijas ir sliktā stāvoklī <strong>un</strong> izraisa nopietna piesārņojuma risku vai biežus<br />
darbības traucējumus;<br />
• esošās sūkņu stacijas enerģijas efektivitāte ir zema.
Būtu jāapsver citāda tipa sūknēšanas iekārtu izmantošana, piemēram, iegremdējamo,<br />
centrifugālo utt.<br />
4.7.4 Ja<strong>un</strong>as sūkņu stacijas<br />
Tipa projekta S9<br />
Šī tipa projekts ietver pilnīgi ja<strong>un</strong>u sūkņu stacijas celtniecību, pielietojot modernu<br />
projektēšanas praksi <strong>un</strong> efektīvas iekārtas.<br />
Šī tipa projekts būtu jāievieš vietās, kur:<br />
• sūkņu stacijas ir sliktā stāvoklī <strong>un</strong> izraisa nopietna piesārņojuma risku vai biežus<br />
darbības traucējumus;<br />
• esošās sūkņu stacijasatja<strong>un</strong>ošana nav pielietojama ļoti slikto ēkas konstrukciju dēļ,<br />
neatbilstošas jaudas dēļ utt.;<br />
• ja<strong>un</strong>ā sūkņu stacija paredzama kā daļa no ja<strong>un</strong>izbūvētas kanalizācijas sistēmas tajos<br />
apgabalos, kuri līdz šim nebija pieslēgti centralizētai kanalizācijas sistēmai.<br />
4.7.5 Kanalizācijas sistēmu ekspluatācija<br />
Lai atvieglotu esošās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju, ir nepieciešamas attiecīgas<br />
iekārtas.<br />
Tipa projekts S10<br />
Šai projektā būtu jāiekļauj iekārtu iegādi <strong>un</strong> apmācību kursus kanalizācijas tīklu apkalpošanai<br />
<strong>un</strong> tīrīšanai. Iekārtas varētu būt šādas:<br />
• drošības iekārtas;<br />
• strūklas iekārtas;<br />
• rezerves daļas remontiem, piemēram, savienojumi <strong>un</strong> caurules;<br />
• ekskavācijas iekārtas.<br />
4.8 Dūņu izvietošana <strong>un</strong> izmantošana - esošā situācija<br />
Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, var secināt, ka Latvijā tiek saražots ļoti maz dūņu,<br />
salīdzinot ar citām ES valstīm. Tā kā ar to apstrādi saistītās problēmas vēl nav kritiskas,<br />
daudzos gadījumos dūņu apjomu viegli var uzkrāt attīrīšanas ierīču teritorijā. Tomēr ir arī<br />
problēmas (kas aprakstītas turpmāk), <strong>un</strong> tām būs tendence pieaugt, līdzko attīrīšanas ierīču<br />
projektus sāks realizēt, ja vien netiks paredzēti attiecīgi līdzekļi dūņu apstrādei.<br />
Daudzās izpētītajās ierīcēs, īpaši mazākos ciematos, nav dūņu apstrādei piemērotu iekārtu<br />
vai arī tās ir sliktā stāvoklī. Šāda situācija ir sastopama daudzās apmeklētajās attīrīšanas<br />
ierīcēs, jo personālam trūkst nepieciešamo zināšanu par attīrīšanas sistēmām, lai pienācīgi<br />
tiktu galā ar šo problēmu. Turklāt netiek veikta arī dūņu kvalitātes <strong>un</strong> kvantitātes uzskaite, kā<br />
arī ietekmes uz vidi novērtējums, kas būtu saistīts ar dūņu galīgās izvietošanas vietām <strong>un</strong><br />
noteiktu to radītos vides ieguvumus <strong>un</strong> zaudējumus.<br />
Ja dūņas tiek apstrādātas, tad tas notiek pārsvarā tikai dūņu laukos. Dažās lielākajās<br />
attīrīšanas ierīcēs notiek dūņu blīvēšana, izmantojot gravitāciju, <strong>un</strong> pēdējā laikā vairākās<br />
attīrīšanas ierīcēs ir uzstādītas centrifūgas.<br />
Šur tur vēl ir iekārtas aerobajai stabilizēšanai, bet tās netiek lietotas augsto enerģijas izmaksu<br />
dēļ. Pašreiz Latvijā anaerobā dūņu apstrāde netiek pielietota.
Tikai nedaudzās pilsētās dūņas tiek izmantotas lauksaimniecībā. Dažās vietās tās tiek<br />
sajauktas ar kūdru <strong>un</strong> kompostētas.<br />
Ir noteiktas šādas raksturīgās problēmas, kas attiecināmas uz dūņu veidošanos <strong>un</strong> apstrādi:<br />
• pirmējie nostādinātāji netiek pietiekami bieži tīrīti - dūņas uzkrājas <strong>un</strong> visbeidzot<br />
paceļas baseina virspusē kā garoza. Tādējādi tiek samazināta baseina darbības<br />
efektivitāte;<br />
• aktivēto dūņu process nedarbojas pareizi;<br />
• netiek kontrolēts peldošo dūņu daudzums vai vecums, regulāri nomainot dūņas;<br />
• otrējie nostādinātāji ir pārāk mazi, kā rezultātā dūņu kārta aizplūst pāri slieksnim;<br />
• nostādināšanas dīķi, kurus lieto daudzās mazās <strong>un</strong> vidējās attīrīšanas ierīcēs<br />
izplūdes kvalitātes uzlabošanai, reti tiek iztukšoti;<br />
• dūņu lauki ir sliktā stāvoklī, piemēram, drenāžas ūdens netiek novadīts atpakaļ uz<br />
attīrīšanas ierīcēm, bet ieplūst gr<strong>un</strong>tsūdenī;<br />
• dūņas ir piesārņotas ar smagajiem metāliem <strong>un</strong> organiskajām vielām, lai gan pēdējos<br />
gados, kopš daudzu rūpniecības uzņēmumu darbība ir samazinājusies vai pilnīgi<br />
pārtraukta, dūņu kvalitāte ir uzlabojusies;<br />
• nav piemērotu ierīču, kuras varētu uzņemt septiķu saturu, visbiežāk tās tiek izvestas<br />
uz izgāztuvi vai vienkārši izkrautas kādā citā ērtā <strong>un</strong> tuvā vietā;<br />
• nav piemērota autotransporta dūņu transportēšanai uz pārstrādes vai uzglabāšanas<br />
vietām;<br />
• netiek veikta dūņu kvalitātes <strong>un</strong> kvantitātes uzskaite;<br />
• netiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas noteiktu dūņu apstrādes <strong>un</strong><br />
izvietošanas ietekmi uz vidi.<br />
4.9 Dūņu izvietošana <strong>un</strong> izmantošana - priekšlikumi uzlabojumiem<br />
Ja<strong>un</strong>u attīrīšanas ierīču celtniecības <strong>un</strong> labāku tehnoloģiju ieviešanas rezultātā dūņu apjomi<br />
Latvijā tuvākajos gados ievērojami pieaugs. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt dūņu apstrādes<br />
stratēģiju, kas derētu gan mazām, gan vidēja lieluma pilsētām.<br />
Dūņu izmantošanas labākais variants Latvijas apstākļos būtu to izmantošana lauksaimniecībā<br />
saskaņā ar:<br />
• ES direktīvas “Par vides, īpaši augsnes aizsardzību vietās, kur notekūdeņu<br />
attīrīšanas ierīču dūņas tiek izmanttas lauksaimniecībā” (86/278/EEC) prasībām;<br />
• VARAM izstrādātajiem noteikumiem par dūņu izmantošanu lauksaimniecībā.<br />
ES rekomendācija izmantot notekūdeņu dūņas kā mēslojumu lauksaimniecībā ir labi<br />
piemērota Latvijai šādu iemeslu dēļ:<br />
• lauksaimniecība ir svarīgs <strong>un</strong> plaši izplatīts tautsaimniecības veids Latvijā, <strong>un</strong> nebūtu<br />
grūti atrast piemērotas izmantojamas platības netālu no dūņu apstrādes vietām;<br />
• kopš valstiskās neatkarības atgūšanas mākslīgā mēslojuma pielietošana ir ievērojami<br />
samazinājusies <strong>un</strong> dažās saimniecībās pat pilnīgi pārtraukta. Lai gan lielākajā daļā<br />
saimniecību augsnē ir pārlieku daudz fosfora, ir nepieciešams slāpeklis;<br />
• Citas alternatīvas dūņu apstrādei <strong>un</strong> izmantošanai tiek uzskatītas par nepiemērotām<br />
gan ekonomisku apstākļu dēļ (piemēram, termālā žāvēšana <strong>un</strong> sadedzināšana), gan<br />
arī nav rekomendējamas vides apsvērumu dēļ citādā veidā kā vien īslaicīgai<br />
pielietošanai (piemēram, izgāztuves).<br />
VARAM ir izstrādāti noteikumi “Par NAI dūņu izmantošanu lauksaimniecībā” <strong>un</strong> paredzams,<br />
ka tie tiks apstiprināti Ministru Kabinetā vēl 1996.gadā.<br />
Vecās piesārņotās dūņas ir neapstrīdami uzskatāmas par problemātisku jautājumu, <strong>un</strong><br />
vienīgais piemērotais risinājums ir uzglabāt tās kontrolējamā izgāztuvē. Tomēr, lai uzlabotu
nākotnē saražoto dūņu kvalitāti, jāveic virkne pasākumu, galvenais no kuriem būtu efektīvu<br />
rūpniecisko atkritumu kontroles ieviešana, kam nepieciešams veikt rūpniecisko notekūdeņu<br />
iepriekšēju attīrīšanu līdz noteiktai pakāpei, lai dūņas turpmāk varētu izmantot.<br />
Rekomendācijas ir dotas ziņojumā “Rūpniecisko <strong>un</strong> citu veidu notekūdeņu pievienošanas<br />
politika saimniecisko notekūdeņu attīrīšanas sistēmām” (1996).<br />
Tipa projekts S11<br />
Šī tipa projekts ir vērsts uz dūņu pārstrādi mazās <strong>un</strong> vidēja lieluma notekūdeņu attīrīšanas<br />
ierīcēs. Esošo ierīču pētījumi parāda, ka dūņu lauku pielietošanas prakse ir pieņemams <strong>un</strong><br />
nedārgs risinājums, <strong>un</strong> to varētu rekomendēt turpmākai izmantošanai. Projektā pēc<br />
vajadzības būtu jāparedz:<br />
• pārskats par attīrīšanas ierīcēs pielietotajām metodēm dūņu aizvadīšanai no<br />
nostādināšanas baseiniem <strong>un</strong> lieko aktīvo dūņu jautājumu;<br />
• pārskats par racionalizējamo ierīču potenciālu, ieskaitot dūņu ievešanu no septiķiem<br />
<strong>un</strong> citus ne tik tieši ar centrālām ierīcēm saistītus darbus. Tas varētu būt pārskats par<br />
sablīvēšanas nepieciešamību, lai samazinātu pārvadāšanas izmaksas, kas savukārt<br />
ir atkarīgas no tā, vai dūņu sablīvēšanu var efektīvi veikt esošajās ierīcēs, piemēram,<br />
gravitācijas blīvētājos, vai izmantojot mobilo vienību - īpaši aprīkotu kravas<br />
automašīnu, ko transportē no vienas vietas uz otru vietu. Šādi transportējamām<br />
dūņām ir jānodrošina pārvadāšanai atbilstošs blīvums, kā arī alternatīvas blīvēšanas<br />
iespējas;<br />
• iekārtas, lai samazinātu nepatīkamas smakas - ideālais variants ir novietot šādas<br />
ierīces ārpus apdzīvotām vietām;<br />
• dūņu novadīšanas ierīču atja<strong>un</strong>ošana vai uzstādīšana, piemēram, sūkņu, cauruļvadu<br />
utt., attiecīgi nodrošinot automatizāciju;<br />
• dūņu lauku (lielākās ierīcēs - lagūnu) atja<strong>un</strong>ošana vai izbūve;<br />
• atūdeņoto dūņu uzglabāšanas iekārtu nodrošināšana (to minimālajam apjomam jābūt<br />
piemērotam 6 mēnešu ilgā laika periodā saražoto dūņu glabāšanai) vai varbūt<br />
kompostēšanas nodrošināšana - šādas alternatīvas realizēšanā ir jābūt ērti pieejamai<br />
kompostēšanas videi - tie varētu būt, piemēram, cietie sadzīves atkritumi;<br />
• dūņu izlietošanas (vietu) noteikšana, galvenokārt priekšroku dodot izmantošanai<br />
lauksaimniecībā;<br />
• iekārtu iegāde dūņu transportēšanai uz izmantošanas vietu - tās teorētiski varētu būt<br />
kopējas vairākām pašvaldībām.<br />
Tajās vietās, kur dūņu lauku vai lagūnu izmantošana nav piemērojama, piemēram,<br />
ierobežotās platības dēļ, varētu rasties nepieciešamība pēc modernākām ierīcēm.<br />
Var padomāt par anaerobās apstrādes iekārtu celtniecību. “Pakešu” tipa ierīces,<br />
lietojot izolēto, ar stiklu pārklāto tēraudu, varētu būt piemērotas, lai apkalpotu noteiktu<br />
iedzīvotāju skaitu. Var būt arī doma par kombinēto siltuma <strong>un</strong> enerģijas apgādi<br />
(CHP), lai sistēmā iegūtais metāns varētu tikt izmantots tekošo izdevumu<br />
samazināšanai. Sistēma darbojas visefektīvāk pie 6 % sausnes <strong>un</strong> ar<br />
priekšnoteikumu, ka dūņas vispirms tiek sablīvētas vai nu centrifūgās, izmantojot<br />
gravitāciju, vai arī filtrpresēs.<br />
4.10 Projektu ietekme<br />
Dažādu iepriekšminēto projektu ieviešana kā daļa no 10. nodaļā rekomendētās stratēģijas<br />
varētu veicināt 1. nodaļā nosprausto mērķu sasniegšanu, sevišķi šādā veidā:<br />
• tā palīdzēs sasniegt nospraustos vides aizsardzības mērķus, piemēram, uzlabot upju<br />
ūdens kvalitāti <strong>un</strong> līdz ar to arī ūdens kvalitāti Baltijas jūrā;<br />
• projekta laikā savāktā informācija vēlākās projekta realizācijas stadijās palīdzēs labāk<br />
izmantot pieejamos naudas līdzekļus;<br />
• tā uzlabos pakalpojumu līmeni;<br />
• tā veicinās uzlabojumus sabiedrības veselības aizsardzības jomā;<br />
• tā samazinās ekspluatācijas, sevišķi enerģijas, izdevumus.
5. PĀRSKATS PAR ŪDENS APGĀDI<br />
5.1 Esošā situācija<br />
5.1.1 Ievads<br />
Šajā nodaļā dotais Latvijas pilsētu pašreizējo ūdens apgādes sistēmu novērtējums ir<br />
turpinājums no 2. ziņojumā sniegtā pārskata. Pieeja problēmām ir līdzīga kā 4.1 nodaļā<br />
aprakstītajām kanalizācijas sistēmām.<br />
Šī pārskata pamatā ir apmeklējumi <strong>un</strong> sar<strong>un</strong>as 86 pilsētās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par<br />
2000, <strong>un</strong> šo pilsētu sniegtā informācija ūdens apgādes anketās. Nākamais solis ir otrreizējs<br />
10.4 tabulā uzskaitīto pilsētu apmeklējums <strong>un</strong> pārr<strong>un</strong>as. Šo otrreizējo vizīšu iemesls,<br />
vienlaicīgi ar citām vajadzībām, bija arī noskaidrot pašu pašvaldību izvirzītās prioritātes<br />
uzlabojumu sasnieganai.<br />
5.1.2 Ūdens ieguves avoti<br />
a) Pazemes ūdens<br />
Praktiski visa Latvijas teritorija ir klāta ar dažāda biezuma <strong>un</strong> tipa kvartāra nogulumiem. Tos<br />
veido glacigēno nogulumu morēnas smilšmāli <strong>un</strong> mālsmiltis, fluvioglaciālie, limnoglaciālie <strong>un</strong><br />
purvu nogulumi. Augstieņu rajonos kvartāra nogulumu biezums sasniedz 150 - 180 metrus,<br />
bet līdzenumos <strong>un</strong> ieplakās tas parasti ir tikai 10 - 20 m biezs. Dažās Latvijas ziemeļrietumu<br />
daļās kvartāra nogulumu nav. Kvartāra nogulumu maksimālais biezums sastopams<br />
apraktajās pirmskvartāra upju ielejās.<br />
Pirmskvartāra nogulumu kopējais biezums ir 800 - 1200 metri. Izņemot Latvijas<br />
dienvidrietumu daļu, zemkvartāra virsmu veido devona sistēmas. Nogulumiežu segu veido<br />
augšproterozoja, Paleozoja <strong>un</strong> Mezozoja formācijas.<br />
No hidroģeoloģiskā viedokļa Latvijas teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā. Tajā tiek<br />
izdalītas trīs hidrodinamiskās <strong>un</strong> hidroķīmiskās zonas <strong>un</strong> divi reģionālie sprostslāņi. Divas<br />
dziļāk iegulošās - stagnanto ūdeņu <strong>un</strong> palēninātās ūdensapmaiņas zonas, kuras šķir<br />
reģionālais ordovika <strong>un</strong> silūra sistēmu sprostslānis, satur ūdeņus ar paaugstinātu<br />
mineralizāciju, kas nav izmantojami ūdensapgādē. Palēninātās ūdensapmaiņas zonu visā<br />
Latvijas teritorijā pārklāj <strong>un</strong> no aktīvās ūdensapmaiņas zonas šķir vidusdevona Narvas<br />
horizonta sprostslānis, kas sastāv no vāji ūdenscaurlaidīgiem māliem <strong>un</strong> mērģeļiem. Virs<br />
Narvas sprostslāņa iegulošajā aktīvās ūdensapmaiņas zonā, kuru veido vidus <strong>un</strong><br />
augšdevona, perma, karbona, juras <strong>un</strong> kvartāra nogulumi, atrodami saldūdeņi, kas<br />
izmantojami ūdens apgādē.<br />
Ūdensapmaiņa starp palēnonātās <strong>un</strong> brīvās ūdensapmaiņas zonām konstatēta tikai<br />
atsevišķos iecirkņos tektonisko lūzumu zonās.<br />
Kvartāra nogulumu ūdens komplekss<br />
Kvartāra nogulumu ūdens komplekss dažās Latvijas vietās ir piemērots ūdens apgādei, jo<br />
tam raksturīga augsta caurlaidības spēja <strong>un</strong> zema mineralizācijas pakāpe. Tomēr parasti tas<br />
satur daudz dzelzs <strong>un</strong> organisko vielu. Dzelzs atrodama komplekso organisko savienojumu<br />
formā, kas rada lielas problēmas ūdens apgādei, jo no šāda organiski saistīta dzelzs ir daudz<br />
grūtāk atbrīvoties. Kvartāra ūdens horizontā problēmas var izraisīt arī lielais organisko vielu<br />
daudzums <strong>un</strong> paaugstinātais amonija, fenola <strong>un</strong> mangāna saturs.<br />
Kvartāra nogulumu biezums, ko izmanto ūdens apgādē, svārstās no dažiem metriem līdz<br />
100m <strong>un</strong> vairāk. Parasti ūdens horizonti ir neaizsargāti vai daļēji aizsargāti, lai gan var būt arī<br />
aizsargāti. Īpatnējā ūdens atdeve (ūdens daudzums, ko var iegūt no horizonta, pazeminot
ūdens līmeni akā par vienu metru) vairākumam horizontu svārstās no 0.01 līdz 1.0 l/s.<br />
Atkarībā no apvidus, ūdens līmenis kvartāra ūdens horizontam svārstās no dažiem metriem<br />
līdz 30 m zem zemes virsmas. Visbiežāk sastopamais ūdens līmeņa dziļums ir līdz 5 m.<br />
Pamatiežu ūdens komplekss<br />
Ūdens apgādei visbiežāk tiek izmantoti vidus <strong>un</strong> augšdevona ūdens kompleksi, kuriem<br />
raksturīga augsta ūdens caurlaidība <strong>un</strong> laba ūdens kvalitāte. Galvenie no tiem ir:<br />
• Arukilas - Amatas ūdens komplekss (D2-3ar-am), kas ietver augšdevona Gaujas <strong>un</strong><br />
Amatas, kā arī vidusdevona Arukilas <strong>un</strong> Burtnieku horizontus;<br />
• Pļaviņu - Daugavas ūdens komplekss (D3pl-dg), kas ietver augšdevona Pļaviņu,<br />
Salaspils <strong>un</strong> Daugavas horizontus;<br />
• famena ūdens komplekss (D3fm), kas ietver augšdevona Mūru, Žagares, Jonišķu <strong>un</strong><br />
Akmenes horizontus.<br />
Dažās vietās Latvijas dienvidrietumos ūdens apgādei tiek izmantoti arī Permas <strong>un</strong> Karbona<br />
ūdens horizonti.<br />
Pazemes ūdens izmantošana (akas <strong>un</strong> sūknējošā iekārta)<br />
Lielāko Latvijas daļu ar ūdeni apgādā pamatiežu ūdens kompleksi. Akas parasti ir 100 līdz<br />
300 m dziļas. Uzstādītie sūkņi (marka ECV) ir ražoti Krievijā, <strong>un</strong> spiedvadi ir izgatavoti no<br />
vieglā tērauda. Šo sūkņu <strong>un</strong> cauruļvadu kvalitāte rada problēmas daudzās sistēmās. Dažās<br />
pilsētās ir bijusi vajadzība nomainīt sūkņus vienreiz divos gados. Sūkņu defektu cēloņi ir<br />
zemā produkcijas kvalitāte, korozija vai minerālvielu daļiņas ūdenī. Šķiet, ka parasta<br />
problēma ir arī uzstādīto sūkņu neefektīvā darbināšana, tādējādi patērējot daudz enerģijas.<br />
Atklātās ūdenskrātuves<br />
Pašreiz Latvijā dzeramā ūdens ieguvei izmanto tikai divas upes <strong>un</strong> divus ezerus. Daugavu kā<br />
dzeramā ūdens avotu izmanto Rīga <strong>un</strong> Daugavpils. Misas ūdens tiek lietots Olainē, Puzes<br />
ezera ūdeni izmanto Ventspils <strong>un</strong> Juglas ezera - Rīga.<br />
Kaut gan Latvijas upes <strong>un</strong> ezerus praktiski nelieto dzeramā ūdens apgādē, tas ir pietiekoši<br />
labas kvalitātes, lai to varētu darīt nepieciešamības gadījumā. Piemēram, dažās pilsētās<br />
virszemes ūdens lietošana, lai papildinātu kvartāra ūdens horizonta krājumus (kā tas notiek<br />
Rīgā) var būt efektīva alternatīva pazemes ūdeņu izmantošanai, kurus parasti nepieciešams<br />
mīkstināt <strong>un</strong> atdzelžot.<br />
5.1.3 Ūdens kvalitāte <strong>un</strong> attīrīšana<br />
a) Pazemes ūdens kvalitāte<br />
Lielākais vairums Latvijas ūdens apgādes sistēmu izmanto dziļās artēziskās akas. No tām<br />
iegūtais ūdens parasti ir ciets <strong>un</strong> satur daudz dzelzs. Organisko vielu daudzums ir samērā<br />
neliels, <strong>un</strong> ūdens vispārīgi ir bakteoroloģiskā ziņā piemērots dzeršanai. Ja ūdenim piemīt<br />
smaka, tas norāda uz sērūdeņraža klātbūtni dažās akās.<br />
Lietoto cauruļu paraugi rāda, ka korozija <strong>un</strong> nevis apaugšana ir dominējošā problēma<br />
cauruļvadu tīklā, kas norāda uz agresīvās ogļskābes klātbūtni ūdenī.<br />
Pašreiz dziļajās akās Latvijā nav novērojamas problēmas ar amoniju, bet tā kā šī problēma<br />
pastāv šajā pašā ūdens horizontā Lietuvā, tad tas būtu laiku pa laikam jākontrolē.<br />
b) Ūdens attīrīšana
Tikai dažām Latvijas ūdensapgādes sistēmām ir atdzelžošanas ierīces. Parasti tiek izmantota<br />
spiedfiltru tehnoloģija, kaut gan vairumā gadījumos tie nestrādā.<br />
Dezinfekcija ar hlora gāzi tiek veikta tikai lielākajās pilsētās. Šķidrais hlors (nātrija hipohlorīts)<br />
pašreiz Latvijā nav pieejams. Tā rezultātā lielākajā daļā Latvijas pilsētu pazemes ūdens tiek<br />
padots patērētājam bez jebkādas apstrādes.<br />
Daudzās pilsētās akas ir izkaisītas pa visu teritoriju <strong>un</strong> katra no tām atsevišķi pievienota<br />
ūdens apgādes tīklam. Tas sarežģī ūdens attīrīšanas ieviešanu, jo to ir grūti centralizēt.<br />
Dzelzs saturs ūdenī patērētāja krānā parasti ir augstāks, salīdzinot ar ūdeni akā. Par spīti<br />
tam, šķiet, ka atdzelžošanas sistēma darbojas efektīvi, jo attīrīšana, izmantojot aerāciju <strong>un</strong><br />
filtrēšanu, samazina gan dzelzs saturu ūdenī, gan arī koroziju.<br />
c) Dzeramā ūdens kvalitāte pie patērētāja<br />
Vietās, kur ūdens apgādē tiek izmantots pazemes ūdens, visparastākās patērētāju sūdzības<br />
ir šādas:<br />
• duļķains ūdens;<br />
• nekrāsotas instalācijas;<br />
• pārāk zems ūdens spiediens.<br />
Pierādījums tam ir ūdens paraugi, kas ņemti no patērētāja krāna. Turklāt atklājas, ka daži<br />
paraugi ir piesārņoti ar koli baktērijām, kuras iekļuvušas gr<strong>un</strong>tsūdenī no bojājumiem<br />
cauruļvadu savienojumos, kā arī no nekvalitatīvi veiktiem remontdarbiem.<br />
Ūdens, kas tiek ņemts no seklām akām, nesatur tik daudz dzelzs <strong>un</strong> ir mīkstāks, <strong>un</strong> varbūt<br />
tādēļ patērētāji tam dažreiz dod priekšroku. Tomēr ūdens no seklām akām bieži ir piesārņots<br />
ar Koli baktērijām <strong>un</strong> var apdraudēt cilvēku veselību, ja baktērijas akās iekļuvušas no<br />
notekūdeņiem.<br />
Kad ūdens ar paaugstinātu cietību tiek sildīts, nogulsnējas kalcija karbonāti <strong>un</strong> veido<br />
katlakmeni uz cauruļu sienām <strong>un</strong> ūdens sildītājos, tādējādi samazinot sildītāju efektivitāti <strong>un</strong><br />
veicinot cauruļvadu aizaugšanu.<br />
5.1.4 Ūdens sadale<br />
a) Pakalpojumu līmenis<br />
Projektā iekļautajās pilsētās 30 līdz 80 % no patērētāju skaita ir pieslēgti ūdens apgādes<br />
sistēmām. Atlikusī iedzīvotāju daļa izmanto privātās seklās akas vai sabiedriskos ūdens<br />
krānus uz ielām.<br />
Kā minēts iepriekš, sūdzības par duļķainu <strong>un</strong> krāsainu ūdeni, kas tiek padots ūdensapgādes<br />
sistēmā, ir aktuālas vairumā pilsētu. Cēlonis tam parasti ir dzelzs saturs gr<strong>un</strong>tsūdenī kopā ar<br />
slikto ūdens cirkulāciju tīklā <strong>un</strong> metāla cauruļu koroziju.<br />
Bieži sastopama problēma ūdensvadu tīklos ir arī to nepietiekamā caurlaides spēja.<br />
Maksimālā patēriņa laikā tas izpaužas kā zems spiediens tīklā, kas traucē ūdens padevi ēku<br />
augšējiem stāviem. Parādās arī pārtraukumi ūdens padevē, īpaši avāriju likvidācijas laikā.<br />
Tīklā ir tikai nedaudzi aizbīdņi, <strong>un</strong> tie ir sliktas kvalitātes. Situāciju vēl sliktāku dara tas, ka tīkls<br />
daudzās vietās nav sacilpots. Visu šo trūkumu rezultātā cauruļvadu remontu laikā nevajadzīgi<br />
lieli rajoni tiek atslēgti no ūdens apgādes tīkla.<br />
b) Tīkla uzbūve
Svarīgs iemesls augstajam dzelzs saturam krāna ūdenī ir zemie plūsmas ātrumi, kuru<br />
rezultātā dzelzs pārslas nosēžas cauruļvadu tīkla vājākajās vietās. Kad plūsmas ātrums šajās<br />
vietās pieaug, tā aizrauj sev līdzi visus nosēdumus, tādējādi veidojot ārkārtīgi duļķainu ūdeni.<br />
Lai uzlabotu sistēmas hidraulisko jaudu, ūdens apgādes drošību <strong>un</strong> cirkulāciju tīklā,<br />
nepieciešams vairāk sacilpot tīklu, likvidējot tā strupceļus. Tas palīdzēs atrisināt ne tikai<br />
iepriekšminētās problēmas, bet arī uzlabos ūdens padevi no ug<strong>un</strong>sdzēšanas hidrantiem<br />
ug<strong>un</strong>sgrēku gadījumos.<br />
Aizbīdņu skaits <strong>un</strong> kvalitāte nav pietiekami. Tas padara remontdarbus dārgākus <strong>un</strong><br />
laikietilpīgākus, vairāk nekā vajadzīgs ietekmējot arī patērētāju, kam tiek pārtraukta ūdens<br />
apgāde. Turklāt pieaug iespēja piesārņot dzeramo ūdeni ar fekālijām.<br />
c) Cauruļu materiāli<br />
Pārsvarā maģistrālo cauruļvadu materiāls ir ķets (čug<strong>un</strong>s), kas ražots Krievijā. Šīs caurules ir<br />
dažādas kvalitātes <strong>un</strong> ir savienotas ar nekustīgiem savienojumiem, kas nostiprināti ar<br />
cementa javu. Šīm caurulēm ļoti raksturīga problēma ir noplūdes savienojumu vietās.<br />
Problēma ir arī noplūdes cauruļvados, kas rodas nepietiekami kvalitatīva materiāla <strong>un</strong><br />
ražošanas procesa dēļ.<br />
Sadalošie cauruļvadi ir būvēti no ķeta, vieglā tērauda <strong>un</strong> polietilēna.<br />
Iekšējie cauruļvadi parasti ir veidoti no vieglā tērauda. Ūdens apgādes uzņēmumiem nopietna<br />
problēma ir nekvalitatīvās instalācijas, kuru dēļ sistēmā rodas lieli zudumi. Tā piemēram,<br />
Kuldīgā 1994. gadā ir veikti aptuveni 500 iekšējie remontdarbi.<br />
Ja<strong>un</strong>ākas maģistrālās līnijas (kas lielākas par 400 mm diametrā) parasti tiek izgatavotas no<br />
dzelzsbetona caurulēm. Šīs caurules arī rada problēmas to dažādās kvalitātes <strong>un</strong> slikto<br />
savienojumu dēļ.<br />
Pēdējā laikā Rīgā <strong>un</strong> Liepājā ūdens apgādes maģistrāļu <strong>un</strong> sadales sistēmu izbūvē sākts<br />
izmantot no Francijas <strong>un</strong> arī no citām valstīm importētās kaļamā ķeta (DI) caurules <strong>un</strong><br />
polietilēna (PE) caurules.<br />
d) Ekspluatācijas <strong>un</strong> uzturēšanas metodes<br />
Pašlaik ir grūtības ar savienojošo detaļu iegūšanu ķeta cauruļvadu atja<strong>un</strong>ošanai. Remontiem<br />
parasti izmanto tērauda caurules, <strong>un</strong> domājams, ka tikt galā ar korozijas radītām problēmām<br />
izdosies ne ātrāk kā piecos līdz desmit gados. Tā rezultātā uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi<br />
turpinās pieaugt, kamēr nebūs ieviestas labākas metodes <strong>un</strong> materiāli.<br />
Dažās pilsētās vieglā tērauda <strong>un</strong> ķeta cauruļu vietā sāk pielietot polietilēna sadales caurules.<br />
Tas palīdzēs samazināt gan ūdens zudumus, gan uzturēšanas izdevumus.<br />
Lai mazinātu lielo duļķainību ūdenī patērētāju krānos, nepieciešama galveno cauruļvadu<br />
bieža tīrīšana. Dažās pilsētās to dara, skalojot cauruļvadus. Ventspilī nesen tika izmantota<br />
mehāniskā tīrīšanas metode ar skrāpjiem.<br />
Nav pieejama piemērota dezinfekcijas iekārta pēc cauruļvadu atja<strong>un</strong>ošanas. Visbiežāk lietotā<br />
metode ir- kalcija hipohlorīta dozēšana ūdenstornī vai rezervuāros, kuras efektivitāte ir<br />
ierobežota.
5.2 Priekšlikumi ūdens apgādes sistēmu uzlabošanai<br />
5.2.1 Ūdens apgādes mērķi<br />
Latvijas pilsētu ūdens patērētāji nākotnē būtu jāapgādā ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni,<br />
kas atbilst attiecīgiem kvalitātes standartiem, t.i. Eiropas Savienības Direktīvai “Par<br />
iedzīvotāju lietošanai domātā ūdens kvalitāti”. Šī direktīva tika publicēta žurnālā “The Official<br />
Journal” (95/c 131/03).<br />
Papildus šīs direktīvas prasībām ūdenim jābūt bezkrāsainam, bez duļķēm, bez garšas <strong>un</strong><br />
smaržas, kas varētu būt nepatīkama lietotājiem. Turklāt ūdens nedrīkst izraisīt koroziju <strong>un</strong><br />
bojāt ūdens sildīšanas iekārtas <strong>un</strong> santehniskās ierīces. Šādām kvalitātes prasībām jāatbilst<br />
ūdens paraugiem, kas ņemti no patērētāja krāna.<br />
Prioritāte jādod tiem uzlabojumiem, kurus ieviešot, tiek atrisinātas cilvēku veselību<br />
apdraudošās problēmas.<br />
5.2.2 Ūdens ieguves avoti<br />
a) Jaudas palielināšana<br />
Pazemes ūdens horizontu jauda (ar dažiem izņēmumiem) nav galvenā problēma Latvijas<br />
pilsētās. Tomēr būs nepieciešams urbt ja<strong>un</strong>as akas, lai paplašinātu ūdens ieguvi <strong>un</strong> aizvietotu<br />
vecās aizsērējušās akas. Piemērotu rezervuāru celtniecība dažos gadījumos varētu atrisināt<br />
problēmas ar jaudas nepietiekamību maksimālā patēriņa laikā.<br />
Vietās, kur tiek lietoti kvartāra ūdens horizonti, varētu izmantot pazemes ūdeņu papildināšanu<br />
ar virszemes ūdeņiem.<br />
Tipa projekts W1 - aku jaudas palielināšana<br />
Šī projekts varētu iekļaut:<br />
• pārskatu par esošo <strong>un</strong> turpmāko ūdens patēriņu;<br />
• pārskatu par esošo aku, sūknēšanas iekārtas, ūdens rezervuāru <strong>un</strong> regulējošo ierīču<br />
jaudu;<br />
• hidroģeoloģisko izpēti ja<strong>un</strong>u aku vietu izvēlei;<br />
• ja<strong>un</strong>u aku projektēšanu <strong>un</strong> izbūvi, ja<strong>un</strong>u sūkņu piegādi <strong>un</strong> uzstādīšanu <strong>un</strong> attiecīgu<br />
automatizāciju <strong>un</strong> (vai) ja<strong>un</strong>a ūdens rezervuāra celtniecību atkarībā no izpētes<br />
rezultātiem.<br />
Projekts būtu jāievieš pilsētās, kur nav pietiekamas resursu jaudas <strong>un</strong> kur nepieciešams<br />
uzturēt spiedienu tīklā maksimālā ūdens patēriņa laikā.<br />
b) Ūdens kvalitātes uzlabojumi ņemšanas vietā<br />
Mākslīgā pazemes ūdens papildināšana tiek lietota vietās, kur dabiskā pazemes ūdens<br />
resursi ir pārāk mazi vai to kvalitāte ir slikta; piemēram, Kolkā. Virszemes ūdens tiek infiltrēts,<br />
izmantojot mākslīgi izveidotus baseinus ar apmēram vienu metru biezu smilšu slāni.<br />
Svarīgi projektēšanas parametri ir šādi:<br />
• virszemes ūdens kvalitāte;<br />
• virszemes ūdens plūsma;<br />
• infiltrācijas jauda;<br />
• gr<strong>un</strong>tsūdens dziļums;
• ūdens nesošā slāņa biezums.<br />
Pirms virszemes ūdens infiltrācijas varētu būt nepieciešama iepriekšēja attīrīšana attiecībā uz<br />
organiskām <strong>un</strong> suspendētām vielām. Infiltrācijas rezultātā notiek humusa <strong>un</strong> citu izšķīdušo<br />
vielu attīrīšana.<br />
Atdzelžošanai plaši pielietota metode pēc aerācijas ir pazemes ūdens papildus infiltrācija.<br />
Latvijā to varētu lietot pilsētās, kas ņem ūdeni no artēziskajām akām <strong>un</strong> kur ūdens pēc<br />
infiltrācijas baseiniem nonāk kvartāra ūdens horizontā. Papildus infiltrāciju var izmantot arī<br />
pilsētās, kas ūdens apgādei lieto ar dzelzi bagātus kvartāra ūdens nesošos slāņus. Pirms<br />
ūdens infiltrēšanas tiek rekomendēts ūdeni izlaist caur filtriem.<br />
Tipa projekts W2 - Mākslīgā gr<strong>un</strong>tsūdens papildināšana<br />
Šī tipa projekts varētu iekļaut:<br />
• hidroģeoloģiskos pētījumus: pazemes ūdens līmeņa dziļums, infiltrācijas spējas,<br />
pazemes ūdens kvalitāte, aku izvietojums utt;<br />
• hidroloģiskos pētījumus attiecībā uz virszemes ūdens kvalitāti, plūsmu utt;<br />
• maza mēroga demonstrācijas projektu ar infiltrācijas pārbaudi (nedēļas) <strong>un</strong> vienas<br />
demonstrācijas akas izurbšanu;<br />
• infiltrācijas baseinu, ūdens ņemšanas aku, pirms- <strong>un</strong> pēcattīrīšanas ierīču,<br />
tehnoloģiskā procesa kontroles sistēmas utt. projektēšanu;<br />
• ierīču celtniecību.<br />
Šis projekts būtu realizējams pilsētās:<br />
• kur izmanto kvartāra ūdens nesošo slāni ar zemas kvalitātes ūdeni;<br />
• kur ir pieejams pietiekoši labas kvalitātes virszemes ūdens.<br />
Tipa projekts W3 - Pazemes ūdens papildus infiltrācija<br />
Šī tipa projekts varētu iekļaut:<br />
• hidroģeoloģiskos pētījumus: pazemes ūdens līmeņa dziļums, infiltrācijas spējas,<br />
pazemes ūdens kvalitāte, aku izvietojums utt.;<br />
• maza mēroga demonstrācijas projektu ar infiltrācijas pārbaudi (nedēļas) <strong>un</strong> vienas<br />
demonstrācijas akas izurbšanu;<br />
• infiltrācijas baseinu <strong>un</strong> aeratoru, ūdens ņemšanas aku, pēcattīrīšanas, tehnoloģiskā<br />
procesa kontroles sistēmas projektēšanu;<br />
• papildus infiltrācijas ierīču celtniecību.<br />
Šis projekts būtu realizējams pilsētās:<br />
• kur ir pieejams kvartāra ūdens horizonts, kas sasniedzams no infiltrācijas baseiniem;<br />
• kur ir nepieciešama atdzelžošana.<br />
b) Sūknēšanas iekārtas, enerģijas taupīšana<br />
Vairumā aku, ko lieto ūdens apgādei, ir uzstādīti Krievijā ražotie ECV markas sūkņi. Vidējais<br />
šo sūkņu kalpošanas ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Pēc enerģijas patēriņa<br />
rādītājiem daudzi no šiem sūkņiem strādā neefektīvi. Nepieciešams izpētīt tā iemeslus, lai<br />
varētu izlemt, vai elektroenerģijas taupīšanas nolūkos ir finansiāli pamatota pārejas<br />
nepieciešamība uz efektīvāku sūkņu izmantošanu.
Spiedvadi tiek ražoti no vieglā tērauda <strong>un</strong> dažos gados pēc to uzstādīšanas tie ir korozijas<br />
saēsti. Tiklīdz būs nepieciešamība, šos cauruļvadus nākotnē vajadzēs nomainīt pret<br />
polietilēna vai nerūsējošā tērauda caurulēm. Cauruļvadu nomainīšanai atkal būtu jāveic<br />
finansiālie aprēķini, t.i., vai attiecīgie kapitālieguldījumi atmaksāsies, samazinot uzturēšanas<br />
ieguldījumus <strong>un</strong> palielinot to kalpošanas laiku.<br />
Lai ietaupītu enerģiju <strong>un</strong> uzlabotu darbību, īpaši attālākās vietās, būtu nepieciešams uzstādīt<br />
sūkņu tālvadības kontroles ierīces. Tas jau ir paveikts Valmierā <strong>un</strong> Ilūkstē. Kā nākamais solis<br />
tādā sistēmā varētu būt sūkņu automātiskās darbības ieviešana.<br />
Tipa projekts W4 - Enerģijas taupīšana <strong>un</strong> automatizācija<br />
Šis projekts ietvers:<br />
• pārskatu par esošo ierīču efektivitāti;<br />
• pārskatu par iespējamiem enerģijas taupīšanas veidiem vai citiem ekspluatācijas<br />
izdevumu samazināšanas veidiem, nomainot sūkņus, spiedvadus <strong>un</strong> kontrolierīces;<br />
• risinājumu ieviešanu, ja tie ir finansiāli efektīvi.<br />
Šis projekts būtu jāievieš pilsētās, kuras atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:<br />
• enerģijas patēriņš ūdens sūknēšanas laikā no akām pārsniedz 0.5 kWh par<br />
kubikmetru;<br />
• sūkņu nomaiņa nepieciešama biežāk kā reizi četros gados.<br />
5.2.3 Ūdens kvalitāte <strong>un</strong> tīrīšana<br />
a) Ķīmiskais sastāvs <strong>un</strong> mīkstināšana<br />
Lai samazinātu koroziju sadalošajā tīklā <strong>un</strong> ēku iekšējās instalācijās, padodamajam ūdenim<br />
ideālā gadījumā būtu jāpārsniedz pH 8.0. Tomēr pH nedrīkst pārsniegt vērtību, pie kuras<br />
aukstā ūdenī sākas karbonātu izkrišana nogulsnēs. Kad ir nepieciešama augstāka pH vērtība,<br />
to var panākt ar aerācijas pielietošanu vai sārma pievienošanu (piemēram, kaustisko sodu).<br />
Latvijas artēzisko ūdeņu cietība parasti ir pārāk liela, <strong>un</strong> nākotnē būtu jāplāno tās<br />
samazināšana. Karbonātu nogulsnējumi samazina ūdens sildītāju efektivitāti <strong>un</strong> izraisa<br />
karstās ūdens apgādes sistēmas darbības traucējumus. Šīs problēmas var risināt <strong>un</strong> tas jau<br />
tiek darīts, pielietojot vietējos ūdens mīkstinātājus. Tomēr perspektīvā priekšroka dodama<br />
ūdens mīkstināšanai attīrīšanas ierīcēs. Centralizēta ūdens mīkstināšana Latvijas apstākļos<br />
nav prioritāte, taču nākotnē, projektējot ja<strong>un</strong>as ūdens attīrīšanas ierīces, vajadzētu paredzēt<br />
arī ūdens mīkstināšanu.<br />
Jāņem vērā, ka augstais bikarbonātu saturs Latvijas artēziskajos ūdeņos izraisa vara<br />
instalāciju koroziju karstā ūdens krānos. Zviedrijā, piemēram, pilsētām ar līdzīgu ūdens<br />
kvalitāti parasti ir problēmas ar augsto vara saturu notekūdeņu attīrīšanas dūņās.<br />
b) Atdzelžošana<br />
Augstais dzelzs saturs ūdens paraugos, kas ņemti no patērētāja krāna, ir parasta problēma<br />
Latvijas pilsētās. Normāli dzelzs saturs gr<strong>un</strong>tsūdenī svārstās no 0.3 mg/l līdz 3 mg/l, bet pie<br />
krāniem ir konstatētas ievērojami augstākas vērtības. Augstais dzelzs saturs izskaidrojams ar<br />
dzelzs uzkrāšanos cauruļvadu tīkla posmos ar vāju cirkulāciju <strong>un</strong> (vai) augstu korozijas<br />
līmeni.<br />
Tradicionāla atdzelžošanas metode ir aerācija, kam seko filtrācija atklātos smilts filtros.<br />
Mazās (25 m3/h) ūdens attīrīšanas ierīcēs atklāto filtru vietā parasti tiek lietoti spiedfiltri. Ja<br />
aerācija dzelzs oksidēšanai nav pietiekama, pielieto spēcīgākus oksidētājus, tādus kā kālija
permanganātu vai, īpašos gadījumos, ozonu. Paaugstināts pH līmenis dažreiz veicina labāku<br />
procesa norisi.<br />
Kad dzelzs saturs ir zem 3 mg/l, būtu piemērotas iepriekš 5. nodaļā aprakstītās alternatīvās<br />
metodes vai filtrēšana lēnajos smilts filtros. Ja dzelzs saturs pārsniedz 3 mg/l, pirms ātrajiem<br />
vai lēnajiem filtriem būtu jālieto flotācija vai kontaktfiltri. Cita iespēja pie augsta dzelzs satura<br />
ir smilts filtru pielietošana ar nepārtraukto skalošanu.<br />
Dzelzs, atkarībā no formas, var būt viegli vai grūti oksidējama, <strong>un</strong> vienmēr pirms<br />
atdzelžošanas stacijas projektēšanas būtu jāveic demonstrācijas pārbaudes (izmēģinājumi).<br />
Demonstrācijas pārbaudes jāveic tajā vietā, kur paredzēts būvēt atdzelžošanas staciju.<br />
Nekad nav iespējams izstrādāt optimālu projektu, izmantojot vienīgi laboratorijas analīzes vai<br />
pārbaudes, <strong>un</strong> jābūt ļoti piesardzīgiem ar tipveida risinājumu pielietošanu.<br />
Vairumam pilsētu ir vairāk kā viena ūdens ņemšanas vieta, no kuras ūdens tiek padots tieši<br />
ūdens apgādes tīklā. Tādos gadījumos ir svarīgi, lai tiktu izpētīti visi iespējamie centralizētas<br />
vai vairāku atsevišķu ūdens attīrīšanas ierīču pielietošanas varianti. Vienmēr būtu jāiesaista<br />
hidroģeoloģiskā ekspertīze, kas dotu slēdzienu par iespējām iegūt pazemes ūdeni ar mazāku<br />
dzelzs saturu citā vietā vai dziļumā.<br />
c) Dezinfekcija<br />
Pazemes ūdeni dažreiz var lietot bez dezinfekcijas. Tomēr nepieciešamais nosacījums tam ir<br />
labs sadalošo tīklu stāvoklis. Ja pazemes ūdens ir jādezinficē, tad kā alternatīvu hloram var<br />
lietot UV starojumu vai ozonu. Taču jāatceras, ka šie procesi nenodrošina ilgstošu<br />
aizsardzību <strong>un</strong> vienmēr pastāv otrreizējās piesārņošanas draudi.<br />
Pārsvarā projekta ietvaros izpētīto pilsētu tīkli ir sliktā stāvoklī, <strong>un</strong> hlors Latvijas apstākļiem<br />
būtu vispiemērotākais reaģents. Tā kā gāzveida hlors ir bīstama ķīmiska viela, nepieciešams<br />
labi apmācīts personāls, kas vienmēr nav pieejams, kā arī labā kārtībā uzturēta dozēšanas<br />
iekārta. Alternatīva varētu būt nātrija hipohlorīta <strong>un</strong> ūdens izmantošana.<br />
Pašreiz Latvijas tirgū šķidrais hlors nav pieejams. Ja tirgū ir šī produkta pieprasījums, tad<br />
sakarā ar tā ierobežoto aktivitātes laiku, varētu izmantot vietējo produkciju, ko piegādā<br />
Latvijas uzņēmumi.<br />
Tipa projekts W5 - ūdens attīrīšanas uzlabošana<br />
Šis projekts ietvers:<br />
• ūdens attīrīšanas alternatīvo stratēģiju pārskatus, ieskaitot hidroģeoloģiskos<br />
pētījumus;<br />
• gr<strong>un</strong>tsūdens korozivitātes analīzi;<br />
• atdzelžošanas metožu pārskatu, <strong>un</strong>, ja nepieciešams, ūdens korozivitātes<br />
samazināšanas metodes;<br />
• demonstrācijas pārbaudes piedāvātajā ūdens sagatavošanas ierīču vietā;<br />
• ūdens attīrīšanas ierīču projektu;<br />
• ja<strong>un</strong>u ūdens attīrīšanas ierīču celtniecību.<br />
Šis projekts būtu jāpielieto vietās ar šādiem apstākļiem:<br />
• pilsētās, kur aku ūdenī ir augsts dzelzs saturs;<br />
• pilsētās, kur ir problēmas ar duļķainu ūdeni patērētāju krānos.
5.2.4 Ūdens sadale.<br />
a) Cauruļvadu tīklu atja<strong>un</strong>ošana<br />
Lielākajā daļā no apmeklētajām pilsētām nav kārtīgu plānu, kuros būtu norādīts sadalošo tīklu<br />
izvietojums <strong>un</strong> stāvoklis. Šādos gadījumos obligāts priekšnoteikums ir -izstrādāt detalizētu<br />
plānu, lai norādītu:<br />
• cauruļvadu novietojumu;<br />
• savienojumu vietas, piemēram, hidranti <strong>un</strong> aizbīdņi;<br />
• celtniecības materiālu, piemēram, dzelzsbetons vai ķets;<br />
• cauruļu diametru;<br />
• cauruļvadu stāvokli;<br />
• paredzamo kalpošanas laiku.<br />
Ar šādu informāciju var izveidot sistēmas ciparu modeli, ko var izmantoti sistēmas hidraulisko<br />
parametru noteikšanai. Latvijas sadalošo tīklu biežāk sastopamās problēmas ir mazs plūsmas<br />
ātrums <strong>un</strong> cauruļvados stāvošs ūdens. Plūsmas pārvietošanās modelēšana varētu palīdzēt<br />
noteikt vietas ar nelielu cirkulāciju, hidrauliskiem ierobežojumiem utt.<br />
b) Cauruļvadu atja<strong>un</strong>ošana<br />
Cauruļvadus, kas ir sliktā stāvoklī, nepieciešams nomainīt vai arī iekšēji atja<strong>un</strong>ot.<br />
Rehabilitācijas metodes varētu būt šādas:<br />
• izklāšana ar cementa javu;<br />
• izklāšana ar epoksīdu;<br />
• izklāšana ar ²poliestera zeķi²;<br />
• izklāšana ar polietilēna caurulēm;<br />
• savienojumu veidošana ar plastisku materiālu.<br />
Visas šīs rehabilitācijas metodes ir samērā dārgas. Tādēļ katrā konkrētā gadījumā jāpēta, vai<br />
ir izdevīgāk atja<strong>un</strong>ot cauruļvadu vai ilgākam laika periodam lētāk ir to nomainīt.<br />
c) Cauruļu remonts<br />
Pašreiz pielietotā ķeta cauruļu remontēšana notiek, izmantojot neizolētas tērauda caurules,<br />
bet metāla savienojumu ātrās korodēšanas dēļ nepieciešami ievērojami uzturēšanas<br />
izdevumi. Cauruļvadu <strong>un</strong> to savienojumu remontēšanai būtu jāievieš ja<strong>un</strong>a iekārta <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>as<br />
metodes. Caurules bieži atrodas zem ielām ar dzīvu satiksmi <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>otajai caurulei vai<br />
savienojumam jābūt pietiekami elastīgam, lai izturētu vibrācijas <strong>un</strong> nelielu gr<strong>un</strong>ts nosēšanos.<br />
Lai samazinātu neērtības laikā, kad cauruļvadi tiek noslēgti remonta darbu dēļ, tīklam jābūt<br />
sacilpotam <strong>un</strong> nodrošinātam ar noslēgarmatūru pietiekošā daudzumā.<br />
d) Jaudas uzlabošana<br />
Nepietiekama jauda maksimālā patēriņa laikā tīklos nav nekas neparasts. Šo problēmu varētu<br />
atrisināt, pielietojot:<br />
• tīklu paplašināšanu;<br />
• cilpu skaita palielināšanu sistēmā;<br />
• ja<strong>un</strong>u ūdenstorņu celtniecību;<br />
• spiediena palielināšanu sadalošajā tīklā.
Ja ir nepieciešama cauruļu rehabilitācija kopā ar jaudas palielināšanu, tad vairumā gadījumu<br />
izdevīgāk ir nomainīt esošās caurules, nevis tās atja<strong>un</strong>ot.<br />
e) Tīkla paplašināšana<br />
Gandrīz visās pilsētās ir teritorijas, kas nav pieslēgtas centrālajai sistēmai. Tā kā ūdens<br />
privātajās grodu akās bieži vien ir bīstami piesārņots, tīklu paplašināšana šo teritoriju<br />
apgādāšanai ar ūdeni ir uzskatāma par prioritāti.<br />
Tādu ielas ūdens krānu izmantošana, kādus pašlaik lieto Latvijā, varētu uzskatīt par<br />
sabiedrības veselībai bīstamu, ja tie ir uzstādīti vietās, kur pazemes ūdens statiskais līmenis<br />
ir augsts (kur izplūdes ir projektētas zem šī ūdens līmeņa, lai izsargātos no sasalšanas).<br />
Tādās vietās sabiedrisko ūdens krānu novietošana zem jumta vai ēkas iekšienē būtu<br />
uzskatāma par drošāku.<br />
Tipa projekts W6 - sadalošā tīkla rehabilitācija<br />
Tā kā šķiet, ka problēmas lielākajā pilsētu daļā, sevišķi tajās, kuras tika apmeklētas šīs<br />
izpētes laikā, ir samērā līdzīgas, ir piedāvāts izstrādāt <strong>un</strong> ieviest rehabilitācijas metožu izpēti<br />
vienā pilsētā pirms lielāka mēroga projektu uzsākšanas. Nepieciešamais priekšnosacījums<br />
izvēlētajai pilsētai ir vietējo darbinieku augstā kompetence, lai varētu novērtēt dažādu metožu<br />
pielietošanas iespējas Latvijas apstākļos.<br />
Pilna mēroga rehabilitācijas projekts varētu ietvert:<br />
• maģistrālo <strong>un</strong> sadales cauruļu rehabilitācijas metožu izpēti;<br />
• cauruļu remontdarbu metožu izpēti;<br />
• izremontēto cauruļu tīrīšanas <strong>un</strong> dezinfekcijas metožu pārskatu;<br />
• tīkla tīrīšanas metožu pārskatu;<br />
• cauruļu tīrīšanas <strong>un</strong> remontēšanas iekārtas iegādi;<br />
• to tīkla posmu noteikšanu, kurus steidzīgi nepieciešams atja<strong>un</strong>ot;<br />
• sadalošā tīkla posmu rehabilitāciju.<br />
Pilna mēroga rehabilitācijas projekts būtu jāievieš pilsētās, kur ir vairāk kā viena avārija uz 2<br />
km cauruļvadu gadā vai nu visā tīklā kopumā vai arī kādā tā daļā.<br />
Tipa projekts W7 - sadalošās sistēmas pastiprināšana<br />
Šis projekts ietvers:<br />
• esošā tīkla jaudas <strong>un</strong> darbības pārskatu, paplašināšanas nepieciešamību <strong>un</strong><br />
kompjuterizētu modeli. Šai izpētei vajadzētu būt savienotai ar esošo maģistrāļu<br />
rehabilitācijas nepieciešamības izpēti;<br />
• ja<strong>un</strong>u maģistrāļu, rezervuāru vai spiediena paaugstināšanas staciju projektēšanu<br />
atkarībā no izpētes rezultātiem;<br />
• ja<strong>un</strong>u maģistrāļu, rezervuāru vai spiediena paaugstināšanas staciju celtniecību.<br />
Projekts būtu jāievieš vietās, kur ir šādi apstākļi:<br />
• maksimālā patēriņa laikā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo spiedienu<br />
nepietiekošas hidrauliskās caurlaides dēļ;<br />
• ir noteikti zināms vai ir aizdomas, ka kanalizācija piesārņo dzeramā ūdens sadalošo<br />
tīklu.
5.3 Projektu ietekme<br />
Dažādu iepriekšminēto projektu ieviešana kā daļa no 10. nodaļā rekomendētās stratēģijas<br />
varētu veicināt 1. nodaļā nosprausto mērķu sasniegšanu, sevišķi šādā veidā:<br />
• panāktu vispārēju ūdens apgādes sistēmu uzlabošanos;<br />
• uzlabotu pakalpojumu līmeni;<br />
• veicinātu uzlabojumus sabiedrības veselības aizsardzības jomā;<br />
6.1 Iespējas Latvijā<br />
6. RŪPNIECISKĀ PRODUKCIJA ŪDENSSAIMNIECĪBAI<br />
Padomju laikā daudzas no ūdens rūpniecības ierīcēm tika importētas no Krievijas vai citām<br />
Padomju Republikām. Dažas iekārtas tika arī ražotas Latvijā <strong>un</strong> eksportētas uz austrumiem.<br />
Lielākā daļa no šīs tirdzniecības pašreiz ir pārtraukta. Viens no cēloņiem ir tirgus ievērojamā<br />
sašaurināšanās, cits - Krievijas produkcijai, salīdzinot ar rietumu ekvivalentiem, ir zemāka<br />
kvalitāte. Ražotāji, kas Latvijā darbojas ūdenssaimniecībai, ir uzskaitīti F pielikumā. Daži no<br />
tiem ir līdz šim darbojošies vecie uzņēmumi vēl no Padomju laikiem, citi ir izveidojušies<br />
deviņdesmitajos gados.<br />
a) Caurules<br />
Pašreiz tirgū parādījies pieprasījums pēc kaļamā ķeta caurulēm, ko pielieto ūdens apgādes<br />
maģistrālajās <strong>un</strong> sadales sistēmās. Pašreiz Rīgā ja<strong>un</strong>u cauruļvadu izbūvē lieto vienīgi kaļamā<br />
ķeta caurules. Arī mazākās pilsētās šo cauruļu izmantošana ir pieaugusi, <strong>un</strong> piekrišanu ir<br />
ieguvušas arī plastmasas caurules (PE).<br />
Vītās tērauda caurules tiek importētas no Krievijas <strong>un</strong> no rietumu valstīm (piemēram, caurules<br />
no Francijas Pont a Mousson tiek izmantotas Liepājā). Šādas caurules Latvijā netiek ražotas.<br />
Arī apmēram 85 % no plastmasas caurulēm tiek importētas; divi lielākie importētāji ir Uponor<br />
<strong>un</strong> Wavin. Atlikušie 15 % no Latvijā pielietotajām plastmasas caurulēm ir ražoti tepat uz vietas<br />
fabrikās, kas strādā ar nepilnu jaudu. Lielākā Latvijas fabrika, kas ražo PE caurules, atrodas<br />
Olainē. Pagaidām te netiek ražoti cauruļu savienojumi, jo pieprasījums pēc tiem nav visai<br />
augsts <strong>un</strong> vēl joprojām ir izdevīgāk tos importēt no ārzemēm.<br />
Kanalizācijas tīkliem tiek lietoti dažādi materiāli. Plastmasas caurules (uPVC) tiek importētas.<br />
Lielākiem diametriem lieto dzelzsbetona caurules, kuras ražo kādās 20 dzelzsbetona<br />
rūpnīcās, bet tikai pēc pieprasījuma, līdz ar to tās netiek glabātas noliktavās. Fabrika “Lode”<br />
ražo keramikas caurules. Azbestcementa caurules tiek importētas no Krievijas.<br />
b) Sūkņi <strong>un</strong> mehānismi<br />
Latvijā netiek ražoti iegremdētie ūdens apgādes sūkņi. Dažos uzņēmumos (“Kauss” Saldū <strong>un</strong><br />
“Signāls” Rīgā) vecie Krievijā ražotie sūkņi tiek atja<strong>un</strong>oti <strong>un</strong> pārdoti par cenu, kas ir apmēram<br />
20 % no ja<strong>un</strong>u rietumos ražotu sūkņu cenas. Dažāda veida rietumos ražotie iegremdētie<br />
sūkņi tiek importēti. Dažas fabrikas Latvijā ražo mazus sūkņus lietošanai iekšējās sistēmās<br />
vai rūpnieciskām vajadzībām (piemēram, sūkņi dozatori).<br />
Situācija ar kanalizācijas sūkņiem ir līdzīga situācijai ar dzeramā ūdens sūkņiem.<br />
Mehāniskās ierīces, tādas kā restes <strong>un</strong> skreiperi, Latvijā netiek ražotas, bet to varētu darīt<br />
vairāki uzņēmumi, ja tiktu piegādāti detalizēti rasējumi.<br />
c) Elektriskās iekārtas
Kāda firma no Rīgas ir uzstādījusi kontroles sistēmas Valmierā <strong>un</strong> Jelgavā.<br />
d) Tērauds<br />
Uzņēmumi tērauda apstrādei ir Jelgavā <strong>un</strong> Daugavpilī. Tēraudlietuve Liepājā ražo armatūras<br />
stieņus.<br />
e) Cements<br />
Viena cementa rūpnīca Brocēnos piegādā visai valstij nepieciešamo cementu.<br />
f) Ķimikālijas<br />
Kaļķis tiek ražots Saulkalnē. Citi ķimikāti ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanai tiek importēti, daži<br />
no firmas ”Kemira” Tallinā.<br />
g) “Pakešu” tipa attīrīšanas ierīču ražošana<br />
Dzeramā ūdens attīrīšanai firma “Hidrostandarts” no Rīgas ražo <strong>un</strong> importē ūdens filtrus <strong>un</strong><br />
citas iekārtas, kas domātas gan atsevišķām mājām, gan lielākām attīrīšanas ierīcēm. Turklāt<br />
firma ir izveidojusi tehnoloģiju tipveida BIO notekūdeņu attīrīšanas ierīču atja<strong>un</strong>ošanai, kuru<br />
plaši izmanto visā Austrumeiropā.<br />
“Pakešu” tipa notekūdeņu attīrīšanas ierīces ir izveidojusi <strong>un</strong> ražo firma “Rešetilovs” no<br />
Jelgavas. Šī firma strādā arī eksportam uz austrumu valstīm.<br />
h) Citi<br />
Kūdra, ko lieto dūņu kondicionēšanai pirms kompostēšanas, tiek ražota daudzās vietās<br />
Latvijā.<br />
6.2 Eksporta perspektīvas<br />
Ūdens rūpniecības produkcijas tirgus Latvijā ir samērā neliels, lai gan ir gaidāms tā<br />
paplašinājums dažu nākošo gadu laikā, īpaši programmas <strong>800+</strong> piedāvāto aktivitāšu<br />
rezultātā.<br />
Pastāv trīs pamatveidi ja<strong>un</strong>as ūdens rūpniecības nodibināšanai Latvijā:<br />
• Dibinot kopuzņēmumus ar ārvalstu partneriem. Šie kopuzņēmumi varētu izmantot<br />
vismaz Baltijas valstu tirgu <strong>un</strong> nākotnē, iespējams, virzīties uz austrumiem. Viens<br />
piemērs tam varētu būt aktivitātes Iga<strong>un</strong>ijā <strong>un</strong> Lietuvā, kur ārzemju plastmasas<br />
cauruļu ražotāji ir iekarojuši nozīmīgu vietu Baltijas valstu tirgū.<br />
• Attīstot tehnoloģijas <strong>un</strong> produkciju, kas pievelk lielāko tirgu austrumu virzienā. Cenām<br />
<strong>un</strong> kvalitātei vajadzētu spēt konkurēt ar citiem ražotājiem gan austrumos, gan<br />
rietumos. Piemērs tam varētu būt divi “pakešu” attīrīšanas ierīču ražotāji <strong>un</strong><br />
standartizēto BIO attīrīšanas ierīču, kas ir plaši izmantotas bijušajās Padomju<br />
Savienības republikās, atja<strong>un</strong>ošanas tehnoloģija.<br />
• Attīstot produkciju, kas spēj konkurēt rietumu tirgū. Lai gan Liepājas metāllietuve<br />
atrodas perifērijā, tai ir vajadzīgais potenciāls tērauda armatūras stieņu<br />
eksportēšanai.<br />
6.3 Citi sektori<br />
Citi sektori, kuros Latvijas ūdens industrija varētu attīstīties, ir šādi:
• konsultatīvā sfēra;<br />
• pakalpojumu nodrošināšana, piemēram, to, kuri tiks izslēgti no pašvaldību <strong>un</strong><br />
ūdenssaimniecības uzņēmumu pārziņas.<br />
Pašlaik ir tikai divas konsultantu firmas, kam ir plaša pieredze ūdens sektorā. Galvenais<br />
uzdevums ir attīstīt tirgu šajā sfērā, īpaši balstoties uz <strong>800+</strong> programmas iniciatīvu, ar mērķi<br />
pakāpeniski samazināt ārvalstu firmu iesaistīšanu ikdienā veicamajos uzdevumos.<br />
Konsultantu pakalpojumi būtu nepieciešami, lai veiktu:<br />
• tehniski - ekonomisko pamatojumu izstrādi;<br />
• izpētes darbus, piemēram, esošo sistēmu rasējumu izstrādi;<br />
• ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmas modelēšanu;<br />
• kontraktu sagatavošanu, ieskaitot projektus, specifikācijas <strong>un</strong> celtniecības<br />
uzraudzību;<br />
Otrs virziens ir pakalpojumu nodrošināšana. Tie varētu būt:<br />
• kanalizācijas <strong>un</strong> ūdensapgādes maģistrāļu tīrīšana;<br />
• speciālistu līgumdarbi, piemēram, cauruļvadu atja<strong>un</strong>ošanā;<br />
• septiņu izvešana;<br />
• TV inspekciju izpēte.<br />
7.1 Ievads<br />
7.1.1 Metodoloģija<br />
7. PAŠREIZĒJIE INSTITUCIONĀLIE APSTĀKĻI<br />
Šī ziņojuma nodaļa veltīta institucionāliem jautājumiem, kas saistīti ar ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
notekūdeņu pakalpojumiem. Tā turpina pētījumu, kas iesākts Inventarizācijas ziņojumā.<br />
Pēc īsa apkopojuma par vietējās varas struktūrām ziņojumā dots vietējo pašvaldību<br />
institucionālais raksturojums attiecībā uz ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu pakalpojumiem. Šīs<br />
iezīmes tika apkopotas, apsekojot vienpadsmit vietējās pašvaldības, kas tika izvēlētas, lai<br />
raksturotu apstākļu dažādību.<br />
Ziņojuma 8. nodaļā aprakstīti institucionālie priekšnoteikumi pašvaldībām, kas jāizpilda, lai<br />
piedalītos <strong>800+</strong> programmā. Konkrētāk, tā nosaka pašvaldību rīcību, lai dalības nosacījumu<br />
izpildīšanai <strong>un</strong> to šķēršļu pārvarēšanai, kas varētu tikt atklāti esošajā administratīvajā<br />
sistēmā.<br />
8. nodaļa sākas ar jautājumu apkopojumu, kas izriet no šīs nodaļas, <strong>un</strong> turpinās ar<br />
nepieciešamo pasākumu precizēšanu, kas veicami, lai samazinātu vai pārvarētu identificētos<br />
šķēršļus. Šeit rekomendācijas sadalītas vispārējās darbībās, kas pielietojamas visā Latvijā, lai<br />
uzlabotu pakalpojumu vadību, <strong>un</strong> darbībās, kas attiecas tieši uz pirmās projektu sērijas<br />
realizāciju.<br />
7.1.2 Vietējā vara<br />
Latvijā ir trīs šādi valsts varas līmeņi:<br />
• nacionālā valdība, kas darbojas centrāli <strong>un</strong> caur vietējām aģentūrām <strong>un</strong> birojiem;<br />
• 26 rajoni, kam ir vēlētas padomes <strong>un</strong> kas formāli ir saistītas ar fondu sadali;<br />
• 7 republikas nozīmes pilsētas, kas realizē gan rajona, gan vietējās varas f<strong>un</strong>kcijas;
• aptuveni 500 vietējās pašvaldības.<br />
Pašvaldības pastāv vienā no trim formām:<br />
• lauku teritorija bez pilsētām (pagasts);<br />
• pilsēta ar lauku teritoriju;<br />
• pilsēta bez pieguļošas lauku teritorijas.<br />
Šajā ziņojumā šīs trīs formas vienoti tiks sauktas par vietējo varu. Visas šīs pārvaldes<br />
iestādes ir atbildīgas par ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu pakalpojumu sniegšanu <strong>un</strong> ir<br />
tiesīgas realizēt šo atbildību dažādos veidos. Tie nav atspoguļoti šajā ziņojumā. Papildus<br />
detaļas par vietējām pašvaldībām ir apkopotas pielikumos G-I.<br />
7.1.3 Nacionālie vides mērķi<br />
Likumā “Par vides aizsardzību” (1991) nacionālie mērķi ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu jomā ir<br />
nacionālo vides mērķu sastāvdaļa. Mērķi ir apkopoti šādās likuma daļās.<br />
1. pantā teikts: “ Latvijas Republikas likuma “Par vides aizsardzību” mērķis ir izveidot tādu<br />
sabiedrības <strong>un</strong> dabas mijiedarbības mehānismu, kas garantē vides aizsardzību, efektīvu<br />
dabsaimniecību <strong>un</strong> Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi.”<br />
3. pantā teikts: “Likuma objekts ir vide <strong>un</strong> tajā skaitā: dabas resursi: zeme, zemes dzīles,<br />
augsne, ūdeņi, atmosfēras gaiss, flora <strong>un</strong> fa<strong>un</strong>a, īpaši aizsargājamie dabas objekti <strong>un</strong><br />
teritorijas.”<br />
11. pantā teikts: “Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot kvalitatīvā dzīves vidē <strong>un</strong><br />
prasīt, lai kompetentas valsts institūcijas, juridiskās personas <strong>un</strong> to amatpersonas, kā arī<br />
fiziskās personas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas šo vidi pasliktina, kaitē iedzīvotāju<br />
veselībai vai apdraud viņu dzīvību, intereses <strong>un</strong> īpašumu.”<br />
Papildus iepriekšminētajam, <strong>Vides</strong> aizsardzības politikas plānā Latvijai, ko Ministru Kabinets<br />
ar protokolu akceptēja 1995. gada 25. aprīlī, atzīmēts, ka dzeramā ūdens zemā kvalitāte ir<br />
viena no visbūtiskākajām <strong>un</strong> neatliekamākajām vides politikas prioritātēm. Starp<br />
nepieciešamajiem pielietojamiem risinājumiem ir vietējo <strong>un</strong> individuālo ūdens apgādes<br />
sistēmu uzlabošana <strong>un</strong> gr<strong>un</strong>tsūdeņu augstāko slāņu aizsardzība pret piesārņojumu. Noteikti<br />
nepieciešamie līdzekļi, lai sasniegtu šos risinājumus:<br />
• vietējo ūdens apgādes sistēmu attīstības programmas;<br />
• ūdens patērētāju informētība <strong>un</strong> izglītošana;<br />
• teritoriālā plānošana;<br />
• subsīdijas vietējām varām <strong>un</strong> aizdevumi ar atvieglotiem atmaksāšanas noteikumiem;<br />
• gr<strong>un</strong>tsūdeņu piesārņojuma avotu sanācija <strong>un</strong> piesārņojuma minimizācija;<br />
7.1.4 Kvalitātes regulators<br />
Noteicošais kvalitātes regulators ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu jautājumos ir <strong>Vides</strong><br />
aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>, kuras galvenais instruments ir Latvijas<br />
Republikas likums “Par vides aizsardzību” (LVA), kas stājies spēkā 1991. gada 6. augustā.<br />
Tas ir visaptverošs dokuments, kas pamatā nosaka:<br />
• pārvaldes iestāžu kompetenci;<br />
• sabiedrības tiesības uz informāciju, vides aizsardzību <strong>un</strong> atlīdzību;<br />
• vides kvalitātes regulēšanu;<br />
• dabas resursu uzskaiti, lietošanu <strong>un</strong> maksu;<br />
• piesārņojuma kontroli <strong>un</strong> maksu;
• cieto atkritumu novietošanu;<br />
• ietekmes uz vidi novērtējumu;<br />
• aizsargājamās sugas <strong>un</strong> zonas;<br />
• rekreāciju;<br />
• ekoloģiskās bīstamības monitoringu <strong>un</strong> kontroli;<br />
• sodus.<br />
Pašlaik <strong>ministrija</strong> savu politiku realizē caur tās pakļautībā <strong>un</strong> pārraudzībā esošām iestādēm,<br />
tai skaitā Reģionālajām vides pārvaldēm. Lai arī kā, <strong>ministrija</strong> ir tikai nesen izveidota <strong>un</strong><br />
joprojām attīsta savas procedūras <strong>un</strong> ar tām saistītos noteikumus.<br />
Pašlaik tiešais kvalitātes regulētājs ir Reģionālās vides pārvaldes (RVP). Saskaņā ar Ministru<br />
Kabineta noteikumiem RVP f<strong>un</strong>kcija ir regulēt ūdens ņemšanu <strong>un</strong> notekūdeņu novadīšanu.<br />
Tās arī iekasē maksājumus, kas pazīstami kā Dabas resursu nodoklis <strong>un</strong> soda naudas par<br />
virs limita ūdens ņemšanu <strong>un</strong> notekūdeņu piesārņojumu. RVP nosaka standartus<br />
uzņēmumiem <strong>un</strong> organizācijām ar notekūdeņu izplūdēm visā valstī.<br />
Ūdens ieguvējiem tiek izsniegtas atļaujas noteiktam ūdens daudzumam, <strong>un</strong> tā daudzums tiek<br />
uzskaitīts pie ņemšanas avota. Ieguvējiem pašiem jāveic mērījumi, jāaprēķina nodokļi <strong>un</strong><br />
iespējamās soda naudas <strong>un</strong> jāiemaksā atbilstošās daļās <strong>ministrija</strong>s, rajona <strong>un</strong> pašvaldības<br />
rēķinā. Maksājumi par notekūdeņiem tiek aprēķināt, vadoties no ūdens patēriņa. Maksu no<br />
patērētājiem iekasē vietējās pārvaldes iestādes, kas veic maksājumus līdzīgi maksājumiem<br />
par ūdeni. Piesārņojuma līmeņiem seko RVP inspektori, <strong>un</strong> soda naudas no pārkāpējiem<br />
iekasē pārvaldes iestādes. Maksājumus <strong>un</strong> sodanaudas fiksē <strong>un</strong> iekasē RVP, saskaņā ar<br />
likumu “Par vides aizsardzību”. Vietējās pārvaldes iestādes iekasē maksājumus saskaņā ar<br />
likumu “Par pašvaldībām” <strong>un</strong> likumu “Par pašvaldību uzņēmumiem”.<br />
Pēc 1996. gada 1. jūlija ienākumi no maksājumiem tiek piešķirti nacionālajai <strong>ministrija</strong>i (30%),<br />
rajonam (30%), vietējai padomei (40%). Ieņēmumi padomēm jālieto vides mērķiem, taču<br />
padomju rēķini, kurus pārbauda RVP, neuzrāda, vai tas ir izdarīts, lai arī kopumā tiek<br />
apgalvots, ka šie ieņēmumi ir izlietoti dažādiem vides projektiem. <strong>Vides</strong> aizsardzības fonda<br />
rēķini ir “iezīmēti” <strong>un</strong> nevar tikt izmantoti citiem mērķiem. Lai kā, reģionālais rēķins ir par<br />
mazu, lai būtu būtisks ieguvums.<br />
RVP nav tiešas ietekmes uz vietējām pārvaldes iestādēm vai to ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
notekūdeņu uzņēmumiem, kā vienīgi iespēja slēgt ierīces, kuras regulāri pārsniedz atļautos<br />
standartus. Tas varētu būt neproduktīvi attiecībā uz vietējo pārvaldes iestāžu attīrīšanas<br />
ierīcēm, bet ir ietekmīgs drauds atsevišķiem rūpniecības uzņēmumiem.<br />
7.2 Institucionālais raksturojums<br />
7.2.1 Piemērs<br />
Lai noteiktu institucionālo raksturojumu ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu uzņēmumiem, tika<br />
izveidots vienpadsmit pilsētu piemērs, balstoties uz:<br />
• vietējās pārvaldes iestādes lielumu, vadoties pēc iedzīvotāju skaita;<br />
• ekonomisko potenciālu;<br />
• uzņēmumu struktūru;<br />
• ģeogrāfisko izvietojumu.<br />
Izvēlētās pilsētas uzskaitītas 7.1 tabulā.
7.1 tabula. Pilsētas raksturojošais piemērs<br />
Pašvaldības lielums<br />
Virs 2000<br />
iedz.<br />
Zem 2000<br />
iedz.<br />
Uzņēmuma struktūra Daudznozaru Specializēta Specializēta<br />
Augsts ekonom.<br />
potenciāls<br />
Bauska Madona Valmiera<br />
Kandava<br />
Cesvaine<br />
Sabile<br />
Krimulda Nīca<br />
Zems ekonom. potenciāls Dzelzava Rēzekne Balvi Dobele Sēja Ilūkste<br />
Ziņojums par katru apmeklēto vietējo pārvaldes iestādi ir iekļauts šī ziņojuma pielikumā, <strong>un</strong> šo<br />
ziņojumu saturs apkopots 7.2 Tabulā. Tajā dots kopsavilkums par situāciju katrā no<br />
apmeklētajām pašvaldībām. Informāciju var iedalīt šādās piecās daļās:<br />
a) Kopējais teritorijas iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju skaits apkalpotajās teritorijās līdz ar<br />
teritorijā esošo uzņēmumu skaitu <strong>un</strong> veidiem.<br />
b) Domes (padomes) raksturojums, ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas uzņēmumu skaits <strong>un</strong> to pārvaldes<br />
veids, ieskaitot stratēģisko <strong>un</strong> investīciju plānu esamību vai neesamību, kā arī to, kādiem<br />
nolūkiem tiek izlietots Dabas resursu nodoklis.<br />
c) Ūdens apgādes avoti, šai jomā darbojošies dienesti, kā arī pašreizējie tarifi. To<br />
procentuālais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tarifiem.<br />
d) Kanalizācijas pakalpojumi <strong>un</strong> to tarifu procentuālais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo<br />
gadu tarifiem.<br />
e) Maksātspējas rādītāji, kas rāda vienas 4 cilvēku ģimenes kopējos izdevumus par īri <strong>un</strong><br />
pakalpojumiem salīdzinājumā ar vidējo ienākumu uz vienu strādājošo, kā arī vietējās<br />
pārvaldes veiktais to iedzīvotāju daļas procentuāls uzskaitījums, kas uzskatāmi par trūcīgiem.<br />
(Tas turpmāk aplūkots 7.2.8 sadaļā.)<br />
7.2.2 Apkalpoto iedzīvotāju skaits<br />
Nevienā pārvaldes iestādē visi iedzīvotāji nav nodrošināti ar centralizētiem ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
kanalizācijas pakalpojumiem. Lielāka daļa iedzīvotāju tiek nodrošināta lielākās pašvaldībās,<br />
vienā no kurām tiek apgādāti 90% no iedzīvotājiem. Tika konstatēts, ka vienā no mazākajām<br />
pašvaldībām tikai 31% no iedzīvotājiem ir nodrošināti ar šiem pakalpojumiem. Pieslēgumu<br />
kanalizācijas sistēmām, atkarībā no vietas, kopumā ir mazāk nekā pieslēgumu ūdens<br />
apgādes sistēmām, <strong>un</strong> trijās pašvaldībās vispār nav centralizētu kanalizācijas sistēmu.
7.2 Tabula. Institucionālais raksturojums - 11 apskatīto pilsētu apkopojums<br />
Balvi Bau ska Cesvaine Dobele Ilūk ste Kand ava Madona N īca Rēzekne Rucava Sabile<br />
Kopējais<br />
iedzīvotāju 9 500 11 000 4 000 12 041 3 221 4 500 10 115 2 800 42 000 1 861 1 750<br />
skaits<br />
Centrālā<br />
ūdens apgāde<br />
(apkalpoto 7 144 7 400 - 11 000 1 930 2 700 6 580 890 35 000 813 872<br />
iedzīvotāju<br />
sk.)<br />
Kanalizācija<br />
(apkalpoto<br />
iedzīvotāju<br />
7 050 6 800 - 8 900 1 800 2 700 10 070 - 35 000 - -<br />
skaits)<br />
reģistr.<br />
10 ū/a lietot.<br />
Uzņēmumu<br />
tikai 5<br />
176, darbojas<br />
77 187<br />
4<br />
25 - 110 99 600 7 kanal.<br />
skaits<br />
Ū&K<br />
140<br />
lietotāju<br />
klienti<br />
Uzņēmumu<br />
profils<br />
Papildus<br />
informācija<br />
Domes<br />
deputātu<br />
skaits<br />
Komiteju<br />
skaits<br />
Uzņēm. skaits<br />
viet.<br />
pašvaldības<br />
teritorijā<br />
Piens, gaļa,<br />
lauksaimn.,<br />
mežsaimn.<br />
-<br />
11<br />
3<br />
4<br />
Pārtika, Piena<br />
tekstilrūpn. produkti<br />
- -<br />
Kokapstrāde<br />
pārtika, sadzīves<br />
ķīmija<br />
20% patērēt.<br />
nelieto<br />
centralizētoŪA&K<br />
Tekstils,<br />
mēbeles,<br />
celtniecība,<br />
maizes cept.<br />
Dažas<br />
atklātas akas<br />
uz Daugavpils<br />
robežas<br />
Piena<br />
pārstrāde<br />
Pasaules<br />
Bankas<br />
kredīts<br />
100,000 Ls<br />
ūdens tornim<br />
Saldēj. 25 zemn. 269 līgumi,<br />
pulveris, gaļa, saimniec., Elektroiekārtas<br />
elektrotehn. maizes cept. ceptuve<br />
Neatkarīgs<br />
uzņēmums,<br />
NEFCO<br />
finansējums<br />
Līdz '95.<br />
saistība ar<br />
Valsti <strong>un</strong><br />
citām<br />
pārvaldes<br />
iestādēm<br />
Nav saistības ar<br />
valsti <strong>un</strong> citām<br />
pārvaldes<br />
iestādēm<br />
11 9 11 9 9 11 9 11 7 7<br />
3 3 6 3 4 4 2 4 4 3<br />
3 (1 ūdens,<br />
1 not. ūd.) 1<br />
4 1<br />
Ūdens <strong>un</strong> Tieša - Tieša Tieša Tieša bezpeļņas<br />
vairāki, tikai<br />
1 izvēles<br />
4 - 12 1 1<br />
-<br />
-<br />
Dārzeņu<br />
pārstrāde<br />
Tieša Tieša Akcionāru Tieša, Tieša bezpeļņas, Tieša Tieša<br />
Ļoti neatbilstoša<br />
administrācija<br />
41
kanalizācijas<br />
uzņēmuma<br />
pakļautība<br />
Stratēģiskie<br />
plāni<br />
Investīciju<br />
plāni<br />
neatkarīgs<br />
Nav<br />
Nav<br />
NAI sūkņi,<br />
Dabas resursu<br />
traktors,<br />
nodokļa<br />
uzturēieņēmumu<br />
šanas<br />
izlietojums<br />
izdevumi<br />
Pašvaldības<br />
uzņē-<br />
mums,<br />
Ūdens apgāde<br />
Pienotava,<br />
mazas,<br />
lauku akas<br />
bezpeļņas<br />
bezpeļņas,<br />
nav atsev.<br />
uzņ.<br />
bezpeļņas kontrole peļņas t.sk. apkure<br />
Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Drīz sāks<br />
Nav Nav Nav Nav<br />
Kom<strong>un</strong>ālo<br />
atkritumu<br />
izgāztuve<br />
Traktors<br />
uzturēšanas<br />
izdevumi<br />
Pašvaldības<br />
uzņ.,<br />
daži<br />
Pašvald.<br />
lauks.<br />
uzņēmums<br />
uzņēm.,<br />
lauku<br />
akas<br />
Izgāztuve, upes Apkures<br />
ielejas sakopšana, plāns, pašlaik<br />
Izpēte par centrālo - apkure vai<br />
apkuri<br />
sanitārija<br />
Pašvaldības<br />
uzņēmums, 3<br />
neatkarīgi uzņēm.,<br />
11 akas,<br />
Nav, izņemot<br />
ūdenstorni<br />
Nav ziņu,<br />
iespējamska<br />
izgāztuve<br />
Pašvald.<br />
uzņēm., 3<br />
25% teritorijas neatkarīgi<br />
uzņēm.,<br />
akas, avoti<br />
Nav, izņemot<br />
ūdens sūkni<br />
Viss - ŪK<br />
uzņēmuma<br />
sūknēšanas<br />
sistēmām<br />
Neatkarīga<br />
kompānija,<br />
divi citi<br />
uzņēmumi<br />
Nav<br />
Zemes<br />
ierīcībai,<br />
neatliekami<br />
izdevumi<br />
NAI,<br />
juceklis, nav<br />
plānu<br />
Pilsētas<br />
teritorijā -<br />
pašvaldība,<br />
citi uzņēm.<br />
(akas)<br />
Ģen. plāns<br />
koriģēts,<br />
iesk.invest.<br />
priekšlik.<br />
25% kopējā<br />
budžetā, 75%<br />
dažādi pakalp,<br />
ne ŪK,<br />
izgāztuves<br />
projekts<br />
Pašvaldības<br />
uzņēmums,<br />
Priekšlik., daži<br />
citi mazi<br />
uzņēmumi.<br />
(akas)<br />
Nav<br />
-<br />
Pašvald.,<br />
17 mazi,<br />
citi<br />
Nav<br />
Sūkņa<br />
dzinējs,<br />
attīrīšana<br />
25%<br />
teritorijas -<br />
pašvaldība3<br />
citi nosedz<br />
5%<br />
Pārskata<br />
ģenerālplānu<br />
ūdens tarifi<br />
0.04 no akām<br />
0.08 līdz<br />
iedzīvotājiem 0.08 100% 0.1 100% 0.13 0.1 23%<br />
0.034 37% 0.132 65% 0.25 0.045 55% 0.28 0.16 no ūd.<br />
370%<br />
(uz 1 cilv.)<br />
vada<br />
ūdens tarifi<br />
valsts budžeta<br />
0.1 66%<br />
iestādēm (uz<br />
0.19 30% 0.235 0.17 0% 0.2 līdz 53% 0.12 71% 0.28 87% 0.35 0.08 60% - -<br />
1 cilv.)<br />
ūdens tarifi<br />
uzņēmumiem 0.2 0% 0.19 30% 0.40 0.17 0% 0.3 līdz15% 0.21 110% 0.34 - 0.35 0.11 57% Līgumcena<br />
Uzņēm.<br />
ir savi<br />
(uz 1 cilv.)<br />
ūd.avoti<br />
Kanalizācija<br />
NAI -<br />
NAI uz priv.<br />
Pašvaldības Nav zināms Pašvaldības Pašvaldības<br />
NAI, netiek attīrīti,<br />
Not. ūdeņi<br />
Pašvaldīpienot.,<br />
Pašvaldības zemes,<br />
uzņēmums, 2 īpašnieks, īpašums. Tikai<br />
bas uzņē- Privāta SIA<br />
3 sistēmas<br />
Tīkls - uzņēmums sar<strong>un</strong>as.<br />
mazas pakalpo-jumi 50% teritorijas, nav Tīklu uztur<br />
mums<br />
lauks.<br />
Tīklam nav<br />
atsevišķas tikai centrā. Audriņu pagastā zināms dārzeņu
Notekūdeņu<br />
tarifi<br />
iedzīvotājiem<br />
(uz 1 cilv)<br />
Notekūdeņu<br />
tarifi valsts<br />
budžeta<br />
iestādēm (uz<br />
1 cilv)<br />
Notekūdeņu<br />
tarifi<br />
uzņēmumiem<br />
(uz 1 cilv)<br />
Kopā maksa<br />
ģimenei<br />
mēnesī<br />
Vidējie<br />
ienākumi uz<br />
strādājošo<br />
mēnesī<br />
Nabadzīgi<br />
iedzīvotāji %<br />
uzņēm.<br />
īpašnieka.<br />
Pakalpojumi<br />
25% no pils.<br />
teritorijas<br />
sistēmas,<br />
tīkls sliktā<br />
stāvoklī<br />
nav zināms NAI<br />
īpašnieks.<br />
0.11 57% 0.12 11% 0.26 0.3 44% 0.13 260% 0.036 - - 0.065 71%<br />
tīklu<br />
īpašnieks<br />
Iekļauts<br />
ūdens<br />
apgādes<br />
cenā<br />
0.14 6% 0.29 20% - 0.24 0% 0.55 25% 0.15 - - 0.14 16% - -<br />
0.5% 0% 0.29 20% 0.24 0.9<br />
32.85<br />
42.45<br />
16<br />
14% PU 0.6<br />
11%<br />
0.28<br />
- - 0.21 31% - -<br />
27.06 26.8 29.66 - - 34.46 25.0 28.1 - 6.20<br />
78 - 70 - 55 50 (apt.) 70/80 35/40 50 40<br />
15 - 27 - - 4 95 50 20 80<br />
pārstrādes<br />
uzņēmums<br />
Iekļauts<br />
ūdens<br />
apgādes<br />
cenā, nav<br />
attīrīšanas
Vairāku pašvaldību teritorijās ir arī citi ūdens apgādes avoti <strong>un</strong> notekūdeņu sistēmas, kuras<br />
atrodas citu organizāciju īpašumā. Bet, ar vienu izņēmumu, šādi apkalpoto personu skaits ir<br />
mazs, <strong>un</strong> pārvaldes iestādēm ir ierobežota informācija par šiem pakalpojumiem vai arī tās nav<br />
vispār.<br />
Vairumā pašvaldību teritoriju ir ievērojams skaits komerciālu uzņēmumu, no kuriem daži<br />
izmanto pašvaldības pakalpojumus. Pārējiem pieder savas sistēmas, kuras dažos gadījumos<br />
sniedz pakalpojumus arī ierobežotam iedzīvotāju skaitam. Šķiet, ka vietējās pārvaldes<br />
iestādes ir vāji informētas par ekonomiskajām aktivitātēm savā teritorijā. Daļēji tas ir tādēļ, ka<br />
uzņēmumiem jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, kas nesniedz informāciju vietējām<br />
pārvaldes iestādēm. Lai arī kā, tas ir arī vietējo pārvalžu vājā uzskaites stāvokļa dēļ. Kādā<br />
pilsētā ir 600 Valsts nodokļu reģistrā reģistrētu uzņēmumu, bet tikai par 521 zina vietējā<br />
pašvaldība, <strong>un</strong> tikai ar 269 uzņēmumiem ir tarifu līgumi.<br />
7.2.3 Vietējās pārvaldes iestādes<br />
Vietējā pārvaldes iestādē pastāvīgi strādā 7 līdz 11 deputāti, <strong>un</strong> tie darbojas 2 līdz 6<br />
komitejās. Dažās pārvaldes iestādēs komitejas izveidotas no deputātiem, <strong>un</strong> pilsoņi tiek<br />
nodarbināti kā informatori <strong>un</strong> padomdevēji pašvaldībai <strong>un</strong> Domei. Komitejām nav izpildvaras<br />
f<strong>un</strong>kciju. Nevienā gadījumā no apskatītajiem piemēriem nebija izveidota komiteja, kuras<br />
atbildība ir tikai ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumi. Septiņas pārvaldes iestādes<br />
realizē tiešu kontroli pār bezpeļņas ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas uzņēmumiem, vienā<br />
pakalpojumus sniedz pašvaldības departaments, vienā ir izveidota akciju sabiedrība, kurā<br />
pašvaldībai pieder visas akcijas.<br />
7.2.4 Stratēģija <strong>un</strong> investīciju plānošana<br />
Neviena no vietējām pārvaldes iestādēm nebija sagatavojusi vai apsvērusi iespēju sagatavot<br />
stratēģisku plānu. Konsekventi tika minēti divi iemesli - ka pārvaldes iestādei nepieder aktīvi,<br />
uz kuru bāzes veidot stratēģiju, <strong>un</strong> ka sagaidāmā pašvaldību reforma katrā gadījumā padara<br />
ilgtermiņa plānošanu bezjēdzīgu.<br />
Tie paši iemesli tika minēti tam, ka neeksistē nekāda veida investīciju plāni, izņemot divus<br />
gadījumus, kad specifisku projektu realizācijai bija iegūti starptautiski aizdevumi. Bet pat šajās<br />
divās iestādēs investīciju plānošana nesniedzās tālāk par šo aizdevumu pārvaldi.<br />
Divas pašvaldības atja<strong>un</strong>o PSRS laikā radītos ģenerālplānus, <strong>un</strong> viena no tām paziņoja, ka<br />
veidos investīciju plānu uz pārstrādātā ģenerālplāna bāzes. Tomēr, ģenerālplāni savā būtībā<br />
ir telpas plānošanas dokumenti <strong>un</strong> neapskata sociālās <strong>un</strong> ekonomiskās attīstības jautājumu<br />
stratēģiju.<br />
7.2.5 Ieņēmumi no vides nodokļiem<br />
Netika konstatēts, ka vietējās pārvaldes iestādēs būtu atsevišķi konti ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
notekūdeņu pakalpojumiem <strong>un</strong> ieņēmumiem no Dabas resursu nodokļa. Visas iestādes<br />
varēja nosaukt projektus, kuri varētu tikt finansēti no šī speciālā budžeta, bet nepavisam<br />
neradās pārliecība, ka visi ieņēmumi no šī avota ir arī tikuši iztērēti vides projektiem.<br />
Patiesībā, viena pašvaldība atzina, ka 25% no šiem ieņēmumiem novirzīti kopējā budžetā.<br />
7.2.6 Ūdens apgāde<br />
Ne visu ūdeni abonentiem piegādā vietējām pārvaldes iestādēm piederoši <strong>un</strong> to vadīti<br />
uzņēmumi. Divās no apskatītajām pārvaldes iestādēm ir citi uzņēmumi, kas piegādā ūdeni<br />
iedzīvotājiem, parasti kā savas darbības blakusproduktu. Vienā no pašvaldību teritorijām ir 20<br />
citas ar ūdens apgādi saistītas vienības. Dažās lauku teritorijās iedzīvotāji dzeramajam<br />
ūdenim izmanto grodu akas <strong>un</strong> avotus.
Ūdens tarifi lietotājiem mājsaimniecības vajadzībām, kur ūdens patēriņu nosaka ūdens<br />
skaitītāji, svārstās no Ls 0,034 līdz 0,28 par kubikmetru, lai gan ļoti nedaudzu lietotāju<br />
patēriņš tiek mērīts. Patērētājiem bez skaitītāja parasti norma tiek aprēķināta, balstoties uz<br />
pieņemtu patēriņu 200 - 300 litri uz personu diennaktī. Tomēr dažos gadījumos mēneša<br />
samaksa tiek aprēķināta, dalot starpību starp piegādāto ūdens daudzumu <strong>un</strong> izmērīto ūdens<br />
daudzumu ar kopējo iedzīvotāju skaitu. Tarifi iedzīvotājiem kopš pagājušā gada ir auguši -<br />
vienā gadījumā par 370%, divos gadījumos par 100% <strong>un</strong> visos pārējos gadījumos vairāk nekā<br />
par 23%.<br />
Tarifi ražošanas uzņēmumiem <strong>un</strong> budžeta iestādēm svārstās starp Ls 0,1 <strong>un</strong> Ls 0,28 par<br />
kubikmetru <strong>un</strong> nevienā gadījumā nav paaugstināti vairāk kā par 87% pagājušā gada laikā.<br />
7.2.7 Kanalizācijas pakalpojumi<br />
Lielākās apdzīvotās vietās iedzīvotāju skaits ar pieslēgumu notekūdeņu sistēmām pārsvarā ir<br />
lielāks par 75% no iedzīvotāju skaita, kas pieslēgts centralizētai ūdens apgādes sistēmai.<br />
Lauku apdzīvotās vietās ar mazāku iedzīvotāju skaitu kanalizācijas sistēmai pieslēgtā<br />
patērētāju daļa ir mazāka par 50%. Bez tam, īpašumtiesību situācija ir daudz neskaidrāka.<br />
Sešu attīrīšanas ierīču īpašnieki ir pašvaldības, viena privātā sabiedrība ar ierobežotu<br />
atbildību veic notekūdeņu attīrīšanu uz līguma pamata, divas ierīces ekspluatē citi uzņēmumi,<br />
ir vienas pašvaldībai piederošas attīrīšanas ierīces uz privātas zemes <strong>un</strong> divos citos<br />
gadījumos īpašumtiesības ir neskaidras. Ir arī četras citas ierīces, par kurām dati nebija<br />
iegūstami. Papildus tam, vairums pašvaldību pauda neziņu par kanalizācijas tīklu piederību<br />
<strong>un</strong> bažas par to stāvokli.<br />
Notekūdeņu tarifi iedzīvotājiem svārstās no Ls 0,036 līdz 0,26 par kubikmetru gadījumos, kad<br />
tarifs nav apvienots ar ūdens apgādes tarifu. Vienā gadījumā maksājumu apmērs pieaudzis<br />
par 260% <strong>un</strong> citos gadījumos - par 41-71%. Komerciālo <strong>un</strong> budžeta iestāžu tarifi ir starp Ls<br />
0,21 <strong>un</strong> 0,90 par kubikmetru <strong>un</strong> pagājušajā gadā ir pieauguši par 11-31%.<br />
7.2.8 Maksātspēja<br />
Vietējo pārvaldes iestāžu aprēķini par ienākumu līmeni ir ļoti subjektīvi. Vidējie ienākumi<br />
vienam strādājošajam mēnesī svārstās no Ls 40 līdz 78. Pieņemot, ka vidēji ģimenē ir 1,5<br />
pelnītāji, ģimenes ienākumi reģionā ir Ls 90 mēnesī.<br />
Kopējie maksājumi par ūdens apgādi <strong>un</strong> kanalizāciju mājsaimniecībā svārstās starp Ls 0,63<br />
<strong>un</strong> 4,95 mēnesī, kas vidēji reģionā sastāda Ls 2,3 mēnesī. Šis skaitlis atbilst Latvijas valdības<br />
ieteiktajai summai - līdz 4% no ienākumiem.<br />
Tomēr šie maksājumi nevar tikt apskatīti atsevišķi. Kopējā maksa par īri, apkuri, karsto <strong>un</strong><br />
auksto ūdeni, notekūdeņiem <strong>un</strong> atkritumu izvešanu svārstās starp Ls 25,0 <strong>un</strong> 34,46 no<br />
ģimenes, no tā apkure sastāda 55% - 77%.<br />
7.2.9 Cilvēku resursi<br />
Apmeklējot vietējās pašvaldības, nebija iespējams iegūt lietderīgu informāciju par cilvēku<br />
resursiem. Šķiet, ka iestādēm nav fiksētu struktūru, aprakstu vai cilvēku resursu plānu. Šķiet,<br />
ka personālam nav atbilstošās kvalifikācijas, tas bieži veic uzdevumus, vadoties pēc<br />
noteikumiem vai iepriekšējās prakses, neizprotot savas darbības mērķi. Šķiet, ka daļa<br />
personāla tiek nodarbināta, lai samazinātu bezdarbu, nevis tādēļ, ka tas ir f<strong>un</strong>kcionāli<br />
nepieciešams.
7.3 Priekšnoteikumi dalībai programmā<br />
7.3.1 Noteikumi<br />
Latvijas valdība noteikusi virkni prasību, kas jāizpilda pašvaldībām, kuras grib tikt iekļautas<br />
programmā <strong>800+</strong>. Šīs prasības atspoguļo dažādu kredīta <strong>un</strong> donoru organizāciju noteikumus<br />
<strong>un</strong> ir šādas:<br />
• vietējai pašvaldībai jāmobilizē no pašu resursiem pietiekami daudz kapitāla, lai segtu<br />
vismaz 10% no projekta izmaksām;<br />
• pašvaldībai jāceļ ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu tarifi pietiekošā līmenī, lai nosegtu sistēmas<br />
uzturēšanas <strong>un</strong> ekspluatācijas izmaksas, <strong>un</strong> atmaksātu savu kapitāla izmaksu daļu;<br />
• pašvaldībai jābūt gatavai piedalīties projekta sagatavošanā <strong>un</strong> uzraudzības<br />
finansēšanā <strong>un</strong> jāiesaista vietējie speciālisti <strong>un</strong> iestādes projekta realizācijā;<br />
• pašvaldībai kā projekta klientam jānodrošina projekta vadība, pēc vajadzības<br />
iesaistot vietējos <strong>un</strong> ārzemju speciālistus;<br />
• visaptverošo uzlabojumu projektiem (skat. 10.3 nodaļu) pašvaldībām (sākot ar 10000<br />
iedzīvotājiem) jābūt gatavām <strong>un</strong> spējīgām saskaņā ar esošo likumdošanu ņemt<br />
aizdevumu vismaz 30% apjomā no kopējām projekta izmaksām.<br />
Lai izpildītu šos noteikumus, vietējām pārvaldes iestādēm būs jāuzlabo to administratīvā<br />
efektivitāte trīs aspektos:<br />
• tām jāizstrādā daudzgadīga stratēģija, kas ietver atsevišķu lēmumu pieņemšanas<br />
vispārējo struktūru <strong>un</strong> virzienus;<br />
• tām jāuzlabo savas spējas finansu vadībā <strong>un</strong> investīciju finansēšanā;<br />
• tām jāizveido vadības sistēma, kas ļaus veikt efektīvu plānošanu <strong>un</strong> kontroli.<br />
Šis tēmas tiks apskatītas nākošajās nodaļās <strong>un</strong> ir iekļautas atlases procedūrā, kas ieteikta 10.<br />
nodaļā.<br />
7.3.2 Stratēģijas izstrāde<br />
Stratēģijas attīstības struktūra jau ir noteikta. <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības<br />
<strong>ministrija</strong> ir noteikusi pamatprincipus <strong>un</strong> ir nodibinājusi Reģionālās plānošanas nodaļu, lai<br />
sagatavotu reģionālos plānus. Likums “Par pašvaldībām” prasa katrai atbildīgai<br />
izpildstruktūrai sagatavot sociālekonomisko stratēģiju <strong>un</strong> nozīmēt teritoriālās attīstības<br />
ģenerālplāna autoru.<br />
No vietējās administrācijas viedokļa sociālekonomiskās stratēģijas <strong>un</strong> ģenerālplānu izstrādei<br />
ir primāra nozīme. Bet šo dokumentu sagatavošanai ir vairāki šķēršļi, daži reāli <strong>un</strong> daži tikai<br />
iedomāti.<br />
Viens iedomāts šķērslis ir pārliecība, ka plānošana nevar sākties vietējā līmenī, pirms vietējo<br />
plānu saturs nav noteikts reģionālas stratēģijas formā. Šī pārliecība ir “no augšas uz leju”<br />
filozofijas auglis, bet efektīvai plānošanas sistēmai vajadzētu būt atgriezeniskam procesam,<br />
kurā pieredze katrā līmenī rada ieteikumus <strong>un</strong> veido sistēmu, lai noskaidrotu izlabojamo <strong>un</strong><br />
attīstītu augstākā līmenī noteikto. Citiem vārdiem r<strong>un</strong>ājot, efektīva plānošanas sistēma ir<br />
cikliska ”no augšas uz leju” <strong>un</strong> “no lejas uz augšu” procesu sistēma. Šādā cikliskā sistēmā ir<br />
tikpat loģiski sākt ciklu vietējā līmenī, kā sākt to jebkur citur. Tā kā vietējām pašvaldībām ir<br />
neatliekama vajadzība pēc savām stratēģijām, tām nav jāgaida uz kādā citā pārvaldes līmenī<br />
sagatavotiem plāniem, bet jāsāk plānot savā līmenī.<br />
Cits iedomāts šķērslis ir neskaidrība, kas rodas saistībā ar pašreizējiem valdības<br />
apsvērumiem sakarā ar vietējo pašvaldību reformu. Vietējās pārvaldes iestādēs valda<br />
saprotama sajūta, ka nav pamata plānot tālāk par vienu gadu, jo nav zināms, ko tām nesīs<br />
nākotne. Tomēr ir svarīgi iemesli, kādēļ būtu jārada daudz pozitīvāka attieksme. Pirmkārt, nav
svarīgi, kā varētu izmainīties robežas <strong>un</strong> atbildība, jo esošās vietējās problēmas <strong>un</strong> iespējas<br />
saglabāsies. Respektīvi, katrā reorganizācijā tie, kam būs labi sagatavotas <strong>un</strong> reālistiskas<br />
programmas, būs labākās pozīcijās nekā citi, lai nodrošinātu teritorijas intereses <strong>un</strong> ātru<br />
progresu pēc reorganizācijas.<br />
Trešais šķērslis ir uzskats, ka aktīvu trūkums padara stratēģisko plānošanu nereālu. Tas<br />
nozīmē, ka attīstības stratēģija galvenokārt ir saistīta ar kapitāla investīcijām. Protams, tā<br />
nedrīkst izslēgt šādas investīcijas, bet sociālekonomiskā stratēģija vispirms ir saistīta ar<br />
sociāliem <strong>un</strong> ekonomiskiem uzlabojumiem, kas var tikt sasniegti ar citiem līdzekļiem, tādiem<br />
kā zemes īpašumu pārvalde, veicināšanas mehānismi, tarifu līmeņi <strong>un</strong> sociāla iejaukšanās.<br />
Stratēģijai arī jānosaka, ko var darīt citas iestādes, kā arī jānosaka kapitāla investīciju<br />
prioritātes, bet nav obligāti jāpalielina izdevumu līmenis.<br />
Ceturtais kavēklis attīstības stratēģijas sagatavošanā ir nespējas sajūta, kas rodas no<br />
proporcionāli liela darbojošos aktīvu skaita, kurus varētu pārvaldīt vai lietot pašvaldība, bet<br />
kuri nav tās īpašums. Tika jau minēts, ka stratēģija nav atkarīga no kapitālo aktīvu piederības,<br />
tomēr nav, protams, arī stimula atbilstoši uzturēt <strong>un</strong> ekspluatēt aktīvus, kas neatrodas<br />
ekspluatējošās iestādes īpašumā. Vairumā gadījumu trešās puses īpašumtiesības ir<br />
attiecināmas uz vienu no trim apstākļiem:<br />
• valsts uzņēmumu slēgšana vai likvidēšana, kuru infrastruktūras pamatlīdzekļu<br />
piederība nav tikusi noteikta;<br />
• zeme, kurai ir pirms 1940.gada jūnija bijušo īpašumtiesību atja<strong>un</strong>ošanas pieprasījums<br />
no ārpuses;<br />
• zeme, par kuras cenu nevar vienoties vietējās pārvaldes iestādes <strong>un</strong> pārdevējs.<br />
Likumā ir paredzēti risinājumi katram no šiem apstākļiem, bet, saprotams, ka vietējās<br />
pašvaldības ar ierobežotiem resursiem nevēlas segt papildus izmaksas par iegūtām ierīcēm,<br />
kuras tās jau darbina, bez perspektīvas kļūt par to īpašniekiem.<br />
Piektkārt <strong>un</strong>, iespējams, galvenokārt, r<strong>un</strong>ājot par ekspluatāciju, ir atbilstošu plānošanas<br />
iemaņu problēma. Pat, ja visi citi šķēršļi tiktu novērsti, pašvaldībām joprojām būtu grūtības,<br />
mēģinot uzsākt nepieciešamos plānošanas procesus.<br />
7.3.3 Resursu pārvalde<br />
Ja vietējā pašvaldība ir aktīvu īpašniece, tai ir visas tiesības likuma ietvaros darīt to, ko tā<br />
vēlas, sakarā ar aktīvu lietošanu <strong>un</strong> (vai) darbināšanu. Tomēr tas nav ne praktiski, ne izdevīgi<br />
vietējai pašvaldībai iegūt īpašumā visu: lai šodien būtu efektīva pašvaldība, tai jābūt spējīgai<br />
ietekmēt (vai vadīt) to, kā aktīvi tiek lietoti <strong>un</strong> darbināti cita īpašumā. Ir trīs atšķirīgi veidi, ar<br />
kādiem šī direktīvā ietekme var tikt veikta:<br />
• ar zemes īpašumtiesību attīstīšanu;<br />
• ar investīciju veicināšanu;<br />
• ar iestāžu savstarpējām attiecībām.<br />
Modelim <strong>un</strong> veidam, kā teritorija tiek attīstīta, ir svarīga loma vietējās stratēģijas īstenošanā,<br />
bet daudz konkrētāk - tam jādod norādījumi firmām par infrastruktūras pakalpojumu formu,<br />
daudzumu, izplatību <strong>un</strong> uzņēmumu attīstību.<br />
Tirgus ekonomikas apstākļos ģenerālplāns neietekmēs teritorijas attīstību efektīvi, ja tas<br />
saglabās neaktīvu, regulējošu raksturu, kā tas bija plānveida ekonomikas sistēmā. Lai labotu<br />
šo situāciju, plānošanas sistēmai jābūt pārveidotai tā, lai:<br />
• plāna saturs adekvāti izteiktu atbilstošās sociālekonomiskās stratēģijas daļas;<br />
• plāna priekšlikumi atspoguļo tirgus ekonomiku <strong>un</strong> atbilst tai;<br />
• plānošanas mehānisms ir aktivitāti veicinošs;
• ir plaša piedalīšanās plānošanas procesos.<br />
Lai papildinātu šādas izmaiņas plānošanas procesā, vietējām pārvaldes iestādēm<br />
jānoorganizē arī citu investoru piedalīšanās, ja vajadzīgs, sadalot riskus, lai nodrošinātu<br />
vēlamo attīstību.<br />
Tomēr uz tirgu orientētas plānošanas sistēmas <strong>un</strong> teritoriālās attīstības mehānismu<br />
adaptācija pašlaik tiek apsvērta <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrijā <strong>un</strong> tādēļ<br />
netiek detalizēti izskatīta šajā ziņojumā. Taču nodaļā 8.1.5 tiek izteikts priekšlikums, ka,<br />
attīstot vietējo pārvaldes organizāciju plānošanas spējas, jāparedz <strong>ministrija</strong>s iesaistīšanās.<br />
7.3.4 Pašvaldību finanses<br />
Pašreizējā sistēma<br />
Atbildība par vietējai infrastruktūrai nepieciešamo investīciju finansēšanu paliek vietējās<br />
pārvaldes iestādēm, kam nav pieejami pietiekami finansēšanas mehānismi <strong>un</strong> kas joprojām ir<br />
ļoti atkarīgas no centrālās varas finansu resursiem. Centrālā valdība finansē investīcijas vai<br />
nu kā subsīdijas no Valsts budžeta, vai arī kā nozaru ministriju investīciju programmas.<br />
Centrālas valdības pārskaitījumi <strong>un</strong> subsīdijas veido lielu daļu no vietējo pārvaldes orgānu<br />
ieņēmumiem. Lai pašvaldības varētu efektīvi apsaimniekot vietējo infrastruktūru, tām jābūt<br />
pieejamiem stabiliem <strong>un</strong> prognozējamiem ieņēmumu avotiem.<br />
Nodokļu asignējumi <strong>un</strong> ieņēmumi<br />
Vietējo pārvaldes iestāžu galvenie ieņēmumu avoti ir :<br />
I nacionālo nodokļu daļa;<br />
II centrālās valdības fondu pārskaitījumi;<br />
III vietējie nodokļi <strong>un</strong> nodevas.<br />
Personu ienākumu nodoklis pilnībā tiek asignēts vietējai varai, tāpat kā īpašuma <strong>un</strong> zemes<br />
nodokļi. Ieņēmumi no dabas resursu <strong>un</strong> mežu nodokļa joprojām tiek sadalīti starp dažādiem<br />
pārvaldes līmeņiem. Personu ienākuma nodoklis <strong>un</strong> centrālās valdības subsīdijas ir galvenie<br />
ieņēmumu avoti. Vietējām varām ir ierobežotas iespējas ietekmēt nodokļu lielumu <strong>un</strong> tātad -<br />
savu budžetu lielumu.<br />
Pašvaldību izlīdzināšanas fonds<br />
Pašvaldību izlīdzināšanas fonda mērķis ir nodrošināt izlīdzināšanas mehānismu, kas<br />
kompensētu Latvijā pastāvošo reģionālo nelīdzsvarotību. Ieņēmumu izlīdzināšanas fonds<br />
pārdala to pašvaldību fondus, kurās ir augstāki vidējie ienākumi uz iedzīvotāju, pašvaldībām<br />
ar mazākiem vidējiem ieņēmumiem. Izdevumu izlīdzināšana notiek, nosakot izdevumu<br />
normas dažādu līmeņu pašvaldībām. Fondi galvenokārt tiek novirzīti sociālām programmām.<br />
Budžeta process<br />
Oficiālais finansu gads ir no janvāra līdz decembrim. Budžets tiek sagatavots vienam gadam.<br />
Vietējām varām netiek sagatavoti budžeti ilgākam laika periodam (3-5 gadi), kas varētu dot<br />
tām ieņēmumu perspektīvu ilgākam laika periodam. Vietējo pašvaldību budžets bieži tiek<br />
apstiprināts vēlu - jau esošajā finansu gadā. Tātad vietējā vara līdz šim brīdim nezina kopējo<br />
ieņēmumu lielumu, <strong>un</strong> tas padara plānošanu faktiski neiespējamu. Tas ietekmē arī pašvaldību<br />
uzņēmumus, jo pārskaitījumi no pašvaldībām, kā sekas iepriekšminētajam, būs<br />
neprognozējami. Budžeta sagatavošanai jāsākas jau labu laiku iepriekš <strong>un</strong> tai jābūt balstītai<br />
uz skaidriem centrālās valdības noteiktiem kritērijiem.
Vietējās varas aizņēmumi<br />
Pašvaldību kredīta ņemšanas procedūras ir noteiktas “Likumā par vietējiem budžetiem”<br />
(1995). Pašvaldībām ir iespēja ņemt aizdevumu kapitālieguldījumu nolūkā Ministru Kabineta<br />
noteikto limitu robežās. Aizņemšanās var notikt kā vērtspapīru apdrošināšana, kā kredīts vai<br />
citādi <strong>un</strong> tā var notikt gan iekšējā tirgū, gan ārzemēs. Pašvaldībām nav atļauts dot kredītu<br />
garantijas trešajai pusei ar m<strong>un</strong>icipālo īpašumu, kas ir būtisks kom<strong>un</strong>ālo pakalpojumu<br />
sniegšanai, kā ķīlu. Vietējie vērtspapīru tirgi pašvaldību obligāciju apdrošināšanai varētu būt<br />
finansējuma avots nākotnē.<br />
Pašvaldību uzņēmumu loma<br />
Teorētiski pašvaldību uzņēmumi ir autonomas vienības <strong>un</strong> tiem ir no pašvaldībām atdalīti<br />
budžeti. Taču tie ir atkarīgi no pašvaldībām finansiālu darījumu veikšanā. Pašvaldības Dome<br />
saglabā tiesības noteikt tarifu līmeņus. Tomēr tām tiek prasīts kompensēt uzņēmuma<br />
zaudējumus, kas radušies pašvaldības kļūdu dēļ, apstiprinot lietotāju maksājumu pieaugumu<br />
līdz izmaksu atgūšanas līmenim. Ja padomes samazina piedāvātos tarifus, tām vai nu<br />
jāuzrāda kopējā budžetā tā budžeta līnija, kura varētu nosegt deficītu, vai arī jāapstiprina<br />
katra darbība, kas saistīta ar pašvaldības uzņēmuma izmaksām. Tā kā tas nozīmē jauktu<br />
finansējumu vietējā līmenī, tad grāmatvedības uzskaite neuzrādīs šīs savstarpējās darbības.<br />
Tas nozīmē, ka šādi iepirkumi <strong>un</strong> investīciju izmaksas nevar būt daļa no tarifu aprēķina bāzes<br />
nākošajam gadam. Pašvaldības uzņēmumam, lai ņemtu aizdevumus, vajadzīgs tā<br />
pārraudzības orgāna apstiprinājums.<br />
Tarifu procedūra ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumiem<br />
Pašlaik nav regulējošas iestādes, kas pārraudzītu maksājumus par ūdens apgādi <strong>un</strong><br />
kanalizāciju. Dome apstiprina tarifus, pamatojoties uz pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmuma,<br />
kas sniedz ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumus, priekšlikuma. Nav izstrādāts<br />
mehānisms, kas automātiski ņemtu vērā vispārējo inflāciju. Nav noteikts laiks, kurā padomei<br />
jāapspriež priekšlikums, <strong>un</strong> tas nostāda uzņēmumu neaizsargātā situācijā. Pašreizējais tarifu<br />
līmenis ir par zemu, lai atbalstītu nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā. Vairumā gadījumu<br />
tarifi sedz ekspluatācijas pamatizmaksas, bet ne uzturēšanas izmaksas, amortizāciju vai<br />
investīcijas.<br />
Galvenie ierobežojošie faktori<br />
Ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu kanalizācijas pakalpojumu struktūra ir atšķirīga projekta<br />
inventarizācijas fāzē apmeklētajās pašvaldībās. Tomēr galvenie ierobežojošie faktori, ar<br />
kuriem nācies saskarties, attiecas uz organizatorisko struktūru. Vairumā gadījumu ūdens <strong>un</strong><br />
notekūdeņu pakalpojumiem attiecībā uz finansu operācijām ir šādas galvenās problēmas:<br />
• neadekvāta vai nesoša uzskaites prakse, ieskaitot amortizācijas atskaitījumu<br />
procedūras;<br />
• neadekvāta vai neesoša budžeta procedūra;<br />
• neadekvāta izmaksu atgūšana;<br />
• nepietiekama investīciju līdzekļu veidošana;<br />
• neadekvātas atskaites <strong>un</strong> vadība.<br />
Šis problēmas turpmāk ir aplūkotas sīkāk:<br />
• Pašvaldību uzskaites sistēmu kvalitāte <strong>un</strong> standarti būtībā ir nepietiekami, lai dotu<br />
vadības <strong>un</strong> kontroles mērķiem nepieciešamo informāciju. Tāpat pašvaldībām bieži<br />
nav atsevišķa uzskaite par ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas operācijām, kas sarežģī<br />
šīs darbības kontroli.<br />
• Jārada izmaksu centra struktūra, kas varētu noteikt izmaksas <strong>un</strong> kontrolēt izdevumus.<br />
• Ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumu tarifus nosaka pašvaldību padomes.<br />
Tarifu līmeņi joprojām ir neadekvāti, lai nosegtu pilnās pakalpojumu sniegšanas
izmaksas, ieskaitot uzturēšanas <strong>un</strong> kapitālās izmaksas. Izmaksu atgūšna cenu<br />
veidošanā ir būtiska, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu <strong>un</strong> novērstu spiedienu<br />
uz pašvaldību budžetiem.<br />
• Uzskaites prakse nenodrošina aktīvu atja<strong>un</strong>ošanu. Tas sarežģī izmaksu pareizu<br />
aprēķināšanu <strong>un</strong> samazina investīciju līdzekļu ģenerāciju aktīvu nomaiņai.<br />
• Nav regulāras, formālas finansiālas atskaitīšanās vadībai.<br />
• Pašvaldībām nepieciešama finansu autonomija, lai efektīvāk sniegtu pakalpojumus.<br />
Līdzekļu pārskaitījumiem jābūt iepriekš paredzamiem laikā <strong>un</strong> pēc apjoma.<br />
• Neadekvāta ieņēmumu savākšana rada spriegumu m<strong>un</strong>icipālo pakalpojumu skaidrās<br />
naudas plūsmā.<br />
• Nav rezervju darbojošos kontos vai tarifu līmenī apšaubāmiem vai neatgūstamiem<br />
parādiem.<br />
Mājsaimniecības patēriņš tiek subsidēts, pieprasot augstākus tarifus ražošanas patērētājiem.<br />
Tarifu subsidēšana neveicina patēriņa samazināšanas iniciatīvu. Nav iespējams noteikt<br />
subsīdiju līmeni, jo uzņēmumos netiek uzskaitītas sniegto pakalpojumu izmaksas dažāda<br />
veida patērētājiem.<br />
7.3.5 Investīciju finansēšana <strong>un</strong> resursu pieejamība<br />
Vietējai varai nav finansu resursu, kas nepieciešami izvērstas materiālās infrastruktūras<br />
labošanai <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošanai. Tai pašlaik jādod pieeja regulāram finansēšanas mehānismam.<br />
Arī pašvaldību uzņēmumi (pakalpojumi) nav spējīgi finansēt kādas būtiskas investīcijas no<br />
iekšējiem resursiem.<br />
VARAM pārraudzībā ir noteikta investīciju programma ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
attīrīšanas sistēmu vispārējai uzlabošanai. Augstākā finansu resursu robeža, kas varētu būt<br />
pieejama investīcijām vides projektos, tiek lēsta ap 13.3 miljoniem Ls (ap 25 miljoniem USD)<br />
gadā laika periodam no 1997. līdz 1999. gadam. Šai summai būtu jānosedz esošās saistības<br />
ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu projektos Liepājā <strong>un</strong> Daugavpilī, kā arī tehniski-ekonomisko<br />
pamatojumu izstrāde 20 jau noteiktās pilsētās <strong>un</strong> iespējamu investīciju projektu sagatavošana<br />
ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu sektorā mazās <strong>un</strong> vidējās pilsētās <strong>800+</strong> ietvaros. Šajos līdzekļos<br />
ietverti iespējamie nacionālie <strong>un</strong> ārējie resursi, <strong>un</strong>, iespējams, vietējie pašvaldību <strong>un</strong><br />
uzņēmumu līdzekļi.<br />
Būtiskas investīcijas nepieciešamas vairumā mazu <strong>un</strong> vidēja lieluma pilsētu, lai nomainītu vai<br />
atja<strong>un</strong>otu esošās ierīces. Lai nodrošinātu dzīvotspējīgu institucionālo vidi, finansiālais atbalsts<br />
tiek rekomendēts arī vadībai <strong>un</strong> apmācībām.<br />
Turpmāk apskatīti pieejamo investīciju resursu tipi.<br />
i) Aizdevumi: Attīstības bankas piedāvā aizdevumus ar normāliem (nekomerciāliem)<br />
atmaksāšanas noteikumiem. Prioritārie sektori ir sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūras<br />
uzlabošana <strong>un</strong> ar to saistītās vides problēmas. Bankas, kā piemēram Pasaules Banka,<br />
parasti uzņemas vadošā donora lomu projekta finansēšanā. Papildus fondi tiek piešķirti kā<br />
bilaterālās subsīdijas vai īpašnieka kapitāls. Vienmēr tiek pieprasīts arī vietējais finansējums<br />
aptuveni 20% apmērā.<br />
ii) Subsīdijas: Sniedz bilaterālie donori. Pašlaik galvenie donori ir Zviedrija, Dānija, Somija.<br />
Bilaterālas subsīdijas investīcijām infrastruktūrā tiek sniegtas kā daļa no attīstības sadarbības<br />
starp Latviju <strong>un</strong> šīm valstīm <strong>un</strong> tiks virzītas uz vispārējiem šai sadarbībai noteiktiem mērķiem.<br />
iii) Īpašnieka kapitāls: NEFCO piedāvā projektu finansējumu kā aizdevumu vai īpašnieka<br />
kapitālu. NEFCO neieņem vadošās finansējošās institūcijas lomu <strong>un</strong> dod priekšroku<br />
kopfinansēšanas shēmām. Parasti NEFCO nefinansē vairāk kā 30% no nepieciešamā<br />
finansējuma. Projektiem jādod ieguvumi Ziemeļvalstu videi, kā arī tajos jāiesaista vismaz<br />
viens Ziemeļvalsts dalībnieks.
iv) Nacionālie investīciju fondi: Nacionālā budžeta investīcijas videi kopš 1995. gada ir daļa no<br />
Valsts investīciju programmas. Resursi tiek nodrošināti no valsts nodokļiem. Pašvaldību<br />
nodokļi arī var tikt lietoti, taču tas notiek reti <strong>un</strong> tikai lielākajās pilsētās. Dabas resursu<br />
nodoklis tiek iekasēts pēc likuma “Par dabas resursu nodokli” (1995). Nodokļa pamatā ir 1)<br />
maksājumi par piesārņojumu u.t.t., 2) maksājumi par resursu ieguvi, 3) maksājumi par videi<br />
kaitīgu preču (produktu) patēriņu. Speciālo produktu nodoklis tiek 100% ieskaitīts vides<br />
aizsardzības budžetā. Pārējie divi maksājumi tiek sadalīti šādi: 30% Valsts budžetā; 30%<br />
attiecīgā rajona speciālā vides budžetā, 40% attiecīgās pašvaldības speciālā vides budžetā.<br />
Uzņēmumiem tiek piešķirti dabas resursu nodokļa atvieglojumi atbilstoši projektu<br />
sasniegumiem, kas attiecas uz vides piesārņojuma samazinājumu.<br />
v) <strong>Vides</strong> fondi: Ministru Kabinetā notiek diskusija par Nacionālo <strong>Vides</strong> aizsardzības fondu, kas<br />
piedāvātu finansēšanas mehānismus vides investīciju projektiem. Tas darbotos kā<br />
kopfinansētājs <strong>un</strong> sniegtu kā subsīdijas, tā aizdevumus. Tiek apskatīta iespēja <strong>Vides</strong><br />
investīciju fonda radīšanai ar ES PHARE tehnisko palīdzību.<br />
vi) Pašvaldību kreditēšanas fonds: 3.5 miljoni USD kā daļa no Pašvaldību pakalpojumu<br />
attīstības projekta, ko finansē no Pasaules Bankas aizdevuma, ir pieejami Pašvaldību<br />
attīstības fondā (PAF). PAF novadīs aizdevuma līdzekļus daudzām mazām investīcijām<br />
pašvaldību pakalpojumu sektorā. PAF nodemonstrēs mehānismu, kā aizdevumu novadīt<br />
pašvaldībām investīcijām infrastruktūrā, lai samazinātu pašvaldību atkarību no valsts<br />
subsīdijām šādām investīcijām. Ja būs panākumi, tiek cerēts, ka citas finansu institūcijas<br />
atbalstīs PAF.<br />
7.3 tabulā attēloti iespējamie pieejamie fondi 1997.-1999. gadam. 7.4 tabulā attēloti<br />
iespējamie kanāli, pa kuriem fondi kļuvuši pieejami, <strong>un</strong> noteikumi, uz kādiem tie ir pieejami.<br />
Sīkāka informācija, skatoties no <strong>800+</strong> prasību viedokļa, sniegta 11. nodaļā.<br />
7.3 tabula. Prognozējamais pieejamo līdzekļu apjoms 1 gadam 1997.-1999.g. periodā<br />
Fondu tips<br />
Starptautisko attīstības banku aizdevumi nepieciešamas valsts<br />
garantijas<br />
Summa (miljoni latu)<br />
Subsīdijas 2,0<br />
Aizdevumi bez valsts garantijām, ieskaitot īpašnieka kapitālu 1,5<br />
Valsts budžets 4,0<br />
Vietējais budžets 1,3<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības fonds 2,0<br />
KOPĀ: 13,3<br />
2,5<br />
Iepriekšminētā summa 13.3 miljoni latu ir tikai prognoze <strong>un</strong> ietver visas plānotās investīcijas<br />
vides projektos 1997.-1999. gadā. Sar<strong>un</strong>ās ar <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības<br />
ministriju tika noskaidrots, ka daži finansējumi jau ir piešķirti noteiktajiem projektiem, atstājot<br />
mazāk nekā norādīts iepriekš ja<strong>un</strong>ām iniciatīvām, ieskaitot tās, kas šajā ziņojumā noteiktas kā<br />
svarīga <strong>800+</strong> sastāvdaļa.
7.4 tabula. Vietējām pašvaldībām pieejamie finansējuma avoti ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
stacijās<br />
Pieejamo<br />
fondu tips<br />
Finan- sējošā<br />
institūcija<br />
Valsts budžets Latvijas<br />
-tiešas invest. Valdība<br />
subsīdijas<br />
-nodokļu<br />
atlaides<br />
Aizdevumi ar<br />
valsts<br />
garantijām<br />
Aizdevumi bez<br />
valsts<br />
garantijām<br />
Bilaterālās<br />
subsīdijas<br />
SRAB, ERAB,<br />
EIB<br />
NEFCO<br />
PKF<br />
SRAB<br />
(Mazas<br />
investīcijas<br />
m<strong>un</strong>icipālos<br />
pakalpojumos<br />
visos<br />
sektoros)<br />
Zviedrija,<br />
Somija, Dānija<br />
(galvenie<br />
donori)<br />
Finansējošo<br />
institūciju<br />
noteikumi<br />
Vismaz 10% no<br />
projekta izmaksām<br />
- vietējais<br />
ieguldījums<br />
Pārbaudīt<br />
atmaksāšanas<br />
iespējas, -20%<br />
vietējais<br />
ieguldījums,<br />
standarta mainīga<br />
procentu likme <strong>un</strong><br />
saistību maksājumi,<br />
vēlama neatkarīga<br />
juridiska persona,<br />
ikgadējs kvalificēta<br />
neatkarīga auditora<br />
audits<br />
Vēlama neatkarīga<br />
juridiska persona,<br />
ikgadējs kvalificēta<br />
neatkarīga auditora<br />
audits<br />
Donori dod<br />
priekšroku<br />
atbalstīto projektu<br />
reģionālai<br />
koncentrācijai.<br />
Papildus prasības<br />
parasti norādītas<br />
atsevišķu projektu<br />
līgumos, ikgadējs<br />
kvalificēta<br />
neatkarīga auditora<br />
audits<br />
Pašvaldības, kas<br />
piedalās, pieņem<br />
lietotāju izmaksu<br />
pieauguma<br />
grafikus, lai<br />
nodrošinātu<br />
pietiekamu parāda<br />
apkalpošanu, aktīvu<br />
atmaksāšanos,<br />
ekonomisko<br />
atmaksāšanos<br />
12%. SRAB<br />
apstiprinājums<br />
nepieciešams<br />
Latvijas Valdības<br />
noteikumi<br />
VARAM pieprasa<br />
pašvaldības saistību<br />
vēstuli par<br />
piedalīšanos VIP<br />
VARAM pieprasa<br />
pašvaldības saistību<br />
vēstuli. Attīstības<br />
bankas procentu<br />
likmi plus papildus<br />
samaksu par valūtas<br />
operāciju risku <strong>un</strong><br />
aizdevuma<br />
administrēšanu<br />
VARAM pieprasa<br />
pašvaldības saistību<br />
vēstuli, par<br />
apņemšanos pildīt<br />
dažādas prasības<br />
VARAM pieprasa<br />
pašvaldības saistību<br />
vēstuli, par<br />
apņemšanos pildīt<br />
dažādas prasības<br />
SRAB procentu likmi<br />
plus papildus<br />
samaksu par valūtas<br />
operāciju risku <strong>un</strong><br />
aizdevuma<br />
administrēšanu<br />
Iekļauts VIP<br />
Latv.<br />
Vald.<br />
kanāls<br />
FM<br />
FM<br />
Procedūra<br />
Subsīdijas izdala<br />
apstiprinātiem<br />
projektiem<br />
pamatlīdzekļu iegādei<br />
Līgums ar FM <strong>un</strong><br />
uzņēmumu ar vietējās<br />
pašvaldības garantiju.<br />
Valstī fondi no FM<br />
caur komercbankām<br />
pie beigu lietotāja.<br />
Parasti tiks atvērti<br />
speciāli banku konti<br />
Latvijā vai ārzemēs<br />
izmaksām.<br />
Lietotājs Parasti<br />
kopfinansējums ar<br />
citām finansu<br />
institūcijām. Līgums<br />
starp NEFCO <strong>un</strong><br />
beigu lietotāju ar<br />
pašvaldības<br />
garantijām Piedāvā kā<br />
īpašnieka kapitālu vai<br />
aizdevumu<br />
FM/ Līgums starp donoru,<br />
VARAM sektora ministriju <strong>un</strong><br />
beigu lietotāju. Tiešas<br />
donora izmaksas.<br />
VIP<br />
Dep.,<br />
EM, FM<br />
Projekta pieteikums<br />
(apstiprinājusi<br />
pašvaldība) tiek<br />
ieniegts VIPD<br />
apspriešanai. Pēc<br />
VIPD izvērtēšanas,<br />
PAF Padome pieņem<br />
lēmumu par projekta<br />
novērtēšanu,<br />
balstoties uz VIPD<br />
rekomendācijām. Pēc<br />
novērtējuma<br />
iesniegums VIPD <strong>un</strong><br />
finansējums no PAF
Fondi Latvijas<br />
- Speciālie valdība ES -<br />
budžeti PHARE<br />
- <strong>Vides</strong><br />
investīciju fonds<br />
- <strong>Vides</strong><br />
aizsardzības<br />
fonds<br />
pirmajiem trīs<br />
projektiem <strong>un</strong><br />
katram projektam<br />
virs 500,000 USD.<br />
Standarta mainīga<br />
procentu likme <strong>un</strong><br />
saistību maksājumi.<br />
Aizdevumi tiks<br />
izsniegti līdz 17<br />
gadiem.<br />
Atmaksāšanai<br />
jāsākas pēc<br />
celtniecības<br />
pabeigšanas, bet<br />
ne vēlāk kā pēc 1/4<br />
no kred. perioda.<br />
Ikgadējs kvalificēta<br />
neatkarīga auditora<br />
audits<br />
VARAM pieprasa<br />
pašvaldības saistību<br />
vēstuli par<br />
apņemšanos pildīt<br />
dažādas prasības.<br />
Jāizstrādā <strong>Vides</strong><br />
fondu noteikumi<br />
VARAM Tiešs pārskaitījums<br />
pašvaldībām kā<br />
subsīdija vai<br />
atvieglots aizdevums.<br />
Tiks definēts<br />
7.3.6 Iestāžu vadība<br />
Ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu pakalpojumu vadībai jābūt finansiāli <strong>un</strong> administratīvi atdalītas iestādes<br />
rokās, kas nodarbojas pilnīgi <strong>un</strong> tikai ar šo pakalpojumu apsaimniekošanu, - tāds ir<br />
priekšnoteikums, lai piedalītos šajā programmā. Šāds noteikums izraisa minēto pakalpojumu<br />
nošķiršanu no pašvaldībām, kas galu galā paliek atbildīgas par šo pakalpojumu<br />
nodrošināšanu. Pastāv dažādi šādas atdalīšanas modeļi, kas kopumā aprakstīti nākošajās<br />
nodaļās <strong>un</strong> plašāk apskatīti H pielikumā.<br />
Viss šo modeļu spektrs ir aprakstīts. Vienā tā galā atrodas tieši pārvaldīta vienība (1.<br />
variants), kas pilnībā nevarētu atbilst piedalīšanās noteikumiem <strong>800+</strong> programmā. Otrā<br />
spektra galā iespējami sasniedzamo pārstāv pilnīga privatizācija, kas nebūtu piemērojama<br />
ieviešanai tuvākā nākotnē. Starp šiem galējiem poliem ir daudz dažādu modeļu, no kurām<br />
katra pārvaldes iestāde var izvēlēties atbilstošu savām prasībām.<br />
Šo modeļu analīze parāda, ka efektīvi ir tie ūdens sektora uzņēmumi, kas tiek regulēti ar<br />
ilglaicīgu ekonomisko kritēriju palīdzību <strong>un</strong> kas koncentrējas uz darbību, kurai uzņēmums<br />
eksistē, bet ne tie, kas tiek regulēti ar īslaicīgu politisku apsvērumu palīdzību vai darbojas<br />
sociālās politikas attīstīšanai. Tarifu struktūrai ir jāatbilst vēlmei <strong>un</strong> spējai maksāt. Pirms<br />
sociālās subsidēšanas uzsākšanas ir jāuzmanās ar tarifiem, jo tas var slēpt sevī pakalpojuma<br />
izmaksas <strong>un</strong> novest pie sociālās drošības sistēmas kļūdas - neizmantot to sektoros, kur tā var<br />
būt efektīvāka.<br />
Pārvaldes varianti<br />
Tālāk detaļās aprakstīti deviņi institucionālie modeļi. Šie “modeļi” kalpo tikai, lai ilustrētu ideju<br />
<strong>un</strong> tematu apkopojumu, kas jāapspriež, pirms sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, kā tas<br />
paredzēts, tik pakļauts brīvā tirgus ekonomikas ietekmei. Šie modeļi jāuzskata nevis par<br />
iespēju uzskaitījumu, bet gan par sociālu, politisku <strong>un</strong> ekonomisku lēmumu veicinātāju, kas<br />
rezultātā sekmēs vispārējas struktūras veidošanos.
Izvēlētam institucionālam variantam, lai nodrošinātu efektīvu <strong>un</strong> ekonomisku sabiedriskās<br />
ūdens apgādes, drenāžas <strong>un</strong> notekūdeņu organizāciju, ir jāņem vērā <strong>un</strong> jāatbilst šādiem<br />
nosacījumiem:<br />
• nacionāla politika sabiedriskā sektora uzņēmumu ievirzīšanai brīvā tirgus ekonomikas<br />
ietekmē;<br />
• valsts subsīdiju samazināšana vai iespējamā pārtraukšana ūdens sektorā;<br />
• finansiāls spiediens uz pašvaldību <strong>un</strong> konkurējoši pieprasījumi uz ierobežoto budžetu;<br />
• pašreizējais pakalpojumu sniegšanas veids, kur pašvaldība realizē pārvaldi “rokas<br />
stiepiena attālumā”.<br />
Galvenie stratēģiskie lēmumi<br />
Turpmākās rīcības būtība saistīta ar vietējās varas lomu ūdens sektorā. Pastāv četras<br />
atšķirīgas lomas, kurās varētu darboties pašvaldība.<br />
Šīs lomas <strong>un</strong> to principiālie varianti aprakstīti turpmāk <strong>un</strong> ilustrēti 7. zīmējumā.<br />
Vienīgā apgādātāja loma<br />
Vienīgā apgādātāja loma nozīmē, ka valsts daļēji turpinās kapitāla investīcijas <strong>un</strong> balanss tiks<br />
nodrošināts ar komercbanku kredītiem. Kredītkapitāla pieejamība var būt atkarīga no bankas<br />
apmierinātības ar pašvaldības vai uzņēmuma kredītspēju <strong>un</strong> spēju radīt pietiekamus fondus<br />
ilgtermiņa parāda atmaksāšanai.<br />
1. variants<br />
Tieši pārvaldīts uzņēmums (TPU) ir uzņēmums, kas atrodas pašvaldības tiešā ikdienas<br />
vadībā. Šāds variants izslēdz vadības atdalīšanu <strong>un</strong> partnerattiecības starp uzņēmumu <strong>un</strong><br />
uzņēmuma vadību no pašvaldības puses, kā arī attiecīgu likumdošanu.<br />
2. variants<br />
Pašvaldības uzņēmuma modelis ļauj izbeigt pašvaldības kontroli, bet joprojām turpinās<br />
pieprasījums pēc pašvaldības budžeta, tajā pašā laika notiek komerciālu darbību vadības<br />
daļēja atdalīšana no pašvaldības vadības.<br />
3. variants<br />
Reģistrēta korporatīva kompānija, kas tiek izveidota, pārveidojot pašvaldību uzņēmuma<br />
statusu.<br />
Ja tiek īstenots šāds variants, jāizskata daži aspekti, konkrēti:<br />
• pakalpojumu standarti <strong>un</strong> kvalitātes standarti; vispārējā pieredze rāda, ka sabiedrība<br />
gaida augstāka līmeņa pakalpojumus no komerciālām organizācijām, kad tās<br />
darbojas kā kompānijas (neatkarīgi no tā, kas ir šo organizāciju īpašnieks), nekā no<br />
vietējās pašvaldības departamenta vai nodaļas;<br />
• izmaksu faktors - izskatīts iepriekš;<br />
• institucionālo uzlabojumu programma.<br />
4. variants<br />
Privāta firma vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas izveidota, pārveidojot pašvaldības<br />
uzņēmuma statusu.
Šis variants ir līdzīgs 3. variantam, izņemot to, ka pašvaldībai būtu jānosaka, veidot privātu<br />
firmu vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību.<br />
Pašvaldībai būtu iespējams paturēt vispārēju kontroli pār šī uzņēmuma kapitālu. Principā,<br />
sabiedriskām īpašuma tiesībām nebūtu negatīvi jāietekmē ekonomiskā efektivitāte, bet<br />
vairāku valstu pieredze ir parādījusi, ka, ja vien nenotiek radikāla f<strong>un</strong>kciju sadale (tas ir,<br />
pilnīga stratēģisku lēmumu <strong>un</strong> vadības procesa atdalīšana no politiskas kontroles), kā tas ir<br />
noticis Ja<strong>un</strong>zēlandē, <strong>un</strong> ieviesta komercializācijas koncepcija, kā arī pieņemts uz rezultātu<br />
orientēts <strong>un</strong> izmaksas kontrolējošs vadītājs, tad vienīgā pieņemamā alternatīva efektivitātes<br />
veicināšanai ir - darboties ārpus sabiedriskā sektora.<br />
Kopīgā apgādātāja loma<br />
Šī loma saglabā daļu kontroles <strong>un</strong> īpašuma sabiedriskajā sektorā <strong>un</strong> daļēju valsts<br />
piedalīšanos kapitālieguldījumos. Šeit ir iespējami divi varianti, konkrēti - pašvaldības padome<br />
kā pārvaldes aģentūra vai partnerattiecības. Finansiālās ietekmes līmenis uz pašvaldību būs<br />
atkarīgs no izvēlētā varianta.<br />
5. variants<br />
Pārvaldes aģentūra nozīmē, ka pašvaldībai ir līgumattiecības ar apsaimniekojošo kompāniju,<br />
lai veiktu pārstrukturēto pakalpojumu vadības kontroli. Pašvaldība:<br />
• saglabā īpašumtiesības uz aktīviem,<br />
• ir atbildīga par aktīvu atja<strong>un</strong>ošanu <strong>un</strong> papildināšanu.<br />
Apsaimniekotājam varētu parādīties peļņa maksājumu veidā, tas ir, tā varētu būt saistīta ar<br />
viņa darbību, <strong>un</strong> tādejādi būtu stimuls sniegt pakalpojumus pieņemamā līmenī <strong>un</strong> par<br />
optimālu samaksu. Apsaimniekošanas līgums varētu būt ierobežots laikā (parasti uz 20<br />
gadiem, bet periods varētu tikt noprecizēts līgumā) <strong>un</strong> tajā apsaimniekotājam varētu tikt<br />
uzliktas saistības uzturēt aktīvus noteiktā līmenī. Uzturēšanas izmaksas varētu būt daļa no<br />
ekspluatācijas izdevumiem.<br />
Ar šo variantu varētu būt saistīti šādi jautājumi:<br />
• kvalitātes <strong>un</strong> pakalpojumu standartu noteikšana;<br />
• izmaksu faktori;<br />
• personāls; pārvaldes aģentūras ieviešanai vajadzētu novest pie kopējā nodarbināto<br />
skaita samazināšanas;<br />
• institucionālo uzlabojumu programma.<br />
6. variants<br />
Partnerattiecības ir alternatīvs variants “Kopējā apgādātāja” stratēģijā. Pašvaldības<br />
ieguldījumu partnerattiecībās varētu vienādot līdz aktīvu vērtībai, kāda tā ir partnerattiecību<br />
reģistrēšanas brīdī, vai arī iekļaut to šais attiecībās.<br />
Pircēja loma<br />
Šī loma ļauj paturēt arī zināmu kontroli <strong>un</strong> īpašuma tiesības sabiedriskajā sektorā. Sekojot šai<br />
stratēģijai, pašvaldība nepieciešamos pakalpojumus pērk. Pastāv divi varianti -<br />
apsaimniekošanas pakalpojumu līgums <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ālo pakalpojumu līgums. Galvenā atšķirība<br />
starp šo stratēģiju <strong>un</strong> “Kopējā apgādātāja” lomu ir tā, ka uz pašvaldību negulstas nekāda cita<br />
atbildība attiecībā uz darbības pārvaldīšanu vai pakalpojumu kvalitāti, kā vien tā, kas noteikta<br />
līgumā. Oficiālie protokoli attiecībā uz pakalpojumu standartiem, tarifu struktūru, izmantoto<br />
personālu <strong>un</strong> aktīviem tiek apstiprināti pircēja (pašvaldība) <strong>un</strong> pārdevēja starpā.
7. variants<br />
Ar apsaimniekošanas pakalpojumu līgumu parakstīšanas brīdi esošos aktīvus saglabā<br />
pašvaldība; pēc tam radītie aktīvi ir pircēja īpašums. Pēc šī līguma beigšanās papildus aktīvi<br />
nonāk pašvaldības īpašumā.<br />
8. variants<br />
Kom<strong>un</strong>ālo pakalpojumu līgums ir institucionāls modelis, ko bieži pielieto, ja notiek<br />
apsaimniekošanas tiesību izpirkšana, <strong>un</strong> līgums par sevišķu pakalpojumu sniegšanu tiek<br />
noformēts ar iepriekšējo uzņēmēju. Parastā prakse attiecībā uz aktīviem ir tāda kā 7.<br />
variantā.<br />
Iespēju devēja loma<br />
Iespēju devēja loma nozīmē pilnīgu privatizāciju, kas balstīta uz Anglijas modeli. Šāds<br />
modelis ir pierādījis sevi kā efektīvu ražošanas nozarēs, kas rada dabiskos monopolus<br />
(augstas ieejas maksas, plašs ekonomiskais apjoms <strong>un</strong> mērogs <strong>un</strong> izveidotie tīkli).<br />
Efektivitātes pamatā ir racionālu peļņas meklēšanas motīvu izveide korporācijās, kas atbilst<br />
attiecīgiem noteikumiem. Jāatzīmē, ka svarīgs stimuls efektīvai apsaimniekošanai ir izpratne<br />
par rūpniecības ietekmi uz naudas tirgu <strong>un</strong> fondu biržu.<br />
9. variants<br />
Šeit paredzēta pilnīga privatizācija. Uz pašvaldību negulstas nekāda atbildība attiecībā uz<br />
ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmu darbību <strong>un</strong> īpašuma tiesībām uz to. Šis ir modelis,<br />
kur ūdens uzņēmums tiek vadīts kā pilnīgi komerciāla organizācija ar uzsvaru uz izmaksu<br />
samazināšanu, aktīvu optimizāciju <strong>un</strong> atbilstošu peļņas ieguvi, lai finansētu galvenos darbus.<br />
Valsts tiek atbrīvota no jebkāda finansiāla sloga, <strong>un</strong> finansiālie maksājumi par jebkuru kapitāla<br />
aizņēmumu pilnīgi gulstas uz patērētājiem maksājumu veidā. Jāuzsver, ka, ja valsts pārtrauc<br />
kapitālieguldījumus jebkurā no citiem variantiem, tarifu maksājumos jāiekļauj parādi.<br />
Regulētāja loma ir ļoti nozīmīga, ja patērētājs ir ieinteresēts šī varianta garantijās.<br />
8.1 Vispārīgi jautājumi <strong>un</strong> palīdzība<br />
8.1.1 Jautājumu kopsavilkums<br />
8. INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA<br />
Institucionālie trūkumi, kas var rasties, kvalificējot dalību programmā <strong>800+</strong>, izraisīs vairākus<br />
korektīvus uzdevumus, kas ir šādi:<br />
• radīt iespēju vietējām pašvaldībām pārņemt savā ziņā stratēģisko plānošanu;<br />
• cik ātri vien iespējams, novērst neskaidrības, kas radušās no valsts valdības<br />
neizlēmības attiecībā uz vietējo pašvaldību reformu;<br />
• nodibināt tehnisko <strong>un</strong> administratīvo konsultāciju dienestu, lai palielinātu vietējo<br />
pašvaldību iespējas;<br />
• nodrošināt, ka vietējās pašvaldības iegūst savā īpašumā tās teritoriālajā jurisdikcijā<br />
atrodošos ūdeņu <strong>un</strong> notekūdeņu aktīvus, kuri lielākoties ir iedzīvotāju lietošanā;<br />
• nodibināt atsevišķu ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu uzskaites sistēmu, kas dod iespēju<br />
pārvaldīt, nodrošinot finansiālu patstāvību;<br />
• radīt sistēmu attīstības fondu apmaksāšanai <strong>un</strong> attīstības uzraudzībai <strong>un</strong> palīdzībai;<br />
• formalizēt attiecības starp ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu uzņēmumiem <strong>un</strong> vietējo pašvaldību;
• racionalizēt <strong>un</strong> palielināt cilvēkresursus ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu uzņēmumos;<br />
• izstrādāt mehānismu programmas ieviešanai.<br />
8.1.2 Palīdzības formas<br />
Dažādie šajā nodaļā aprakstītie veicamie soļi vispārējos vilcienos ir piemērojami visām<br />
vietējām pašvaldībām, taču precīzs to raksturs <strong>un</strong> pielietošanas veids jāizstrādā atbilstoši<br />
katrai konkrētajai pašvaldībai. Tomēr programma <strong>800+</strong> ir domāta, lai pirmajā piegājienā<br />
iesaistītu ierobežotu skaitu vietējo pašvaldību. Priekšlikumus institucionālai attīstībai tādējādi<br />
var sadalīt divos komponentos:<br />
• vispārīga informācija <strong>un</strong> palīdzība, kas ir plaši pielietojama vietējām pašvaldībām,<br />
nepielāgojot katrai individuāli;<br />
• īpaši padomi <strong>un</strong> palīdzība individuālām pašvaldībām.<br />
Vispārīga palīdzība var tikt sagatavota, tiklīdz ir izveidots nepieciešamais programmas <strong>800+</strong><br />
pārvaldes mehānisms, bet īpašas palīdzības sniegšana var sākties tikai tad, kad pabeigta<br />
atlases procedūra vietējo pašvaldību dalībai programmā. Atlasei nepieciešamais laiks dod<br />
iespēju sagatavot vispārīgo palīdzību laikā, lai tā būtu pieejama lietošanai kā pamats dažiem<br />
īpašiem padomiem <strong>un</strong> atbalstītu individuālās pašvaldības, kas piedalās programmā.<br />
8.1.3 Vietējo pašvaldību reorganizācija<br />
Neskaidrība par vietējo pašvaldību nākotni dažās vietējās pašvaldībās radījusi nevēlēšanos<br />
lemt par jebkādu darbību, kas varētu sākties pēc šī gada, <strong>un</strong> par jebkādu kapitālieguldījumu<br />
veikšanu.<br />
Nav zināms, kad valsts valdība pieņems lēmumu šajā jautājumā, bet, ja tas aizkavēsies<br />
ievērojamu laiku, ir domāts, ka VARAM izdos konsultatīvu prospektu, lai iedrošinātu vietējās<br />
pašvaldības plānot tālāk par tekošo gadu <strong>un</strong> lai dotu drošību, ka pirms reorganizācijas veiktie<br />
akceptējamie pasākumi tiks turpināti<br />
8.1.4 Vispārīga informācija <strong>un</strong> palīdzība<br />
Ir divas jomas, kurās iespējams sniegt vispārīgu palīdzību. Tās ir plānošana <strong>un</strong> finansu<br />
pārvalde, <strong>un</strong> abos gadījumos palīdzība ietver ''labākās prakses'' rokasgrāmatas<br />
sagatavošanu, kurai sekos uz tās balstīta apmācību programma. Nepieciešami arī daži<br />
novērtēšanas pasākumi.<br />
8.1.5 Stratēģiskā plānošana<br />
Plānošanas rokasgrāmatas gadījumā būs nepieciešams izveidot mazu darba grupu, lai<br />
vienotos par vietējām pašvaldībām piemērotu stratēģiskās plānošanas darbības apjomu <strong>un</strong><br />
procesu. Procesam jābūt savienojamam ar plānošanas sistēmu reģionālā <strong>un</strong> nacionālā<br />
līmenī, kuru pašlaik izstrādā <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>. Grupas<br />
sastāvā jāiekļauj:<br />
• <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>s pārstāvis;<br />
• Pašvaldību savienības pārstāvji;<br />
• vietējo pašvaldību savienības pārstāvis, kas vēlas sadarboties šajā darbā;<br />
• profesionāls Latvijas stratēģiskais plānotājs.<br />
Grupas darba uzdevums ir šāds:<br />
• izskatīt vietējās pašvaldības darbību apjomu <strong>un</strong> to pārklāšanos ar tām sabiedriskā <strong>un</strong><br />
privātā sektora daļām, kas arī nodarbojas ar stratēģiju;<br />
• noteikt vietējām pašvaldībām stratēģiskās plānošanas darbības apjomu;
• noteikt sadarbības sistēmu ar citām attiecīgām stratēģijas struktūrām, pamatojoties<br />
uz iepriekšēju vietējās stratēģijas metodoloģijas sagatavošanu;<br />
• sagatavot “labākās prakses” rokasgrāmatu vietējās stratēģijas plānošanai, kuru var<br />
izmantot gan vietējo pašvaldību personāls kā rokasgrāmatu, gan kā pamatu<br />
apmācībām;<br />
• izveidot apmācību programmu.<br />
8.1.6 Uzskaite <strong>un</strong> finansu pārvalde<br />
Uzskaites rokasgrāmatas gadījumā lēmumi jāpieņem tā, lai rokasgrāmata būtu pielietojama<br />
vai nu tikai ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumu uzņēmumiem vai arī visai vietējās<br />
pašvaldības administrācijai. Konkrētu uzdevumu var veikt īsākā laikā, taču ir vairāki iemesli,<br />
kāpēc būtu jādod priekšroka plašākai rokasgrāmatai:<br />
• vietējās pašvaldības uzskaites sistēmām nepieciešami uzlabojumi, <strong>un</strong> būtu daudz<br />
lētāk <strong>un</strong> efektīvāk risināt problēmas kopā <strong>un</strong> vienlaicīgi, nekā veidot divus atsevišķus<br />
pārskatus;<br />
• sistēma, kas tiks izveidota ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumu uzņēmumiem, ar<br />
nelielām izmaiņām būtu piemērojama citiem pakalpojumiem, tādiem kā siltumapgāde,<br />
siltā ūdens piegāde, sadzīves cieto atkritumu izvešana <strong>un</strong> īre;<br />
• arī citviet ir uzsvērts, ka neliels siltuma tarifu samazinājums var dot ievērojamas<br />
summas ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumiem, nepalielinot kopējās tarifu maksas.<br />
Tomēr, pielietojot tādus resursu pārslēgšanas mehānismus, jāuzlabo siltuma<br />
apgādes uzskaites sistēma;<br />
• ja vietējā pašvaldība nolemtu necelt ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas tarifus līdz<br />
nepieciešamajam līmenim, lai segtu pilnas izmaksas, tai būtu jānoskaidro, vai var<br />
sagādāt subsīdijas no citiem ienākumiem. Lai ar pārliecību pieņemtu šādu lēmumu, ir<br />
nepieciešami uzlabojumi vispārējā aprēķinu sistēmā;<br />
• vispārīgos vilcienos stratēģiskajai plānošanai vajag indikatīvu vairāku gadu prognozi<br />
investīciju plāniem ar atbilstošiem pabalstiem cenu pazemināšanai. Tas prasa arī<br />
uzlabojumus visas pašvaldības uzskaites sistēmā.<br />
Tādēļ tiek ierosināts radīt darba grupu, lai uzlabotu vietējo pašvaldību vispārējo aprēķinu<br />
sistēmu, īpaši ņemot vērā ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumus. Grupai jāietver:<br />
• četru vietējo pašvaldību pārstāvji, kas vēlas piedalīties šajā darbā;<br />
• valsts pārbaudes (audita) struktūras pārstāvis;<br />
• Pašvaldību savienības pārstāvis;<br />
• profesionāls Latvijas grāmatvedis;<br />
• profesionāls ārzemju grāmatvedis.<br />
Darba uzdevums grupai:<br />
• pārskatīt vietējās pašvaldības ienākumu <strong>un</strong> izdevumu modeli;<br />
• novērtēt izmaksas svarīgākajiem darba pienākumiem <strong>un</strong> ar likumu noteiktajām<br />
saistībām;<br />
• sagatavot uzskaites sistēmu, kas informē valdi (domi) par katras darbības (kā arī<br />
pašvaldības kopumā) finansiālo stāvokli <strong>un</strong> dod iespēju tai veikt nepieciešamo<br />
kontroli;<br />
• sagatavot rokasgrāmatu par labākajām metodēm vietējās pašvaldības uzskaitē;<br />
• izveidot apmācību programmu.<br />
Papildus šīm divām procedūrām <strong>un</strong> apmācību plāniem ir nepieciešama zināma centrālās<br />
valdības palīdzība attiecībā uz aktīvu īpašuma tiesībām.
8.1.7 Īpašuma tiesības uz aktīviem<br />
Lai gan, kā jau tika teikts, ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu aktīvi, kuri agrāk piederējuši šodien vairs<br />
neesošiem uzņēmumiem, ir tiešs vietējās pašvaldības īpašums, liekas, ka ne visas vietējās<br />
pašvaldības to ir sapratušas. Šķiet, ka tās vai nu neapzinās šīs pilnvaras vai ir nepareizi tās<br />
sapratušas, vai arī tām vajadzīgs kāds īpašs paziņojums par katru aktīvu atsevišķi.<br />
Tādēļ valsts valdībai tiek ieteikts izskaidrot, ka jebkura zeme, struktūras, ierīces vai tīkli ūdens<br />
<strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai, kuru piederību nevar noteikt, jāpārņem vietējai<br />
pašvaldībai, kad pēc publiska paziņojuma izdošanas beidzies pieprasījumu iesniegšanas<br />
laiks.<br />
Dažos gadījumos ir grūtības, ja sistēma vai tās daļa, kuru lieto galvenokārt iedzīvotāji,<br />
nepieder vietējai pašvaldībai. Ir gadījumi, kad vietējās pašvaldības nevēlas apspriest aktīvu<br />
pārdošanu. Tomēr, ja pakalpojumi ir vietējās pašvaldības pienākums, ierīcēm jābūt to<br />
īpašumā.<br />
Tādēļ centrālajai valdībai tiek ierosināts izskaidrot, ka vietējām pašvaldībām jāiegūst aktīvi<br />
par tirgus cenu, ja nepieciešams, nosakot to piespiedu kārtā.<br />
8.1.8 Pārvaldes attiecību piemērošana<br />
Izveidojot vietējā pašvaldībā atsevišķu uzskaites vienību ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu pakalpojumu<br />
administrēšanai, jādefinē attiecības starp pašvaldību <strong>un</strong> pakalpojumu uzņēmumu. Ir vairāki<br />
attiecību veidi (skat. nodaļu 7.3.6), kas virknējas no formālākiem vispārpieņemtajiem<br />
pašvaldību uzņēmumiem līdz dienestam, kas tiek attīstīts <strong>un</strong> pārvaldīts uz līguma pamata.<br />
Pēdējais ir pilnīgas privatizācijas viena pakāpe, kas vēlāk var tikt īstenota. Lēmums par to,<br />
kāds attiecību veids jāpieņem katrā konkrētā gadījumā, atkarīgs no vietējiem ekonomiskiem<br />
<strong>un</strong> sociāliem apstākļiem <strong>un</strong> no tā, kam priekšroku dod vietējā pašvaldība.<br />
Tāpēc tiek rekomendēts:<br />
Izveidot konsultatīvo servisu, kas individuāli konsultētu vietējās pašvaldības par dažādu<br />
attiecību <strong>un</strong> pārvaldes veidu raksturīgākajām īpašībām <strong>un</strong> piemērotību katrā konkrētā<br />
gadījumā.<br />
8.1.9 Tehniskā <strong>un</strong> administratīvā kompetence<br />
Daudzas tehniskās <strong>un</strong> administratīvās pārvaldes problēmas pašreizējā sistēmā rodas no tā,<br />
ka ir pārāk daudz pašvaldību, kas ir par mazu, lai būtu spējīgas uzturēt ierīces <strong>un</strong> augsti<br />
kvalificētus kadrus.<br />
Ir iespējams, ka vietējo pašvaldību reforma var mazināt šo strukturālo problēmu, bet, attiecībā<br />
uz vietējās demokrātijas nepieciešamību, iespējams, ka problēmu šādā veidā nevar novērst<br />
pilnīgi.<br />
Veicamie soļi:<br />
• izvērtēt pašreizējo tehniskās <strong>un</strong> administratīvās pieredzes līmeni vietējās<br />
pašvaldībās;<br />
• izvērtēt pakāpi, līdz kurai pašreizējo līmeni var celt ar apmācībām <strong>un</strong> stimulējošām<br />
programmām;<br />
• izvērtēt vietējām pašvaldībām nepieciešamās pieredzes līmeni, kuru nevar nodrošināt<br />
ar personāla attīstību;<br />
• novērtēt alternatīvos līdzekļus vietējo pašvaldību pieredzes atbalstīšanā, ņemot vērā<br />
nepieciešamās palīdzības biežumu <strong>un</strong> efektivitāti <strong>un</strong> organizatorisko struktūru tās<br />
nodrošināšanai;
• izveidot vairākus tehnisko <strong>un</strong> administratīvo resursu centrus, lai palīdzētu vietējām<br />
pašvaldībām;<br />
• izstrādāt <strong>un</strong> noorganizēt apmācību programmu, lai apmierinātu vietējo pašvaldību<br />
vajadzības.<br />
8.2 Speciāla palīdzība atsevišķām pašvaldībām<br />
Pēc definīcijas ''īpaši padomi <strong>un</strong> palīdzība'' ir detāla palīdzība, kas derīga atsevišķai<br />
pašvaldībai. Paredzēts, ka palīdzību var sniegt vienīgi tām pašvaldībām, kas piedalās ūdens<br />
<strong>un</strong> notekūdeņu uzlabošanas programmā <strong>800+</strong>. Izņēmuma gadījumos tādu pat palīdzību var<br />
sniegt pašvaldībām, kas nav spējīgas veikt infrastruktūras uzlabojumus tādēļ, ka nonākušas<br />
nopietnās administratīvās <strong>un</strong> pārvaldes grūtībās.<br />
8.2.1 Specifiski padomi <strong>un</strong> atbalsts<br />
Kā noteikts “Jautājumu kopsavilkumā” (nodaļa 8.1.1), palīdzība var ietvert:<br />
• stratēģiskās plānošanas iespēju attīstību;<br />
• aktīvu pārskatīšanu;<br />
• uzskaites sistēmu pārskatīšanu <strong>un</strong> pilnveidošanu;<br />
• attiecību pārskatīšanu <strong>un</strong> formalizēšanu starp vietējām pašvaldībām <strong>un</strong> ūdens <strong>un</strong><br />
notekūdeņu pakalpojumu uzņēmumu;<br />
• nepieciešamo <strong>un</strong> esošo cilvēkresursu pārskatīšanu <strong>un</strong> attīstības plānu uzsākšanu.<br />
Visi šie līdzekļi kopā iznākumā var dot reālu pašvaldības struktūru <strong>un</strong> prakses reformu. Dažas<br />
pašvaldības varbūt nevēlēsies īstenot šādu reformu programmu, bet citas varētu sasniegt<br />
ievērojamus uzlabojumus institucionālajā attīstībā.<br />
Lai katra pašvaldība pilnā mērā apzinātos nepieciešamos soļus, kas veicami, lai piedalītos<br />
programmā <strong>800+</strong>, tiek ierosināts, lai:<br />
• katru pašvaldību, kas brīvprātīgi piedalās <strong>un</strong> netiek izslēgta citu iemeslu dēļ,<br />
apmeklētu institucionālais speciālists, kurš noteiks nepieciešamo institucionālo<br />
reformu veidu <strong>un</strong> apjomu;<br />
• šīs reformas būtu uzskaitītas institucionālās attīstības līgumā, ko parakstīs vietējās<br />
pašvaldības pilnvarots pārstāvis;<br />
• parakstot līgumu, institucionālās attīstības darbs saskaņā ar pieņemto programmu<br />
tiks uzsākts <strong>un</strong> realizēts paralēli ar tehnisko <strong>un</strong> vides iespēju izpēti.<br />
Tiek ierosināts, ka palīdzība tiks pakļauta izmaiņām, lai to varētu pielāgot individuālām<br />
situācijām, <strong>un</strong> tā izpaudīsies veidā, kas izklāstīts nākamajos paragrāfos.<br />
8.2.2 Stratēģiskā plānošana<br />
Vietējā pašvaldība nozīmēs no personāla vienu vai vairākus pārstāvjus, kas strādās pie<br />
stratēģiskās plānošanas. Ar nozīmēto personālu strādās pieredzējis <strong>un</strong> profesionāls<br />
stratēģiskais plānotājs, veicot šādus uzdevumus:<br />
• vienojoties par dalību apmācībās, kas būs daļa no paredzētās vispārējās palīdzības;<br />
• izveidojot vietējās pašvaldības sociāli ekonomisko profilu;<br />
• konsultējoties ar reģionālajiem, rajonu u.c. uzņēmumiem sabiedriskajā <strong>un</strong> privātajā<br />
sektorā, kuru loma <strong>un</strong> (vai) nodomi var ietekmēt vietējās pašvaldības nākotni <strong>un</strong><br />
veicot pētījumus šajā jomā;<br />
• izstrādājot virkni iespējamo alternatīvo attīstības scenāriju, novērtējot tos <strong>un</strong><br />
iesniedzot tos valdei (domei), lai tā izvēlētos, kam dot priekšroku;
• sagatavojot uz izvēlētā scenārija balstītu attīstības stratēģiju, kas ietver investīciju<br />
programmas uzmetumu <strong>un</strong> nosaka rādītājus, pēc kuriem, ja tas nepieciešams,<br />
jāpārskata stratēģija.<br />
8.2.3 Finansu pārvalde<br />
Lai izveidotu finansiāli patstāvīgu ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumu uzņēmumu, ir<br />
nepieciešams atdalīt šī uzņēmuma administrāciju no pašvaldības administrācijas.<br />
Soļi, kas jāveic attiecībā uz kopējo uzskaites sistēmu vai ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas<br />
pakalpojumiem saskaņā ar vietējiem faktoriem:<br />
• jāveic visu aktīvu <strong>un</strong> saistību inventarizācija dažādajos ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas<br />
pakalpojumu uzņēmumos. Inventarizācijai jāaptver gan esošie, gan ilgtermiņa aktīvi<br />
<strong>un</strong> saistības, <strong>un</strong> aktīvu gadījumā jāietver komentāri par to stāvokli (reāli esošie aktīvi)<br />
<strong>un</strong> iespējām tos savākt (debitori);<br />
• jāuzlabo uzskaites procedūras, lai konti uzrādītu uzņēmuma patieso stāvokli. Tiem arī<br />
jānodrošina atbilstoša informācija tarifu kalkulācijai, lai panāktu pilnu izmaksu<br />
atmaksāšanos. Jānodrošina iespējas maksas (cenu) samazināšanai, lai varētu<br />
aizstāt aktīvus;<br />
• ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu pakalpojumu tarifiem pilnībā jāsedz to izmaksas. Vēl vairāk,<br />
automātiski jāiekļauj ikgadējā inflācija. Jāizstrādā objektīvas tarifu aprēķināšanas<br />
procedūras. Pastāvīgai maksai attiecībā uz sistēmas pieejamību (pakalpojumu<br />
abonēšanas maksai) jābūt tarifa daļai. Tarifu struktūras ietvaros varētu arī cīnīties<br />
pret pārmērīgu patēriņu;<br />
• pakāpeniski jāizbeidz subsidēšana, jo tā dod nepareizus cenu signālus (izraisa<br />
neadekvātu cenu veidošanos);<br />
• jāuzlabo saņemamo rēķinu savākšanas procedūra, uzlabojot monitoringu <strong>un</strong><br />
samazinot pakalpojumu apjomu nemaksāšanas gadījumos (kur vien tas ir tehniski<br />
iespējams), īpaši - lielākajiem rūpnieciskajiem parādniekiem. Pakalpojumu<br />
sniedzējiem jācenšas iegūt zināšanas <strong>un</strong> jāsniedz pieeju tām arī klientiem. Rīcības<br />
plānam jābūt veidotam tā, lai savāktu parādus no lielākajiem parādniekiem vai arī<br />
norakstītu parādus gadījumos, kad samaksu nevar dabūt;<br />
• jāuzlabo izdevumu plānošana <strong>un</strong> budžeta veidošana vietējās pašvaldības līmenī.<br />
Izdevumu plānošanai jābūt budžeta veidošanas daļai <strong>un</strong> tai jābalstās uz pašreizējo<br />
vajadzību, prioritāšu <strong>un</strong> pieejamo resursu analīzi. Jāsagatavo gada budžeti <strong>un</strong> jāveic<br />
finansu plānošana vidējam termiņam (3-5 gadi). Jāveic regulārs budžetu monitorings<br />
<strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošana;<br />
• lai sasniegtu “caurspīdīgumu” <strong>un</strong> atbildību pakalpojumu sniegšanā, regulāri jāveic<br />
profesionāli, neatkarīgi pilsētu kontu auditi. Audita ziņojumiem būtu jāapgādā finansu<br />
organizācijas ar informāciju, kas tām nepieciešama projekta monitoringam;<br />
• jāuzlabo pārvaldes ziņojumi, lai ik mēnesi sniegtu galvenos darbības <strong>un</strong> finansu<br />
rādītājus;<br />
• Darba uzdevums uzskaites uzlabošanai pievienots pielikumā F.<br />
Finansu pārvaldes gaitā jāņem vērā, ka vietējās pašvaldības galvenokārt ir norūpējušās par<br />
to, lai visu maksājumu (siltums, īre, siltais ūdens, ūdens, notekūdeņi <strong>un</strong> atkritumu izvešana)<br />
kopsummu saglabātu tik zemu, cik vien iespējams. Tā kā maksa par siltumu pašvaldībās<br />
sastāda no 55% līdz 77% no kopējām izmaksām, tad pat niecīga siltuma izmaksu<br />
samazināšana var dot būtiskas summas ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas pakalpojumiem, kopīgajam<br />
iedzīvotāju maksājumu daudzumam par pakalpojumiem paliekot nemainīgam. Tādejādi šeit ir<br />
laba izdevība, lai izpētītu siltumapgādes darbību <strong>un</strong> izmaksas paralēli ar ūdens <strong>un</strong><br />
kanalizācijas pakalpojumiem<br />
8.2.4 Īpašuma tiesības uz aktīviem<br />
Daudzās pašvaldības teritorijās, kurās atrodas ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas ierīces, tās<br />
nav pašvaldību īpašumā. Dažas no tām pieder uzņēmumiem, kuri vairs neeksistē, <strong>un</strong> tagad
acīmredzot tām nav īpašnieka. Dažas ir izgājušas no ierindas, dažas neoficiāli darbina<br />
vietējās pašvaldības vai kāda iedzīvotāju grupa. Ir arī ierīces <strong>un</strong> (vai) tīkli, kas ir darbojošos<br />
uzņēmumu īpašumā, <strong>un</strong> bez tiem apgādā arī citus lietotājus.<br />
Daudziem no šiem aktīviem nepieciešami labojumi <strong>un</strong> visiem - regulāra darbība <strong>un</strong><br />
uzturēšana, bet nevienam no tiem netiek veltīta pienācīga uzmanība, jo tie nav sabiedriskajā<br />
īpašumā.<br />
Soļi, kas jāveic:<br />
• visu vietējās pašvaldības teritorijā atrodošos ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu zemju, struktūru,<br />
ierīču <strong>un</strong> tīklu inventarizācija;<br />
• inventarizācijā jāizskata ikviena priekšmeta vērtība;<br />
• jānosaka priekšmeti, kas nav vietējās pašvaldības īpašumā;<br />
• attiecībā uz aktīviem, kuru īpašnieku nevar noteikt, jāuzsāk process, kas minēts<br />
nodaļā 8.1.7, lai šos aktīvus bez maksas piešķirtu vietējai pašvaldībai;<br />
• attiecībā uz aktīviem, kuru īpašnieks ir zināms <strong>un</strong> kurus lielākoties lieto iedzīvotāji,<br />
jāuzsāk pirkšanas process, kas minēts nodaļā 8.1.7.<br />
8.2.5 Pārvaldes attiecības starp pašvaldību <strong>un</strong> pakalpojumu uzņēmumu<br />
Lai palīdzētu katrai pašvaldībai izlemt par attiecību veidu starp pašvaldību <strong>un</strong> tās ūdens <strong>un</strong><br />
kanalizācijas pakalpojumu struktūru, pēc tam, kad ir pabeigts finansu novērtējums, pārvaldes<br />
konsultantam jāapmeklē katra piedalošās struktūra individuāli, lai:<br />
• izvērtētu pašvaldības vietējo ekonomisko <strong>un</strong> sociālo vidi;<br />
• izvērtētu pašvaldības administratīvo spējas <strong>un</strong> potenciālu;<br />
• uz šo izvērtējumu pamata parādītu pašvaldībai alternatīvo pārvaldes attiecību<br />
piemērotību, tā palīdzot tai pieņemt lēmumu.<br />
8.2.6 Cilvēkresursu attīstība<br />
Cilvēkresursu vai personāla konsultantam jāstrādā ar finansu personālu <strong>un</strong> ar dažādu vietējās<br />
pašvaldības daļu vadītājiem, lai:<br />
• sagatavotu pašvaldībā nodarbinātā personāla sarakstu;<br />
• pārskatītu uzdevumus, kas jāveic personālam, <strong>un</strong> izvērtētu katra uzdevuma darbu<br />
apjomu <strong>un</strong> noteiktu darba slodzi;<br />
• izveidotu piemērotu pārvaldes struktūru pašvaldībā <strong>un</strong> katrā no tās daļām;<br />
• salīdzinātu faktisko personāla vienību skaitu ar aprēķinātajām darba slodzēm;<br />
• salīdzinātu attiecīgās f<strong>un</strong>kcijas ar kontroles periodiem;<br />
• sagatavotu kontroles uzlabošanas plānu;<br />
• sagatavotu personāla izvietošanas plānu;<br />
• veiktu analīzi par nepieciešamajām apmācībām;<br />
• sagatavotu <strong>un</strong> uzsāktu apmācību programmu;<br />
• izstrādātu darbību īstenošanas monitoringu <strong>un</strong> lēmuma plānu.<br />
8.3 Programmas īstenošana<br />
8.3.1 Īstenošanas mehānisms<br />
Programmas <strong>800+</strong> pārvaldes struktūrai ir būtiska loma, nodrošinot programmas mērķu<br />
uzturēšanu, plānoto naudas līdzekļu plūsmu <strong>un</strong> projekta komponentu efektīvu īstenošanu.<br />
Lai realizētu šos mērķus, tiek ieteikta šāda pārvaldes struktūra:
• vadības grupa;<br />
• programmas vadības vienība (PVV);<br />
• reģionālās atbalsta vienības (RAV).<br />
Tā tiek izveidota saskaņā ar:<br />
• diskusijām darba grupā;<br />
• rekomendācijām, kas sniegtas institucionālajos <strong>un</strong> finansu pārskatos;<br />
• finansu organizācijām, piem., Pasaules Banku;<br />
konsultantiem, kas nozīmēti, lai izstrādātu priekšlikumus <strong>Vides</strong> aizsardzības fondam,<br />
kā arī citiem radniecīgiem projektiem, piemēram, Liepājā <strong>un</strong> Daugavpilī.<br />
Darba uzdevums struktūras galvenajiem elementiem parādīts K pielikumā.<br />
8.3.2 Vadības komiteja<br />
Vadības komiteja tiks sastādīta, iekļaujot pārstāvjus no šādām struktūrām:<br />
• <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>s;<br />
• Finansu <strong>ministrija</strong>s;<br />
• citām programmā iesaistītām ministrijām;<br />
• Pašvaldību savienības.<br />
Grupai jāsanāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos, <strong>un</strong> to jāapkalpo Programmas vadības<br />
vienībai (PVV).<br />
Vadības grupas galvenie uzdevumi:<br />
• nodrošināt plānoto programmas gaitu;<br />
• nodrošināt nepieciešamos naudas līdzekļus;<br />
• informēt PVV par valdības <strong>un</strong> donoru konkursa prasībām;<br />
• nodrošināt citu ministriju nepieciešamo līdzdalību;<br />
• veicināt efektīvai projekta īstenošanai nepieciešamo valsts likumu <strong>un</strong> noteikumu<br />
pieņemšanu;<br />
• realizēt finansu kontroli.<br />
8.3.3 Programmas vadības vienība<br />
PVV sastāv no:<br />
• personāla, kas atbildīgs par administratīvo <strong>un</strong> finansu pārvaldi;<br />
• tehniskā <strong>un</strong> vides personāla, kas vadītu <strong>un</strong> uzraudzītu reģionālo atbalsta vienību<br />
darbu <strong>un</strong> nodrošinātu kontroles apmācību iespējas;<br />
• institucionālās attīstības personāls, lai nodrošinātu vispārēju palīdzību visām vietējām<br />
pašvaldībām <strong>un</strong> vadītu <strong>un</strong> atbalstītu institucionālās attīstības darbu reģionālajās<br />
atbalsta vienībās.<br />
8.3.4 Vispārējai palīdzībai nepieciešamie speciālisti<br />
Šī programma varētu sākties tūlīt, līdzko programmas vadības struktūra ir uz vietas, <strong>un</strong><br />
balstīties uz Programmas vadības vienību.<br />
Turpmākā apgāde ir plānota, lai apmierinātu tās atbalsta vajadzības, kas pamatā attiecas uz<br />
visām pašvaldībām, kuras piedalās. Tomēr tas tikpat noderīgi būtu citām pašvaldībām bez<br />
papildus ieguldījuma, izņemot apmācību gadījumus, kur ieguldījums piedāvātajā kursā
palielināsies vairākas reizes. Ja kursa programma ir gara <strong>un</strong> (vai) intensīva, ārzemju<br />
ieguldījums varētu tikt samazināts, palielinoties vietējai pieredzei.<br />
8.1 tabula.-Vispārējā palīdzība<br />
Vispārējā palīdzība<br />
Atbilstošā nodaļa<br />
Stratēģiskā plānošana 8.1.5<br />
Konsultantu darba dienas<br />
Ārzemju Latvijas<br />
Metodoloģijas attīstība 28 56<br />
Apmācību materiāls <strong>un</strong> plāns 28 28<br />
6 kursi, katrs 7 dienas 42 84<br />
Uzskaite <strong>un</strong> finansu pārvalde 8.1.6<br />
Sistēmas plāns 28 56<br />
Apmācību materiāls <strong>un</strong> plāns 28 28<br />
6 kursi , katrs 7 dienas 42 42<br />
Īpašuma tiesības uz aktīviem 8.1.7 14 14<br />
Pārvalde: pašvaldība/uzņēmums 8.1.8 14 14<br />
Cilvēkresursu attīstība 8.1.9 28 56<br />
KOPĀ 254 387<br />
8.3.5 Specifiskai palīdzībai vietējām pašvaldībām nepieciešamie speciālisti<br />
Šīs programmas nevar izpildīt, kamēr, pamatojoties uz tehniskajiem <strong>un</strong> vides aspektiem, nav<br />
izvēlētas piedalošās pašvaldības, <strong>un</strong> katra no tām nav parakstījusi institucionālās attīstības<br />
līgumu (nodaļa 8.2.1). Kamēr tiek sastādīta individuālā palīdzība katrai pašvaldībai,<br />
iepriekšējā nodaļā aprakstīto vispārējo palīdzību individuālām pašvaldībām varētu sniegt<br />
Reģionālās atbalsta vienības.<br />
8.2 tabula. Individuālā palīdzība vietējām pašvaldībām<br />
Palīdzība vietējām<br />
pašvaldībām<br />
Atbilstošā<br />
nodaļa<br />
Konsultantu darba dienas 1<br />
pašvaldībā<br />
Ārzemju<br />
Latvijas<br />
Stratēģiskā plānošana 8.2.2 28 28<br />
Uzskaite <strong>un</strong> finansu pārvalde 8.2.3 21 42<br />
Īpašuma tiesības ar aktīviem 8.2.4 154 42<br />
Pārvalde:<br />
pašvaldība/uzņēmums<br />
8.2.5 14 14<br />
Cilvēkresursu attīstība 2.5.6 28 56<br />
KOPĀ UZ PAŠVALDĪBU 105 182<br />
KOPĀ UZ 12 PAŠVALDĪBĀM 1,260 2,184
9. FINANSIĀLĀ UN EKONOMISKĀ SISTĒMA<br />
9.1 Ievads<br />
Lai izstrādātu investīciju plānu, būs nepieciešama precīzi definēta investīciju stratēģija ar<br />
būtiskākajiem sasniedzamajiem mērķiem. Šeit būs jāņem vērā valsts, rajonu <strong>un</strong> pašvaldību<br />
politiskās nostādnes, kuras palīdzēs noteikt pakalpojumu līmeņa kritērijus <strong>un</strong> citus būtiskus<br />
mērķus, ieskaitot arī vides aizsardzības mērķus, kuros vēlāk tiks iestrādāti starptautisko<br />
konvenciju <strong>un</strong> politikas principi.<br />
Investīciju plāns pievērsīs uzmanību līdzekļiem, ar kuru palīdzību šie mērķi var tikt sasniegti,<br />
ievērojot noteiktos standartus <strong>un</strong> maksātspēju.<br />
Pirmais solis šajā virzienā būs esošās sistēmas problēmu <strong>un</strong> vājo vietu noteikšana pilsētās ar<br />
situācijas izpētes <strong>un</strong> inventarizācijas palīdzību. Tā rezultātā tiks piedāvāts projekts kā<br />
potenciālais instruments konstatēto problēmu atrisināšanai vai mazināšanai.<br />
Tehniskā <strong>un</strong> finansiālā analīze noteiks <strong>un</strong> sakārtos projektus atbilstoši tehniskajam <strong>un</strong><br />
finansiālajam raksturojumam, pakalpojumu līmeņa kritērijiem, minimālajiem vides<br />
aizsardzības standartiem <strong>un</strong> maksātspēju.<br />
Lai arī šādai pieejai ir pozitīvas īpašības, tai arī ir vairāki ierobežojumi. Viens no tiem ir<br />
jautājums par to, kurš segs konkrētās izmaksas projektam, no kā sabiedrība gūst labumu<br />
kopumā. No politiskā viedokļa šo jautājumu var risināt tā, ka šīs izmaksas sedz patērētājs.<br />
Tomēr projekta izmaksu līmenis var būt pārāk augsts konkrētajai pašvaldībai, <strong>un</strong> to var būt<br />
neiespējami segt no patērētāju maksājumiem.<br />
Tas nozīmētu, ka projekts varētu nespēt virzīties uz priekšu <strong>un</strong> ka līdz ar to jebkāds ar to<br />
saistītais potenciālais sabiedrības ieguvums tiks zaudēts. Šādos <strong>un</strong> līdzīgos apstākļos valdība<br />
varētu pārskatīt savu pieeju šim jautājumam. Tā var piekrist segt projekta izmaksas no<br />
vispārējiem nodokļiem, jo projekta ieguvējs ir sabiedrība kopumā.<br />
Tas savukārt nozīmē, ka zināmos apstākļos tiks maksātas subsīdijas, lai segtu projekta<br />
papildus izmaksas. Šai sakarā var norādīt vairākus analīzes veidus. Valdība <strong>un</strong> citas<br />
nozīmīgas institūcijas varētu izrādīt vēlmi piekrist šādai pieejai vēlākajās stadijās. Tas arī<br />
nodrošinās alternatīvu pieeju projekta novērtējumam.<br />
Izvēlētā pieeja būs atkarīga no attiecīgo valdības institūciju politikas - tās vērtēs projekta<br />
radītās izmaksas <strong>un</strong> sabiedrības ieguvumus, pielietojot ekonomisko analīzi (ne tikai finansu<br />
analīzi vien).<br />
9.2 Finansu analīze<br />
9.2.1 Situācijas izpēte<br />
Ir svarīgi izprast attiecīgo pašvaldību darbības būtiskākos aspektus. Situācijas izpēte noteiks<br />
pašvaldību organizatoriskās uzbūves stiprās <strong>un</strong> vājās puses, kā arī jomas, kurās var tikt veikti<br />
nepieciešamie potenciālie uzlabojumi, ieskaitot resursu taupīšanu. Šī izpēte ir jāveic pirms<br />
investīciju plāna izstrādes katrai pilsētai.<br />
9.2.2 Mērķi<br />
Lai definētu piemērotu integrētu investīciju stratēģiju, pašvaldībai jānosaka tās mērķi saistībā<br />
ar pilsētu politiku <strong>un</strong> citām politiskām aktivitātēm nacionālās <strong>un</strong> rajona pārvaldes līmenī.<br />
Šādi noteikti mērķi ņems vērā pakalpojumu līmeņa kritēriju izpildi, kura varētu ietvert sistēmas<br />
paplašināšanos pagaidām nepieslēgtās patērētāju daļas vai potenciālo klientu virzienā. Arī
vides aspekti ir jāņem vērā, lai nodrošinātu paredzamo investīciju atbilstību nacionālajām <strong>un</strong><br />
starptautiskajām prasībām.<br />
Šie mērķi tiks sasniegti uzdevumu izpildei paredzētajā periodā, kas parasti ir 5 līdz 25 gadi.<br />
Mērķiem būs jāsedz īstermiņa, vidēja <strong>un</strong> ilgtermiņa perspektīvas visos darbības aspektos.<br />
9.2.3 Pakalpojumu līmeņa noteikšana<br />
Pakalpojumu līmeņa kritēriji tiks noteikti kā standarts, ko patērētājs ir tiesīgs saņemt pie<br />
noteiktā tarifu līmeņa. Pašvaldība būs atbildīga par to, lai reālā situācija atbilstu standartiem.<br />
Galvenie nosakāmie pakalpojumi līmeņi:<br />
Ūdens apgāde<br />
• minimālās prasības ūdens kvalitātei;<br />
• minimālais spiediens ūdens krānā;<br />
• maksimāli pieļaujamais piegādes pārtraukumu skaits.<br />
Kanalizācija<br />
• minimālās prasības dūņu izvietošanai <strong>un</strong> apstrādei;<br />
• minimālās prasības kanalizācijas izplūdei;<br />
• maksimālais pārplūžu skaits kombinētajā sistēmā.<br />
Daži pakalpojuma līmeņa standarti var tikt noteikti valsts līmenī ar likumu <strong>un</strong> būt saistoši<br />
visām Latvijas pašvaldībām. Citus varētu noteikt pašvaldības, pamatojoties uz vietējo<br />
situāciju (maksātspēju). Šobrīd pastāv <strong>un</strong> tiek pārskatīti tikai valsts standarti notekūdeņu<br />
izplūdēm. Latvijā patlaban nav savu nacionālo dzeramā ūdens standartu; bijušajiem padomju<br />
laika attiecīgajiem standartiem darbības laiks formāli beidzies 1990.gada 1.janvārī, <strong>un</strong> līdz<br />
šim nav pieņemti ja<strong>un</strong>i (tiek lietoti gan vecie PSRS, gan ES <strong>un</strong> PVO dzeramā ūdens<br />
standarti).<br />
9.2.4 Plānošana<br />
Pamatojoties uz pašvaldību esošās situācijas izpētes rezultātiem, būs iespējams noteikt<br />
projektus, kuri atbilst pašvaldību izvirzītajiem mērķiem. Līdz ar to būs iespējams aprēķināt<br />
vēlamā projekta izmaksas <strong>un</strong> ienākumus. Tāpat būs iespējams izdarīt atbilstošu slēdzienu par<br />
nepieciešamo institucionālo nostiprināšanu (attīstību), kā arī par potenciālo finansiālo<br />
ietaupījumu apmēriem, kuri var rasties nākotnē, realizējot investīciju programmu.<br />
9.2.5 Institucionālā attīstība<br />
Izpētes stadija noteiks nepieciešamo administratīvo <strong>un</strong> institucionālo izmaiņu <strong>un</strong> uzlabojumu<br />
shēmu. Institucionālās pārmaiņas papildus ietvers paralēlas programmas, kuru mērķis ir<br />
samazināt ekspluatācijas izmaksas <strong>un</strong> palielināt ienākumus. Tas varētu būt uzlabota<br />
maksājumu savākšanas mehānisma ieviešanas rezultāts <strong>un</strong>, iespējams, darbaspēka izmaksu<br />
samazināšanas rezultāts. Gaidāms, ka ar šo darbību palīdzību noteiktie mērķi, kas iestrādāti<br />
investīciju stratēģijā, tiks sasniegti.<br />
Sākotnējā pieredze rāda, ka, lai garantētu ikvienas investīciju stratēģijas veiksmīgu ieviešanu,<br />
Latvijā ir būtiski plānot <strong>un</strong> īstenot institucionālās stiprināšanas programmas. Šai aspektā<br />
būtisks ir jautājums par pašvaldību izmēriem. Šķiet, ka daudzas pašvaldību institūcijas <strong>un</strong><br />
ūdenssaimniecības uzņēmumi ir pārāk mazi, lai spētu optimāli darboties. No reformām, kuru<br />
mērķis ir apvienot pašvaldības, tādejādi var sagaidīt ievērojamu līdzekļu <strong>un</strong> resursu<br />
ekonomiju.
Ražības uzlabojumi var tikt panākti arī, novēršot investīciju <strong>un</strong> pakalpojumu dublēšanos. Šī<br />
aspekta izvērtēšana radīs tuvinātu priekšstatu par iespējām samazināt strādājošo skaitu <strong>un</strong><br />
izmantot tehnoloģijas, kuras kļūst ekonomiskas pie lielāka mēroga investīcijām. Tāpat var<br />
sagaidīt, ka uzlabosies ienākumu iekasēšanas darbs. Šādu secinājumu var izdarīt tāpēc, ka<br />
ja<strong>un</strong>ais ienākumu iekasēšanas mehānisms ir ekonomiskāks lielāka, nevis maza mēroga<br />
darbībai.<br />
9.2.6 Izmaksu analīze<br />
a) Vienības izmaksas<br />
Viens no svarīgākajiem elementiem investīciju stratēģijā ir definēt izmaksas, kas<br />
nepieciešamas mērķu sasniegšanai. Tādēļ pirmais solis ir noteikt katra elementa vienības<br />
izmaksas.<br />
Izplatītākās vienības izmaksas cita starpā ir:<br />
• cauruļu izmaksas (dažāda diametra, materiālu);<br />
• sūkņu izmaksas (dažāda izmēra);<br />
• notekūdeņu attīrīšanas izmaksas, izmantojot dažādas tehnoloģijas dažādam<br />
iedzīvotāju skaitam;<br />
• primārā <strong>un</strong> sek<strong>un</strong>dārā ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas tīkla izmaksas (uz hektāru).<br />
Ideālā gadījumā tiek izveidota datu bāze, kas saturētu informāciju par katru atsevišķu<br />
elementu <strong>un</strong> tā izmaksām.<br />
b) Kapitāla investīciju programma<br />
Kad vienības izmaksas ir noteiktas, ir iespējams definēt kapitāla izdevumu programmu visā<br />
analīzes periodā.<br />
Parasti izdevumi ir sadalīti dažādās investīciju kategorijās šādā veidā:<br />
• neatliekami darbi sistēmas uzturēšanai (īstermiņa);<br />
• esošās infrastruktūras uzlabošana, lai sasniegtu attiecīgu pakalpojumu līmeni (īsa <strong>un</strong><br />
vidēja termiņa);<br />
• sistēmas paplašināšanas darbi, lai sasniegtu noteiktu pakalpojumu līmeni (vidēja <strong>un</strong><br />
ilgtermiņa);<br />
• papildus izmaksas;<br />
• aktīvu amortizācijas izdevumi.<br />
Neatliekami darbi<br />
Neatliekamie darbi ietver visas investīcijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sistēmas<br />
vienmērīgu darbību, tā izvairoties no avārijām. Visus posmus avārijas stāvoklī nepieciešams<br />
noteikt, attiecīgi aprēķināt <strong>un</strong> iekļaut budžetā. Šāda tipa darbiem vajadzētu pievērst uzmanību<br />
pēc iespējas ātrāk. Neatliekamie darbi ir kapitāla investīciju minimums, ko pašvaldībai vai<br />
ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas uzņēmumam vajadzētu paredzēt.<br />
Uzlabošanas darbi<br />
Tā kā daļa no stratēģijas ir vēlamo mērķu sasniegšana, tad būs nepieciešams noteikt <strong>un</strong><br />
iekļaut budžetā visus nepieciešamos uzlabojumus attiecībā uz pakalpojumu līmeņa mērķu<br />
sasniegšanu. Tie ietvers tādus pasākumus kā, piemēram, ūdens spiediena paaugstināšana,<br />
pārtraukumu novēršana <strong>un</strong> pakalpojumu kvalitātes uzturēšana. Šie uzlabojumi kalpos esošo<br />
aktīvu palielināšanai, jo tiks atja<strong>un</strong>ota tīklu sistēma, elektriskās <strong>un</strong> mehāniskās ierīces,<br />
sūknētavas, ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas ierīces. Uzlabošanas darbi atja<strong>un</strong>os aktīvu
adīto pakalpojumu līmeni, kurš tika zaudēts, vairāku gadu garumā neieguldot kapitāla<br />
investīcijas.<br />
Paplašināšana darbi<br />
Pēc tam, kad neatliekamie <strong>un</strong> uzlabošanas darbi ir attiecīgi aprēķināti <strong>un</strong> iekļauti budžetā, ir<br />
nepieciešams plānot ierīču paplašināšanu, lai sasniegtu ja<strong>un</strong>u, uzlabotu pakalpojumu līmeni,<br />
piemēram, paredzot apkalpot lielāku patērētāju skaitu. Šādas programmas īstenošanā liela<br />
uzmanība jāpievērš darbu izpildes grafikam, lai nodrošinātu, ka kapitāla programmas izpildi.<br />
Paplašināšanas darbu plāns jāsastāda, vadoties no nospraustajiem mērķiem.<br />
Papildus izmaksas<br />
Papildus neatliekamajiem, uzlabošanas <strong>un</strong> paplašināšanas darbiem ir nepieciešams ņemt<br />
vērā arī citus pašvaldības izdevumus, ar kuriem būs jāsaskaras programmas īstenošanas<br />
laikā. Šie izdevumi varētu tikt grupēti šādi:<br />
• transporta;<br />
• ekipējuma;<br />
• zemes iegādes;<br />
• aktīvu apsaimniekošanas plāna;<br />
• projekta izpētes, darbu plānošanas uzraudzības;<br />
• sīkāku darbu.<br />
Aktīvu amortizācija<br />
Katrai pašvaldībai ir nepieciešams atja<strong>un</strong>ot aktīvus, kuri ekspluatācijas laikā ir nolietojušies.<br />
Katrai aktīvu vienībai ir savs plānotais darbības periods. Ir jānodrošina, ka katru gadu tiek<br />
iekrāti finansiālie resursi, lai nepieciešamības gadījumā tie būtu pieejami aktīvu aizvietošanai.<br />
Šajā sakarā ir nepieciešams aprēķināt katra galvenā ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmas<br />
komponenta paredzamo darbības ilgumu.<br />
Kanalizācijas sistēmas keramikas cauruļu ekspluatācija, piemēram, Lielbritānijā tiek plānota<br />
uz 100 gadiem, betona ūdens apgādes tīkli uz 60 gadiem, mehāniskās <strong>un</strong> elektriskās ierīces<br />
uz 20 gadiem, <strong>un</strong> sūkņi uz 10 gadiem. Attiecīgo darbības komponentu ilgumu būs<br />
nepieciešams noteikt arī Latvijas apstākļiem.<br />
Pamatojoties uz katras aktīvu vienības atlikušās darbības ilgumu, katram gadam ir iespējams<br />
aprēķināt vienotu aktīvu nolietošanās procentuālo likmi. Ja procentu likme ir aprēķināta<br />
pareizi, ir iespējams uzkrāt pietiekami lielu kapitālu nākotnei, lai segtu nomaiņas izdevumus,<br />
tādējādi jau iepriekš izvairoties no liela avāriju skaita.<br />
Agrāk amortizācijas jēdziens ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmā netika pietiekami<br />
ņemta vērā. Reāli vairums pašvaldību aktīvu šobrīd jau ir sasnieguši vai tuvākajā laikā<br />
sasniegs paredzētā darbības laika beigas, <strong>un</strong> arī aktīvu atlikusī vērtība nav ievērojama. Tātad<br />
šobrīd nav nepieciešams amortizēt šos līdzekļus. Ieguldot ja<strong>un</strong>us līdzekļus, tiem tik vai tā būs<br />
jāsāk amortizācijas aprēķini no pirmā gada.<br />
c) Ekspluatācijas izmaksas<br />
Ekspluatācijas izmaksas ietver izdevumus, kas saistīti ar sistēmas ikdienas darbību. Tās<br />
varētu tikt sagrupētas šādi:<br />
• ķimikālijas;<br />
• algas <strong>un</strong> sociālie maksājumi;<br />
• elektrība;<br />
• degviela;
• nodokļi;<br />
• citi izdevumi.<br />
Kapitāla izmaksas ir vienreizējas <strong>un</strong> tādēļ tās nemainās darbības laikā, taču tekošās<br />
izmaksas vai ekspluatācijas izmaksas ir mainīgas <strong>un</strong> ir jāaprēķina rūpīgi. Tāpēc ir jābūt<br />
precīziem aprēķiniem, lai nosegtu šīs izmaksas.<br />
Var tikt formulētas pieejas <strong>un</strong> veiktas izpētes, lai noskaidrotu iespējas uzlabot darbaspēka<br />
efektivitāti <strong>un</strong> taupīt elektrību <strong>un</strong> degvielu, ieviešot ja<strong>un</strong>as tehnoloģijas.<br />
Būs nepieciešams aprēķināt patiesās ekspluatācijas izmaksas katram iepriekšminētajam<br />
p<strong>un</strong>ktam <strong>un</strong> salīdzināt tās ar rādītājiem sekmīgākajās pašvaldībās <strong>un</strong> privātajās institūcijās,<br />
īpaši ārvalstīs. Pašvaldībām ir jācenšas sasniegt ārvalstu rādītājus, kā arī izstrādāt<br />
programmu to sasniegšanai. Līdz ar to investīciju stratēģijai būs jāņem vērā šī brīža <strong>un</strong><br />
nākotnē paredzamos ekspluatācijas izdevumus. Ir skaidrs, ka zemāki ekspluatācijas izdevumi<br />
dos vairāk finansu resursu ja<strong>un</strong>ām investīcijām vai iespēju pieslēgt sistēmai ja<strong>un</strong>u patērētāju<br />
daļu.<br />
Zudumu samazināšanas programmām, piemēram, noplūdēm ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmā,<br />
vajadzētu būt ierosinātām <strong>un</strong> mērķētām tā, lai nodrošinātu nākotnes uzkrājumus, samazinot<br />
ekspluatācijas izmaksas.<br />
Ir zināms fakts, ka vairāk kā 19% ūdens tiek zaudēts noplūžu rezultātā gan no caurulēm, gan<br />
no krāniem.<br />
Tādas pašas problēmas ir arī kanalizācijas sistēmā, kurā infiltrācija palielina pārsūknējamo <strong>un</strong><br />
attīrāmo notekūdeņu apjomu.<br />
9.2.7 Ienākumi - tarifu izpēte <strong>un</strong> struktūra<br />
Investīciju stratēģijai ir jābūt ilgtspējīgai, <strong>un</strong> galvenokārt to var panākt ar pietiekamiem<br />
ienākumiem no tarifiem.<br />
Būs nepieciešams izpētīt pašreizējo tarifu struktūru <strong>un</strong> noteikt veidus ienākumu<br />
palielināšanai, nosakot ja<strong>un</strong>u tarifu struktūru, kura ņems vērā patērētājus ar ūdens<br />
skaitītājiem <strong>un</strong> bez tiem, dažādas iedzīvotāju kategorijas <strong>un</strong> rajonus, īpašuma lielumu,<br />
komerciālos <strong>un</strong> budžeta patērētājus <strong>un</strong> rūpniecību. Varētu tikt attīstīta savstarpējās<br />
subsidēšanas politika (ar tarifu diferenciāciju - kāda patērētāju grupa subsidē<br />
maksātnespējīgu patērētāju grupu), lai segtu pensionāru <strong>un</strong> citu maksātnespējīgo patērētāju<br />
izdevumus, ja vien tas nerada būtiskus traucējumus tautsaimniecības attīstībai vietējā <strong>un</strong><br />
rajona līmenī <strong>un</strong> uzņēmumu konkurentspējai.<br />
Tarifu paaugstināšanai vajadzētu būt noteiktai pakāpeniski, lai pārliecinātos, ka tie ir pieejami<br />
(apmaksājami) patērētājam, tādējādi nodrošinot pilnīgu izmaksu nosegšanu. Teorētiski<br />
katram nākamajam tarifu paaugstinājumam (arī tam, kas nepieciešams inflācijas dēļ) nākotnē<br />
vajadzētu būt saistītam ar reāliem patērētājam sniegto pakalpojumu uzlabojumiem<br />
(piemēram, sasniegt vēlamo pakalpojumu līmeni, nodrošināt attiecīgu notekūdeņu attīrīšanu).<br />
Institucionālās stiprināšanas programmai būs f<strong>un</strong>damentāla nozīme, lai nodrošinātu tarifu<br />
precīzu noteikšanu <strong>un</strong> patērētāju norēķināšanos.<br />
Ienākumi sākotnēji var tikt palielināti, samazinot ūdens daudzumu, par kuru netiek piestādīti<br />
rēķini, <strong>un</strong> palielinot maksātāju skaitu. Šobrīd Latvijā ievērojams patērētāju skaits, atsevišķos<br />
rajonos pat 25%, nemaksā savus rēķinus. Šis daudzums varētu tikt samazināts, tomēr katrai<br />
lēmējinstitūcijai vajadzētu sagatavot nepieciešamos piesardzības soļus neatmaksājamo<br />
parādu gadījumā. Ir paredzams, ka nākotnē parādnieku skaits varētu tikt samazināts līdz 5%.<br />
Veicamie uzdevumi ir aprakstīti Liepājas ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas ziņojumā 1994. gadā.
Vadoties no citu valstu pieredzes, vēl pirms tarifu paaugstināšanas ir būtiski paredzēt, vai tie<br />
patērētājam ir reāli nomaksājami. Pasaules Banka iesaka noteikt maksu par ūdeni <strong>un</strong><br />
kanalizāciju apmēram 3-5% apmērā no vidējiem ģimenes ienākumiem.<br />
9.2.8 Finansu modelis<br />
Lai analizētu izpētes laikā paredzamās izmaksas <strong>un</strong> ieņēmumus, tiks veikta finansu izpēte.<br />
Tiks iegūti finansu indikatori: atmaksas likme (rate of return; projekta atmaksāšanās,<br />
izdevīguma rādītājs), parādu atgūšanas iespēja <strong>un</strong> tīrie ienākumi, lai nodrošinātu pilnīgu<br />
izmaksu nosegšanu, kamēr uzņēmums vēl ir finansiāli dzīvotspējīgs.<br />
Ja, sekojot šai stratēģijai, paaugstinātie tarifi kļūst nesamaksājami, jāpārformulē sākotnējie<br />
mērķi. Piemēram, varētu tikt pagarināts mērķu sasniegšanai paredzētais laiks. Arī daži<br />
tehniskie mērķi varētu tikt izmainīti, lai izveidotu pieticīgāku investīciju programmu. Šo<br />
procesu jāatkārto, līdz kamēr finansu indikatori ir pieņemami vai kamēr vairs nav pieņemama<br />
tālāka mērķu samazināšana.<br />
9.2.9 Finansu piesaistīšana<br />
Finansiāli dzīvotspējīgiem projektiem būs nepieciešams piesaistīt finansējumu, lai varētu<br />
īstenot kapitāla investīciju programmas.<br />
Potenciālie finansu avoti sīkāk aprakstīti 7.3.5 nodaļā <strong>un</strong> tie ietver:<br />
• starptautiskās finansu aģentūras;<br />
• nacionālās (Latvijas) bankas;<br />
• valsts budžets;<br />
• pašvaldību budžets;<br />
• starptautiskās palīdzības aģentūras - donori;<br />
• uzņēmuma resursi;<br />
• privātie investētāji.<br />
Pieejamie finansu avoti, katrs ar saviem noteikumiem, noteiks savus finansu indikatorus (tīrie<br />
ienākumi, parādu atgūšana, atmaksas likme). Ja, izmantojot pieejamos finansējuma avotus,<br />
projekts ir finansiāli dzīvotspējīgs, tas tiks salīdzināts ar citiem projektiem, lai nolemtu, kurš no<br />
tiem dos labāko finansiālo atmaksāšanos.<br />
Ja pieejamie finansu avoti padara projektu dzīvotspējīgu, būs jāizpēta tarifu paaugstināšanas<br />
<strong>un</strong> mērķu samazināšanas <strong>un</strong> (vai) alternatīva finansu avota pielietošanas iespējas. Šajā<br />
kontekstā projekts var kļūt dzīvotspējīgs, ja kāda no šīm alternatīvām ir pieņemama.<br />
Pēc starptautisko aģentūru prasībām “dzīvotnespējīgiem” projektiem var tikt izpētītas citas<br />
finansēšanas iespējas, galvenokārt dāvinājumi <strong>un</strong> valsts budžets. Šīs alternatīvas ir īpaši<br />
jāizpēta gadījumos, kad finansiāli “dzīvotnespējīgie” projekti ir videi vai sabiedrībai nozīmīgi<br />
<strong>un</strong> interesē palīdzības aģentūras.<br />
Paredzamo finansu fondu detāls apskats programmas <strong>800+</strong> ietvaros dots 11. nodaļā.<br />
9.3 Ekonomiskā analīze <strong>un</strong> subsīdiju gadījumi<br />
9.3.1 Sabiedrības <strong>un</strong> privātie mērķi<br />
Finansu analīze galvenokārt pievērsīsies uzņēmuma mērķiem. Tiek uzskatīts, ka jebkurā<br />
gadījumā būs nepieciešama vairāku aspektu ekonomiskā analīze, <strong>un</strong> ne tikai tāpēc, ka<br />
programma ir paredzēta mazpilsētām. Ekonomiskā analīze pieļauj alternatīvu pieeju, jo tā ir<br />
vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka investīcijas dod labumu sabiedrībai kopumā.
No ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas ierīču ekspluatācijas parasti tiek gaidīts, ka tā darbojas saskaņā ar<br />
komerciālo praksi. Tā tiek koncentrēta uz galvenajiem mērķiem, kuri ir - nodrošināt<br />
pakalpojumus <strong>un</strong> padarīt ieņēmumus no izmantojamajiem aktīviem salīdzināmus ar citām<br />
pieejamām investīcijām. Maksātspēja jebkurā gadījumā limitēs iespējas pievērsties citiem<br />
mērķiem.<br />
Papildus projekta ietekmes varētu tikt noteiktas <strong>un</strong> aplūkotas ekonomiskajā analīzē, sevišķi<br />
tās, ko jutīs sabiedrība kopumā. Rezultātā var tikt atrasti citādi projekta formulējumi nekā<br />
uzņēmumā definētie ar šaurākiem mērķiem, kuri vērsti uz ierobežotu pakalpojumu skaita<br />
nodrošināšanu finansiāla labuma iegūšanai.<br />
Šajā gadījumā ir divi galvenie iemesli paplašinātas analīzes veikšanai. Viens ir saistīts ar<br />
vispārējās ekonomiskās efektivitātes sasniegšanu. Otrs ir saistīts ar maksātspēju. Galvenais<br />
iemesls, kāpēc papildus finansu analīzei jāveic projekta ekonomiskā izpēte, ir neierēķināto<br />
izmaksu (blakus efektu) eksistence <strong>un</strong> tirgus deformācijas, kas rodas vairāku iemeslu dēļ.<br />
Piemēram, monopolstāvoklis <strong>un</strong> valdības politika, kuri, ja netiek pietiekami kontrolēti, rada<br />
cenu kropļojumus, kuri savukārt noved pie neoptimāliem investīciju lēmumiem. Tomēr ir<br />
skaidrs, ka nelieliem ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas uzņēmumiem konkurence nav iespējama. Tādēļ<br />
monopols <strong>un</strong> regulācija šeit ir pieņemama.<br />
9.3.2 Neierēķinātās izmaksas<br />
Kom<strong>un</strong>ālo pakalpojumu uzņēmumi pievēršas samērā šauriem mērķiem, kuri definēti iepriekš,<br />
tiem var nebūt liela stimula ņemt vērā dažas to darbības negatīvas sekas, kuras ietekmē<br />
iedzīvotājus kopumā. Zināmi normatīvie akti var kalpot kā negatīvo seku (piemēram,<br />
atkritumu uzkrāšanās upju sistēmās) samazinātājs, taču ne visas jomas var aptvert šādā ceļā.<br />
Katrā ziņā normatīvo aktu prasības rada papildu izmaksas, <strong>un</strong> rodas jautājums par to, kam<br />
tās būtu jānosedz, īpaši gadījumos, kad uzņēmuma ienākumi diez vai spēj tās nosegt.<br />
9.3.3 Tirgus deformācijas<br />
Papildus problēmas rodas, kad atklājas, ka tirgus cenas adekvāti neatspoguļo patiesās<br />
resursu izmaksas (zaudēto iespēju izmaksas).<br />
Tirgus cenas var tikt sagrozītas vairāku faktoru dēļ. Tie var būt - konkurences trūkums,<br />
piemēram, monopols, importa kontrole u.tml. Cenas sagroza arī nodokļi <strong>un</strong> subsīdijas, kuras<br />
tiek uzliktas precēm <strong>un</strong> pakalpojumiem. Pēdējais skar pārsvarā tikai naudas līdzekļu pārdali<br />
starp cilvēkiem <strong>un</strong> nav saistīts ar ekonomisko analīzi, kura vērsta uz tautsaimniecību kopumā.<br />
Ekonomiskās analīzes rezultāti veidos slēdzienus par finansu analīzes rezultātiem. Šajā<br />
gadījumā pieņemtais lēmums var noraidīt arī projektu kā tādu (pat, ja projektam ir pieņemama<br />
finansiālā atmaksas likme), vai arī likt projektu pārformulēt, padarot piemērotāku investīciju<br />
formu no visas tautsaimniecības viedokļa.<br />
9.3.4 Subsīdiju radītās sekas<br />
Eksternalitātes <strong>un</strong> citas tirgus nepilnības dažkārt var novest pie nepieciešamības izmantot<br />
subsīdijas. Šādā gadījumā tirgus cenu sagrozījumu var izraisīt, piemēram, muita importam vai<br />
tirdzniecības kontrole. Šādos apstākļos tirgus cenas var neatspoguļot ierobežotu resursu<br />
zaudēto iespēju izmaksas, kas ir patiesās ekonomiskās cenas, salīdzinājumā ar importa<br />
kontroles, valūtas maiņas kontroles u.c. sagrozītajām cenām. Ekonomiskajai analīzei<br />
mērķiem parasti rēķina nepieciešamo resursu ēnu cenas. Tās ir cenas, kurās netiek iekļauti<br />
nodokļi, importa tarifi utt. <strong>un</strong> kurās veiktas citas korekcijas, lai ņemtu vērā tirgus nepilnības,<br />
eksternalitātes u.c.<br />
Iespējams, ka, piemēram, mazas pilsētas ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas projekts ir<br />
novērtēts pēc tirgus cenām. Tomēr ir zināms, ka projekta finansiālās izmaksas ir sagrozītas.
Kad šie sagrozījumi no analīzes tiek izslēgti <strong>un</strong> projekts novērtēts patiesajās resursu<br />
izmaksās, tad var izrādīties, ka projekta izmaksas ir ievērojami zemākas.<br />
Secinājumi no iepriekšminētā (cik tālu tas attiecas uz valsts investīcijām) ir, ka projekta<br />
ekonomiskā izpēte ir nepieciešama gadījumos, kad ir jāņem vērā plašāka investīciju ietekme:<br />
lai ietvertu neparedzētās ietekmes (eksternalitātes) vai lai novērstu tirgus nepilnības.<br />
Tā kā ekonomiskās analīzes sekas var būt atšķirīgas no finansu, tad tās rezultāti ir jāiestrādā<br />
pašvaldību organizāciju investīciju lēmumos. Iespējams, ka zināmos apstākļos projektam būs<br />
pozitīva finansiālā atmaksas likme, bet negatīva ekonomiskā. Šādā gadījumā no projekta būs<br />
vai nu jāatsakās, vai arī tas jāpārformulē (sabiedrībai par labu). Tomēr ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
notekūdeņu attīrīšanas projektu gadījumos tam ir ļoti maza varbūtība.<br />
Iepriekšminētā pieeja var tikt apvienota ar papildus ieguvumu novērtēšanu. Investīcijas<br />
mazās pilsētās, piemēram, var tikt uzskatītas par nepievilcīgām, ja vērtējums ir veikts<br />
komerciālā plāksnē, izmantojot tirgus cenas <strong>un</strong> komerciālus mērķus. Un tās savukārt varētu<br />
izrādīties samērā pamatotas, ja tiek veikts ekonomiskais vērtējums ir <strong>un</strong> izmantotas cenas,<br />
kuras atspoguļo patiesās resursu izmaksas. Nodrošinot projektu ar subsīdijām, tas var tikt<br />
akceptēts gadījumos, kad citādi būtu noraidīts.<br />
Galvenais iepriekšminētajā ir tas, ka tikai finansiāla pieeja investīciju programmai var novest<br />
pie nepietiekamām investīcijām ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmā, īpaši mazās<br />
pilsētās, kur finansiālās atmaksas likmes, iespējams, ir relatīvi zemākas.<br />
Soļi, kas veicami, realizējot ekonomisko <strong>un</strong> finansiālo analīzi, ir vienādi, izņemot to, ka<br />
pirmajā gadījumā veicama plašāka mēroga ietekmju analīze. Vispārējā ekonomiskā analīzes<br />
pieeja ir dota J pielikumā.<br />
9.4 Finansu <strong>un</strong> ekonomiskie ieteikumi<br />
Iepriekšējā analīze ir aprakstījusi metodoloģisko pieeju finansu <strong>un</strong> ekonomiskās investīciju<br />
stratēģijas izstrādei ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmai Latvijā. Tā kā šīs investīcijas ieviesīs<br />
pašvaldību organizācijas vai to uzņēmumi ar nodomu segt visas izdevumu programmas<br />
finansiālās izmaksas <strong>un</strong> padarīt piemērotas investīciju atmaksas likmes, tad ir nepieciešama<br />
finansiālā analīze.<br />
Investīcijas kādā nozarē ir arī valsts politikas jautājums, īpaši tāpēc, ka tiek skarti sabiedrības,<br />
veselības aizsardzības <strong>un</strong> vides aspekti. Šajā kontekstā var rasties konflikti starp diviem<br />
konkurējošiem mērķiem.<br />
Viena no konflikta atrisināšanas iespējām ir likumdošana. Var tikt izstrādāta piemērota<br />
likumdošana, kura balstīta uz vēlamo politiku, lai piespiestu pašvaldību organizācijas ievērot<br />
minimālos sabiedrības, veselības <strong>un</strong> vides normu standartus. Taču šādu lēmumu finansiālās<br />
sekas varētu nebūt iespējams apmaksāt patērētājiem katrā atsevišķā pašvaldībā. Viens no tā<br />
rezultātiem varētu būt, ka projekts, no kura ir potenciāls labums sabiedrībai kopumā, var<br />
netikt ieviests vai arī ieviests nepieņemamā veidā.<br />
Tiek ieteikts valdībai <strong>un</strong> attiecīgajām tās organizācijām formulēt piemērotu starpniecības<br />
politiku šajā sakarā. Pamatuzdevums valdībai būtu - nolemt, vai nodrošināt pašvaldības<br />
(uzņēmumus) ar subsīdijām, lai sekmētu projekta izstrādi <strong>un</strong> ieviešanu, no kura iegūtu visa<br />
sabiedrība (piemēram, vides projekti). Ja tiek nolemts šādi rīkoties, finansiālā analīze,<br />
pamatota galvenokārt uz pašvaldības institūciju finansiālajām iespējām, var būt nepietiekama.<br />
Ir iespējamas arī citas pieejas, tādēļ tiek ieteikta ekonomiskā analīze.<br />
Šī alternatīvā pieeja ņem vērā izmaksas <strong>un</strong> ieguvumus, ko no projekta gūs sabiedrība<br />
kopumā, <strong>un</strong> tādēļ dod citādu prioritāro projektu secību nekā, ja izmanto tikai finansiālo analīzi.<br />
Papildus tā nodrošina citu pieeju izmaksu segšanai <strong>un</strong> tādejādi iesaka projekta subsidēšanu.
Ja tiek nolemts, ka šai pieejai dažos gadījumos <strong>un</strong> zināmos projektu tipos tiek dota<br />
priekšroka, tad būtiskākie veicamie soļi doti J pielikumā.<br />
10.1 Ievads<br />
10.1.1 Pamatinformācija<br />
10. INVESTĪCIJU STRATĒĢIJA<br />
Ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas ierīču uzlabošana Latvijā tika uzsākta pēc neatkarības<br />
atgūšanas ar HELCOM iniciatīvu “karsto” piesārņojumu p<strong>un</strong>ktu noteikšanā. Pēc šo vietu<br />
noskaidrošanas tika ierosināti <strong>un</strong> vēlāk uzsākti projekti trijās lielākajās Latvijas pašvaldībās -<br />
Liepājā, Daugavpilī <strong>un</strong> Rīgā.<br />
Pamatojoties uz šiem projektiem, <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong><br />
nolēma, ka ir nepieciešama oficiāla stratēģija, lai noteiktu arī citas prioritātes, kur būtu<br />
nepieciešams finansiālais <strong>un</strong> tehniskais atbalsts.<br />
Stratēģija ir sagatavota, lai nodrošinātu, ka investīcijas tiek plānotas <strong>un</strong> attiecīgi ieviestas,<br />
ņemot vērā:<br />
• apstiprinātos mērķus;<br />
• tehnisko, vides, institucionālo <strong>un</strong> finansu pamatsituāciju;<br />
• dažāda tipa projektus, kuriem nepieciešama finansiāla palīdzība;<br />
• nepieciešamību izstrādāt kritērijus, pēc kuriem izvēlēties pašvaldības;<br />
• nepieciešamību izveidot pašvaldību sarakstu, lai prioritizētu finansiālās palīdzības<br />
saņemšanu;<br />
• nepieciešamību nodrošināt resursus projekta ieviešanai, ieskaitot finansējumu <strong>un</strong><br />
darbu organizāciju;<br />
• piemērota laika grafika izstrādi projekta ieviešanai 2., 3., <strong>un</strong> 4. fāzē;<br />
• nepieciešamību konsultēties ar attiecīgajām struktūrām centrālajā <strong>un</strong> reģionālajā<br />
līmenī (stratēģija nevar tikt izstrādāta izolēti no institūcijām, kuras gūs labumu no šīs<br />
iniciatīvas).<br />
10.1.2 Stratēģijas mērķi<br />
Stratēģija ir izstrādāta saskaņā ar 1. nodaļā apkopotajiem mērķiem, kas sākotnēji noteikti<br />
projekta darba uzdevumā, <strong>Vides</strong> aizsardzības politikas plānā Latvijai <strong>un</strong> VIP <strong>un</strong> kas tika<br />
nosprausti Stratēģijas plānošanas seminārā 1996. gada maijā. Tālākajā tekstā parādīts, kādā<br />
veidā, īstenojot stratēģiju, daži no šiem mērķiem var tikt ieviesti.<br />
<strong>Vides</strong> <strong>un</strong> tehniskie mērķi<br />
Uzlabot ūdens kvalitāti Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī <strong>un</strong> citās ūdenstilpēs, samazinot<br />
piesārņojuma slodzi, kas rodas no vidēju <strong>un</strong> mazu pilsētu neattīrītu notekūdeņu izplūdēm;<br />
Kā jau tika teikts 4. nodaļā, šobrīd daudzas no notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm Latvijā<br />
nenodrošina tādas izplūdes, kādas atbilstu to atļaujās izvirzītajām prasībām. Tā rezultātā<br />
uztverošajās ūdenstilpēs tiek ievadīts lielāks piesārņojums nekā tas pieļaujams, <strong>un</strong> tas nonāk<br />
Baltijas jūrā <strong>un</strong> Rīgas jūras līcī. Šīs piesārņojuma slodzes samazināšana tiks panākta,<br />
uzlabojot attīrīšanu saskaņā ar 3. nodaļā noteiktām vides prioritātēm.<br />
Palīdzēt vispārējā Latvijas vidēju <strong>un</strong> mazu pilsētu ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu sistēmu<br />
uzlabošanā, nosakot ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmu tehniskos uzlabojumus <strong>un</strong><br />
ņemot vērā alternatīvo tehnoloģiju pielietošanu, lai iegūtu zemāko izmaksu pieeju;
Ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas ierīču aprūpe visumā ir pašvaldību kompetencē.<br />
Šobrīd vairumam pašvaldību finansiālu grūtību dēļ ir ierobežotas spējas uzturēt vai uzlabot<br />
savas ierīces. Valdība caur VARAM sniegs palīdzību pašvaldībām, izstrādājot <strong>un</strong> īstenojot<br />
investīciju stratēģiju, kas izklāstīta šai ziņojumā.<br />
Esošo ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras sistēmu saglabāšana <strong>un</strong> to<br />
darbības uzlabošana būs prioritāte līdzās ja<strong>un</strong>u šādu ierīču būvei teritorijās, kur slikta vides<br />
kvalitāte būtiski ietekmē sabiedrības veselību.<br />
Noteikt pēc svarīguma prioritizētu investīciju projektu sarakstu iekļaušanai VIP.<br />
<strong>Vides</strong> pārskats, ka veidots kā šīs izpētes daļa, nosaka prioritārās sfēras investīciju<br />
ieguldīšanai (skat. 3.4.2 nodaļu), ņemot par pamatu sabiedrības veselības <strong>un</strong> vides<br />
aizsardzības intereses. Papildus tam pārskatos par ūdens apgādi <strong>un</strong> kanalizāciju ir noteiktas<br />
ar pakalpojumu līmeni saistītās prioritārās vajadzības. Investīciju projekti tiks prioritizēti<br />
saskaņā ar šajā nodaļā noteikto procedūru.<br />
Mazināt vai novērst draudus cilvēku veselībai, piem., zemas kvalitātes dzeramā ūdens dēļ.<br />
Projekti, kas uzsākti šīs stratēģijas ietvaros, mazinās draudus cilvēku veselībai. Cita starpā tie<br />
ietvers arī to upju ūdens kvalitātes uzlabošanu, kas tiek lietotas dzeramā ūdens apgādei <strong>un</strong><br />
rekreācijai, kā arī ūdens apgādes <strong>un</strong> sadales sistēmu <strong>un</strong> notekūdeņu savākšanas <strong>un</strong><br />
attīrīšanas ierīču paplašināšana <strong>un</strong> uzlabošana.<br />
Novērst neatgriezeniskas izmaiņas ekosistēmās, ar īpašu uzsvaru uz bioloģiskās<br />
daudzveidības samazināšanos, ainavu degradāciju, ko izraisa, piem., eitrofikācija, ūdens<br />
ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās.<br />
Ekosistēmu aizsardzība tiks panākta, uzlabojot notekūdeņu attīrīšanu <strong>un</strong> līdz ar to arī<br />
uztverošo ūdenstilpju kvalitāti. Pakāpeniski kanalizācijas darbu uzlabojumi samazinās<br />
piesārņojuma slodzi, tai skaitā fosforu <strong>un</strong> slāpekli, kas ir galvenie eitrofikācijas izraisītāji.<br />
Izpildīt Latvijas starptautisko līgumu <strong>un</strong> vienošanos, piem., HELCOM (Helsinku konvenciju) <strong>un</strong><br />
ES direktīvu prasības, lai uzlabotu vides kvalitāti.<br />
Ieteiktie ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas darbu uzlabojumi tiks veikti tā, lai panāktu<br />
atbilstību HELCOM <strong>un</strong> attiecīgo ES direktīvu noteiktajiem kvalitātes standartiem. Stratēģijas<br />
īstenošana īpaši veicinās 3.3 <strong>un</strong> 4.9 nodaļā uzskaitīto direktīvu prasību izpildi.<br />
Pārvaldes <strong>un</strong> institucionālie mērķi<br />
Nodrošināt, lai stratēģijas ietvaros īstenotie projekti ir ilgtspējīgi, savstarpēji saskaņoti <strong>un</strong><br />
atbilst nacionālām prioritātēm, ietverot Latvijas vides attīstību;. Īstenojamie projekti tikai tad<br />
tiks iekļauti stratēģijā, ja izpētes studijas parādīs, ka tie var būt ilgtspējīgi. Piemēram, ja ir<br />
pārliecība, ka pašvaldība ir uzsākusi nepieciešamos institucionālos uzlabojumus, lai<br />
nodrošinātu kvalificētu darbaspēku, finanses utt. ierīču uzturēšanai <strong>un</strong> ekspluatācijai, tiklīdz<br />
tās ir uzceltas.<br />
Projektu atlases procedūra dos prioritāti tiem projektiem, kas nepieciešami vides aizsardzībai<br />
valstī, īpaši, ja tie orientēti uz sabiedrības veselības uzlabošanu.<br />
Nodrošināt saikni ar agrākajiem, kā arī ar šobrīd jau esošajiem projektiem.<br />
Stratēģijas izstrādē pietiekama uzmanība ir jāvelta agrākajiem projektiem, kā arī citām, šobrīd<br />
jau esošām aktivitātēm. Piemēram, projekta sasaistīšana ar 1.2 nodaļā uzskaitītajiem<br />
projektiem.
Sasniegt dažādu projektā iesaistīto pušu vienošanos par rekomendēto stratēģiju.<br />
Stratēģija ir izstrādāta, regulāri kontaktējoties ar ieinteresētajām pusēm, piemēram,<br />
pašvaldībām, organizējot projekta Darba grupas <strong>un</strong> Vadības grupas sanāksmes, kā arī<br />
stratēģijas plānošanas semināru maijā.<br />
Uzlabot Latvijas vides pārvaldes potenciālu, nosakot labākās metodes institucionālās<br />
pārvaldes shēmu ieviešanā, lai efektīvi izlietotu finansu <strong>un</strong> citus resursus, kā arī izstrādājot<br />
ja<strong>un</strong>us likumdošanas <strong>un</strong> ekonomiskos instrumentus ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmu<br />
apsaimniekošanai Latvijā, tai skaitā monitoringa sistēmu.<br />
Institucionālais apskats atklāj zināmus trūkumus Latvijas ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas<br />
sistēmu pārvaldē vietējā, reģionālā <strong>un</strong> valsts līmenī.<br />
Vietējā līmenī tehnisko uzlabojumu projekti var tikt akceptēti tikai tad, ja tiek uzsākti arī<br />
nepieciešamie institucionālie uzlabojumi. Institucionālo jautājumu uzlabošanas metodoloģija ir<br />
noteikta 8. nodaļā <strong>un</strong> tā pamatojas uz īpašu palīdzību atsevišķām pašvaldībām <strong>un</strong> vispārējo<br />
palīdzību, ko īstenos paredzētā Projekta ieviešanas grupa.<br />
Centrālā (valsts) līmenī ir noteikti daži projekti, kas veido stratēģijas ieviešanas vispārējo<br />
struktūru, ļaujot realizēt nepieciešamās monitoringa iespējas.<br />
Noteikt fondus <strong>un</strong> resursus, kas nepieciešami, lai realizētu ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas<br />
plānus Latvijā.<br />
Latvijas ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmu uzlabojumu īstenošanai nepieciešamais<br />
finansējums ir krietni vien lielāks nekā to šobrīd var atļauties. Stratēģijas izstrādes gaitā ir<br />
veikts novērtējums attiecībā uz to, ko varētu atļauties, <strong>un</strong> tas saskaņots ar iespējamā<br />
pieejamā finansējuma novērtējumu no dažādiem avotiem, piemēram, aizdevumi <strong>un</strong><br />
neatmaksājamā palīdzība.<br />
Samazināt ūdens resursu nelietderīgu izmantošanu.<br />
Tipiskie projekti, kas aprakstīti 4. <strong>un</strong> 5. nodaļā, ietver arī resursu taupīšanas iespējas (piem.,<br />
enerģija, noplūdes no ūdens caurulēm). Institucionālie uzlabojumi, optimizējot budžeta<br />
kontroli <strong>un</strong> izmantojot efektīvākas pārvaldes metodes, arī veicinās finansiālo līdzekļu<br />
optimālāku izlietojumu.<br />
10.2 Organizācija<br />
Ieviešot projektu <strong>800+</strong>, būs nepieciešams jau pašā sākumā nodibināt organizatoriskas<br />
struktūras 2., 3. <strong>un</strong> 4. fāzei, kuras aprakstītas 8.3 nodaļā. Piedāvātā struktūra shematiski dota<br />
10.1 attēlā.<br />
Vadības grupa<br />
Ir paredzams, ka vadības grupa, kura tika izveidota projekta 1. fāzes laikā, turpinās savu<br />
darbu arī turpmākajās projekta fāzēs - 2, 3, 4.<br />
Centrālā institūcija<br />
Projekta ieviešanas grupa (vadības vienība) atrastos Rīgā, <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās<br />
attīstības <strong>ministrija</strong>s pakļautībā. Tās galvenie uzdevumi būtu:<br />
Šo lomu varētu pildīt vai nu:
• pārveidota projekta pamata grupa, kura tika izveidota projekta 1. fāzē, vai<br />
• privāta kompānija, kura administrē līdzekļu izlietojumu Latvijas valdības uzdevumā,<br />
vai<br />
• <strong>Vides</strong> fonda vai Pašvaldību kreditēšanas fonda struktūrvienības.<br />
Reģionālā organizācija<br />
Atkarībā no projekta ieviešanai paredzētā finansējuma, dažas f<strong>un</strong>kcijas ir paredzēts deleģēt<br />
RVP. Kā ierosināts 8.3 nodaļā, būtu nepieciešama vairāku reģionālo atbalsta vienību (kas<br />
pakļautas RVP) izveide, lai palīdzētu pašvaldībām projektu administrēšanā. Šīs vienības pēc<br />
lieluma <strong>un</strong> f<strong>un</strong>kcijām varētu būt līdzīgas projekta ieviešanas vienībām (PIV), kuras tika<br />
izveidotas Liepājas <strong>un</strong> Daugavpils projektos. Tās papildus piesaistītu speciālistus no<br />
pašvaldībām, kuras piedalās projektā, vietējos konsultantus <strong>un</strong>, ja nepieciešams, sākotnēji arī<br />
palīdzību no starptautiskajiem konsultantiem. Var uzskatīt, ka finansiāli neizdevīgi būtu veidot<br />
atsevišķas vienības katrā iesaistītajā pašvaldībā, ja iedzīvotāju skaits ir zem 20 000 līdz 50<br />
000. Veicamie uzdevumi ietvertu līgumu sagatavošanu, konkursu pārraudzību, līgumu<br />
administrēšanu <strong>un</strong> pārraudzību <strong>un</strong> monitoringu.<br />
Ir paredzams, ka minētās organizatoriskās struktūras tiktu paplašinātas, pēc nepieciešamības<br />
piesaistot speciālistus konkrētiem uzdevumiem, piemēram, detālprojekta izstrādei, konkursu<br />
organizēšanai <strong>un</strong> līguma pārraudzībai.<br />
10.3 Projektu tipi<br />
Izpētes laikā tika noteikti pieci projektu tipi, kuri ir piemēroti projekta <strong>800+</strong> iniciatīvai. Tie ir:<br />
• demonstrācijas projekti (jeb modeļa, demonstrācijas projekti);<br />
• jau esošie projekti, piemēram, Zviedrijas <strong>un</strong> Somijas projekti;<br />
• visaptverošo uzlabojumu projekti, līdzīgi kā Liepājā <strong>un</strong> Daugavpilī;<br />
• institucionālie (sistēmu veidojošie) projekti (gan nacionālajā, gan vietējā līmenī);<br />
• upju sateces baseinu projekti.<br />
Katra projekta tipa būtiska sastāvdaļa būs apmācība.<br />
Piecu projektu tipu apkopojums dots 10.1 tabulā<br />
10.1 tabula. Projektu tipi<br />
Projekta tips Mērķis Uzdevumi<br />
Demonstrācijas<br />
projekti<br />
Esošie projekti<br />
Visaptverošo<br />
uzlabojumu<br />
projekti<br />
Sistēmu<br />
veidojošie<br />
projekti<br />
Izmēģināt risinājumus noteiktajām<br />
tipiskajām problēmām (gan<br />
institucionālām, gan tehniskām) Celt<br />
pašvaldību iespējas. Veikt to ar<br />
atbilstošām apmācībām vietējā līmenī.<br />
Turpināt iesākto iniciatīvu; nodrošināt, ka<br />
projekti tiek finansēti 1997. gadā<br />
Paplašināt jau izstrādāto koncepciju<br />
Liepājas <strong>un</strong> Daugavpils <strong>un</strong> citiem<br />
esošajiem projektiem. Projektiem būtu<br />
jāietver institucionālie <strong>un</strong> tehniskie aspekti<br />
Uzlabot institucionālo <strong>un</strong> vides potenciālu<br />
gan vietējā, gan nacionālā līmenī.<br />
Nodrošināt atbilstošas apmācības.<br />
Mazas pilsētas, ar iedz. sk. zem<br />
2000 - 5000, kuras nevar atļauties<br />
turpmāk minētos projektus<br />
Sateces baseini (sk. turpmāk)<br />
Pašvaldības jau noteiktas<br />
Pašvaldības ar augstāko prioritāro<br />
nozīmi gan vietējā, gan nacionālā<br />
līmenī <strong>un</strong> tās, kurām ir spējas<br />
saņemt finansējumu. Pārsvarā<br />
pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs<br />
5000<br />
Nodrošināt programmas <strong>800+</strong><br />
ieviešanas vispārējo struktūru<br />
(sistēmu)
Sateces baseina<br />
projekti<br />
Optimizēt investīcijas, kuras<br />
nepieciešamas katrai pilsētai, lai<br />
sasniegtu uztverošajām ūdenstilpēm<br />
noteiktos ūdens kvalitātes mērķus.<br />
Pašvaldību izvēle katrā atsevišķā<br />
baseinā Sākotnējais solis uz<br />
baseinu principa veidotu ūdens <strong>un</strong><br />
kanalizācijas uzņēmumu attīstībā<br />
Projektu ieviešana programmas <strong>800+</strong> 2.,3. <strong>un</strong> 4. fāzes laikā varētu sastāvēt no:<br />
• projektu atlases stadijas;<br />
• detālprojekta izstrādes <strong>un</strong> līguma sagatavošanas stadijas;<br />
• ieviešanas stadijas, t.sk. nepieciešamajām apmācībām;<br />
• plānveidīga monitoringa (projekta rezultātu novērtēšanas) stadijas.<br />
10.4 Demonstrācijas projekti<br />
10.4.1 Demonstrācijas projektu nepieciešamība<br />
Demonstrācijas projekti (jeb paraugprojekti) ir paredzēti kā izmēģinājuma risinājumi tipiskām<br />
problēmām, kuras sastopamas viscaur Latvijā, Tie saistīti ar tehniskiem <strong>un</strong> vides<br />
uzlabojumiem attiecībā uz ūdens apgādi <strong>un</strong> kanalizāciju, kā arī ar institucionālo<br />
nostiprināšanu. Šīs problēmas ir detalizēti aprakstītas iepriekšējās šī ziņojuma nodaļās, īpaši<br />
4. <strong>un</strong> 5. nodaļā.<br />
Ieviešanas process tiks novērots līdz pat projekta 4. fāzei, lai noteiktu projektu piemērotību<br />
valsts mērogā. Projekti īpaši tiks orientēti uz:<br />
• atbilstošu standarta risinājumu noteikšanu tehniskām problēmām, piemēram,<br />
attīrīšanas procesam;<br />
• standarta specifikāciju <strong>un</strong> piegādes prakses noteikšanu;<br />
• institucionālo uzlabojumu modeļu izstrādi.<br />
Šis projektu tips varētu tikt ieviests neatkarīgi, vēlams mazākajās pašvaldībās ar iedzīvotāju<br />
skaitu zem 2000 - 5000. Ideāli būtu izvēlēties pašvaldības, kuras nav piemērotas “esošajiem”<br />
vai visaptverošo uzlabojumu projektiem, kuri aprakstīti tālāk. Tas palīdzētu iesaistīt mazākās<br />
pašvaldības, kuras šobrīd nevar atļauties visaptverošo uzlabojumu projektus, kādi šobrīd tiek<br />
realizēti Liepājā, Daugavpilī <strong>un</strong> Cēsīs.<br />
Ieviešamo projektu skaitu ietekmēs pieejamais finansējums <strong>un</strong> nepieciešamība saskaņot<br />
projektus ar dažādu pašvaldību vajadzībām <strong>un</strong> prioritātēm.<br />
Kā minēts iepriekš, projekta, īpaši tehnisko uzlabojumu saņēmējam būtu nepieciešams<br />
apzināties, ka:<br />
• ierīces būs detālu novērojumu objekts vairākus gadus pēc darbu pabeigšanas, lai<br />
nodrošinātu, ka to darbības vai to rezultāti tiek novēroti (šī projekta 4. fāze), kā arī, lai<br />
izmantotu iegūtos rezultātus kā liecību tam, ka ierīces var pielietot kā piemērotu<br />
risinājumu arī citur;<br />
• pastāv iespēja, ka piedāvātais izmēģinājuma risinājums nav ar vismazākajām<br />
izmaksām, <strong>un</strong> tehniskais risinājums varētu būt nepieejams.<br />
10.4.2 Uzdevumi<br />
Lai palīdzētu noteikt prioritātes demonstrācijas projektiem, tipiskās problēmas, kuras iepriekš<br />
aprakstītas ziņojumā, var tikt iedalītas divās grupās. Tās ir:<br />
• vietas, kur izmēģinājuma risinājumi būtu vispiemērotākie Latvijas ūdens <strong>un</strong><br />
kanalizācijas ierīču ilgtermiņa attīstībai;
• vietas, kur demonstrācijas projekti nav nepieciešami, jo ir jau pietiekama starptautiskā<br />
<strong>un</strong> (vai) vietējā pieredze, kas ļauj pieņemt lēmumus.<br />
Tipiskās iepriekš noteiktās problēmas, uz kurām var tikt balstīti demonstrācijas projekti, ir<br />
apkopotas 10.2 tabulā<br />
10.2 tabula. Iespējamie demonstrācijas projekti<br />
Problēma<br />
Tehniska - kanalizācija<br />
Notekūdeņu attīrīšana<br />
K1<br />
K2<br />
K3<br />
Tipisks projekta<br />
tips<br />
Demonstrācijas projekts<br />
Ekspluatācijas uzlabojumi<br />
Esošo pamatlīdzekļu<br />
atja<strong>un</strong>ošana<br />
Ja<strong>un</strong>as ierīces mazai pilsētai<br />
Nekanalizētās teritorijas K5 Septiņu darbības uzlabošana<br />
Kanalizācija<br />
K7<br />
K10<br />
Kanalizācijas tīkla atja<strong>un</strong>ošana<br />
Kanalizācijas tīkla uzturēšana<br />
Dūņas K11 Apstrāde <strong>un</strong> uzglabāšana<br />
Tehniska - ūdens apgāde<br />
Ūdens ieguves avoti<br />
Ū1<br />
Ū2<br />
Ū3<br />
Ū4<br />
Ņemšanas vietu uzlabošana<br />
Mākslīga pazemes ūdeņu<br />
papildināšana<br />
Pazemes ūdens reinfiltrācija<br />
Enerģijas taupīšana<br />
Ūdens attīrīšana Ū5 Ūdens attīrīšanas uzlabošana<br />
Institucionāla<br />
Specifiska palīdzība<br />
<strong>Vides</strong><br />
Teritorijas, kur nepieciešami<br />
uzlabojumi<br />
skat. 8.2 tabulu<br />
skat. 3.8.2 nodaļu<br />
Šī projektu grupa ietvertu arī specifisku institucionālo stiprināšanu. Tas palīdzētu pilsētām,<br />
kas vēlas piedalīties <strong>800+</strong> programmā, bet pagaidām neatbilst projekta izstrādes potenciāla<br />
novērtēšanas kritērijiem. Šie kritēriji aprakstīti 7.3 nodaļā. Projektu mērķis varētu būt -<br />
sagatavot pašvaldību līdz atbilstošajam līmenim, lai tā pēc zināma laika būtu gatava<br />
visaptverošo uzlabojumu projektam.<br />
Kā iepriekš ierosināts, pieprasījumi pēc demonstrācijas projektiem varētu tikt paredzēti<br />
pašvaldībām ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka<br />
visaptverošo uzlabojumu projekti vai projekti, kuri saistāmi ar “esošajām” aktivitātēm,<br />
nevarētu tikt realizēti kā demonstrācijas projekti, tādejādi radot pozitīvu rezultātu lielākajās<br />
pilsētās.<br />
10.5 Esošās aktivitātes<br />
10.5.1 Pamatinformācija<br />
Apmēram 20 vai vairāk pašvaldībās šobrīd tiek plānoti projekti vai arī to realizācija jau ir<br />
uzsākta. Šie projekti dabiski iekļaujas projekta <strong>800+</strong> sistēmā <strong>un</strong> sacentīsies pieejamā<br />
finansējuma ieguvē. Lielākā daļa no tiem pašreiz atrodas projekta izpētes stadijā, kaut gan
daži, piemēram, Cēsīs, jau atrodas ieviešanas stadijā. Šo projektu statuss ir apkopots 10.3<br />
tabulā.<br />
Projekti tiek gatavoti līdzīgi, kā to darīja Liepājā <strong>un</strong> Daugavpilī. Projekta izpēte tika veikta, lai<br />
pārbaudītu <strong>un</strong> noteiktu:<br />
• esošo situāciju pilsētā;<br />
• ilgtermiņa vajadzības vides, tehniskajos <strong>un</strong> institucionālajos aspektos;<br />
• īstermiņa prioritātes investīcijām, saistībā ar ilgtermiņa plānu.<br />
Šie projekti tika sagatavoti, vēršot uzmanību uz dažādiem faktoriem, tādiem kā:<br />
• maksātspēja;<br />
• savienojamība ar vairākiem mērķiem, kurus vēlas sasniegt dažādas ieinteresētās<br />
puses, ieskaitot pašvaldības <strong>un</strong> ūdens uzņēmumus, centrālo valdību <strong>un</strong> finansu<br />
aģentūras.<br />
Galvenie mērķi ir uzlabot:<br />
• pakalpojumu līmeni;<br />
• institucionālās iespējas;<br />
• vidi.<br />
10.5.2 Projekti 1997. gadam<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong> uzskata, ka ir svarīgi turpināt līdzīgu<br />
projektu tālāko izstrādi vismaz līdz projekta izpētes stadijai, iepriekš ņemot vērā pieejamo<br />
finansējumu 1997. gadā. Tāpēc pirms projekta <strong>800+</strong> 1. fāzes iesākuma tika atlasītas<br />
atsevišķas pašvaldības. Bija nepieciešams nodrošināt nepieciešamo finansējumu projekta<br />
izpētes stadijai no bilaterālajiem donoriem. Darbu pie projektu izpētes, ko finansē Zviedrija <strong>un</strong><br />
Somija, ir paredzēts uzsākt tuvākajā nākotnē, lai pabeigtu 1996. gada beigās - 1997. gada<br />
sākumā.<br />
10.3 tabula: Esošie projekti<br />
Donorvalsts<br />
vai<br />
aģentūra<br />
Zviedrija<br />
Dānija<br />
Somija<br />
Pilsēta Īss apraksts Statuss<br />
Sigulda<br />
Ainaži<br />
Limbaži<br />
Saulkrasti<br />
Madona<br />
Strenči<br />
Līgatne<br />
Gardene<br />
Aizkraukle<br />
Gulbene<br />
Roja <strong>un</strong><br />
Talsi<br />
Krāslava<br />
Pļaviņas<br />
Jēkabpils<br />
Pašreizējā situācija nav skaidra. Ir saņemts projekta<br />
piedāvājums no Zviedrijas<br />
Esošs projekts ar ūdens apgādes tīklu <strong>un</strong> NAI<br />
komponenti. Izpēte bija jābeidz pagājušā gada beigās,<br />
taču tā kā darba kvalitāte ministriju neapmierināja, tad<br />
izpēte turpinās. Celtniecības darbi jāuzsāk 1997. gadā.<br />
Esošs projekts, kas paredz katlu mājas, NAI, atkritumu<br />
izgāztuves <strong>un</strong> tīklu (re)konstrukciju. Izpēte ir pabeigta,<br />
līgums noslēgts <strong>un</strong> celtniecība uzsākta.<br />
Esošs projekts, kurā paredzēts pieslēgt apmēram 100<br />
ģimeņu dzīvokļus pie NAI. Papildus paredzēts mazs<br />
projekts 5 mājām <strong>un</strong> skolai - vienkārša otrreizējā<br />
attīrīšana.<br />
Projekta izpēte, kuru veic Dānijas kompānija<br />
Apstiprināta konsultantu firma, kura veiks projekta izpēti.<br />
Izpētei paredzēti 5 mēneši Esošs projekts. Ja<strong>un</strong>as NAI<br />
celtniecība<br />
Projekta<br />
izpēte<br />
Projekta<br />
izpēte<br />
Celtniecība
EU<br />
PHARE*<br />
Ja<strong>un</strong>jelgava<br />
Cēsis<br />
Mālpils Projekta izpēte, ko veic Halcrow kompānija EU PHARE<br />
Lubāna kontrakta ietvaros. Finansējums 180`000 ECU,<br />
Ilūkste identificēti ieviešanas stadijai<br />
Projekta<br />
izpēte <strong>un</strong><br />
konkurss<br />
* šie projekti ir t.s. kritiskie rehabilitācijas projekti<br />
Paredzēta arī projektu izpētes pakete par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.<br />
Kā atzīmēts iepriekš, esošās vai plānotās iniciatīvas kā būtiska sastāvdaļa būs pilnībā<br />
jāintegrē projektā <strong>800+</strong>. Šīs iniciatīvas tiek izstrādātas paralēli ar demonstrācijas projektu <strong>un</strong><br />
visaptverošo uzlabojumu projektu mērķiem, kuri minēti 10.2 nodaļā.<br />
1. fāzes izpētes laikā tika nolemts, ka līdzās projektu izpētēm, kuras minētas 10.3 tabulā, būtu<br />
jāizveido papildus īss pilsētu saraksts. No šī saraksta tad varētu izvēlēties pašvaldības<br />
projekta izpētei, kuru finansētu Latvijas valdība <strong>un</strong>, iespējams, ES PHARE.<br />
Jau pašā sākumā tika nolemts šī īsā saraksta izveidē neiesaistīt visas Latvijas pilsētas, <strong>un</strong><br />
tādēļ pirmais saraksts sastāvēja no 126 pilsētām, kuru izvēle balstījās uz šādiem kritērijiem:<br />
• pašvaldības, kuras tika apmeklētas inventarizācijas (1. uzdevuma) fāzes laikā, lai<br />
ievāktu papildus datus par kanalizācijas sistēmu;<br />
• pašvaldības, kurās inventarizācijas laikā tika konstatētas īpašas ūdens apgādes<br />
problēmas;<br />
• pašvaldības, kurās inventarizācijas laikā tika ievākti institucionālie dati;<br />
• pašvaldības, kuras atrodas pie ūdenstilpēm, kurās ir 4. vai 5. klases upju ūdens<br />
kvalitāte;<br />
• Deviņu Reģionālo vides pārvalžu noteiktās pašvaldības ar īpašām problēmām ūdens<br />
apgādē <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanā.<br />
Šis saraksts tika rūpīgi pārskatīts <strong>un</strong> apspriests projekta darba grupā. Rezultātā tika izveidots<br />
saraksts ar 22 pilsētām, kurās tika sagatavota projekta priekšizpēte. Pilsētu saraksts to<br />
iedzīvotāju skaitu ir dots 10.4 tabulā.<br />
10.4 tabula. Pilsētu saraksts projektu izpētei 1996. gadam<br />
RVP Pašvaldību saraksts Iedzīvotāju skaits<br />
Rīga<br />
Liepāja<br />
Ķekava<br />
Kuldīga<br />
Pāvilosta<br />
Saldus<br />
Skr<strong>un</strong>da<br />
5570<br />
14 130<br />
1300<br />
13 000<br />
4904<br />
Madona Cesvaine 2050<br />
Jelgava<br />
Ventspils<br />
Jelgava<br />
Skaistkalne<br />
Bauska<br />
Sabile<br />
Kandava<br />
Kolka<br />
71 300<br />
790<br />
11 370<br />
1750<br />
4300<br />
1100<br />
Ogre Salaspils 18 750<br />
Valmiera<br />
Valmiera<br />
Mazsalaca<br />
Rūjiena<br />
Līgatne<br />
28 970<br />
2060<br />
3450<br />
1700
Ranka<br />
Smiltene<br />
2000<br />
6400<br />
Rīga Ķekava 5500<br />
Rēzekne<br />
Rēzekne<br />
Viļaka<br />
Balvi<br />
43 000<br />
2050<br />
9590<br />
Daugavpils Krāslava 12 400<br />
Pamatojoties uz projektu priekšizpētes rezultātiem, kuri doti šī ziņojuma papildinājumā <strong>un</strong><br />
atlases procesu, kas aprakstīts 10.9.2 nodaļā, pašvaldības no 10.5 tabulas tika sagrupētas<br />
pēc prioritātes palīdzības saņemšanai.<br />
Table 10.5. Īsā saraksta pašvaldību prioritizēšana<br />
Novērtējums<br />
Pašvaldība Veselības<br />
Apkalpošanas Kopējais Grupa<br />
Vide<br />
aizsardz.<br />
līmenis novērt.1<br />
Ķekava 10 15 15 75 2<br />
Kuldīga 10 10 10 60 4<br />
Cesvaine 5 10 10 45 6<br />
Jelgava<br />
10 10 10<br />
60 4<br />
Skaistkalne<br />
10 15 15<br />
75 2<br />
Bauska<br />
10 5<br />
15<br />
55 5<br />
Sabile 10 15 15 75 2<br />
Salaspils 5 5 10 35 7<br />
Valmiera<br />
Mazsalaca<br />
Rūjiena<br />
Rēzekne<br />
Viļaka<br />
Balvi<br />
Krāslava<br />
Skr<strong>un</strong>da<br />
5<br />
15<br />
10<br />
5<br />
10<br />
10<br />
5<br />
10<br />
10<br />
5<br />
15<br />
5<br />
1 - Lai akcentētu dažādu kritēriju relatīvo svarīgumu, katram no tiem piešķirts p<strong>un</strong>ktu skaits<br />
pēc šādas sistēmas: sabiedrības veselība (x3), vide (x2) <strong>un</strong> pakalpojumu līmenis (x1), tā<br />
veidojoties kopējam novērtējumam. Šo kritēriju svarīgums jāpārskata 2. fāzē.<br />
Nepieciešamais finansējuma daudzums, kuru varētu atļauties katra pilsēta, ir parādīts 11.<br />
nodaļā.<br />
10.5.4 Organizācija<br />
Zināms organizācijas līmenis ir nepieciešams jau projekta izpētes stadijā, lai nodrošinātu, ka<br />
esošie projekti ir sagatavoti:<br />
10<br />
15<br />
15<br />
5<br />
15<br />
15<br />
• saskaņā ar finansētājorganizāciju pieprasītajiem standartiem;<br />
• atbilstošā stilā;<br />
• saskaņā ar projekta <strong>800+</strong> stratēģiju.<br />
Apspriešanai ir izstrādi šādi varianti:<br />
• konsultants - vietējais vai ārvalstu, ko ieceļ <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās<br />
attīstības <strong>ministrija</strong>;<br />
35<br />
80<br />
65<br />
30<br />
75<br />
55<br />
7<br />
1<br />
3<br />
8<br />
2<br />
5
• līgums ES PHARE palīdzības programmas ietvaros (framework contract);<br />
• 1. fāzes konsultanta lomas paplašināšana, ietverot arī šo uzdevumu.<br />
Ilgākā laika periodā ir paredzēta pieņemtā risinājuma integrēšana 10.2 nodaļā noteiktajā<br />
struktūrā.<br />
10.6 Visaptverošo uzlabojumu projekti<br />
Šie projekti būtu līdzīgi “esošajiem” projektiem, kuri aprakstīti 10.5 nodaļā.<br />
Tie vismaz sākotnēji būtu mērķēti uz lielajām pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu virs 5000,<br />
kuras parādītu savu gatavību <strong>un</strong> spējas saņemt palīdzību. Šīs pašvaldības būtu jāatlasa<br />
projekta <strong>800+</strong> 2. fāzes laikā tādā kārtībā, kāda aprakstīta 10.9.2 nodaļā.<br />
10.7 Sistēmu veidojošie projekti<br />
Šo projektu mērķis ir sagatavot piemērotu sistēmu, kāda nepieciešama paredzēto uzlabojumu<br />
ieviešanai. Tie galvenokārt attiektos uz:<br />
• vides jautājumiem;<br />
• institucionālajiem uzlabojumiem vietējā, reģionālā <strong>un</strong> nacionālā līmenī;<br />
• apmācību;<br />
• pārrobežu piesārņojumu.<br />
Šie projekti būtu kā sastāvdaļa no:<br />
• citās izpētes ieteiktiem projektiem, kuri saistīti ar <strong>800+</strong> koncepciju <strong>un</strong> kuriem šobrīd<br />
nav atrasts finansējuma avots;<br />
• projekti, kuri noteikti 1. fāzē kā nepieciešami, lai veidotu struktūru 2., 3. <strong>un</strong> 4. fāzes<br />
ieviešanai.<br />
Pirmās grupas projekti varētu ietvert (taču neaprobežojoties tikai ar to):<br />
• ūdens lietošanas atļauju projekts;<br />
• rūpniecisko notekūdeņu pieslēgšana pašvaldības (sabiedriskajām) attīrīšanas<br />
ierīcēm.<br />
Otrās grupas projekti:<br />
• pašvaldību darbinieku apmācības;<br />
• pilsētu (uzņēmumu) sadarbība ar pilsētām (uzņēmumiem) ārvalstīs;<br />
• vides projekti, kuri noteikti 3. nodaļā, ieskaitot nepieciešamos uzlabojumus<br />
monitoringa sistēmā;<br />
• institucionālie projekti, kuri noteikti 8. nodaļā.<br />
10.8 Sateces baseina projekti<br />
Iepriekšminēto projektu izvēle būtu jāsaista ar atsevišķiem baseiniem, lai radītu vispārīgus<br />
uzlabojumus atbilstoši ūdeņu kvalitātes mērķiem, kuri noteikti katrai ūdenstilpei. Baseinu<br />
plāns būtu jāsagatavo tā, lai labākie rezultāti tiktu sasniegti ar pēc iespējas mazākām<br />
izmaksām.<br />
Būtu nepieciešams noteikt uztverošajām ūdenstilpēm pieļaujamā piesārņojuma normu <strong>un</strong><br />
radīt izplūdes atļaujas, kas taisnīgas pret visiem piesārņotājiem. Būtu nepieciešams izveidot<br />
attiecīgu matemātisko baseina modeli. Sateces baseinu projekti būtu jāsaskaņo ar <strong>Vides</strong>
aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>s izstrādāto projektu par ūdens lietošanas<br />
atļaujām.<br />
Programmā iekļaujamie sateces baseini varētu ietvert:<br />
• plašas upju grīvas;<br />
• mazas upes ar tiešu izplūdi Baltijas jūrā vai Rīgas jūras līcī;<br />
• mazas upes ar izplūdi iekšzemes ezeros.<br />
Labāki rezultāti tiktu iegūti, ja projekts tiktu ieviests paralēli ar lauksaimniecības projektu, kura<br />
mērķis ir samazināt p<strong>un</strong>ktveida piesārņojuma noplūdi ūdenstilpēs.<br />
10.9 Projektu atlases metode<br />
10.9.1 Ievads<br />
Vismaz nākamos pāris gadus nepieciešamība pēc investīcijām ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
kanalizācijas sistēmas uzlabošanai visā valstī būs lielāka nekā pieejamie naudas līdzekļi no<br />
tarifiem, aizdevumiem <strong>un</strong> dāvinājumiem; īpaši paturot prātā konkurenci ar citiem projektiem,<br />
piemēram, apkures projektiem. Līdz ar to stratēģijas uzdevums ir palīdzēt optimizēt pieejamā<br />
finansējuma izmantošanu, lai sasniegtu labāko līdzekļu izlietojumu visas valsts līmenī.<br />
Šai sakarā ir būtiski rast saskaņu starp dažāda līmeņa dalībniekiem, t.sk.:<br />
• vietējā līmeņa (pašvaldības <strong>un</strong> ūdens uzņēmumi);<br />
• reģionālā līmeņa (RVP);<br />
• valsts līmeņa (<strong>ministrija</strong>s);<br />
• starptautiskā līmeņa (finansu aģentūras, valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumus,<br />
piemēram, Helsinku konvencijas).<br />
No projekta izpētes rezultātiem ir skaidrs, ka šo dažādo līmeņu prioritātes ne vienmēr ir<br />
vienas <strong>un</strong> tās pašas. Piemēram, galvenais mērķis starptautiskajā <strong>un</strong> valsts līmenī ir uzlabot<br />
ūdens kvalitāti Baltijas jūrā. Taču šis mērķis nav svarīgākais no pašvaldību viedokļa, tām<br />
būtiskāk ir uzlabot iedzīvotāju apkalpošanas līmeni.<br />
Tādējādi galvenā prioritāte investīciju izmantošanai ir - atrast līdzsvaru starp visu iesaistīto<br />
pušu interesēm, t.i., starp:<br />
• vietējām, nacionālām <strong>un</strong> starptautiskām vajadzībām;<br />
• pieciem dažādiem projektu tipiem, kuri pieminēti iepriekš;<br />
• tehniskiem <strong>un</strong> institucionāliem projektiem;<br />
• vidējām <strong>un</strong> mazām pilsētām.<br />
Piemērota stratēģija šo problēmu risināšanai ir aprakstīta tālāk. Tā tika izstrādāta sadarbībā<br />
ar projekta darba grupu <strong>un</strong> citām ieinteresētajām pusēm. Shematiski tā ir attēlota 10.2 attēlā.<br />
Šobrīd metode ir tikai uzmetuma formā. Pirms tās praktiskās pielietošanas būs<br />
nepieciešamas tālākas konsultācijas par atsevišķiem p<strong>un</strong>ktiem, kuri tika izstrādāti 1996. gada<br />
28.-29. maija seminārā, lai rezultātā dokuments būtu pieņemams <strong>un</strong> apmierinātu visu līmeņu<br />
dalībniekus.<br />
Paredzams, ka PVV (aprakstīta 10.2 nodaļā) Vadības grupas uzdevumā pārraudzīs<br />
stratēģiju, <strong>un</strong> tai palīdzētu savlaicīga reģionālo atbalsta vienību veidošana. Reģionu iesaiste<br />
stratēģijas izstrādē <strong>un</strong> ieviešanā būs pozitīvs solis jau projekta <strong>800+</strong> ietvaros uzsāktās<br />
iniciatīvas turpināšanā.
10.9.2. Metodoloģija<br />
Stratēģijas pamatelementi ir aprakstīti tālāk. Apraksts būtu jālasa saistībā ar 10.2 attēlu.<br />
Pirmā informēšana<br />
Pirmkārt, <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>i būtu jāorganizē vairākas<br />
darbības projekta <strong>800+</strong> idejas izplatīšanai, lai pašvaldības, RVP <strong>un</strong> citi varētu sākt gatavoties<br />
projektam, ja tiem ir interese piedalīties. Sabiedrības informēšanas metodes varētu būt:<br />
• izbraukumi;<br />
• semināri;<br />
• prese <strong>un</strong> televīzija;<br />
• sākotnējās informācijas izplatīšana;<br />
• tikšanās ar ieinteresētajām pusēm.<br />
Zināmas aktivitātes jau ir sākušās ar stratēģijas izstrādes semināru, kurš notika 28.-29 maijā<br />
<strong>un</strong> kurā piedalījās pašvaldības <strong>un</strong> nobeigumā arī prese <strong>un</strong> televīzija.<br />
Pirmējā novērtēšana<br />
Pirmajā attiecīgās procedūras stadijā būtu jānodrošina pirmējā novērtēšana, lai uzreiz iegūtu<br />
detālāku informāciju. To varētu atkārtot katru gadu.<br />
Katrai pašvaldībai noteiktā datumā PVV izsūtītu ielūgumu, iespējams, ar RVP vai Pašvaldību<br />
savienības starpniecību. Ielūgumā būtu:<br />
• jautājums, vai pašvaldība vēlētos piedalīties projektā <strong>800+</strong>;<br />
• sniegts īss ieskats piedāvātajos projektos, piemēram, visaptverošie uzlabojumu<br />
projekti, institūciju nostiprināšanas <strong>un</strong> demonstrācijas projekti;<br />
• kritēriji, kuri tiek pielietoti katra projekta tipa atlasei.<br />
Ja pašvaldība būs ieinteresēta piedalīties, tā sniegs par sevi sākotnējo informāciju, atbildot uz<br />
anketu. Tā tālāk tiktu izmantota, lai veiktu pirmējo novērtēšanu, kuras rezultātā tiktu noteikta<br />
pašvaldības atbilstība palīdzības saņemšanai. Anketu sagatavotu PVV.<br />
Informācija, kura tiktu saņemta no pašvaldību atbildēm uz anketas jautājumiem, būtu ievadīta<br />
datu bāzē, kuru izmantotu vēlākajā vērtēšanas <strong>un</strong> grupēšanas procedūrā.<br />
Iegūtā informācija tiktu izmantota šādi:<br />
• lai izvērtētu pašvaldību projektu izstrādes potenciālu (skatīt kritērijus turpmāk);<br />
• lai iegūtu informāciju, kura ļautu neatkarīgiem vērtētājiem salīdzināt katras<br />
pašvaldības vajadzības attiecībā pret citām;<br />
• lai izveidotu sākotnējo prioritāro pašvaldību sarakstu, līdz ar to precīzi zinātu, kurām<br />
nepieciešama palīdzība;<br />
• lai iegūtu sākotnējo informāciju par projektu tipiem <strong>un</strong> skaitu (gan tehniskajiem, gan<br />
institucionālajiem), kuriem pašvaldības vēlētos saņemt finansējumu.<br />
Pēdējais p<strong>un</strong>kts palīdzēs VARAM sākt virzīt attiecīgas finansu organizācijas uz detālām<br />
projekta izpētes stadijām.<br />
Iesākumā informatīvo anketu skaits būtu ierobežots, piemēram, tikai pašvaldībām, kurās<br />
iedzīvotāju skaits ir virs 2000. Paredzams, ka ierobežojumus projekta gaitā varētu<br />
pakāpeniski samazināt.
Visaptverošo uzlabojumu tipa projektu gaita<br />
a) kritēriji<br />
Visaptverošo uzlabojumu projektu tipam ir apstiprināti pieci kritēriji, lai izvērtētu projekta<br />
izstrādes potenciālu. Tie izveidoti, pamatojoties uz VARAM jau apstiprinātajām metodēm, lai<br />
nolemtu, vai pilsēta ir piemērota saņemt finansējumu šī tipa projektiem. Kritēriji sīkāk ir<br />
aprakstīti 7.3 nodaļā. Papildus kritēriji, kurus varētu iekļaut sarakstā, ir:<br />
• aktīvu, kuriem izstrādāti uzlabošanas projekti, piederība pašvaldībai;<br />
• projekts kā vienreizēja akcija, lai palīdzētu pašvaldībā atrisināt ar ūdens apgādi <strong>un</strong><br />
kanalizāciju saistītās problēmas.<br />
Tiek ierosināts, ka obligāts priekšnoteikums pilsētām šī tipa projektu finansēšanai būs<br />
atbilstība visiem kritērijiem, beidzoties izpētes stadijai, <strong>un</strong> ka tikai tās pašvaldības, ko par<br />
piemērotām atzinusi PVV, varētu pretendēt uz tālāku pirmsprojekta izpēti. Tomēr<br />
pašvaldības, kuras sākotnēji netiks izvēlētas, var iesniegt pieprasījumu nākamajā gadā vai<br />
vēlāk. Papildus šīs pašvaldības var pretendēt uz palīdzību institucionālajā stiprināšanā, lai<br />
labāk sagatavotos vēlākai atlasei <strong>un</strong> (vai) demonstrācijas projektiem.<br />
a) Pirmsprojekta izpēte<br />
Beidzoties pirmējai novērtēšanai, katrā pašvaldībā, kas iekļauta atlases komisijas izveidotajā<br />
īsajā sarakstā, notiks pirmsprojekta izpēte. Šīs īsās izpētes tiks veiktas, lai iegūtu specifisku<br />
tehnisko <strong>un</strong> institucionālo informāciju par:<br />
• esošo situāciju gan tehniskajos, gan institucionālajos jautājumos;<br />
• noteiktajām vajadzībām;<br />
• vietējiem apstākļiem;<br />
• risinājumu uzmetumus, ieskaitot aptuvenas izmaksas.<br />
Tipisks pirmsprojekta izpētes pārskata piemērs dots šī ziņojuma pielikumā.<br />
c) sagrupēšana<br />
PVV informāciju izmantotu kā pamatu otrreizējai atlasei, lai:<br />
• sagrupētu prioritārās pašvaldības, kuras varētu saņemt finansējumu pēc tālāk<br />
aprakstītajiem kritērijiem;<br />
• noteiktu nepieciešamā finansējuma apjomu;<br />
• izstrādātu sākotnējo ieviešanas programmu, kas saistīta ar noteiktajām vajadzībām<br />
<strong>un</strong> pieejamo kapitālu.<br />
Kritēriji, kuri jāņem vērā šajā stadijā, lai palīdzētu prioritizēt īsā saraksta pašvaldības attiecībā<br />
uz to dažādajām vajadzībām <strong>un</strong> nacionālajiem mērķiem, ietver:<br />
• veselības aizsardzību;<br />
• vidi;<br />
• pakalpojumu līmeni;<br />
• pieejamo ierobežoto resursu optimālo izlietojumu;<br />
• politiskos faktorus.<br />
Novērtēšanas sistēma tika izstrādāta konsultējoties ar darba grupu, kura novērtēja katru<br />
kritēriju tā, ka kopējais vērtējums katrai pašvaldībai nosaka vai ataino visus svarīgākos<br />
aspektus.
Izstrādātās sistēmas detaļas ir dotas A pielikumā.<br />
d) Projekta izpētes stadija<br />
Nākamā procedūras stadija ir realizēt projekta izpēti, kuras mērķis ir apstiprināt izvēlētās<br />
pilsētas prioritātes <strong>un</strong> atrast problēmu risinājumus <strong>un</strong> izmaksas. Paredzams, ka būtu<br />
piemēroti divi projekta izpētes tipi atkarībā no pilsētas lieluma <strong>un</strong> sākotnējiem kapitāla<br />
aprēķiniem.<br />
Ir svarīgi, ka projektu izpētes ir savstarpēji salīdzināmas - lielākās pilsētās, piemēram, ar<br />
iedzīvotāju skaitu virs 50 000, darba uzdevums (TOR) varētu būt līdzīgs kā Liepājas <strong>un</strong><br />
Daugavpils projektiem. Mazākām pilsētām varētu izmantot nedaudz modificētus darba<br />
uzdevumus, kurus šobrīd pielieto Somijas <strong>un</strong> Zviedrijas projektiem. Iespējamās modifikācijas<br />
ir dotas K pielikumā.<br />
Projekta izpētes beigās jānosaka:<br />
• tehniskās <strong>un</strong> institucionālās prioritātes katrā pašvaldībā;<br />
• nepieciešamais kapitāls īstermiņa <strong>un</strong> ilgtermiņa pasākumiem;<br />
• pieejamā finansējuma apjoms.<br />
Pēc tam pilsētām, kuras joprojām vēlas piedalīties, būs jāsacenšas par pieejamiem kapitāla<br />
avotiem. Paredzams, ka PVV pārstāvji <strong>un</strong> <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības<br />
<strong>ministrija</strong>s Projektu departaments uzņemtos finansiālās palīdzības nodrošināšanu.<br />
Demonstrācijas projektu procedūra<br />
Pašvaldības varētu pretendēt uz šo projekta tipu, ja tās neatbilstu visaptverošu uzlabojumu<br />
projekta kritērijiem, vai arī, ja pilsēta ir ar iedzīvotāju skaitu zem 5000 <strong>un</strong> īpaši vēlas<br />
demonstrācijas tipa projektu.<br />
Būtu nepieciešama līdzīga novērtēšanas sistēma, kāda tika ieteikta iepriekš, lai atlasītu<br />
pašvaldības dalībai projektā. Sīkāk šī sistēma būtu jāizstrādā PVV.<br />
Demonstrācijas projektiem būtu jābūt ar tehnisku vai institucionālu ievirzi <strong>un</strong> jātiek īstenotiem<br />
atsevišķās pilsētās vai sateces baseinos.<br />
Paredzams, ka līdzekļus šiem projektiem varētu piešķirt vai nu <strong>Vides</strong> aizsardzības fonds vai<br />
Pašvaldību kreditēšanas fonds.<br />
Esošo projektu procedūra<br />
Izpētes studijas, kas aprakstītas 10.5 nodaļā, pašlaik tiek īstenotas, <strong>un</strong> par tām tiks ziņots līdz<br />
1997. gadam. Tās tiks izmantotas pirmējā sagrupēšanā, lai noteiktu, kuri projekti tiks ieteikti<br />
finansu aģentūrām īstenošanai 1997. gadā.<br />
Sistēmu veidojošā daļa<br />
Lai varētu sekmīgi īstenot minētās iniciatīvas, vēlākajās projekta fāzēs būs nepieciešams<br />
ieviest vai uzlabot noteiktas nacionālās struktūras. Šie uzlabojumi būs obligāts<br />
priekšnoteikums dažādām iepriekš aprakstītajām projektu procedūrām.<br />
Ieviešanas <strong>un</strong> monitoringa posms<br />
Šādi posmi būtu noderīgi abām iepriekšminētajām procedūrām <strong>un</strong> tiktu ieviesti projekta 3. <strong>un</strong><br />
4. fāzes laikā.
Pamatprioritāte šo vēlāko posmu veiksmīgai ieviešanai būs pieejamais kapitāls visiem<br />
stratēģijas komponentiem, <strong>un</strong> vitāli nepieciešams būs turpināt sar<strong>un</strong>as ar visām finansu<br />
aģentūrām. Šo sar<strong>un</strong>u rezultātā varētu tikt izstrādāta reāla programma nākamajiem pieciem<br />
gadiem, nodrošinot finansējumu dažāda tipa projektiem. Šie jautājumi sīkāk aplūkoti 11.<br />
nodaļā.<br />
Cits svarīgs aspekts ir tas, ka novērotie rezultāti tiek izmantoti: nākotnes projekti tikai iegūs no<br />
šīs pieredzes. Šajā sakarā svarīga ir nepieciešamība pēc vispārējiem sistēmas uzlabojumiem<br />
tādos aspektos kā ūdeņu lietošanas atļaujas, uzlabots ūdeņu kvalitātes monitorings u.tml. Tie<br />
būtu jārealizē paralēli ar citiem noteiktajiem projektu veidiem, par to rezultātiem būtu jāziņo<br />
projekta <strong>800+</strong> vadības grupai.<br />
Lai veicinātu monitoringa posma ieviešanu (projekta rezultātu novērtēšanu), būs nepieciešami<br />
finansiālie resursi, īpaši demonstrācijas projektiem. Respektīvi, būs nepieciešams iekļaut šo<br />
elementu projekta plānošanā.<br />
10.10 Seminārs<br />
Seminārs, kurš pieminēts 10.2 nodaļā, notika 28.-29. maijā Rīgā, <strong>un</strong> tā nosaukums bija<br />
“Stratēģijas veidošanas seminārs”.<br />
Galvenais semināra mērķis bija atklātā forumā pārr<strong>un</strong>āt uzlabojumu iespējas ūdens apgādes<br />
<strong>un</strong> kanalizācijas sistēmā.<br />
Visas pilsētas, kuras dotas 10.4 tabulā, bija aicinātas piedalīties, tāpat arī pilsētas ar jau<br />
esošiem projektiem, lai tādējādi apmainītos ar pieredzi.<br />
Sīkāks semināra izklāsts, tā galvenie slēdzieni <strong>un</strong> secinājumi, ir doti L pielikumā <strong>un</strong> tie<br />
attiecīgi iestrādāti vispārējā stratēģijā. Papildus tam visiem dalībniekiem ir izdalīts t.s.<br />
fotoziņojums par semināra gaitu <strong>un</strong> rezultātiem.<br />
11.1 Finansējums<br />
11. INVESTĪCIJU STRATĒĢIJAS FINANSĒJUMS<br />
Investīciju plāns ir izstrādāts kā instruments Latvijas valdībai, ar kura palīdzību tā caur<br />
VARAM var nodrošināt finansiālu palīdzību dažādiem projektiem, kas aprakstīti šī ziņojuma<br />
iepriekšējās nodaļās. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā šādas prioritātes3 :<br />
• laika gaitā privātajam sektoram vairāk jāiesaistās vietējā līmeņa pakalpojumu <strong>un</strong><br />
materiālu piegādē (tas varētu nebūt iespējams mazākās pilsētās, ja nav savstarpējās<br />
kooperācijas);<br />
• valsts izdevumiem vietējā līmenī vajadzētu būt koncentrētiem uz infrastruktūras<br />
pamatpakalpojumiem;<br />
• nepieciešamību pēc pieejamas ilgtermiņa aktīvu atja<strong>un</strong>ošanas <strong>un</strong> palielināšanas,<br />
saskaņojot to ar maksātspēju;<br />
• izmaksu efektivitātes paaugstināšanu;<br />
• efektivitātes paaugstināšanu, apvienojot mazās pašvaldības <strong>un</strong> vietējos ūdens<br />
uzņēmumus.<br />
Investīciju stratēģijas pamatelements ir prasība sagrupēt prioritārās vajadzības, kuras<br />
identificētas šī ziņojuma iepriekšējās nodaļās, atbilstoši pieejamam kapitālam. Lai to panāktu,<br />
ir nepieciešama šāda metodoloģija:
• izstrādāt indikāciju par to, ko varētu atļauties dažāda lieluma pilsētas;<br />
• noskaidrot, cik liels kapitāls varētu būt pieejams <strong>un</strong> kā to integrēt;<br />
Būs nepieciešama atkārtota procedūra, lai sadalītu pieejamos resursus, kurus pieprasījušas<br />
pašvaldības.<br />
Katras atsevišķas pašvaldības maksātspēja būs saistīta ar:<br />
• esošajām saistībām, piemēram, dažās pilsētās jau ir projekti (apkures), līdz ar to šo<br />
pilsētu iespējas uzņemties papildus saistības ir ierobežotas;<br />
• pieejamo kapitālu, piemēram, dāvinājumiem vai aizņēmumiem;<br />
• pilsētas gatavību izpildīt nepieciešamās saistības, piemēram, pacelt tarifus, līdz tie<br />
sedz izmaksas.<br />
11.2 Nepieciešamība pēc finansējuma <strong>un</strong> resursi<br />
Latvijas ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sistēma cieš no:<br />
• investīciju trūkuma pēdējos gados;<br />
• attiecīgas budžeta kontroles;<br />
• neadekvāta tarifu līmeņa, kā rezultātā netiek segti visi izdevumi.<br />
Šī situācija ir novedusi pie nepieciešamības pacelt tarifus, nodrošināt attiecīgu uzskaites<br />
procedūru <strong>un</strong> aizņemties finansējumu investīciju programmai, lai sasniegtu adekvātu<br />
pakalpojumu līmeni <strong>un</strong> segtu visas izmaksas. Taču šādi rīkojoties ūdens uzņēmumi tiks<br />
konfrontēti ar:<br />
• ierobežotām pašvaldības iespējām maksāt paaugstinātus tarifus;<br />
• lielu nepieciešamību pēc finansējuma <strong>un</strong> tehnoloģijām, lai sasniegtu minimālo<br />
pakalpojumu līmeni;<br />
• novecojušu uzskaites <strong>un</strong> administratīvo procedūru;<br />
• adekvātas audita procedūras trūkumu;<br />
• pārāk mazu uzņēmumu eksistenci, kuri savu ienākumu dēļ nespēj sasniegt efektīvas<br />
saimniekošanas līmeni;<br />
• slikto ekonomisko situāciju;<br />
• nepieciešamību pēc kapitālieguldījuma arī citās nozarēs, piemēram, transporta,<br />
apkures, medicīnas, izglītības <strong>un</strong> sadzīves atkritumu izvešanas, kuras konkurē ar<br />
ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu projektiem par pieejamo finansējumu;<br />
• centrālās valdības ierobežojumiem izsniegt papildus garantijas aizdevumiem.<br />
Pamatojoties uz jau pieminētājiem ierobežojumiem, ir skaidrs, ka institūciju nostiprināšanas<br />
<strong>un</strong> apmācību programmām būtu jābūt augstākas prioritātes <strong>un</strong> ka katrai ieinteresētajai pilsētai<br />
būtu jādod iespēja piedalīties šādā programmā. Ja vien pilsētās nav tik kritiska situācija, kas<br />
rada tūlītēju nepieciešamību pēc kapitāla investīcijām, līdzīgi kā ES PHARE finansētajās<br />
Mālpilī, Lubānā <strong>un</strong> Ilūkstē, tad institucionālām <strong>un</strong> apmācību programmām ir jābūt ieviestām<br />
vispirms vai vismaz paralēli tehniskajai investīciju programmai, bet nekad ne pēc tam.<br />
Pašvaldības, kuras vēlētos aizņemties jau pirmajā fāzē (teiksim pirmajos piecos gados),<br />
varētu iedalīt trijās kategorijās:<br />
• lielās pilsētas;<br />
• vidēja lieluma pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000;<br />
• lielāks organizatorisko spēju potenciāls;<br />
• mazās pilsētas ar iedzīvotāju skaitu zem 5000.<br />
Šīs kategorijas atspoguļo dažādo pašvaldību iespējas ņemt aizņēmumu, ieskaitot:
• dažādās ekonomiskās iespējas <strong>un</strong> jaudu;<br />
• dažādās ekspluatācijas izmaksas;<br />
• dažāda tipa kapitāla fondus, uz kuriem katra pašvaldība var praktiski orientēties (skat.<br />
11.1 attēlu).<br />
No esošo projektu pārskatiem, piemēram, Liepājas, Daugavpils <strong>un</strong> Cēsu, var secināt, ka<br />
lielās pilsētas <strong>un</strong> lielākās mazpilsētas ir potenciāli spējīgākas izpildīt saistības ar<br />
finansētājiem nekā mazākās. Tām kopumā ir:<br />
• zemāks bezdarba līmenis;<br />
• vienas pakalpojuma vienības izmaksas ir zemākas;<br />
• labākas iespējas garantēt kapitālu.<br />
R<strong>un</strong>ājot par pilsētas aizņēmuma iespējām, ir nepieciešams paturēt prātā, ka to iespējas<br />
saņemt finansējumu ir tieši saistītas ar tarifu pacelšanu <strong>un</strong> pieļaujamām tā sekām. Pasaules<br />
banka iesaka ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas tarifus necelt augstāk par 5% no vidējiem ģimenes<br />
ienākumiem. Attiecīga uzmanība būs jāvelta faktam, ka tarifiem jābūt pieejamiem arī<br />
iedzīvotāju grupai ar zemākiem ienākumiem. Šī pieejamība var tikt sasniegta vai nu ar<br />
valdības subsīdijām, vai “savstarpējām” subsīdijām caur diferencētu tarifu režīmu no<br />
patērētājiem ar augstākiem ienākumiem uz grupu ar zemākiem, vai arī piemērojot vienādus<br />
tarifus, kuri ir zem 5% no zemu ienākumu ģimeņu budžeta.<br />
Tiek rekomendēts, lai vidējie tarifi nepārsniedz 4-4,5% no vidējiem ģimenes ienākumiem <strong>un</strong><br />
caur tarifu režīmu tiek ieviestas savstarpējās subsīdijas, nodrošinot, ka grupai ar zemākiem<br />
ienākumiem nav jāmaksā virs 5%.<br />
Lielās pilsētas (ar vairāk kā 40 000 iedzīvotājiem)<br />
Domājams, ka lielās pilsētas, pateicoties iedzīvotāju skaitam, ir labākā stāvoklī attiecībā uz<br />
iespējām saņemt finansējumu, kādu saņēma Liepāja <strong>un</strong> Daugavpils. Šīs kategorijas pilsētas<br />
varētu būt Rēzekne, Jūrmala, Ventspils <strong>un</strong> Jelgava.<br />
Daugavpilī <strong>un</strong> Liepājā izpēti finansēja ES PHARE, <strong>un</strong> pēc tās uzreiz tika realizēts vides<br />
projekts, aprēķinot, ka divu pašvaldību spējas finansēt uzlabojumus ir līdz 20 milj. USD četru<br />
gadu laikā.<br />
Tālākā izpētē ir nepieciešams noteikt aizņēmuma apjomu, kuru varētu atļauties pilsētas no<br />
iepriekšminētā saraksta. Tomēr, pamatojoties uz iegūtajiem Liepājas <strong>un</strong> Daugavpils datiem,<br />
finansējuma apjomu, ko pilsētas var atļauties, ir iespējams aprēķināt tikai aptuveni. Aprēķini ir<br />
pamatoti uz pieņēmumu, ka ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas serviss šajās pilsētās tiks nosegts par<br />
100%.<br />
Liepājā, attiecinot projekta budžetu pret iedzīvotāju skaitu, tika noteikts, ka paredzami 185<br />
USD uz cilvēku. Daugavpilij šī likme bija 161 USD uz cilvēku.<br />
Kopējais iedzīvotāju skaits šajās četrās pilsētās ir ap 227 000 <strong>un</strong>, pamatojoties uz Liepājas <strong>un</strong><br />
Daugavpils izpētes datiem, vidējais cilvēku skaits ģimenē ir no 2,4 līdz 3,1. Pieņemot vidējo<br />
rādītāju uz cilvēku 175 USD, kopīgā summa, ko Rēzekne, Jūrmala, Ventspils <strong>un</strong> Jelgava<br />
varētu atļauties piecu gadu laikā, ir līdz 40'000'000 USD.<br />
To iespējas ņemt iespējamo kapitālu ierobežotu:<br />
• nepieciešamība pēc institucionāliem, vides <strong>un</strong> tehniskiem uzlabojumiem arī citās<br />
pašvaldībās, kuras vēlas piedalīties <strong>800+</strong> iniciatīvā;<br />
• citu nozaru projektiem, kuri tiek realizēti pilsētā, piemēram, apkures.
Pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000<br />
Pilsētām ar iedzīvotāju skaitu zem 40 000 būs grūti izpildīt tādu projektu prasības, kādi tiek<br />
finansēti Liepājā <strong>un</strong> Daugavpilī, kaut gan šeit varētu būt pāris izņēmumi, kā piemēram,<br />
Valmiera <strong>un</strong> Jēkabpils.<br />
Šīm pilsētām būs jāsaskaras ar augstākām izmaksām, salīdzinot ar lielajām, jo tajās nav<br />
iespējams ekonomēt līdzekļus, izmantojot tos efektīvāk (veidojot lielāka izmēra uzņēmumus).<br />
Pie tam vidējie ienākumi uz cilvēku kopumā ir zemāki kā lielajās.<br />
Šīm vidēja lieluma pilsētām piemērots finansējums varētu nākt no tādiem fondiem kā <strong>Vides</strong><br />
aizsardzības fonds <strong>un</strong> Pašvaldību kreditēšanas fonds, kā arī no bilaterālajiem donoriem, kā<br />
arī valsts <strong>un</strong> vietējā budžeta.<br />
Kopumā pa visām pilsētām, kurās ir vairāk kā 5000 iedzīvotāju, cilvēku skaits ir ap 352'000.<br />
Pamatojoties uz skaitļiem, kuri iegūti NEFCO realizētajā iepriekšējā izpētē Cēsīs <strong>un</strong> Madonā,<br />
ir iespējams veikt sākotnējos aprēķinus par finansējuma apjomu, ko šīs kategorijas pilsētas<br />
var atļauties, ņemot vērā maksātspēju. Tāpat kā lielākām pilsētām, arī šeit aprēķini veikti<br />
simtprocentīgai izmaksu segšanai.<br />
Madonā pieļaujamās likmes aprēķins bija 195 USD uz cilvēku, Cēsīs - 170 USD uz cilvēku.<br />
Šie skaitļi ir tuvi tiem, kuri tika aprēķināti lielajām pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 40`000.<br />
Pieņemot, ka vidējā likme ir 170 USD, šīs kategorijas pilsētām kopumā būs nepieciešami līdz<br />
60`000`000 USD piecos gados.<br />
Pilsētas ar iedzīvotāju skaitu zem 5000 <strong>un</strong> pagasti<br />
Pilsētām ar iedzīvotāju skaitu zem 5000, ieskaitot pagastus, būs grūtības sasniegt tarifus, kas<br />
pilnīgi sedz izmaksas, jo nav iespējams veidot lielus uzņēmumus. Apmēram 950`000<br />
iedzīvotāju dzīvo šāda tipa pilsētās. Tajās vai nu nav pietiekams pieslēgumu skaits vai arī<br />
sistēma ir pārāk izkaisīta, lai uzturētu vienības izmaksas zem iespēju “lūzuma” p<strong>un</strong>kta.<br />
Iedzīvotāju vidējie ienākumi šajās mazajās pašvaldībās ir zemāki nekā vidējās <strong>un</strong> lielajās<br />
pilsētās. Pamatojoties uz izpētes slēdzienu, ir konstatēts, ka mazajās pilsētās vidējie<br />
ienākumi ir apmēram 80% no vidējiem ienākumiem pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000.<br />
Samērā bieži šādās pilsētās, kā piemēram, Ilūkste <strong>un</strong> Cesvaine, procentuāli ar ūdens <strong>un</strong><br />
kanalizācijas sistēmu nosegtā pilsētas daļa neapkalpo pat 85% iedzīvotāju investīcijām<br />
paredzētajā periodā.<br />
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir aprēķināts, ka vidējais finansējuma daudzums, kas<br />
pieejams pilsētai ar iedzīvotāju skaitu zem 5000, ir 136 USD uz cilvēku. Kopējais daudzums,<br />
kas nepieciešams šai pilsētu kategorijai, ir 103`000`000 USD nākamajiem pieciem gadiem.<br />
Šis ir augstākais pieļaujamais skaitlis, jo paredzams, ka ne visas pašvaldības vēlēsies<br />
piedalīties projektā vai arī neatbildīs 10. nodaļā aprakstītajiem kritērijiem.<br />
Šī brīža analīze vairāk ir indikatīva, <strong>un</strong> precīzs pilsētu iespēju līmenis var tikt noteikts tikai<br />
projekta izpētes stadijas laikā (2.fāze) <strong>un</strong> pēc precīza pieejamā kapitāla noteikšanas.<br />
Izmēģinājuma līmenī būtu iespējams izmantot šādas vispārīgās vadlīnijas, lai noteiktu<br />
nepieciešamo kapitālu mazajām pilsētām ar pieņemamu institucionālo situāciju:
11.1 tabula. Kapitāla sadalījums<br />
Iedzīvotāju skaits<br />
Kapitāls (USD)<br />
zem 500<br />
45`000 līdz 90`000<br />
500 līdz 1000 70`000 līdz 180`000<br />
1000 līdz 2000 150`000 līdz 350`000<br />
2000 līdz 5000 300`000 līdz 750`000<br />
Šīs vērtības ir nedaudz zemākas par naudas līdzekļiem, ko ES PHARE piešķīra Ilūkstes,<br />
Lubānas <strong>un</strong> Mālpils neatliekamajiem projektiem. Šo pilsētu kopīgais iedzīvotāju skaits ir ap<br />
10`000, <strong>un</strong> nauda, kura paredzēta ierīcēm <strong>un</strong> institucionālajiem uzlabojumiem, ir 1`800`000<br />
ECU. Tas tika aprēķināts, pamatojoties uz 85% pakalpojumu nosegšanu, ja izmaksas ir 188<br />
USD uz cilvēku. Tomēr jāatceras, ka šī ir dāvinājuma nauda <strong>un</strong> ka šeit nav saistību attiecībā<br />
uz tarifu celšanu u.tml.<br />
Viens no finansējuma problēmu iespējamiem risinājumiem ir tāds, ka mazāko pašvaldību<br />
apkalpošanai tiek izveidoti reģionāli ūdens uzņēmumi, kuri apkalpotu vismaz 5000 patērētāju<br />
<strong>un</strong> kuri, saņemot sākotnēju atbalstu, vēlāk varētu labāk apsaimniekot ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas<br />
sistēmu. Šis jautājums sīkāk ir pārr<strong>un</strong>āts 8. nodaļā <strong>un</strong> būtu uzskatāms par piemērotu<br />
demonstrācijas projektiem.<br />
Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka pieejamais finansējums visaptverošajiem<br />
projektiem (ieskaitot esošos) būtu jāvērš uz lielākajām pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu virs<br />
5000.<br />
Tātad, lai būtu godīgi pret visiem, kuri vēlas piedalīties projektā <strong>800+</strong>, tiek ierosināts, ka visi<br />
citi projekta tipi, piemēram, demonstrācijas projekti <strong>un</strong> sistēmu veidojošie līgumi (framework<br />
contract) ir vērsti mazākām pilsētām ar iedzīvotāju skaitu starp 2000-5000.<br />
Iepriekšminētā apkopojums ir dots 11.2 tabulā.<br />
11.2 tabula. Pieejamais kapitāls dažādu kategoriju pilsētām<br />
Nacionālās<br />
Pilsētu tips<br />
Kategorijas<br />
Republikas nozīmes pilsētas<br />
ar iedz. sk. virs 40`000<br />
Izņemot Rīgu, Daugavpili <strong>un</strong><br />
Liepāju<br />
Pilsētas ar iedz. sk. virs 5000<br />
Pilsētas ar iedz. sk. zem 5000<br />
<strong>un</strong> pagasti<br />
Kopējais nepieciešamais<br />
kapitāls projektam <strong>800+</strong><br />
Iedzīvotāji<br />
Visa valsts<br />
227`000<br />
cilvēku<br />
100%<br />
segums<br />
352`000<br />
cilvēku<br />
100%<br />
segums<br />
950,949<br />
cilvēku<br />
85%<br />
segums<br />
Aprēķinātais<br />
Parametri kapitāla Piemērotākais projekta tips<br />
daudzums<br />
Sistēmveidojošie piemēram,<br />
ūd. lietošanas atļaujas,<br />
ūdens kvalitātes monitorings<br />
Maksimālais<br />
esošie projekti visaptverošas<br />
daudzums. uz<br />
40 US$ miljoni investīcijas, ietverot<br />
cilvēku: 175<br />
institucionālo stiprināšanu<br />
US$<br />
Maksimālais<br />
daudzums uz<br />
cilvēku: 170<br />
US$<br />
Maksimālais<br />
daudzums uz<br />
cilvēku: 135<br />
US$<br />
60 US$ miljoni<br />
103 US$<br />
miljoni<br />
US$ 203<br />
miljoni<br />
esošie projekti visaptverošas<br />
investīcijas, ietverot<br />
institucionālo stiprināšanu<br />
sateces baseina<br />
demonstrācijas projekts<br />
demonstrācijas projekti<br />
(pilsētās vai sateces baseinā,<br />
institucionālie <strong>un</strong> tehniskie)
11.3 Finansu organizācijas<br />
203 miljoni USD ir aprēķināti kā augstākais skaitlis projekta <strong>800+</strong> 2., 3. <strong>un</strong> 4. fāzes<br />
paredzamajiem ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektiem <strong>un</strong> pamatojas uz iepriekšējām projekta<br />
izpētēm citās pilsētās. Katras atsevišķas pilsētas vajadzības, prioritātes <strong>un</strong> iespējas tiks<br />
noskaidrotas esošajās izpētēs, kuras minētas 10.3 tabulā, vai arī 10. nodaļā noteiktajā<br />
kārtībā.<br />
Šajā sākuma stadijā ir grūti sniegt precīzu novērtējumu, jo iespējama:<br />
• finansējuma palielināšanās, kura varētu būt pieejama kapitāla programmai saistībā ar<br />
paredzamajiem investīciju projektiem;<br />
• procedūras, ar kurām tiek iegūts <strong>un</strong> sadalīts finansējums.<br />
Nākotnē nepieciešams turpināt ciešas konsultācijas ar starptautiskām aģentūrām <strong>un</strong><br />
donoriem <strong>un</strong> ar <strong>Vides</strong> aizsardzības fonda <strong>un</strong> Pašvaldību attīstības fonda veidotājiem. Tas<br />
būtu jāveic paralēli detālu projektu izstrādei, kura paredzēta 2. fāzes laikā.<br />
Neskatoties uz to, ir iespējams arī dot atsauksmes par katru finansējuma tipu <strong>un</strong> tā<br />
iespējamām prasībām dažādu projektu tipiem, kurus paredzēts realizēt projekta <strong>800+</strong><br />
ietvaros. Aptuvenais kapitāla daudzums ir darīts zināms arī iespējam finansu organizācijām.<br />
Starptautiskās aģentūras<br />
Galvenās aģentūras, kuras Latvijā varētu nodrošināt finansējumu projektiem, ir Starptautiskā<br />
Rekonstrukcijas <strong>un</strong> Attīstības Banka (SRAB) <strong>un</strong> Eiropas Rekonstrukcijas <strong>un</strong> Attīstības Banka<br />
(ERAB). Paredzams, ka šīs starptautiskās aģentūras varētu tikt lūgtas nodrošināt apmēram<br />
30% no nepieciešamā kapitāla. Šis daudzums varētu tikt pārskatīts atkarībā no Latvijas<br />
valdības vispārējām iespējām nodrošināt valsts garantijas.<br />
Līdz šim Latvija nav saņēmusi no starptautiskām aģentūrām aizdevumus ar īpaši atvieglotiem<br />
noteikumiem (soft loans) “vides aizsardzības” projektiem. Tomēr, pieņemot, ka projekts tiks<br />
atzīts par starptautiski nozīmīgu, šāda veida finansējums būtu izdevīgs vides uzlabojumiem<br />
<strong>un</strong> attīstībai, turklāt tas pamatotos uz to projektu rezultātiem, kas īstenoti par Dānijas valdības<br />
piešķirto aizdevumu.<br />
a) SRAB<br />
Pasaules banka šobrīd finansē apmēram 30% (6.5 miljonus USD) Liepājas vides projektā.<br />
Papildus tam, organizācija ir jau panākusi vienošanos par aizdevumu Latvijas Pašvaldību<br />
pakalpojumu attīstības projektam (M<strong>un</strong>icipal Service Development Project). Kopumā<br />
Pasaules bankas aizdevumu apjoms ir 27,3 miljoni USD. Ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sektorā šis<br />
daudzums veido specifisku aizdevumu Daugavpils ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu projektam 6,9<br />
miljonu USD vērtībā, kas atkal sastāda 30% no kopējā investīciju daudzuma.<br />
Vēl viena aizdevuma sastāvdaļa ir arī 3.5 miljoni Pašvaldību kreditēšanas fondam (PKF).<br />
Nelieli ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projekti var sacensties par šī kapitāla saņemšanu ar citiem<br />
sabiedrībai svarīgiem projektiem (medicīniskā palīdzība, skolas, atkritumu izvešana, apkure,<br />
transports). Paredzams, ka tikai projekti ar augstāku kā 12% atmaksas likmi tiks atlasīti šim<br />
fondam. Tikai ierobežots skaits ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektu lielajās <strong>un</strong> vidējās pilsētās<br />
varētu sasniegt šo atmaksas līmeni. PAF mērķis ir kļūt par demonstrācijas (izmēģinājuma)<br />
fondu, kurš veiksmes gadījumā varētu arī nākotnē saņemt Pasaules bankas aizdevumu.<br />
Papildus iepriekšminētajam, ir skaidrs, ka Latvijas valdība šobrīd cenšas iegūt papildu<br />
aizdevumus no Pasaules bankas ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektiem <strong>un</strong> sadzīves atkritumu<br />
projektiem. Šobrīd par to notiek pārr<strong>un</strong>as.
) ERAB <strong>un</strong> citas starptautiskās aģentūras<br />
Finansējuma daudzums, kas pieejams no <strong>un</strong> citām starptautiskām aģentūrām (Kuwaiti f<strong>un</strong>d,<br />
u.c.) ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektiem Latvijā, šobrīd nav zināms, izņemot, ka EBRD<br />
gatavojas piedalīties Rīgas projekta finansēšanā. Jebkurā gadījumā, paredzams, ka EBRD <strong>un</strong><br />
citu organizāciju kapitāla ieguldījumi varētu aprobežoties ar piedalīšanos Pašvaldību<br />
kreditēšanas fondā <strong>un</strong> (vai) <strong>Vides</strong> investīciju fondā.<br />
c) UK ECGD<br />
ECGD nodrošina kapitāla aizdevumu ar garantijām, kurš varētu segt projekta izpētes<br />
izmaksas, ierīču iegādi <strong>un</strong> celtniecības pārraudzību. Lai iegūtu aizņēmumu, ECGD pieprasa<br />
valsts garantijas <strong>un</strong> projekta finansiālās dzīvotspējas garantiju.<br />
Paredzams, ka tikai pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 40`000 varētu pretendēt uz ECGD<br />
aizdevumu. Pamatojoties uz izpētes datiem, tas varētu būt tikai kā alternatīva, ja, piemēram,<br />
Pasaules bankas finansējuma apjoms nav tik liels, kāds būtu nepieciešams.<br />
Līdzīgi aizdevumu nosacījumi varētu būt arī citās valstīs ar līdzīgām programmām.<br />
Starptautiskās palīdzības aģentūras - donori<br />
Investīciju trūkums Latvijas valsts sektorā, īpaši ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmā vairāku gadu<br />
garumā ir novedis pie vides stāvokļa pasliktināšanās, īpaši:<br />
• upēs, kuras ieplūst Baltijas jūrā;<br />
• Baltijas jūrā <strong>un</strong> Rīgas jūras līcī.<br />
Donoru aģentūras no Ziemeļvalstīm (Dānijas, Somijas <strong>un</strong> Zviedrijas) ir tieši ieinteresētas<br />
Baltijas jūras kvalitātē <strong>un</strong> līdz ar to piedalās ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektos, kuru rezultātā<br />
uzlabosies kopējā vide.<br />
Šīs valstis ir finansējušas daudzus projektus, procentuāli 15% līdz 25%, atkarībā no projekta<br />
lieluma.<br />
Eiropas Savienība caur ES PHARE programmu arī piedalās Latvijas ūdeņu <strong>un</strong> kanalizācijas<br />
projektu finansēšanā. Šie projekti ir:<br />
• projekta <strong>800+</strong> 1. fāzes izpēte;<br />
• triju pilsētu projekts (Mālpils, Lubāna <strong>un</strong> Ilūkste);<br />
• finansējums Liepājas <strong>un</strong> Daugavpils projektos.<br />
Sagaidāms, ka Ziemeļu valstis <strong>un</strong> EU PHARE turpinās piedalīties ūdeņu <strong>un</strong> kanalizācijas<br />
projektu finansēšanā. Paredzams, ka bilaterālie fondi tiks lūgti nodrošināt 30% nepieciešamā<br />
kapitāla.<br />
Aizdevumi bez valsts garantijām<br />
NEFCO ir labs finansu korporācijas piemērs, kas aktīvi finansē Latvijas ūdens <strong>un</strong><br />
kanalizācijas projektus. Tā ir piedalījusies Liepājas, Daugavpils, Cēsu <strong>un</strong> Madonas projektu<br />
finansēšanā.<br />
NEFCO piedalās projektos ar aizdevuma līdzekļiem, kuri sedz 9% līdz 39% projekta izmaksu.<br />
Ir svarīgi paturēt prātā, ka NEFCO finansējums vienmēr ir kopā ar citiem aizdevumiem,<br />
dāvinājumiem <strong>un</strong> ārējo finansējumu, <strong>un</strong> tā nekad nesedz visas projekta izmaksas viena pati.
NEFCO finansē projektus ar iekšējās atmaksas likmi (internal rate of return, IIR) zem 12%<br />
salīdzinājumā ar IBRD.<br />
NEFCO arī piešķir finansējumu akciju kapitāla veidā ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektiem.<br />
NEFCO paredzētās akciju kapitāla investīcijas Cēsu ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektam<br />
sastāda 30% no visām nepieciešamajām investīcijām <strong>un</strong> rāda labu piemēru akciju kapitāla<br />
piesaistes apjomam, ko varētu izmantot citos projektos, kuros viņiem ir interese piedalīties.<br />
Īpašu interesi NEFCO varētu radīt demonstrācijas projekti, kuri aprakstīti 10. nodaļā, ar mērķi<br />
apvienot ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas ierīces lielākās <strong>un</strong> izmaksu ziņā efektīvākās organizācijās.<br />
Valsts budžets<br />
Negarantētais valsts kapitāls varētu tikt integrēts ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektos. Piemēram,<br />
Daugavpils <strong>un</strong> Cēsu ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektos valsts piedalījās attiecīgi ar apmēram 2<br />
miljoniem <strong>un</strong> 0.8 miljoniem Ls, lai segtu vietējo investīciju programmas komponenti.<br />
Procentuāli valsts varētu piedalīties ar kādiem15% no kopējās investīciju programmas.<br />
Pašvaldību budžets<br />
Latvijas valdība ir noteikusi, ka projekta finansēšanā ir jāpiedalās arī pašvaldībām. Katrs<br />
projekts, ko finansē starptautiskās aģentūras, arī nosaka, ka ir nepieciešams zināms kapitāla<br />
ieguldījums no pašvaldībām. Tāpat tas būs nepieciešams arī PVV <strong>un</strong> RAV. Procentuāli<br />
pieprasītais apjoms no pašvaldību budžeta ir 10%-20% no kopējās investīciju programmas.<br />
Dažās pilsētās tas var izraisīt grūtības, jo:<br />
• nav politiskas vēlmes paaugstināt tarifus;<br />
• ir konkurence par finansējuma piesaisti ar citām kom<strong>un</strong>ālo pakalpojumu sfērām,<br />
piemēram, apkuri.<br />
Sadraudzības līgumi<br />
Pilsētu vai uzņēmumu sadraudzības līgumi varētu būt kā iespējamais finansējuma avots <strong>un</strong><br />
(vai) ekspertīze institūciju nostiprināšanai. Vairāki sadarbības līgumi jau eksistē, īpaši ar<br />
Zviedriju <strong>un</strong> Somiju ūdenssaimniecības jomā.<br />
Vērtspapīru tirgus<br />
Ūdens uzņēmumi kapitālu varētu aizņemties vietējā vērtspapīru tirgū, nodrošinot, ka darījums<br />
ir finansiāli dzīvotspējīgs <strong>un</strong> tiek piedāvāta pieņemama atmaksas likme.<br />
Tika noteiktas divas problēmas, kuras traucē izmantot šo kapitālu Latvijā:<br />
• paredzams, ka vairumam ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektu nebūs pievilcīgas atmaksas<br />
likmes, jo:<br />
a) ir grūtības tarifu celšanā;<br />
b) maksātspēja ir zema;<br />
c) uzņēmumi ir nelieli.<br />
• vērtspapīru tirgus ir tikai tā attīstībās stadijā <strong>un</strong> tam jāattīstās tālāk <strong>un</strong> jānobriest,<br />
pirms tiek veiktas šādas darbības.<br />
Nav paredzams, ka projekta <strong>800+</strong> vajadzībām varētu tikt izmantots šī tipa<br />
finansējuma avots.
Vietējais vērtspapīru kapitāla tirgus varētu tikt izmantots nākotnē, ja valdība nolems<br />
iesaistīt privāto sektoru ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sektorā, īpaši lielajās pilsētās.<br />
Priekšnosacījums tam būtu attiecīgas juridiskās <strong>un</strong> regulējošās sistēmas radīšana.<br />
Privātās investīcijas<br />
Iepriekšminēto cēloņu dēļ kopumā nav gaidāms, ka privātie investētāji varētu piedalīties<br />
ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas projektos. Vairumā gadījumu uzņēmumi ir pārāk sīki <strong>un</strong> nespēj<br />
sasniegt lūzuma p<strong>un</strong>ktu, kurš nepieciešams, lai padarītu atmaksas likmi pievilcīgu<br />
investētājiem. Tomēr pilsētām, kurām rastos šāda iespēja, valdība var palīdzēt to piesaistīt,<br />
iespējams, kā demonstrācijas (izmēģinājuma) iniciatīvu.<br />
Aizņēmumi no vietējām bankām<br />
Vietējā tirgus pašreizējo apstākļu, banku krīzes <strong>un</strong> augsto vietējo likmju dēļ ir ļoti neizdevīgi<br />
aizņemties naudu no šī avota. Tādēļ šīs iespējas tālāk netiek aplūkotas.<br />
Iespējamo finansu organizāciju apkopojums dots 11.3 tabulā.<br />
11.3 tabula. Kapitāla iespējas<br />
Kapitāla<br />
tips<br />
Garantētie<br />
aizdevumi<br />
Negarantētie<br />
aizdevumi<br />
Dāvinājums<br />
Koncesija<br />
Privātās<br />
invest.<br />
Vērtspapīru<br />
tirgus<br />
Aģentūra Paredzamais<br />
kapitāls<br />
procentuāli<br />
IBRD<br />
ECGD<br />
NEFCO<br />
Starpt.<br />
-Dānijas<br />
valdības<br />
-Somijas<br />
valdības<br />
-EU<br />
PHARE<br />
Viet.<br />
-valsts<br />
-pašvald.<br />
Ap 30%<br />
ECGD līdz<br />
85%<br />
Pieprasītājs<br />
Pilsētu<br />
kategorija<br />
10% līdz 40%<br />
var piedalīties Visa lieluma<br />
arī ar akciju pilsētām<br />
kapitālu<br />
kopā 20% -<br />
30 %<br />
ap 15% 10<br />
līdz 20%<br />
Projekta veids Nosacījumi<br />
1)lielās<br />
pilsētas<br />
2) pilsētas ar<br />
Visaptverošo<br />
iedz. sk. virs<br />
uzlabojumu<br />
5000<br />
projekti<br />
3) mazās<br />
Esošie<br />
pilsētas, ja<br />
tās ir attiecīgi<br />
organizētas<br />
Visa lieluma<br />
pilsētām<br />
Arī pagasti<br />
Starpt. <strong>un</strong><br />
viet. 80% - 100% Tikai lielās<br />
pilsētas<br />
investētāji<br />
Demonstr.<br />
projekti<br />
(institucionālie<br />
<strong>un</strong> tehniskie)<br />
Esošie projekti<br />
Visaptverošie<br />
uzlabojumi<br />
PVV, RAV<br />
IBRD: jāatmaksā 17 gadu<br />
laikā, sākot ar 4. gadu<br />
Proc. likme 1,1 līdz 1,3<br />
virs bankas procentiem<br />
plus standarta maksa<br />
Visas kopijas apstprinātas<br />
Vēlamā atmakas likme<br />
12%<br />
ECGD: jāpārbauda<br />
Jāatmaksā 15 gadu laikā<br />
sākot ar 4. gadu<br />
Procentu likme ap 7.5%<br />
plus 0.5% maksa par<br />
neizmantoto<br />
IRR varētu būt zem 12%<br />
Demonstr.<br />
projekti<br />
(institucionālie<br />
<strong>un</strong> tehniskie) Projektiem jāsekmē vides<br />
Esošie projekti uzlabošanās Baltijas jūrā<br />
Visaptverošie<br />
uzlabojum<br />
PVV, RAV<br />
Visaptverošie<br />
projekti<br />
Izdevīgs apgrozījums<br />
Izdevīgs apgrozījums
11.4 Kapitāla apjoms<br />
Investīciju projekti, kuri tiek gatavoti projektā <strong>800+</strong>, centīsies apmierināt visu 10. nodaļā<br />
aprakstīto projektu tipus, kuri atspoguļo ieinteresēto pušu vajadzības. Ieinteresētās puses ir:<br />
• centrālā valdība;<br />
• RVP;<br />
• mazās pašvaldības;<br />
• vidējās pašvaldības.<br />
Papildus šajā sarakstā jāiekļauj arī starptautiskās finansu aģentūras.<br />
Kā atzīmēts iepriekš, projekta <strong>800+</strong> stratēģijas ieviešanai pieejamais finansējuma apjoms<br />
šobrīd tiek noskaidrots. Katrā ziņā, izstrādājot sākotnējos investīciju priekšlikumus, būtu<br />
nepieciešams veikt pirmējo novērtējumu par pieejamā finansējuma apjomu. Novērtējums būtu<br />
tikai <strong>800+</strong> projektiem, ieskaitot:<br />
• esošās aktivitātes, kuras minētas 10.3 tabulā, ieskaitot Liepājas <strong>un</strong> Daugavpils<br />
projektus <strong>un</strong> iniciatīvas paplašināšanos;<br />
• visaptverošus investīciju projektus;<br />
• demonstrācijas projektus;<br />
• institucionālos projektus;<br />
• nacionāla mēroga sistēmas veidošanas iniciatīvas;<br />
• organizatoriskās prasības, t.sk. PVV <strong>un</strong> RAV.<br />
Paredzamo vajadzību apkopojums dots 11.4 tabulā<br />
11.4 tabula. Paredzamās kapitāla prasības<br />
Paredzamais daudzums<br />
Projektu tips<br />
(US$)<br />
1997 1998 1999<br />
Esošās iniciatīvas (*) 1,2 1,2 1,2<br />
Esošo iniciatīvu paplašināšanās(**) 0,8 0,8 0,8<br />
Vispārējie uzlabojumi 7,0 12,0 12,5<br />
Demonstrācijas projekti (institucionālie <strong>un</strong> tehniskie) 2,0 2,3 2,5<br />
Institucionālā stiprināšana 1,0 1,0 1,0<br />
Nac. mēroga sistēmas veidošana (t.sk. monitoringa) 1,8 0,8 0,6<br />
Organizācijas (PVV, RAV) 0,9 0,9 0,9<br />
Kopā 13,5 19 19,5<br />
(*) ieskaitot Cēsis, Madonu, EU PHARE, bet ne Rīgu, Liepāju <strong>un</strong> Daugavpili.<br />
(**)neskaitot projekta izpētes izmaksas, par kurām tiek šobrīd notiek vienošanās.<br />
Papildus tam, ir izdarīts pirmais mēģinājums apvienot 11.4 tabulā dotos lielumus ar kapitāla<br />
apjomu, kuru varētu iegūt no dažādām finansu organizācijām, kas minētas 11.3 nodaļā.<br />
Apkopojums dots 11.5 tabulā.<br />
11.5 tabula. Iespējamie kapitāla avoti<br />
Avots Finansējuma tips Daudzums (USD)<br />
1997 1998 1999<br />
Latvijas valdība Dāvinājums 1,0 1,0 1,0<br />
Garantētie aizdevumi Aizdevums 5,0 10,5 10<br />
Negarantētie aizdevumi Aizdevums 2,5 2,5 2,5<br />
Bilaterālie Dāvinājums 4,0 4,0 5,0<br />
Vietējais kapitāls Tarifi 1,0 1,0 1,0<br />
Kopā 13,5 19,0 19,5
pieredzes zināms, ka dažādas finansu aģentūras uzstādīs konkrētus kritērijus <strong>un</strong> tas ir jāpatur<br />
prātā, nosakot, uz kādu no finansu avotiem var pretendēt katrs no 10. nodaļā aprakstītajiem<br />
projektu tipiem. Šo kritēriju apkopojums dots 11.3 nodaļā.<br />
11.5 Investīciju projekti<br />
Šīs vispārīgās izpētes kontekstā nav paredzēts novērtēt <strong>un</strong> uzrādīt investīcijām nepieciešamā<br />
kapitāla daudzumu katrā konkrētā vietā.<br />
Tomēr ir doti trīs piemēri, kuri atspoguļo katru 11.2 nodaļā dotajām pilsētas kategorijām.<br />
Pilsētas ir šādas:<br />
• Jelgava lielajām pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 40`000;<br />
• Kuldīga: pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 5000;<br />
• Mazsalaca: pilsētām ar iedzīvotāju skaitu zem 5000.<br />
Tas ir pirmais mēģinājums izstrādāt aptuvenu nepieciešamo investīciju aprēķinu, nosakot<br />
iespējamos pieļaujamos griestus.<br />
Ir svarīgi paturēt prātā, ka:<br />
• kapitālo darbu aprēķins ir neatliekamajiem, atja<strong>un</strong>ošanas <strong>un</strong> paplašināšanas<br />
darbiem, kuri nosedz pilnu investīciju programmu, kas jāizvērš pirmajos piecos gados<br />
(1. fāze);<br />
• investīcijas ir paredzētas tikai ieplānotajiem pamatdarbiem, ietverot detālprojekta<br />
izstrādi, pārraudzību, aktīvu apsaimniekošanas plānus, zemes iegūšanu <strong>un</strong> sīkākus<br />
darbus. Institucionālā stiprināšana, ekspluatācijas izmaksas <strong>un</strong> periodiska uzturēšana<br />
nav ieskaitīta;<br />
• šis mēģinājums ir tikai sākotnēja pieeja, kas der kā novērtēšanas process, <strong>un</strong><br />
paplašināšanas, iedzīvotāju blīvuma <strong>un</strong> instalāciju statusa jomās pamatojas uz<br />
daudziem pieņēmumiem. Tas nepretendē uz precīzu investīciju aprēķinu.<br />
Skaitļi ir doti 11.7 - 11.9 tabulā <strong>un</strong> apkopoti nākamajā tabulā. Šeit ir pievienota kolona, kura<br />
rāda iespējamā finansējuma griestus katrai pilsētai saskaņā ar 11.2 nodaļas slēdzieniem par<br />
maksātspēju.<br />
11.6 tabula - Tipiskas investīciju prasības<br />
Kopējās<br />
Pilsēta Iedzīvotāji<br />
investīcijas (USD)<br />
Iespējamais kapitāls<br />
(maksātspēja) (USD)<br />
Mazsalaca 2800 7`342`000 310`800 2622<br />
Kuldīga 15`000 11`782`000 2`550`000 785<br />
Jelgava 70`000 40`383`000 12`250`000 577<br />
Investīciju daudzums<br />
uz cilvēku (USD)<br />
No šo triju kategoriju pilsētu analīzes ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus, kuri būtu<br />
noderīgi visu <strong>800+</strong> pilsētu investīciju projektiem:<br />
• investīciju apjoms uz vienu cilvēku palielinās pilsētās ar mazāku iedzīvotāju skaitu <strong>un</strong><br />
blīvumu <strong>un</strong> atspoguļo augstākas kapitāla izmaksas, ar kurām saskaras mazi <strong>un</strong><br />
izkaisīti ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas uzņēmumi;<br />
• paaugstinātas kapitāla izmaksas mazās pilsētās, visticamāk, nozīmē arī<br />
paaugstinātas ekspluatācijas izmaksas uz vienu cilvēku;<br />
• dažādas vajadzības pēc kapitāla investīcijām dažādās pilsētās atspoguļo faktu, ka<br />
dažas pilsētas pagātnē ir saņēmušas būtiskas investīcijas, kamēr citas minimālas vai<br />
vispār nekādas;<br />
• pilsētas ar vairāk kā 40`000 iedzīvotāju, kuras saņēmušas investīcijas pagātnē, ir<br />
labākā situācijā, lai konkurētu uz finansējumu, salīdzinājumā ar citām pilsētām <strong>un</strong>,<br />
iespējams, nosedz izmaksas ar attiecīgu tarifu līmeni;<br />
• visās analizētās pilsētās nepieciešamās investīcijas ir virs 175 USD uz cilvēku. Līdz<br />
ar to nebūs iespējams apmaksāt visas nepieciešamās kapitāla investīcijas. Tādējādi
katras pilsētas projekti varēs mērķēt tikai uz pieejamo kapitālu, nevis uz pilnīgu<br />
vajadzību nosegšanu ar investīcijām.<br />
Piemērs investīciju kategorijām, ko var atļauties dažādas pilsētas:<br />
Mazsalaca:<br />
Pieļaujamās izmaksas (maksātspēja) ir 310`000 USD.<br />
Investīcijas ūdens apgādei 270`000 USD, lai segtu sūknētavas, ūdens tīkla <strong>un</strong> aku<br />
atja<strong>un</strong>ošanu.<br />
Investīcijas kanalizācijai 100`000 USD, lai segtu notekūdeņu attīrīšanas ierīču, kanalizācijas<br />
tīkla <strong>un</strong> sūknētavas atja<strong>un</strong>ošanu.<br />
Kuldīga<br />
Pieļaujamās izmaksas (maksātspēja) ir 2`550`000 USD.<br />
Investīcijas ūdens apgādē 2`200`000 USD, lai atja<strong>un</strong>otu akas, pārsūknēšanas vadu <strong>un</strong> ūdens<br />
tīklu, kā arī konstruētu ja<strong>un</strong>u ūdens attīrīšanas staciju.<br />
Investīcijas kanalizācijai 450`000 USD, lai atja<strong>un</strong>otu sūknētavu, galveno tīklu <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
attīrīšanas ierīces.<br />
Jelgava<br />
Pieļaujamās izmaksas (maksātspēja) ir 12`250`000 USD.<br />
Investīcijas ūdens apgādē 5`600`000, lai atja<strong>un</strong>otu pārsūknēšanas vadu <strong>un</strong> sūknētavu, kā arī<br />
konstruētu ja<strong>un</strong>u ūdens attīrīšanas staciju.<br />
Investīcijas kanalizācijai 6`900`000 USD, lai atja<strong>un</strong>otu sūknētavu <strong>un</strong> daļēji tīklu, kā arī<br />
notekūdeņu attīrīšanas ierīces.<br />
11.6 Programma<br />
Paredzams, ka apstiprināts investīciju plāns jebkurai atsevišķai pašvaldībai (investīciju<br />
stratēģijas 1. fāze) varētu tikt uzsākts 1 - 4 gadu laikā, atkarībā no pieejamā kapitāla apjoma.<br />
Pēc nepieciešamo saistību ieviešanas, piemēram, tarifu pacelšanas, pašvaldībai būtu jāsedz<br />
sistēmu darbības ikdienas izmaksas, kā arī tālākie uzlabojumi <strong>un</strong> paplašinājumi.<br />
Laiks, kas nepieciešams pašvaldībām, kuras izrādīja interesi par projektu, lai paceltu<br />
pakalpojumu līmeni līdz pieņemamam standartam, nevar būt noteikts <strong>un</strong> ir atkarīgs no<br />
vairākiem faktoriem, tai skaitā:<br />
• laika, kas nepieciešams, lai izpildītu attiecīgos priekšnosacījumus iekļaušanai<br />
projektā;<br />
• nacionālās, reģionālās <strong>un</strong> vietējās situācijas saistībā ar ekonomisko attīstību;<br />
• pieejamā finansējuma no donoriem.<br />
Sākotnējo kapitālu no aģentūrām būs jāiedala pilsētu noteikšanai <strong>un</strong> atlases procedūrām<br />
dažāda tipa projektiem.
Change language