800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Babītes ez. 25.5 54<br />
Rušons 23.7<br />
Sivers 17.6<br />
Ķīšezers 17.4 51<br />
Alūksnes ez. 15.9 35<br />
Domājams, ka daži ezeri ir piesārņoti (tas ir, Ķīšezers, Babītes ezers, respektīvi, netālu no<br />
Rīgas <strong>un</strong> Jūrmalas esošie), <strong>un</strong> ir zināms, ka paaugstinātas fosfora koncentrācijas ir atrastas<br />
lielākajā daļā no pētītajiem ezeriem, izņemot Usmas ezeru.<br />
3.1.2 Ūdens kvalitātes datu pieejamība<br />
Latvijā ir daudz organizāciju, kas vāc vides <strong>un</strong> ūdens kvalitātes datus, tai skaitā šādas:<br />
• <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>, kam pakļauta Latvijas<br />
Hidrometeoroloģijas pārvalde <strong>un</strong> <strong>Vides</strong> datu centrs;<br />
• Bioloģijas institūts;<br />
• Latvijas Zivsaimniecības izpētes institūts;<br />
• Nacionālais <strong>Vides</strong> veselības centrs;<br />
• <strong>Vides</strong> kvalitātes monitoringa laboratorija;<br />
• Iekšzemes ūdeņu problēmu laboratorija;<br />
• Jūras monitoringa centrs;<br />
• Latvijas Universitātes Hidroekoloģiskais institūts.<br />
Mērījumu veikšanas vietas visām iepriekšminētajām organizācijām ir redzamas 3.1 attēlā, kur<br />
uzrādītas arī citu organizāciju izmantotās paraugu ņemšanas vietas (piemēram, Rīgas Domes<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības pārvaldes ekoloģiskā laboratorija).<br />
Tas, ka daudz dažādas organizācijas atbild par vides datu vākšanas rezultātiem, neizbēgami<br />
rada datu dublēšanos, to koordinēšanas <strong>un</strong> salīdzināšanas grūtības. Vēlāk tas rada grūtības<br />
veikt sarežģītākas <strong>un</strong> dziļākas izpētes, kurām būtu nepieciešama datu apkopošana no<br />
dažādu nozaru visdažādākajiem informācijas avotiem. Šos faktus atklāja jau ASV <strong>Vides</strong><br />
aizsardzības aģentūra, kura 1995. gadā publicēja atskaiti ar nosaukumu “Baltijas Republikas,<br />
<strong>Vides</strong> monitoringa pārskata projekts, konstatētie fakti <strong>un</strong> rekomendācijas, Latvija”, kurā tika<br />
izteikta šāda piezīme:<br />
Iespēju robežās viss vides monitorings jākoordinē vienai <strong>ministrija</strong>i.<br />
Aizsākums tam jau ir, jo tagad Latvijas Hidrometeoroloģijas pārvalde ir <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong><br />
reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>s pakļautībā. Tomēr turpmākam progresam būtu nepieciešamas<br />
papildus izmaiņas, lai arī citas iepriekšminētās organizācijas sniegtu pārskatus <strong>Vides</strong><br />
aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong>i.<br />
Tā rezultātā, ka vides dati ir izkaisīti starp daudz <strong>un</strong> dažādām organizācijām, šī projekta datu<br />
vākšanas process bija sarežģīts <strong>un</strong> darbietilpīgs. Pie tam, bieži vien radās neskaidrības, tieši<br />
kādās organizācijās kādi analītiskie rezultāti glabājas, tādejādi radot vēl papildus grūtības.<br />
3.1.3 Ūdens kvalitātes datu saturs<br />
Projekta grupai tika dota iespēja izmantot Hidrometeoroloģijas pārvaldes virszemes ūdeņu<br />
ķīmisko <strong>un</strong> bioloģisko analīžu rezultātus par 1992., 1993. <strong>un</strong> 1994. gadu. Šie dati atspoguļo<br />
visaptverošu analīžu programmu, kas domāta, lai savāktu informāciju no vissvarīgākajām<br />
Latvijas atklātajām ūdenstilpēm (kopā 122 p<strong>un</strong>kti). Īpaši ir atspoguļota šāda informācija:
Change language