800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
izmaksas, ieskaitot uzturēšanas <strong>un</strong> kapitālās izmaksas. Izmaksu atgūšna cenu<br />
veidošanā ir būtiska, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu <strong>un</strong> novērstu spiedienu<br />
uz pašvaldību budžetiem.<br />
• Uzskaites prakse nenodrošina aktīvu atja<strong>un</strong>ošanu. Tas sarežģī izmaksu pareizu<br />
aprēķināšanu <strong>un</strong> samazina investīciju līdzekļu ģenerāciju aktīvu nomaiņai.<br />
• Nav regulāras, formālas finansiālas atskaitīšanās vadībai.<br />
• Pašvaldībām nepieciešama finansu autonomija, lai efektīvāk sniegtu pakalpojumus.<br />
Līdzekļu pārskaitījumiem jābūt iepriekš paredzamiem laikā <strong>un</strong> pēc apjoma.<br />
• Neadekvāta ieņēmumu savākšana rada spriegumu m<strong>un</strong>icipālo pakalpojumu skaidrās<br />
naudas plūsmā.<br />
• Nav rezervju darbojošos kontos vai tarifu līmenī apšaubāmiem vai neatgūstamiem<br />
parādiem.<br />
Mājsaimniecības patēriņš tiek subsidēts, pieprasot augstākus tarifus ražošanas patērētājiem.<br />
Tarifu subsidēšana neveicina patēriņa samazināšanas iniciatīvu. Nav iespējams noteikt<br />
subsīdiju līmeni, jo uzņēmumos netiek uzskaitītas sniegto pakalpojumu izmaksas dažāda<br />
veida patērētājiem.<br />
7.3.5 Investīciju finansēšana <strong>un</strong> resursu pieejamība<br />
Vietējai varai nav finansu resursu, kas nepieciešami izvērstas materiālās infrastruktūras<br />
labošanai <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošanai. Tai pašlaik jādod pieeja regulāram finansēšanas mehānismam.<br />
Arī pašvaldību uzņēmumi (pakalpojumi) nav spējīgi finansēt kādas būtiskas investīcijas no<br />
iekšējiem resursiem.<br />
VARAM pārraudzībā ir noteikta investīciju programma ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu<br />
attīrīšanas sistēmu vispārējai uzlabošanai. Augstākā finansu resursu robeža, kas varētu būt<br />
pieejama investīcijām vides projektos, tiek lēsta ap 13.3 miljoniem Ls (ap 25 miljoniem USD)<br />
gadā laika periodam no 1997. līdz 1999. gadam. Šai summai būtu jānosedz esošās saistības<br />
ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu projektos Liepājā <strong>un</strong> Daugavpilī, kā arī tehniski-ekonomisko<br />
pamatojumu izstrāde 20 jau noteiktās pilsētās <strong>un</strong> iespējamu investīciju projektu sagatavošana<br />
ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu sektorā mazās <strong>un</strong> vidējās pilsētās <strong>800+</strong> ietvaros. Šajos līdzekļos<br />
ietverti iespējamie nacionālie <strong>un</strong> ārējie resursi, <strong>un</strong>, iespējams, vietējie pašvaldību <strong>un</strong><br />
uzņēmumu līdzekļi.<br />
Būtiskas investīcijas nepieciešamas vairumā mazu <strong>un</strong> vidēja lieluma pilsētu, lai nomainītu vai<br />
atja<strong>un</strong>otu esošās ierīces. Lai nodrošinātu dzīvotspējīgu institucionālo vidi, finansiālais atbalsts<br />
tiek rekomendēts arī vadībai <strong>un</strong> apmācībām.<br />
Turpmāk apskatīti pieejamo investīciju resursu tipi.<br />
i) Aizdevumi: Attīstības bankas piedāvā aizdevumus ar normāliem (nekomerciāliem)<br />
atmaksāšanas noteikumiem. Prioritārie sektori ir sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūras<br />
uzlabošana <strong>un</strong> ar to saistītās vides problēmas. Bankas, kā piemēram Pasaules Banka,<br />
parasti uzņemas vadošā donora lomu projekta finansēšanā. Papildus fondi tiek piešķirti kā<br />
bilaterālās subsīdijas vai īpašnieka kapitāls. Vienmēr tiek pieprasīts arī vietējais finansējums<br />
aptuveni 20% apmērā.<br />
ii) Subsīdijas: Sniedz bilaterālie donori. Pašlaik galvenie donori ir Zviedrija, Dānija, Somija.<br />
Bilaterālas subsīdijas investīcijām infrastruktūrā tiek sniegtas kā daļa no attīstības sadarbības<br />
starp Latviju <strong>un</strong> šīm valstīm <strong>un</strong> tiks virzītas uz vispārējiem šai sadarbībai noteiktiem mērķiem.<br />
iii) Īpašnieka kapitāls: NEFCO piedāvā projektu finansējumu kā aizdevumu vai īpašnieka<br />
kapitālu. NEFCO neieņem vadošās finansējošās institūcijas lomu <strong>un</strong> dod priekšroku<br />
kopfinansēšanas shēmām. Parasti NEFCO nefinansē vairāk kā 30% no nepieciešamā<br />
finansējuma. Projektiem jādod ieguvumi Ziemeļvalstu videi, kā arī tajos jāiesaista vismaz<br />
viens Ziemeļvalsts dalībnieks.
Change language