800+ "Ūdensapgāde un notekūdeņu - Vides ministrija

• aptuveni 500 vietējās pašvaldības.
Pašvaldības pastāv vienā no trim formām:
• lauku teritorija bez pilsētām (pagasts);
• pilsēta ar lauku teritoriju;
• pilsēta bez pieguļošas lauku teritorijas.
Šajā ziņojumā šīs trīs formas vienoti tiks sauktas par vietējo varu. Visas šīs pārvaldes
iestādes ir atbildīgas par ūdens apgādes un notekūdeņu pakalpojumu sniegšanu un ir
tiesīgas realizēt šo atbildību dažādos veidos. Tie nav atspoguļoti šajā ziņojumā. Papildus
detaļas par vietējām pašvaldībām ir apkopotas pielikumos G-I.
7.1.3 Nacionālie vides mērķi
Likumā “Par vides aizsardzību” (1991) nacionālie mērķi ūdens un notekūdeņu jomā ir
nacionālo vides mērķu sastāvdaļa. Mērķi ir apkopoti šādās likuma daļās.
1. pantā teikts: “ Latvijas Republikas likuma “Par vides aizsardzību” mērķis ir izveidot tādu
sabiedrības un dabas mijiedarbības mehānismu, kas garantē vides aizsardzību, efektīvu
dabsaimniecību un Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi.”
3. pantā teikts: “Likuma objekts ir vide un tajā skaitā: dabas resursi: zeme, zemes dzīles,
augsne, ūdeņi, atmosfēras gaiss, flora un fauna, īpaši aizsargājamie dabas objekti un
teritorijas.”
11. pantā teikts: “Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot kvalitatīvā dzīves vidē un
prasīt, lai kompetentas valsts institūcijas, juridiskās personas un to amatpersonas, kā arī
fiziskās personas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas šo vidi pasliktina, kaitē iedzīvotāju
veselībai vai apdraud viņu dzīvību, intereses un īpašumu.”
Papildus iepriekšminētajam, Vides aizsardzības politikas plānā Latvijai, ko Ministru Kabinets
ar protokolu akceptēja 1995. gada 25. aprīlī, atzīmēts, ka dzeramā ūdens zemā kvalitāte ir
viena no visbūtiskākajām un neatliekamākajām vides politikas prioritātēm. Starp
nepieciešamajiem pielietojamiem risinājumiem ir vietējo un individuālo ūdens apgādes
sistēmu uzlabošana un gruntsūdeņu augstāko slāņu aizsardzība pret piesārņojumu. Noteikti
nepieciešamie līdzekļi, lai sasniegtu šos risinājumus:
• vietējo ūdens apgādes sistēmu attīstības programmas;
• ūdens patērētāju informētība un izglītošana;
• teritoriālā plānošana;
• subsīdijas vietējām varām un aizdevumi ar atvieglotiem atmaksāšanas noteikumiem;
• gruntsūdeņu piesārņojuma avotu sanācija un piesārņojuma minimizācija;
7.1.4 Kvalitātes regulators
Noteicošais kvalitātes regulators ūdens apgādes un notekūdeņu jautājumos ir Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras galvenais instruments ir Latvijas
Republikas likums “Par vides aizsardzību” (LVA), kas stājies spēkā 1991. gada 6. augustā.
Tas ir visaptverošs dokuments, kas pamatā nosaka:
• pārvaldes iestāžu kompetenci;
• sabiedrības tiesības uz informāciju, vides aizsardzību un atlīdzību;
• vides kvalitātes regulēšanu;
• dabas resursu uzskaiti, lietošanu un maksu;
• piesārņojuma kontroli un maksu;