800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ja tiek nolemts, ka šai pieejai dažos gadījumos <strong>un</strong> zināmos projektu tipos tiek dota<br />
priekšroka, tad būtiskākie veicamie soļi doti J pielikumā.<br />
10.1 Ievads<br />
10.1.1 Pamatinformācija<br />
10. INVESTĪCIJU STRATĒĢIJA<br />
Ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas ierīču uzlabošana Latvijā tika uzsākta pēc neatkarības<br />
atgūšanas ar HELCOM iniciatīvu “karsto” piesārņojumu p<strong>un</strong>ktu noteikšanā. Pēc šo vietu<br />
noskaidrošanas tika ierosināti <strong>un</strong> vēlāk uzsākti projekti trijās lielākajās Latvijas pašvaldībās -<br />
Liepājā, Daugavpilī <strong>un</strong> Rīgā.<br />
Pamatojoties uz šiem projektiem, <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības <strong>ministrija</strong><br />
nolēma, ka ir nepieciešama oficiāla stratēģija, lai noteiktu arī citas prioritātes, kur būtu<br />
nepieciešams finansiālais <strong>un</strong> tehniskais atbalsts.<br />
Stratēģija ir sagatavota, lai nodrošinātu, ka investīcijas tiek plānotas <strong>un</strong> attiecīgi ieviestas,<br />
ņemot vērā:<br />
• apstiprinātos mērķus;<br />
• tehnisko, vides, institucionālo <strong>un</strong> finansu pamatsituāciju;<br />
• dažāda tipa projektus, kuriem nepieciešama finansiāla palīdzība;<br />
• nepieciešamību izstrādāt kritērijus, pēc kuriem izvēlēties pašvaldības;<br />
• nepieciešamību izveidot pašvaldību sarakstu, lai prioritizētu finansiālās palīdzības<br />
saņemšanu;<br />
• nepieciešamību nodrošināt resursus projekta ieviešanai, ieskaitot finansējumu <strong>un</strong><br />
darbu organizāciju;<br />
• piemērota laika grafika izstrādi projekta ieviešanai 2., 3., <strong>un</strong> 4. fāzē;<br />
• nepieciešamību konsultēties ar attiecīgajām struktūrām centrālajā <strong>un</strong> reģionālajā<br />
līmenī (stratēģija nevar tikt izstrādāta izolēti no institūcijām, kuras gūs labumu no šīs<br />
iniciatīvas).<br />
10.1.2 Stratēģijas mērķi<br />
Stratēģija ir izstrādāta saskaņā ar 1. nodaļā apkopotajiem mērķiem, kas sākotnēji noteikti<br />
projekta darba uzdevumā, <strong>Vides</strong> aizsardzības politikas plānā Latvijai <strong>un</strong> VIP <strong>un</strong> kas tika<br />
nosprausti Stratēģijas plānošanas seminārā 1996. gada maijā. Tālākajā tekstā parādīts, kādā<br />
veidā, īstenojot stratēģiju, daži no šiem mērķiem var tikt ieviesti.<br />
<strong>Vides</strong> <strong>un</strong> tehniskie mērķi<br />
Uzlabot ūdens kvalitāti Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī <strong>un</strong> citās ūdenstilpēs, samazinot<br />
piesārņojuma slodzi, kas rodas no vidēju <strong>un</strong> mazu pilsētu neattīrītu notekūdeņu izplūdēm;<br />
Kā jau tika teikts 4. nodaļā, šobrīd daudzas no notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm Latvijā<br />
nenodrošina tādas izplūdes, kādas atbilstu to atļaujās izvirzītajām prasībām. Tā rezultātā<br />
uztverošajās ūdenstilpēs tiek ievadīts lielāks piesārņojums nekā tas pieļaujams, <strong>un</strong> tas nonāk<br />
Baltijas jūrā <strong>un</strong> Rīgas jūras līcī. Šīs piesārņojuma slodzes samazināšana tiks panākta,<br />
uzlabojot attīrīšanu saskaņā ar 3. nodaļā noteiktām vides prioritātēm.<br />
Palīdzēt vispārējā Latvijas vidēju <strong>un</strong> mazu pilsētu ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu sistēmu<br />
uzlabošanā, nosakot ūdens apgādes <strong>un</strong> kanalizācijas sistēmu tehniskos uzlabojumus <strong>un</strong><br />
ņemot vērā alternatīvo tehnoloģiju pielietošanu, lai iegūtu zemāko izmaksu pieeju;
Change language