800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
piesārņojumu. Šāda veida piesārņotāji var neatgriezeniski ietekmēt vidi, <strong>un</strong> tos būtu<br />
nepieciešams kontrolēt, kur vien iespējams.<br />
Biogēnie elementi, piemēram, var izraisīt intensīvu sakņaugu <strong>un</strong> aļģu augšanu. Iekšzemes<br />
ūdeņos fosfors parasti ir vissvarīgākais ierobežojošais biogēnais elements, <strong>un</strong> augu augšana<br />
pieaug proporcionāli fosfora koncentrācijas pieaugumam. Atšķirībā no slāpekļa, kas var daļēji<br />
tikt aizvadīts denitrifikācijas procesā, fosforu aizvadīt nevar, <strong>un</strong> tas arī nevar saistīties ar upes<br />
nosēdumiem, kā tas notiktu nepiesārņotā ezerā. Tādējādi izplūdušais fosfors tiek transportēts<br />
pa straumi uz leju.<br />
Tur, kur fosfors ir uzkrājies, pirmām kārtām, ezeros <strong>un</strong> Baltijas jūrā, tam ir ilgstoša ietekme, jo<br />
eitrofikācijas ūdeņi ar ierobežotu ūdens sajaukšanās pakāpi var palikt tādi ļoti ilgu laiku, par<br />
spīti visām pūlēm samazināt fosfora pieplūdi no ārienes. Tas notiek fosfora iekšējā<br />
piesārņojuma dēļ no nogulsnēm. Kad iekšējais piesārņojums ir liels, ezeru iespējams attīrīt<br />
tikai ar ļoti dārgām metodēm - bagarēšanu vai fosfora ķīmisko saistīšanu.<br />
Baltijas jūrā fosfora daudzums ir palielinājies kopš 50.gadiem. Augsta fosfora koncentrācija<br />
virsējos ūdens slāņos, iespējams, ir viens no cēloņiem toksisko zilzaļo aļģu ziedēšanai, kā arī<br />
skābekļa deficīta pieaugumam apakšējos ūdens slāņos. Arī slāpekļa koncentrācijas ir<br />
pieaugušas tajā pašā laika periodā. Lai novērstu trauslās <strong>un</strong> <strong>un</strong>ikālās ekosistēmas<br />
neatgriezenisku degradāciju, ir nepieciešams samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas<br />
jūrā.<br />
Toksiskie piesārņojumi ietver ļoti dažādas vielas. Dažas no tām nesadalās (piem. smagie<br />
metāli) <strong>un</strong> uzkrājas ūdens krātuvēs. Kad šādas vielas tiek izlaistas upē, gala rezultātā tās<br />
nonāk jūrā. Kaut gan to izplūdes daudzumi var būt mazi, uzkrāšanās process ar laiku var<br />
izraisīt bīstami augstu koncentrāciju veidošanos nogulsnēs <strong>un</strong> dzīvajos organismos.<br />
Viegli sadalošies toksiskie savienojumi pārsvarā var izraisīt lokālu efektu, kas ir līdzīgs BSP.<br />
Notekūdeņos dominējošākā toksiskā viela, kas sadalās, ir amonijs, kurš nejonizētā formā ir<br />
akūti toksisks gan zivīm, gan bezmugurkaulniekiem. Amonija proporcija, kas parādās anjona<br />
formā, pieaug kopā ar temperatūras <strong>un</strong> pH pieaugumu. Latvijas upēs pH parasti ir zem 8,5,<br />
<strong>un</strong> tāpēc amonija anjona koncenerācijai būtu jābūt salīdzinoši zemai.<br />
Būtu jāpatur prātā, ka nav iespējams paļauties uz pašattīrīšanās procesu, lai aizvadītu<br />
organisko piesārņojumu mazās upītēs, kur izplūdēm ir maza atšķaidīšanās iespēja. Jo mazāk<br />
būs veikta šādu gadījumu kontrole, jo lielāka iespējamība ūdenstilpei pārveidoties par<br />
anaerobu, nehigiēnisku <strong>un</strong> smakojošu. Upe šādos apstākļos kļūst neizmantojama, <strong>un</strong> būtu<br />
jāveic atbilstoša kontrole, lai novērstu šādu situāciju izveidošanos.<br />
3.2.4 Pārrobežu piesārņojums Latvijā<br />
Pamatā Latvija nesaņem nozīmīgu ūdens piesārņojumu no kaimiņvalstīm. Tomēr ir dažas<br />
vietas, kur Latvijas robežu šķērsojošās upes jau satur piesārņojumu, kā tas norādīts tālāk<br />
• Daugava, ietekot Latvijā no Baltkrievijas;<br />
• vairākas mazās upes Jelgavas rajonā, kuras ietek Latvijā no Lietuvas.<br />
Teritorijās, kur pāri robežai nākošais piesārņojums izraisa veselības vai vides problēmas vai<br />
kur šāds piesārņojums kavē ūdenstilpju atbilstību atbilstoši kvalitātes standartiem, ir<br />
nepieciešamas diskusijas ar kaimiņvalstīm par piesārņojuma ierobežošanu no šāda<br />
piesārņojuma avota. Tomēr šādas diskusijas <strong>un</strong> nepieciešamo pasākumu veikšana, lai<br />
kontrolētu piesārņojumu, visticamāk aizņems ilgāku laiku <strong>un</strong> varētu tikt uzskatīta par<br />
ilgtermiņa mērķi šāda piesārņojuma samazināšanā.
Change language