800+ "Ūdensapgāde un notekūdeņu - Vides ministrija

• dažādās ekonomiskās iespējas un jaudu;
• dažādās ekspluatācijas izmaksas;
• dažāda tipa kapitāla fondus, uz kuriem katra pašvaldība var praktiski orientēties (skat.
11.1 attēlu).
No esošo projektu pārskatiem, piemēram, Liepājas, Daugavpils un Cēsu, var secināt, ka
lielās pilsētas un lielākās mazpilsētas ir potenciāli spējīgākas izpildīt saistības ar
finansētājiem nekā mazākās. Tām kopumā ir:
• zemāks bezdarba līmenis;
• vienas pakalpojuma vienības izmaksas ir zemākas;
• labākas iespējas garantēt kapitālu.
Runājot par pilsētas aizņēmuma iespējām, ir nepieciešams paturēt prātā, ka to iespējas
saņemt finansējumu ir tieši saistītas ar tarifu pacelšanu un pieļaujamām tā sekām. Pasaules
banka iesaka ūdens un kanalizācijas tarifus necelt augstāk par 5% no vidējiem ģimenes
ienākumiem. Attiecīga uzmanība būs jāvelta faktam, ka tarifiem jābūt pieejamiem arī
iedzīvotāju grupai ar zemākiem ienākumiem. Šī pieejamība var tikt sasniegta vai nu ar
valdības subsīdijām, vai “savstarpējām” subsīdijām caur diferencētu tarifu režīmu no
patērētājiem ar augstākiem ienākumiem uz grupu ar zemākiem, vai arī piemērojot vienādus
tarifus, kuri ir zem 5% no zemu ienākumu ģimeņu budžeta.
Tiek rekomendēts, lai vidējie tarifi nepārsniedz 4-4,5% no vidējiem ģimenes ienākumiem un
caur tarifu režīmu tiek ieviestas savstarpējās subsīdijas, nodrošinot, ka grupai ar zemākiem
ienākumiem nav jāmaksā virs 5%.
Lielās pilsētas (ar vairāk kā 40 000 iedzīvotājiem)
Domājams, ka lielās pilsētas, pateicoties iedzīvotāju skaitam, ir labākā stāvoklī attiecībā uz
iespējām saņemt finansējumu, kādu saņēma Liepāja un Daugavpils. Šīs kategorijas pilsētas
varētu būt Rēzekne, Jūrmala, Ventspils un Jelgava.
Daugavpilī un Liepājā izpēti finansēja ES PHARE, un pēc tās uzreiz tika realizēts vides
projekts, aprēķinot, ka divu pašvaldību spējas finansēt uzlabojumus ir līdz 20 milj. USD četru
gadu laikā.
Tālākā izpētē ir nepieciešams noteikt aizņēmuma apjomu, kuru varētu atļauties pilsētas no
iepriekšminētā saraksta. Tomēr, pamatojoties uz iegūtajiem Liepājas un Daugavpils datiem,
finansējuma apjomu, ko pilsētas var atļauties, ir iespējams aprēķināt tikai aptuveni. Aprēķini ir
pamatoti uz pieņēmumu, ka ūdens un kanalizācijas serviss šajās pilsētās tiks nosegts par
100%.
Liepājā, attiecinot projekta budžetu pret iedzīvotāju skaitu, tika noteikts, ka paredzami 185
USD uz cilvēku. Daugavpilij šī likme bija 161 USD uz cilvēku.
Kopējais iedzīvotāju skaits šajās četrās pilsētās ir ap 227 000 un, pamatojoties uz Liepājas un
Daugavpils izpētes datiem, vidējais cilvēku skaits ģimenē ir no 2,4 līdz 3,1. Pieņemot vidējo
rādītāju uz cilvēku 175 USD, kopīgā summa, ko Rēzekne, Jūrmala, Ventspils un Jelgava
varētu atļauties piecu gadu laikā, ir līdz 40'000'000 USD.
To iespējas ņemt iespējamo kapitālu ierobežotu:
• nepieciešamība pēc institucionāliem, vides un tehniskiem uzlabojumiem arī citās
pašvaldībās, kuras vēlas piedalīties 800+ iniciatīvā;
• citu nozaru projektiem, kuri tiek realizēti pilsētā, piemēram, apkures.