800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Paraugi tika vākti arī pie Ķeguma hidroelektrostacijas regulējošā dambja <strong>un</strong> Lielajā Juglā<br />
netālu no Rīgas.<br />
Visi paraugi tiek ņemti ar gr<strong>un</strong>tssmēlēju no mīkstas gultnes <strong>un</strong> sijāti caur sietu, kam acu<br />
izmēriem 0.5 mm. Vairākumā gadījumu identifikācija notiek sugu līmenī - tas neattiecas uz<br />
Chironomids <strong>un</strong> Oligochaetes, kurus nosaka atsevišķi.<br />
Makrobentosa noteikšanai ir radīta Latvijas atskaites sistēma, kura ir līdzīga fitoplanktona<br />
noteikšanas sistēmai (Cimdiņš et al, 1995). Hidrometeoroloģijas pārvalde klasifikācijai lieto šo<br />
sistēmu papildus vēl vienai sistēmai, kur saprobitāte tiek klasificēta tikai pēc Oligochaetes<br />
skaita. Sugas, kurām nav dots saprobitātes indekss, nav iekļautas Hidrometeoroloģijas<br />
pārvaldes dotajās tabulās. Tādējādi atskaite var būt nepilnīga, piemēram, neuzrādot pilnīgu<br />
pārskatu par Plecoptera.<br />
Tā kā Latvijas saprobie rādītāji balstās uz sugām, tā ir “ekspertu” sistēma, kur dažu grupu<br />
noteikšanai nepieciešamas ievērojamas taksonomijas zināšanas. Ir arī dažas līdzīgas, bet<br />
vienkāršākas metodes. Šādu “pus-ekspertu” metožu piemēri ir angļu BMWP atskaites<br />
sistēmas (piem. Armitage et al,1983) <strong>un</strong> dāņu “Viborgas indekss” (Andersen et al,1984).<br />
Latvijā tika attīstīta ja<strong>un</strong>ākai vācu sistēmai līdzīga (Anon, 1989), kuras uzrādītos rezultātus<br />
varēja salīdzināt ar latviešu sistēmu (Anon, 1994).<br />
No praktiskā viedokļa “pus-ekspertu” sistēmām tiek dota priekšroka, jo tās ir samērā viegli<br />
apgūt <strong>un</strong> tās nav tik laikietilpīgas gan uz lauka, gan arī laboratorijā.<br />
3.2 Pamatapstākļi - upes, ezeri <strong>un</strong> piekrastes ūdeņi<br />
3.2.1 Plūsma <strong>un</strong> ūdens kvalitāte<br />
Pieejamo datu pārskats liecina, ka, vispārīgi ņemot, Latvijas upes nav ievērojami piesārņotas.<br />
Tam ir divi principiāli cēloņi:<br />
• daudzas upes plūsmas ziņā ir lielas, salīdzinot ar tajās ieplūstošo notekūdeņu<br />
daudzumu <strong>un</strong> citām piesārņojošām izplūdēm;<br />
• daudzas ģimeņu mājas Latvijā nav pievienotas pie ciematu kanalizācijas attīrīšanas<br />
ierīcēm, bet lieto notekūdeņu izsmeļamās bedres vai septiktenkus.<br />
Tomēr, atbilstoši attēlam 3.2, trīs Latvijas vislielākās upes (Gauja, Daugava <strong>un</strong> Lielupe) līdz<br />
noteiktai pakāpei ir piesārņotas ar saimnieciskajiem <strong>un</strong> rūpnieciskajiem notekūdeņiem;<br />
vissliktākie apstākļi ir vērojami Rīgas rajonā <strong>un</strong> Jūrmalā. “Karstie p<strong>un</strong>kti” vēl ir arī lejpus<br />
lielākajām pilsētām vai rūpnieciskiem uzņēmumiem, piem., pienotavām, kur notekūdeņi pēc<br />
dažādas attīrīšanas pakāpes izplūst vietējās upītēs.<br />
Skābeklis<br />
Visās Hidrometeoroloģijas pārvaldes paraugu ņemšanas vietās tiek mērīta skābekļa<br />
koncentrācija. Paraugi parasti tiek ņemti augšpus <strong>un</strong> lejpus nozīmīgākām izplūdes vietām. Kā<br />
jau noskaidrots iepriekš, ir grūti paredzēt, cik tālu aiz izplūdes vietas parādīsies viszemākā<br />
skābekļa koncentrācija, <strong>un</strong> šis p<strong>un</strong>kts mainās temperatūras <strong>un</strong> straumes ātruma ietekmē.<br />
Skābekļa koncentrācijas ir salīdzinoši augstas, <strong>un</strong> pat zemākās reģistrētās koncentrācijas, ar<br />
dažiem izņēmumiem, ir bijušas 5 mg/l.<br />
Desmit vietas ar viszemākajām skābekļa koncentrācijām 1993. <strong>un</strong> 1994. gadā ir uzskaitītas<br />
3.7 tabulā.
Change language