800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pazemes ūdeņu piesārņojumam šķidro materiālu vai notekūdeņu noteču rezultātā, satiksmes<br />
<strong>un</strong> vietējā dzīves ritma izjaukšanai.<br />
3.7.4 Negatīvās ietekmes uz vidi mazināšana<br />
Tiklīdz ir zināmas projekta shēmas galvenās sastāvdaļas, ir jānolemj, vai attiecīgā projekta<br />
ietvaros jāveic pilns ietekmes uz vidi novērtējums vai arī tikai vienkārša vides analīze. Lai vai<br />
kāds ir rezultāts, tomēr ir svarīgi, ka jebkura izpēte tiecas identificēt visas negatīvās ietekmes<br />
uz vidi <strong>un</strong> rekomendē pasākumus šīs ietekmes mazināšanai. To var veikt, samazinot<br />
negatīvās ietekmes apjomu, darbības sfēru vai darbības laiku. Papildus tam būs jāņem vērā<br />
arī ekonomiska rakstura faktori, kas atbilst 9.nodaļā izklāstītajiem ieteikumiem.<br />
3.8 Rekomendācijas turpmākajam darbam<br />
3.8.1 Dati par ūdens kvalitāti<br />
Lai nākotnē Latvijas ūdens kvalitātes pārvaldei nodrošinātu apmierinošu <strong>un</strong> ticamu ūdens<br />
kvalitātes datu pieejamību, ir būtiski veikt paraugu ņemšanas <strong>un</strong> analītisko metožu pilnīgu<br />
pārbaudi (pārskatīšanu). Tādēļ projektam tiek rekomendēts izpētīt valsts ūdens kvalitātes<br />
datu vākšanas sistēmu <strong>un</strong> sniegt nepieciešamos ieteikumus. Īpaša uzmanība būtu jāveltī<br />
šādiem jautājumiem:<br />
• paraugu ņemšanas programmu veidošanās atkarībā no nepieciešamās informācijas;<br />
• paraugu ņemšanas vietas ķīmisko <strong>un</strong> bioloģisko datu vākšanai;<br />
• paraugu ņemšanas biežums atkarībā no pieejamiem resursiem;<br />
• saldūdens <strong>un</strong> jūras ūdens ķīmiskie <strong>un</strong> bioloģiskie parametri;<br />
• paraugu ņemšanas <strong>un</strong> uzglabāšanas metodes;<br />
• laboratorijās lietotās analītiskās metodes <strong>un</strong> uz lauka lietotās mērījumu tehnoloģijas;<br />
• pielietotās analītiskās metodes kvalitātes kontrolei.<br />
3.8.2 Citi uzlabojumi<br />
Tie nepieciešami vēl arī šādās nozarēs:<br />
• būtu jāuzlabo bioloģiskie dati, uzskaitot makrofa<strong>un</strong>as sugas, ne tikai uzrādot, ka<br />
tādas ir; būtu jānosaka fitoplanktons kā daļa no hidrobioloģiskā apraksta, ne tikai<br />
augšteces <strong>un</strong> lejteces novērtējums; jāuzskaita arī desmit visvairāk pārstāvētās<br />
fitoplanktona sugas, ne tikai uzrādot, ka tādas ir;<br />
• informācijas izplatīšanai ir svarīga nozīme gan sabiedrības ieinteresēšanai vides<br />
jomā, gan pasargāšanā no nepamatotām bažām; viegli saprotamas <strong>un</strong> lasāmas vides<br />
atskaites būtu pat jāuzskata par vienu no prioritātēm;<br />
• būtu jānolemj pielietot GIS (Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) izkliedētā<br />
piesārņojuma avotu ietekmes novērtēšanai, kas ir galvenais faktors, vērtējot<br />
paredzamo NAI rehabilitācijas ietekmi uz vidi;<br />
• galvenajās upēs būtu jāveic ūdens kvalitātes bioloģiskais monitorings augsta<br />
piesārņojuma pakāpes savlaicīgai konstatēšanai, piem., vācu “Dynamic Daphnia”, vai<br />
holandiešu gliemeņu novērošanas metode;<br />
• tā kā skābekļa minimālās koncentrācijas atrašanās vietu nevar precīzi noteikt, jo tā<br />
mainās līdz ar sezonu, temperatūru <strong>un</strong> straumes ātrumu, tad, lai nodrošinātu<br />
adekvātus rezultātus, makrofa<strong>un</strong>a būtu jāmēra dažādos p<strong>un</strong>ktos lejpus nozīmīgām<br />
izplūdes vietām.
Change language