800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
4. KANALIZĀCIJAS SISTĒMAS - NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA,<br />
DŪŅU IZVIETOŠANA UN IZMANTOŠANA<br />
4.1 Ievads<br />
Latvijas kanalizācijas <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas ierīču kopējā pārskata pirmā daļa ir dota<br />
Inventarizācijas ziņojumā (2.ziņojums, 6.nodaļa). Šajā ziņojumā, sīkāk pētot esošos<br />
apstākļus, ir aprakstīta nākamā daļa.<br />
Pamatā ir izmantotas divas dažādas pieejas, apskatot:<br />
• tipiskās problēmas, kas raksturīgas visai valstij kopumā;<br />
• īpašās problēmas, kas noteiktas jau esošo projektu (piem., Cēsis) ietvaros <strong>un</strong><br />
iepriekš uzskaitītajās pilsētās, kuras detalizēti tika pētītas projekta 1.fāzes laikā.<br />
Galvenā uzmanība ir vērsta uz notekūdeņu attīrīšanu. Citas apskatītās tēmas ir nekanalizētās<br />
teritorijas, kanalizācijas sistēmas <strong>un</strong> dūņu apstrāde.<br />
Valsts kanalizācijas sistēmu novērtējums balstās uz kanalizācijas sistēmu datu bāzes doto<br />
informāciju, kas tika savākta projekta pirmajā posmā. Turpmāk izmantotā informācija tika<br />
iegūta, apmeklējot iepriekšminētās 22 pilsētas, kas uzskaitītas Tabulā 10.4. Pārskati par šiem<br />
apmeklējumiem ir doti šī ziņojuma 1. pielikumā.<br />
Galvenajām problēmām, kas tika noteiktas, ir piedāvāti risinājumi tipa projektu veidā. Tie var<br />
būt izmantojami realizācijai kā daļa no vispārējo uzlabojumu projektiem, vadoties no 10.<br />
nodaļā dotā apraksta, vai arī kā demonstrācijas (demonstrācijas) projekti. Tomēr jāņem vērā,<br />
ka noteiktās pilsētās var būt arī cita veida problēmas, kas dažādu iemeslu dēļ sastopamas<br />
tikai dažās vietās.<br />
4.2 Notekūdeņu attīrīšana - esošā situācija<br />
4.2.1 Ievads<br />
Kanalizācijas sistēmu datu bāzes pašreizējā informācija, kas satur apmēram 1100 ierakstu,<br />
atklāj, ka lielākais vairums no Latvijas notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm iedalāmas divās<br />
grupās:<br />
• pirmās pakāpes (mehāniskā) attīrīšana;<br />
• otrās pakāpes (bioloģiskā) attīrīšana.<br />
No pieejamajiem datu bāzes reģistriem redzams, ka 159 attīrīšanas ierīcesveic tikai<br />
mehānisko attīrīšanu <strong>un</strong> 805 - otrās pakāpes attīrīšanu. No tām attīrīšanas ierīcēm, kas veic<br />
bioloģisko attīrīšanu, 721 pielieto aktīvās dūņas.<br />
Attīrīšanas sistēmas ar aktivētajām dūņām Latvijā var iedalīt divos galvenajos tipos: “pakešu<br />
tipa” (kompleksās) ierīces, t.i. BIO-50, BIO-100, KU-200 utt. <strong>un</strong> pēc konkrēta pasūtījuma<br />
celtas lielākas attīrīšanas ierīces.<br />
Citas attīrīšanas tehnoloģijas, ieskaitot biofiltrus <strong>un</strong> bioloģiskos dīķus, Latvijā tiek pielietotas<br />
daudz retāk.<br />
Daudzos mazos ciematos kanalizācijas ierīces ir vienīgi izsmeļamo bedru vai septiķu veidā.<br />
Šī attīrīšanas forma ir aprakstīta tālāk, sadaļā “Nekanalizētās teritorijas”.<br />
Pamatojoties uz iepriekš teikto, galvenais uzsvars šajā atskaitē tiek likts uz mehāniskajām<br />
attīrīšanas ierīcēm <strong>un</strong> tām bioloģiskajām attīrīšanas ierīcēm, kuras izmanto aktīvās dūņas.