800+ "Ūdensapgāde un notekūdeņu - Vides ministrija

• analītiskie ķīmiskie rezultāti bieži tiek uzrādīti kā nulle, un nevis kā vērtības, kas
mazākas par iespējami nosakāmām - tā nav zinātniska pieeja, kā aprakstīt vielas
koncentrāciju, kuru nav iespējams noteikt, bet kura ne vienmēr ir nulle;
Papildus iepriekšminētajām problēmām, Hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, šķiet, ir daudz
citu nopietnu problēmu, kas aprakstītas tālāk.
Bioķīmiskā skābekļa patēriņa mērījumu rezultāti
Vairums no BSP5 mērījumu rezultātiem Latvijā uzrādīti kā ļoti zemi, pat īsti nepārsniedzot 3
mg/l. Tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā faktu, ka BSP5 vērtība 3 mg/l atspoguļo labāko Eiropas
Savienības upju ūdens kvalitāti, kuru ūdeni lieto dzeramā ūdens apgādē - šādam ūdenim būtu
nepieciešama tikai vienkārša fizikāla attīrīšana un dezinfekcija pirms padošanas ūdens
apgādes sistēmā. Turklāt fakts, ka Hidrometeoroloģijas pārvalde nepielieto tā saukto “allyl
thio-urea (ATU) modifikāciju” BSP noteikšanai, kam ir tendence uzrādīt zemākus rezultātus,
neuzrādot skābekļa patēriņu amonija slāpekļa apgādei ar skābekli, liek apšaubīt pārvaldes
rezultātus kā tādus, jo, pat nelietojot ATU, vērtībām varjadzētu būt augstākām.
Plūsmas mērījumu korelācija
Ķīmisko analīžu rezultāti atsevišķās upes daļās labi nesader ar dotajiem upes plūsmas
datiem. Piemēram, 1993.gadā Lielupē lejpus no Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm
plūsma svārstījās no 4.42 līdz 94.00 m3/s, t.i., otrā vērtība ir vairāk nekā divdesmit reižu
lielāka. Tomēr lielākais vairums no mērītajiem analītiskajiem parametriem uzrāda nelielu
atšķirību abos gadījumos, lai gan vidējā Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas ierīču plūsma ir 0.39
m3/s, t.i., notekūdeņu daudzums, kam vajadzētu ietekmēt uztverošās ūdenstilpes rādītājus
mazas caurteces gadījumā.
Ir svarīgi apzināties, ka iepriekšminētie komentāri par Hidrometeoroloģijas pārvaldes
sniegtajiem datiem ir radušies vienīgi pēc sākotnējas rezultātu apskates. Lai veiktu
visaptverošāku analīzi, būtu nepieciešams pavadīt vairāk laika, pētot arī šādus jautājumus:
• paraugu ņemšanas un uzglabāšanas metodi;
• pielietotās laboratoriskās metodes, ieskaitot jebkādu izmantoto analītisko kvalitātes
kontroli;
• iegūtos datus (daudz detalizētāk, kā tas bija veikts šīs izpētes laikā).
Iepriekš teiktais nozīmē, ka daudzi secinājumi par Latvijas upju ūdens kvalitāti un īpaši par
notekūdeņu attīrīšanas ierīču ietekmi uz upēm ir balstīti uz citiem informācijas avotiem,
tādiem kā speciālistu novērojumi un viedokļi, izplūdes atšķaidīšanās un daži acīmredzami
fakti.
Viens svarīgs informācijas avots, kas intensīvi tika izmantots visā šīs izpētes laikā, ir karte,
kas sastādīta pēc VARAM pasūtījuma (attēls 3.2). Lielākā daļa šīs izpētes galveno
secinājumu par atklāto ūdens krātuvju kvalitāti ir uzrakstīti, pamatojoties uz šo karti, jo cita
ticama, šī ziņojuma uzrakstīšanai piemērota informācija programmas ietvaros nav bijusi
pieejama.
Bioloģiskie dati
Hidrometeoroloģijas pārvaldē ir sagatavoti šādi hidrobioloģiskie pētījumi:
• baktērijas - saprofītās un naftas produktus oksidējošās baktērijas tika novērotas pie
regulējošā dambja Ķeguma hidroelektrostacijā un vietās, kas atrodas krasta tuvumā.
Iekšzemes upēs paraugi baktēriju uzskaitīšanai netika ņemti;
• hlorofils a, b un c - kvantitatīvās analīzes ir veiktas vienīgi piekrastes rajonos;