800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
visaugstākā prioritāte, kam seko uzlabojumi ekoloģiski nozīmīgās teritorijās, kur ir<br />
piesārņojuma risks. Latvijas Dabas liegumu <strong>un</strong> Nacionālo parku apraksts ir dots C pielikumā<br />
kopā ar īsu aprakstu par upju <strong>un</strong> ezeru ūdens kvalitātes ietekmi uz šīm teritorijām.<br />
Pamatojoties uz šīm divām iepriekšminētajām prioritātēm, vajadzētu izcelt upes, kas neatbilst<br />
tām noteiktajiem ūdens kvalitātes standartiem. To varētu izdarīt, turpinot noteikt prioritātes<br />
uzlabojumiem šādā veidā:<br />
• upes ūdens kvalitāte atbilstoši tās pielietojumam tiek uzskatīta par visaugstāko<br />
prioritāti, kas jāizceļ vispirms;<br />
• vispirms jāievieš uzlabojumi, kam nav vajadzīgi pārāk lieli ieguldījumi, bet kas<br />
labvēlīgi iespaido upes ūdens kvalitāti.<br />
Ja plāni upes ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir sastādīti, Latvija var īstenot savu vēlmi<br />
uzlabot ierīces- tas veicinātu starptautisko konvenciju <strong>un</strong> līgumu izpildi. Tas turklāt veicinās<br />
arī:<br />
• visu saimniecisko notekūdeņu attīrīšanu (apvedlīnijas pielietos vienīgi avāriju<br />
gadījumos);<br />
• 90 % BSP5 reducēšanu, maksimālo BSP5 vērtību 15 mg/l, maksimālo fosfora<br />
daudzumu 1,5 mg/l ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm, kas apkalpo 10000 <strong>un</strong><br />
vairāk iedzīvotāju;<br />
• lēmumu par slāpekļa samazināšanu izplūdēs.<br />
Skaidrs, ka, lai sasniegtu iepriekšminētos standartus, būs nepieciešami lieli ieguldījumi dažu<br />
Latvijas pilsētu <strong>un</strong> ciemu notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs. Tam nepieciešams laiks, bet, tā kā<br />
Latvija ir ratificējusi arī 1974. <strong>un</strong> 1992.gada Helsinku konvencijas, tad šī problēma ir beidzot<br />
jārisina.<br />
3.6 Pasākumi vides <strong>un</strong> veselības uzlabošanai<br />
Tā kā Latvijas upes kopumā nav stipri piesārņotas, jāveic tikai nedaudz pasākumi, lai<br />
ievērojami uzlabotu vides stāvokli. Izņēmums ir dažas noteiktas teritorijas (dažas no tām<br />
neietilpst šī projekta ietvaros, piemēram, Rīga, Liepāja <strong>un</strong> Daugavpils).<br />
Tomēr ir nepieciešami pasākumi, lai panāktu būtiskus uzlabojums nozarēs, kas attiecas uz<br />
cilvēka veselību <strong>un</strong> (vai) uzlabo upju ūdens kvalitāti, īpaši vietās, kur apstākļi ir nehigiēniski<br />
<strong>un</strong> estētiski nepieņemami. Kopumā šie uzlabojumi varētu būt šādi:<br />
• dzeramā ūdens cauruļvadu atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> rekonstrukcija, lai novērstu sūces <strong>un</strong><br />
dzeramā ūdens piesārņojumu;<br />
• vairāku dzīvojamo māju pieslēgšana kopējai dzeramā ūdens apgādes sistēmai;<br />
• kanalizācijas tīklu remonts <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošana;<br />
• notekūdeņu attīrīšanas ierīču uzlabošana;<br />
• attīrīšanas nodrošināšana neattīrītiem vai nepietiekoši attīrītiem notekūdeņiem;<br />
• vairāku dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētām notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm.<br />
Ir acīmredzams, ka gr<strong>un</strong>tsūdens, kas tiek lietots daudzu individuālo māju ūdens apgādē,<br />
daudzās vietās valstī ir mikrobioloģiski piesārņots. Šis piesārņojums, visticamāk, nāk no<br />
septiķiem <strong>un</strong> nehermētiskām izsmeļamām bedrēm, no kurām notekūdeņi ieplūst gr<strong>un</strong>tsūdenī.<br />
Daudzu iepriekšminēto uzlabojumu ieviešana palīdzēs kontrolēt šāda veida piesārņojumu <strong>un</strong><br />
tādējādi uzlabos daudzus cilvēku veselību veicinošus apstākļus, īpaši lauku rajonos.
Change language