800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ūdens līmeni akā par vienu metru) vairākumam horizontu svārstās no 0.01 līdz 1.0 l/s.<br />
Atkarībā no apvidus, ūdens līmenis kvartāra ūdens horizontam svārstās no dažiem metriem<br />
līdz 30 m zem zemes virsmas. Visbiežāk sastopamais ūdens līmeņa dziļums ir līdz 5 m.<br />
Pamatiežu ūdens komplekss<br />
Ūdens apgādei visbiežāk tiek izmantoti vidus <strong>un</strong> augšdevona ūdens kompleksi, kuriem<br />
raksturīga augsta ūdens caurlaidība <strong>un</strong> laba ūdens kvalitāte. Galvenie no tiem ir:<br />
• Arukilas - Amatas ūdens komplekss (D2-3ar-am), kas ietver augšdevona Gaujas <strong>un</strong><br />
Amatas, kā arī vidusdevona Arukilas <strong>un</strong> Burtnieku horizontus;<br />
• Pļaviņu - Daugavas ūdens komplekss (D3pl-dg), kas ietver augšdevona Pļaviņu,<br />
Salaspils <strong>un</strong> Daugavas horizontus;<br />
• famena ūdens komplekss (D3fm), kas ietver augšdevona Mūru, Žagares, Jonišķu <strong>un</strong><br />
Akmenes horizontus.<br />
Dažās vietās Latvijas dienvidrietumos ūdens apgādei tiek izmantoti arī Permas <strong>un</strong> Karbona<br />
ūdens horizonti.<br />
Pazemes ūdens izmantošana (akas <strong>un</strong> sūknējošā iekārta)<br />
Lielāko Latvijas daļu ar ūdeni apgādā pamatiežu ūdens kompleksi. Akas parasti ir 100 līdz<br />
300 m dziļas. Uzstādītie sūkņi (marka ECV) ir ražoti Krievijā, <strong>un</strong> spiedvadi ir izgatavoti no<br />
vieglā tērauda. Šo sūkņu <strong>un</strong> cauruļvadu kvalitāte rada problēmas daudzās sistēmās. Dažās<br />
pilsētās ir bijusi vajadzība nomainīt sūkņus vienreiz divos gados. Sūkņu defektu cēloņi ir<br />
zemā produkcijas kvalitāte, korozija vai minerālvielu daļiņas ūdenī. Šķiet, ka parasta<br />
problēma ir arī uzstādīto sūkņu neefektīvā darbināšana, tādējādi patērējot daudz enerģijas.<br />
Atklātās ūdenskrātuves<br />
Pašreiz Latvijā dzeramā ūdens ieguvei izmanto tikai divas upes <strong>un</strong> divus ezerus. Daugavu kā<br />
dzeramā ūdens avotu izmanto Rīga <strong>un</strong> Daugavpils. Misas ūdens tiek lietots Olainē, Puzes<br />
ezera ūdeni izmanto Ventspils <strong>un</strong> Juglas ezera - Rīga.<br />
Kaut gan Latvijas upes <strong>un</strong> ezerus praktiski nelieto dzeramā ūdens apgādē, tas ir pietiekoši<br />
labas kvalitātes, lai to varētu darīt nepieciešamības gadījumā. Piemēram, dažās pilsētās<br />
virszemes ūdens lietošana, lai papildinātu kvartāra ūdens horizonta krājumus (kā tas notiek<br />
Rīgā) var būt efektīva alternatīva pazemes ūdeņu izmantošanai, kurus parasti nepieciešams<br />
mīkstināt <strong>un</strong> atdzelžot.<br />
5.1.3 Ūdens kvalitāte <strong>un</strong> attīrīšana<br />
a) Pazemes ūdens kvalitāte<br />
Lielākais vairums Latvijas ūdens apgādes sistēmu izmanto dziļās artēziskās akas. No tām<br />
iegūtais ūdens parasti ir ciets <strong>un</strong> satur daudz dzelzs. Organisko vielu daudzums ir samērā<br />
neliels, <strong>un</strong> ūdens vispārīgi ir bakteoroloģiskā ziņā piemērots dzeršanai. Ja ūdenim piemīt<br />
smaka, tas norāda uz sērūdeņraža klātbūtni dažās akās.<br />
Lietoto cauruļu paraugi rāda, ka korozija <strong>un</strong> nevis apaugšana ir dominējošā problēma<br />
cauruļvadu tīklā, kas norāda uz agresīvās ogļskābes klātbūtni ūdenī.<br />
Pašreiz dziļajās akās Latvijā nav novērojamas problēmas ar amoniju, bet tā kā šī problēma<br />
pastāv šajā pašā ūdens horizontā Lietuvā, tad tas būtu laiku pa laikam jākontrolē.<br />
b) Ūdens attīrīšana
Change language