800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
vides aspekti ir jāņem vērā, lai nodrošinātu paredzamo investīciju atbilstību nacionālajām <strong>un</strong><br />
starptautiskajām prasībām.<br />
Šie mērķi tiks sasniegti uzdevumu izpildei paredzētajā periodā, kas parasti ir 5 līdz 25 gadi.<br />
Mērķiem būs jāsedz īstermiņa, vidēja <strong>un</strong> ilgtermiņa perspektīvas visos darbības aspektos.<br />
9.2.3 Pakalpojumu līmeņa noteikšana<br />
Pakalpojumu līmeņa kritēriji tiks noteikti kā standarts, ko patērētājs ir tiesīgs saņemt pie<br />
noteiktā tarifu līmeņa. Pašvaldība būs atbildīga par to, lai reālā situācija atbilstu standartiem.<br />
Galvenie nosakāmie pakalpojumi līmeņi:<br />
Ūdens apgāde<br />
• minimālās prasības ūdens kvalitātei;<br />
• minimālais spiediens ūdens krānā;<br />
• maksimāli pieļaujamais piegādes pārtraukumu skaits.<br />
Kanalizācija<br />
• minimālās prasības dūņu izvietošanai <strong>un</strong> apstrādei;<br />
• minimālās prasības kanalizācijas izplūdei;<br />
• maksimālais pārplūžu skaits kombinētajā sistēmā.<br />
Daži pakalpojuma līmeņa standarti var tikt noteikti valsts līmenī ar likumu <strong>un</strong> būt saistoši<br />
visām Latvijas pašvaldībām. Citus varētu noteikt pašvaldības, pamatojoties uz vietējo<br />
situāciju (maksātspēju). Šobrīd pastāv <strong>un</strong> tiek pārskatīti tikai valsts standarti notekūdeņu<br />
izplūdēm. Latvijā patlaban nav savu nacionālo dzeramā ūdens standartu; bijušajiem padomju<br />
laika attiecīgajiem standartiem darbības laiks formāli beidzies 1990.gada 1.janvārī, <strong>un</strong> līdz<br />
šim nav pieņemti ja<strong>un</strong>i (tiek lietoti gan vecie PSRS, gan ES <strong>un</strong> PVO dzeramā ūdens<br />
standarti).<br />
9.2.4 Plānošana<br />
Pamatojoties uz pašvaldību esošās situācijas izpētes rezultātiem, būs iespējams noteikt<br />
projektus, kuri atbilst pašvaldību izvirzītajiem mērķiem. Līdz ar to būs iespējams aprēķināt<br />
vēlamā projekta izmaksas <strong>un</strong> ienākumus. Tāpat būs iespējams izdarīt atbilstošu slēdzienu par<br />
nepieciešamo institucionālo nostiprināšanu (attīstību), kā arī par potenciālo finansiālo<br />
ietaupījumu apmēriem, kuri var rasties nākotnē, realizējot investīciju programmu.<br />
9.2.5 Institucionālā attīstība<br />
Izpētes stadija noteiks nepieciešamo administratīvo <strong>un</strong> institucionālo izmaiņu <strong>un</strong> uzlabojumu<br />
shēmu. Institucionālās pārmaiņas papildus ietvers paralēlas programmas, kuru mērķis ir<br />
samazināt ekspluatācijas izmaksas <strong>un</strong> palielināt ienākumus. Tas varētu būt uzlabota<br />
maksājumu savākšanas mehānisma ieviešanas rezultāts <strong>un</strong>, iespējams, darbaspēka izmaksu<br />
samazināšanas rezultāts. Gaidāms, ka ar šo darbību palīdzību noteiktie mērķi, kas iestrādāti<br />
investīciju stratēģijā, tiks sasniegti.<br />
Sākotnējā pieredze rāda, ka, lai garantētu ikvienas investīciju stratēģijas veiksmīgu ieviešanu,<br />
Latvijā ir būtiski plānot <strong>un</strong> īstenot institucionālās stiprināšanas programmas. Šai aspektā<br />
būtisks ir jautājums par pašvaldību izmēriem. Šķiet, ka daudzas pašvaldību institūcijas <strong>un</strong><br />
ūdenssaimniecības uzņēmumi ir pārāk mazi, lai spētu optimāli darboties. No reformām, kuru<br />
mērķis ir apvienot pašvaldības, tādejādi var sagaidīt ievērojamu līdzekļu <strong>un</strong> resursu<br />
ekonomiju.
Change language