800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
• cieto atkritumu novietošanu;<br />
• ietekmes uz vidi novērtējumu;<br />
• aizsargājamās sugas <strong>un</strong> zonas;<br />
• rekreāciju;<br />
• ekoloģiskās bīstamības monitoringu <strong>un</strong> kontroli;<br />
• sodus.<br />
Pašlaik <strong>ministrija</strong> savu politiku realizē caur tās pakļautībā <strong>un</strong> pārraudzībā esošām iestādēm,<br />
tai skaitā Reģionālajām vides pārvaldēm. Lai arī kā, <strong>ministrija</strong> ir tikai nesen izveidota <strong>un</strong><br />
joprojām attīsta savas procedūras <strong>un</strong> ar tām saistītos noteikumus.<br />
Pašlaik tiešais kvalitātes regulētājs ir Reģionālās vides pārvaldes (RVP). Saskaņā ar Ministru<br />
Kabineta noteikumiem RVP f<strong>un</strong>kcija ir regulēt ūdens ņemšanu <strong>un</strong> notekūdeņu novadīšanu.<br />
Tās arī iekasē maksājumus, kas pazīstami kā Dabas resursu nodoklis <strong>un</strong> soda naudas par<br />
virs limita ūdens ņemšanu <strong>un</strong> notekūdeņu piesārņojumu. RVP nosaka standartus<br />
uzņēmumiem <strong>un</strong> organizācijām ar notekūdeņu izplūdēm visā valstī.<br />
Ūdens ieguvējiem tiek izsniegtas atļaujas noteiktam ūdens daudzumam, <strong>un</strong> tā daudzums tiek<br />
uzskaitīts pie ņemšanas avota. Ieguvējiem pašiem jāveic mērījumi, jāaprēķina nodokļi <strong>un</strong><br />
iespējamās soda naudas <strong>un</strong> jāiemaksā atbilstošās daļās <strong>ministrija</strong>s, rajona <strong>un</strong> pašvaldības<br />
rēķinā. Maksājumi par notekūdeņiem tiek aprēķināt, vadoties no ūdens patēriņa. Maksu no<br />
patērētājiem iekasē vietējās pārvaldes iestādes, kas veic maksājumus līdzīgi maksājumiem<br />
par ūdeni. Piesārņojuma līmeņiem seko RVP inspektori, <strong>un</strong> soda naudas no pārkāpējiem<br />
iekasē pārvaldes iestādes. Maksājumus <strong>un</strong> sodanaudas fiksē <strong>un</strong> iekasē RVP, saskaņā ar<br />
likumu “Par vides aizsardzību”. Vietējās pārvaldes iestādes iekasē maksājumus saskaņā ar<br />
likumu “Par pašvaldībām” <strong>un</strong> likumu “Par pašvaldību uzņēmumiem”.<br />
Pēc 1996. gada 1. jūlija ienākumi no maksājumiem tiek piešķirti nacionālajai <strong>ministrija</strong>i (30%),<br />
rajonam (30%), vietējai padomei (40%). Ieņēmumi padomēm jālieto vides mērķiem, taču<br />
padomju rēķini, kurus pārbauda RVP, neuzrāda, vai tas ir izdarīts, lai arī kopumā tiek<br />
apgalvots, ka šie ieņēmumi ir izlietoti dažādiem vides projektiem. <strong>Vides</strong> aizsardzības fonda<br />
rēķini ir “iezīmēti” <strong>un</strong> nevar tikt izmantoti citiem mērķiem. Lai kā, reģionālais rēķins ir par<br />
mazu, lai būtu būtisks ieguvums.<br />
RVP nav tiešas ietekmes uz vietējām pārvaldes iestādēm vai to ūdens apgādes <strong>un</strong><br />
notekūdeņu uzņēmumiem, kā vienīgi iespēja slēgt ierīces, kuras regulāri pārsniedz atļautos<br />
standartus. Tas varētu būt neproduktīvi attiecībā uz vietējo pārvaldes iestāžu attīrīšanas<br />
ierīcēm, bet ir ietekmīgs drauds atsevišķiem rūpniecības uzņēmumiem.<br />
7.2 Institucionālais raksturojums<br />
7.2.1 Piemērs<br />
Lai noteiktu institucionālo raksturojumu ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu uzņēmumiem, tika<br />
izveidots vienpadsmit pilsētu piemērs, balstoties uz:<br />
• vietējās pārvaldes iestādes lielumu, vadoties pēc iedzīvotāju skaita;<br />
• ekonomisko potenciālu;<br />
• uzņēmumu struktūru;<br />
• ģeogrāfisko izvietojumu.<br />
Izvēlētās pilsētas uzskaitītas 7.1 tabulā.
Change language