800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
• ir plaša piedalīšanās plānošanas procesos.<br />
Lai papildinātu šādas izmaiņas plānošanas procesā, vietējām pārvaldes iestādēm<br />
jānoorganizē arī citu investoru piedalīšanās, ja vajadzīgs, sadalot riskus, lai nodrošinātu<br />
vēlamo attīstību.<br />
Tomēr uz tirgu orientētas plānošanas sistēmas <strong>un</strong> teritoriālās attīstības mehānismu<br />
adaptācija pašlaik tiek apsvērta <strong>Vides</strong> aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrijā <strong>un</strong> tādēļ<br />
netiek detalizēti izskatīta šajā ziņojumā. Taču nodaļā 8.1.5 tiek izteikts priekšlikums, ka,<br />
attīstot vietējo pārvaldes organizāciju plānošanas spējas, jāparedz <strong>ministrija</strong>s iesaistīšanās.<br />
7.3.4 Pašvaldību finanses<br />
Pašreizējā sistēma<br />
Atbildība par vietējai infrastruktūrai nepieciešamo investīciju finansēšanu paliek vietējās<br />
pārvaldes iestādēm, kam nav pieejami pietiekami finansēšanas mehānismi <strong>un</strong> kas joprojām ir<br />
ļoti atkarīgas no centrālās varas finansu resursiem. Centrālā valdība finansē investīcijas vai<br />
nu kā subsīdijas no Valsts budžeta, vai arī kā nozaru ministriju investīciju programmas.<br />
Centrālas valdības pārskaitījumi <strong>un</strong> subsīdijas veido lielu daļu no vietējo pārvaldes orgānu<br />
ieņēmumiem. Lai pašvaldības varētu efektīvi apsaimniekot vietējo infrastruktūru, tām jābūt<br />
pieejamiem stabiliem <strong>un</strong> prognozējamiem ieņēmumu avotiem.<br />
Nodokļu asignējumi <strong>un</strong> ieņēmumi<br />
Vietējo pārvaldes iestāžu galvenie ieņēmumu avoti ir :<br />
I nacionālo nodokļu daļa;<br />
II centrālās valdības fondu pārskaitījumi;<br />
III vietējie nodokļi <strong>un</strong> nodevas.<br />
Personu ienākumu nodoklis pilnībā tiek asignēts vietējai varai, tāpat kā īpašuma <strong>un</strong> zemes<br />
nodokļi. Ieņēmumi no dabas resursu <strong>un</strong> mežu nodokļa joprojām tiek sadalīti starp dažādiem<br />
pārvaldes līmeņiem. Personu ienākuma nodoklis <strong>un</strong> centrālās valdības subsīdijas ir galvenie<br />
ieņēmumu avoti. Vietējām varām ir ierobežotas iespējas ietekmēt nodokļu lielumu <strong>un</strong> tātad -<br />
savu budžetu lielumu.<br />
Pašvaldību izlīdzināšanas fonds<br />
Pašvaldību izlīdzināšanas fonda mērķis ir nodrošināt izlīdzināšanas mehānismu, kas<br />
kompensētu Latvijā pastāvošo reģionālo nelīdzsvarotību. Ieņēmumu izlīdzināšanas fonds<br />
pārdala to pašvaldību fondus, kurās ir augstāki vidējie ienākumi uz iedzīvotāju, pašvaldībām<br />
ar mazākiem vidējiem ieņēmumiem. Izdevumu izlīdzināšana notiek, nosakot izdevumu<br />
normas dažādu līmeņu pašvaldībām. Fondi galvenokārt tiek novirzīti sociālām programmām.<br />
Budžeta process<br />
Oficiālais finansu gads ir no janvāra līdz decembrim. Budžets tiek sagatavots vienam gadam.<br />
Vietējām varām netiek sagatavoti budžeti ilgākam laika periodam (3-5 gadi), kas varētu dot<br />
tām ieņēmumu perspektīvu ilgākam laika periodam. Vietējo pašvaldību budžets bieži tiek<br />
apstiprināts vēlu - jau esošajā finansu gadā. Tātad vietējā vara līdz šim brīdim nezina kopējo<br />
ieņēmumu lielumu, <strong>un</strong> tas padara plānošanu faktiski neiespējamu. Tas ietekmē arī pašvaldību<br />
uzņēmumus, jo pārskaitījumi no pašvaldībām, kā sekas iepriekšminētajam, būs<br />
neprognozējami. Budžeta sagatavošanai jāsākas jau labu laiku iepriekš <strong>un</strong> tai jābūt balstītai<br />
uz skaidriem centrālās valdības noteiktiem kritērijiem.
Change language