800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
• “mazāk jūtīga” atklāta ūdens krātuve (t.i., ūdens, kam ir relatīvi mazs piesārņojuma<br />
risks), kas iedalās plašas upes grīvas <strong>un</strong> piekrastes ūdeņos (saldūdenim nav<br />
iespējams piemērot apzīmējumu “mazāk jūtīgs”).<br />
Iepriekšminētās prasības būtu vērts paturēt prātā, jo Latvija darbojas abos virzienos - gan lai<br />
uzlabotu notekūdeņu attīrīšanu, gan arī lai veidotu ciešākus sakarus ar ES. Tas palīdzēs<br />
nodrošināt citu šāda veida standartu vieglāku piemērošanu nākotnē.<br />
3.4 <strong>Vides</strong> uzlabošanas prioritātes<br />
3.4.1 Latvijas vides politika<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības politikas plānā Latvijai izvirzīti šādi iIlgtermiņa vides aizsardzības politikas<br />
mērķi:<br />
• panākt vides kvalitātes būtisku uzlabošanos teritorijās, kur tā rada paaugstinātu risku<br />
cilvēka veselībai <strong>un</strong> ekosistēmu stabilitātei, vienlaikus nepieļaujot vides kvalitātes<br />
pasliktināšanos pārējā teritorijā;<br />
• saglabāt pašreizējo bioloģiskās daudzveidības līmeni <strong>un</strong> Latvijai raksturīgo ainavu;<br />
• dabas resursu ilgtspējīga izmantošana;<br />
• vides aizsardzības politikas integrācija visās nozarēs <strong>un</strong> dzīves sfērās<br />
(tautsaimniecībā kopumā <strong>un</strong> nozaru stratēģiskajos plānos, likumdošanā <strong>un</strong><br />
sabiedriskajā apziņā), valsts ilgtspējīgai attīstībai.<br />
Nākotnē vides aizsardzības uzlabošanas prioritātes izvirzīs Latvijas Nacionālā vides<br />
aizsardzības rīcības programma (VARP), kura pašreiz tiek izstrādāta. Tomēr ūdens vides<br />
aizsardzības prioritātes ir iespējams noteikt jau pirms šī dokumenta izstrādāšanas, <strong>un</strong> tās<br />
balstās uz <strong>ministrija</strong>s 1995. gada 2. maija paziņojumu:<br />
• esošo ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas sistēmu saglabāšana <strong>un</strong> to<br />
darbības uzlabošana;<br />
• ja<strong>un</strong>u ūdens apgādes <strong>un</strong> notekūdeņu attīrīšanas ierīču celtniecība rajonos ar<br />
negatīvu vides kvalitātes ietekmi uz cilvēku veselību <strong>un</strong> dabisko ekosistēmu;<br />
• starptautisko konvenciju <strong>un</strong> līgumu prasību izpildīšana;<br />
• monitoringa <strong>un</strong> informācijas sistēmas attīstīšana ūdens kvalitātes <strong>un</strong> pārvaldes jomā.<br />
3.4.2 Ūdens kvalitātes uzlabošanas kritēriji<br />
No vides aizsardzības politikas ir iespējams izdalīt prioritāšu sērijas kanalizācijas attīrīšanas<br />
ierīču uzlabošanai šīs izpētes ietvaros:<br />
• uzlabot ierīces, kur tās izraisa ievērojamu risku cilvēku veselībai;<br />
• uzlabot ierīces, kur tās izraisa ūdens piesārņojuma risku ekoloģiski nozīmīgās<br />
teritorijās;<br />
• uzlabot ierīces, kuras palīdzēs sasniegt noteiktu ūdens kvalitātes līmeni atbilstoši<br />
pielietošanas mērķim;<br />
• uzlabot ierīces, kuras ietekmē starptautisko konvenciju <strong>un</strong> līgumu noteiktās prasības;<br />
• uzlabot pārējās ierīces.<br />
Iepriekšminēto ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana ļaus realizēt Latvijas<br />
vides aizsardzības politikas prasības <strong>un</strong> novirzīt resursus uz tām vietām, kur tie visvairāk<br />
nepieciešami.<br />
3.5 Piesārņojuma slodzes samazināšanas iespējas uztverošajās ūdenstilpēs<br />
Darbības uztverošo ūdenstilpju piesārņojuma slodzes ierobežošanai ir jābalsta uz<br />
iepriekšminētajām vides uzlabošanas prioritātēm. Tādējādi, veselības aizsardzībai ir