800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
800+ "ŪdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
• izstrādāt indikāciju par to, ko varētu atļauties dažāda lieluma pilsētas;<br />
• noskaidrot, cik liels kapitāls varētu būt pieejams <strong>un</strong> kā to integrēt;<br />
Būs nepieciešama atkārtota procedūra, lai sadalītu pieejamos resursus, kurus pieprasījušas<br />
pašvaldības.<br />
Katras atsevišķas pašvaldības maksātspēja būs saistīta ar:<br />
• esošajām saistībām, piemēram, dažās pilsētās jau ir projekti (apkures), līdz ar to šo<br />
pilsētu iespējas uzņemties papildus saistības ir ierobežotas;<br />
• pieejamo kapitālu, piemēram, dāvinājumiem vai aizņēmumiem;<br />
• pilsētas gatavību izpildīt nepieciešamās saistības, piemēram, pacelt tarifus, līdz tie<br />
sedz izmaksas.<br />
11.2 Nepieciešamība pēc finansējuma <strong>un</strong> resursi<br />
Latvijas ūdens <strong>un</strong> kanalizācijas sistēma cieš no:<br />
• investīciju trūkuma pēdējos gados;<br />
• attiecīgas budžeta kontroles;<br />
• neadekvāta tarifu līmeņa, kā rezultātā netiek segti visi izdevumi.<br />
Šī situācija ir novedusi pie nepieciešamības pacelt tarifus, nodrošināt attiecīgu uzskaites<br />
procedūru <strong>un</strong> aizņemties finansējumu investīciju programmai, lai sasniegtu adekvātu<br />
pakalpojumu līmeni <strong>un</strong> segtu visas izmaksas. Taču šādi rīkojoties ūdens uzņēmumi tiks<br />
konfrontēti ar:<br />
• ierobežotām pašvaldības iespējām maksāt paaugstinātus tarifus;<br />
• lielu nepieciešamību pēc finansējuma <strong>un</strong> tehnoloģijām, lai sasniegtu minimālo<br />
pakalpojumu līmeni;<br />
• novecojušu uzskaites <strong>un</strong> administratīvo procedūru;<br />
• adekvātas audita procedūras trūkumu;<br />
• pārāk mazu uzņēmumu eksistenci, kuri savu ienākumu dēļ nespēj sasniegt efektīvas<br />
saimniekošanas līmeni;<br />
• slikto ekonomisko situāciju;<br />
• nepieciešamību pēc kapitālieguldījuma arī citās nozarēs, piemēram, transporta,<br />
apkures, medicīnas, izglītības <strong>un</strong> sadzīves atkritumu izvešanas, kuras konkurē ar<br />
ūdens <strong>un</strong> notekūdeņu projektiem par pieejamo finansējumu;<br />
• centrālās valdības ierobežojumiem izsniegt papildus garantijas aizdevumiem.<br />
Pamatojoties uz jau pieminētājiem ierobežojumiem, ir skaidrs, ka institūciju nostiprināšanas<br />
<strong>un</strong> apmācību programmām būtu jābūt augstākas prioritātes <strong>un</strong> ka katrai ieinteresētajai pilsētai<br />
būtu jādod iespēja piedalīties šādā programmā. Ja vien pilsētās nav tik kritiska situācija, kas<br />
rada tūlītēju nepieciešamību pēc kapitāla investīcijām, līdzīgi kā ES PHARE finansētajās<br />
Mālpilī, Lubānā <strong>un</strong> Ilūkstē, tad institucionālām <strong>un</strong> apmācību programmām ir jābūt ieviestām<br />
vispirms vai vismaz paralēli tehniskajai investīciju programmai, bet nekad ne pēc tam.<br />
Pašvaldības, kuras vēlētos aizņemties jau pirmajā fāzē (teiksim pirmajos piecos gados),<br />
varētu iedalīt trijās kategorijās:<br />
• lielās pilsētas;<br />
• vidēja lieluma pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000;<br />
• lielāks organizatorisko spēju potenciāls;<br />
• mazās pilsētas ar iedzīvotāju skaitu zem 5000.<br />
Šīs kategorijas atspoguļo dažādo pašvaldību iespējas ņemt aizņēmumu, ieskaitot:
Change language